Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.2 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1086 4469159 4330048 2026-05-16T21:48:04Z Votre Provocateur 111653 4469159 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Džons Loks | vārds_orig = ''John Locke'' | attēls = John Locke by Herman Verelst.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1632 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Somerseta|Raitona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1704 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|Anglija|Eseksa|Haileivera}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = | intereses = Metafizika, politiskā filozofija, empīrisms | alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = [[Platons]], [[Aristotelis]], [[Avicenna]], [[Renē Dekarts|Dekarts]] | ietekmējis = [[Imanuels Kants|Kants]], [[Deivids Hjūms|Hjūms]], [[Artūrs Šopenhauers|Šopenhauers]] | darbi = ''Sabiedriskais līgums'' | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Džons Loks''' (''John Locke''; dzimis {{dat|1632|8|29}}, miris {{dat|1704|10|28}}) bija [[apgaismības laikmets|apgaismības]] laikmeta [[angļi|angļu]] [[filozofs]]. [[Empīrisms|Empīrists]]. Viens no [[liberālisms|liberālisma]] pamatlicējiem.<ref>[http://vesture.eu/index.php/Loks_Džons ''EU'' Vēsture - Džons Loks]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1632. gada 29. augustā Raitonā netālu no [[Bristole]]s puritāņu ģimenē. [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā no 1647. līdz 1652. gadam mācījās prestižajā Vestminsteras skolā [[Londona|Londonā]]. Savas mācības turpināja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], bet no 1652. līdz 1667. gadam bija pasniedzējs. Viņš izvēlējās apgūt medicīnu. Universitātē viņš sadraudzējās ar fiziķi [[Roberts Boils|Robertu Boilu]]. No 1667. līdz 1675. gadam strādāja kā domubiedra un valstsvīra [[lords|lorda]] Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretārs, viņa mājā [[Londona|Londonā]]. Šajā laikā viņš sarakstīja savu pirmo darbu. No 1675. līdz 1688. gadam sakarā ar politiskajiem notikumiem [[Anglija|Anglijā]] un [[vigi|vigu]] vajāšanu viņš pameta Angliju. Loks uzturējās [[Francija|Francijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]], kur pavadīja laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filozofiem. 1688. gadā atgriezās [[Anglija|Anglijā]] un publicēja vairumu savu darbu. Tajā laikā tika atzīts par Eiropas ievērojamāko filozofu. Satika un iedraudzējās ar [[Īzaks Ņūtons|Īzaku Ņūtonu]]. No 1691. līdz savai nāvei 1704. gadā dzīvoja lēdijas Masamas ģimenē [[Eseksa|Eseksā]]. Lēdija Masama bija viena no pirmajām [[feminisms|feminisma]] ideoloģēm. Viņš nomira 1704. gada 28. oktobrī, 72 gadu vecumā. == Uzskati == Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu.<ref>[http://plato.stanford.edu/entries/locke-political/ Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija {{en ikona}}]</ref> Loks bija viens no britu [[empīrisms|empīristiem]] (tādi bija arī [[Deivids Hjūms]] un [[Džordžs Bērklijs]]). Loks uzsvēra [[maņa|maņu]], nevis [[intuīcija]]s vai [[dedukcija]]s nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā ''tabula rasa'', tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst labi, vienlīdzīgi un neatkarīgi. Savos "Divos traktātos par valdību" Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs [[Tomass Hobss]]. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[konstitūcija|konstitūcijā]]. Loks bija par [[Reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] un reliģijas atdalīšanu no valsts. == Galvenie darbi == * "Eseja par cilvēka sapratni" (''An Essay Concerning Human Understanding'', 1690) * "Divi traktāti par valdību" (''Two Treatises of Government'', 1690) * "Dažas domas par audzināšanu" (''Some Thoughts concerning Education'', 1693) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Loks, Džons}} [[Kategorija:1632. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1704. gadā mirušie]] [[Kategorija:Somersetā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu filozofi]] [[Kategorija:17. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Apgaismības filozofi]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Politikas filozofi]] [[Kategorija:Oksfordas Universitātes absolventi]] o0f165dnsiqa66ec4pso10whnxphf0r 0 1715 4469420 4421645 2026-05-17T11:03:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469420 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = دولة قطر, ''Dawlat Qaṭar'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kataras Valsts | valsts_nosaukums = Qatar | karoga_attēls = Flag of Qatar.svg | karoga_nosaukums = Kataras karogs | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = Kataras ģerbonis | ģerboņa_platums = 95px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[As Salam al Amiri]]'' | kartes_attēls = LocationQatar.png | kartes_paraksts = Kataras atrašanās vieta Persijas līča apkārtnē | galvaspilsēta = [[Doha]] | latd= 25 | latm= 18 | latNS= N | longd= 51 | longm= 31 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Emirāts]]/[[Absolūta monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Kataras emīrs|Emīrs]] | valsts_galva = [[Tamīms bin Hameds al Tānī]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kataras premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]] | neatkarības_iegūšana = [[Kataras vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = pašreizējā valdošā dzimta pie varas ir kopš | neatkarības_datums = {{dat|1878|12|18|Ģ}} | neatkarības_notikums2 = noslēgts līgums ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1971|9|3}} | platība_km2 = 11586 | platība_rangs = 158. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 2 155 446 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 142. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 176 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 76. | IKP_PPP = $357,338 miljardi | IKP_PPP_gads = 2018 | IKP_PPP_rangs = 1. | IKP_PPP_per_capita = $128 702 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0.855 | HDI_gads = 2021<ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hdr.undp.org/system/files/documents/global-report-document/hdr2021-22pdf_1.pdf|title=Human Development Report 2021/2022|language=en|publisher=[[United Nations Development Programme]]|date=8 September 2022|access-date=8 September 2022}}</ref> | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 42. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kataras riāls]] | valūtas_kods = QAR | laika_zona = [[AST]] | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = nav | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.qa]] | tālsarunu_kods = 974 | iso_kods_num = 634 | iso_kods_alfa2 = QA | iso_kods_alfa3 = QAT | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = }} '''Katara''' ({{val|ar|قطر}}, ''Qaṭar'', izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈqɑtˁɑr]]]}}), oficiāli '''Kataras Valsts''' (دولة قطر, ''Dawlat Qaṭar'') ir valsts [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Arābijas pussala]]s austrumos. Vienīgā valsts, ar ko tā robežojas, ir [[Saūda Arābija]] dienvidos. No pārējām debespusēm Kataru apskalo [[Persijas līcis]]. Kataras [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]] ir balstīta gandrīz tikai uz naftas un dabasgāzes rūpniecību, kas aizsākās 1940. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onlineqatar.com/visiting/176/tourist-information|title=Tourist Information in Doha, Qatar - Visiting - OnlineQatar|website=www.onlineqatar.com|access-date=2022-12-07}}</ref> Valsts teritorijā atrodas pasaulē trešie lielākie [[dabasgāze]]s krājumi, kā arī ievērojami [[nafta]]s krājumi. Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]]. Katara ir [[Arābu līga]]s, [[Līča arābu valstu sadarbības padome]]s, [[Islāma sadarbības organizācija]]s un [[Nepievienošanās kustība]]s dalībvalsts. == Vēsture == === Aizvēsture === Pirmie cilvēki Katarā apmetās pirms 50 000 gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/pe/persiangulfstate00metz_0/persiangulfstate00metz_0_djvu.txt|title=Qatar: Historical Background|last=Toth|first=Anthony|date=1993}}</ref> Pussalā ir atrastas apmetnes un darbarīki, kas datējami ar akmens laikmetu. Ir atrasti [[Senā Divupe|Mezopotāmijas]] artefakti no aptuveni 6500. līdz 3800. gadam p.m.ē,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Bahrain through the ages : the archaeology|url=https://www.worldcat.org/oclc/13681244|publisher=KPI|date=1986|location=London|isbn=0-7103-0112-X|oclc=13681244}}</ref> === Agrīnais islāma periods (661—1783) === [[Attēls:Abbasid Caliphate 850AD.png|left|thumb|Abasīdu kalifāts 850. gadā]] 628. gadā [[Muhameds]] nosūtīja musulmaņu sūtni pie valdnieka Austrumarābijā, un lūdza, lai viņš un viņa padotie pieņem islāmu. Sūtnis izpildīja viņa lūgumu, un līdz ar to lielākā daļa reģiona arābu cilšu pieņēma islāmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maritimeheritage.org/ports/bahrain.html|title=Bahrain, Maritime History and World Seaports during the 1800s. The Maritime Heritage Project. Sea Captains, Ships, Merchants, Merchandise, Immigration and Passengers.|website=www.maritimeheritage.org|access-date=2022-12-04|archive-date=2018-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180714191117/http://www.maritimeheritage.org/ports/bahrain.html}}</ref> Gadsimta vidū, musulmaņiem iekarojot [[Irāna|Persiju]], [[Sasanīdu impērija]] sabruka.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Qatar : a modern history|url=https://www.worldcat.org/oclc/777411115|publisher=I.B. Tauris|date=2012|location=London|isbn=978-1-58901-910-2|oclc=777411115|first=Allen James|last=Fromherz}}</ref> [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] laikā Katara tika uzskatīta par slavenu zirgu un kamieļu audzēšanas centru.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=The emergence of Qatar : the turbulent years, 1627-1916|url=https://www.worldcat.org/oclc/821617830|publisher=K. Paul|date=2005|location=London|isbn=978-1-136-75370-1|oclc=821617830|first=H.|last=Rahman}}</ref> 8. gadsimtā tā sāka gūt labumu no savas komerciāli stratēģiskās atrašanās vietas Persijas līcī un kļuva par pērļu tirdzniecības centru.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st ed|title=A political chronology of the Middle East.|url=https://www.worldcat.org/oclc/46809305|publisher=Europa|date=2001|location=London|isbn=1-85743-115-4|oclc=46809305}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Middle East review 2003/04 : the economic and business report.|url=https://www.worldcat.org/oclc/51992589|publisher=Kogan Page|date=2003|location=London|isbn=0-7494-4066-X|oclc=51992589}}</ref> [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu]] laikmetā ievērojami attīstījās pērļu ieguves rūpniecība Kataras pussalā.<ref name=":1" /> Šajā laikā Kataras ostās apstājās kuģi, kas kuģoja no [[Basra]]s uz [[Indija|Indiju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. Katarā ir atrasts Ķīnas porcelāns, [[Rietumāfrika]]s monētas un artefakti no [[Taizeme]]s.<ref name=":0" /> 1320. gadā teritorija nokļuva Ormusa Karalistes sastāvā,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Life and land use on the Bahrain Islands : the geoarcheology of an ancient society|url=https://www.worldcat.org/oclc/9646626|publisher=University of Chicago Press|date=1983|location=Chicago|isbn=0-226-46906-9|oclc=9646626|first=Curtis E.|last=Larsen}}</ref> bet 1515. gadā [[Portugāle]]s karalis [[Manuels I]] padarīja Ormusa Karalisti par savu vasali. Portugāle 1521. gadā ieņēma ievērojamu daļu Austrumārābijas. 1550. gadā Al Hasas iedzīvotāji brīvprātīgi pakļāvās osmaņu valdīšanai, dodot priekšroku viņiem, nevis portugāļiem. 1670. gadā Bani Halida cilts un tās emirāts padzina osmaņus. === Bahreinas un Saūdu vara (1783—1868) === Kataras modernā vēsture nosacīti sākas 1766. gadā, kad uz pussalu no [[Kuveita]]s pārcēlās Halīfu ģimene. Viņu apmetne izauga par nelielu pērļu niršanas un tirdzniecības centru. Halīfu dzimta 1783. gadā iekaroja netālo [[Bahreina|Bahreinu]], kur viņi bija valdošā ģimene visu 20. gadsimtu. Pēc tam, kad Halīfu dinastija aizgāja no Kataras, valsti pārvaldīja vairāki pagaidu šeihi.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Qatar/History|title=Qatar - History {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-12-04|language=en}}</ref> === Osmaņu un britu periods (1871—1971) === [[Attēls:Barzan towers 3.jpg|left|thumb|Barzānas torņi — 19. gadsimta beigās būvēts militārais objekts]] [[Osmaņu impērija]]s Bagdādes vilajeta gubernatora Midhata Pašā militārā un politiskā spiediena rezultātā valdošā Al Tānī cilts 1871. gadā pakļāvās Osmaņu varai. Osmaņu valdība ieviesa reformistiskos [[Tanzimats|Tanzimata]] pasākumus attiecībā uz nodokļiem un zemes reģistrāciju, lai pilnībā integrētu šīs teritorijas impērijā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rogan|first=Eugene|last2=Murphey|first2=Rhoads|last3=Masalha|first3=Nur|last4=Durac|first4=Vincent|last5=Hinnebusch|first5=Raymond|date=1999-11|title=B: Reviews: review articles|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/13530199908705688|journal=British Journal of Middle Eastern Studies|language=en|volume=26|issue=2|pages=339–354|doi=10.1080/13530199908705688|issn=1353-0194}}</ref> 1916. gadā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] parakstīja līgumu ar Kataras līderi, piešķirot Lielbritānijai kontroli pār ārpolitiku apmaiņā pret Lielbritānijas aizsardzību. 1939. gadā tika atklāta [[nafta]], tomēr komerciālā mērogā nafta netika iegūta līdz 1949. gadam. Ieņēmumi no naftas kompānijas strauji pieauga. Šo ienākumu sadale izraisīja nopietnas nesaskaņas Al Tānī dinastijā, kas lika britiem iejaukties 1949. gada troņmantnieka iecelšanā, kas galu galā izraisīja galma apvērsumu 1972. gadā.<ref name=":2" /> === Pēc neatkarības pasludināšanas === [[Attēls:Corniche Doha Qatar.jpg|thumb|Tradicionālās laivas ar Dohas panorāmu fonā]] Katara pasludināja neatkarību 1971. gada 3. septembrī. Iepriekšējie līgumi ar Lielbritāniju tika aizstāti ar draudzības paktu. Tajā pašā mēnesī Katara kļuva par [[Arābu valstu līga|Arābu līgas]] un [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekli. 1981. gadā emirāts pievienojās piecām Persijas līča kaimiņvalstīm, izveidojot [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomi]]. Kataras karaspēks piedalījās [[Līča karš|Līča karā]] un [[Doha]] kalpoja par bāzi [[Francija]]s, [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] lidmašīnu ofensīvas uzlidojumiem pret [[Irāka|Irāku]] un Kuveitu okupējušajiem Irākas spēkiem, bet pati valsts palika minimāli skarta šajā konfliktā.<ref name=":2" /> Atkārtotie strīdi par naftas ieņēmumu sadali izraisīja 1995. gada apvērsumu, kura rezultātā pie varas nāca šeiha Halīfa dēls šeihs Hamads. Lai gan viņa tēvs pirms dažiem gadiem bija ļāvis Hamadam pārņemt ikdienas vadību, Halīfa apvērsumu apstrīdēja. Pirms Hamads pilnībā nostiprināja savu varu, viņam nācās pārciest 1996. gadā mēģinājumu veikt pretapvērsumu un ilgstošu tiesvedību ar tēvu par miljardiem dolāru lielo investēto naftas ieņēmumu likumīgām īpašumtiesībām, kas galu galā tika atrisināta ārpustiesas ceļā.<ref name=":2" /> Deviņdesmitajos gados Katara deva piekrišanu ASV militārajiem spēkiem izvietot bruņojumu vairākās vietās visā valstī, un 2001. gadā ASV operāciju laikā [[Afganistāna|Afganistānā]] atļāva tiem izmantot Kataras lidlaukus. Šie nolīgumi tika oficiāli noformēti 2002. gada beigās, un nākamajā gadā Katara kļuva par ASV un sabiedroto militāro operāciju štābu Irākā.<ref name=":2" /> 2000. gados strauji uzplauka Kataras ekonomika un reģionālās lielvaras statuss. Saskaņā ar ANO datiem valsts ekonomiskā izaugsme, mērot pēc IKP, šajā desmitgadē bija visstraujākā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/development/desa/disabilities/wp-content/uploads/sites/15/2019/10/Qatar_Qatar-National-Development-Strategy.pdf|title=Qatar National Development Strategy 2011-2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euromoney.com/article/b13229k7c79lqn/real-estate-in-qatar-a-growth-story-the-economic-background|title=Real estate in Qatar - A growth story: The economic background|website=Euromoney|access-date=2022-12-04|date=2008-08-05|language=en}}</ref> Šīs izaugsmes pamatā ir dabasgāzes ieguvju apzināšana 90. gados. Vienlaikus no 2001. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits Katarā trīskāršojās, galvenokārt pateicoties ārvalstnieku pieplūdumam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-21029018|title=Qatar's delicate balancing act|work=BBC News|access-date=2022-12-04|date=2013-01-15|language=en}}</ref> [[Saūda Arābija]], [[Bahreina]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Ēģipte]] un citas Persijas līča valstis 2017. gada jūnijā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kataru, apsūdzot to par [[Terorisms|terorisma]] atbalstīšanu un finansēšanu, iejaukšanos kaimiņvalstu iekšējās lietās un ilgstošās spriedzes pastiprināšanu ar Saūda Arābiju. Diplomātisko attiecību pārtraukšana ietvēra diplomātu aiziešanu no valsts un tirdzniecības un ceļošanas aizliegumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/cetras-valstis-partrauc-diplomatiskas-attiecibas-ar-kataru-kritizejot-terorisma-atbalstisanu.d?id=48918231|title=Četras valstis pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Kataru, kritizējot terorisma atbalstīšanu|accessdate=30 September 2017}}</ref> 2018. gadā Katara vienojās par izstāšanos no naftas tirgotāju valstu apvienības [[OPEC]] kā atbildes reakciju [[Saūda Arābija]]s, [[Ēģipte]]s, [[Bahreina]]s un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirāt]]u uzliktām sankcijām un politiskām nesaskaņām. Izstāšanās stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2018/12/qatar-withdraw-opec-january-2019-181203061900372.html|title=Qatar to withdraw from OPEC in January 2019|accessdate={{dat|2019|2|19||bez}}}}</ref> == Valsts pārvalde == Katara oficiāli ir daļēji [[konstitucionālā monarhija]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/middle_east/3784765.stm|title=How democratic is the Middle East?|access-date=2022-12-07|date=2005-09-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2009-2017.state.gov/documents/organization/186656.pdf|title=Country Reports on Human Rights Practices for 2011: Qatar|last=United States Department of State}}</ref> bet plašās pilnvaras, ko saglabā monarhija, joprojām to faktiski padara par [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/2e141faa-dd82-11e2-a756-00144feab7de|title=Qatar shows how to manage a modern monarchy|work=Financial Times|access-date=2022-12-07|date=2013-06-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.international.gc.ca/country-pays/qatar/index.aspx?lang=eng&pedisable=true|title=Canada and Qatar|last=Canada|first=Global Affairs|website=GAC|access-date=2022-12-07|date=2021-08-25}}</ref> Al Tānī dinastija pārvalda Kataru kopš 1825. gada. 2003. gadā Katara pieņēma konstitūciju, kas paredzēja tiešās vēlēšanās ievēlēt 30 no 45 likumdevēja varas locekļiem.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|date=2022-11-29|title=Qatar|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/qatar/|journal=The World Factbook|language=en|publisher=Central Intelligence Agency|access-date=2022-12-07|archive-date=2021-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709105408/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/qatar/}}</ref> Konstitūcija referendumā tika apstiprināta ar pārliecinošu balsu vairākumu — gandrīz 98 % to atbalstīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electionguide.org/results.php?ID=341|title=IFES Election Guide {{!}} Elections: Qatar Referendum Apr 29 2003|website=www.electionguide.org|access-date=2022-12-07}}</ref> Kataras likumi neļauj dibināt politiskas struktūras vai arodbiedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jadaliyya.com/pages/index/8880/the-people-want-reform%E2%80%A6-in-qatar-too.|title=The People Want Reform… In Qatar, Too|website=web.archive.org|access-date=2022-12-07|date=2017-10-10|archive-date=2017-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20171010092159/http://www.jadaliyya.com/pages/index/8880/the-people-want-reform%E2%80%A6-in-qatar-too.}}</ref> === Likumdošana === Saskaņā ar Kataras konstitūciju [[Šariats|šariata]] likumi ir galvenais Kataras likumdošanas avots,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wipolex.wipo.int/en/legislation/details/9626|title=CONSTITUTION OF QATAR|website=wipolex.wipo.int|access-date=2022-12-07}}</ref> lai gan praksē Kataras tiesību sistēma ir civillikuma un šariata likumu sajaukums.<ref name=":3" /> Šariata likumi tiek piemēroti ģimenes tiesībās, mantošanā un vairākos krimināllikumos (tostarp laulības pārkāpšanā, laupīšanā un slepkavībā). Dažos gadījumos šariata ģimenes tiesās sievietes liecība tiek uzskatīta par pusi no vīrieša liecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unicef.org/gender/files/Qatar-Gender-Eqaulity-Profile-2011.pdf|title=Qatar Gender Equality Profile|last=UNICEF|website=web.archive.org|access-date=2022-12-07|date=2014-06-29|archive-date=2014-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20140629121154/http://www.unicef.org/gender/files/Qatar-Gender-Eqaulity-Profile-2011.pdf}}</ref> 2006. gadā tika ieviestas kodificētas ģimenes tiesības. Islāma [[poliginija]] ir atļauta.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nouvelobs.com/l-enquete-de-l-obs/20130405.OBS6953/qatar-s-ils-pouvaient-ils-acheteraient-la-tour-eiffel.html|title=Qatar : "S'ils pouvaient, ils achèteraient la Tour Eiffel"|website=L'Obs|access-date=2022-12-07|date=2013-04-07|language=fr}}</ref> Katarā miesas sods ir juridisks [[sods]]. Pātagu piemēro kā sodu par alkohola lietošanu vai nelikumīgām seksuālām attiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org/en/region/qatar/report-2012|title=Amnesty International {{!}} Working to Protect Human Rights|website=web.archive.org|access-date=2022-12-07|date=2014-03-12|archive-date=2014-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20140724102826/http://www.amnesty.org/en/region/qatar/report-2012}}</ref> Kataras kriminālkodeksa 88. pantā noteikts, ka par laulības pārkāpšanu soda ar 100 sitieniem ar pātagu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gmanetwork.com/news/topstories/nation/9758/filipino-woman-gets-100-lashes-for-giving-birth-in-qatar/story/|title=Filipino woman gets 100 lashes for giving birth in Qatar|last=News|first=G. M. A.|website=[[GMA Network|GMA News Online]]|access-date=2022-12-07|language=en}}</ref> [[Nomētāšana ar akmeņiem]] arī ir likumīgs sods Katarā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/politics/special-report-the-punishment-was-death-by-stoning-the-crime-having-a-mobile-phone-8846585.html|title=Special report: The punishment was death by stoning. The crime? Having|website=The Independent|access-date=2022-12-07|date=2013-09-28|language=en}}</ref> un par atteikšanos no ticības un [[Homoseksualitāte|homoseksualitāti]] ir paredzēts [[nāvessods]], tomēr par abiem šiem noziegumiem sods nav izpildīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://unitedexplanations.org/english/2014/05/20/what-are-the-worst-countries-in-the-world-to-be-gay/|title=United Explanations – What are the worst countries in the world to be gay?|website=United Explanations|access-date=2022-12-07|language=en}}</ref> Par zaimošanu (reliģijas kritizēšanu) var piespriest līdz septiņiem gadiem cietumā, bet par prozelītismu (citas ticības sludināšanu) var piespriest 10 gadus cietumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onlineqatar.com/living/laws-and-regulations/general-laws-and-regulations-in-doha-qatar|title=General Laws and regulations in Doha Qatar|website=www.onlineqatar.com|access-date=2022-12-07}}</ref> Alkohola lietošana Katarā ir daļēji likumīga; dažās pieczvaigžņu luksusa viesnīcās ir atļauts pārdot alkoholu klientiem, kas nav [[musulmaņi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arabist.net/blog/2012/1/15/qatars-impromptu-alcohol-ban.html|title=Qatar’s Impromptu Alcohol Ban|website=The Arabist|access-date=2022-12-07|language=en}}</ref> === Viesstrādnieku tiesības === [[Attēls:Migrant workers in West Bay Doha.jpg|left|thumb|Viesstrādnieki Dohā]] [[ASV Valsts departaments]] 2011. gada ziņojumā secināja, ka daži emigrējušie darba ņēmēji no [[Āzija]]s un [[Āfrika]]s valstīm, kuri brīvprātīgi migrēja uz Kataru kā mazkvalificēti strādnieki vai mājkalpotāji, vēlāk saskārās ar apstākļiem, kas uzskatāmi par piespiedu darbu. Daži no biežāk sastopamajiem darba tiesību pārkāpumiem ietver sišanu, atalgojuma neizmaksāšanu, maksājumu iekasēšanu no darba ņēmējiem par pabalstiem, par kuriem atbildīgs ir darba devējs, pārvietošanās brīvības ierobežojumus (piemēram, pasu, ceļošanas dokumentu vai izbraukšanas atļauju konfiscēšanu), patvaļīgu aizturēšanu, draudus vērsties tiesā un seksuālu vardarbību. Daudzi viesstrādnieki, kas ieradušies strādāt Katarā, ir maksājuši pārmērīgi augstu samaksu vervētājiem savās izcelsmes valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2009-2017.state.gov/j/tip/rls/tiprpt/2011/164233.htm|title=Country Narratives: Countries N Through Z|website=U.S. Department of State|access-date=2022-12-07}}</ref> Slikto darba apstākļu dēļ vairāk nekā 6500 viesstrādnieku no [[Indija]]s, [[Pakistāna]]s, [[Nepāla]]s, [[Bangladeša]]s un [[Šrilanka]]s ir miruši Katarā, kopš tā pirms 10 gadiem ieguva tiesības rīkot [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu futbolā]],<ref name=":5" /> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Satellite image of Qatar in January 2003.jpg|left|thumb|200x200px|Kataras satelītattēls]] Kataras [[pussala]] iestiepjas 160 km uz ziemeļiem no [[Saūda Arābija]]s Persijas līcī. Tā atrodas starp 24° un 27° ziemeļu platumu un 50° un 52° austrumu garumu. Lielāko valsts daļu veido zems, neauglīgs, ar smiltīm klāts līdzenums. Kataras augstākais punkts atrodas 103 metru augstumā.<ref name=":3" /> === Klimats === Vasarā (no jūnija līdz septembrim) ir raksturīgs liels karstums un pārmaiņus sauss un mitrs laiks, kad temperatūra pārsniedz 40 °C.<ref name=":6">{{Grāmatas atsauce|edition=3rd ed|title=Persian Gulf states : country studies|url=https://www.worldcat.org/oclc/29548413|publisher=Federal Research Division, Library of Congress|date=1994|location=Washington, D.C.|isbn=0-8444-0793-3|oclc=29548413}}</ref> No novembra līdz martam temperatūra ir mērena, taču dažviet janvārī temperatūra var noslīdēt līdz 7 °C.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Casey & Vine|year=1991|pages=69}}</ref> Vidējais nokrišņu daudzums ir 100 mm gadā, un tie ir tikai ziemas mēnešos. Šie nokrišņi parasti ir vētru veidā, kas reizēm ir pietiekami spēcīgas, lai applūdinātu mazās gravas un sezonāli applūstošās upes gultnes.<ref name=":6" /> Pussalu reizēm pārņem pēkšņas, spēcīgas smilšu vētras, kas aizēno sauli, izraisa vēja postījumus un uz laiku traucē transporta un citu pakalpojumu sniegšanu. Nelielais nokrišņu daudzums un ierobežotie pazemes ūdeņu krājumi, no kuriem lielākā daļa satur tik daudz minerālvielu, ka nav piemēroti dzeršanai vai apūdeņošanai, būtiski ierobežoja iedzīvotāju skaitu un lauksaimniecības un rūpniecības attīstības apmērus, ko valsts varēja atbalstīt līdz brīdim, kad tika uzsākti ūdens atsāļošanas projekti. Lai gan ūdens joprojām tiek iegūts no pazemes avotiem, lielāko daļu no tā Katara iegūst, atsāļojot jūras ūdeni.<ref name=":6" />{{Laikapstākļu kaste |location = Kataras |metric first = Y |single line = Y |Jan high C = 22 |Feb high C = 23 |Mar high C = 27 |Apr high C = 33 |May high C = 39 |Jun high C = 42 |Jul high C = 42 |Aug high C = 42 |Sep high C = 39 |Oct high C = 35 |Nov high C = 30 |Dec high C = 25 |Jan low C = 14 |Feb low C = 15 |Mar low C = 17 |Apr low C = 21 |May low C = 27 |Jun low C = 29 |Jul low C = 31 |Aug low C = 31 |Sep low C = 29 |Oct low C = 25 |Nov low C = 21 |Dec low C = 16 |Jan precipitation mm = 12.7 |Feb precipitation mm = 17.8 |Mar precipitation mm = 15.2 |Apr precipitation mm = 7.6 |May precipitation mm = 2.5 |Jun precipitation mm = 0 |Jul precipitation mm = 0 |Aug precipitation mm = 0 |Sep precipitation mm = 0 |Oct precipitation mm = 0 |Nov precipitation mm = 2.5 |Dec precipitation mm = 12.7 |source 1 = http://us.worldweatheronline.com/doha-weather-averages/ad-dawhah/qa.aspx |date=Jan 2016 }} == Ekonomika == [[Attēls:Doha City, UNCTAD XIII (7115124733).jpg|thumb|Dohas uzņēmējdarbības rajons]] Pirms naftas atklāšanas Kataras reģiona ekonomiku galvenokārt veidoja zvejniecība un [[Pērle|pērļu]] ieguve. Pēc tam, kad 20. gadsimta 20. un 30. gados pasaules tirgū parādījās [[Japāna]]s kultivētās pērles, Kataras pērļu ieguves nozare piedzīvoja sabrukumu. Nafta Katarā tika atklāta 1940. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geoexpro.com/articles/2010/01/the-qatar-oil-discoveries|title=The Qatar Oil Discoveries|website=GEO ExPro|access-date=2022-12-07|date=2010-01-01|archive-date=2020-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205055046/https://www.geoexpro.com/articles/2010/01/the-qatar-oil-discoveries}}</ref> Atklājums pārveidoja valsts ekonomiku. Tagad valstī ir augsts dzīves līmenis tās pilntiesīgajiem pilsoņiem. Tā kā Katara (kopā ar Bahreinu) nemaksā ienākuma nodokli, tā ir valsts ar vienu no viszemākajām nodokļu likmēm pasaulē. 2013. gada jūnijā bezdarba līmenis bija 0,1 %.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/06/26/world/middleeast/emir-of-qatar-abdicates-handing-power-to-his-son.html|title=New Hope for Democracy in a Dynastic Land|work=The New York Times|access-date=2022-12-07|date=2013-06-25|last=Nordland|first=Rod|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Uzņēmējdarbības likums nosaka, ka Kataras valstspiederīgajiem pieder 51 % no jebkura uzņēmuma emirātā.<ref name=":4" /> [[Attēls:Qatar Product Exports (2019).svg|left|thumb|Kataras eksporta sadalījums 2019. gadā]] Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] datiem 2016. gadā Katarai ir ceturtais augstākais [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] uz vienu iedzīvotāju pasaulē. Tās [[ekonomikas izaugsme]] lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu darbaspēka, jo 86 % iedzīvotāju un 94 % darbaspēka veido viesstrādnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jacobin.com/2015/04/gulf-states-slave-labor-migrant-workers/|title=Gravediggers of the Gulf|website=jacobin.com|access-date=2022-12-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hrw.org/news/2012/06/12/qatar-migrant-construction-workers-face-abuse|title=Qatar: Migrant Construction Workers Face Abuse|website=Human Rights Watch|access-date=2022-12-07|date=2012-06-12|language=en}}</ref> Kopš 2012. gada Katarā ir apzinātas 15 miljardu barelu naftas rezerves, kā arī gāzes atradnes, kas veido vairāk nekā 13 % no pasaulē zināmajiem resursiem. Katara ir pasaules vadošā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētājvalsts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nybooks.com/articles/2011/10/27/strange-power-qatar/|title=The Strange Power of Qatar {{!}} Hugh Eakin|access-date=2022-12-07|last=Eakin|first=Hugh|issn=0028-7504|language=en}}</ref> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas|1950|25000|1960|47000|1970|110000|1980|224000|1990|476000|2000|592000|2010|1856000|2019|2832000|align=right}}Kataras iedzīvotāju skaits ievērojami svārstās atkarībā no sezonas, jo valsts lielā mērā ir atkarīga no migrantu darbaspēka. 2017. gada sākumā Kataras kopējais iedzīvotāju skaits bija 2,6 miljoni, un lielāko daļu Kataras iedzīvotāju veidoja ārvalstnieki. Tikai 313 000 iedzīvotāju (12 %) bija Kataras pilsoņi, bet pārējie 2,3 miljoni (88 %) bija imigranti.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=http://priyadsouza.com/population-of-qatar-by-nationality-in-2017/|title=Population of Qatar by nationality in 2019|last=Snoj|first=Jure|website=Priya DSouza Communications|access-date=2022-12-07|date=2019-08-15|language=en|archive-date=2018-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225053320/http://priyadsouza.com/population-of-qatar-by-nationality-in-2017/}}</ref> [[Dienvidāzija]]s iedzīvotāju (no [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] valstīm, tostarp Šrilankas) kopējais skaits pats par sevi veido vairāk nekā 1,5 miljonus cilvēku (60 %) no Kataras iedzīvotājiem. No tiem lielākā kopiena ir indieši, kuru skaits 2017. gadā bija 650 000, kam seko 350 000 nepāliešu, 280 000 bangladešiešu, 145 000 šrilankiešu un 125 000 pakistāniešu. Imigrantu grupas, kas nav Dienvidāzijas izcelsmes, veido aptuveni 28 % Kataras iedzīvotāju, no kuriem lielākā grupa ir 260 000 [[Filipīnieši|filipīniešu]] un 200 000 [[Ēģiptieši|ēģiptiešu]], kā arī daudzas citas tautības (tostarp citu arābu valstu pilsoņi, eiropieši u. c.).<ref name=":7" /> === Reliģija === [[Islāms]] ir Kataras dominējošā reliģija, un tā ir valsts reliģija, lai gan tā nav vienīgā valstī praktizētā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.state.gov/md14011.htm|title=International Religious Freedom Report|last=U.S. Department of State|access-date={{dat|2022|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140821170612/http://m.state.gov/md14011.htm}}</ref> un konstitūcija garantē brīvību praktizēt jebkuru ticību "morāles" robežās.<ref name=":3" /> Lielākā daļa Kataras iedzīvotāju pieder pie salafītu musulmaņu [[Vahābisms|vahābisma]] kustības,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-13229852|title=Tiny Qatar's growing global clout|work=BBC News|access-date=2022-12-07|date=2011-05-01|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/uk-qatar-modernism-idUSLNE88Q00D20120927|title=Qatar's modern future rubs up against conservative traditions|work=Reuters|access-date=2022-12-07|date=2012-09-27|language=en}}</ref> 5-15% Kataras musulmaņu seko [[Šiītu islāms|šiītu]] islāmam, bet citu islāma sektu skaits ir ļoti neliels.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.refworld.org/docid/50210591c.html|title=Refworld {{!}} 2011 Report on International Religious Freedom - Qatar|last=Refugees|first=United Nations High Commissioner for|website=Refworld|access-date=2022-12-07|language=en}}</ref> 2010. gadā Kataras iedzīvotāju skaits bija 67,7% [[Musulmaņi|musulmaņu]], 13,8% [[Kristieši|kristiešu]], 13,8% [[Hinduisms|hinduistu]] un 3,1% [[Budisms|budistu]]; pārējās reliģijas un nereliģiozi cilvēki veidoja atlikušos 1,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pewforum.org/uploadedFiles/Topics/Religious_Affiliation/globalReligion-tables.pdf|title=Religious Composition by Country|last=Global Religious Landscape|access-date={{dat|2022|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2013|03|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130309232331/http://www.pewforum.org/uploadedFiles/Topics/Religious_Affiliation/globalReligion-tables.pdf}}</ref> == Kultūra == [[Attēls:Old Palace at National Museum of Qatar.jpg|thumb|Kataras Nacionālais muzejs]] Kataras kultūra ir līdzīga citām Austrumarābijas valstīm, jo to būtiski ietekmē islāms. Kataras Nacionālajai dienai, kas katru gadu tiek svinēta 18. decembrī, ir bijusi nozīmīga loma [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] veidošanā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Qatar : small state, big politics|url=https://www.worldcat.org/oclc/857080725|date=2013|location=Ithaca|isbn=978-0-8014-6934-3|oclc=857080725|first=Mehran|last=Kamrava}}</ref> Tā tiek atzīmēta, pieminot Džasima bin Muhammada Al Tānī kļūšanu par troņmantinieku un tam sekojošo valsts dažādo cilšu apvienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeoutdoha.com/gallery/28438-qatar-national-day-2011|title=Qatar National Day 2011|last=Time Out Doha}}</ref> === Sports === Populārākais sporta veids gan spēlētāju, gan skatītāju ziņā ir [[futbols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://portal.www.gov.qa/wps/portal/topics/Healthcare+and+Well-being/qatarasportingnation|title=Qatar – a Sporting Nation|publisher=Qatar e-Government|access-date=12 March 2015}}</ref> [[Kataras futbola izlase|Kataras vīriešu futbola izlase]] uzvarējusi [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada Āzijas kausā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]. gadā pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] kā rīkotājvalsts. Tiesības rīkot turnīru Katara ieguva 2010. gadā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://af.reuters.com/article/sportsNews/idAFJOE6B10FA20101202|title=Russia, Qatar win 2018 and 2022 World Cups|newspaper=Reuters|access-date=2 December 2010|date=2 December 2010|author=Paul Radford|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205014106/http://af.reuters.com/article/sportsNews/idAFJOE6B10FA20101202|archive-date=5 December 2010}}</ref> taču par šo lēmumu tika izvirzītas apsūdzības korupcijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/27652181|title=BBC Sport – Qatar World Cup: '£3m payments to officials' corruption claim|publisher=Bbc.co.uk|access-date=1 June 2014}}</ref> un Kataru kritizēja par stadionu būvniecībā iesaistīto viesstrādnieku sadzīves un darba apstākļiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2014/jul/28/qatar-world-cup-migrants-not-paid-building-office|title=Qatar World Cup: migrants wait a year to be paid for building offices|newspaper=[[The Guardian]]|access-date=12 March 2015|date=28 July 2014|last1=Booth|first1=Robert|last2=Pattisson|first2=Pete}}</ref><ref>Owen Gibson and Pete Pattisson (23 December 2014). [https://www.theguardian.com/world/2014/dec/23/qatar-nepal-workers-world-cup-2022-death-toll-doha Death toll among Qatar's 2022 World Cup workers revealed]. ''The Guardian.'' Retrieved 29 May 2015.</ref> Saskaņā ar 2021. gada februāra rakstu laikrakstā ''[[The Guardian]]'', būvdarbu laikā miruši ap 6500 strādnieku.<ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2021/feb/23/revealed-migrant-worker-deaths-qatar-fifa-world-cup-2022|title=Revealed: 6,500 migrant workers have died in Qatar since World Cup awarded|work=The Guardian|access-date=May 18, 2022|date=February 23, 2021|last=Pattisson|first=Pete|location=|display-authors=etal.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Līča kooperācijas padome}} {{Āzija}} {{Arābu līga}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Katara| ]] t9ps51dqmnpn2l2jl7iz7r3vkvepjb5 0 1779 4469172 4436815 2026-05-16T22:03:07Z Votre Provocateur 111653 4469172 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = '''جمهوری اسلامی ايران'''<br />''Jomhuri-ye Islāmi-ye Irān'' | pilnais_valsts_nosaukums = Irānas Islāma Republika | valsts_nosaukums = Iran | karoga_attēls = Flag of Iran.svg | karoga_nosaukums = Irānas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Iran.svg | ģerboņa_nosaukums = Irānas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Esteqlāl, āzādi, jomhuri-ye eslāmi'' ("Neatkarība, brīvība, Islāma republika") | valsts_himna = ''[[Irānas himna|Mehr-e Khâvarân]]'' ("Austrumu saule") | kartes_attēls = Iran_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Teherāna]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[persiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Prezidentālisms|prezidentāla]] [[Teokrātija|teokrātiska]] [[islāma republika]] [[Autoritārisms|autoritāras]] [[diktatūra]]s apstākļos{{refn|group=P|Faktiskā vara pieder [[Irānas Augstākais vadītājs|Augstākajam vadītājam]], kas pēc hierarhijas ir augstāks amats par prezidentu.}} | valsts_galvas_tituls = [[Irānas Augstākais vadītājs|Augstākais vadītājs]] | valsts_galva = [[Modžtaba Hāmenejī]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Irānas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva2 = [[Masuds Pezeškiāns]] | neatkarības_iegūšana = [[Irānas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = Islāma Republika deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1979|4|1}} | platība_km2 = 1 648 195 | platība_rangs = 18. | procenti_ūdens = 1,7 | iedzīvotāju_skaits = 74 196 000<ref name=unpop>{{cite paper | url=http://www.un.org/esa/population/publications/wpp2008/wpp2008_text_tables.pdf | title=World Population Prospects, Table A.1| version=2008 revision | format=.PDF | publisher=United Nations | author=Department of Economic and Social Affairs Population Division | date=2009 | accessdate= 2009-03-12}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2009 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 18. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 42 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 163. | IKP_PPP = $830,058 miljardi | IKP_PPP_gads = 2009 | IKP_PPP_rangs = 17. | IKP_PPP_per_capita = $11 202 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 73. | HDI = {{palielinājās}} 0,782 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | HDI_rangs = 88. | Gini = 38 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Irānas riāls|riāls]] (<big>ريال</big>) | valūtas_kods = IRR | laika_zona = [[IRST]] | utc_offset = +3:30 | laika_zona_DST = IRDT | utc_offset_DST = +4:30 | domēns = [[.ir]] | tālsarunu_kods = 98 | iso_kods_num = 364 | iso_kods_alfa2 = IR | iso_kods_alfa3 = IRN |symbol_type=Emblēma}} '''Irānas Islāma Republika''' ({{val|fa|جمهوری اسلامی ایران}}), plašāk zināma kā '''Irāna''' ({{ara|ايران}}), ir [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valsts, kura atrodas [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]]. Ziemeļos Irāna robežojas ar [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]], austrumos ar [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Afganistāna|Afganistānu]], kā arī ar [[Turcija|Turciju]] un [[Irāka|Irāku]] ([[Kurdistānas reģions]]) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir [[Persijas līcis]], kura pretējā krastā atrodas [[Kuveita]], [[Saūda Arābija]], [[Bahreina]], [[Katara]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]]. Irānas valsts [[reliģija]] ir [[islāms|islāma]] novirziens [[šiītisms]]. Valsts atrodas Eirāzijas centrālajā daļā, starp [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionu, [[Centrālāzija|Centrālāziju]], [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] ziemeļos un Persijas līci, kā arī [[Hormuzs|Hormuza šaurumu]] dienvidos, [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] tuvumā, līdz ar to Irānai vēsturiski ir bijusi ļoti liela [[ģeostratēģija|ģeostratēģiska]] nozīme. Irāna ir [[Nepievienošanās kustība]]s, [[Islāma sadarbības organizācija]]s, [[BRICS]] un [[OPEC]] dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm. Irāna ir daudzkultūru valsts, kurā ir daudz etnisko un valodisko grupu. Lielākās no tām ir persieši (61%), azerbaidžāņi (16%), kurdi (10%) un luri (6%).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120203093100/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html }}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Irānas vēsture}} 1906. gadā tika pieņemta pirmā Persijas konstitūcija un valsts kļuva par konstitucionālu monarhiju. 1920. gada jūnijā ar [[Padomju Krievija]]s kara flotes palīdzību tika izveidota [[Gīlāna]]s Padomju Republika, ko 1921. gada jūnijā pārdēvēja par Persijas Padomju Sociālistisko Republiku un tās armiju par Persijas Sarkano armiju. Pēc neilga pilsoņu kara 2. novembrī varu Gīlānā pārņēma Persijas valdības armija. 1925. gadā Persijas aizsardzības ministrs Rezā hans gāza no troņa [[šahs (monarhs)|šahu]] Ahmadu un tika pasludināts par [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā šahu Pehlevī]]. 1935. gadā viņš vērsās pie Nāciju Līgas ar prasību, lai Persijas valsts tiktu oficiāli saukta par [[Pehlevī Irāna|Irānas Imperiālo Valsti]] jeb Irānas Šahanšahu Valsti (''Dowlat-e Shâhanshâhi-ye Irân''). Otrā pasaules kara sākuma posmā pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un Austrumeiropas sadalīšanas ietekmes zonās 1940. gada 13.—14. novembrī pēc Staļina iniciatīvas Berlīnē notika [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] un [[Joahims fon Ribentrops|Ribentropa]] [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]] un visas pasaules sadalīšanu ietekmes zonās. Pēc Vācijas piedāvājuma PSRS pienācās [[Britu Indija]] un [[Vidējie Austrumi]], ieskaitot Irānu un [[Persijas līcis|Persijas līča]] arābu zemes. Tomēr PSRS pieprasīja arī [[Turcija|Turciju]] un [[Balkānu valstis]], tādēļ sarunas nenoveda pie PSRS pievienošanās [[Ass valstis|Vācijas—Itālijas—Japānas militārajai savienībai]].<ref>Hildebrand, Klaus. The Foreign Policy of the Third Reich, Anthony Fothergill (trans.). London: Batsford, 1973.</ref> === Irānas okupācija (1941—1946) === {{pamatraksts|Irānas britu-padomju okupācija}} [[Attēls:Soviet tankmen of the 6th Armoured Division drive through the streets of Tabriz (2).jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas karaspēka parāde [[Tebrīza]]s pilsētā (1941).]] Pēc tam, kad Vācija 1941. gada 22. jūnijā sāka karu pret PSRS, tā pievienojās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajām valstīm]]. Tā kā Irāna pasludināja neitralitāti un nepiekrita tās dzelzceļu izmantošanai britu ieroču transportam no Persijas līča ostām uz PSRS, tad Lielbritānija un PSRS noslēdza vienošanos par šaha gāšanu, Irānas okupāciju un sadalīšanu. Militārā invāzija ar kodēto nosaukumu "Savstarpējs atbalsts" ({{val|en|Operation Countenance}}, {{val|ru|Иранская операция Согласие}}) notika no 1941. gada 25. augusta līdz 17. septembrim. Tās laikā [[Sarkanā armija]] okupēja Irānas ziemeļdaļu, bet Lielbritānija dienviddaļu. Irānas šahs devās trimdā uz ārzemēm, okupējošās valstis par šahu iecēla viņa dēlu [[Mohammads Rezā Pehlevī|Mohammadu Rezā Pehlevī]]. Lai iegūtu pastāvīgu kontroli pār okupētajam teritorijām, PSRS 1945. gada beigās Irānas ziemeļrietumu daļā izveidoja marionešu valstis — [[Azerbaidžānas Autonomā Republika|Azerbaidžānas Autonomo Republiku]] ({{val|ru|Демократическая республика Азербайджан}}) un [[Mahabadas Republika|Mahabadas Republiku]] ({{val|ru|Мехабадская республика}}) [[Kurdistāna|Irānas Kurdistānā]]. Britu spēki atstāja Irānu 1946. gada martā, bet PSRS kavējās ar savas armijas izvešanu un izveda savu karaspēku tikai 1946. gada decembrī. Irānas karaspēks ieņēma Azerbaidžānas un Mahabadas republikas un to vadītāji tika sodīti ar nāvi. 1953. gadā notika ASV un Lielbritānijas atbalstīts [[Irānas 1953. gada apvērsums|valsts apvērsums]], pēc kura pieauga šaha vara un Irāna kļuva par ciešu rietumuvalstu sabiedroto. === Irānas revolūcija === [[Islāma revolūcija|Irānas islāma revolūcijas]] laikā 1979. gadā no varas gāza Irānas [[šahs (monarhs)|šahu]] [[Mohammads Rezā Pehlevī|Mohammadu Rezā Pehlevī]]. Valstī tika nodibināta [[teokrātija|teokrātiska]] [[islāms|islāma]] republika, kuru vadīja [[ājatolla]] [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]]. Revolūciju bija izraisījusi vispārējā neapmierinātība ar šaha korumpēto un represīvo režīmu. Revolūcija pārsteidza pasauli, jo atšķirībā no citām revolūcijām, to nevadīja [[politiska ideoloģija]] vai [[nacionālisms]], bet islāma reliģija.{{nepieciešama atsauce}} Revolūciju var iedalīt divās fāzēs: pirmajā fāzē liberāļu, kreiso un islāmistu koalīcija gāza šaha varu; otrajā fāzē, ko bieži sauc par Islāma revolūciju, pie varas nāca Homeinī. Šajā laikā tika iznīdēta Rietumu dzīvesveida radītā ietekme, valstī tika ieviesti stingri islāma likumi, kas stipri ietekmē visas dzīves jomas. === Irānas—Irākas karš === {{pamatraksts|Irānas—Irākas karš}} 1980. gadā Irānā iebruka [[Irāka]]s karaspēks un sekojošajā astoņus gadus ilgajā karā gāja bojā vairāk nekā 400 000 valsts iedzīvotāju. === Hāmenejī ēra === Būdams uz nāves sliekšņa, 1989. gadā [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|Homeinī]] iecēla 25 cilvēku lielu Konstitucionālo reformu padomi, kas par nākamo augstāko līderi iecēla [[Alī Hāmenejī]] un veica izmaiņas [[Irānas Konstitūcija|Irānas Konstitūcijā]].<ref>Abrahamian, ''History of Modern Iran'', (2008), 182.lpp.</ref> Lai gan Hāmenejī trūka Homeinī "harizmas un garīdznieka statusa", Hāmenejī izveidoja atbalstītāju tīklu bruņotajos spēkos un to ekonomiski ietekmīgajos reliģiskajos fondos.<ref>"Who's in Charge?" by Ervand Abrahamian ''London Review of Books'', 2008. gada 6. novembrī</ref> [[Attēls:Ayatollah Ali Khamenei at the Great Conference of Basij members at Azadi stadium October 2018 033.jpg|thumb|Hāmenejī Azadi stadionā 2018. gada oktobrī]] Prezidents [[Akbars Hāšimi Rafsandžāni]] koncentrējās uz uzņēmējdarbību veicinošu politiku, kuras mērķis bija atjaunot ekonomiku, neatsakoties no Islāma revolūcijas ideoloģijas. Viņš atbalstīja brīvā tirgus ekonomiku, dodot priekšroku valsts nozaru privatizācijai un ieņemot mērenu nostāju starptautiskā mērogā. Rafsandžani 1997. gadā prezidenta amatā nomainīja mērenais reformists [[Muhammeds Hātami]], kura valdība iestājās par vārda brīvību, konstruktīvām diplomātiskajām attiecībām ar [[Āzija|Āziju]] un [[Eiropas Savienība|ES]], kā arī politiku, kas atbalstīja brīvo tirgu un ārvalstu investīcijas. [[2005. gada Irānas prezidenta vēlēšanas|2005. gada prezidenta vēlēšanu]] rezultātā pie varas nāca konservatīvi noskaņotais populistiskais un nacionālistiskais kandidāts [[Mahmūds Ahmadīnežāds]]. Viņš bija pazīstams ar saviem stingrajiem uzskatiem, kodolieroču izmantošanu un naidīgumu pret [[Izraēla|Izraēlu]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citām valstīm. Ahmadīnežāds bija pirmais prezidents, kuru Irānas parlaments izsauca atbildēt uz jautājumiem par viņa prezidentūru.<ref>{{ziņu atsauce |date=5 June 2012 |title=Ahmadinejad critic Larijani re-elected Iran speaker |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-18328882 |access-date=10 May 2024 |work=[[BBC News]] |language=en |archive-date=10 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240510171821/https://www.bbc.com/news/world-middle-east-18328882 }}</ref> 2013. gadā par prezidentu tika ievēlēts centrists un reformists [[Hasans Rūhānī]]. Viņš uzlaboja cilvēktiesību situāciju, piekļuvi informācijai un uzlaboja sieviešu tiesību situāciju valstī. Rūhānī uzlaboja diplomātiskās attiecības, apmainoties ar samierinošām vēstulēm.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Borger |first1=Julian |last2=Dehghan |first2=Saeed Kamali |date=19 September 2013 |title=Hassan Rouhani sets out his vision for a new and free Iran |url=https://www.theguardian.com/world/2013/sep/19/hassan-rouhani-vision-iran-free |access-date=10 May 2024 |work=[[The Guardian]] |language=en |issn=0261-3077 |archive-date=12 November 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231112101132/https://www.theguardian.com/world/2013/sep/19/hassan-rouhani-vision-iran-free }}</ref> Starptautisko sarunu centrā 2015. gadā bija ekonomisko sankciju atcelšana apmaiņā pret Irānas ierobežojumiem bagātināta urāna ražošanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Kutsch, Tom |date=14 July 2015 |title=Iran, world powers strike historic nuclear deal |url=http://america.aljazeera.com/articles/2015/7/14/iran-world-powers-strike-historic-nuclear-deal.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20150715175516/http://america.aljazeera.com/articles/2015/7/14/iran-world-powers-strike-historic-nuclear-deal.html |archive-date=15 July 2015 |access-date=15 July 2015 |publisher=[[Al Jazeera]]}}</ref> ASV prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] vadībā 2018. gadā izstājās no vienošanās, un tika ieviestas jaunas sankcijas.<ref>{{ziņu atsauce |last=Brewer |first=Eric |date=25 June 2024 |title=Iran's New Nuclear Threat |url=https://www.foreignaffairs.com/iran/irans-new-nuclear-threat |access-date=2 July 2024 |work=Foreign Affairs |language=en |issn=0015-7120}}</ref> ASV 2020. gadā nogalināja Irānas Islāma revolūcijas gvardes korpusa (IRGC) ģenerāli [[Kāsems Soleimānī|Kāsemu Soleimānī]], otro ietekmīgāko personu Irānā,<ref>{{ziņu atsauce |date=4 January 2020 |title=U.S. killing of Iran's second most powerful man risks regional conflagration |url=https://www.reuters.com/article/us-iraq-security-blast-soleimani-analysi/u-s-killing-of-irans-second-most-powerful-man-risks-regional-conflagration-idUSKBN1Z21TJ/ |website=[[Reuters]] |access-date=7 May 2024 |archive-date=18 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240418120615/https://www.reuters.com/article/us-iraq-security-blast-soleimani-analysi/u-s-killing-of-irans-second-most-powerful-man-risks-regional-conflagration-idUSKBN1Z21TJ/ }}</ref> saasinot spriedzi starp abām pusēm.<ref name="Roelants">Carolien Roelants, Iran expert of ''NRC Handelsblad'', in a debate on ''Buitenhof'' on Dutch television, 2020. gada 5. janvārī.</ref> Irāna atriebās pret ASV gaisa spēku bāzēm Irākā, kas bija visu laiku lielākais ballistisko raķešu uzbrukums amerikāņiem,<ref>{{atsauce|title=Never-before-seen video of the attack on Al Asad Airbase |date=28 February 2021 |url=https://www.youtube.com/watch?v=lGP7hZQuTL0 |access-date=8 January 2024 |language=en |archive-date=23 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223104408/https://www.youtube.com/watch?v=lGP7hZQuTL0 }}</ref> kurā 110 cilvēki guva galvas traumas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=109 US troops diagnosed with brain injuries from Iran attack |url=https://www.aljazeera.com/news/2020/2/10/109-us-troops-diagnosed-with-brain-injuries-from-iran-attack |access-date=7 April 2024 |publisher=[[Al Jazeera]] |language=en |archive-date=7 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240407113740/https://www.aljazeera.com/news/2020/2/10/109-us-troops-diagnosed-with-brain-injuries-from-iran-attack }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pentagon admits 109 brain injuries in Iran attack |url=https://www.dw.com/en/109-us-service-members-were-injured-in-the-iran-missile-attack/a-52331039 |access-date=7 April 2024 |publisher=[[Deutsche Welle]] |language=en |archive-date=7 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240407113741/https://www.dw.com/en/109-us-service-members-were-injured-in-the-iran-missile-attack/a-52331039 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Starr |first=Barbara |date=10 February 2020 |title=Over 100 US troops have been diagnosed with traumatic brain injuries following Iran strike |url=https://www.cnn.com/2020/02/10/politics/traumatic-brain-injuries-iran-strike/index.html |access-date=7 April 2024 |publisher=[[CNN]] |language=en |archive-date=7 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240407113740/https://www.cnn.com/2020/02/10/politics/traumatic-brain-injuries-iran-strike/index.html }}</ref> 2020. gada 8. janvārī Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpuss notrieca [[Ukraine International Airlines reiss 752|''Ukraine International Airlines'' reisu 752]], nogalinot 176 civiliedzīvotājus un izraisot protestus visā Irānā. Starptautiska izmeklēšana lika Irānas valdībai atzīt lidmašīnas notriekšanu ar zeme-gaiss raķeti.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/article/us-iran-crash/ukrainian-airplane-with-180-aboard-crashes-in-iran-fars-idUSKBN1Z70EL |title=Ukrainian airplane with 180 aboard crashes in Iran: Fars |date=8 January 2020 |work=Reuters |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200108035747/https://www.reuters.com/article/us-iran-crash/ukrainian-airplane-with-180-aboard-crashes-in-iran-fars-idUSKBN1Z70EL |archive-date=8 January 2020 |access-date=8 January 2020}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-51077788 |work=BBC |title=Demands for justice after Iran's plane admission |date=11 January 2020 |access-date=11 January 2020}}</ref> Stingrās līnijas piekritējs [[Ebrāhīms Raisī]] 2017. gadā zaudēja prezidenta vēlēšanās, taču [[2021. gada Irānas prezidenta vēlēšanas|kandidēja atkal 2021. gadā]], uzvarot tajās un amatā nomainot [[Hasans Rūhānī|Rūhānī]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Motamedi |first1=Maziar |title=Hardliner Raisi elected Iran's new president |url=https://www.aljazeera.com/news/2021/6/19/raisi-wins-irans-presidential-election-amid-low-turnout |publisher=[[Al Jazeera]] |language=en |archive-date=1 September 2021 |access-date=2 January 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210901094359/https://www.aljazeera.com/news/2021/6/19/raisi-wins-irans-presidential-election-amid-low-turnout }}</ref> Raisī pilnvaru laikā Irāna [[Irānas kodolprogramma|pastiprināja urāna bagātināšanu]], kavēja starptautiskās inspekcijas, pievienojās [[Šanhajas Sadarbības organizācija]]i (ŠSO) un [[BRICS]], atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] 2022. gadā un atjaunoja attiecības ar [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]]. 2024. gada aprīlī Izraēlas gaisa triecienā Irānas konsulātā Damaskā tika nogalināts IRGC komandieris.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Several killed in Israeli strike on Iranian consulate in Damascus |url=https://www.aljazeera.com/news/2024/4/1/several-killed-in-israeli-strike-on-iranian-consulate-in-damascus-reports |access-date=1 May 2024 |publisher=[[Al Jazeera]] |language=en |archive-date=30 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240430180537/https://www.aljazeera.com/news/2024/4/1/several-killed-in-israeli-strike-on-iranian-consulate-in-damascus-reports }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=1 April 2024 |title=Israeli strike on Iran's consulate in Syria killed 2 generals and 5 other officers, Iran says |url=https://apnews.com/article/israel-syria-airstrike-iranian-embassy-edca34c52d38c8bc57281e4ebf33b240 |access-date=1 May 2024 |website=[[AP News]] |language=en |archive-date=19 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240419075609/https://apnews.com/article/israel-syria-airstrike-iranian-embassy-edca34c52d38c8bc57281e4ebf33b240 }}</ref> Irāna atbildēja ar bezpilota lidaparātu, spārnoto un ballistisko raķešu triecieniem, 9 lidaparāti trāpīja Izraēlai.<ref>{{ziņu atsauce |author=Jack Dutton |date=15 April 2024 |title=How Iran's attack on Israel is disrupting air traffic |url=https://www.al-monitor.com/originals/2024/04/how-irans-attack-israel-disrupting-air-traffic |access-date=1 May 2024 |language=en |archive-date=1 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501174027/https://www.al-monitor.com/originals/2024/04/how-irans-attack-israel-disrupting-air-traffic }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Toossi |first=Sina |date=2 May 2024 |title=Iran Has Defined Its Red Line With Israel |url=https://foreignpolicy.com/2024/04/18/iran-has-defined-its-red-line-with-israel/ |access-date=1 May 2024 |website=Foreign Policy |language=en |archive-date=1 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501174027/https://foreignpolicy.com/2024/04/18/iran-has-defined-its-red-line-with-israel/ }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=14 April 2024 |title=What was in wave of Iranian attacks and how were they thwarted? |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-68811273 |access-date=1 May 2024 |language=en |archive-date=14 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240414091527/https://www.bbc.com/news/world-middle-east-68811273 }}</ref> Tas bija lielākais bezpilota lidaparātu trieciens vēsturē,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The largest drone attack in history |url=http://iranpress.com/aliaspage/277652 |access-date=1 May 2024 |website= |language=en}}</ref> lielākais raķešu uzbrukums Irānas vēsturē,<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Motamedi |first=Maziar |title='True Promise': Why and how did Iran launch a historic attack on Israel? |url=https://www.aljazeera.com/news/2024/4/14/true-promise-why-and-how-did-iran-launch-a-historic-attack-on-israel |access-date=1 May 2024 |publisher=[[Al Jazeera]] |language=en |archive-date=14 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240414145020/https://www.aljazeera.com/news/2024/4/14/true-promise-why-and-how-did-iran-launch-a-historic-attack-on-israel }}</ref> tās pirmais tiešais uzbrukums Izraēlai<ref>{{tīmekļa atsauce |date=13 April 2024 |title=Iran launches first-ever direct attack on Israel |url=https://abc7ny.com/israel-gaza-live-updates-iran-launches-dozens-of-drones-in-retaliatory-strike/14656640/ |access-date=1 May 2024 |website=ABC7 New York |language=en |archive-date=1 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501174027/https://abc7ny.com/israel-gaza-live-updates-iran-launches-dozens-of-drones-in-retaliatory-strike/14656640/ }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=18 April 2024 |title=How Israel could respond to Iran's drone and missile assault |url=https://www.france24.com/en/middle-east/20240418-how-israel-could-respond-to-iran-s-drone-and-missile-assault |access-date=1 May 2024 |publisher=[[France 24]] |language=en |archive-date=1 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501174029/https://www.france24.com/en/middle-east/20240418-how-israel-could-respond-to-iran-s-drone-and-missile-assault }}</ref> un pirmā reize kopš 1991. gada, kad kāda valsts tieši uzbruka Izraēlai.<ref>{{ziņu atsauce |last=Johny |first=Stanly |date=14 April 2024 |title=By attacking Israel, Iran turns shadow war into direct conflict |url=https://www.thehindu.com/news/international/analysis-three-takeaways-from-irans-attack-on-israel/article68064678.ece |access-date=1 May 2024 |work=[[The Hindu]] |language=en-IN |issn=0971-751X |archive-date=14 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240414203401/https://www.thehindu.com/news/international/analysis-three-takeaways-from-irans-attack-on-israel/article68064678.ece }}</ref> Raisī 2024. gada maijā gāja bojā helikoptera avārijā,<ref>{{ziņu atsauce |title=Who died alongside Iran's President Raisi in the helicopter crash? |url=https://www.aljazeera.com/news/2024/5/20/who-died-alongside-irans-president-raisi-in-the-helicopter-crash |publisher=[[Al Jazeera]] |language=en |archive-date=19 May 2024 |access-date=2 January 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519213002/https://apnews.com/article/helicopter-iran-raisi-crash-azerbaijan-3ef9fe5772fb06f6d9dcc371b115923f }}</ref> un Irānā [[2024. gada Irānas prezidenta vēlēšanas|notika prezidenta vēlēšanas]], kurās tika ievēlēts reformistu partijas pārstāvis un bijušais veselības ministrs [[Masuds Pezeškiāns]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=6 July 2024 |title=Masoud Pezeshkian, a heart surgeon who rose to power in parliament, now Iran's president-elect |url=https://apnews.com/article/iran-presidential-runoff-election-masoud-pezeshkian-profile-a07e9921fa8c25b1a05333e128c03916 |access-date=6 July 2024 |website=[[AP News]] |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Fassihi |first1=Farnaz |last2=Vinograd |first2=Cassandra |date=6 July 2024 |title=Reformist Candidate Wins Iran's Presidential Election |url=https://www.nytimes.com/2024/07/05/world/middleeast/iran-election-reformist-wins.html |access-date=6 July 2024 |work=[[The New York Times]] |language=en |issn=0362-4331 |archive-date=6 July 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240706034614/https://www.nytimes.com/2024/07/05/world/middleeast/iran-election-reformist-wins.html }}</ref> Oktobrī, Irāna, atriebjoties par [[Ismails Hanija|Ismaila Hanijas]], [[Hasans Nasralla|Hasana Nasrallas]] un [[Abāss Nīlforūšāns|Abāsa Nilforušāna]] slepkavībām, palaida 180 ballistiskās raķetes pret Izraēlu. Izraēla atbildot uzbruka Irānas militārajiem objektiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=What we know about Israel's attack on Iran |url=https://www.bbc.com/news/articles/cgr0yvrx4qpo |work=[[BBC News]] |archive-date=27 October 2024 |access-date=31 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241027231243/https://www.bbc.com/news/articles/cgr0yvrx4qpo }}</ref> 2025. gada maijā Irānas valdība lika masveidā deportēt aptuveni četrus miljonus Irānā dzīvojošo [[Afganistāna|afgāņu]] migrantu un bēgļu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Iran tells millions of Afghans to leave or face arrest on day of deadline |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/7/6/iran-tells-millions-of-afghans-to-leave-or-face-arrest-on-day-of-deadline |publisher=Al Jazeera |date=6 July 2025}}</ref> [[Attēls:Imam_Khamenei_met_with_Emir_of_Qatar,_Feb._19,_2025_4.jpg|thumb|Hāmenejī tikšanās ar [[Katara]]s emīru [[Tamīms bin Hameds al Tānī|Tamīmu bin Hamedu al Tānī]] 2025. gada 19. februārī]] Kopš 2023. gada notiekošā Irānas [[Pretošanās ass|galveno sabiedroto un marionešu]] novājināšanās ir izolējusi un novājinājusi Irānas valdību.<ref>{{ziņu atsauce |title=Iran's leader hopes America can save his faltering regime |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/05/01/irans-leader-hopes-america-can-save-his-faltering-regime |access-date=25 May 2025 |newspaper=[[The Economist]] |issn=0013-0613}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=9 December 2024 |title=Iran in a 'position of unprecedented weakness' after the fall of Assad in Syria |url=https://www.france24.com/en/middle-east/20241209-iran-position-unprecedented-weakness-after-fall-of-assad-syria-proxies-hezbollah-middle-east |access-date=25 May 2025 |publisher=[[France 24]] |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=6 March 2025 |title=The fall of Assad has exposed the extent of the damage to Iran's axis of resistance |url=https://www.chathamhouse.org/2024/12/fall-assad-has-exposed-extent-damage-irans-axis-resistance |access-date=25 May 2025 |website=Chatham House |language=en}}</ref> 2025. gada sākumā Irāna strauji attīstīja savu [[Irānas kodolprogramma|kodolprogrammu]].<ref>{{ziņu atsauce |last=Barnes |first=Joe |date=31 January 2025 |title=Iran 'secretly building nuclear missiles that can hit Europe' |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2025/01/31/iran-nuclear-warhead-europe-revolutionary-guard-north-korea/ |access-date=28 April 2025 |work=The Telegraph |language=en |issn=0307-1235}}</ref> Analītiķi brīdināja, ka šāda darbība ir pretrunā jebkādam ticamam civilam attaisnojumam.<ref name="Economist20250128">{{ziņu atsauce |title=Iran's alarming nuclear dash will soon test Donald Trump |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/01/28/irans-alarming-nuclear-dash-will-soon-test-donald-trump |access-date=23 February 2025 |newspaper=[[The Economist]] |issn=0013-0613}}</ref> Irāna un Amerikas Savienotās Valstis uzsāka sarunas par jaunu kodolvienošanos, taču sarunu progress apstājās. Jūnijā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|SAEA]] atzina Irānu par savas kodolsaistības neievērojošu valsti.<ref name="Euronews20250612">{{tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=12 June 2025 |website=Euro News |date=12 June 2025}}</ref> Atbildot uz to, Irāna paziņoja par jaunas bagātināšanas iekārtas aktivizēšanu.<ref name="CNN20250612">{{tīmekļa atsauce |last1=Salem |first1=Mostafa |last2=Pleitgen |first2=Frederik |date=12 June 2025 |title=Iran threatens nuclear escalation after UN watchdog board finds it in breach of obligations |url=https://www.cnn.com/2025/06/12/middleeast/iran-threatens-nuclear-escalation-iaea-intl |access-date=12 June 2025 |publisher=[[CNN]] |language=en}}</ref> 2025. gada 13. jūnijā Izraēla veica gaisa triecienus visā Irānā, mērķējot uz kodoliekārtām un nogalinot Irānas militārās vadības augstākos pārstāvjus.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shotter |first1=James |last2=Sevastopulo |first2=Demetri |last3=England |first3=Andrew |last4=Bozorgmehr |first4=Najmeh |date=13 June 2025 |title=Israel launches air strikes against Iran commanders and nuclear sites |url=https://www.ft.com/content/46b1a363-c805-4800-abbf-6b47b9602ef2 |access-date=13 June 2025 |work=Financial Times}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Fassihi |first1=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=13 June 2025 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=13 June 2025 |work=[[The New York Times]] |language=en |issn=0362-4331}}</ref> Irāna atbildēja ar raķešu triecieniem, un karadarbība izraisīja [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|tiešu karu]] starp abām pusēm. 22. jūnijā ASV uzbruka Irānas kodolobjektiem,<ref>{{ziņu atsauce |date=22 June 2025 |title=Trump says US has attacked three nuclear sites in Iran |url=https://www.theguardian.com/world/2025/jun/21/trump-us-nuclear-strikes-iran |access-date=22 June 2025 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> atbildot Irāna uzbruka ASV bāzēm Katarā. 24. jūnijā pēc ASV uzstājības Izraēla un Irāna vienojās par pamieru.<ref>{{ziņu atsauce |date=23 June 2025 |title=Trump says Iran and Israel agree to a ceasefire |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/trump-says-iran-israel-agree-ceasefire-2025-06-23/ |access-date=23 June 2025 |work=[[Reuters]] |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/trump-iran-israel-ceasefire-agreement-terms-b5fc5cc8a8c32b4899646130b496798a |title=A whirlwind 48 hours: How Trump's Israel-Iran ceasefire agreement came together |date=24 June 2025 |website=AP News}}</ref> Kopš 2025. gada decembra, Irānā dažādās pilsētās ir notikušas [[Protesti Irānā (2025—2026)|masveida demonstrācijas]], kurās tiek aicināts gāzt Islāma Republiku. Protestus izraisīja neapmierinātība ar [[Ekonomiskā krīze Irānā|Irānā notiekošo ekonomisko krīzi]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Parent |first1=Deepa |last2=Christou |first2=William |date=31 December 2025 |title='We want the mullahs gone': economic crisis sparks biggest protests in Iran since 2022 |url=https://www.theguardian.com/world/2025/dec/31/we-want-the-mullahs-gone-economic-crisis-sparks-biggest-protests-in-iran-since-2022 |access-date=1 January 2026 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> Saskaņā ar ''[[Iran International]]'' aplēsēm, uz 2026. gada 13. janvāri protestu laikā ir nogalināti vismaz 12 000 protestētāju, jo valdības drošības spēki pastiprināja nāvējoša spēka izmantošanu pret demonstrantiem.<ref name="2000killed">{{ziņu atsauce |date=10 January 2026 |title=Mass killings reported as security forces use live fire on Iran protesters |url=https://www.iranintl.com/en/202601103903 |access-date=10 January 2026 |publisher=Iran International}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Sparks |first=John |date=9 January 2026 |title=Iran's leaders facing most serious threat since 1979 revolution |url=https://news.sky.com/story/irans-leaders-facing-most-serious-threat-since-1979-revolution-13492604 |access-date=9 January 2026 |website=Sky News |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Board |first1=Iran International's Editorial |title=At least 12,000 killed in Iran crackdown during internet blackout |url=https://www.iranintl.com/en/202601130145 |website=www.iranintl.com |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |language=en |date={{dat|2026|1|13||bez}}}}</ref> Saskaņā ar aplēsēm, uz 2026. gada 17. janvāri [[Slaktiņi Irānā (2025—2026)|slaktiņos Irānā]] nogalināti vismaz 16 500 cilvēku un aptuveni 330 000 ir ievainoti.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Lamb |first=Christina |date=17 January 2026 |title=Iran report says 16,500 dead in 'genocide under digital darkness' |url=https://www.thetimes.com/world/middle-east/article/iran-young-protesters-news-nsdztp5t2 |access-date=18 January 2026 |website=The Sunday Times |language=en}}</ref> 2026. gada 28. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] sāka veikt [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|koordinētus militārus triecienus]] pret vairākiem mērķiem Irānas Islāma Republikā, iezīmējot būtisku ilgstošās spriedzes eskalāciju starp [[Teherāna|Teherānu]] un ASV—Izraēlas aliansi.<ref>{{ziņu atsauce |last=Liptak |first=Kevin |last2=Ebrahim |first2=Nadeen |last3=Liebermann |first3=Oren |date=2026-02-28 |title=US carrying out strikes against Iran, three US officials say |url=https://edition.cnn.com/world/live-news/israel-iran-attack-02-28-26-hnk-intl |access-date=2026-02-28 |work=[[CNN]]}}</ref> [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]] šajā pašā dienā tika nogalināts šajos triecienos.<ref name="lsm.lv">{{ziņu atsauce |title=Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|3|1||bez}} |language=lv}}</ref> Par viņa pēcteci iecēla viņa otro dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-09|language=lv}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Iran-geographic map.svg|left|thumb|Irānas topogrāfiskā karte]] Irānā plešas divi lieli [[tuksnesis|tuksneši]] — [[Daštekavirs]] (platība — 180 000 km²) un [[Daštelūts]] (vairāk nekā 166 000 km²), kas aizņem centrālā līdzenuma lielāko daļu. Valstī ir ļoti atšķirīgi laikapstākļi. Ziemeļos esošajos kalnos, kas robežojas ar [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], ir salīdzinoši daudz nokrišņu, taču kopumā Irānā ir maz nokrišņu, to daudzums atkarīgs no gadalaika. === Kalni === Irāna ir kalnaina zeme — teritorijas reljefu veido vairākas augstas kalnu grēdas un plašā [[Irānas kalniene]], kas aizņem visu valsts centrālo daļu. Kalniene austrumu virzienā iestiepjas [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un paceļas līdz 4 419 metrus virs jūras līmeņa. Šeit valda karsts un sauss klimats. Irānā garākā kalnu grēda — [[Zāgross]] — stiepjas no [[Armēnija]]s pierobežas valsts ziemeļrietumos dienvidu un dienvidaustrumu virzienā gar Persijas līci un beidzas pie [[Hormuzs|Hormuza šauruma]], kas savieno Persijas un [[Omānas līcis|Omānas līci]]. Kalnu teritorijā ir daudzas virsotnes, kas pārsniedz 3 000 metrus virs jūras līmeņa, savukārt daļa dziļo, auglīgo ieleju tiek izmantotas lauksaimniecībā. [[Elburss|Elbursa]] kalnu grēda stiepjas gar Kaspijas jūras dienvidu krastu. Tās augstākā virsotne ir [[Demāvends]] (5604 m), kas ir arī Irānas augstākais kalns. Elbursa kalnu ziemeļu nogāzēs aug krāšņi lapkoku meži, veidojot Irānā lielāko platību, kas noklāta ar augāju. Vairums Irānas upju savu sezonālo tecējumu sāk kalnos un plūst uz ziemeļiem, uz Kaspijas jūru. Valsts galvaspilsēta Teherāna izvietojusies Elbrusa kalnu dienvidu nogāzē aptuveni 1070 m augstumā. == Iedzīvotāji == Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Irānā bija 80 840 713 iedzīvotāji. 65% iedzīvotāju ir [[persieši]], 16% — [[azerbaidžāņi]], 7% — [[kurdi]]. Irānas valsts reliģija ir [[šiītu islāms]] (90%—95% iedzīvotāju). == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Irānas administratīvais iedalījums}} {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Iran location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.190|y=0.100|scale=500|text=[[Ardabīla]]}} {{Image label small|x=0.350|y=0.670|scale=500|text=[[Būšehra]]}} {{Image label small|x=0.290|y=0.460|scale=500|text=<center>[[Čahārmahāla un Bahtijārī|Čahārmahāla<br />un Bahtijārī]]</center>}} {{Image label small|x=0.400|y=0.390|scale=500|text=[[Isfahāna]]}} {{Image label small|x=0.460|y=0.630|scale=500|text=[[Fārsa]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.160|scale=500|text=[[Gīlāna]]}} {{Image label small|x=0.520|y=0.170|scale=500|text=[[Golestāna]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.290|scale=500|text=[[Hamadāna]]}} {{Image label small|x=0.556|y=0.740|scale=500|text=[[Hormozgāna]]}} {{Image label small|x=0.150|y=0.400|scale=500|text=[[Īlāma]]}} {{Image label small|x=0.640|y=0.590|scale=500|text=[[Kermāna]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.320|scale=500|text=[[Kermānšāha]]}} {{Image label small|x=0.220|y=0.500|scale=500|text=[[Hūzestāna]]}} {{Image label small|x=0.290|y=0.530|scale=500|text=<center>[[Kohgīlūje un Būjerahmada|Kohgīlūje un<br />Būjerahmada]]</center>}} {{Image label small|x=0.140|y=0.250|scale=500|text=[[Kurdistānas ostāns|Kurdistāna]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.390|scale=500|text=[[Luristāna]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.340|scale=500|text=[[Markazī]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.210|scale=500|text=[[Māzenderāna]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.240|scale=500|text=[[Gazvīna]]}} {{Image label small|x=0.350|y=0.320|scale=500|text=[[Kuma]]}} {{Image label small|x=0.720|y=0.240|scale=500|text=<center>[[Rezāvi Horasāna|Rezāvi<br />Horasāna]]</center>}} {{Image label small|x=0.520|y=0.280|scale=500|text=[[Semnāna]]}} {{Image label small|x=0.802|y=0.740|scale=500|text=<center>[[Sīstāna un Beludžistāna|Sīstāna un<br />Beludžistāna]]</center>}} {{Image label small|x=0.370|y=0.260|scale=500|text=[[Teherānas ostāns|Teherāna]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.450|scale=500|text=[[Jezda]]}} {{Image label small|x=0.200|y=0.200|scale=500|text=[[Zandžāna]]}} {{Image label small|x=0.630|y=0.140|scale=500|text=<center>[[Ziemeļhorasāna|Ziemeļ-<br />horasāna]]</center>}} {{Image label small|x=0.750|y=0.430|scale=500|text=<center>[[Dienvidhorasāna|Dienvid-<br />horasāna]]</center>}} {{Image label small|x=0.060|y=0.180|scale=500|text=<center>[[Rietumazerbaidžāna|Rietum-<br />azerbaidžāna]]</center>}} {{Image label small|x=0.100|y=0.120|scale=500|text=<center>[[Austrumazerbaidžāna|Austrum-<br />azerbaidžāna]]</center>}} {{Image label end}} |} Irāna ir sadalīta [[Irānas administratīvais iedalījums|30 ostānos]]. Tos savukārt sīkāk sadala 324 šahrestānās. Šahrestānas sīkāk sadalās 865 bahšās. == Politika == {{Nepilnīga nodaļa}} === Opozīcija === Legālo opozīciju veido bijušās valdības — vecās islāma gvardes pārstāvji, kas nāca pie varas pēc revolūcijas, taču zaudēja to vēlēšanu ceļā. Kopš 1979. gada pastāv arī cits bruņots opozīcijas grupējums "Mujahideen-e-Khalq", kas ar [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] atbalstu bāzējās [[Irāka|Irākā]] — ir tūkstošiem bruņotu kaujinieku, kā arī tanki, bruņumašīnas, artilērija un raķešu iekārtas, kas izvietoti netālu no Irānas robežas, lai veiktu terora aktus Irānā, destabilizējot režīmu. 2003. gada maijā šis grupējums padevās ASV spēkiem un šobrīd darbojas to uzraudzībā.<ref>LETA 12. maijs 2003.</ref> === Ārpolitika === Starptautiskās attiecības Irāna balsta uz diviem stratēģiskiem principiem: tā cenšas izslēgt jebkādu citu valstu iejaukšanos notikumos, kas norisinās šajā reģionā, un attīsta plašus diplomātiskos kontaktus ar [[nepievienošanās kustība]]s (NAM) valstīm. Irānai ir diplomātiskas attiecības teju vai ar visām [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienotās Nācijas Organizācijas]] valstīm, izņemot [[Izraēla|Izraēlu]], kuras neatkarību tā neatzīst, un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], ar kuru tai ir konflikts kopš [[Islāma revolūcija]]s laika.<ref>[http://www.pbs.org/newshour/indepth_coverage/middle_east/iran/timeline.html Key Events in Iran Since 1921] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090221162052/http://www.pbs.org/newshour/indepth_coverage/middle_east/iran/timeline.html |date={{dat|2009|02|21||bez}} }} retrieved 23 January 2008</ref> 2003. gada oktobrī Irāna paziņoja, ka vēlas uzsākt dialogu ar Izraēlu par savstarpēju atzīšanu un pretrunu atrisināšanu.<ref>LETA 30. oktobris 2003.</ref> 2006. gadā Irānas aizsardzības ministrs [[Mustafa Mohamads Nadžars]] postulēja, ka Irāna ir gatava parakstīt neuzbrukšanas paktu ar jebkuru reģiona valsti, kas to vēlētos.<ref name="autogenerated1">LETA 11. aprīlis 2006.</ref> 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules lielvaras — Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/rietumi-gandariti-par-iranas-kodolprogrammas-ierobezosanu-izraela-to-deve-par-tumsas-eras-sakumu.a137566/ Rietumi gandarīti par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, Izraēla to dēvē par tumšas ēras sākumu] lsm.lv</ref> Kopš 2023. gada Irāna kopā ar ''[[Hezbollah]]'' un [[hutieši]]em piedalās [[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—Hamās karā]]. ==== Konflikts ar ASV ==== [[Attēls:Demonstrations and protests against United States recognition of Jerusalem in Tehran 032.jpg|left|thumb|Protests pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kuras atzina [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] par [[Izraēla]]s galvaspilsētu]] Kopš 1979. gada Irāna ir izteikti naidīgās attiecībās ar ASV, kuras militāri un ekonomiski atbalstīja Pehlevi režīmu, bet pēc Irānas islāma revolūcijas — finansēja opozīcijas kustību Irānā. 2000. gadā Irāna piešķīra [[Japāna]]s kompānijām prioritāras tiesības apgūt Azadeganas naftas atradnes, kurās var būt līdz pat 45 miljardiem barelu naftas. Jūlijā pēc ASV Valsts departamenta spiediena Japānas kompānijas atsacījās no līguma parakstīšanas.<ref>LETA 18. augusts 2003.</ref> 21. gadsimta sākumā ASV sāka plānot pilna apjoma militāru kampaņu pret Irānu, kas paredz gan raķešu triecienu, gan sauszemes iebrukumu, gan jūras operāciju nolūkā nodibināt kontroli pār Ormuzas jūras šaurumu — militārajās aprindās plāns pazīstams ar nosaukumu TIRANNT, kas ir abreviatūra no "Theater Iran Near Term" ("Tuvākā laika kaujas darbības lauks Irānā"). Plānošanas process 2002. gadā uzticēts ģenerālim Džonam Abizaidam, CENTCOM (ASV spēki un operācijas Tuvo Austrumu reģionā) komandierim.<ref>LETA 16. aprīlis 2006.</ref> Irāna apgalvo, ka tās [[Irānas kodolprogramma|kodolprogramma]] ir izstrādāta miermīlīgiem mērķiem, tāpēc atteicās pakļauties ASV prasībām to pārtraukt. Kā 2006. gadā oficiāli paziņoja ASV valsts sekretāre [[Kondolīza Raisa]], Irāna radot draudus ASV nacionālajām interesēm ne tikai saistībā ar tās kodolprogrammām, un ASV sadarbībā ar saviem sabiedrotajiem veiks "dažādus ietekmēšanas pasākumus" gadījumā, ja Irānas valdība atteiksies mainīt savu politiku. Starp šiem pasākumiem varētu būt arī "pretrunu saasināšana starp Irānas iedzīvotājiem un režīmu (..) Šo mērķu sasniegšanai varētu tikt novirzīti 75 miljoni ASV dolāru, kurus ASV valdība Kongresam lūdza piešķirt ar mērķi veicināt demokrātijas atjaunošanu Irānā".<ref>http://www.DELFI.lv 29. marts 2006.</ref> == Bruņotie spēki == [[Attēls:Iranian kilo class submarine.jpg|thumbnail|200px|Viena no irāņu zemūdenēm]] Irānas armija atbilst visiem mūsdienu militāro spēku standartiem. Tai ir moderna jūras kara flote, kara aviācija, bruņutanku karaspēks, raķešu karaspēks u.c. vienības. Kopš 2004. gada Irānas raķešu spēku apbruņojumā ir vidējās darbības rādiusa "zeme-zeme" klases raķetes "Shahab-3" (sniedzamības rādiuss ir 1300 km).<ref>Irāna veiksmīgi izmēģinājusi ballistisko raķeti "Shihab-3", kuras sniedzamības rādiuss ir 1300 kilometru. — BNS 7. jūlijs 2003.</ref> Ir izstrādāta arī tāla darbības rādiusa raķete "Shahab-4", kas esot izstrādāta vienīgi pavadoņu palaišanai, nevis militāriem mērķiem, taču ir spējīga nest kodolgalviņu. == Tautsaimniecība == [[Attēls:CIAIranKarteOelGas.jpg|left|thumb|Naftas un dabasgāzes ieguves vietas Irānā (2004)]] Irānas tautsaimniecība ir cieši saistīta ar tās dabas resursiem, 85% eksporta ienākumu valstij dod nafta un dabasgāze. Irānas teritorijā atrodas aptuveni 8% no pasaulē apzinātajiem naftas resursiem un gandrīz piektā daļa dabasgāzes krājumu. Irāna ir ievērojami attīstījusi naftas pārstrādi un transporta rūpniecību vairākās Persijas līča ostās, tostarp [[Hārkas sala|Hārkas salā]], [[Bandarabāsa|Bandarabāsā]] un [[Ābadāna|Ābadānā]]. Attīstītas ir arī ķīmiskās rūpniecības, tekstilrūpniecības, mašīnbūves un cementa ražošanas nozares. Kopš 1979. gada pret Irānu darbojas ASV noteikts ekonomikas embargo, saskaņā ar kuru ASV un tām draudzīgo valstu uzņēmumiem aizliegts piegādāt Irānai modernas tehnoloģijas, t.sk. skaitļošanas tehniku.<ref>ASV aizliegums piegādāt jaudīgu skaitļošanas tehniku saglabāts tādām valstīm kā Irāka, Irāna, Lībija, Ziemeļkoreja, Kuba, Sīrija un Sudāna. BNS 12. janvāris 2001.</ref> Valstī, īpaši galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]], vērojams ūdens trūkums, pie kā vaino ekoloģiski nepārdomātu aizsprostu būvi un bezatbildīgu gruntsūdeņu izsūknēšanu.<ref>[https://www.newsru.co.il/mideast/21nov2025/iran505.html Newsru. Президент Ирана: перенос столицы неизбежен, в Тегеране нет воды]</ref> === Enerģētika === {{pamatraksts|Irānas kodolprogramma}} Lai samazinātu vides piesārņojumu un netērētu elektroenerģijas iegūšanai naftas un dabasgāzes resursus, kas ir ievērojams valūtas ieguves avots, valsts pēdējās desmitgadēs attīsta [[Atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] tīkla celtniecību. Valstī ir atklātas urāna atradnes un tajās iegūst urāna rūdu. 2006. gadā Irānas viceprezidents un Atomenerģijas organizācijas vadītājs Golams Reza Akazadehs informēja, ka Irānai veiksmīgi izdevies bagātināt urānu līdz līmenim, kas nepieciešams AES [[kodoldegviela]]s iegūšanai. Teherānas dienvidos darboties sāka pirmā urāna bagātināšanas pilotrūpnīca.<ref name="autogenerated1" /> == Skatīt arī == * [[Irānas pilsētu uzskaitījums]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irāna| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] knymd4gf9xy2gw1zmhkws85mc6qjdhy 0 2173 4468945 4406214 2026-05-16T13:17:47Z ~2026-29401-24 145510 Aktualizēta informācija 4468945 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Ministru prezidents |body = |insignia = Latvijas Ministru prezidenta standarts.png |insigniasize = 150px |insigniacaption = Ministru prezidenta karogs |image = Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Evika Siliņa]] |incumbentsince = {{dat|2023|09|15|ģ}} |appointer = |residence = |termlength = |formation = |inaugural = [[Kārlis Ulmanis]] |website = }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Republikas Ministru prezidents''' ir [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] vadītājs, valsts [[premjerministrs]]. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]], tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. No {{dat|2023|9|15|ģ|bez}} līdz 2026. gada 15. maijam Ministru prezidents bija [[Evika Siliņa]]. Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija '''Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs''' (šo amatu ieņēma [[Ivars Godmanis]]). == Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi == [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts [[Saeima]]i ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un [[Ministru kabinets]] sāk pildīt savus pienākumus. Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]], Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.<ref name="Funkcijas" /> Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās pēc savas kompetences sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību. Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas. Ministru prezidenta padotībā ir [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]], [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kanceleja]] un [[Sabiedrības integrācijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ministru prezidenta padotībā esošās iestādes {{!}} Ministru kabinets|url=https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-prezidenta-padotiba-esosas-iestades|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-01-31|language=lv}}</ref> Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs. Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību. Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas. == Latvijas Ministru prezidenti == ''Skatīt arī: [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]]'' === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:MP value:rgb(1,0.5,0.314) legend:Mazinieku_partija id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:PA value:rgb(0.545,0,0) legend:Progresīvā_apvienība id:LJSP value:rgb(0.5,0.8,0.9) legend:Latvijas_Jaunsaimnieku_un_sīkgruntnieku_partija id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1918 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1918 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1918 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulmanis bar:Meierovics bar:Pauļuks bar:Zāmuēls bar:Celmiņš bar:Alberings bar:Skujenieks bar:Juraševskis bar:Bļodnieks bar:Kirhenšteins PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulmanis from: 18/11/1918 till: 18/06/1921 color:LZS from: 24/12/1925 till: 06/05/1926 color:LZS from: 27/03/1931 till: 05/12/1931 color:LZS from: 17/03/1934 till: 15/05/1934 color:LZS from: 15/05/1934 till: 19/06/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" bar:Meierovics from: 18/06/1921 till: 26/01/1923 color:LZS from: 28/06/1923 till: 26/01/1924 color:LZS text:"[[Zigfrīds Anna Meierovics]]" bar:Pauļuks from: 26/01/1923 till: 27/06/1923 color:Independent text:"[[Jānis Pauļuks]]" bar:Zāmuēls from: 27/01/1924 till: 18/12/1924 color:Independent text:"[[Voldemārs Zāmuēls]]" bar:Celmiņš from: 19/12/1924 till: 23/12/1925 color:LZS from: 01/12/1928 till: 26/03/1931 color:LZS text:"[[Hugo Celmiņš]]" bar:Alberings from: 07/05/1926 till: 18/12/1926 color:LZS text:"[[Arturs Alberings]]" bar:Skujenieks from: 19/12/1926 till: 23/01/1928 color:MP from: 06/12/1931 till: 23/03/1933 color:PA text:"[[Marģers Skujenieks]]" bar:Juraševskis from: 24/01/1928 till: 30/11/1928 color:DC text:"[[Pēteris Juraševskis]]" bar:Bļodnieks from: 24/03/1933 till: 16/03/1934 color:LJSP text:"[[Ādolfs Bļodnieks]]" bar:Kirhenšteins from: 20/06/1940 till: 25/08/1940 color:Independent text:"[[Augusts Kirhenšteins]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LTF value:rgb(0.6,0.2,0.2) legend:Latvijas_Tautas_fronte id:LC value:rgb(1,0.886,0) legend:Latvijas_Ceļš id:LNNK value:rgb(1,0.776,0.1) legend:Tēvzemei_un_Brīvībai/LNNK id:TP value:rgb(1,0.6,0.2) legend:Tautas_partija id:JL value:rgb(0.2,0.2,0.4) legend:Jaunais_laiks id:LZP value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:LPP value:rgb(0.4,0.2,0.5) legend:LPP/LC id:Unity value:rgb(0.5,0.7,0.1) legend:Vienotība id:LP value:rgb(0,0.6,0) legend:Liepājas_partija id:JV value:rgb(0.4,0.7,0.3) legend:Jaunā_Vienotība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1990 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1990 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1990 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Godmanis bar:Birkavs bar:Gailis bar:Šķēle bar:Krasts bar:Krištopans bar:Bērziņš bar:Repše bar:Emsis bar:Kalvītis bar:Dombrovskis bar:Straujuma bar:Kučinskis bar:Kariņš bar:Siliņa PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Godmanis from: 07/05/1990 till: 03/08/1993 color:LTF from: 20/12/2007 till: 12/03/2009 color:LPP text:"[[Ivars Godmanis]]" bar:Birkavs from: 03/08/1993 till: 15/09/1994 color:LC text:"[[Valdis Birkavs]]" bar:Gailis from: 15/09/1994 till: 21/12/1995 color:LC text:"[[Māris Gailis]]" bar:Šķēle from: 21/12/1995 till: 07/08/1997 color:Independent from: 16/06/1999 till: 05/05/2000 color:TP text:"[[Andris Šķēle]]" bar:Krasts from: 07/08/1997 till: 26/11/1998 color:LNNK text:"[[Guntars Krasts]]" bar:Krištopans from: 26/11/1998 till: 16/06/1999 color:LC text:"[[Vilis Krištopans]]" bar:Bērziņš from: 05/05/2000 till: 07/11/2002 color:LC text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Repše from: 07/11/2002 till: 09/03/2004 color:JL text:"[[Einars Repše]]" bar:Emsis from: 09/03/2004 till: 02/12/2004 color:LZP text:"[[Indulis Emsis]]" bar:Kalvītis from: 02/12/2004 till: 20/12/2007 color:TP text:"[[Aigars Kalvītis]]" bar:Dombrovskis from: 12/03/2009 till: 25/10/2011 color:JL from: 25/10/2011 till: 22/01/2014 color:Unity text:"[[Valdis Dombrovskis]]" bar:Straujuma from: 22/01/2014 till: 11/02/2016 color:Unity text:"[[Laimdota Straujuma]]" bar:Kučinskis from: 11/02/2016 till: 23/01/2019 color:LP text:"[[Māris Kučinskis]]" bar:Kariņš from: 23/01/2019 till: 15/09/2023 color:JV text:"[[Krišjānis Kariņš]]" bar:Siliņa from: 15/09/2023 till: $now color:JV text:"[[Evika Siliņa]]" }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Funkcijas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|title=Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|1|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120301021105/http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|archivedate={{dat|2012|03|01||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti| ]] [[he:פוליטיקה של לטביה#ראש ממשלת לטביה]] 7ksyinsopyunnnv3idyka0o9u1dl1qq 4468946 4468945 2026-05-16T13:21:45Z ~2026-29401-24 145510 Informācijas aktualizācija 4468946 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Ministru prezidents |body = |insignia = Latvijas Ministru prezidenta standarts.png |insigniasize = 150px |insigniacaption = Ministru prezidenta karogs |image = Andris Kulbergs 2023.jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Evika Siliņa]] |incumbentsince = {{dat|2026|05|16|ģ}} |appointer = |residence = |termlength = |formation = |inaugural = [[Kārlis Ulmanis]] |website = }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Republikas Ministru prezidents''' ir [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] vadītājs, valsts [[premjerministrs]]. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]], tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. No {{dat|2023|9|15|ģ|bez}} līdz 2026. gada 15. maijam Ministru prezidents bija [[Evika Siliņa]]. Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija '''Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs''' (šo amatu ieņēma [[Ivars Godmanis]]). == Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi == [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts [[Saeima]]i ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un [[Ministru kabinets]] sāk pildīt savus pienākumus. Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]], Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.<ref name="Funkcijas" /> Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās pēc savas kompetences sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību. Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas. Ministru prezidenta padotībā ir [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]], [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kanceleja]] un [[Sabiedrības integrācijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ministru prezidenta padotībā esošās iestādes {{!}} Ministru kabinets|url=https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-prezidenta-padotiba-esosas-iestades|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-01-31|language=lv}}</ref> Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs. Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību. Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas. == Latvijas Ministru prezidenti == ''Skatīt arī: [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]]'' === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:MP value:rgb(1,0.5,0.314) legend:Mazinieku_partija id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:PA value:rgb(0.545,0,0) legend:Progresīvā_apvienība id:LJSP value:rgb(0.5,0.8,0.9) legend:Latvijas_Jaunsaimnieku_un_sīkgruntnieku_partija id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1918 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1918 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1918 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulmanis bar:Meierovics bar:Pauļuks bar:Zāmuēls bar:Celmiņš bar:Alberings bar:Skujenieks bar:Juraševskis bar:Bļodnieks bar:Kirhenšteins PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulmanis from: 18/11/1918 till: 18/06/1921 color:LZS from: 24/12/1925 till: 06/05/1926 color:LZS from: 27/03/1931 till: 05/12/1931 color:LZS from: 17/03/1934 till: 15/05/1934 color:LZS from: 15/05/1934 till: 19/06/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" bar:Meierovics from: 18/06/1921 till: 26/01/1923 color:LZS from: 28/06/1923 till: 26/01/1924 color:LZS text:"[[Zigfrīds Anna Meierovics]]" bar:Pauļuks from: 26/01/1923 till: 27/06/1923 color:Independent text:"[[Jānis Pauļuks]]" bar:Zāmuēls from: 27/01/1924 till: 18/12/1924 color:Independent text:"[[Voldemārs Zāmuēls]]" bar:Celmiņš from: 19/12/1924 till: 23/12/1925 color:LZS from: 01/12/1928 till: 26/03/1931 color:LZS text:"[[Hugo Celmiņš]]" bar:Alberings from: 07/05/1926 till: 18/12/1926 color:LZS text:"[[Arturs Alberings]]" bar:Skujenieks from: 19/12/1926 till: 23/01/1928 color:MP from: 06/12/1931 till: 23/03/1933 color:PA text:"[[Marģers Skujenieks]]" bar:Juraševskis from: 24/01/1928 till: 30/11/1928 color:DC text:"[[Pēteris Juraševskis]]" bar:Bļodnieks from: 24/03/1933 till: 16/03/1934 color:LJSP text:"[[Ādolfs Bļodnieks]]" bar:Kirhenšteins from: 20/06/1940 till: 25/08/1940 color:Independent text:"[[Augusts Kirhenšteins]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LTF value:rgb(0.6,0.2,0.2) legend:Latvijas_Tautas_fronte id:LC value:rgb(1,0.886,0) legend:Latvijas_Ceļš id:LNNK value:rgb(1,0.776,0.1) legend:Tēvzemei_un_Brīvībai/LNNK id:TP value:rgb(1,0.6,0.2) legend:Tautas_partija id:JL value:rgb(0.2,0.2,0.4) legend:Jaunais_laiks id:LZP value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:LPP value:rgb(0.4,0.2,0.5) legend:LPP/LC id:Unity value:rgb(0.5,0.7,0.1) legend:Vienotība id:LP value:rgb(0,0.6,0) legend:Liepājas_partija id:JV value:rgb(0.4,0.7,0.3) legend:Jaunā_Vienotība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1990 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1990 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1990 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Godmanis bar:Birkavs bar:Gailis bar:Šķēle bar:Krasts bar:Krištopans bar:Bērziņš bar:Repše bar:Emsis bar:Kalvītis bar:Dombrovskis bar:Straujuma bar:Kučinskis bar:Kariņš bar:Siliņa PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Godmanis from: 07/05/1990 till: 03/08/1993 color:LTF from: 20/12/2007 till: 12/03/2009 color:LPP text:"[[Ivars Godmanis]]" bar:Birkavs from: 03/08/1993 till: 15/09/1994 color:LC text:"[[Valdis Birkavs]]" bar:Gailis from: 15/09/1994 till: 21/12/1995 color:LC text:"[[Māris Gailis]]" bar:Šķēle from: 21/12/1995 till: 07/08/1997 color:Independent from: 16/06/1999 till: 05/05/2000 color:TP text:"[[Andris Šķēle]]" bar:Krasts from: 07/08/1997 till: 26/11/1998 color:LNNK text:"[[Guntars Krasts]]" bar:Krištopans from: 26/11/1998 till: 16/06/1999 color:LC text:"[[Vilis Krištopans]]" bar:Bērziņš from: 05/05/2000 till: 07/11/2002 color:LC text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Repše from: 07/11/2002 till: 09/03/2004 color:JL text:"[[Einars Repše]]" bar:Emsis from: 09/03/2004 till: 02/12/2004 color:LZP text:"[[Indulis Emsis]]" bar:Kalvītis from: 02/12/2004 till: 20/12/2007 color:TP text:"[[Aigars Kalvītis]]" bar:Dombrovskis from: 12/03/2009 till: 25/10/2011 color:JL from: 25/10/2011 till: 22/01/2014 color:Unity text:"[[Valdis Dombrovskis]]" bar:Straujuma from: 22/01/2014 till: 11/02/2016 color:Unity text:"[[Laimdota Straujuma]]" bar:Kučinskis from: 11/02/2016 till: 23/01/2019 color:LP text:"[[Māris Kučinskis]]" bar:Kariņš from: 23/01/2019 till: 15/09/2023 color:JV text:"[[Krišjānis Kariņš]]" bar:Siliņa from: 15/09/2023 till: $now color:JV text:"[[Evika Siliņa]]" }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Funkcijas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|title=Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|1|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120301021105/http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|archivedate={{dat|2012|03|01||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti| ]] [[he:פוליטיקה של לטביה#ראש ממשלת לטביה]] ai7i1rvb8ptmvqinuxw17gb0nr1l5g7 4468947 4468946 2026-05-16T13:22:07Z ~2026-29401-24 145510 /* */ 4468947 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Ministru prezidents |body = |insignia = Latvijas Ministru prezidenta standarts.png |insigniasize = 150px |insigniacaption = Ministru prezidenta karogs |image = Andris Kulbergs 2023.jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Andris Kulbergs]] |incumbentsince = {{dat|2026|05|16|ģ}} |appointer = |residence = |termlength = |formation = |inaugural = [[Kārlis Ulmanis]] |website = }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Republikas Ministru prezidents''' ir [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] vadītājs, valsts [[premjerministrs]]. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]], tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. No {{dat|2023|9|15|ģ|bez}} līdz 2026. gada 15. maijam Ministru prezidents bija [[Evika Siliņa]]. Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija '''Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs''' (šo amatu ieņēma [[Ivars Godmanis]]). == Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi == [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts [[Saeima]]i ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un [[Ministru kabinets]] sāk pildīt savus pienākumus. Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]], Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.<ref name="Funkcijas" /> Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās pēc savas kompetences sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību. Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas. Ministru prezidenta padotībā ir [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]], [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kanceleja]] un [[Sabiedrības integrācijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ministru prezidenta padotībā esošās iestādes {{!}} Ministru kabinets|url=https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-prezidenta-padotiba-esosas-iestades|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-01-31|language=lv}}</ref> Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs. Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību. Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas. == Latvijas Ministru prezidenti == ''Skatīt arī: [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]]'' === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:MP value:rgb(1,0.5,0.314) legend:Mazinieku_partija id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:PA value:rgb(0.545,0,0) legend:Progresīvā_apvienība id:LJSP value:rgb(0.5,0.8,0.9) legend:Latvijas_Jaunsaimnieku_un_sīkgruntnieku_partija id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1918 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1918 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1918 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulmanis bar:Meierovics bar:Pauļuks bar:Zāmuēls bar:Celmiņš bar:Alberings bar:Skujenieks bar:Juraševskis bar:Bļodnieks bar:Kirhenšteins PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulmanis from: 18/11/1918 till: 18/06/1921 color:LZS from: 24/12/1925 till: 06/05/1926 color:LZS from: 27/03/1931 till: 05/12/1931 color:LZS from: 17/03/1934 till: 15/05/1934 color:LZS from: 15/05/1934 till: 19/06/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" bar:Meierovics from: 18/06/1921 till: 26/01/1923 color:LZS from: 28/06/1923 till: 26/01/1924 color:LZS text:"[[Zigfrīds Anna Meierovics]]" bar:Pauļuks from: 26/01/1923 till: 27/06/1923 color:Independent text:"[[Jānis Pauļuks]]" bar:Zāmuēls from: 27/01/1924 till: 18/12/1924 color:Independent text:"[[Voldemārs Zāmuēls]]" bar:Celmiņš from: 19/12/1924 till: 23/12/1925 color:LZS from: 01/12/1928 till: 26/03/1931 color:LZS text:"[[Hugo Celmiņš]]" bar:Alberings from: 07/05/1926 till: 18/12/1926 color:LZS text:"[[Arturs Alberings]]" bar:Skujenieks from: 19/12/1926 till: 23/01/1928 color:MP from: 06/12/1931 till: 23/03/1933 color:PA text:"[[Marģers Skujenieks]]" bar:Juraševskis from: 24/01/1928 till: 30/11/1928 color:DC text:"[[Pēteris Juraševskis]]" bar:Bļodnieks from: 24/03/1933 till: 16/03/1934 color:LJSP text:"[[Ādolfs Bļodnieks]]" bar:Kirhenšteins from: 20/06/1940 till: 25/08/1940 color:Independent text:"[[Augusts Kirhenšteins]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LTF value:rgb(0.6,0.2,0.2) legend:Latvijas_Tautas_fronte id:LC value:rgb(1,0.886,0) legend:Latvijas_Ceļš id:LNNK value:rgb(1,0.776,0.1) legend:Tēvzemei_un_Brīvībai/LNNK id:TP value:rgb(1,0.6,0.2) legend:Tautas_partija id:JL value:rgb(0.2,0.2,0.4) legend:Jaunais_laiks id:LZP value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:LPP value:rgb(0.4,0.2,0.5) legend:LPP/LC id:Unity value:rgb(0.5,0.7,0.1) legend:Vienotība id:LP value:rgb(0,0.6,0) legend:Liepājas_partija id:JV value:rgb(0.4,0.7,0.3) legend:Jaunā_Vienotība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1990 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1990 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1990 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Godmanis bar:Birkavs bar:Gailis bar:Šķēle bar:Krasts bar:Krištopans bar:Bērziņš bar:Repše bar:Emsis bar:Kalvītis bar:Dombrovskis bar:Straujuma bar:Kučinskis bar:Kariņš bar:Siliņa PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Godmanis from: 07/05/1990 till: 03/08/1993 color:LTF from: 20/12/2007 till: 12/03/2009 color:LPP text:"[[Ivars Godmanis]]" bar:Birkavs from: 03/08/1993 till: 15/09/1994 color:LC text:"[[Valdis Birkavs]]" bar:Gailis from: 15/09/1994 till: 21/12/1995 color:LC text:"[[Māris Gailis]]" bar:Šķēle from: 21/12/1995 till: 07/08/1997 color:Independent from: 16/06/1999 till: 05/05/2000 color:TP text:"[[Andris Šķēle]]" bar:Krasts from: 07/08/1997 till: 26/11/1998 color:LNNK text:"[[Guntars Krasts]]" bar:Krištopans from: 26/11/1998 till: 16/06/1999 color:LC text:"[[Vilis Krištopans]]" bar:Bērziņš from: 05/05/2000 till: 07/11/2002 color:LC text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Repše from: 07/11/2002 till: 09/03/2004 color:JL text:"[[Einars Repše]]" bar:Emsis from: 09/03/2004 till: 02/12/2004 color:LZP text:"[[Indulis Emsis]]" bar:Kalvītis from: 02/12/2004 till: 20/12/2007 color:TP text:"[[Aigars Kalvītis]]" bar:Dombrovskis from: 12/03/2009 till: 25/10/2011 color:JL from: 25/10/2011 till: 22/01/2014 color:Unity text:"[[Valdis Dombrovskis]]" bar:Straujuma from: 22/01/2014 till: 11/02/2016 color:Unity text:"[[Laimdota Straujuma]]" bar:Kučinskis from: 11/02/2016 till: 23/01/2019 color:LP text:"[[Māris Kučinskis]]" bar:Kariņš from: 23/01/2019 till: 15/09/2023 color:JV text:"[[Krišjānis Kariņš]]" bar:Siliņa from: 15/09/2023 till: $now color:JV text:"[[Evika Siliņa]]" }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Funkcijas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|title=Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|1|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120301021105/http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|archivedate={{dat|2012|03|01||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti| ]] [[he:פוליטיקה של לטביה#ראש ממשלת לטביה]] 4lur01ad7mql5n9stpqu9fa6lnu9g2x 4468948 4468947 2026-05-16T13:26:50Z ~2026-29401-24 145510 Informācijas aktualizācija 4468948 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Latvijas Ministru prezidents |body = |insignia = Latvijas Ministru prezidenta standarts.png |insigniasize = 150px |insigniacaption = Ministru prezidenta karogs |image = Andris Kulbergs 2023.jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Andris Kulbergs]] |incumbentsince = {{dat|2026|05|16|ģ}} |appointer = |residence = |termlength = |formation = |inaugural = [[Kārlis Ulmanis]] |website = }} {{Latvijas politika}} '''Latvijas Republikas Ministru prezidents''' ir [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] vadītājs, valsts [[premjerministrs]]. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]], tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. No {{dat|2023|9|15|ģ|bez}} līdz 2026. gada 15. maijam Ministru prezidents bija [[Evika Siliņa]]. Pēc [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] atkāpšanās, Valsts Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] nominēja [[Andris Kulbergs|Andri Kulbergu]] ([[Apvienotais saraksts|AS]]) ministru prezidenta amatam. Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija '''Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs''' (šo amatu ieņēma [[Ivars Godmanis]]). == Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi == [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts [[Saeima]]i ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un [[Ministru kabinets]] sāk pildīt savus pienākumus. Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]], Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.<ref name="Funkcijas" /> Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās pēc savas kompetences sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību. Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas. Ministru prezidenta padotībā ir [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]], [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kanceleja]] un [[Sabiedrības integrācijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ministru prezidenta padotībā esošās iestādes {{!}} Ministru kabinets|url=https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-prezidenta-padotiba-esosas-iestades|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-01-31|language=lv}}</ref> Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs. Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību. Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas. == Latvijas Ministru prezidenti == ''Skatīt arī: [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]]'' === Hronoloģisks attēlojums === ==== 1919—1940 ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LZS value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:MP value:rgb(1,0.5,0.314) legend:Mazinieku_partija id:DC value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Demokrātiskais_Centrs id:PA value:rgb(0.545,0,0) legend:Progresīvā_apvienība id:LJSP value:rgb(0.5,0.8,0.9) legend:Latvijas_Jaunsaimnieku_un_sīkgruntnieku_partija id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1918 till:31/12/1940 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1918 ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1918 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Ulmanis bar:Meierovics bar:Pauļuks bar:Zāmuēls bar:Celmiņš bar:Alberings bar:Skujenieks bar:Juraševskis bar:Bļodnieks bar:Kirhenšteins PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Ulmanis from: 18/11/1918 till: 18/06/1921 color:LZS from: 24/12/1925 till: 06/05/1926 color:LZS from: 27/03/1931 till: 05/12/1931 color:LZS from: 17/03/1934 till: 15/05/1934 color:LZS from: 15/05/1934 till: 19/06/1940 color:Independent text:"[[Kārlis Ulmanis]]" bar:Meierovics from: 18/06/1921 till: 26/01/1923 color:LZS from: 28/06/1923 till: 26/01/1924 color:LZS text:"[[Zigfrīds Anna Meierovics]]" bar:Pauļuks from: 26/01/1923 till: 27/06/1923 color:Independent text:"[[Jānis Pauļuks]]" bar:Zāmuēls from: 27/01/1924 till: 18/12/1924 color:Independent text:"[[Voldemārs Zāmuēls]]" bar:Celmiņš from: 19/12/1924 till: 23/12/1925 color:LZS from: 01/12/1928 till: 26/03/1931 color:LZS text:"[[Hugo Celmiņš]]" bar:Alberings from: 07/05/1926 till: 18/12/1926 color:LZS text:"[[Arturs Alberings]]" bar:Skujenieks from: 19/12/1926 till: 23/01/1928 color:MP from: 06/12/1931 till: 23/03/1933 color:PA text:"[[Marģers Skujenieks]]" bar:Juraševskis from: 24/01/1928 till: 30/11/1928 color:DC text:"[[Pēteris Juraševskis]]" bar:Bļodnieks from: 24/03/1933 till: 16/03/1934 color:LJSP text:"[[Ādolfs Bļodnieks]]" bar:Kirhenšteins from: 20/06/1940 till: 25/08/1940 color:Independent text:"[[Augusts Kirhenšteins]]" }} ==== 1990—''pašlaik'' ==== {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:LTF value:rgb(0.6,0.2,0.2) legend:Latvijas_Tautas_fronte id:LC value:rgb(1,0.886,0) legend:Latvijas_Ceļš id:LNNK value:rgb(1,0.776,0.1) legend:Tēvzemei_un_Brīvībai/LNNK id:TP value:rgb(1,0.6,0.2) legend:Tautas_partija id:JL value:rgb(0.2,0.2,0.4) legend:Jaunais_laiks id:LZP value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Zaļo_un_Zemnieku_savienība id:LPP value:rgb(0.4,0.2,0.5) legend:LPP/LC id:Unity value:rgb(0.5,0.7,0.1) legend:Vienotība id:LP value:rgb(0,0.6,0) legend:Liepājas_partija id:JV value:rgb(0.4,0.7,0.3) legend:Jaunā_Vienotība id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1990 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:2 start:1990 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1990 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Godmanis bar:Birkavs bar:Gailis bar:Šķēle bar:Krasts bar:Krištopans bar:Bērziņš bar:Repše bar:Emsis bar:Kalvītis bar:Dombrovskis bar:Straujuma bar:Kučinskis bar:Kariņš bar:Siliņa PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Godmanis from: 07/05/1990 till: 03/08/1993 color:LTF from: 20/12/2007 till: 12/03/2009 color:LPP text:"[[Ivars Godmanis]]" bar:Birkavs from: 03/08/1993 till: 15/09/1994 color:LC text:"[[Valdis Birkavs]]" bar:Gailis from: 15/09/1994 till: 21/12/1995 color:LC text:"[[Māris Gailis]]" bar:Šķēle from: 21/12/1995 till: 07/08/1997 color:Independent from: 16/06/1999 till: 05/05/2000 color:TP text:"[[Andris Šķēle]]" bar:Krasts from: 07/08/1997 till: 26/11/1998 color:LNNK text:"[[Guntars Krasts]]" bar:Krištopans from: 26/11/1998 till: 16/06/1999 color:LC text:"[[Vilis Krištopans]]" bar:Bērziņš from: 05/05/2000 till: 07/11/2002 color:LC text:"[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]" bar:Repše from: 07/11/2002 till: 09/03/2004 color:JL text:"[[Einars Repše]]" bar:Emsis from: 09/03/2004 till: 02/12/2004 color:LZP text:"[[Indulis Emsis]]" bar:Kalvītis from: 02/12/2004 till: 20/12/2007 color:TP text:"[[Aigars Kalvītis]]" bar:Dombrovskis from: 12/03/2009 till: 25/10/2011 color:JL from: 25/10/2011 till: 22/01/2014 color:Unity text:"[[Valdis Dombrovskis]]" bar:Straujuma from: 22/01/2014 till: 11/02/2016 color:Unity text:"[[Laimdota Straujuma]]" bar:Kučinskis from: 11/02/2016 till: 23/01/2019 color:LP text:"[[Māris Kučinskis]]" bar:Kariņš from: 23/01/2019 till: 15/09/2023 color:JV text:"[[Krišjānis Kariņš]]" bar:Siliņa from: 15/09/2023 till: $now color:JV text:"[[Evika Siliņa]]" }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Funkcijas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|title=Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi|publisher=MK.gov.lv|accessdate={{dat|2012|1|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120301021105/http://www.mk.gov.lv/lv/mp/funkcijas/|archivedate={{dat|2012|03|01||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti| ]] [[he:פוליטיקה של לטביה#ראש ממשלת לטביה]] 437i3pu9w1j8ege67sy0ewxppes573i 0 2176 4469409 4464194 2026-05-17T10:38:14Z Pirags 3757 /* Ministru prezidenta amatā */ pap 4469409 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zigfrīds Anna Meierovics | attēls = Zigrids Meierovics.jpg | apraksts = | amats = [[Latvijas Ministru prezidents]] | term_sākums = {{dat|1921|06|19|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1923|01|26|N|bez}} | priekštecis = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | term_sākums2 = {{dat|1923|06|28|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1924|01|26|N|bez}} | priekštecis2 = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | pēctecis2 = [[Voldemārs Zāmuels]] | amats3 = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|1918|11|19|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1924|01|26|N|bez}} | premjers3 = [[Kārlis Ulmanis]]<br />Zigfrīds Anna Meierovics<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | pēctecis3 = [[Ludvigs Sēja]] | term_sākums4 = {{dat|1924|12|19|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|1925|08|22|N|bez}} | premjers4 = [[Hugo Celmiņš]] | priekštecis4 = [[Ludvigs Sēja]] | pēctecis4 = [[Hugo Celmiņš]] | dzim_dati = {{dat|1887|2|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas apriņķis|Durbe|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1925|8|22|1887|2|5}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Sēmes pagasts}} | tautība = | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = [[Anna Fīlholde]] <small>(1910—1924)</small><br />[[Kristīne Bakmane]] <small>(1924—1925)</small> | profesija = [[ekonomika|ekonomists]] | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = [[luterisms]]{{sfn|Virza|l=181}} | paraksts = Z. A. Meierovica paraksts.png | piezīmes = }} '''Zigfrīds Anna Meierovics''' ({{dat|1887|02|05|N|bez}} — {{dat|1925|08|22|N|bez}}) bija [[Latvija]]s sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs]] un otrais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]. Ārlietu ministra amatu ieņēma no [[Latvijas Pagaidu valdība]]s izveides {{dat|1918|11|19||bez}} līdz savai nāvei {{dat|1925|08|22||bez}}, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā. Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem. Kā šīs partijas pārstāvis, ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[1. Saeima|1. Saeimā]]. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics nodrošināja Latvijas Republikas starptautisku [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'']] un [[Latvijas valsts atzīšana de iure|''de iure'']] atzīšanu, kā arī uzņemšanu [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. Meierovicam vadot valdību ieviesa [[lats|latu]], panāca vienošanos ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] par pilsonības izvēles kārtību, ieviesa latīņu druku un apstiprināti vairāku valsts iestāžu statūti. Gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]] {{dat|1925|08|22||bez}} [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], apmeklējot savus bērnus. Apbedīts {{dat||08|27||bez}} [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur viņam uzstādīts piemineklis. == Izcelsme == Meierovica tēvs Haims Meierovics (1855—1913) bija cēlies no reliģiozas [[Kuldīga]]s [[Ebreji|ebreju]] ģimenes.<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Īsais laimes brīdis | first = Maija | last = Krekle | publisher = [[Mājas Viesis]] | date = 2010. gada 21. maijā }}</ref> Mācoties [[Kuldīgas ģimnāzija|Kuldīgas ģimnāzijā]], Haimam izveidojās draudzīgas attiecības ar latviešu filozofu [[Jēkabs Osis|Jēkabu Osi]].{{sfn|Virza|177}} Pēc [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] Medicīnas fakultātes absolvēšanas viņš praktizēja [[Durbe|Durbē]]. Te Haims iepazinās ar [[Kabile]]s skolotāja meitu Annu Fīlholdi (1860—1887), kura bija absolvējusi Kuldīgas augstāko meiteņu skolu un tobrīd strādāja par mājskolotāju pie muižniekiem [[Bordeliusi]]em. 1885. gadā Haims Meierovics kristījās un pieņēma kristīto vārdu Hermanis. Tā paša gada Ziemassvētkos<ref name="la" /> viņš apprecējās ar Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa vecāki nepieņēma dēla izvēli, un attiecības ar viņiem pārtrūka.<ref name="la" /> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Durbe muzeum.jpg|thumb|left|Māja Durbē, kurā dzimis Z.A. Meierovics, tagad pilsētas muzejs]] Dzimis {{dat|1887|02|05||bez}} [[Durbe|Durbē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa māte nomira {{dat||02|17||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|4||bez}}) un tika apglabāta Durbes kapos {{dat||02|21||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|9||bez}}).{{sfn|Virza|177}} Tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna. Hermani Meierovicu 1891. gadā ievietoja [[Tartu|Tērbatas]] psihiatriskajā slimnīcā, vēlāk viņu pārveda uz [[Ģintermuiža|Tabora slimnīcu]] [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš mira {{dat|1913|03|02||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=18}} Zigfrīds uzauga mātes brāļa, latviešu skolotāja Roberta Fīlholda ģimenē. Bērnību viņš pavadīja [[Pūre|Pūrē]] un [[Kabile|Kabilē]], 1900. gadā pabeidza mācības Kabiles pagastskolā. No 1900. līdz 1905. gadam mācījās [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā. Tukumā dzīvoja skolotāja F. Jansona ģimenes pansijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=19}} Neskatoties uz [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]s politiku, Zigfrīds kopā ar citiem skolēniem darbojās latviešu korī, iestudēja ludziņas, lasīja referātus par skolā neapspriestām tēmām un rokrakstā veidoja skolas žurnālu "Pirmie Stari".{{sfn|Virza|l=181}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=20}} No 1905. līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[N. Mironova komercskola|N. Mironova komercskolā]] [[Rīga|Rīgā]]. 1906./1907. mācību gadā viņu ievēlēja par skolas Izrīkojumu komisijas priekšsēdētāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=22}} 1906. gada septembrī pārcēlās uz dzīvokli [[Oskara iela (Rīga)|Oskara ielā]] 1, kur kopā ar skolasbiedru Ādolfu Zandmani un diviem topošajiem Mironova skolas skolēniem īrēja istabu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}}{{sfn|Virza|l=207}} Stāvu zem viņa dzīvoja viņa mātes radinieks Fīlholds. Šeit Meierovics iepazinās ar savu vēlāko sievu, Fīlholda vecāko meitu Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}} No 1907. līdz 1911. gadam Meierovics studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Tirdzniecības nodaļā. Rakstīja diplomdarbu par naudas reformu [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Austroungārija|Austroungārijā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju laikā iestājās studentu korporācijā "[[Talavija]]". Paralēli studijām no 1909. līdz 1915. gadam strādāja par skolotāju [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] vadītajā Rīgas komercskolā<ref name="mfa">{{Tīmekļa atsauce | title = MEIEROVICS Zigfrīds Anna | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2015. gada 19. februārī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture/meierovics-zigfrids-anna }}</ref> un stipri ietekmējās no Olava politiskajiem uzskatiem. Meierovics šeit pasniedza komercģeogrāfiju un tirdzniecības zinības.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}} {{dat|1910|09|28||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||09|15||bez}}) Meierovics līgavas vecāku dzīvoklī apprecēja Annu Fīlholdi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=24}}{{sfn|Treijs|l=143}} Pēc kāzām Meierovici apmetās [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 99 Rīgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju gados īsu laiku bija ugunsapdrošināšanas biedrības "Jakorj" (''Якорь'' — ‘Enkurs’) inspektors. 1911. gada janvārī sāka strādāt [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s savstarpējā kredītbiedrībā par grāmatvedi. Vēlāk kļuva par kredītbiedrības darbvedi, tad — par direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] un [[Latviešu izglītības biedrība|Latviešu izglītības biedrībā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada vasarā Meierovics devās bēgļu gaitās uz [[Maskava|Maskavu]], kur augustā sāka strādāt Tautas bankā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=27}} Meierovics iesaistījās [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu centrālkomitejas]] darbībā. 1916. gada sākumā Maskavā nodibināja Viskrievijas pilsētu savienības kooperatīvu nodaļu, ar mērķi apgādāt frontes apvidus ar pārtiku. Meierovics darbojās tās valdē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=30}} [[Rēzekne|Rēzekni]] izvēlēja par savienības pārtikas nodaļas centru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics darbojās arī [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krievijā 1917. gadā Meierovics vispirms pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], tad uz [[Rīga|Rīgu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Latviešu bēgļu centrālkomitejas uzdevumā 12. un 13. martā viņš apmeklēja [[Valmiera]]s Latviešu pagastu un organizāciju priekšstāvju kongresu, kas nodibināja [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes Zemes padomi]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=40}} Meierovics kopā ar [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] panāca [[boļševiki|lielinieciskās]] Vidzemes Bezzemnieku padomes pievienošanos Vidzemes Zemes padomei.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics un Valters arī sadarbojās, lai [[latgalieši|latgaliešu]] organizācijās Rēzeknē un Pēterburgā veicinātu ideju par [[Latgale]]s piederību Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} 1917. gada aprīlī Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem.{{sfn|Virza|l=23}} Vasaras beigās, vāciešu uzbrukuma dēļ, atgriezās Pēterpilī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=38}} == Darbošanās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē == [[Attēls:Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī.jpg|thumb|Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī. No kreisās: Z. A. Meierovics (1), [[Marģers Skujenieks]] (2), [[Mārtiņš Antons]] (3), [[Vladislavs Rubulis]] (5), [[Jānis Zālītis]] (6), [[Juris Pabērzs]] (7).]] {{dat|1917|09|08||bez}} latviešu delegācija devās uz [[Krievijas Republika]]s mazo tautu kongresu [[Kijiva|Kijivā]]. Delegācija, kuras sastāvā ietilpa [[Jānis Goldmanis]], A. Kārkliņš, [[Oto Kārkliņš]], [[Ādolfs Klīve]], Meierovics, [[Jānis Zālītis]] un [[Voldemārs Zāmuēls]], {{dat||09|19||bez}} devās pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja [[Aleksandrs Kerenskis|Aleksandra Kerenska]] lūgt novērst kara postījumus Vidzemē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=44}} 1917. gada 1. un 2. oktobrī Petrogradā Meierovics kā Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās rīkotajā apspriedē, kurā nolēma dibināt [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]] (LPNP).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=45}}{{sfn|Treijs|l=125}} Meierovicu ievēlēja septiņu personu veidotajā Rīcības komitejā, kas veica sagatavošanās darbus Nacionālās padomes izveidei. Latviešu pagaidu nacionālā padome uz savu pirmo sesiju sanāca [[Valka|Valkā]] {{dat|1917|11|29||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||11|16||bez}}). Meierovicu ievēlēja sesijas prezidijā. Kopā ar [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] un [[Jānis Kreicbergs (jurists)|Jāni Kreicbergu]] viņu ievēlēja delegācijā, kas devās uz ārzemēm, lai panāktu [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=52}} LPNP otro sesiju slepus no boļševikiem sarīkoja Latgaliešu biedrības telpās Petrogradā no 1918. gada 15. līdz 18. janvārim. Meierovicu atkal ievēlēja prezidijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=54}} LPNP pieņēma lēmumu sagatavot protestu pret [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] apspriesto Latvijas teritorijas piešķiršanu Vācijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=55}} 1918. gada pirmo pusi Meierovics pavadīja Petrogradā, gatavojoties doties uz ārzemēm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} === Brauciens uz Londonu === [[Attēls:Z. A. Meierovica uzaicinājums 1918. gada 18. novembrī.jpg|thumb|Z. A. Meierovica vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar [[Balfūra nota]]s kopiju 1918. gada 18. novembrī.]] 1918. gada jūlija sākumā viņš devās uz [[Stokholma|Stokholmu]], lai pēc tam kā LPNP pārstāvis dotos uz [[Londona|Londonu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} Viņš līdzi paņēma 500 sterliņu mārciņu un LPNP izsniegto pilnvaru:<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/50567 Latvijas valsts un tās vīri Dr.habil.hist., prof. RIHARDS TREIJS]</ref> "Latviešu nacionālā padome, kura pagaidām ir topošās Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu nacionālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto pārstāvi šā raksta uzrādītāju Latviešu nacionālās padomes locekli cand. rer. merc. Zigfrīdu Meierovicu. Meierovica kungam ir tiesības Latviešu nacionālās padomes vārdā stāties sakarā ar Anglijas valdību un valstsvīriem, piedalīties un runāt Latviešu nacionālās padomes vārdā konferencēs un apspriedēs. Pie tam Meierovica kungs strādās tādā garā, ka visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību ar viņas patstāvības internacionālu garantiju." Neilgi pēc Meierovica aizbraukšanas viņa dzīvoklī veica kratīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=60}} Stokholmā viņš ieradās ap {{dat||07|17|A|bez}} un pavadīja tur vairākas nedēļas, šajā laikā tiekoties ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstnieku [[Zviedrija|Zviedrijā]] [[Esmē Hauards|Esmē Hauardu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=62}} {{dat||07|31}} laikraksts ''Afton-Tidningen'' ({{val|lv|{{noitalics|«Vakara Laikraksts»}}}}) publicēja interviju ar Meierovicu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} {{dat||08|04||bez}} Stokholmā nodibināja LPNP Informācijas biroju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} Meierovics ieradās Londonā {{dat||08|12||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=65}} Tur viņš sadarbojās ar [[Somija]]s pārstāvi [[Rudolfs Holsti|Rudolfu Holsti]] un [[Igaunija]]s pārstāvi [[Antss Pīps|Antsu Pīpu]], kā arī tikās ar [[Polija]]s pārstāvi [[Romans Dmovskis|Romanu Dmovski]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=67}} Lielbritānijas Ārlietu ministrijā Meierovics vairākkārt tikās ar vēlāko [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s Arbitrāžas komisijas vadītāju Džeimsu Simpsonu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=69}} {{dat||10|23||bez}} Meierovics tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru [[Artūrs Balfūrs|Artūru Balfūru]]. 20 minūšu garās tikšanās laikā Balfūrs apliecināja, ka Apvienotā Karaliste līdz miera konferencei provizoriski atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par Latvijas valdību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=73}} {{dat||11|11||bez}} Meierovics no Lielbritānijas Ārlietu ministrijas saņēma rakstisku Latvijas ''de facto'' atzīšanu (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=75}} === Latvijas Republikas dibināšana un Parīzes miera konference === {{dat|1918|11|18||bez}} jaunizveidotā [[Tautas padome]] Rīgā pasludināja [[Latvijas Republika]]s neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} {{dat||11|19||bez}} Meierovics kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]]. Viņš uzrakstīja aicinājumu Apvienotajā Karalistē dzīvojošiem tautiešiem piedalīties sanāksmē Londonāː<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/04.05.2026-arlietu-ministrija-davinajuma-sanemusi-unikalu-latvijas-pirma-arlietu-ministra-zigfrida-annas-meierovica-dokumentu.a645573/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ārlietu ministrija dāvinājumā saņēmusi unikālu Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dokumentu] lsm.lv 04.05.2026</ref> "Piesūtu jums Britānijas valdības deklarāciju par Latvijas atzīšanu. Būšu ļoti priecīgs, ja jūs atrastu par iespējamu ierasties uz manu ziņojumu par Latvijas nākotnes izredzēm un uzdevumiem. Svētdien, 24. novembrī, pulksten trijos dienā." Sanākšanas laikā Meierovics lūdza tautiešus nosūtīt savus pārstāvjus uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur viņi varētu tikties ar Latvijas delegāciju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} 1919. gada janvāra sākumā Meierovics ieradās [[Parīze|Parīzē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=78}} Miera konferences laikā Meierovics vairākkārt atgriezās Londonā, lai apmeklētu latviešu pārstāvniecību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=81}} {{dat||03|10||bez}} Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus uzņēma [[Francija]]s parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs [[Anrī Franklēns-Buijons]]. {{dat||03|16||bez}} Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus uzņēma Francijas premjerministrs [[Žoržs Klemanso]], kas solīja Francijas atbalstu jaunajām valstīm un to, ka tās drīzumā apspriedīs konferencē. {{dat||05|06||bez}} Miera konferencē tika dibināta Baltijas komisija, par tās priekšsēdētāju kļuva Apvienotās Karalistes pārstāvis Esmē Hauards.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] [[Andrievs Niedra]], veidojot [[Niedras valdība|jauno valdību]], Meierovicam telegrāfiski nosūtīja piedāvājumu kļūt par ārlietu ministru, taču viņš atteicās. Pēc tam, kad Latvijas delegācijas vadītājs [[Jānis Čakste]] {{dat||05|21||bez}} pameta Parīzi, lai atgrieztos Latvijā, Meierovics tika ievēlēts par jauno delegācijas vadītāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} {{dat||06|10||bez}} Miera konferences Baltijas lietu komisija uzņēma Latvijas delegāciju (Meierovics, [[Oļģerds Grosvalds]] un [[Jānis Seskis]]), kur viņi pieprasīja [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas ''de iure'' atzīšanu]]. Prasība tika atteikta līdz brīdim, kad Krievija atzīs Latvijas neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā {{dat||07|08||bez}} Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā. Valdības vadītājs [[Kārlis Ulmanis]] aicināja Meierovicu atgriezties Latvijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} Latvijas delegācijas pienākumus pārņēma Latvijas pagaidu vēstniecība Francijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=85}} === Latvijas ''de iure'' atzīšana === [[Attēls:Meierovica karikatūra pirms de iure.png|thumb|left|Meierovics nespēj izaudzēt ''de iure'' stādu (1920. gada decembra karikatūra, autors [[Rihards Zariņš]])]] [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada rudenī Meierovics kā ārlietu ministrs informēja ārvalstis par notiekošo Latvijā un panāca [[Antante]]s atbalstu Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} {{dat||11|25||bez}} Meierovics nosūtīja [[Vācija]]s ārlietu ministram [[Hermanis Millers|Hermanim Milleram]] notu, saskaņā ar kuru Latvija pieteica karu Vācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica nota Vācijas Ārlietu ministram H.Milleram par kara pieteikumu Vācijai | publisher = Historia | date = 2002. gada 27. maijā | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm | archive-date = 2022. gada 9. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20220809044447/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm }}</ref> [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju|Miera līgums]] starp abām valstīm tika noslēgts {{dat|1920|07|15||bez}}. Līgums paredzēja arī Latvijas ''de iure'' atzīšanu, tiklīdz to izdarīs kāda no [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]] parakstījušajām sabiedroto valstīm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} 1920. gada aprīlī Meierovics no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta tika [[Satversmes sapulces vēlēšanas|ievēlēts]] [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]].<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 105 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1920|08|11||bez}} tika noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], tā paverot ceļu Latvijas ''de iure'' atzīšanai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=89}} Augustā tika rīkota [[Bulduru konference]], kurā tika pieņemts lēmums veidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. {{dat||11|06||bez}} Meierovics devās uz [[Tautu Savienība]]s mītni [[Ženēva|Ženēvā]], lai noskaidrotu, kādēļ Latvija netiek atzīta ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=90}} Viņš secināja, ka Latvija netiek atzīta, jo neietilpst Tautu Savienībā, un nav Tautu Savienībā, jo netiek atzīta. Meierovics panāca Latvijas iestāšanos organizācijās, kuras bija gatavas to uzņemt: [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanajā Krustā]], starptautiskās higiēnas organizācijās, pasta un dzelzceļa ūnijā, kā arī vairākās finansiālās organizācijās.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=91}} Latvijas situācija tika apspriesta Tautu Savienības sēdē, kurā 5 dalībvalstis no 41 (tai skaitā [[Itālija]]) atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Pēc balsojuma Latvijas delegācija ar Meierovicu priekšgalā demonstratīvi pameta zāli.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} [[Attēls:Meierovica karikatūra pēc de iure.png|thumb|Meierovics izaudzējis ''de iure'' stādu (1921. gada februāra karikatūra, autors [[Sergejs Civinskis]])]] No Ženēvas Meierovics devās uz [[Roma|Romu]], kur jau darbojās Latvijas vēstnieks Itālijā [[Miķelis Valters]]. Vizītes laikā Itālijas karalis [[Viktors Emanuels III]], premjerministrs [[Džovanni Džoliti]], ārlietu ministrs [[Karlo Sforca]] un parlamenta priekšsēdētājs [[Enriko de Nikola]] apliecināja Itālijas gatavību atzīt Latviju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} No Romas Meierovics devās uz Parīzi. Viņš tikās ar Francijas premjerministru [[Aleksandrs Millerāns|Aleksandru Millerānu]], kas solīja, ka Francija interesēsies par Latvijas atzīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=93}} {{dat|1920|12|29||bez}} Francija nosūtīja pieprasījumu Apvienotajai Karalistei, Itālijai un [[Japāna]]i atzīt Latviju ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} 1920. gada beigās Meierovics no Parīzes devās uz Londonu, lai panāktu Apvienotās Karalistes atbalstu šai iniciatīvai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} {{dat|1921|01|23||bez}} viņš atgriezās Parīzē, dienu pirms Antantes Augstākās padomes (Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Japāna un [[Beļģija]]) sēdes sākuma. Jautājums tika izskatīts {{dat||01|26||bez}}, padome pieņēma lēmumu atzīt Baltijas valstis ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=97}} {{dat||01|28||bez}} Meierovics saņēma Antantes Augstākās padomes priekšsēdētāja, Francijas premjerministra [[Aristids Briāns|Aristida Briāna]] parakstītu atzīšanas rakstu. {{dat||02|02||bez}} Meierovics devās prom no Parīzes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=98}} == Ministru prezidenta amatā == === Pirmais un otrais Ministru kabinets (1921—1923) === {{pamatraksts|Meierovica 1. Ministru kabinets|Meierovica 2. Ministru kabinets}} {| class="infobox" style="font-size:90%" |- ! Amats ! class="unsortable" | ! Ministrs |- | [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] | ... | Zigfrīds Anna Meierovics |- | [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]] | ... | [[Gustavs Zemgals]] |- | [[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministra]] biedrs | ... | [[Voldemārs Salnais]] |- | [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]] | ... | [[Roberts Dukurs]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | ... | [[Ringolds Kalnings]] <small>(1921.06—1922.10)</small> |- | ... | [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] <small>(1922.10—1923.01)</small> |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | ... | [[Alberts Kviesis]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs | ... | [[Vladislavs Rubulis]] |- | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]] | ... | [[Aleksandrs Dauge]] |- | [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | ... | [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] |- | [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] | ... | [[Vilis Holcmanis]] |- | [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]] | ... | [[Ernests Ozoliņš]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | ... | [[Voldemārs Zāmuēls]] <small>(1921.06—1922.07)</small> |- | ... | [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] <small>(1922.07—1923.01)</small> |} Pēc [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets|Ulmaņa 1. Ministru kabineta]] demisijas valdības demisijas {{dat|1921|06|02||bez}} Satversmes sapulces prezidents [[Jānis Čakste]] izvirzīja Meierovicu [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Valdības veidošanas laikā sašķēlās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]. Vairāki tās labējā spārna deputāti vēlējās piedalīties valdības veidošanā un izveidoja mazākuma frakciju parlamentā (vēlāko [[Mazinieku partija|Mazinieku partiju]]). {{dat||06|15||bez}} Meierovics paziņoja piedāvātās valdības sastāvu. Tā bija pirmā valdība, kurā bija pārstāvēti sociāldemokrāti ([[Roberts Dukurs]], [[Vilis Holcmanis]], [[Ernests Ozoliņš]] un [[Voldemārs Salnais]]), kā arī pirmā, kurā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. {{dat||06|16||bez}} Meierovics nolasīja valdības deklarāciju.{{sfn|Treijs|l=126}} Jauno valdību atbalstīja visi 126 deputāti, kas bija ieradušies uz sēdi.{{sfn|Treijs|l=127}} Meierovica valdības laikā Satversmes sapulce pieņēma lēmumu likvidēt Darba ministriju (tagadējā [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]). Pēc Meierovica iejaukšanās lēmumu tomēr atcēla.{{sfn|Virza|l=221}} {{dat|1921|07|22||bez}} Meierovics un Padomju Krievijas vēstnieks Latvijā J. Gaņeckis parakstīja līgumu par pilsonības izvēles kārtību. Līgums ļāva pilngadīgiem Krievijas pilsoņiem, kas paši vai kuru vecāki līdz {{dat|1914|08|01||bez}} bija pierakstīti pie pilsētu vai lauku sabiedrībām tagadējās Latvijas Republikas robežās, atteikties no Krievijas pilsonības un saņemt Latvijas pilsonību. Izmantojot šo iespēju, līdz 1927. gadam Latvijā atgriezās vairāk nekā 220 000 kara bēgļu.{{sfn|Treijs|l=133}} [[Attēls:Meierovica saržs.png|120px|thumb|left|Meierovica šaržs (autors — [[Kārlis Krauze]])]] {{dat|1922|01|03||bez}} valdība pieņēma lēmumu iecerēto nacionālo valūtu saukt par "[[lats|latu]]", bet tā simto daļu par "santīmu".{{sfn|Treijs|l=131}} {{dat||02|15||bez}} pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], kuras izstrādāšanā piedalījās arī Meierovica valdība.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||04|06||bez}} Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par lauku dzīves atjaunošanu un dibināja Dzīves atjaunošanas padomi [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] paspārnē.{{sfn|Treijs|l=131}} Meierovica valdības laikā turpināja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], {{dat||05|03||bez}} Satversmes sapulce pieņēma reformas 3. daļu par agrārās iekārtas nostiprināšanu.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||08|03||bez}} apstiprināja noteikumus par naudu, kuru rezultātā ieviesa latu.{{sfn|Treijs|l=131}} Naudas emisijai {{dat||09|09||bez}} nodibināja [[Latvijas Banka|Latvijas Banku]], kas darbu sāka {{dat||11|01||bez}}.{{sfn|Treijs|l=132}} {{dat||07|18||bez}} Ministru kabinets pieņēma noteikumus par [[latviešu valoda]]s ortogrāfiju, kurā noteica nomainīt [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] ar [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]].{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||08|23||bez}} pieņēma [[Latvijas Universitāte]]s, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s statūtus. {{dat||08|31||bez}} akceptēja [[LETA|Latvijas Telegrāfa aģentūras]] statūtus.{{sfn|Treijs|l=132}} No 1922. ɡada 10. aprīļa līdz 19. maijam Z. A. Meierovics piedalījās [[Dženovas konference|Dženovas ekonomikas un finanšu konferencē]], kurā iestājās par ilgstošu mieru, mazo valstu interesēm un finansiālu atbalstu jaunajām valstīm.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/130366-Zigfr%C4%ABds-Anna-Meierovics Zigfrīds Anna Meierovics] Jānis Taurēns, [[Nacionālā enciklopēdija|Nacionālās enciklopēdijas]] šķirklis</ref> {{dat|1922|05|30||bez}} Meierovics Latvijas vārdā parakstīja [[Konkordāts|konkordātu]] ar [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]], kuru {{dat||07|19||bez}} ratificēja Satversmes sapulcē.{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||11|03||bez}} Romā notika ratifikācijas dokumentu apmaiņa, nodrošinot [[Romas Katoļu baznīca]]i autonomiju Latvijā. Saskaņā ar konkordātu, arhibīskapam un bīskapiem bija jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.{{sfn|Treijs|l=134}} 1922. gada jūlija sākumā valdība piedzīvoja krīzi, jo Satversmes sapulce noraidīja Zemkopības ministrijas budžetu. Uzskatot to par neuzticības izteikšanu, Meierovics paziņoja par valdības demisiju. {{dat||07|13||bez}} Satversmes sapulces prezidents Čakste vēlreiz aicināja Meierovicu veidot valdību. {{dat||07|19||bez}} izveidoja jaunu valdību, kas no iepriekšējās atšķīrās vienīgi ar to, ka [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] amatā [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāru Zāmuēlu]] nomainīja [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]].{{sfn|Treijs|l=134}} Jauno valdību atbalstīja 66 deputāti, pret to balsoja 29 deputāti un atturējās 23. Pēc [[1. Saeima]]s sanākšanas {{dat||11|07||bez}} beidzās arī pilnvaras valdībai. Meierovica vadībā Ministru kabinets turpināja strādāt līdz {{dat|1923|01|26|D|bez}}.{{sfn|Treijs|l=135}} === 1. Saeimas vēlēšanas === Saskaņā ar [[Alfreds Jēkabs Bērziņš|Alfreda Bērziņa]] rakstīto, Meierovics, būdams Ministru prezidents, apsvēra iespēju nosūtīt [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Latvijas vēstnieku uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} Tas izraisīja konfliktu starp Ulmani un Meierovicu. Kādā no Latviešu zemnieku savienības priekšvēlēšanu sapulcēm Ulmanis sāka kritizēt Latvijas ārpolitiku un vainoja Meierovicu "nemākulībā, kas esot izpaudusies viņa nespējā panākt no Vācijas kara zaudējumu atlīdzību".{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=154}} Meierovics no savas puses aicināja nepakļauties personīgiem konfliktiem.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]] Meierovics kandidēja ar 2. numuru Latviešu zemnieku savienības sarakstā Rīgas, Vidzemes un Latgales vēlēšanu apgabalā.<ref name="1s">{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi | first = Marģers | last = Skujenieks | pages = 114., 117. un 129. | publisher = Valsts statistiskā pārvalde | year = 1923 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> Visos trijos apgabalos viņš bija otrais populārākais LZS kandidāts aiz Ulmaņa, tādējādi tiekot ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}}<ref name="1s" /> Meierovics turpināja darboties ārlietu ministra amatā [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jāņa Pauļuka]] valdībā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=105}} === Trešais Ministru kabinets (1923—1924) === {{pamatraksts|Meierovica 3. Ministru kabinets}} {| class="infobox" style="font-size:90%" |- ! Amats ! class="unsortable" | ! Ministrs |- | [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] | ... | Zigfrīds Anna Meierovics |- | [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]] | ... | [[Jānis Ducens]] |- | [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]] | ... | [[Gustavs Klaustiņš]] |- | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | ... | [[Hermanis Punga]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | ... | [[Alfrēds Birznieks]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs | ... | [[Antons Dzenis]] |- | rowspan="3" | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]] | ... | [[Pauls Gailītis]] <small>(1923.06—1923.07)</small> |- | ... | [[Staņislavs Jaudzems]] <small>(1923.07—1923.10)</small> |- | ... | [[Hugo Celmiņš]] <small>(1923.10—1924.01)</small> |- | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministra]] biedrs | ... | [[Staņislavs Jaudzems]] |- | [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | ... | [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] |- | [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] | ... | [[Vilis Holcmanis]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | ... | [[Ernests Bauers]] |} Pēc [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka valdības]] demisijas [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] Jānis Čakste {{dat||06|08||bez}} izvirzīja Meierovicu par Ministru prezidentu. {{dat||06|26||bez}} Meierovics Saeimā nolasīja piedāvātās valdības sastāvu.{{sfn|Treijs|l=135}} Valdība tika apstiprināta ar 51 balsi «par», 37 balsīm «pret» un 3 deputātiem atturoties.{{sfn|Treijs|l=136}} {{dat|1923|08|09||bez}} Meierovics izsludināja rīkojumu par Latvijas nosaukumu svešvalodās: ''Lettonie'' [[franču valoda|franču valodā]], ''Lettonia'' [[itāļu valoda|itāliešu]] un citās [[romāņu valodas|romāņu valodās]], ''Latvia'' [[angļu valoda|angļu valodā]] un ''Lettland'' [[vācu valoda|vācu]] un citās [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]].{{sfn|Treijs|l=137}} {{dat||09|25||bez}} izdeva pirmos automobiļu satiksmes noteikumus.{{sfn|Treijs|l=138}} {{dat||10|09||bez}} apstiprināja [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] projekta konkursa noteikumus. {{dat|1924|01|10||bez}} pieņēma noteikumus par kinoteātriem, kas noteica, ka kinoteātra atvēršana ir jāsaskaņo [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]] un ka atļauts izrādīt vienīgi Iekšlietu ministrijas cenzētas filmas.{{sfn|Treijs|l=139}} Kā ārlietu ministrs Meierovics {{dat|1923|11|01||bez}} parakstīja līgumu paketi ar [[Igaunija|Igauniju]]. Šīs vienošanās ietvaros noslēdza [[Līgums par aizsardzības savienību starp Latvijas un Igaunijas Republikām|līgumu par aizsardzības savienību]], pagaidu līgumu par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu par robežām un nolīgumu par savstarpēju prasību nokārtošanu.{{sfn|Treijs|l=140}} {{dat|1924|01|15||bez}} no amata atkāpās [[Alfrēds Birznieks]], [[Antons Dzenis]] un [[Ernests Bauers]]<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas stenogramas IV. sesija | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 4 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P }}</ref> un Meierovics iesniedza valdības demisijas rakstu, {{sfn|Treijs|l=141}} bet turpināja strādāt vēl līdz {{dat||01|28|D|bez}}. {{dat||01|22||bez}} Saeima izteica neuzticību kara ministram [[Jānis Ducens|Jānim Ducenam]], uz ko Meierovics {{dat||01|25||bez}} atbildēja, ka nepieņem Ducena atsaukšanu no amata, jo kabinets jau ir demisionējis. Ar 56 balsīm «par», 37 «pret» un 2 deputātiem atturoties, Saeima pieņēma lēmumu, ka šādā veidā Meierovics pārkāpj Satversmes 59. pantu.{{sfn|Virza|l=35}} {{cquote|Kungi, ja Jūs gribiet man uztiept, ka esmu Satversmi pārkāpis un tādēļ nododams tiesai, tad to runāt un darīt varat, un man nav ko attaisnoties. Es zinu, ka ne tikai Jūs vien, bet arī Latvijas tauta pazīst pietiekoši manus darbus šinīs 5 gados, un tā spriedīs par to, vai esmu pārkāpis Satversmi, vai nē.|||Zigfrīds Anna Meierovics|{{dat|1924|01|25||bez}}{{sfn|Virza|l=35}}}} === Pēc valdības krišanas === Pēc tam, kad Meierovics pirmoreiz Latvijas Republikas vēsturē netika iekļauts jaunajā [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuēla Ministru kabinetā]], viņš kļuva par akciju sabiedrības «Kr. Bakmans» direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} 1924. gada februārī Meierovics izšķīrās no savas sievas Annas un maijā apprecēja «Kr. Bakmans» īpašnieci [[Kristīne Bakmane|Kristīni Bakmani]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=118}} Pēc Zāmuēla valdības krišanas decembrī Meierovics atgriezās ārlietu ministra amatā jaunajā [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Celmiņa 1. Ministru kabinetā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} == Nāve un bēres == [[Attēls:Meierovica autoavārija 1925.jpg|250px|thumb|Z. A. Meierovica autoavārijas vieta (1925).]] [[Attēls:Meierovica izvadīšana no baznīcas.png|250px|thumb|Z. A. Meierovica izvadīšana no Doma baznīcas.]] [[Attēls:Meierovica bēru gājiens Brīvības ielā 1925.jpg|250px|thumb|Meierovica bēru gājiens pa Brīvības ielu 27. augustā.]] 1925. gada vasaru Meierovics ar sievu Kristīni pavadīja vasarnīcā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]], bet viņa pirmā sieva Anna un bērni [[Gunārs Meierovics|Gunārs]], Helmuts un Rute vasarā dzīvoja pie Meierovica brālēna Mindera [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] «Druķos», aptuveni 20 kilometru attālumā no [[Tukums|Tukuma]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} {{dat|1925|08|22|L|bez}} neilgi pēc pulksten 10 Meierovics devās ceļā šofera vadītā ''[[Mercedes-Benz]]'' markas auto. Meierovics vēlējās doties ar vilcienu, bet Kristīne ieteica doties ar mašīnu, lai vakarā paspētu noskatīties koncertu [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Ap pulksten 13 viņi bija izbraukuši cauri Tukumam un devās pa Tukuma—Raudas ceļu «Druķu» virzienā. Anna ar bērniem, Mindera dēlu Verneru un suni devās viņiem pretī. Viņi satikās aptuveni 3 kilometrus pirms «Druķiem».{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}} «Druķu» iemītnieki sasēdās automašīnā — galvenajā sēdeklī sēdēja Meierovics ar bijušo sievu Annu, viņam klēpī sēdēja jaunākais dēls Gunārs. Viņiem pretī sēdēja Verners un Rute, vecākais dēls Helmuts sēdēja blakus šoferim, mašīnā iesēdināts arī suns. Nelīdzenā ceļa dēļ automašīna pārvietojās ar aptuveni 10—15 kilometru stundā lielu ātrumu. Ap pulksten 14 aptuveni kilometru no satikšanās vietas (netālu no [[Brizules muiža]]s) viņi brauca pa nesen labotu ceļu. Aiz uzbēruma šoferis ieraudzīja bedri, no kuras vēlējās izvairīties, un pagrieza stūri nedaudz pa kreisi. Automašīnai sākot slīdēt uz grāvja pusi, šoferis aicināja pasažierus lēkt ārā no mašīnas. Īsi pēc tam mašīna iekrita 2 metrus dziļā grāvī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} No mašīnas bija izlēkuši Anna, Gunārs, Rute, Verners un suns. Anna palīdzēja no mašīnas izkļūt šoferim, kas palīdzēja atbrīvot Helmutu. Ar ceļamā bomja palīdzību šoferim izdevās pacelt mašīnu, lai atbrīvotu Meierovicu. Viņš atradās zem automašīnas, ar galvu zem kreisās puses karosērijas polsterējuma un ar sejas kreiso pusi bija piespiests pie zemes. Viņš neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnas vienīgie bojājumi bija salauzts [[stūres rats]] un saliekti kreisās puses spārni. Meierovics tika aizvests uz Tukumu, kur apriņķa ārsts konstatēja, ka viņam ir lauzts [[galvaskauss]] un kakla [[skriemeļi]]. Tika secināts, ka nāve iestājusies acumirklī. Tajā pašā vakarā Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas Rīgā ar to pašu mašīnu, ar kuru viņš devās apciemot ģimeni.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnu vadīja tas pats šoferis. Neilgi pirms plkst. 21 automašīna ieradās Sarkanā Krusta slimnīcā pie [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pāvila baznīcas]]. Meierovica mirstīgās atliekas tika novietotas operāciju telpā, kur ieradās ministri, deputāti un atraitne. Ap pusnakti Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas morgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=122}} {{dat||08|23||bez}} plkst. 18 Meierovica pīšļi, klātesot radiniekiem, Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Ministru prezidentam Hugo Celmiņam, valdības locekļiem un diplomātiskajam korpusam, tika nogādāti no Sarkanā Krusta kapličas uz Meierovica dzīvokli Ārlietu ministrijas ēkā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 13.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=125}} «Talavijas» godasardzes pavadībā zārks tika aizvests līdz katafalkam. Sēru procesija devās pa [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], tad pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], gar «Talavijas» konventa dzīvokli ielas 28. namā, tad devās uz [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]], no kurienes nogriezās uz K. Valdemāra ielu. Zārks atradās Ārlietu ministrijā līdz {{dat||08|25|G|bez}} vakaram, kad to pārvietoja uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcu]]. [[Attēls:Meierovica bēres.webm|200px|thumb|left|Z. A. Meierovica bēres (video)]] {{dat||08|24|G|bez}} Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izteikt līdzjūtību Meierovica atraitnei Kristīnei, Latviešu zemnieku savienībai un tās Saeimas frakcijai, segt Meierovica bēru izdevumus, aizliegt izklaides pasākumus līdz Meierovica bēru dienai, un bēru dienā ({{dat||08|27||bez}}) plkst. 12 apturēt transporta kustību Rīgas ielās un plkst. 13 slēgt visas valsts iestādes. {{dat||08|27||bez}} plkst. 11 Saeimā tika atklāta sēde Meierovica piemiņai. Plkst. 12 Rīgā atskanēja lielgabala šāviens, lai dotu signālu par transporta kustības pārtraukšanu un 2 minūšu klusuma brīža sākumu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=126}} Sēru dievkalpojums Doma baznīcā sākās līdz ar klusuma brīža beigām.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Pēc dievkalpojuma bēru procesija devās gar [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas namu]], tad uz [[Rīgas Meža kapi]]em, kur ieradās ap plkst. 16.30.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Kapos procesiju sagaidīja Rīgas Ugunsdzēsēju komandas karavīru godasardze, komandas orķestris spēlēja Bēru maršu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Zārku nolaižot kapā, skanēja šauteņu salūts.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Bēru dalībnieki sāka pamest kapsētu ap plkst. 19.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Uz Meierovica kapa tika novietoti aptuveni 150 vainagi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Ministru kabinets un Z. A. Meierovica atraitne kopā saņēma aptuveni 1500 līdzjūtības telegrammu un vēstuļu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Z. A. Meierovica atraitne Kristīne Meierovica izdarīja pašnāvību nošaujoties naktī no 2. uz 3. decembri savā Rīgas dzīvoklī Krišjāņa Valdemāra ielā 33.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=131}}<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z.A. Meierovica sirdsdāma - Kristīne Bakmane | publisher = Tvnet | date = 2010. gada 1. oktobrī | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane | archive-date = 2016. gada 6. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306053158/http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane }}</ref> Viņa tika apglabāta {{dat||12|07||bez}} līdzās savam vīram Meža kapos.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=132}} == Piemiņa == [[Attēls:Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos.jpg|thumb|230px|Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos (1929).]] {{Vairāki attēli | align = right | direction = vertical | width = 230 | image1 = Piemiņas vieta Meierovicam.JPG | caption1 = Piemiņas vieta Meierovicam viņa bojāejas vietā | image2 = Meierovica bulvāris - info plāksne.JPG | caption2 = Informācijas plāksne [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulvārī]], Rīgā }} 1926. gadā Meierovica bojāejas vietā uzstādīja piemiņas akmeni, kuram vēlāk piestiprināja tēlnieka A. Dzeņa veidotu bronzas bareljefu ({{dat|1927|08|22||bez}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Z. A. Meierovicam | publisher = Tukuma tūrisma informācijas centrs | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305093659/http://turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmā ārlietu ministra Z. A. Meierovica | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1927. gada 21. augustā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1929|01|26||bez}} viņa kapavietā Meža kapos atklāja tēlnieka Žaņa Smiltnieka veidotu pieminekli.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z. Meierovica pieminekļa atklāšana | last = R. | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1929. gada 25. janvārī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}</ref> No 1925. līdz 1940. gadam pastāvēja biedrība «Z. A. Meierovica piemiņas fonds».<ref name="mfa" /> Gončarova ielu Rīgas Jūrmalā pārdēvēja par [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]], jo pie tā atradās vasarnīca, kurā viņš dzīvoja 1925. gada vasarā. 1929. gadā Basteja bulvāri Rīgā pārdēvēja par [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri]]. 1940. gadā to pārdēvēja par Padomju bulvāri. Meierovica bulvāris savu nosaukumu atguva 2008. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = papildināta - Basteja bulvāri pārsauks Meierovica vārdā | first = Matīss | last = Arnicāns | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 21. jūlijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/papildinata-basteja-bulvari-parsauks-meierovica-varda-616243 }}</ref> Pirms 2008. gadā tika apstiprināta bulvāra pārdēvēšana, tika apspriesta [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas «Rīga»]] nosaukšana Meierovica vārdā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Peters atbalsta lidostas pārsaukšanu Meierovica vārdā; Šlesers kategoriski pret | publisher = Tvnet | date = 2008. gada 17. jūnijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320966-peters_atbalsta_lidostas_parsauksanu_meierovica_varda_slesers_kategoriski_pret }}{{Novecojusi saite}}</ref> Z. A. Meierovica vārdā ir nosaukta [[Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskola|pamatskola Kabilē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Z.A. Meierovica Kabiles pamatskola | publisher = Nacionālā izglītības iespēju datubāze | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.niid.lv/niid_search/provider/Z.A.%20Meierovica%20Kabiles%20pamatskola }}</ref> No 1935. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam viņa vārdā bija nosaukta [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Zigfrīda Meierovica komercskola]] Tukumā (tagad — Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zigfrīda Meierovica komercskola {{en ikona}} | publisher = Archives Portal Europe | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = https://www.archivesportaleurope.net/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-VAS/type/fa/id/LV-LNA-VA-F4902 }}</ref> 2004. gadā «[[Latvijas Avīze]]s» un portāla «[[Apollo (portāls)|Apollo]]» veiktā aptaujā Meierovics tika nosaukts par 22. [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības | first = Linda | last = Kusiņa | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2004. gada 30. decembrī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141204160431/http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archivedate = {{dat|2014|12|04||bez}} }}</ref> 2010. gada martā tika dibināta «Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām», kas tika nosaukta Z. A. Meierovica vārdā. Tās sākotnējā vadītāja bija [[Sarmīte Ēlerte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2010. gada 21. martā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999 }}</ref> 2013. gadā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] tika iestudēts mūzikls «Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu» [[Gatis Šmits|Gata Šmita]] režijā. Mūzikas autors bija [[Jānis Lūsēns]], libretu sarakstīja [[Māra Zālīte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latvijai - 95! Valsts svētku spilgtāko pasākumu programma | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 15. novembrī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijai-95-valsts-svetku-spilgtako-pasakumu-programma.d?id=43817602&page=9 }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)<ref name="mfa" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I šķira, 1925) - viens no pirmajiem šķiras saņēmējiem<ref name="mfa" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref> * Francijas [[Goda Leģiona ordenis]] (komandieris)<ref name="vpr">{{Ziņu atsauce | title = Valsts prezidenta rīkojums | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1925. gada 7. maijā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P }}</ref> * Francijas Kara krusts<ref name="vpr" /> * [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķira)<ref name="mfa" /> * Polijas «Polonia Restituta» ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}} * Somijas Baltās Rozes ordenis (ar lenti un zvaigzni, 1923)<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kronika | publisher = Policijas Vēstnesis | date = 1923. gada 17. augustā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P }}</ref> * Svētā Krēsla Svētā Silvestra ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}} * Ungārijas Sarkanā Krusta ordenis (II šķira)<ref name="vpr" /> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=25em}} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce | last = Autoru kolektīvs | editor-last = Virza | editor-first = Edvarts | title = Z. A. Meierovics | year = 1935 | publisher = [[Valters un Rapa]] | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Virza}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }} *{{Grāmatas atsauce | title = Zigfrīds Meierovics: mūžs, darbs, liktenis | last = [[Līgotņu Jēkabs]] | publisher = [[Valters un Rapa]] | year = 2000 | isbn = 9984-595-53-6 | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Līgotņu Jēkabs}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }} *{{Grāmatas atsauce | last = Treijs | first = Rihards | title = Latvijas prezidenti 1918—1940 | publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] | year = 2004 | isbn = 9984-731-47-2 | ref = {{sfnRef|Treijs}}}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.historia.lv/personas/meierovics-zigfrids-anna Biogrāfija portālā historia.lv] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]]<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{nobr|{{dat|1921|06|19|N|bez}} — {{dat|1923|01|26|N|bez}}}}<br />{{nobr|{{dat|1923|06|28|N|bez}} — {{dat|1924|01|26|N|bez}}}} | pēc = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]<br />[[Voldemārs Zāmuēls]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes|title=Latvijas valdība|list= {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 2. Ministru kabinets}} {{Pauļuka Ministru kabinets}} {{Meierovica 3. Ministru kabinets}} {{Celmiņa 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes|title=Latvijas parlaments|list= {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meierovics, Zigfrīds Anna}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Durbē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 2prlvgroybjucznxe9ijybdt9a32i75 4469411 4469409 2026-05-17T10:40:58Z Pirags 3757 /* Pirmais un otrais Ministru kabinets (1921—1923) */ 4469411 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zigfrīds Anna Meierovics | attēls = Zigrids Meierovics.jpg | apraksts = | amats = [[Latvijas Ministru prezidents]] | term_sākums = {{dat|1921|06|19|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1923|01|26|N|bez}} | priekštecis = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | term_sākums2 = {{dat|1923|06|28|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1924|01|26|N|bez}} | priekštecis2 = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | pēctecis2 = [[Voldemārs Zāmuels]] | amats3 = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|1918|11|19|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1924|01|26|N|bez}} | premjers3 = [[Kārlis Ulmanis]]<br />Zigfrīds Anna Meierovics<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | pēctecis3 = [[Ludvigs Sēja]] | term_sākums4 = {{dat|1924|12|19|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|1925|08|22|N|bez}} | premjers4 = [[Hugo Celmiņš]] | priekštecis4 = [[Ludvigs Sēja]] | pēctecis4 = [[Hugo Celmiņš]] | dzim_dati = {{dat|1887|2|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas apriņķis|Durbe|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1925|8|22|1887|2|5}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Sēmes pagasts}} | tautība = | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = [[Anna Fīlholde]] <small>(1910—1924)</small><br />[[Kristīne Bakmane]] <small>(1924—1925)</small> | profesija = [[ekonomika|ekonomists]] | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = [[luterisms]]{{sfn|Virza|l=181}} | paraksts = Z. A. Meierovica paraksts.png | piezīmes = }} '''Zigfrīds Anna Meierovics''' ({{dat|1887|02|05|N|bez}} — {{dat|1925|08|22|N|bez}}) bija [[Latvija]]s sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs]] un otrais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]. Ārlietu ministra amatu ieņēma no [[Latvijas Pagaidu valdība]]s izveides {{dat|1918|11|19||bez}} līdz savai nāvei {{dat|1925|08|22||bez}}, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā. Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem. Kā šīs partijas pārstāvis, ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[1. Saeima|1. Saeimā]]. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics nodrošināja Latvijas Republikas starptautisku [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'']] un [[Latvijas valsts atzīšana de iure|''de iure'']] atzīšanu, kā arī uzņemšanu [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. Meierovicam vadot valdību ieviesa [[lats|latu]], panāca vienošanos ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] par pilsonības izvēles kārtību, ieviesa latīņu druku un apstiprināti vairāku valsts iestāžu statūti. Gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]] {{dat|1925|08|22||bez}} [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], apmeklējot savus bērnus. Apbedīts {{dat||08|27||bez}} [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur viņam uzstādīts piemineklis. == Izcelsme == Meierovica tēvs Haims Meierovics (1855—1913) bija cēlies no reliģiozas [[Kuldīga]]s [[Ebreji|ebreju]] ģimenes.<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Īsais laimes brīdis | first = Maija | last = Krekle | publisher = [[Mājas Viesis]] | date = 2010. gada 21. maijā }}</ref> Mācoties [[Kuldīgas ģimnāzija|Kuldīgas ģimnāzijā]], Haimam izveidojās draudzīgas attiecības ar latviešu filozofu [[Jēkabs Osis|Jēkabu Osi]].{{sfn|Virza|177}} Pēc [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] Medicīnas fakultātes absolvēšanas viņš praktizēja [[Durbe|Durbē]]. Te Haims iepazinās ar [[Kabile]]s skolotāja meitu Annu Fīlholdi (1860—1887), kura bija absolvējusi Kuldīgas augstāko meiteņu skolu un tobrīd strādāja par mājskolotāju pie muižniekiem [[Bordeliusi]]em. 1885. gadā Haims Meierovics kristījās un pieņēma kristīto vārdu Hermanis. Tā paša gada Ziemassvētkos<ref name="la" /> viņš apprecējās ar Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa vecāki nepieņēma dēla izvēli, un attiecības ar viņiem pārtrūka.<ref name="la" /> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Durbe muzeum.jpg|thumb|left|Māja Durbē, kurā dzimis Z.A. Meierovics, tagad pilsētas muzejs]] Dzimis {{dat|1887|02|05||bez}} [[Durbe|Durbē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa māte nomira {{dat||02|17||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|4||bez}}) un tika apglabāta Durbes kapos {{dat||02|21||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|9||bez}}).{{sfn|Virza|177}} Tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna. Hermani Meierovicu 1891. gadā ievietoja [[Tartu|Tērbatas]] psihiatriskajā slimnīcā, vēlāk viņu pārveda uz [[Ģintermuiža|Tabora slimnīcu]] [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš mira {{dat|1913|03|02||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=18}} Zigfrīds uzauga mātes brāļa, latviešu skolotāja Roberta Fīlholda ģimenē. Bērnību viņš pavadīja [[Pūre|Pūrē]] un [[Kabile|Kabilē]], 1900. gadā pabeidza mācības Kabiles pagastskolā. No 1900. līdz 1905. gadam mācījās [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā. Tukumā dzīvoja skolotāja F. Jansona ģimenes pansijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=19}} Neskatoties uz [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]s politiku, Zigfrīds kopā ar citiem skolēniem darbojās latviešu korī, iestudēja ludziņas, lasīja referātus par skolā neapspriestām tēmām un rokrakstā veidoja skolas žurnālu "Pirmie Stari".{{sfn|Virza|l=181}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=20}} No 1905. līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[N. Mironova komercskola|N. Mironova komercskolā]] [[Rīga|Rīgā]]. 1906./1907. mācību gadā viņu ievēlēja par skolas Izrīkojumu komisijas priekšsēdētāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=22}} 1906. gada septembrī pārcēlās uz dzīvokli [[Oskara iela (Rīga)|Oskara ielā]] 1, kur kopā ar skolasbiedru Ādolfu Zandmani un diviem topošajiem Mironova skolas skolēniem īrēja istabu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}}{{sfn|Virza|l=207}} Stāvu zem viņa dzīvoja viņa mātes radinieks Fīlholds. Šeit Meierovics iepazinās ar savu vēlāko sievu, Fīlholda vecāko meitu Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}} No 1907. līdz 1911. gadam Meierovics studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Tirdzniecības nodaļā. Rakstīja diplomdarbu par naudas reformu [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Austroungārija|Austroungārijā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju laikā iestājās studentu korporācijā "[[Talavija]]". Paralēli studijām no 1909. līdz 1915. gadam strādāja par skolotāju [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] vadītajā Rīgas komercskolā<ref name="mfa">{{Tīmekļa atsauce | title = MEIEROVICS Zigfrīds Anna | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2015. gada 19. februārī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture/meierovics-zigfrids-anna }}</ref> un stipri ietekmējās no Olava politiskajiem uzskatiem. Meierovics šeit pasniedza komercģeogrāfiju un tirdzniecības zinības.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}} {{dat|1910|09|28||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||09|15||bez}}) Meierovics līgavas vecāku dzīvoklī apprecēja Annu Fīlholdi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=24}}{{sfn|Treijs|l=143}} Pēc kāzām Meierovici apmetās [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 99 Rīgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju gados īsu laiku bija ugunsapdrošināšanas biedrības "Jakorj" (''Якорь'' — ‘Enkurs’) inspektors. 1911. gada janvārī sāka strādāt [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s savstarpējā kredītbiedrībā par grāmatvedi. Vēlāk kļuva par kredītbiedrības darbvedi, tad — par direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] un [[Latviešu izglītības biedrība|Latviešu izglītības biedrībā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada vasarā Meierovics devās bēgļu gaitās uz [[Maskava|Maskavu]], kur augustā sāka strādāt Tautas bankā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=27}} Meierovics iesaistījās [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu centrālkomitejas]] darbībā. 1916. gada sākumā Maskavā nodibināja Viskrievijas pilsētu savienības kooperatīvu nodaļu, ar mērķi apgādāt frontes apvidus ar pārtiku. Meierovics darbojās tās valdē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=30}} [[Rēzekne|Rēzekni]] izvēlēja par savienības pārtikas nodaļas centru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics darbojās arī [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krievijā 1917. gadā Meierovics vispirms pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], tad uz [[Rīga|Rīgu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Latviešu bēgļu centrālkomitejas uzdevumā 12. un 13. martā viņš apmeklēja [[Valmiera]]s Latviešu pagastu un organizāciju priekšstāvju kongresu, kas nodibināja [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes Zemes padomi]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=40}} Meierovics kopā ar [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] panāca [[boļševiki|lielinieciskās]] Vidzemes Bezzemnieku padomes pievienošanos Vidzemes Zemes padomei.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics un Valters arī sadarbojās, lai [[latgalieši|latgaliešu]] organizācijās Rēzeknē un Pēterburgā veicinātu ideju par [[Latgale]]s piederību Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} 1917. gada aprīlī Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem.{{sfn|Virza|l=23}} Vasaras beigās, vāciešu uzbrukuma dēļ, atgriezās Pēterpilī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=38}} == Darbošanās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē == [[Attēls:Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī.jpg|thumb|Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī. No kreisās: Z. A. Meierovics (1), [[Marģers Skujenieks]] (2), [[Mārtiņš Antons]] (3), [[Vladislavs Rubulis]] (5), [[Jānis Zālītis]] (6), [[Juris Pabērzs]] (7).]] {{dat|1917|09|08||bez}} latviešu delegācija devās uz [[Krievijas Republika]]s mazo tautu kongresu [[Kijiva|Kijivā]]. Delegācija, kuras sastāvā ietilpa [[Jānis Goldmanis]], A. Kārkliņš, [[Oto Kārkliņš]], [[Ādolfs Klīve]], Meierovics, [[Jānis Zālītis]] un [[Voldemārs Zāmuēls]], {{dat||09|19||bez}} devās pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja [[Aleksandrs Kerenskis|Aleksandra Kerenska]] lūgt novērst kara postījumus Vidzemē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=44}} 1917. gada 1. un 2. oktobrī Petrogradā Meierovics kā Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās rīkotajā apspriedē, kurā nolēma dibināt [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]] (LPNP).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=45}}{{sfn|Treijs|l=125}} Meierovicu ievēlēja septiņu personu veidotajā Rīcības komitejā, kas veica sagatavošanās darbus Nacionālās padomes izveidei. Latviešu pagaidu nacionālā padome uz savu pirmo sesiju sanāca [[Valka|Valkā]] {{dat|1917|11|29||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||11|16||bez}}). Meierovicu ievēlēja sesijas prezidijā. Kopā ar [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] un [[Jānis Kreicbergs (jurists)|Jāni Kreicbergu]] viņu ievēlēja delegācijā, kas devās uz ārzemēm, lai panāktu [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=52}} LPNP otro sesiju slepus no boļševikiem sarīkoja Latgaliešu biedrības telpās Petrogradā no 1918. gada 15. līdz 18. janvārim. Meierovicu atkal ievēlēja prezidijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=54}} LPNP pieņēma lēmumu sagatavot protestu pret [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] apspriesto Latvijas teritorijas piešķiršanu Vācijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=55}} 1918. gada pirmo pusi Meierovics pavadīja Petrogradā, gatavojoties doties uz ārzemēm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} === Brauciens uz Londonu === [[Attēls:Z. A. Meierovica uzaicinājums 1918. gada 18. novembrī.jpg|thumb|Z. A. Meierovica vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar [[Balfūra nota]]s kopiju 1918. gada 18. novembrī.]] 1918. gada jūlija sākumā viņš devās uz [[Stokholma|Stokholmu]], lai pēc tam kā LPNP pārstāvis dotos uz [[Londona|Londonu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} Viņš līdzi paņēma 500 sterliņu mārciņu un LPNP izsniegto pilnvaru:<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/50567 Latvijas valsts un tās vīri Dr.habil.hist., prof. RIHARDS TREIJS]</ref> "Latviešu nacionālā padome, kura pagaidām ir topošās Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu nacionālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto pārstāvi šā raksta uzrādītāju Latviešu nacionālās padomes locekli cand. rer. merc. Zigfrīdu Meierovicu. Meierovica kungam ir tiesības Latviešu nacionālās padomes vārdā stāties sakarā ar Anglijas valdību un valstsvīriem, piedalīties un runāt Latviešu nacionālās padomes vārdā konferencēs un apspriedēs. Pie tam Meierovica kungs strādās tādā garā, ka visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību ar viņas patstāvības internacionālu garantiju." Neilgi pēc Meierovica aizbraukšanas viņa dzīvoklī veica kratīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=60}} Stokholmā viņš ieradās ap {{dat||07|17|A|bez}} un pavadīja tur vairākas nedēļas, šajā laikā tiekoties ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstnieku [[Zviedrija|Zviedrijā]] [[Esmē Hauards|Esmē Hauardu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=62}} {{dat||07|31}} laikraksts ''Afton-Tidningen'' ({{val|lv|{{noitalics|«Vakara Laikraksts»}}}}) publicēja interviju ar Meierovicu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} {{dat||08|04||bez}} Stokholmā nodibināja LPNP Informācijas biroju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} Meierovics ieradās Londonā {{dat||08|12||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=65}} Tur viņš sadarbojās ar [[Somija]]s pārstāvi [[Rudolfs Holsti|Rudolfu Holsti]] un [[Igaunija]]s pārstāvi [[Antss Pīps|Antsu Pīpu]], kā arī tikās ar [[Polija]]s pārstāvi [[Romans Dmovskis|Romanu Dmovski]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=67}} Lielbritānijas Ārlietu ministrijā Meierovics vairākkārt tikās ar vēlāko [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s Arbitrāžas komisijas vadītāju Džeimsu Simpsonu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=69}} {{dat||10|23||bez}} Meierovics tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru [[Artūrs Balfūrs|Artūru Balfūru]]. 20 minūšu garās tikšanās laikā Balfūrs apliecināja, ka Apvienotā Karaliste līdz miera konferencei provizoriski atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par Latvijas valdību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=73}} {{dat||11|11||bez}} Meierovics no Lielbritānijas Ārlietu ministrijas saņēma rakstisku Latvijas ''de facto'' atzīšanu (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=75}} === Latvijas Republikas dibināšana un Parīzes miera konference === {{dat|1918|11|18||bez}} jaunizveidotā [[Tautas padome]] Rīgā pasludināja [[Latvijas Republika]]s neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} {{dat||11|19||bez}} Meierovics kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]]. Viņš uzrakstīja aicinājumu Apvienotajā Karalistē dzīvojošiem tautiešiem piedalīties sanāksmē Londonāː<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/04.05.2026-arlietu-ministrija-davinajuma-sanemusi-unikalu-latvijas-pirma-arlietu-ministra-zigfrida-annas-meierovica-dokumentu.a645573/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ārlietu ministrija dāvinājumā saņēmusi unikālu Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dokumentu] lsm.lv 04.05.2026</ref> "Piesūtu jums Britānijas valdības deklarāciju par Latvijas atzīšanu. Būšu ļoti priecīgs, ja jūs atrastu par iespējamu ierasties uz manu ziņojumu par Latvijas nākotnes izredzēm un uzdevumiem. Svētdien, 24. novembrī, pulksten trijos dienā." Sanākšanas laikā Meierovics lūdza tautiešus nosūtīt savus pārstāvjus uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur viņi varētu tikties ar Latvijas delegāciju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} 1919. gada janvāra sākumā Meierovics ieradās [[Parīze|Parīzē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=78}} Miera konferences laikā Meierovics vairākkārt atgriezās Londonā, lai apmeklētu latviešu pārstāvniecību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=81}} {{dat||03|10||bez}} Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus uzņēma [[Francija]]s parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs [[Anrī Franklēns-Buijons]]. {{dat||03|16||bez}} Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus uzņēma Francijas premjerministrs [[Žoržs Klemanso]], kas solīja Francijas atbalstu jaunajām valstīm un to, ka tās drīzumā apspriedīs konferencē. {{dat||05|06||bez}} Miera konferencē tika dibināta Baltijas komisija, par tās priekšsēdētāju kļuva Apvienotās Karalistes pārstāvis Esmē Hauards.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] [[Andrievs Niedra]], veidojot [[Niedras valdība|jauno valdību]], Meierovicam telegrāfiski nosūtīja piedāvājumu kļūt par ārlietu ministru, taču viņš atteicās. Pēc tam, kad Latvijas delegācijas vadītājs [[Jānis Čakste]] {{dat||05|21||bez}} pameta Parīzi, lai atgrieztos Latvijā, Meierovics tika ievēlēts par jauno delegācijas vadītāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} {{dat||06|10||bez}} Miera konferences Baltijas lietu komisija uzņēma Latvijas delegāciju (Meierovics, [[Oļģerds Grosvalds]] un [[Jānis Seskis]]), kur viņi pieprasīja [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas ''de iure'' atzīšanu]]. Prasība tika atteikta līdz brīdim, kad Krievija atzīs Latvijas neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā {{dat||07|08||bez}} Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā. Valdības vadītājs [[Kārlis Ulmanis]] aicināja Meierovicu atgriezties Latvijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} Latvijas delegācijas pienākumus pārņēma Latvijas pagaidu vēstniecība Francijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=85}} === Latvijas ''de iure'' atzīšana === [[Attēls:Meierovica karikatūra pirms de iure.png|thumb|left|Meierovics nespēj izaudzēt ''de iure'' stādu (1920. gada decembra karikatūra, autors [[Rihards Zariņš]])]] [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada rudenī Meierovics kā ārlietu ministrs informēja ārvalstis par notiekošo Latvijā un panāca [[Antante]]s atbalstu Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} {{dat||11|25||bez}} Meierovics nosūtīja [[Vācija]]s ārlietu ministram [[Hermanis Millers|Hermanim Milleram]] notu, saskaņā ar kuru Latvija pieteica karu Vācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica nota Vācijas Ārlietu ministram H.Milleram par kara pieteikumu Vācijai | publisher = Historia | date = 2002. gada 27. maijā | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm | archive-date = 2022. gada 9. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20220809044447/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm }}</ref> [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju|Miera līgums]] starp abām valstīm tika noslēgts {{dat|1920|07|15||bez}}. Līgums paredzēja arī Latvijas ''de iure'' atzīšanu, tiklīdz to izdarīs kāda no [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]] parakstījušajām sabiedroto valstīm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} 1920. gada aprīlī Meierovics no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta tika [[Satversmes sapulces vēlēšanas|ievēlēts]] [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]].<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 105 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1920|08|11||bez}} tika noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], tā paverot ceļu Latvijas ''de iure'' atzīšanai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=89}} Augustā tika rīkota [[Bulduru konference]], kurā tika pieņemts lēmums veidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. {{dat||11|06||bez}} Meierovics devās uz [[Tautu Savienība]]s mītni [[Ženēva|Ženēvā]], lai noskaidrotu, kādēļ Latvija netiek atzīta ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=90}} Viņš secināja, ka Latvija netiek atzīta, jo neietilpst Tautu Savienībā, un nav Tautu Savienībā, jo netiek atzīta. Meierovics panāca Latvijas iestāšanos organizācijās, kuras bija gatavas to uzņemt: [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanajā Krustā]], starptautiskās higiēnas organizācijās, pasta un dzelzceļa ūnijā, kā arī vairākās finansiālās organizācijās.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=91}} Latvijas situācija tika apspriesta Tautu Savienības sēdē, kurā 5 dalībvalstis no 41 (tai skaitā [[Itālija]]) atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Pēc balsojuma Latvijas delegācija ar Meierovicu priekšgalā demonstratīvi pameta zāli.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} [[Attēls:Meierovica karikatūra pēc de iure.png|thumb|Meierovics izaudzējis ''de iure'' stādu (1921. gada februāra karikatūra, autors [[Sergejs Civinskis]])]] No Ženēvas Meierovics devās uz [[Roma|Romu]], kur jau darbojās Latvijas vēstnieks Itālijā [[Miķelis Valters]]. Vizītes laikā Itālijas karalis [[Viktors Emanuels III]], premjerministrs [[Džovanni Džoliti]], ārlietu ministrs [[Karlo Sforca]] un parlamenta priekšsēdētājs [[Enriko de Nikola]] apliecināja Itālijas gatavību atzīt Latviju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} No Romas Meierovics devās uz Parīzi. Viņš tikās ar Francijas premjerministru [[Aleksandrs Millerāns|Aleksandru Millerānu]], kas solīja, ka Francija interesēsies par Latvijas atzīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=93}} {{dat|1920|12|29||bez}} Francija nosūtīja pieprasījumu Apvienotajai Karalistei, Itālijai un [[Japāna]]i atzīt Latviju ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} 1920. gada beigās Meierovics no Parīzes devās uz Londonu, lai panāktu Apvienotās Karalistes atbalstu šai iniciatīvai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} {{dat|1921|01|23||bez}} viņš atgriezās Parīzē, dienu pirms Antantes Augstākās padomes (Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Japāna un [[Beļģija]]) sēdes sākuma. Jautājums tika izskatīts {{dat||01|26||bez}}, padome pieņēma lēmumu atzīt Baltijas valstis ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=97}} {{dat||01|28||bez}} Meierovics saņēma Antantes Augstākās padomes priekšsēdētāja, Francijas premjerministra [[Aristids Briāns|Aristida Briāna]] parakstītu atzīšanas rakstu. {{dat||02|02||bez}} Meierovics devās prom no Parīzes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=98}} == Ministru prezidenta amatā == === Pirmais un otrais Ministru kabinets (1921—1923) === {{pamatraksts|Meierovica 1. Ministru kabinets|Meierovica 2. Ministru kabinets}} {| class="infobox" style="font-size:90%" |- ! Amats ! class="unsortable" | ! Ministrs |- | [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] | ... | Zigfrīds Anna Meierovics |- | [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]] | ... | [[Gustavs Zemgals]] |- | [[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministra]] biedrs | ... | [[Voldemārs Salnais]] |- | [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]] | ... | [[Roberts Dukurs]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | ... | [[Ringolds Kalnings]] <small>(1921.06—1922.10)</small> |- | ... | [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] <small>(1922.10—1923.01)</small> |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | ... | [[Alberts Kviesis]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs | ... | [[Vladislavs Rubulis]] |- | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]] | ... | [[Aleksandrs Dauge]] |- | [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | ... | [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] |- | [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] | ... | [[Vilis Holcmanis]] |- | [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]] | ... | [[Ernests Ozoliņš]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | ... | [[Voldemārs Zāmuēls]] <small>(1921.06—1922.07)</small> |- | ... | [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] <small>(1922.07—1923.01)</small> |} Pēc [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets|Ulmaņa 1. Ministru kabineta]] demisijas valdības demisijas {{dat|1921|06|02||bez}} Satversmes sapulces prezidents [[Jānis Čakste]] izvirzīja Meierovicu [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Valdības veidošanas laikā sašķēlās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]. Vairāki tās labējā spārna deputāti vēlējās piedalīties valdības veidošanā un izveidoja mazākuma frakciju parlamentā (vēlāko [[Mazinieku partija|Mazinieku partiju]]). {{dat||06|15||bez}} Meierovics paziņoja piedāvātās valdības sastāvu. Tā bija pirmā valdība, kurā bija pārstāvēti sociāldemokrāti ([[Roberts Dukurs]], [[Vilis Holcmanis]], [[Ernests Ozoliņš]] un [[Voldemārs Salnais]]), kā arī pirmā, kurā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. {{dat||06|16||bez}} Meierovics nolasīja valdības deklarāciju.{{sfn|Treijs|l=126}} Jauno valdību atbalstīja visi 126 deputāti, kas bija ieradušies uz sēdi.{{sfn|Treijs|l=127}} Meierovica valdības laikā Satversmes sapulce pieņēma lēmumu likvidēt Darba ministriju (tagadējā [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]). Pēc Meierovica iejaukšanās lēmumu tomēr atcēla.{{sfn|Virza|l=221}} {{dat|1921|07|22||bez}} Meierovics un Padomju Krievijas vēstnieks Latvijā J. Gaņeckis parakstīja līgumu par pilsonības izvēles kārtību. Līgums ļāva pilngadīgiem Krievijas pilsoņiem, kas paši vai kuru vecāki līdz {{dat|1914|08|01||bez}} bija pierakstīti pie pilsētu vai lauku sabiedrībām tagadējās Latvijas Republikas robežās, atteikties no Krievijas pilsonības un saņemt Latvijas pilsonību. Izmantojot šo iespēju, līdz 1927. gadam Latvijā atgriezās vairāk nekā 220 000 kara bēgļu.{{sfn|Treijs|l=133}} [[Attēls:Meierovica saržs.png|120px|thumb|left|Meierovica šaržs (autors — [[Kārlis Krauze]])]] {{dat|1922|01|03||bez}} valdība pieņēma lēmumu iecerēto nacionālo valūtu saukt par "[[lats|latu]]", bet tā simto daļu par "santīmu".{{sfn|Treijs|l=131}} {{dat||02|15||bez}} pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], kuras izstrādāšanā piedalījās arī Meierovica valdība.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||04|06||bez}} Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par lauku dzīves atjaunošanu un dibināja Dzīves atjaunošanas padomi [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] paspārnē.{{sfn|Treijs|l=131}} Meierovica valdības laikā turpināja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], {{dat||05|03||bez}} Satversmes sapulce pieņēma reformas 3. daļu par agrārās iekārtas nostiprināšanu.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||08|03||bez}} apstiprināja noteikumus par naudu, kuru rezultātā ieviesa latu.{{sfn|Treijs|l=131}} Naudas emisijai {{dat||09|09||bez}} nodibināja [[Latvijas Banka|Latvijas Banku]], kas darbu sāka {{dat||11|01||bez}}.{{sfn|Treijs|l=132}} {{dat||07|18||bez}} Ministru kabinets pieņēma noteikumus par [[latviešu valoda]]s ortogrāfiju, kurā noteica nomainīt [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] ar [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]].{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||08|23||bez}} pieņēma [[Latvijas Universitāte]]s, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s statūtus. {{dat||08|31||bez}} akceptēja [[LETA|Latvijas Telegrāfa aģentūras]] statūtus.{{sfn|Treijs|l=132}} No 1922. ɡada 10. aprīļa līdz 19. maijam Z. A. Meierovics piedalījās [[Dženovas konference|Dženovas ekonomikas un finanšu konferencē]], kurā iestājās par ilgstošu mieru, mazo valstu interesēm un finansiālu atbalstu jaunajām valstīm.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/130366-Zigfr%C4%ABds-Anna-Meierovics ] Jānis Taurēns, [[Nacionālā enciklopēdija|Nacionālās enciklopēdijas]] šķirklis</ref> {{dat|1922|05|30||bez}} Meierovics Latvijas vārdā parakstīja [[Konkordāts|konkordātu]] ar [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]], kuru {{dat||07|19||bez}} ratificēja Satversmes sapulcē.{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||11|03||bez}} Romā notika ratifikācijas dokumentu apmaiņa, nodrošinot [[Romas Katoļu baznīca]]i autonomiju Latvijā. Saskaņā ar konkordātu, arhibīskapam un bīskapiem bija jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.{{sfn|Treijs|l=134}} 1922. gada jūlija sākumā valdība piedzīvoja krīzi, jo Satversmes sapulce noraidīja Zemkopības ministrijas budžetu. Uzskatot to par neuzticības izteikšanu, Meierovics paziņoja par valdības demisiju. {{dat||07|13||bez}} Satversmes sapulces prezidents Čakste vēlreiz aicināja Meierovicu veidot valdību. {{dat||07|19||bez}} izveidoja jaunu valdību, kas no iepriekšējās atšķīrās vienīgi ar to, ka [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] amatā [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāru Zāmuēlu]] nomainīja [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]].{{sfn|Treijs|l=134}} Jauno valdību atbalstīja 66 deputāti, pret to balsoja 29 deputāti un atturējās 23. Pēc [[1. Saeima]]s sanākšanas {{dat||11|07||bez}} beidzās arī pilnvaras valdībai. Meierovica vadībā Ministru kabinets turpināja strādāt līdz {{dat|1923|01|26|D|bez}}.{{sfn|Treijs|l=135}} === 1. Saeimas vēlēšanas === Saskaņā ar [[Alfreds Jēkabs Bērziņš|Alfreda Bērziņa]] rakstīto, Meierovics, būdams Ministru prezidents, apsvēra iespēju nosūtīt [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Latvijas vēstnieku uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} Tas izraisīja konfliktu starp Ulmani un Meierovicu. Kādā no Latviešu zemnieku savienības priekšvēlēšanu sapulcēm Ulmanis sāka kritizēt Latvijas ārpolitiku un vainoja Meierovicu "nemākulībā, kas esot izpaudusies viņa nespējā panākt no Vācijas kara zaudējumu atlīdzību".{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=154}} Meierovics no savas puses aicināja nepakļauties personīgiem konfliktiem.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]] Meierovics kandidēja ar 2. numuru Latviešu zemnieku savienības sarakstā Rīgas, Vidzemes un Latgales vēlēšanu apgabalā.<ref name="1s">{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi | first = Marģers | last = Skujenieks | pages = 114., 117. un 129. | publisher = Valsts statistiskā pārvalde | year = 1923 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> Visos trijos apgabalos viņš bija otrais populārākais LZS kandidāts aiz Ulmaņa, tādējādi tiekot ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}}<ref name="1s" /> Meierovics turpināja darboties ārlietu ministra amatā [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jāņa Pauļuka]] valdībā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=105}} === Trešais Ministru kabinets (1923—1924) === {{pamatraksts|Meierovica 3. Ministru kabinets}} {| class="infobox" style="font-size:90%" |- ! Amats ! class="unsortable" | ! Ministrs |- | [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] | ... | Zigfrīds Anna Meierovics |- | [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]] | ... | [[Jānis Ducens]] |- | [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]] | ... | [[Gustavs Klaustiņš]] |- | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | ... | [[Hermanis Punga]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | ... | [[Alfrēds Birznieks]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs | ... | [[Antons Dzenis]] |- | rowspan="3" | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]] | ... | [[Pauls Gailītis]] <small>(1923.06—1923.07)</small> |- | ... | [[Staņislavs Jaudzems]] <small>(1923.07—1923.10)</small> |- | ... | [[Hugo Celmiņš]] <small>(1923.10—1924.01)</small> |- | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministra]] biedrs | ... | [[Staņislavs Jaudzems]] |- | [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | ... | [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] |- | [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] | ... | [[Vilis Holcmanis]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | ... | [[Ernests Bauers]] |} Pēc [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka valdības]] demisijas [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] Jānis Čakste {{dat||06|08||bez}} izvirzīja Meierovicu par Ministru prezidentu. {{dat||06|26||bez}} Meierovics Saeimā nolasīja piedāvātās valdības sastāvu.{{sfn|Treijs|l=135}} Valdība tika apstiprināta ar 51 balsi «par», 37 balsīm «pret» un 3 deputātiem atturoties.{{sfn|Treijs|l=136}} {{dat|1923|08|09||bez}} Meierovics izsludināja rīkojumu par Latvijas nosaukumu svešvalodās: ''Lettonie'' [[franču valoda|franču valodā]], ''Lettonia'' [[itāļu valoda|itāliešu]] un citās [[romāņu valodas|romāņu valodās]], ''Latvia'' [[angļu valoda|angļu valodā]] un ''Lettland'' [[vācu valoda|vācu]] un citās [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]].{{sfn|Treijs|l=137}} {{dat||09|25||bez}} izdeva pirmos automobiļu satiksmes noteikumus.{{sfn|Treijs|l=138}} {{dat||10|09||bez}} apstiprināja [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] projekta konkursa noteikumus. {{dat|1924|01|10||bez}} pieņēma noteikumus par kinoteātriem, kas noteica, ka kinoteātra atvēršana ir jāsaskaņo [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]] un ka atļauts izrādīt vienīgi Iekšlietu ministrijas cenzētas filmas.{{sfn|Treijs|l=139}} Kā ārlietu ministrs Meierovics {{dat|1923|11|01||bez}} parakstīja līgumu paketi ar [[Igaunija|Igauniju]]. Šīs vienošanās ietvaros noslēdza [[Līgums par aizsardzības savienību starp Latvijas un Igaunijas Republikām|līgumu par aizsardzības savienību]], pagaidu līgumu par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu par robežām un nolīgumu par savstarpēju prasību nokārtošanu.{{sfn|Treijs|l=140}} {{dat|1924|01|15||bez}} no amata atkāpās [[Alfrēds Birznieks]], [[Antons Dzenis]] un [[Ernests Bauers]]<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas stenogramas IV. sesija | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 4 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P }}</ref> un Meierovics iesniedza valdības demisijas rakstu, {{sfn|Treijs|l=141}} bet turpināja strādāt vēl līdz {{dat||01|28|D|bez}}. {{dat||01|22||bez}} Saeima izteica neuzticību kara ministram [[Jānis Ducens|Jānim Ducenam]], uz ko Meierovics {{dat||01|25||bez}} atbildēja, ka nepieņem Ducena atsaukšanu no amata, jo kabinets jau ir demisionējis. Ar 56 balsīm «par», 37 «pret» un 2 deputātiem atturoties, Saeima pieņēma lēmumu, ka šādā veidā Meierovics pārkāpj Satversmes 59. pantu.{{sfn|Virza|l=35}} {{cquote|Kungi, ja Jūs gribiet man uztiept, ka esmu Satversmi pārkāpis un tādēļ nododams tiesai, tad to runāt un darīt varat, un man nav ko attaisnoties. Es zinu, ka ne tikai Jūs vien, bet arī Latvijas tauta pazīst pietiekoši manus darbus šinīs 5 gados, un tā spriedīs par to, vai esmu pārkāpis Satversmi, vai nē.|||Zigfrīds Anna Meierovics|{{dat|1924|01|25||bez}}{{sfn|Virza|l=35}}}} === Pēc valdības krišanas === Pēc tam, kad Meierovics pirmoreiz Latvijas Republikas vēsturē netika iekļauts jaunajā [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuēla Ministru kabinetā]], viņš kļuva par akciju sabiedrības «Kr. Bakmans» direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} 1924. gada februārī Meierovics izšķīrās no savas sievas Annas un maijā apprecēja «Kr. Bakmans» īpašnieci [[Kristīne Bakmane|Kristīni Bakmani]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=118}} Pēc Zāmuēla valdības krišanas decembrī Meierovics atgriezās ārlietu ministra amatā jaunajā [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Celmiņa 1. Ministru kabinetā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} == Nāve un bēres == [[Attēls:Meierovica autoavārija 1925.jpg|250px|thumb|Z. A. Meierovica autoavārijas vieta (1925).]] [[Attēls:Meierovica izvadīšana no baznīcas.png|250px|thumb|Z. A. Meierovica izvadīšana no Doma baznīcas.]] [[Attēls:Meierovica bēru gājiens Brīvības ielā 1925.jpg|250px|thumb|Meierovica bēru gājiens pa Brīvības ielu 27. augustā.]] 1925. gada vasaru Meierovics ar sievu Kristīni pavadīja vasarnīcā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]], bet viņa pirmā sieva Anna un bērni [[Gunārs Meierovics|Gunārs]], Helmuts un Rute vasarā dzīvoja pie Meierovica brālēna Mindera [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] «Druķos», aptuveni 20 kilometru attālumā no [[Tukums|Tukuma]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} {{dat|1925|08|22|L|bez}} neilgi pēc pulksten 10 Meierovics devās ceļā šofera vadītā ''[[Mercedes-Benz]]'' markas auto. Meierovics vēlējās doties ar vilcienu, bet Kristīne ieteica doties ar mašīnu, lai vakarā paspētu noskatīties koncertu [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Ap pulksten 13 viņi bija izbraukuši cauri Tukumam un devās pa Tukuma—Raudas ceļu «Druķu» virzienā. Anna ar bērniem, Mindera dēlu Verneru un suni devās viņiem pretī. Viņi satikās aptuveni 3 kilometrus pirms «Druķiem».{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}} «Druķu» iemītnieki sasēdās automašīnā — galvenajā sēdeklī sēdēja Meierovics ar bijušo sievu Annu, viņam klēpī sēdēja jaunākais dēls Gunārs. Viņiem pretī sēdēja Verners un Rute, vecākais dēls Helmuts sēdēja blakus šoferim, mašīnā iesēdināts arī suns. Nelīdzenā ceļa dēļ automašīna pārvietojās ar aptuveni 10—15 kilometru stundā lielu ātrumu. Ap pulksten 14 aptuveni kilometru no satikšanās vietas (netālu no [[Brizules muiža]]s) viņi brauca pa nesen labotu ceļu. Aiz uzbēruma šoferis ieraudzīja bedri, no kuras vēlējās izvairīties, un pagrieza stūri nedaudz pa kreisi. Automašīnai sākot slīdēt uz grāvja pusi, šoferis aicināja pasažierus lēkt ārā no mašīnas. Īsi pēc tam mašīna iekrita 2 metrus dziļā grāvī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} No mašīnas bija izlēkuši Anna, Gunārs, Rute, Verners un suns. Anna palīdzēja no mašīnas izkļūt šoferim, kas palīdzēja atbrīvot Helmutu. Ar ceļamā bomja palīdzību šoferim izdevās pacelt mašīnu, lai atbrīvotu Meierovicu. Viņš atradās zem automašīnas, ar galvu zem kreisās puses karosērijas polsterējuma un ar sejas kreiso pusi bija piespiests pie zemes. Viņš neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnas vienīgie bojājumi bija salauzts [[stūres rats]] un saliekti kreisās puses spārni. Meierovics tika aizvests uz Tukumu, kur apriņķa ārsts konstatēja, ka viņam ir lauzts [[galvaskauss]] un kakla [[skriemeļi]]. Tika secināts, ka nāve iestājusies acumirklī. Tajā pašā vakarā Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas Rīgā ar to pašu mašīnu, ar kuru viņš devās apciemot ģimeni.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnu vadīja tas pats šoferis. Neilgi pirms plkst. 21 automašīna ieradās Sarkanā Krusta slimnīcā pie [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pāvila baznīcas]]. Meierovica mirstīgās atliekas tika novietotas operāciju telpā, kur ieradās ministri, deputāti un atraitne. Ap pusnakti Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas morgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=122}} {{dat||08|23||bez}} plkst. 18 Meierovica pīšļi, klātesot radiniekiem, Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Ministru prezidentam Hugo Celmiņam, valdības locekļiem un diplomātiskajam korpusam, tika nogādāti no Sarkanā Krusta kapličas uz Meierovica dzīvokli Ārlietu ministrijas ēkā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 13.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=125}} «Talavijas» godasardzes pavadībā zārks tika aizvests līdz katafalkam. Sēru procesija devās pa [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], tad pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], gar «Talavijas» konventa dzīvokli ielas 28. namā, tad devās uz [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]], no kurienes nogriezās uz K. Valdemāra ielu. Zārks atradās Ārlietu ministrijā līdz {{dat||08|25|G|bez}} vakaram, kad to pārvietoja uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcu]]. [[Attēls:Meierovica bēres.webm|200px|thumb|left|Z. A. Meierovica bēres (video)]] {{dat||08|24|G|bez}} Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izteikt līdzjūtību Meierovica atraitnei Kristīnei, Latviešu zemnieku savienībai un tās Saeimas frakcijai, segt Meierovica bēru izdevumus, aizliegt izklaides pasākumus līdz Meierovica bēru dienai, un bēru dienā ({{dat||08|27||bez}}) plkst. 12 apturēt transporta kustību Rīgas ielās un plkst. 13 slēgt visas valsts iestādes. {{dat||08|27||bez}} plkst. 11 Saeimā tika atklāta sēde Meierovica piemiņai. Plkst. 12 Rīgā atskanēja lielgabala šāviens, lai dotu signālu par transporta kustības pārtraukšanu un 2 minūšu klusuma brīža sākumu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=126}} Sēru dievkalpojums Doma baznīcā sākās līdz ar klusuma brīža beigām.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Pēc dievkalpojuma bēru procesija devās gar [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas namu]], tad uz [[Rīgas Meža kapi]]em, kur ieradās ap plkst. 16.30.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Kapos procesiju sagaidīja Rīgas Ugunsdzēsēju komandas karavīru godasardze, komandas orķestris spēlēja Bēru maršu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Zārku nolaižot kapā, skanēja šauteņu salūts.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Bēru dalībnieki sāka pamest kapsētu ap plkst. 19.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Uz Meierovica kapa tika novietoti aptuveni 150 vainagi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Ministru kabinets un Z. A. Meierovica atraitne kopā saņēma aptuveni 1500 līdzjūtības telegrammu un vēstuļu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Z. A. Meierovica atraitne Kristīne Meierovica izdarīja pašnāvību nošaujoties naktī no 2. uz 3. decembri savā Rīgas dzīvoklī Krišjāņa Valdemāra ielā 33.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=131}}<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z.A. Meierovica sirdsdāma - Kristīne Bakmane | publisher = Tvnet | date = 2010. gada 1. oktobrī | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane | archive-date = 2016. gada 6. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306053158/http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane }}</ref> Viņa tika apglabāta {{dat||12|07||bez}} līdzās savam vīram Meža kapos.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=132}} == Piemiņa == [[Attēls:Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos.jpg|thumb|230px|Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos (1929).]] {{Vairāki attēli | align = right | direction = vertical | width = 230 | image1 = Piemiņas vieta Meierovicam.JPG | caption1 = Piemiņas vieta Meierovicam viņa bojāejas vietā | image2 = Meierovica bulvāris - info plāksne.JPG | caption2 = Informācijas plāksne [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulvārī]], Rīgā }} 1926. gadā Meierovica bojāejas vietā uzstādīja piemiņas akmeni, kuram vēlāk piestiprināja tēlnieka A. Dzeņa veidotu bronzas bareljefu ({{dat|1927|08|22||bez}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Z. A. Meierovicam | publisher = Tukuma tūrisma informācijas centrs | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305093659/http://turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmā ārlietu ministra Z. A. Meierovica | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1927. gada 21. augustā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1929|01|26||bez}} viņa kapavietā Meža kapos atklāja tēlnieka Žaņa Smiltnieka veidotu pieminekli.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z. Meierovica pieminekļa atklāšana | last = R. | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1929. gada 25. janvārī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}</ref> No 1925. līdz 1940. gadam pastāvēja biedrība «Z. A. Meierovica piemiņas fonds».<ref name="mfa" /> Gončarova ielu Rīgas Jūrmalā pārdēvēja par [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]], jo pie tā atradās vasarnīca, kurā viņš dzīvoja 1925. gada vasarā. 1929. gadā Basteja bulvāri Rīgā pārdēvēja par [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri]]. 1940. gadā to pārdēvēja par Padomju bulvāri. Meierovica bulvāris savu nosaukumu atguva 2008. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = papildināta - Basteja bulvāri pārsauks Meierovica vārdā | first = Matīss | last = Arnicāns | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 21. jūlijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/papildinata-basteja-bulvari-parsauks-meierovica-varda-616243 }}</ref> Pirms 2008. gadā tika apstiprināta bulvāra pārdēvēšana, tika apspriesta [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas «Rīga»]] nosaukšana Meierovica vārdā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Peters atbalsta lidostas pārsaukšanu Meierovica vārdā; Šlesers kategoriski pret | publisher = Tvnet | date = 2008. gada 17. jūnijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320966-peters_atbalsta_lidostas_parsauksanu_meierovica_varda_slesers_kategoriski_pret }}{{Novecojusi saite}}</ref> Z. A. Meierovica vārdā ir nosaukta [[Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskola|pamatskola Kabilē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Z.A. Meierovica Kabiles pamatskola | publisher = Nacionālā izglītības iespēju datubāze | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.niid.lv/niid_search/provider/Z.A.%20Meierovica%20Kabiles%20pamatskola }}</ref> No 1935. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam viņa vārdā bija nosaukta [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Zigfrīda Meierovica komercskola]] Tukumā (tagad — Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zigfrīda Meierovica komercskola {{en ikona}} | publisher = Archives Portal Europe | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = https://www.archivesportaleurope.net/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-VAS/type/fa/id/LV-LNA-VA-F4902 }}</ref> 2004. gadā «[[Latvijas Avīze]]s» un portāla «[[Apollo (portāls)|Apollo]]» veiktā aptaujā Meierovics tika nosaukts par 22. [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības | first = Linda | last = Kusiņa | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2004. gada 30. decembrī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141204160431/http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archivedate = {{dat|2014|12|04||bez}} }}</ref> 2010. gada martā tika dibināta «Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām», kas tika nosaukta Z. A. Meierovica vārdā. Tās sākotnējā vadītāja bija [[Sarmīte Ēlerte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2010. gada 21. martā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999 }}</ref> 2013. gadā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] tika iestudēts mūzikls «Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu» [[Gatis Šmits|Gata Šmita]] režijā. Mūzikas autors bija [[Jānis Lūsēns]], libretu sarakstīja [[Māra Zālīte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latvijai - 95! Valsts svētku spilgtāko pasākumu programma | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 15. novembrī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijai-95-valsts-svetku-spilgtako-pasakumu-programma.d?id=43817602&page=9 }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)<ref name="mfa" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I šķira, 1925) - viens no pirmajiem šķiras saņēmējiem<ref name="mfa" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref> * Francijas [[Goda Leģiona ordenis]] (komandieris)<ref name="vpr">{{Ziņu atsauce | title = Valsts prezidenta rīkojums | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1925. gada 7. maijā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P }}</ref> * Francijas Kara krusts<ref name="vpr" /> * [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķira)<ref name="mfa" /> * Polijas «Polonia Restituta» ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}} * Somijas Baltās Rozes ordenis (ar lenti un zvaigzni, 1923)<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kronika | publisher = Policijas Vēstnesis | date = 1923. gada 17. augustā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P }}</ref> * Svētā Krēsla Svētā Silvestra ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}} * Ungārijas Sarkanā Krusta ordenis (II šķira)<ref name="vpr" /> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=25em}} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce | last = Autoru kolektīvs | editor-last = Virza | editor-first = Edvarts | title = Z. A. Meierovics | year = 1935 | publisher = [[Valters un Rapa]] | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Virza}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }} *{{Grāmatas atsauce | title = Zigfrīds Meierovics: mūžs, darbs, liktenis | last = [[Līgotņu Jēkabs]] | publisher = [[Valters un Rapa]] | year = 2000 | isbn = 9984-595-53-6 | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Līgotņu Jēkabs}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }} *{{Grāmatas atsauce | last = Treijs | first = Rihards | title = Latvijas prezidenti 1918—1940 | publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] | year = 2004 | isbn = 9984-731-47-2 | ref = {{sfnRef|Treijs}}}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.historia.lv/personas/meierovics-zigfrids-anna Biogrāfija portālā historia.lv] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]]<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{nobr|{{dat|1921|06|19|N|bez}} — {{dat|1923|01|26|N|bez}}}}<br />{{nobr|{{dat|1923|06|28|N|bez}} — {{dat|1924|01|26|N|bez}}}} | pēc = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]<br />[[Voldemārs Zāmuēls]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes|title=Latvijas valdība|list= {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 2. Ministru kabinets}} {{Pauļuka Ministru kabinets}} {{Meierovica 3. Ministru kabinets}} {{Celmiņa 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes|title=Latvijas parlaments|list= {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meierovics, Zigfrīds Anna}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Durbē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] eew1j68a48u059pyxzdn5xd5l5wll6o 0 3635 4469377 4467112 2026-05-17T09:36:38Z Pirags 3757 /* Vikingu laiki */ pap 4469377 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas vēsture''' ir cieši saistīta ar citu [[Baltijas jūra]]s baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi [[Ziemeļeiropa]]s [[Ģermāņi|ģermāņu]] (dāņu, vācu, zviedru) un [[Austrumeiropa]]s [[Slāvi|slāvu]] (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karos]] un [[Senlatvijas tautu kristianizēšana]]s gaitā vēlīnajos [[Viduslaiki|viduslaikos]] izveidojās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un bīskapu valstu veidota [[Livonijas Konfederācija]], kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] tautas, pār kurām valdīja [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] elite. [[Livonijas karš|Livonijas karā]] sabrukušās Livonijas Konfederācijas zemes nonāca [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s pakļautībā. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā radās divas autonomas hercogistes — [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], kas iekļāvās globālajā tirdzniecības tīklā, izveidojot [[Kurzemes kolonijas]] Āfrikas piekrastē un Karību jūrā. [[Rīga]], kas līdz 15. gadsimtam bija lielākā [[Hanzas savienība]]s tirdzniecības pilsēta [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā, arī vēlākajos gadsimtos saglabāja nozīmīga reģionālā ekonomiskā centra statusu. 20. gadsimta sākumā latviešu apdzīvotajās zemēs izveidojās [[Latvijas Republika]], kas, neskatoties uz ilgstošu [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupāciju]], spēja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunot neatkarību]] un 2004. gadā [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai|iestājās Eiropas Savienībā]]. == Aizvēsturiskie laiki == {{Pamatraksts|Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā}} [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|200px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja]] [[Attēls:Araisi.jpg|thumb|200px|[[Āraišu ezerpils]] uz ezera salas (9.—10. gadsimts)]] === Dabas apstākļi un faunas veidošanās === Latvijas teritorija no ledājiem atbrīvojās vēlā ledus laikmeta ([[pleistocēns|pleistocēna]]) beigās, pirms 13 000—14 000 gadu. Ledum kūstot, izveidojās [[Baltijas ledus ezers]], reģionā valdīja arktiskais klimats. Parādījās pirmie augi: [[polārais kārkls]], driādes, [[efedra]], [[pundurbērzs]]. Sekojot [[ziemeļbrieži]]em un citiem dzīvniekiem šeit ienāca pirmie iedzīvotāji.<ref name="latvijas-psr-arheologija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Latvijas PSR arheoloģija |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> Ledājiem turpinot atkāpties, Baltijas ledus ezers pārvērtās par [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]]. Klimatam kļūstot siltākam, parādījās plaši bērzu meži. Sākās preboreālais klimatiskais periods (8200.—7000. gadā p.m.ē.). Joldijas jūra zaudēja savienojumu ar Ziemeļjūru un pārvērtās par saldūdens [[Ancilus ezers|Ancilus ezeru]]. Klimats kļuva siltāks un sausāks. Sākās boreālais posms (7000.—5400. gadā p.m.ē.). Savu maksimumu sasniedza priežu meži. Posma beigās klimats kļuva mitrāks, sākās alkšņu, lazdu un platlapju audžu veidošanās. Ienāca jauni dzīvnieki: [[taurs]], stirna, mežacūka, staltbriedis. Izrakumi Lubānas, Ludzas un Dvietes ezeru krastos liecina, ka šajā laikā pieaudzis arī Latvijas iedzīvotāju skaits. Ap 6000. gadu p.m.ē. Ancilus ezers pārrāva zemes aizsprostu starp Zviedriju un Dāniju un caur [[Ēresunds|Ēresundu]] savienojās ar Ziemeļjūru, izveidojās [[Litorīnas jūra]]. Klimats kļuva siltāks un mitrāks nekā mūsdienās, jo siltie [[Golfa straume]]s ūdeņi ieplūda Ziemeļjūrā, ietekmējot Latvijas klimatu. Siltais un mitrais klimats veicināja platlapju izplatīšanos. Izveidojās gan alkšņu un lazdu tīraudzes, gan jaukti lapu koku meži. Ieviesās [[Eiropas skābardis|skābardis]], [[īves|īve]], [[purvu mirte]], efeja, [[ezerrieksts]]. Perioda beigās izplatījās egle un pakāpeniski samazinājās platlapju daudzums. Bagātie nokrišņi veicināja purvu attīstību. Dzīvnieku valsts papildinājās ar savvaļas zirgu. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi un bagātākā augu un dzīvnieku valsts sekmēja Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu. 5400. — 3300. gadā p.m.ē. Latviju apdzīvoja vēlā mezolīta un agrā neolīta mednieku un zvejnieku ciltis, kuru apmetnes atrastas Osas un Zvejnieku apmetnēs, Zvejnieku kapulaukā. Līdz ar subboreālā posma sākšanos no 3300. līdz 700. gadam p.m.ē. atkal mainījās klimats. Ap 2000. gadu p.m.ē. Litorīnas jūra aizņēma tagadējās Baltijas jūras teritoriju. Klimats kļuva sausāks un nedaudz vēsāks. Samazinājās platlapju audzes, ievērojami pieauga egļu mežu platības. Klimatam kļūstot vēsākam, pamazām izzuda skābardis, īve, efeja. Daļu mežu, kas aizņēma viegli apstrādājamas augsnes, sāka iznīcināt cilvēki, attīstot līdumu zemkopību. No savvaļas dzīvniekiem plaši sastopami alnis, mežacūka, bebrs, taurs un lācis. Perioda beigās parādījās pirmie mājlopi: cūka, aita, kaza, kā arī liellopi.<ref name="latvijas-psr-arheologija" /> Pēdējā [[Holocēns|holocēna]] posmā, kas ilgst no 700. gada p.m.ē. līdz mūsdienām, klimats kļuva ievērojami vēsāks un mitrāks. Tā kā augsni lielā mērā bija izskalojuši nokrišņi, platlapju un egļu audzes Latvijas mežos samazinājās, bet bērza un priežu pieauga. Paplašinājās purvu platības. Augu un dzīvnieku valsti arvien vairāk sāka ietekmēt cilvēku darbība. Attīstoties lopkopībai, pamazām tika iznīcināti plēsīgie zvēri, paplašinoties zemkopībai, nolīsti meži. === Senie iedzīvotāji === [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastē pirmās cilvēku apmetnes parādījās pēc [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigām, vēlīnajā [[Paleolīts|paleolītā]] (senākajā [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]]), kas [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģionā aptver laika posmu no apmēram 10 500.—8500. gadu p.m.ē. Uz šo periodu attiecināmi daudzi atrastie darba priekšmeti un rīki, piemēram, no dzīvnieku kauliem izgatavoti bultu uzgaļi, [[harpūna]]s, naži u.c., kas atrasti pie [[Venta]]s pietekas [[Zaņa]]s upes un [[Laukskolas apmetne]]s arheoloģiskajos izrakumos. Senākais atradums [[Austrumbaltija|Austrumbaltijā]] ir Lingbi cirvis, kas atrasts Zaņas pietekā Meļļupītē, kas ar radioaktīvā oglekļa (¹⁴C) metodi datēts kā 12 500—12 047 gadus vecs. Vidējā akmens laikmeta ([[Mezolīts|mezolīta]]) periodā Baltijas pirmiedzīvotāji [[Skandināvijas mednieki-vācēji]] izveidoja [[Kundas kultūra|Kundas kultūru]] (8.—5. gadu tk. p.m.ē.), pie kuras pieder arī [[Zvejnieku apmetne]] un [[Zvidzes apmetne]]. Arheoloģiskajos izrakumos atrasto mezolīta Latvijas iedzīvotāju kaulos atrastās genoma paliekas liecina par viņu radniecību ar [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]] ({{val|en|Western Hunter-Gatherers, WHG}}, agrāk dēvētiem par [[kromaņonieši]]em), kas jau daudzus gadu tūkstošus bija apdzīvojuši lielu Eiropas daļu.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4170574/ Lazaridis, I. et al. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans.] [[Nature]] 513, 409—413 (2014)</ref> Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] laikmetā (4.—3. gadu tk. p.m.ē.) no tās attīstījās [[Narvas kultūra]], pie kuras piederēja [[Osas apmetne|Osas]] un [[Ičas apmetne]]s iedzīvotāji [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka tagadējiem Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem konstatējama lielāka ģenētiskā līdzība ar Rietumu medniekiem-vācējiem (WHG) nekā jebkurai citai mūsdienu Eiropas populācijai, kas liecina ka Baltijas austrumu krasta purvainajā apvidū patvērušies senākie Eiropas iedzīvotāji un vēlāko laikmetu ieceļotāju ģenētiskā ietekme ir bijusi mazāka nekā citās Eiropas daļās.<ref>[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(09)01694-7?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982209016947%3Fshowall%3Dtrue Malmstrom, H. et al. Ancient DNA reveals lack of continuity between neolithic hunter-gatherers and contemporary Scandinavians.] Curr. Biol. 19, 1758—1762 (2009)</ref><ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9 Mittnik, A., Wang, CC., Pfrengle, S. et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region.] Nat Commun 9, 442 (2018)</ref> Aptuveni 3900 gadus p.m.ē. Latvijā ienāca [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]i piederīgas ciltis, kas ģenētiski bija radniecīgas gan Rietumu, gan [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]].<ref>[https://www.academia.edu/94549621/The_Arrival_of_Siberian_Ancestry_Connecting_the_Eastern_Baltic_to_Uralic_Speakers_further_East The Arrival of Siberian Ancestry Connecting the Eastern Baltic to Uralic Speakers further East] Saag et al., 2019, Current Biology 29, 1701—1711</ref> Lielākā daļa [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Akmens laikmeta apmetņu Latvijā]] attiecas uz neolīta laikmetu, kas Baltijā aptver 3000.—1500. gadu p.m.ē. 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. šajā teritorijā sāka dominēt [[lopkopība|lopkopju]] cilšu grupa, kurai raksturīga ir [[Auklas keramikas kultūra]] un kaujas cirvji. Vēsturnieki tās uzskata par [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodā]] runājošām ciltīm, no kurām līdz 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigām atdalījās [[baltu pirmvaloda|baltu pirmvalodā]] runājošas ciltis. Tās apdzīvoja ļoti plašu teritoriju, sākot no [[Gdaņska]]s līča piekrastes līdz [[Kurzeme]]i, tālāk līdz [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezeram]], [[Ilmenis|Ilmenim]] un Maskavai. Arī seno iedzīvotāju kaulos atrastā genoma analīze liecina par Vēlā neolīta laikmeta iedzīvotāju līdzību ar [[Bedru kultūra]]s pārstāvjiem, ko uzskata par liecību indoeiropiešu valodās runājošo stepes tautu masīvai migrācijai uz Eiropu pirms apmēram 4500 gadiem.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25731166?dopt=Abstract Haak, W. et al. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] Nature 522, 207—211 (2015)</ref> No senajām baltu ciltīm gadsimtu laikā izveidojās [[Kurši|kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu]], [[Sēļi|sēļu]] un [[Zemgaļi|zemgaļu]] sentautas, kuru apdzīvotās teritorijas dienvidos pārsniedza mūsdienu Latvijas robežas. Baltu izplatības areāla ziemeļos [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] (apmēram 6. gadsimtā p.m.ē.) no [[Eirāzija]]s ienāca somugru valodās runājošās ciltis,<ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9#ref-CR36 A. Mittnik et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region] Nature Communications 9: 442 (2018)</ref> kas sajaucās ar agrākajiem iedzīvotājiem un izveidoja [[somi|somu]], [[Igauņi|igauņu]] un [[lībieši|līvu]] tautas. Seno cilšu savstarpējās attiecības nebija tikai miermīlīgas. Tās regulāri devās sirojumos uz kaimiņu zemēm, sagrābjot vergus un laupot sievas. Gadsimtu laikā starp baltu un somugru kaimiņiem notika kultūras un gēnu apmaiņa.<ref>[http://www.la.lv/igaunitis-mans-virins-es-igauna-ligavina/ Igaunītis mans vīriņš, es igauņa līgaviņa. Kaimiņu radošanās ne tikai mūslaikos!]</ref> Kristīgās ēras sākumā austrumos dzīvojošos [[latgaļi|latgaļus]] slāvi palēnām izspieda no tālāk austrumos apdzīvotajiem apgabaliem, un viņi iespiedās līvu un [[Seti (etnoss)|setu]] teritorijās Vidzemē.<ref>Jānis Cakuls „Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs.” — Rīgas Metropolijas kūrija, Rīga 2007. {{ISBN|9984619516}} (kopsavilkums 169.-200. lpp.)</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |+'''Aizvēsture Latvijas teritorijā''' !Laiks !Periods !Saimniekošanas veidi !Kultūra !Apmetnes !Valodas !Reliģija |- |11.—8. gt. [[p.m.ē.]] |[[Paleolīts]] | rowspan="2" |[[Savācējsamniecība]] |Ārensburgas — [[Svidras kultūra]] (ziemeļbriežu mednieki) |[[Laukskolas apmetne]] pie [[Salaspils]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|paleolīta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Priekšindoeiropiešu valodas]] | rowspan="2" |Ticība [[gari]]em, [[Lielā pirmmāte|Mātes kults]]<ref>[[Marija Gimbutiene]]. The Civilization of the Goddess: The World of Old Europe. San Francisco: Harper. — 1991.</ref> |- |8.—5. gt. p.m.ē. |[[Mezolīts]] |[[Kundas kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Zvidzes apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnes]] |- |5.—2. gt. p.m.ē. |[[Neolīts]] |[[Neolītiskā revolūcija]] — pāreja uz [[Ražotājsaimniecība|ražotājsaimniecību]]. Vākšana, [[medības]], [[zveja]] un [[domestikācija]] |[[Narvas kultūra]]; [[Ķemmes—bedrīšu kultūra]]; [[Auklas keramikas un laivas cirvju kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Ičas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Sārnates apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|neolīta apmetnes]] |Priekšindoeiropiešu valodas, [[indoeiropiešu pirmvaloda]], vēlāk [[baltu pirmvaloda]] | rowspan="3" | [[Baltu reliģija]], [[Veļi|veļu]] pielūgšana |- |1500 p.m.ē—Kr. dz. |[[Bronzas laikmets]] | rowspan="2" |Ražotājsaimniecība — [[lopkopība]], [[zemkopība]], [[amatniecība]], [[tirdzniecība]] | rowspan="2" |[[Kurši|Kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu (latvju)]], [[lībieši|līvu]], [[Sēļi|sēļu]], [[Zemgaļi|zemgaļu]] kultūras |[[Asotes pilskalns]], [[Ķivutkalns]], [[Vīnakalns]] un citas [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Baltu valodas|Baltu]] (dienvidu daļā) un [[somugru valodas]] (ziemeļu daļā) |- |Kr. dz.—13. gadsimts |[[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmets]] |[[Āraišu ezerpils]], [[Spietiņu apmetne]] un citas [[Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā|dzelzs laikmeta apmetnes]] |} == Vikingu laiki == {{Pamatraksts|Vikingu laiki}} [[Attēls:Ivar.png|thumb|200px|[[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|Zviedru ķēniņa]] [[Ivars Vidfamne|Ivara Vidfamnes]] un viņa pēcnācēju (7. — 10. gadsimts) ietekmes sfēra]] [[Attēls:Latvijas zemes 12. gadsimtā no Putzgers Atlas 1929.jpg|thumb|200px|Latvijas vēsturiskās zemes 12. gadsimtā (no ''Putzgers FW Historischer Atlas'', 1929).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} 5. gadsimta beigās Skandināvijas [[goti]] sāka kolonizēt [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastes zemes. 7. gadsimta beigās liela daļa no kuršu un līvu zemēm kļuva par meslu maksātājiem [[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņam]] [[Ivars Vidfamne|Ivaram]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Grobiņa|Grobiņā]] liecina, ka no 650. līdz 800. gadam šeit pastāvēja [[Rimberts|Rimberta]] hronikā pieminētā Ezerpils (''Seeburg''). Cita vikingu apmetne [[Daugava]]s lejtecē tika saukta par ''Dynasaiforgarðr'', kas visticamāk atbilst tagadējā [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] atrašanās vietai, kur atrastas daudzas vikingu senlietas. Daudzi [[Rūnu raksts|rūnu akmeņi]] Zviedrijā liecina par vikingu sirojumiem [[Līvu zemes|Līvu zemēs]], [[Igaunija]]s ziemeļos, [[Somija]]s dienvidos un visā [[Gardarīke]]s teritorijā. Bez galvenā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļa no varjagiem uz grieķiem]], kurš veda caur Ņevu—Ladogu—Volhovu—Valdaju—Dņepru, vikingu tirgotāji un karavīri reizēm izmantoja arī Daugavas ūdensceļu. Vikinɡi apɡuva arī Ventas ūdensceļu, ka Ventas lejtecē bija trīs vikingu laikmeta pilskalni – [[Lagzdīne]], [[Veckuldīga]] un [[Pabērzkalns]], tirdzniecības centri bija [[Pasiekste]] un [[Kuldīga]], arheoloģiskās liecības par tirdzniecības sakariem atrastas arī Vendzavu, Dokupes apkārtnē un citviet.<ref>[https://research.lu.lv/ws/portalfiles/portal/40396662/JVZL_tezes_abstracts_VIII.pdf Vikingu laikmeta arheoloģiskās liecības Ventas lejtecē] Kaspars Markus Molls, “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII”, Valmieras muzejs, 2022. gada 24.–25. novembris </ref> Vikingu sāgās (ap 830. gadu) minēts, ka kuršiem ir sešas pilsētas, par ko netieši liecina arī viens no kuršu zemes nosaukumiem — [[Pilsāts]]. Kad 9. gadsimtā [[kurši]] padzina vikingus no Ezerpils, dāņu un zviedru vikingi uz īsu laiku no jauna pakļāva [[Kursa (valsts)|Kursu]],<ref>Birger Nerman "Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde". — Almqvist & Wiksell, Stockholm 1958. (S. 110.)</ref> kas aprakstīts hronikā [[Svētā Anskara dzīve]]. Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka tajā laikā zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalim]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Ūlofam]] (''Olof Skötkonung'', ap 980 — 1022).<ref>«Zviedru karalis Olavs sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.» Citāts no: Tālavs Jundzis, Guntis Zemītis „Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā (Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā)”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga. {{ISBN|9934837331}} (Latvieši un Latvija, II sēj., 13.—51. lpp.)</ref> 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kursa]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta zemes ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai.<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm <nowiki>[1]</nowiki>] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080317051249/http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2008|03|17||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]] „Senie stāsti — Latvijas vēstures lasāmgrāmata”. — Austrālijas Latvietis, Melburna 1955. (21. lpp.)</ref> No [[Sāgas|sāgu]] mutvārdu tradīcijām ir saglabājušās ziņas par [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņu]] [[Lokers|Lokera]] un [[Dorno]] cīņām ar vikingiem. Līdz ar kuršu ietekmes pastiprināšanos Baltijas jūrā un upju krastu aizsardzības būvju izveides, vikingiem sirošana šeit kļuva bīstama un ar laiku apsīka. Pēc vikingiem zināmās pasaules daļas aprakstiem veidotajā Muhameda Idrīsi 1154. gada kartē «[[Tabula Rogeriana]]» Kursa ir atēlota kā viena no Baltijas jūras salām. Iespējams, ka minētas arī apdzīvotās vietas [[Jelgava|Mītava]], [[Mežotne]] un [[Alsunga]].{{nepieciešama atsauce}} == Senlatvija == {{Pamatraksts|Jersika (valsts)|Koknese (valsts)|Kursa (valsts)|Tālava|Zemgale (valsts)|Līvu zemes|Sēlija (zeme)}} [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|200px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās]][[Attēls:Balti_ap_13.gs.svg|200px|thumb|Baltu zemes 13. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Jersika.jpg|thumb|200px|[[Letija]]s [[karalis|ķēniņvalsts]] (''Lettia'') teritorija 13. gadsimta sākumā]] Latvijā ir uzskaitīti ap 500 pilskalnu, pileņu un ezerpiļu, kas liecina par nopietnu teritorijas kontroli un sazarotu ceļu tīklu. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Benninghofens|Frīdriha Beninghofena]] domām, Austrumbaltiju 12. un 13. gadsimtu mijā apdzīvoja apmēram pusmiljons iedzīvotāju — ap 170 000 lietuvju, 150 000 igauņu, 135 000 senlatviešu (latgaļu, zemgaļu, kuršu un sēļu) un ap 20 000 lībiešu. Latvijas teritorijā dzīvoja vidēji 2,5 cilvēki uz 1 km². Ja var ticēt slāvu garo un jaukto uzkalniņu izplatībai, tad 5—9 gs. tie nelielā skaitā dzīvojuši Abrenes un Krāslavas pierobežā. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta vairākās baltu un līvu zemēs. Rakstos un hronikās minēta [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Upmale (zeme)|Upmale]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]] un [[Atzele]],<ref>Jānis Turlajs „Latvijas vēstures atlants”. — Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga 2011. {{ISBN|9789984076140}} (12. lapa)</ref> kā arī līvu [[Idumeja]], [[Metsepole]], [[Turaida (zeme)|Turaida]] un [[Daugavas Līvzeme]]. == Senlatvijas tautu kristianizēšana == === Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas === Pēc Senās [[Romas impērija]]s sabrukšanas vairāku gadsimtu laikā notika [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] (Rietumu) un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[Pareizticība|ortodoksās (Austrumu) baznīcas]] atsvešināšanās. Latvijas kristianizēšanu no Rietumiem veicināja Senlatvijas saiknes ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Dānija|Dāniju]], kur kristīgā ticība kļuva pazīstama 9. gadsimtā. Zināms, ka ap 850. gadu Apūlē un Jūrpilī pie [[Grobiņa]]s zviedriem bija pastāvīgas apmetnes. Pirmais zināmais kristiešu misionārs [[Daugava]]s baseina zemēs bija [[Torvalds Kodransons]], kam 985. gadā [[Bizantijas imperators]] Bazilejs II izsniedza «grāmatu», saskaņā ar kuru Torvalds tika iecelts par [[Konstantinopole]]s pilnvaroto sūtni pie [[rusi|rūsu]] ķēniņiem Austrumbaltijā. Pēc 986.—990. gada [[Polockas kņazi|Polockas ķēniņa]] [[Ragnvalds|Ragnvalda]] meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, Torvaldam atļāva nodibināt pirmo klosteri.<ref>uz zviedru valodu tulkojis Åke Ohlmarks "Torvald vittfarnes saga" (''Torvalda Ceļotāja sāga''), — 1964. (243 lpp.)</ref> [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes un Hamburgas arhibīskapi]] kopš 11. gadsimta bija garīgie un laicīgie valdnieki plašā teritorijā, kas aptvēra [[Baltijas jūra]]s piekrastes zemes. No Hamburgas arhibīskapijas hronikas zināms, ka [[Dānijas karaļi|dāņu karaļa]] Svenda II Estridsena valdīšanas laikā (1047—1074) [[Kursa (valsts)|Kursā]] par tirgotāju vajadzībām tika uzcelta baznīca. Skandināvu ietekmē notikusi arī līvu apbedīšanas tradīciju maiņa, pārejot no mirušo sadedzināšanas uz skeletkapiem. Izplatījušies arī Skandināvijā ražoti vai to pirmparaugu ietekmē veidoti krustiņi. Kņaza [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] valdīšanas laikā (1044—1101) pieauga [[Polockas kņazi|Polockas valsts]] ietekme Austrumlatvijā. 12. gadsimta sākumā kristīgā ticība no austrumiem Latvijā ieplūda galvenokārt gar Daugavas un Gaujas ūdensceļiem latgaļu, sēļu un zemgaļu centros. Spriežot pēc krustiņu atradumiem bagātu sieviešu, retāk bagātu vīriešu, kapos un pilskalnos, tā skārusi vispirms turīgāko sabiedrības daļu. Arī [[Daugavas līvi]] jau kopš [[Vikingi|vikingu laiku]] beigām bija [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu meslu atkarībā, kuri sniedza tiem militāru atbalstu karos ar [[zemgaļi]]em. 12. gadsimta vidū kopīgi ar [[Gotlande]]s tirgotājiem vācu tirgotāji apguva kādreizējo [[Vikingi|vikingu]] „[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļu no varjagiem uz grieķiem]]” pa [[Daugava|Daugavu]], kas veda no „[[Rīga|Rīgas vietas]]” (latīņu: ''locus Rige'') caur [[Salaspils|Holmi]], [[Koknese|Koknesi]], [[Jersika (valsts)|Jersiku]] un [[Krāslava|Krāslavu]] uz vēl varjagu laikos dibināto [[Polocka|Polocku]] un [[Smoļenska|Smoļensku]]. Vēlāk tika apgūts arī [[Gauja]]s ūdensceļš caur [[Turaidas pils|Turaidu]], [[Cēsis|Cēsīm]], [[Valmiera|Valmieru]], Gaujienu uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Par vācu tirgotāju punktu Daugavas lejastecē 12. gadsimtā otrajā pusē kļuva [[Ikšķile]]. === Livonijas krusta kari === [[Attēls:Rīgas_miera_līgums_ar_kuršiem_(1230).JPG|thumb|200px|1230. gadā [[Rīgas miera līgums ar kuršiem|Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem]] oriģināls]] {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1147. gadā Romas pāvests [[Eugenijs III]] un 1171. gadā pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] izdeva bullas, aicinot [[sakši|sakšu]] bruņiniekus piedalīties krusta karā pret [[Vendi (Livonija)|vendiem]], ko uzskata par [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumu. Pirmais zināmais [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] misionārs mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Meinards no Zēgebergas]], kura vadībā [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Salaspilī]] tika uzceltas pirmās mūra pilis un baznīcas. 1186. gadā viņš kļuva par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]]. Par krusta karu sākumu mūsdienu Latvijas teritorijā var uzskatīt 1193. gadu, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] noteica vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē. 1198. gadā pie Rīgas "Senā kalna" notika pirmā krustnešu kauja ar līviem, kuras laikā nogalināja otro Ikšķiles bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]]. [[Attēls:Durbes_kauja.JPG|left|thumb|267x267px|Piemiņas zīmes [[Durbes kauja]]s vietā]] Nākamais bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberts]] 1201. gadā starp vairākiem līvu un kuršu ciemiem nodibināja [[Rīga]]s pilsētu vietā, kur jau senāk bija pastāvējusi [[Indriķa hronika]]s aprakstītā Rīgas tirdzniecības vieta (''locus Rige''). No 1207. līdz 1209. gadam tika pakļautas [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1230. gadā Romas pāvesta vicelegāts [[Alnas Balduīns]] noslēdza līgumu ar [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|kuršu ķēniņu]] [[Lamekins|Lamekinu]] par viņam pakļautās Kursas daļas kristīšanos un atteikšanos no meslu maksāšanas dāņiem vai zviedriem. Tomēr iecerētā tieši Romas pāvestam pakļautās Kurzemes izveide nerealizējās un tā 1253. gadā tika sadalīta starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livonijas ordeņa teritorijā nokļuva arī kuršu [[Pilsāts]], kurā ordenis 1253. gadā uzbūvēja atbalsta bāzi Dienvidkursas iekarošanai — Mēmelburgas pili tagadējā [[Klaipēda|Klaipēdā]], kas Livonijas ordeņa pakļautībā atradās līdz pat 1328. gadam. Ar krustnešu palīdzību 13. gadsimta divdesmitajos gados Livonijas valstī tika iekļautas mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas (izņemot Zemgali un Kursu), lai gan vēl vairākus gadu desmitus starp Baltijas tautām un bruņiniekiem noritēja sīvas kaujas, kurās ne vienmēr uzvarētāji bija bruņinieki. 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] (iespējams, pie mūsdienu Šauļiem Lietuvā) zemgaļu un žemaišu karaspēks praktiski iznīcināja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Tā atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], no kura vēlāk izveidojās tā atzars — Livonijas ordenis. Arī 1260. gadā [[žemaiši]] ar [[Kurši|kuršu]] palīdzību pie [[Durbes kauja|Durbes]] smagi sakāva ordeņa karaspēku. Kaujā krita arī toreizējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Burhards fon Hornhūzens]], kā arī, pēc [[Pēteris no Duisburgas|Duisburgas Pētera hronikas]] ziņām, ap 150 bruņinieku un vairāki tūkstoši ierindas karotāju. Kaujas iznākums izjauca Vācu ordeņa stratēģiskos plānus apvienot [[Prūsija]]s un [[Livonija]]s zemes. Ja tas būtu izdevies, visai ticams, ka tad arī [[Lietuva]] nebūtu varējusi sekmīgi pretoties Vācu ordenim. Pārējo Baltijas zemju pakļaušanu lielā mērā veicināja šo zemju pastāvīgie savstarpējie ķīviņi un to valdnieku kļūšana par krustnešu vasaļiem. Latvijas iekarošanu krustneši pabeidza 1290. gadā, kad nepakļautie [[zemgaļi|zemgaļu]] karavadoņi pieņēma lēmumu pamest savas zemes un 100 000 iedzīvotāju devās uz [[Lietuvas dižkunigaiši]]em piederošajām zemēm. Nākamajos gadsimtos vācieši ieguva arvien lielākas privilēģijas, bet pamatiedzīvotāji zaudēja gandrīz visas savas politiskās tiesības. == Livonijas periods == {{Pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} [[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem [[Ebstorfas karte|Ebstorfas kartē]] (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' ("nocietinājumu zeme", [[Gardarīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s un [[Smoļenska]]s pilsētas pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], aiz tās agrākās svēbu (''Sueoni''), vēlāko [[alemaņi|alemaņu]], zemes un attēlotas [[Polija]]s pilsētas]] [[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|250px|Livonijas Konfederācija 1534. gadā]] [[Livonijas Konfederācija]] aptvēra Latvijas un Igaunijas teritorijas. Būtībā tā bija piecu nelielu valstu (Livonijas ordenis, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] mūsdienu Latvijas teritorijā, kā arī [[Tērbatas bīskapija]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] mūsdienu Igaunijas teritorijā) visai amorfa konfederācija, kura pastāvēja no 1228. līdz 1560. gadam. Saskaņā ar tā laika Eiropas [[Feodālisms|feodālās]] sistēmas noteikumiem, Livonija skaitījās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Vasalis|vasaļvalsts]], bet tā vienlaicīgi bija tieši pakļauta arī Romas [[Romas pāvests|pāvestam]]. Ne viens, ne otrs no šiem abiem [[Suverēns|suverēniem]] Livonijas iekšējās lietās parasti nejaucās. Lielāko lomu gan spēlēja Livonijas ordenis, taču par savu ietekmi cīnījās arī Rīgas arhibīskapija un bīskapijas, kā arī lielāko pilsētu [[rāte]]s. Tādēļ Livonijas iekšpolitika bija nebeidzamu ķildu virkne starp krustnešiem, rātskungiem un baznīctēviem, kas pārauga [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] (1297—1330). Livonijas periodā starp priviliģēto vācu bruņinieku, amatnieku un latviešu zemnieku šķirām pastāvēja dziļa šķirtne ekonomiskā, politiskā un kultūras ziņā, kura nekad tā arī nemazinājās. Latviešu zemniekiem aizliedza nēsāt ieročus, tika aizliegtas pat [[dūdas]]. Tomēr tiesiskuma ziņā mūsu senču maztautas Livonijas baznīcas valstī bija stingri nodrošinātas. Līvu, letgaļu un zemgaļu tiesību kodeksi ir bijuši spēkā visus viduslaikus, tātad visu Livonijas baznīcas valsts pastāvēšanas periodu. 1525. gadā izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Arī tie mūsu maztautu iedzīvotāji, kuri nokļuva pilsētās, bija brīvi. Piemēram, Rīgā viņi varēja nokļūt un kļūt par namniekiem, iemaksājot pilsētas kasē pusi markas. Viņi varēja izmantot visas brīva cilvēka tiesības, un, noteikti, starp mūsu senčiem bija tādi, kuri tās arī izmantoja. Ap16. gadsimta vidu parādās pirmās latviešu skolas. Agrāk latviešu bērni varēja mācīties tikai vāciski vai latīniski. Neskatoties uz šīm šķiru atšķirībām, Livonija saimnieciskā ziņā piedzīvoja uzplaukumu — paplašinājās tirdzniecība, attīstījās pilsētas, tās lielā mērā līdzinājās Ziemeļvācijas pilsētām. Bruņniecības loma 15. — 16. gadsimta Eiropā sāka strauji samazināties. Arī Livonijā bruņinieki agrāk iekarotajās zemēs arvien vairāk pievērsās saimniecībai — tie veidoja [[muiža]]s, bet paši kļuva par muižniekiem. Muižu zemes bija nepieciešams apstrādāt. Tādēļ vietējie zemnieki, kuri līdz tam pārsvarā bija samērā brīvi ļaudis, tika piesaistīti zemēm. Ja 13. un 14. gadsimtā muižas apsaimniekoja gandrīz vienīgi senlatviešu vasaļi, tad 15. gadsimtā sāka strauji pieaugt vācu muižu skaits. Vācu muižnieki bez kalpu un dreļļu (vergu, karagūstekņu) darba savās muižu saimniecībās 15. un 16. gadsimtā sāka izmantot savās lēņa zemēs dzīvojošo brīvo zemnieku klaušas.<ref>Indriķis Šterns „Latvijas vēsture 1290-1500”. — Daugava, Rīga 1997. {{ISBN|9984531503}} (478 lpp.)</ref> Ar [[ragana]]s sadedzināšanu Grobiņā 1559. gadā Kurzemē sākās raganu prāvas, [[Grobiņas pils]] novadu 1560. gadā ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. === Livonijas kartes === <gallery> LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|Livonija (J. Portancija karte, patapināta no [[Abrahams Ortēlijs|Ortēlija]] ''Theatrum Orbis Terrarum'', pēc 1570) 1595 G Mercator Livonia.jpg|Livonijas karte ([[Gerhards Merkators|Merkatora]] ''Atlas'', 1595), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa iezīmēta kā ''Letten'' LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu,_1662.jpg|Livonijas karte (''Joan Blaeu'', 1662) Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula,_1705.jpg|Livonijas un Kurzemes hercogistu kartes (1670), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa (sārtā krāsā) izdalīta kā atsevišķa zeme un latīniski nosaukta par LITLANDIA. </gallery> == Cīņas par kundzību Baltijā == [[Attēls:Sadalītā Latvija (Livonija, Kurzeme, Zemgale) 16. gadsimtā.jpg|thumb|Sadalītā Latvija Livonijas kara laikā. [[Vidzeme]] (<small>LIVONIA AUSTRALIS</small>), [[Kurzeme]] (<small>CVRETES</small>), [[Zemgale]] (<small>SEMBIA</small>)]] [[Attēls:Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg|thumb|[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] karogs]] [[Attēls:Hercog Jacob Kettler. Woodprint 1648.jpg|thumb|Hercogs Jēkabs Ketlers]] {{Pamatraksts|Livonijas karš|Livonijas un Lietuvas reālūnija|Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Otrais Ziemeļu karš|}} Laikā no 1557. līdz 1566. gadam Livonijas Konfederācijas laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojas igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņem arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: * [[Zviedru Igaunija]]. * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. * [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā līdz 1582. gadam. * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. * [[Rīgas brīvpilsēta]] līdz 1582. gadam. * [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. [[Ivans IV|Ivana IV]] sūtītais krievu un tatāru karaspēks izkāva un verdzībā uz Krieviju aizdzina desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Ivana IV atbalsts Dānijas karaļa brāļa, bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] kronēšanai par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]] (1570—1578) beidzās ar pilnīgu izgāšanos. [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] sekmes [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1558—1583) nostiprināja ūnijas varu Livonijas teritorijas lielākajā daļā. Tās kontrolē atradās Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Piltenes bīskapiju un Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirkusī Dānija pakāpeniski zaudēja šīs zemes Zviedrijai. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] lielāko daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva [[Zviedrija]]. Poļu-Lietuviešu kontrolē palika [[Inflantijas vaivadija]], Kurzemes un Zemgales hercgiste, kā arī [[Piltenes apgabals]]. No 1642. līdz 1682. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs [[Jēkabs Ketlers]], kurš panāca savas valsts saimniecisko uzplaukumu. Šajā laikā izveidojas [[Kurzemes kolonijas]] — [[Svētā Andreja sala]] [[Gambija (upe)|Gambijas upē]] un [[Tobāgo]] sala. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā no 1656. līdz 1661. gadam Zviedrijas karaspēks smagi izpostīja Kurzemes hercogisti. Bēgot no vajāšanām Krievijā, pēc 1666. gada uz [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]] (Latgali) pārcēlās vairāki tūkstoši [[Vecticībnieki|vecticībnieku]]. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu kara]] gaitā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]] un Rīgu iekaroja [[Krievijas Impērija]], kuras ietekmē ātri nonāca arī Kurzemes un Zemgales hercogiste. <gallery> Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585 Livland1585-1710.gif|Zviedrijas iekarojumi, 1585-1710 Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|[[Salaspils kauja]], 1605 Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar KZH karogu 1672-1675.jpg|Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar karogu </gallery> == Latvija Krievijas Impērijas sastāvā == {{Pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|200px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā)]] [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|200px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] karte" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]] Mūsdienu Latvijas teritorijas nonākšanu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā iesāka [[Lielais Ziemeļu karš]] (1700—1721). Kara laikā 1710. gadā sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. 1710. gadā Krievijai [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|padevās Rīga un Livonijas]] augstmaņi. 1721. gada [[Nīštates miera līgums]] apstiprināja Rīgas un [[Zviedru Vidzeme]]s nonākšanu Krievijas pakļautībā. [[Inflantijas vaivadija]] ([[Latgale]]) Krievijas pakļautībā nonāca 1772. gadā, līdz ar otro [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas dalīšanu]]. Līdz ar trešo Polijas dalīšanu 1795. gadā pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs atteicās no troņa, par to saņemot bagātīgu kompensāciju no Krievijas, bet Kurzemes Bruņniecības pārstāvji parakstīja līgumu ar Krievijas Impēriju, kas ieguva arī [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]]. Hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā un tās teritorijā tika izveidota [[Kurzemes guberņa]]. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] valdošajai vācbaltu aristokrātijai Krievija nodrošināja visplašāko politisko autonomiju, kas daļēji tika izbeigta tikai 1889. gadā, līdz ar impērijas pārvaldes sistēmas ieviešanu un [[pārkrievošana|pārkrievošanu]]. Līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], latviešu likteņus noteica Krievijas Impērijas pārvaldes institūcijas un vācbaltu muižniecības pašpārvaldes orgāni — [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes]] un [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]]. 1802. gadā pēc Krievijas Impērijas nodokļu pievienošanas jau esošajiem nodokļiem, zemnieku stāvoklis kļuva nepanesams un notika [[Kauguru nemieri]]. Latviešus izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem. 1817. gadā Kurzemes guberņā, bet 1819. gadā Vidzemes guberņā [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|atcēla dzimtbūšanu]]. 1849. gada likums ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā dzimtbūšanu atcēla arī Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē. 1862. gadā atvēra Rīgas Politehnisko augstskolu, kur mācības notika vāciski. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā daudzviet cēla pareizticīgo baznīcas, latviešiem piedāvāja dažādus atvieglojumus par pāriešanu pareizticībā. Tālaika [[Valodu politika Latvijā|valodu politikas]] pamatā bija [[krievu valoda]]s ieviešana vācu dominētajā lietvedībā un izglītībā. Latgalē 1864. gada noteikts pilnīgs [[latīņu raksts|latīņu drukas]] lietošanas aizliegums, ko atcēla 1904. gadā.<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/6.-septembris.-latinu-drukas-aizliegums-lietuva-un-latgale.a73493/ 6. septembris. Latīņu drukas aizliegums Lietuvā un Latgalē]</ref> Sākas [[Latgaliešu nacionālā atmoda]]. === Latviešu tautas atmoda === {{Pamatraksts|Pirmā atmoda}} [[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|thumb|200px|[[Krišjānis Valdemārs]] (1825—1891)]] Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Jau 1822. gadā Jelgavā sāka izdot „Latviešu Avīzes”. Tomēr līdz pat 1860. gadiem [[latvieši]]em bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo [[dzimtbūšana]] ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19. gadsimta otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem.{{Nepieciešama atsauce}} Reaģējot uz stingro [[pārkrievošana]]s politiku, vācu garīdzniekiem un rakstniekiem radās pastiprināta interese par vietējo latviešu zemnieku [[Latviešu valoda|valodu]] un kultūru. Palielinājās izglītoto latviešu skaits. Virkne izglītotu latviešu ([[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Barons]], [[Atis Kronvalds]], [[Rihards Tomsons]] un [[Krišjānis Valdemārs]]) un citi radīja [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību ar mērķi veicināt latviešu lasīt un rakstītprasmi. Viņi ar publikācijām vērsās pret latviešu sociāli ekonomisko apspiestību. Par vienu no pirmajiem šīs kustības centriem kļuva [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] (tagad [[Tartu]], [[Igaunija|Igaunijā]]), kur studēja daudzi latvieši. Jaunlatviešu kustība bija Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] atspulgs, to uzskata par latviešu tautas atmodas sākumu. Tai pat laikā par svarīgu rūpniecības centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā rūpniecības pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga]]s), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un [[Ivanova]]s).<ref>Igors Vārpa „Ceļš uz Latvijas valsti 1914 — 1922”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934110601}} (5 lpp.)</ref> Rūpniecības attīstība veicināja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas un citām agrārām un pilsētu reformām 19. gadsimta 70. — 80. gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars un loma sabiedrībā. Šajā situācijā sabiedriskais pieprasījums sāka pāraugt jaunlatviešu idejisko piedāvājumu, kas pamatā aprobežojās tikai ar izglītību un kultūras aktivitātēm. Tās vietu 80. gadu beigās, 90. gados ieņēma jauna kustība — [[Jaunā strāva]]. [[Attēls:Kreslins Teiku ilustracija.jpg|200px|thumb|left|„Latviešu teikas iz Malienas” (1891) Jāņa Krēsliņa ilustrācija]] Atšķirībā no jaunlatviešiem, Jaunās strāvas pārstāvji — Jānis Pliekšāns ([[Rainis]]), [[Janis Jansons-Brauns]], [[Pēteris Stučka]], [[Miķelis Valters]] un citi — sāka paust nacionālpolitiskas un sociālpolitiskas idejas, kas pakāpeniski noformējās [[Demokrātija|demokrātiskā]] ideoloģijā. Jaunās strāvas aktīvisti pulcējās ap avīzi „[[Dienas Lapa]]”, kas sāka iznākt 1886. gadā un [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]].{{Nepieciešama atsauce}} Taču arī Jaunās strāvas ideoloģiskā platforma bija samērā ierobežota — tās dienas kārtībā, ja neskaita atsevišķas, vispārīgas tēzes, nebija ne nacionālā jautājuma, nedz arī kādas Latvijas politiskās patstāvības, piemēram, autonomijas idejas. Jaunā strāva praktiski pārstāja funkcionēt pēc tam, kad varas iestādes apturēja „Dienas Lapas” darbību, apcietināja lielāko jaunstrāvnieku aktīvistu daļu un izsūtīja trimdā.{{Nepieciešama atsauce}} Taču jaunlatviešu un jaunstrāvnieku idejas un darbība nepalika bez rezultāta. Deviņpadsmitā gadsimta deviņdesmitajos gados strauji sāka veidoties Latvijas sabiedrības politiskā struktūra, kas divdesmitā gadsimta sākumā pieņēma jau vairāk vai mazāk skaidras aprises. Latvieši kā tauta no agrāras, patriarhālas sabiedrības sāka veidoties par moderno laiku nāciju ar izteikti nacionālu kultūru un augošu pašapziņu, tās jēgu un statusu sākot formulēt filozofiskos, ideoloģiskos un politiskos jēdzienos un kritērijos. Tieši šajā laikā dzima idejas un tika formulēti politiskie mērķi, kas pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] noveda pie neatkarīgas, nacionālas Latvijas valsts nodibināšanas.<ref>Miķelis Valters „Patvaldību nost! Krieviju nost!” — laikraksts «Proletārietis» 1903. gada novembris</ref> === Ideoloģijas un politiskās domas attīstība === [[Attēls:Vilis_Olavs.jpg|thumb|200px|[[Vilis Olavs]] (1867—1917)]] [[Vācbaltieši]] savas politiskās intereses īstenoja galvenokārt ar [[Landtāgs|landtāgu]] un Vidzemes un Kurzemes gubernatoru, ar kuriem tiem parasti bija laba saprašanās, palīdzību. Bet redzamāko latviešu sabiedrisko darbinieku vidū drīzāk bija vērojama šķelšanās un konfrontācija, nekā apvienošanās. Politisko uzskatu ziņā pakāpeniski veidojās konservatīvais un liberālais strāvojums. Asākās pretrunas starp tiem izvērsās par nacionālajiem jautājumiem. Tā sauktie [[jaunnacionālisti]] ([[Vilis Olavs]], [[Andrievs Niedra]] u.c.), kuri pārsvarā pārstāvēja liberālo novirzienu, aicināja latviešus uz aktīvu latviskās kultūras attīstību, taču nespēja skaidri noformulēt savu attieksmi pret vācbaltiešiem. Brīžiem tie aicināja uz vācbaltiešu noliegšanu, brīžiem uz tuvināšanos un sadarbību. Noteiktāka bija viņu nostāja attiecībā uz Krieviju. Tā bija orientēta uz pakļaušanos Krievijas Impērijas ķeizaram un vietējiem Baltijas gubernatoriem. Tādēļ jaunnacionālisti, lai arī rosināja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos, plašu popularitāti latviešu vidū neguva. Industrializācija, pilsētu izaugsme un strādnieku šķiras lomas palielināšanās Latvijā 19. gadsimta pēdējā trešdaļā un gadsimtu mijā bija priekšnosacījumi, kas veicināja sociāldemokrātisko ideju izplatīšanos un to organizāciju veidošanos. Kā viena no pirmajām 1901. gadā izveidojās Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP).{{Nepieciešama atsauce}} Sekojot Austrijas [[Marksisms|marksistu]] piemēram, LSDP iestājās par Krievijas Impērijas pārveidošanu par federālu valsti (kurā Latvija būtu viena no federācijas pavalstīm) un teritorijās dzīvojošo vietējo tautu kulturālo autonomiju. 1904. gadā LSDP sadalījās radikāli internacionālajā [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā]] (LSDSP) un ietekmīgākajā Sociāldemokrātu Savienībā (SDS),{{Nepieciešama atsauce}} kura turpināja izvirzīt latviešu nacionālo interešu aizstāvības programmu un iestājās par Latvijas pašnoteikšanos, īpaši [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā. === 1905. gada revolūcija === {{Pamatraksts|1905. gada revolūcija Latvijā}} Relatīvi lielākā ideoloģiskā un politiskā loma nacionālas Latvijas valsts veidošanā bija [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]]i (LSS), kura tika nodibināta Šveicē 1903. gadā, bet 1904. gadā tai pievienojās daļa SDS.{{Nepieciešama atsauce}} Pagāja ilgs laiks, kamēr LSS idejas guva plašu atbalstu latviešu vidū. LSS dibinātāji — [[Ernests Rolavs]], [[Miķelis Valters]] un [[Emīls Skubiķis]] — jau toreiz iezīmēja galvenos politiskos mērķus un darbības virzienus, kas vestu pie savas valsts dibināšanas. To pamatā bija prasība pēc [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomijas]] demokrātiskas Krievijas federācijas sastāvā.<ref>M. Valters. Mūsu tautības jautājums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni. Rīga: 1914. — 48.—49 lpp.</ref> Revolūcija sākās 1905. gada 13. janvārī ar manifestācijas apšaušanu Rīgā un paplašinājās visā Latvijas teritorijā. Tika organizētas tautas milicijas vienības. 94% Vidzemes un Kurzemes guberņu pagastu tika ievēlētas jaunas pagastu pašpārvaldes — rīcības komitejas. Pirmo reizi pasaules vēsturē sievietes ieguva pilnas vēlēšanu tiesības. Vairākus mēnešus faktiskā vara atradās latviešu tautas rokās. Rezultātā Kurzemes un Vidzemes guberņās tika ieviests karastāvoklis. Pēc ķeizara Nikolaja II pavēles Latvijā ieradās regulārās armijas vienības ar 12 000 kājniekiem, gandrīz 4000 jātniekiem un 42 lielgabaliem. Lai gan dažās kaujās ģenerāļa Alekseja Orlova komandētās soda ekspedīcijas vienības tika sakautas, tomēr ieroču trūkuma dēļ ilgi pretoties nebija iespējams. Pēc revolūcijas apspiešanas daļa tās atbalstītāju kļuva par [[Mežabrāļi (1905—1906)|mežabrāļiem]], daļa emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Apvienoto Karalisti, Šveici un citām valstīm. Revolūcijas ietekmē uz laiku tika ierobežota pārkrievošanas politika — līdz 1913. gadam tautskolās atļāva mācības latviešu valodā. === Pirmais pasaules karš === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš Latvijā}} [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|200px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes]] (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri]] [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmais pasaules karš Latviju]] nopietni skāra 1915. gada [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā, kad [[Kurzemes ofensīva]]s laikā Kurzemi un Zemgali okupēja [[Vācijas Impērija]]s karaspēks. [[Krievijas Impērijas armija]] simtiem tūkstošiem vietējo iedzīvotāju lika pamest mājas un doties bēgļu gaitās. No Latvijas teritorijas, galvenokārt Rīgas, uz Krieviju izveda vairāk nekā 500 fabrikas ar visu tehnisko aprīkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ |title=Laikmeta zīmes |access-date={{dat|2016|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151002161859/http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ }}</ref> Patriotisma uzplūdos latvieši brīvprātīgi pieteicās jaunveidotajos [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku bataljonos]]. Fronte cauri [[Pierīga]]s purviem un gar [[Daugava]]s kreiso krastu saglabājās nemainīga vairāk nekā gadu līdz pat [[Ķekavas kaujas|Ķekavas]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]], kad krievu 12. armija un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s uzvaras [[Krievijas Pagaidu valdība]] 1917. gada 5. jūlijā piešķīra autonomijas tiesības Vidzemes un Kurzemes guberņām, kuru pašpārvaldi veica jau agrāk ievēlētās [[Vidzemes Zemes padome]] un [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]].<ref>[[Edgars Andersons]] „Latvijas vēsture 1914-1920”. — Daugava, Stockholm 1967. (186 lpp.)</ref> Neveiksmīgās [[Ziemassvētku kaujas]] un [[Jūnija ofensīva]] noveda pie strēlnieku radikalizēšanās, un pēc [[Oktobra revolūcija]]s tie kļuva par Ļeņina režīma uzticamākajiem kareivjiem. Cerot uz „brīvu Latviju brīvā Krievijā”, kareivju padomes izveidoja autonomu padomju [[Iskolats|Iskolata republiku]] Krievijas kontrolētajā Vidzemē un Latgalē. [[Rīgas operācija|Rīgas operācijā]] 1917. gada 3. septembrī Vācijas karaspēks ieņēma [[Rīga|Rīgu]]. 1917. gada 16. novembrī mēreno un nacionālo politiķu izveidotā [[Latviešu nacionālā padome]] [[30. novembris|30. novembrī]] pasludināja [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]]. Iskolata republika panāk, ka 1917. gada decembrī [[Krievijas SFPR]] Tautas komisāru padome izdod rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i, atdalot tos no [[Vitebskas guberņa]]s. 1918. gada 5. janvārī [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulcē]], kas sanāca Taurijas pilī Petrogradā, deputāts [[Jānis Goldmanis]] nolasīja [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|2. decembra deklarāciju par Latvijas autonomiju]]. 1918. gada [[30. janvāris|30. janvārī]], kad varu vācu neokupētajā Latvijas daļā bija pārņēmis Iskolats, bet vācbaltiešu [[Kurzemes Zemes padome]] Berlīnē lūdza pievienošanu Vācijas Impērijai, Latviešu nacionālā padome deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Padomju Krievija saskaņā ar 1918. gada 3. martā noslēgto [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] atteicās no Kurzemes un Vidzemes teritorijas, 8. martā tika pasludināta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] atjaunošana. 27. augustā parakstītā un 6. septembrī ratificētā [[Berlīnes papildvienošanās]] paredzēja krievu-vācu robežu demarkācijas komisijas izveidi [[Livonija]]s<ref>Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta gan Vidzeme, gan Latgale</ref> austrumu robežas noteikšanai. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija apņēmās nekavējoties atbrīvot uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju. 22. septembrī Vācija atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] suverenitāti, 5. novembrī Rīgā tika proklamēta [[Baltijas valsts]] izveide. == Neatkarīgā Latvija == Latvijas Republikas neatkarības pirmais posms aptver laiku no [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja valsti]], iebrūkot no austrumiem un dienvidiem. Jau dažas dienas pēc neatkarības pasludināšanas sākās [[Latvijas Neatkarības karš]], kas vainagojās ar [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sanākšanu 1920. gada 1. maijā. [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Parlamentārās demokrātijas]] posms turpinājās līdz 1934. gada 15. maija [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]], pēc kura tika izveidots [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms]]. Pēc 17. jūnija okupācijas nelikumīgi izveidoto [[Latvijas PSR]] 1940. gada 6. augustā iekļāva PSRS sastāvā. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja]] nacistiskā Vācija, izveidojot [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupācijas režīmu]], un iekļaujot [[Ostlande]]s sastāvā kā [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]]. Pēc kaujām [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944.—1945. gadā]], valsts teritorijā atjaunoja padomju okupācijas varu. Latvijas PSR turpināja pastāvēt līdz 1990. gada 4. maijam, kad [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas neatkarību]], nosakot pārejas periodu, kas beidzās 1991. gada 21. augustā. Izgāžoties [[Augusta pučs|Augusta pučam]], Augstākā padome pasludināja [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|pilnīgu neatkarības atjaunošanu]], kuru drīz atzina arī pārējās pasaules valstis. === Neatkarības proklamēšana === {{Pamatraksts|1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|Latvijas valsts pasludināšana}} [[Attēls:Latvijas_Republikas_pasludināšana_1918._gada_18._novembrī.jpg|left|thumb|200px|[[Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī]] ([[Vilis Rīdzenieks|Viļa Rīdzenieka]] foto)]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā valstis, kas vairāku gadsimtu laikā bija noteikušas [[Eiropa]]s likteņus — [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Francija]], [[Krievijas Impērija|Krievija]] — bija stipri novājinātas, bet [[Austroungārija]]s impērija sabruka pilnībā. Tādējādi Centrālajā un Austrumeiropā bija izveidojies politiskās varas vakuums. Ieilgušais karš liecināja par Eiropas [[Monarhija|monarhistiskās]] sistēmas nespēju atrisināt samilzušās starptautiskās un nacionālās sociālās un politiskās problēmas un nodrošināt tālāko attīstības progresu.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latgaliesi-pec-1917. gada-februara-revolucijas-saka-gatavoties-latgales-kongresam.a226730/ Latgalieši pēc 1917. gada februāra revolūcijas sāka gatavoties Latgales kongresam] — LSM</ref> Bija nepieciešams meklēt un ieviest jaunu pasaules kārtību, kas balstītos uz kādiem citiem principiem. Par tādiem kļuva demokrātijas un nacionālas valsts idejas, kuras sakņojās vēl Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismībā]] un nu sāka arvien aktīvāk tikt sludinātas, un ar lielāku vai mazāku tautas masu atbalstu tās īstenoja praksē gan mērenas, gan radikālas politiskās partijas. Tā kara laikā tika izveidotas jaunas nacionālas valstis, kā [[Somija]], [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvijas Karaliste]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polijas Otrā republika]], bet Krievijā un Vācijā revolūcijas sagrāva valdošās monarhijas. Līdz ar boļševiku veikto [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]] nacionāli noskaņotie latviešu politiķi atteicās no autonomijas idejām, un pievērsās [[Latvijas neatkarības idejas|Latvijas neatkarības idejām]]. Latvijas valsts izveidei nozīmīga bija [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi]] un [[Brestļitovskas miera līgums]] 1918. gada 3. martā, kurā Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes un Kurzemes teritorijām. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] pasludināja Baltiju par brīvu un patstāvīgu apgabalu. 1918. gada 5. novembrī Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] ar [[Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums|Mēklenburgas hercogu]] [[Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs|Ādolfu Frīdrihu]] priekšgalā, taču tās mūžs bija ļoti īss, jo jau 1918. gada 9. novembrī Vācijas Impērija beidza pastāvēt un [[11. novembris|11. novembrī]] tika noslēgts pamiers starp Vāciju un Antanti. Tajā pašā datumā pēckara ietekmīgākā valsts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] atzina [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālo padomi]] kā ''de facto'' neatkarīgu struktūru un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovicu]] kā neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi ([[Balfūra nota]]). [[Attēls:Latvijas_neatkarības_proklamesana_1918.jpg|thumb|200px|Latvijas neatkarības proklamēšanas protokols (no Tautas padomes sēžu protokolu krājuma, 1920)]] Svinīgā [[Latvijas valsts pasludināšana]] notika 1918. gada [[18. novembris|18. novembrī]], kad iepriekšējā dienā izveidotās [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]] paziņoja par suverēnās varas pārņemšanu Latvijā.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf Latvijas valsts pasludināšanas akta stenogramma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909183832/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} 1918. gada 18. novembris</ref> 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] Vācijas valdības uzdevumā parakstīja [[Vinniga nota|Vinniga notu]] ar kuru atzina [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. No starptautisko tiesību viedokļa tas nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no pretenzijām uz Latvijas teritoriju un centieniem veidot Baltijas hercogvalsti savā pakļautībā.{{nepieciešama atsauce}} Tās Reģentu padome 1918. gada [[28. novembris|28. novembrī]] nolika savas pilnvaras. === Neatkarības karš === {{Pamatraksts|Latvijas Neatkarības karš}} [[Attēls:Rīgas_pils_Svētā_Gara_tornis_pēc_bermontiādes.jpg|thumb|200px|[[Bermontiāde]]s laikā sašautais Rīgas pils Svētā Gara tornis ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]] (1919)]] Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī izveidoja pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadībā, taču reālā vara vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, kas turpināja uzskatīt, ka no starptautisko tiesību viedokļa ir spēkā [[Brestļitovskas miera līgums]], pēc kura parakstīšanas Padomju Krievija bija atteikusies no Baltijas zemēm par labu Vācijai. Drīz pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā un [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] parakstīšanas [[Krievijas PFSR]] [[Sarkanā armija]] sāka iebrukumu Baltijas zemēs. Līdz ar to 1. decembrī sākās [[Latvijas Neatkarības karš]]. Tā kā Pagaidu valdības un Vācijas kopīgi veidotas [[Baltijas landesvērs]] vēl nebija kaujasspējīgs, [[lielinieki]] ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot [[Liepāja]]s, [[Grobiņa]]s un [[Aizpute]]s apriņķus. Ar Krievijas PFSR atbalstu Latvijā 1918. gada 17. decembrī izveidoja [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku]], kuru vadīja Maskavā jau 4. decembrī izveidota [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadība. Vācu militārais gubernators Liepājā, ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]] plānoja izveidot Latvijā valsti ar provācisku valdību un neproporcionāli lielu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pārstāvniecību. 1919. gada 16. aprīlī vācu un vācbaltu vienības veica [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]], kura rezultātā 10. maijā izveidojās [[Niedras valdība]]. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība apmēram divus mēnešus pavadīja uz Antantes valstu karakuģu apsargātā kuģa „[[Saratov]]” Liepājas ostā. Latviešu [[Dienvidlatvijas brigāde]], [[Baltijas landesvērs]], vācu un krievu algotņu karaspēks ([[Dzelzsdivīzija]] u.c. vienības) 1919. gada 3. martā sāka pretuzbrukumu [[LSPR]] armijai un 22. maijā [[Uzbrukums Rīgai (1919)|ieņēma Rīgu]]. Tālākā vācu spēku virzība Vidzemē notika pret Ulmaņa valdībai lojālo [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]] un [[Igaunija]]s karaspēku, kas bija atkarojis lieliniekiem Vidzemi un tikko ieņēmis [[Cēsis]]. Pēc sīvām [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] 19.—23. jūnijā igauņiem un latviešiem izdevās uzvarēt vāciešus un piespiest atkāpties Rīgas virzienā, tos sakaujot arī [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]]. [[Antante]]s pārstāvju kontrolē vācieši un igauņi parakstīja [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]], saskaņā ar kuru Vācijas karaspēkam bija jāpamet Latvija, reformētās landesvēra vācu vienības britu virsnieka pakļautībā nosūtīja un Austrumu fronti cīņai ar lieliniekiem, Niedras valdība beidza pastāvēt un Ulmaņa demisionējusī Pagaidu valdība 8. jūlijā atgriezās Rīgā, kur izveidoja otro Pagaidu valdību ar dažiem mazākumtautību ministriem. Rīdigers fon der Golcs nebija atteicies no saviem mērķiem un 1919. gada 21. septembrī vācu algotņu karaspēku iekļāva pulkveža [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā]], kurā vācieši veidoja absolūto vairākumu. 8. oktobrī sākās [[Bermontiāde]], Bermonta armija no [[Jelgava]]s devās uzbrukumā Rīgai, tomēr spēja ieņemt tikai Pārdaugavu. Novembra sākumā ar sabiedroto karakuģu atbalstu latviešiem izdevās atkarot [[Bolderāja|Bolderāju]], vēlāk visu Pārdaugavu un padzīt Bermonta komandēto Rietumkrievijas armiju no Latvijas. 1920. gada janvārī Latvijas armija ar Polijas armijas palīdzību beidza [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanu]] no lieliniekiem un pēc slepena pamiera noslēgšanas apturēja tālākus uzbrukumus. Līdz ar to brīvības cīņas noslēdzās. 1920. gada 11. augustā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums|miera līgums]] ar Krievijas PFSR, saskaņā ar kura 2. pantu: „Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. === Latvijas republikas institūciju izveidošana === {{Pamatraksts|Latvijas Satversmes sapulce}} [[Attēls:Satversmes_sapulce.png|thumb|Satversmes Sapulces pirmā sēde]] Dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas — 1918. gada 17. novembrī — tika izveidota [[Tautas padome]], kuras uzdevums bija veikt politiskās konsultācijas un organizēt [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanas. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. 1920. gada 7. februārī „[[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]]” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas padome, bet vienu — Senāts.<ref>[https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 Vēstures fakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160506155958/https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 |date={{dat|2016|05|06||bez}} }} — CVK</ref> 17. februārī „Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija „Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”. 1. martā apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Vēlēšanās bija ļoti augsta vēlētāju aktivitāte — tajās piedalījās 85% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.<ref>Guntars Laganovskis [http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/270842-kas-bija-satversmes-sapulce-un-kads-bija-tas-veikums/ Kas bija Satversmes sapulce, un kāds bija tās veikums] — Par Likumu un Valsti 01.05.2015.</ref> Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā, kura par sapulces prezidenta un Valsts prezidenta funkciju izpildītāju ievēlēja juristu [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]]. 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas — [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] izstrādāšanai. Satversmi pieņēma Satversmes sapulces sēdē 1922. gada 15. februārī. Tā noteica, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai un kuras valsts iekārtas un starptautiskā statusa maiņu — tas ir, pievienošanos kādai citai valstij, atteikšanos no [[suverenitāte]]s u.t.t. — var izlemt tikai pati Latvijas tauta [[Referendums|referendumā]]. Vēlēšanu likumu pieņēma 1922. gada 9. jūnijā. Tas paredzēja Saeimas vēlēšanas ik pēc trim gadiem.<ref>[http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture Likumdevēju vēsture] — saeima.lv</ref> Latvijas pilsoņi par Saeimu balsoja tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanās. === Parlamentārā demokrātija === {{Pamatraksts|Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)}} [[Attēls:Relander and Čakste.jpg|thumb|Čakste un Somijas prezidents Relanders, 1929]] Viens no pirmajiem jaunās valsts uzdevumiem bija lielo muižu sadalīšana un zemes piešķiršana bezzemniekiem, tāpēc jau 1920. gadā Satversmes sapulce izveidoja komisiju [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] izstrādei. Muižniekiem atstāja tikai 50 hektārus zemes, pārējais tika atsavināts un izdalīts bezzemniekiem bez maksas. Kā pirmie zemi saņēma brīvības cīņu veterāni, izveidojās [[Jaunsaimnieki (šķira)|jaunsaimnieku]] šķira, kas raksturojami kā sīkzemnieki, kam bieži trūka darbaspēka un finanšu attīstībai. Iedalāmie zemes gabali nevarēja būt mazāki par 10 hektāriem un lielāki par 22 hektāriem, lai gan reformas noslēgumā tika iedalīti arī mazāki. Reforma turpinājās līdz 1937. gadam. Lauksaimniecība strauji atkopās. Jau 1923. gadā sējumu platība pārsniedza pirmskara līmeni. Ņemot vērā saimniecību nelielos izmērus attīstījās govju, cūku un aitu audzēšana. 84% mežu nonāca valsts īpašumā, ļaujot valstij kontrolēt mežrūpniecības nozari. 1920. gadā bezzemnieku bija 61,2 %, bet 1935.—1937. gadā vairs tikai 18%.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis. Latvijas vēsture — 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005. {{ISBN|9984059790}} (174.lpp.)</ref> Latvijas politiskā dzīve bija līdzīga pārējai [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropai, kur parlamentos bieži bija vairāk nekā desmit vai pat divdesmit partijas, kas katra vēlējās panākt savas prasības, nevis iziet uz kompromisiem, lai izveidotu darboties spējīgu valdību. Vācijā un Austrijā starpkaru periodā valdības pastāvēja vidēji astoņus mēnešus, Itālijā piecus, Spānijā pēc 1931. gada — četrus. [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajā republikā]] no 1914. līdz 1932. gadam valdība pastāvēji vidēji astoņus mēnešus, bet no 1932. līdz 1940. jau tikai četrus. Daudzās jaunajās valstīs izveidojās autoritāras diktatūras. Latvijas likumdošana paredzēja tikai 2,5% robežu, kuru partijām vajadzēja pārsniegt, lai iekļūtu Saeimā, tāpēc sākās politisko partiju dibināšanas drudzis. Tās regulāri apvienojās un šķēlās, notika deputātu un politiķu staigāšanas pa partijām. Vienas deputāta vietas iegūšanai nevajadzēja vairāk par 9672 balsīm. Visās Saeimas vēlēšanās visvairāk balsis ieguva sociāldemokrāti, kurus vadīja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]. Taču partijas iegūtās balsis pakāpeniski samazinājās. Otrā lielākā partija bija [[Latviešu zemnieku savienība]] ar savu vadītāju Kārli Ulmani. Arī šīs partijas, un īpaši Ulmaņa iegūto balsu skaits, pakāpeniski samazinājās. Saeimas vēlēšanās LZS iegūto vietu skaits kritās no 17 vietām 1922. gadā uz 14 vietām 1931. gadā, kad partiju atbalstīja 12% vēlētāju. Informatīvā telpa bija pilna ar partiju un politiķu strīdiem. Dažu politiķu uzskatā tas palielināja valsts politisko nestabilitāti un tuvināja iekšpolitisko krīzi. Latvijā [[vidusšķira]]s — vidēji pārtikušu pilsētnieku un lauksaimnieku slāņa, kas nozīmīgs demokrātijas attīstībai — veidošanās 20. — 30. gados bija vēl pašā sākumā. Ap 60% valsts iedzīvotāju dzīvoja laukos un turīgu saimnieku slānis agrārās reformas rezultātā vēl tikai veidojās. Kara rezultātā pilsētu strādnieku šķira bija krietni samazinājusies. Sabiedrībā kopumā nebija izveidojušās ilgstošas, vairāk vai mazāk stabilas ideoloģiskas un politiskas tradīcijas, paaudzēs veidota audzināšanas un uzskatu sistēma. Lielākā iedzīvotāju daļa 1917.-1919. gadā bija atbalstījusi lielinieku radikālos solījumus. Sabiedrība pēc neatkarības izcīnīšanas bija ideoloģiski un politiski sadrumstalota. Liela daļa iedzīvotāju vispār bija bez jebkādiem noteiktiem ideoloģiskiem uzskatiem un sliecās atbalstīt tos, kuri prata vairāk solīt dažādus labumus, īpaši nerūpējoties par savu solījumu pamatotību.{{nepieciešama atsauce}} === Autoritārais K. Ulmaņa režīms === {{Pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} [[Attēls:Karlis_Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] 1934. gada 15. maijā Ministru prezidents Ulmanis ar armijas un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] palīdzību veica [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsumu]], izbeidzot [[Saeima]]s un politisko partiju darbību, ieviešot karastāvokli, veicot arestus un ierobežojot demokrātiskās brīvības. Gatavojoties apvērsumam Ulmanim armijas amatos vajadzēja iecelt savus atbalstītājus, tāpēc 1934. gada pavasarī viņš panāca [[Bļodnieka Ministru kabinets|Bļodnieka valdības]] gāšanu, kurā viņa paša [[Latviešu zemnieku savienība]] piedalījās ar trim ministriem. Iespējams, Ulmanim tas nebūtu izdevies, ja valdības gāšanu nebūtu atbalstījusi [[LSDSP]]. Tai bija lielākā frakcija Saeimā un tā uzskatīja [[Ādolfs Bļodnieks|Bļodnieku]] par galēji labēju reakcionāru, kāds viņš nemaz nebija. 1934. gada 17. martā darbu sāka [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978 |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B }}</ref> Ulmaņa personīgā diktatūra nostiprinājās vēl vairāk, kad pēc Valsts prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa beigām 1936. gada 11. aprīlī Ulmanis nekonstitucionāli sev piešķīra arī Valsts prezidenta amatu. 1938. gada septembrī Latvija atteicās no [[Tautu Savienība]]s izvirzītajiem valstu kolektīvās drošības principiem un pieņēma likumu par neitralitāti. Jau 1939. gada 28. martā Latvija saņēma PSRS vēstījumu par militāra spēka pielietošanas iespēju, ja Latvija tuvināsies Vācijai. Ulmanis neveica nekādas aktīvas darbības, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību kaut vai [[Baltijas Antante]]s ietvaros. 1939. gada oktobrī PSRS spiediena dēļ noslēgts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], kas ļāva padomju karaspēkam izvietot militārās bāzes Latvijas teritorijā. Tās izvietoja pārsvarā gar Kurzemes rietumu daļu, lai bloķētu palīdzības piegādi Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939 — 1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pretošanās šādā izolētā situācijā būtu neiespējama bez palīdzības no ārzemēm. Pēc PSRS valdības iesniegtā ultimāta saņemšanas 1940. gada 16. jūnijā, Ulmanis izvēlējās kapitulēt. Savā radiorunā 17. jūnija vakarā Ulmanis uzsvēra, ka PSRS karaspēks Latvijā ienāk ar valdības piekrišanu. Viņš atkārtoja daudzkārt lietotās standarta frāzes par draudzīgajām attiecībām ar PSRS, kas latviešu tautu līdz pat pēdējam brīdim tā arī atstāja pilnīgā neziņā, kas īstenībā notiek.<ref>Juris Paiders [http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/43094-vienpuseja-cenzuras-vesture-raksta-pilna-versija.htm Vienpusēja cenzūras vēsture] — nra.lv 10.03.2011.</ref> Pastāv uzskats, ka Ulmanim šķita, ka viņš spēs saglabāt savu amatu arī padomju militārās okupācijas apstākļos. Taču, kā apliecina notikumu gaita, viņš nepārzināja komunistus un komunistu politisko domāšanu. Dažu nedēļu laikā Latvijas neatkarība tika pilnībā iznīcināta, notika neleģitīmas [[Tautas Saeimas vēlēšanas]], 21. jūlijā pasludināta [[Latvijas PSR]] ko 5. augustā oficiāli anektēja PSRS. == Otrais pasaules karš == === Padomju okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} [[Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|200px|thumb|Molotovs paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins]] 1940. gada 17. jūnijā [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, izmantojot [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajos protokolos paredzētos nosacījumus, iegāja Latvijas teritorijā. Līdz ar to PSRS bija pārkāpusi ar Latviju parakstītos starpvalstu līgumus, tostarp [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas 1920. gada miera līgumu]] un [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas—Krievijas 1932. gada neuzbrukšanas līgumu]]. Mūsdienās notiek politiskas diskusijas starp Latviju (kopā ar citām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]) un [[Krievija|Krieviju]] par šo faktu juridisko traktējumu. Pēc dažām dienām, 20. jūnijā, pēc PSRS prasībām tika izveidota propadomju režīma [[marionešu valdība]] profesora [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] vadībā. Viens no pirmajiem šīs valdības darbiem bija pastāvējušo sabiedrisko un politisko organizāciju aizliegšana un likvidēšana. Netika skartas tikai dažas komunistu organizācijas.{{Nepieciešama atsauce}} Saskaņā ar Maskavā 4. jūlijā pieņemto lēmumu, 14. un 15. jūlijā notika t.s. [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas. Pie vēlēšanām tika pielaists tikai varas iestāžu izveidotais un vienīgi atļautais [[Darba tautas bloks]]. Vēlēšanu norisi kontrolēja Maskavas sūtnis [[Andrejs Višinskis]]. [[Atis Ķeniņš]] mēģināja [[Tautas Saeimas vēlēšanas|„Tautas saeimas” vēlēšanām]] pieteikt alternatīvu Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko viņu apcietināja un tiesāja pēc [[KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-14,10. panta par labējo partiju organizēšanu Saeimas vēlēšanās, aģitēšanu un pilsoņu parakstu vākšanu. 5. augustā — PSRS Augstākās padomes sēde Maskavā formāli apmierināja Latvijas Tautas Saeimas delegācijas „lūgumu” uzņemt Latviju „brālīgajā PSRS tautu saimē”. Savienības Līgums tomēr noslēgts netika. Vēl pirms Latvijas pievienošanas PSRS, padomju varas iestādes izvērsa plašu terora kampaņu. Tika arestēti, pratināti un izvesti uz [[Krievija|Krieviju]] daudzi Latvijas sabiedrības elites pārstāvji, ieskaitot Kārli Ulmani. Daudzi bijušie Latvijas valdības ministri tika sodīti ar nāvi — [[Ludvigs Adamovičs]], [[Jūlijs Auškāps]], [[Hugo Celmiņš]], [[Vilis Gulbis]], [[Jānis Kauliņš]], [[Gotfrīds Mīlbergs]], [[Marģers Skujenieks]] un citi. Plaša [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|deportācija]] tika veikta 1941. gada 14. jūnijā, kad, lielākoties uz Krievijas austrumu apgabaliem, tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu.<ref>[http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/gram1.php?param=0 „Aizvestie — 1941. gada 14. jūnijs”] — Nordik, Rīga 2007. {{ISBN|9984675556}}</ref> Dažu mēnešu laikā tautas saimniecībā pastiprinājās krīze. Tā jau 23. jūlijā tika ieviesta preču normēšana, bet 25. novembrī lata vietā apgrozībā tika ieviests [[padomju rublis]] attiecībā 1:1, lai gan vēl īsi pirms PSRS iebrukuma šī attiecība bija 1 lats = 10 rubļu.<ref>Mūsu Tēvijas Sargs, Bada un utu paradīze, 12.lpp, 1933. maija numurs</ref> Arī rūpniecības uzņēmumi tika pārveidoti atbilstoši PSRS modelim — konkurences un peļņas vietā par galveno darba motivējošo līdzekli tagad kļuva sociālistiskā sacensība. Tika uzsākta arī agrārā reforma — zemes pārdale par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem. Zemnieku saimniecību likvidēšana un piespiedu [[kolektivizācija]], t.i., pāreja uz [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmu sākās tikai pēc kara.<ref>Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/lielvaru.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] — Latvijas vēstnesis (10.03., 17.03., 23.03.,30.03.2005.)</ref> === Nacistiskā okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas vācu okupācija (1941—1945)}} [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|200px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42,_Lettland-Riga,_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg|thumb|200x200px|[[Hinrihs Loze]] [[Rīga|Rīgā]] Centrālajā dzelzceļa stacijā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darbība Latvijā sākās 1941. gada 22. jūnijā ar [[Luftwaffe (Vērmahts)|Vācijas kara aviācijas]] uzlidojumiem Liepājas, Jelgavas un Ventspils kara lidlaukiem un ostām, bet pilnīgu [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latvijas okupāciju]] Vācijas armija pabeidza 8. jūlijā. Iekaroto teritoriju pārvaldei [[Trešais reihs]] izveidoja sazarotu pārvaldes struktūru. Tās galvgalī bija Okupēto austrumu apgabalu ministrija (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichministerium für die besetzten Ostgebiete'') [[Reihsleiters|reihsleitera]] [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] vadībā. Latvija, līdz ar pārējām Baltijas valstīm, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Polija]]s austrumu daļu tika iekļautas vienā no šīs ministrijas struktūrvienībām — reihskomisariatā [[Ostlande]] (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichskommissariat Ostland''), kuru pārvaldīja reihskomisārs [[Hinrihs Loze]] (''Hinrich Lohse''). Okupētajām valstīm tika piešķirts ģenerālapgabalu (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Generalbezirk'') statuss. Saskaņā ar šo shēmu [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]] pārvaldīja ģenerālkomisārs [[Oto-Heinrihs Drehslers]]. Tas dalījās vēl sīkākās struktūrvienībās — novadu komisariātos, kuri tālāk sadalījās apriņķos un pagastos. Vācu pārvaldes un represīvās iestādes noteica praktiski visus Latvijas dzīves būtiskos jautājumus, lai gan civilās pārvaldes struktūras zemākajos līmeņos tika pieļauta arī Latvijas vietējo iedzīvotāju iesaistīšana. 1943. gada sākumā, saasinoties stāvoklim frontē, tika dibināts [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģions]], kurā, pretēji nosaukumam, karotājus mobilizēja. Mobilizāciju atviegloja pirms kara veiktās PSRS represijas pret iedzīvotājiem. Par leģiona ģenerālinspektoru tika iecelts ģenerālis [[Rūdolfs Bangerskis]], viņam nebija tiesību leģionam dot tiešas pavēles — tā bija vācu komandieru prerogatīva. Latvijā vācu okupācijas laikā tika izveidota plaša represīvā sistēma, kas tika izvērsta jau no pirmajām okupācijas dienām. Galveno lomu šajā jomā spēlēja vācu Drošības policija un Drošības dienests. Tika iesākta [[geto]], [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometņu]] un [[Cietums|cietumu]] sistēmas izveidošana. [[Latvijas ebreji]], kuri šeit dzīvoja daudzus gadsimtus, tika gandrīz pilnīgi iznīcināti. Šajos noziegumos piedalījās arī [[Arāja komanda]]. Saimnieciskās politikas jomā Vācija bija ieinteresēta maksimālā okupēto zemju ekspluatācijā, it īpaši to valstu, kas atradās frontes tuvumā, ar mērķi pēc iespējas operatīvāk un lētāk nodrošināt karojošo armiju vajadzības. Ekspluatēta tika arī Latvija. Tādēļ okupācijas sākumā vācieši nedomāja novērst PSRS ekspropriācijas un nacionalizācijas sekas. Tieši otrādi, Latvijā sagrābtie īpašumi tika uzskatīti par reiha kara laupījumu un tika izmantoti tā militāro mērķu interesēs. Tādēļ par Latvijas tautsaimniecības attīstību vācu okupācijas laikā grūti runāt. Tikai vēlāk, redzot, ka valsts īpašumi tiek apsaimniekoti neefektīvi, okupācijas pārvaldes iestādes 1943. gada sākumā izšķīrās par daļas nelielo uzņēmumu privatizāciju. 1944. gada 17. martā 200 prominenti Latvijas pilsoņi parakstīja [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandu]], prasot atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti.<ref>[http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga Latvijas Centrālās Padomes memorands] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160414113601/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga |date={{dat|2016|04|14||bez}} }} 1944. gada 17. marts</ref> 1944. gada 8. septembrī LCP Rīgā pieņēma «[[Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu]]» kura deva pamatu [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] kustībai. Vācu okupācijas noslēgumā, kad no 1944. gada jūlija līdz 1945. gada maijam Latvijas teritorijā atkal norisinājās smagas [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|kaujas starp divu lielvalstu armijām]], par Latvijas neatkarību pastāvēja ģenerāļa [[Jānis Kurelis|Jāņa Kureļa]] grupa. Trešā reiha vadība sāka solīt zināmu autonomiju Latvijai piešķirt tikai pēc kara. Pēdējais solis šajā virzienā bija Latvijas Nacionālās padomes sasaukšana [[Potsdama|Potsdamā]] 1945. gada 20. februārī, kura ievēlēja [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālo komiteju]] (LNK), par kuras vadītāju iecēla leģiona ģenerālinspektoru Rūdolfu Bangerski. LNK praktiskā loma aprobežojās galvenokārt ar palīdzības sniegšanu bēgļiem. == Latvijas PSR == {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Attēls:Flag_of_Latvian_SSR.svg|thumb|200px|[[Latvijas PSR karogs]]]] [[Attēls:Berklavs_un_Pelše.jpg|thumb|200px|[[Eduards Berklavs]] (pa kreisi) un [[Arvīds Pelše]] (pa labi)]] Drīz pēc Vācijas kapitulēšanas 1945. gada 9. maijā visa Latvijas teritorija nokļuva PSRS kontrolē, kas ilga līdz valsts neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Mūsdienās Latvijas historiogrāfijā šo periodu sauc par atkārtoto padomju okupāciju. Tas tā ir atzīts arī ASV un Rietumeiropā, lai gan [[Krievija]] pret šādu traktējumu iebilst. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas atkārtotā iebrukuma]] vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu pretošanos okupācijas varai. [[Latvijas nacionālie partizāni|Nacionālo partizānu]] cīņas ilga līdz 1959. gadam, bet pēdējais mežabrālis [[Jānis Pīnups]] legalizējās tikai 1995. gadā. Tūlīt pēc kara sākās Latvijas administratīvi teritoriālā pārveide, to pielāgojot PSRS pastāvošajai sistēmai un izveidojot ciemu padomes pagastu vietā un rajonus apriņķu vietā. Zemniekus piespieda stāties [[Kolhozs|kolhozos]]. Padomju varai nepatīkamas informācijas izplatīšanās ierobežošanai 1947. gadā tika ieslēgti [[Radiotraucētājs|radiotraucētāji]], kuri neļāva klausīties ārzemju radiostacijas.<ref>Ilgonis Upmalis, Ēriks Tiglass, Edmundss Stankēvičs [https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ Shortwave radio jamming in Soviet Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171008162504/https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ |date={{dat|2017|10|08||bez}} }} „Latvija padomju militāristu varā 1939 — 1999”. — Latvijas okupācijas izpētes biedrība, Rīga 2011. {{ISBN|9984493024}}</ref> Tomēr, lai parādītu sociālisma rūpes par latviešu kultūru, dāsni tika atbalstīti [[Dziesmusvētki]]. 1948. gadā pirmoreiz svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Visās dzīves jomās galvenā loma bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajai partijai]] un tajā pēc „demokrātiskā centrālisma” principa vara bija koncentrēta augstākajā institūcijā — Centrālajā komitejā (LKP CK). Taču arī tās patstāvība bija ierobežota, svarīgākos lēmumus pieņēma PSKP CK funkcionāri Maskavā, faktiski [[PSKP CK Politbirojs]]. Netiekot galā ar pretošanās kustību, padomju režīms tūlīt pēc kara un arī tālākajos gados izvērsa masveida represijas. [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijās]] uz Sibīriju izsūtīja 42 133 Latvijas iedzīvotāju. Pēc dažādu ekspertu vērtējuma kopējais padomju režīma politiski represēto Latvijas iedzīvotāju skaits no 1940. līdz 1953. gadam lēšams 140 000—190 000 cilvēku robežās, vai pat vairāk, līdz 240 000.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis „Latvijas vēsture — 20. gadsimts”. — Jumava, Rīga 2005. (304.lpp.) ISBN|9984058654</ref> Tautsaimniecībā tika ieviesta [[plānveida ekonomika]], kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta. Plānos tika izmantotas daudzas Latvijas priekšrocības — attīstīta infrastruktūra, vēl kopš 19. gadsimta plaša rūpnieciskā bāze, ērtas ostas, kvalificēts darbaspēks. Tādēļ padomju plāni Latvijā paredzēja paātrinātu rūpniecības attīstību. Tiesa, vēl pirmā padomju okupācijas gada politisko represiju laikā, kara gados un represiju turpinājumā pēc kara, liela daļa speciālistu dažādās jomās bija zaudēti. Daļa no viņiem, lai izvairītos no represijām, devās emigrācijā uz Rietumvalstīm. Tādēļ, kā arī Latvijas nelielā iedzīvotāju dabiskā pieauguma dēļ, vietējā darbaspēka un speciālistu skaits bija neatbilstošs ambiciozajiem rūpniecības attīstības plāniem. Lai tos mēģinātu aizvietot un turpmāk attīstītu ekonomiku, PSRS un arī vietējā vadība veicināja masveida darbaspēka ieplūšanu no citām republikām, it īpaši no Krievijas un [[Baltkrievija]]s. Iebraucējiem bija priekšroka dzīvokļu iegūšanā. Pie Latvijas iedzīvotājiem tika pieskaitīti visi padomju armijā un flotē šeit dienošie karavīri un tie, tāpat kā pamatiedzīvotāji, pat piedalījās vienpartejiskajās vēlēšanās. Maskavai paklausīgā LPSR valdība, it īpaši pēc [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] ([[Eduards Berklavs]], [[Pauls Dzērve]], [[Voldemārs Kalpiņš]], [[Indriķis Pinksis]], [[Vilis Krūmiņš]] u.c.) pretdarbības sagraušanas piecdesmito gadu beigās, patstāvīgi aicināja un pat mērķtiecīgi vervēja darbaspēku, kas tika atspoguļots [[17 latviešu komunistu vēstule|17 latviešu komunistu vēstulē]] uc.<ref>Viesturs Zembergs [http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm DEMOGRAPHY AND RUSSIFICATION IN THE BALTIC STATES: THE CASE OF LATVIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080720183815/http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm |date={{dat|2008|07|20||bez}} }} — Lithuanian quartelerly journal of arts and sciences No. 4, 1980.</ref> [[Destaļinizācija#"Hruščova atkusnis" (1956. gada februāris—1958. gada marts)|Hruščova atkušņa]] laikā aizliedza svinēt Līgo svētkus. Bija aizliegts svinēt Ziemassvētkus utt. Attiecīgi notika mācību grāmatu pārrakstīšana un izglītības sistēmas veidošana. Maskavas funkcionāri neuzticējās vietējiem iedzīvotājiem, stingri kontrolējot un ierobežojot to iespējas izvirzīties augstākos valsts vai tautsaimniecības amatos. Valdošajos amatos tika iecelti krievi vai Krievijas latvieši, kuri bija daļēji pārkrievojušies, tāpēc lietvedība tika veikta krieviski vai labākā gadījumā dublēta. Pat Maskavai uzticīgais LPSR LKP CK pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] 1953. gadā atzina, ka LPSR vadošos amatos vairākums cilvēku neprot latviešu valodu un slikti pazīst vietējos apstākļus.<ref>Eduards Berklavs [http://eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html „Zināt un neaizmirst”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121006105919/http://www.eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html |date={{dat|2012|10|06||bez}} }} — Preses Nams, Rīga 1998. {{ISBN|9984002705}} (74. lpp.)</ref> Darbojās masu informācijas līdzekļu cenzūra. Tika arī aizliegta periodika un grāmatas, kas bija izdotas pirms 1940. gada. Ārēji starpnacionālās nesaskaņas vai konflikti visā PSRS laikā bija samērā reta parādība, taču tikai tādēļ ka tos slāpēja represīvā sistēma. Valsts Drošības Komiteja fiksēja visus ticīgos un citādi domājošos. Notika pat to cilvēku dzenāšana, kuri nolika svecītes pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru kapiem. Latvijas tautsaimniecība, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] politiku, līdz sešdesmito gadu beigām, lai arī pretrunīgi, salīdzinot ar citām PSRS republikām, samērā veiksmīgi attīstījās, tomēr atpalicība no Rietumvalstīm pieauga, it īpaši, runājot par Latvijas attīstības kvalitāti (apkārtējās vides aizsardzība, dzīves kvalitāte u.c.).<ref>Arvīds Ulme [http://www.ir.lv:889/blogi/politika/meklejot-atmodas-laika-kino-un-videomaterialus Meklējot Atmodas laika kino un videomateriālus]{{Novecojusi saite}} — Ir 08.01.2014.</ref> Lai cilvēki nevarētu novērtēt reālo stāvokli tika slāpētas rietumu radiostacijas. Laika posmā no 1961. līdz 1979. gadam tika uzcelti [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]] un [[Ķeguma HES|Ķeguma HES-2]], kas joprojām darbojas, ir videi draudzīgi, un nodrošina vairāk nekā pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes/|title=HES|website=www.latvenergo.lv|access-date=2018-10-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170813045947/http://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes|archivedate=2017-08-13}}</ref> Taču 70. un it īpaši 80. gados arvien skaidrāk sāka izpausties ekonomikas [[stagnācija PSRS|stagnācijas]] pazīmes, saimnieciskajā apritē palielinājās deficīts gan izejvielu, gan starpnozaru produkcijas, gan arī gala produktu, tai skaitā plaša patēriņa preču jomā, kritās iedzīvotāju dzīves līmenis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |title=20 fotogrāfijas no tirdzniecības Padomju Savienībā! |access-date={{dat|2016|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160421090746/http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |archivedate={{dat|2016|04|21||bez}} }}</ref> Bija aizliegts prasīt latviešu valodas zināšanas medicīnas, izglītības un apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Tomēr neskatoties iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām, PSRS un līdz ar to arī [[Latvijas PSR]] un citu padomju republiku vadības vilcinājās ar reformu uzsākšanu. Parādās preču iegādes taloni. Nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā, daļējas reformas gan tika uzsāktas. To būtību atspoguļoja jēdzieni ''[[glasnostj]]'' (no {{val|ru|гласность}} — 'atklātība') un [[pārkārtošanās]]. Reformas bij domātas [[PSRS saimniecība]]s uzlabošanai palielinot uzņēmumu patstāvību un pieļaujot privātu uzņēmumu („[[kooperatīvs|kooperatīvu]]”) rašanos, kas bija pirmie kapitālisma iedīgļi PSRS saimniecībā. Tomēr tās nebija virzītas uz principiālo sociālistiskās plānsaimniecības sistēmas nomaiņu. == Neatkarības atjaunošanas periods == {{Pamatraksts|Dziesmotā revolūcija}} Latvijas neatkarības atgūšanu veicināja virkne apstākļu un notikumu PSRS un Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē. To loģiskā ķēde aizsākās līdz ar [[Mihails Gorbačovs|M. Gorbačova]] veiktajām reformām pēc viņa kļūšanas par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada aprīlī. Jau pašā šīs politikas īstenošanas sākumā, tā vērsās pret paša M. Gorbačova politisko nostāju citās jomās — PSRS un sociālisma sistēmas saglabāšanu, kaut arī liberalizētā veidā (sociālisms ar cilvēka seju). Tā 1986. gada septembrī PSRS un ASV sabiedrisko pārstāvju [[Čatokvas konference Jūrmalā|Čatokvas konferencē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], ASV pārstāvji atklāti paziņoja, ka tās nekad nav atzinušas un neatzīst 1940. gadā notikušo Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā. === Sabiedrisko kustību veidošanās === [[Attēls:Helsinki-86_14061987.jpg|thumb|200px|Cilvēktiesību aizstāvības grupas „[[Helsinki-86]]” gājiens ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1987. gada 14. jūnijā]] Agrāk stingri aizliegti pasākumi Latvijā sāka noritēt viens pēc otra. Tā, 1986. gadā tika izveidota cilvēktiesību aizstāvības grupa „[[Helsinki-86]]”. Šī grupa 1987. gada 14. jūnijā — 1941. gada deportāciju gadadienā, noorganizēja ziedu nolikšanu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]. Tā paša gada 23. augustā arī pie Brīvības pieminekļa notika protesta mītiņš sakarā ar Molotova — Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu. Drīz tika atļauta publiska [[Jāņi|Jāņu]] svinēšana.<ref>[https://m.likumi.lv/doc.php?id=72608&version_date=03.10.1990 Latvijas republikas likums „Par svētku un atceres dienām”] — Likumi.lv</ref> Zīmīgs notikums bija arī [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s valdes paplašinātais plēnums 1988. gada 1. — 2. jūnijā, kur pirmo reizi tika atklāti izteikti apgalvojumi, ka sakarā ar nekontrolēto imigrāciju, [[latviešu valoda]]s ierobežošanu, apkārtējās vides piesārņošanu, deformēto rūpniecības attīstību un citiem iemesliem Latvijas demogrāfiskā situācija kļuvusi dramatiska. Lielu rezonansi izraisīja pazīstamā politiskā komentētāja [[Mavriks Vulfsons|Mavrika Vulfsona]] paziņojums, ka Latvijā 1940. gadā notikusi nevis sociālistiskā revolūcija, kā to traktēja oficiālā vēsture, bet gan neatkarīgas valsts okupācija no PSRS puses. Dažus mēnešus vēlāk — 1988. gada 8.—9. oktobrī tika nodibināta [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF), kas kļuva par noteicošo politisko spēku Latvijā, kurš saliedēja lielāko sabiedrības daļu neatkarības atgūšanai. Par LTF pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts žurnālists [[Dainis Īvāns]]. Kā opozīcija LTF, 1989. gada 7. janvārī tika nodibināta [[Internacionālā Darbaļaužu fronte]] (Interfronte), kas iestājās par Latvijas attīstību PSRS sastāvā, kā arī par sociālisma saglabāšanu un nostiprināšanu. Par Interfrontes vadītājiem kļuva [[Igors Lopatins]] un [[Anatolijs Aleksejevs]]. Politiskie spēki, kuri iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, nebija monolīti — līdztekus LTF izveidojās arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK), savu darbību turpināja arī „Helsinki-86”, 1989. gada decembrī sāka veidoties [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongress]] u. c. 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas 1989. gada 23. augustā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, ko organizēja LTF kopā ar Igaunijas Tautas fronti un Lietuvas kustību „[[Sajūdis]]”. Apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja gandrīz 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. === Neatkarības deklarācijas pieņemšana === {{Pamatraksts|Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu}} Pēc politisko partiju, sabiedrisko organizāciju un kustību politiskās noslāņošanās dalīšanās notika arī LPSR Augstākajā padomē. Tās sēdē 1989. gada 27. jūlijā šī šķelšanās vēl neizpaudās un samērā vienprātīgi tika pieņemts likumprojekts ''Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību''. Taču [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās]], kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā padomē jau bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap LTF frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja „[[Līdztiesība (frakcija)|Līdztiesība]]” (57 deputāti), iestājās par [[Sociālisms|sociālismu]] un dalību PSRS. 1990. gada aprīlī šķelšanās notika arī Latvijas komunistiskajā partijā un tā sadalījās divās daļās. Lielākā daļa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] sastāvā, un par tās pirmo sekretāru ievēlēja [[Alfrēds Rubiks|Alfrēdu Rubiku]], bet otra daļa pārtapa par [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju]] (nacionālkomunisti), un par tās vadītāju kļuva [[Ivars Jānis Ķezbers]]. Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] pieņemšanu. Lai likumdevēji deklarāciju atbalstītu, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Balsošanā „Līdztiesība” un tās sabiedrotie nepiedalījās, jo bija atstājusi sēžu zāli. Par Deklarāciju nobalsoja 138 deputāti, 1 atturējās un tā tika pieņemta. Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods. Jau 14. maijā M. Gorbačovs parakstīja dekrētu, kurā Latvijas, tāpat kā [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s deklarācijas tika pasludinātas par neatbilstošām [[PSRS Konstitūcija]]i un citiem PSRS likumiem. Līdz ar to arvien vairāk saasinājās politisko spēku ''par'' un ''pret'' Latvijas neatkarību konfrontācija. === Reformu sākums === Dažas dienas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas — 1990. gada 7. maijā, — Augstākā padomes sēdē par Ministru prezidentu ievēlēja vienu no LTF līderiem — [[Ivars Godmanis|Ivaru Godmani]] un uzdeva viņam sastādīt valdību. Šajā sēdē I.Godmanis izklāstīja arī savu redzējumu par galvenajiem jaunās valdības darbības mērķiem un virzieniem. Tie bija: attiecību noregulēšana ar [[Krievijas PFSR]], sadarbība ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām bijušās PSRS republikām, republikas īpašuma saglabāšana, tirgus ekonomikas attīstīšana u.c. Šīs I. Godmaņa tēzes kļuva par pamatu jaunizveidotās valdības politikai vairāku nākamo gadu laikā.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900507.htm 1990. gada 7. maija Saeimas rīta sēdes stenogramma]</ref> Jāatzīmē, ka ne visi I.Godmaņa valdības sākotnēji plāni īstenojās dzīvē. Tā Latvijas "[[finlandizācija]]s" modelis, ko I. Godmanis bija piedāvājis, praksē nerealizējās. Tā vietā arvien ciešāka politiskā un ekonomiskā sadarbība izvērsās starp Baltijas valstīm, kā arī ar Rietumvalstīm, it īpaši [[Skandināvija|Skandināviju]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=59929&rel_doc=on Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas Un Lietuvas Republikas Nolīgums Par Brīvo Tirdzniecību]</ref> Tāpat neveiksmīgs izrādījās decentralizētais [[privatizācija]]s modelis, kad atbildība par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju tika uzticēta nozaru ministrijām un pašvaldībām. Uz vairākiem gadiem tika aizkavēta privatizācija, bet valsts mēģinājumi dažādiem līdzekļiem atbalstīt krīzē nonākušos uzņēmumus, nedeva cerētos rezultātus. Joprojām saglabājoties faktiskai ekonomiskai atkarībai no PSRS, Latvijas Republikā turpināja pasliktināties vispārējā ekonomiskā situācija, kritās arī iedzīvotāju dzīves līmenis. 1990. gada otrajā pusē Latvijā tika uzsāktas ekonomiskās reformas. Kā viens no pirmajiem stratēģisku reformu pasākumiem bija agrārā reforma, ko ievadīja LR Augstākās padomes lēmums „Par agrāro reformu Latvijas Republikā”.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=76206 Par agrāro reformu Latvijas Republikā]</ref> Drīz pēc tam (1990. gada 31. jūlijā) tika pieņemts Augstākās padomes lēmums par neatkarīgas [[Latvijas Banka]]s izveidošanu, bet 1990. gada 3. augustā tika pieņemts lēmums par valdības tautsaimniecības attīstības programmu. Tomēr līdz pat 1992. gada pavasarim, kad joprojām apgrozībā vēl bija PSRS naudas vienība [[rublis]], valstī saglabājās ļoti augsta [[inflācija]]. === Barikāžu laiks === {{Pamatraksts|Barikāžu laiks|1991. gada 3. marta aptauja}} [[Attēls:Riga_barricade_1991.jpg|thumb|200px|[[Barikāžu laiks|Barikādes Rīgā]], kas neļāva Padomju karaspēkam tikt līdz [[Saeima]]i, 1991. gada jūlijs]] 1991. gada janvārī notika mēģinājums militāri atjaunot PSRS jurisdikciju neatkarību pasludinājušajās Baltijas valstīs. 1. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība ieņēma Preses namu un pārtrauca Latvijas neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu, 7. janvārī PSRS Aizsardzības ministrs izdeva pavēli nosūtīt uz Baltiju desanta karaspēka vienības. [[Interfronte]] pieprasīja Ivara Godmaņa valdības atkāpšanos, Tautas fronte izsludināja Vislatvijas manifestāciju valdības atbalstam 13. janvārī. Pēc PSRS karaspēka uzbrukuma [[Viļņa]]s Televīzijas torņa aizstāvjiem 1991. gada 13. janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu” un Latvijā sākās [[Barikāžu laiks]]. Vecrīgā un citviet tika uzceltas barikādes pārvaldes un telekomunikāciju iestāžu aizsardzībai. 14. janvārī OMON iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, 15. janvārī Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, bet 20. janvārī ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku. Aizstāvot to, divi milicijas darbinieki gāja bojā, vairāki ministrijas darbinieki tika ievainoti, gāja bojā arī divi kinooperatori un viens garāmgājējs. Barikāžu laiks deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. [[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptaujā]] piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret 24,7% iedzīvotāju. Tādējādi 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurā apstiprināja Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības<ref>[http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=arch2&cont=35 Dokumentu oriģinālu izstāde no Ārlietu ministrijas arhīva 2006. gadā]</ref> === Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana === {{Pamatraksts|Augusta pučs|PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu}} Pēdējais PSRS mēģinājums militāri pakļaut Latviju notika 1991. gada Maskavas [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. Rīgas ielās patrulēja padomju bruņumašīnas, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome 21. augustā pieņēma „[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu]]”, kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] pilnu darbību un atcēla 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu Latvijas valsts varas atjaunošanai ''de facto''. 1991. gada 22. augustā [[Islande]]s valdība atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet 24. augustā [[Dānija]] oficiāli paziņoja, ka ir gatava atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 27. augustā [[Eiropas Kopiena]]s dalībvalstis pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, uzsverot, ka EK dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlēto Latvijas parlamentu un valdību par likumīgu Latvijas tautas pārstāvjiem. 24. augustā [[Krievijas PFSR]] prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja dekrētu „Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”, 2. septembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] paziņoja par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 6. septembrī beidzot arī [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|PSRS Valsts padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]]. 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekli. == Mūsdienu Latvija == {{Pamatraksts|Latvija}} 1992. gada 19. martā sākās [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]], kas tika pabeigta 1994. gadā. Krievijas kontrolē palika tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kura tika likvidēta 1998. gadā. 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|starptautisko tālsarunu kodu]] +371. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika veiktas radikālas saimnieciskas reformas ar brīvā tirgus principu ieviešanu un valsts uzņēmumu privatizāciju. Eksporta iespēju samazināšanās un orientēšanās uz tranzīta un banku pakalpojumiem deformēja Latvijas ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās lēni, 1999. gadā sasniedzot tikai 25% no vidējā [[Eiropas Savienība|ES]] līmeņa. Tomēr zemās darba algas un samērā labi izglītotais darbaspēks piesaistīja prāvas ārzemju investīcijas. === Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997) === 1992. gada 7. maijā apgrozībā tika ieviests [[Latvijas rublis]], bet no 1992. gada 20. jūlija tas kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |title=Latvijas Banka |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040904082940/http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |archivedate={{dat|2004|09|04||bez}} }}</ref> bet, sākot ar 1993. gada 5. martu, arī Latvijas rublis tika aizstāts ar pastāvīgu nacionālo valūtu — [[Lats|latu]]. Liela nozīme cīņā ar saimniecisko krīzi, bet vēlāk ekonomiskās attīstības veicināšanā bija starptautiskajām institūcijām. Tā Latvija 1992. gada 19. maijā oficiāli kļuva par [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] (SVF) dalībnieci,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/latvijas-sadarbiba-ar-svf|title=Latvijas sadarbība ar SVF {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2023-09-23|language=lv}}</ref> bet no tā paša gada 11. augusta [[Pasaules Banka|Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas)]] dalībvalsts. Vēlēšanos iestāties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) Latvija oficiāli izteica 1995. gada 27. oktobrī, iesniedzot pieteikumu [[Spānija]]i — tajā laikā ES prezidējošajai valstij. Pirmie pozitīvie ekonomisko reformu augļi bija augstā inflācijas samazināšanās — tā sāka sarukt jau pēc Latvijas rubļa ieviešanas. Taču, neskatoties uz daudzajiem reformu pasākumiem, ekonomiskā situācija valstī turpināja pasliktināties, it īpaši rūpniecībā. Gandrīz visi lielie PSRS pakļautie uzņēmumi 1992. gadā bija nonākuši bankrota priekšā. Galvenie rūpniecības krīzes iemesli bija tie paši, kas PSRS ekonomikai kopumā — monopolisms, vāja ieinteresētība ražošanas rezultātos, neracionāla resursu izmantošana un to deficīts, atpalikusi tehniskā bāze u.c. Sākot ar 1993. gadu, ekonomiskā situācija Latvijā sāka stabilizēties, [[iekšzemes kopprodukts]] vairs nesamazinājās, inflācija bija būtiski kritusies, [[valsts budžets]] tika noslēgts ar minimālu deficītu. Augstāko padomi pēc 1993. gada 5.—6. jūnijā notikušajām vēlēšanām nomainīja 5. Saeima, bet I.Godmaņa valdības vietā stājās [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītā centriski labējā valdība. Tās pamatu veidoja savienība „[[Latvijas Ceļš]]”, kura vēlēšanās bija ieguvusi 36 deputātu vietas Saeimā. V.Birkava valdība aktīvi turpināja iepriekšējās valdības uzsākto reformu ceļu, galveno uzsvaru liekot uz privatizāciju, brīva tirgus un konkurences ieviešanu, kā arī likumdošanas sakārtošanu. Deviņdesmito gadu vidū Latvija pārdzīvoja smagu finanšu un banku krīzi. Arī iekšpolitikā situācija bija saasinājusies sakarā ar 1994. gada 21. jūnijā pieņemto [[Pilsonība]]s likumu un tajā iekļautajām normām par [[naturalizācija]]s kārtību un kvotām. Tas gan tika vairākkārt labots, līdz galīgajā variantā šis likums tika pieņemts un izsludināts 1994. gada 11. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |title=Pilsonības likums |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090328101715/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |archivedate={{dat|2009|03|28||bez}} }}</ref> Naturalizācijas process tika uzsākts 1995. gada 1. februārī. Taču arī turpmākajos gados pilsonības, naturalizācijas un [[valoda]]s lietošanas un mācīšanas jautājumi joprojām palika vieni no aktuālākajiem diskusiju tematiem sabiedrībā. 1998. gada 22. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas atviegloja nepilsoņu naturalizāciju. 1998. gada 3. oktobrī notika [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|tautas nobalsošana par grozījumu atcelšanu Pilsonības likumā]], kurā ar 52,5% pret un 44,9% par balsīm grozījumi tomēr tika apstiprināti. Deviņdesmito gadu otrajā pusē banku krīze tika pārvarēta un sākās Latvijas [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Tā, 1997. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 6,5%, sāka palielināties reālā darba alga, pieauga tirdzniecības apgrozījums. Ekspertu vidū pat aizsākās diskusijas par iespējamo ekonomikas „pārkaršanu”. Taču nākamajā, 1998. gadā Latviju atkal piemeklēja finanšu krīze. Viens no tās galvenajiem cēloņiem bija finanšu krīze Krievijā, ar kuru Latviju joprojām saistīja ciešas ekonomiskās saites. Lai gan arī šī krīze sāpīgi skāra uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, tā drīz vien tika pārvarēta un Latvijas ekonomiskā izaugsme atsākās. === Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007) === [[Attēls:GW_Bush_in_Riga_2005.jpg|thumb|200px|[[Džordžs V. Bušs]], [[Vaira Vīķe-Freiberga]], [[Arnolds Rītels]], un [[Valds Adamkus]] [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada 7. maijā]] Stabilu Latvijas ekonomisko attīstību kopš deviņdesmito gadu otrās puses veicināja ekonomisko un strukturālo reformu turpināšana, bet, sākot ar 2000. gadu, nozīmīgu lomu ieguva iestāšanās process ES. Pirmās iestāšanās sarunu sadaļas tika atvērtas 2000. gada 28. martā. Tās ietvēra ārējos sakarus, kopējo ārējo un drošības politiku, statistiku, enerģētiku, konkurences politiku u.c. 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika [[2003. gada referendums par dalību ES|referendums par dalību ES]], kurā piedalījās 71,5% vēlētāju, no tiem par balsoja 67,0%, pret 32,3%. 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās [[NATO]] un 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Septiņus gadus (2000—2007) Latvijā bija visaugstākie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi Eiropā, sasniedzot rekordaugsto 12,2% IKP pieaugumu 2006. gadā.<ref>Daiga Grūbe [http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pedejo-desmit-gadu-laika-latvijas-ikp-videji-audzis-par-4-1-proc-gada-767034 Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas IKP vidēji audzis par 4,1% gadā] — LETA 10.02.2011.</ref><ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__ikp/?tablelist=true&rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a Centrālā statistikas pārvalde]</ref> Latvijas IKP vidēji gadā pieauga par 8,8% gadā, salīdzinājumā Igaunijā šajā laika periodā vidējais pieaugums bija 8,0%, bet Lietuvā 7,5% gadā. === Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010) === {{Pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)}} Sakarā ar valsts tekošā konta deficītu un nesabalansētu saimniecisko struktūru Latvijas ekonomika kļuva nestabila un globālās finanšu krīzes sākšanās 2007. gadā noveda pie IKP samazināšanās par 4,6% 2008. gadā, 17,8% 2009. gadā un 0,2% 2010. gadā, kas bija viena no straujākajām tautsaimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdēm]] pasaulē.<ref>[http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=a8U0aGhDyw68 www.bloomberg.com]</ref> Lai novērstu valsts maksātnespēju, 2008. gada decembrī Latvijas valdība pēc pozitīva Saeimas balsojuma parakstīja vienošanos ar [[Eiropas Komisija|EK]], [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]], [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]], Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par starptautisku aizņēmuma programmu. Saskaņā ar vienošanos Latvijai trīs gados (līdz 2011. gada beigām) pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums ekonomikas stabilizācijai un izaugsmes atjaunošanai, paredzot turpināt stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas. Līdz 2011. gada vidum Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% [[Parex banka]]s maksātnespējas novēršanai.<ref>Baiba Melnace [http://lv.lv/index.php?menu=doc&sub=466&id=231444 „Publiskota Latvijas nodomu vēstule SVF un Saprašanās memorands ar ES”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 09.06.2011.</ref> Krīzes laikā atgūtā Latvijas ražotāju konkurētspēja un pieprasījuma pieaugums ārvalstu tirgos 2010. gadā izraisīja preču eksporta pieaugumu par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ |title=Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī 2011. gada aprīlī |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160320090339/https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ }}</ref> Tādējādi 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomiskais pieaugums, tomēr tas līdz 2012. gadam bija lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstību nopietni apdraud [[Latvijas demogrāfija|demogrāfiskās situācijas]] pasliktināšanās un pieaugošā emigrācija. === Eiro ieviešana Latvijā === {{Pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā}} [[Attēls:Latvijas_2_eiro_monētas_reversa_dizains.jpg|thumb|200px|Latvijas 2 eiro monētas reversa dizains]] Iestāšanās līgums ES Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredzēja ES kopējās valūtas [[eiro]] ieviešanu, tiklīdz būtu izpildīti visi ekonomiskie nosacījumi ([[Māstrihtas kritēriji]]). 2005. gada 1. janvārī [[Latvijas Banka]] piesaistīja [[Lats|latu]] [[eiro]] pēc kursa: 1 EUR = 0,702804 LVL.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |title=Latvijas Bankas informācijas arhīvs |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160208053028/https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |archivedate={{dat|2016|02|08||bez}} }}</ref> Kaut gan sākotnēji bija paredzēts līdz 2008. gada 1. janvārim pāriet uz Eiropas vienoto valūtu eiro, taču sakarā ar neatbilstību Māstrihtas kritērijiem un sekojošo [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzi (2008—2010)]], Latvijas pāreja uz eiro tika atlikta. Galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēma 2013. gada 9. jūlijā.<ref>[http://www.eiro.lv/lat/aktualitates/28490 ES oficiālajā vēstnesī publicēts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā] apollo.lv 18.07.2013.</ref> Eiro ieviešanas procedūra notika 2014. gada 1. janvārī pēc iepriekš pieņemta valdības plāna.<ref>Sanita Bajāre [http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/fm-parstave-esam-iekritusi-tuksaja-gada-389248 „FM pārstāve: esam «iekrituši» tukšajā gadā”] — Db 05.03.2013.</ref> == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas nosaukums]] * [[Latvijas mākslas vēsture]] * [[Latvijas medicīnas vēsture]] * [[Kari Latvijas vēsturē]] * [[1991. gada 3. marta aptauja]] <!-- {{pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} {{pamatraksts|Livonijas krusta kari}} {{pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} {{pamatraksts|Ziemeļu kari}} {{pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} {{pamatraksts|Pirmā atmoda}} {{pamatraksts|Oberosts|Iskolats}} {{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas|Bermontiāde}} {{pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1941—1945)}} {{pamatraksts|Latvijas PSR}} {{pamatraksts|Barikāžu laiks}} {{pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)}} {{pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā|Latvijas eiro monētas}} --> == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0305029177|issueType:B Latvijas PSR arheoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050820111856/http://vesture.serveris.lv/ Latvijas vēstures datu krātuve] * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20081225153907/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvija_jedziens/latvija.htm Latvija — jēdziena ģenēze] * [https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm Izvilkumi no vēsturiskajiem dokumentiem, kas saistīti ar Latviju] * [http://www.omf.lv/images/Kartes/Karte_1-48/ Vēstures atlants "Latvija Eiropā"]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=257856 Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums] * [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, jūnijs 1998. {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]]|virsraksts=[[Kurzemes guberņa]]|periods=[[1795]]—[[1918]]|pēc=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Zviedru Vidzeme]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Rīgas apriņķis|Rīgas]] apriņķi|virsraksts=[[Vidzemes guberņa]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Valkas apriņķis|Valkas]] un [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] apriņķi|periods=[[1721]]—[[1918]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Inflantijas vaivadija]]|virsraksts=[[Vitebskas guberņa]]s <br />[[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] apriņķi|periods=[[1772]]—[[1917]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Eiropas vēsture}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] fp1fifhbkxfims3iq7lyfzqvq5dpq7y 4469383 4469377 2026-05-17T09:44:34Z Pirags 3757 /* Vikingu laiki */ 4469383 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas vēsture''' ir cieši saistīta ar citu [[Baltijas jūra]]s baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi [[Ziemeļeiropa]]s [[Ģermāņi|ģermāņu]] (dāņu, vācu, zviedru) un [[Austrumeiropa]]s [[Slāvi|slāvu]] (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karos]] un [[Senlatvijas tautu kristianizēšana]]s gaitā vēlīnajos [[Viduslaiki|viduslaikos]] izveidojās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un bīskapu valstu veidota [[Livonijas Konfederācija]], kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] tautas, pār kurām valdīja [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] elite. [[Livonijas karš|Livonijas karā]] sabrukušās Livonijas Konfederācijas zemes nonāca [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s pakļautībā. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā radās divas autonomas hercogistes — [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], kas iekļāvās globālajā tirdzniecības tīklā, izveidojot [[Kurzemes kolonijas]] Āfrikas piekrastē un Karību jūrā. [[Rīga]], kas līdz 15. gadsimtam bija lielākā [[Hanzas savienība]]s tirdzniecības pilsēta [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā, arī vēlākajos gadsimtos saglabāja nozīmīga reģionālā ekonomiskā centra statusu. 20. gadsimta sākumā latviešu apdzīvotajās zemēs izveidojās [[Latvijas Republika]], kas, neskatoties uz ilgstošu [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupāciju]], spēja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunot neatkarību]] un 2004. gadā [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai|iestājās Eiropas Savienībā]]. == Aizvēsturiskie laiki == {{Pamatraksts|Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā}} [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|200px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja]] [[Attēls:Araisi.jpg|thumb|200px|[[Āraišu ezerpils]] uz ezera salas (9.—10. gadsimts)]] === Dabas apstākļi un faunas veidošanās === Latvijas teritorija no ledājiem atbrīvojās vēlā ledus laikmeta ([[pleistocēns|pleistocēna]]) beigās, pirms 13 000—14 000 gadu. Ledum kūstot, izveidojās [[Baltijas ledus ezers]], reģionā valdīja arktiskais klimats. Parādījās pirmie augi: [[polārais kārkls]], driādes, [[efedra]], [[pundurbērzs]]. Sekojot [[ziemeļbrieži]]em un citiem dzīvniekiem šeit ienāca pirmie iedzīvotāji.<ref name="latvijas-psr-arheologija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Latvijas PSR arheoloģija |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> Ledājiem turpinot atkāpties, Baltijas ledus ezers pārvērtās par [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]]. Klimatam kļūstot siltākam, parādījās plaši bērzu meži. Sākās preboreālais klimatiskais periods (8200.—7000. gadā p.m.ē.). Joldijas jūra zaudēja savienojumu ar Ziemeļjūru un pārvērtās par saldūdens [[Ancilus ezers|Ancilus ezeru]]. Klimats kļuva siltāks un sausāks. Sākās boreālais posms (7000.—5400. gadā p.m.ē.). Savu maksimumu sasniedza priežu meži. Posma beigās klimats kļuva mitrāks, sākās alkšņu, lazdu un platlapju audžu veidošanās. Ienāca jauni dzīvnieki: [[taurs]], stirna, mežacūka, staltbriedis. Izrakumi Lubānas, Ludzas un Dvietes ezeru krastos liecina, ka šajā laikā pieaudzis arī Latvijas iedzīvotāju skaits. Ap 6000. gadu p.m.ē. Ancilus ezers pārrāva zemes aizsprostu starp Zviedriju un Dāniju un caur [[Ēresunds|Ēresundu]] savienojās ar Ziemeļjūru, izveidojās [[Litorīnas jūra]]. Klimats kļuva siltāks un mitrāks nekā mūsdienās, jo siltie [[Golfa straume]]s ūdeņi ieplūda Ziemeļjūrā, ietekmējot Latvijas klimatu. Siltais un mitrais klimats veicināja platlapju izplatīšanos. Izveidojās gan alkšņu un lazdu tīraudzes, gan jaukti lapu koku meži. Ieviesās [[Eiropas skābardis|skābardis]], [[īves|īve]], [[purvu mirte]], efeja, [[ezerrieksts]]. Perioda beigās izplatījās egle un pakāpeniski samazinājās platlapju daudzums. Bagātie nokrišņi veicināja purvu attīstību. Dzīvnieku valsts papildinājās ar savvaļas zirgu. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi un bagātākā augu un dzīvnieku valsts sekmēja Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu. 5400. — 3300. gadā p.m.ē. Latviju apdzīvoja vēlā mezolīta un agrā neolīta mednieku un zvejnieku ciltis, kuru apmetnes atrastas Osas un Zvejnieku apmetnēs, Zvejnieku kapulaukā. Līdz ar subboreālā posma sākšanos no 3300. līdz 700. gadam p.m.ē. atkal mainījās klimats. Ap 2000. gadu p.m.ē. Litorīnas jūra aizņēma tagadējās Baltijas jūras teritoriju. Klimats kļuva sausāks un nedaudz vēsāks. Samazinājās platlapju audzes, ievērojami pieauga egļu mežu platības. Klimatam kļūstot vēsākam, pamazām izzuda skābardis, īve, efeja. Daļu mežu, kas aizņēma viegli apstrādājamas augsnes, sāka iznīcināt cilvēki, attīstot līdumu zemkopību. No savvaļas dzīvniekiem plaši sastopami alnis, mežacūka, bebrs, taurs un lācis. Perioda beigās parādījās pirmie mājlopi: cūka, aita, kaza, kā arī liellopi.<ref name="latvijas-psr-arheologija" /> Pēdējā [[Holocēns|holocēna]] posmā, kas ilgst no 700. gada p.m.ē. līdz mūsdienām, klimats kļuva ievērojami vēsāks un mitrāks. Tā kā augsni lielā mērā bija izskalojuši nokrišņi, platlapju un egļu audzes Latvijas mežos samazinājās, bet bērza un priežu pieauga. Paplašinājās purvu platības. Augu un dzīvnieku valsti arvien vairāk sāka ietekmēt cilvēku darbība. Attīstoties lopkopībai, pamazām tika iznīcināti plēsīgie zvēri, paplašinoties zemkopībai, nolīsti meži. === Senie iedzīvotāji === [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastē pirmās cilvēku apmetnes parādījās pēc [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigām, vēlīnajā [[Paleolīts|paleolītā]] (senākajā [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]]), kas [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģionā aptver laika posmu no apmēram 10 500.—8500. gadu p.m.ē. Uz šo periodu attiecināmi daudzi atrastie darba priekšmeti un rīki, piemēram, no dzīvnieku kauliem izgatavoti bultu uzgaļi, [[harpūna]]s, naži u.c., kas atrasti pie [[Venta]]s pietekas [[Zaņa]]s upes un [[Laukskolas apmetne]]s arheoloģiskajos izrakumos. Senākais atradums [[Austrumbaltija|Austrumbaltijā]] ir Lingbi cirvis, kas atrasts Zaņas pietekā Meļļupītē, kas ar radioaktīvā oglekļa (¹⁴C) metodi datēts kā 12 500—12 047 gadus vecs. Vidējā akmens laikmeta ([[Mezolīts|mezolīta]]) periodā Baltijas pirmiedzīvotāji [[Skandināvijas mednieki-vācēji]] izveidoja [[Kundas kultūra|Kundas kultūru]] (8.—5. gadu tk. p.m.ē.), pie kuras pieder arī [[Zvejnieku apmetne]] un [[Zvidzes apmetne]]. Arheoloģiskajos izrakumos atrasto mezolīta Latvijas iedzīvotāju kaulos atrastās genoma paliekas liecina par viņu radniecību ar [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]] ({{val|en|Western Hunter-Gatherers, WHG}}, agrāk dēvētiem par [[kromaņonieši]]em), kas jau daudzus gadu tūkstošus bija apdzīvojuši lielu Eiropas daļu.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4170574/ Lazaridis, I. et al. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans.] [[Nature]] 513, 409—413 (2014)</ref> Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] laikmetā (4.—3. gadu tk. p.m.ē.) no tās attīstījās [[Narvas kultūra]], pie kuras piederēja [[Osas apmetne|Osas]] un [[Ičas apmetne]]s iedzīvotāji [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka tagadējiem Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem konstatējama lielāka ģenētiskā līdzība ar Rietumu medniekiem-vācējiem (WHG) nekā jebkurai citai mūsdienu Eiropas populācijai, kas liecina ka Baltijas austrumu krasta purvainajā apvidū patvērušies senākie Eiropas iedzīvotāji un vēlāko laikmetu ieceļotāju ģenētiskā ietekme ir bijusi mazāka nekā citās Eiropas daļās.<ref>[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(09)01694-7?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982209016947%3Fshowall%3Dtrue Malmstrom, H. et al. Ancient DNA reveals lack of continuity between neolithic hunter-gatherers and contemporary Scandinavians.] Curr. Biol. 19, 1758—1762 (2009)</ref><ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9 Mittnik, A., Wang, CC., Pfrengle, S. et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region.] Nat Commun 9, 442 (2018)</ref> Aptuveni 3900 gadus p.m.ē. Latvijā ienāca [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]i piederīgas ciltis, kas ģenētiski bija radniecīgas gan Rietumu, gan [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]].<ref>[https://www.academia.edu/94549621/The_Arrival_of_Siberian_Ancestry_Connecting_the_Eastern_Baltic_to_Uralic_Speakers_further_East The Arrival of Siberian Ancestry Connecting the Eastern Baltic to Uralic Speakers further East] Saag et al., 2019, Current Biology 29, 1701—1711</ref> Lielākā daļa [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Akmens laikmeta apmetņu Latvijā]] attiecas uz neolīta laikmetu, kas Baltijā aptver 3000.—1500. gadu p.m.ē. 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. šajā teritorijā sāka dominēt [[lopkopība|lopkopju]] cilšu grupa, kurai raksturīga ir [[Auklas keramikas kultūra]] un kaujas cirvji. Vēsturnieki tās uzskata par [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodā]] runājošām ciltīm, no kurām līdz 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigām atdalījās [[baltu pirmvaloda|baltu pirmvalodā]] runājošas ciltis. Tās apdzīvoja ļoti plašu teritoriju, sākot no [[Gdaņska]]s līča piekrastes līdz [[Kurzeme]]i, tālāk līdz [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezeram]], [[Ilmenis|Ilmenim]] un Maskavai. Arī seno iedzīvotāju kaulos atrastā genoma analīze liecina par Vēlā neolīta laikmeta iedzīvotāju līdzību ar [[Bedru kultūra]]s pārstāvjiem, ko uzskata par liecību indoeiropiešu valodās runājošo stepes tautu masīvai migrācijai uz Eiropu pirms apmēram 4500 gadiem.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25731166?dopt=Abstract Haak, W. et al. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] Nature 522, 207—211 (2015)</ref> No senajām baltu ciltīm gadsimtu laikā izveidojās [[Kurši|kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu]], [[Sēļi|sēļu]] un [[Zemgaļi|zemgaļu]] sentautas, kuru apdzīvotās teritorijas dienvidos pārsniedza mūsdienu Latvijas robežas. Baltu izplatības areāla ziemeļos [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] (apmēram 6. gadsimtā p.m.ē.) no [[Eirāzija]]s ienāca somugru valodās runājošās ciltis,<ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9#ref-CR36 A. Mittnik et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region] Nature Communications 9: 442 (2018)</ref> kas sajaucās ar agrākajiem iedzīvotājiem un izveidoja [[somi|somu]], [[Igauņi|igauņu]] un [[lībieši|līvu]] tautas. Seno cilšu savstarpējās attiecības nebija tikai miermīlīgas. Tās regulāri devās sirojumos uz kaimiņu zemēm, sagrābjot vergus un laupot sievas. Gadsimtu laikā starp baltu un somugru kaimiņiem notika kultūras un gēnu apmaiņa.<ref>[http://www.la.lv/igaunitis-mans-virins-es-igauna-ligavina/ Igaunītis mans vīriņš, es igauņa līgaviņa. Kaimiņu radošanās ne tikai mūslaikos!]</ref> Kristīgās ēras sākumā austrumos dzīvojošos [[latgaļi|latgaļus]] slāvi palēnām izspieda no tālāk austrumos apdzīvotajiem apgabaliem, un viņi iespiedās līvu un [[Seti (etnoss)|setu]] teritorijās Vidzemē.<ref>Jānis Cakuls „Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs.” — Rīgas Metropolijas kūrija, Rīga 2007. {{ISBN|9984619516}} (kopsavilkums 169.-200. lpp.)</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |+'''Aizvēsture Latvijas teritorijā''' !Laiks !Periods !Saimniekošanas veidi !Kultūra !Apmetnes !Valodas !Reliģija |- |11.—8. gt. [[p.m.ē.]] |[[Paleolīts]] | rowspan="2" |[[Savācējsamniecība]] |Ārensburgas — [[Svidras kultūra]] (ziemeļbriežu mednieki) |[[Laukskolas apmetne]] pie [[Salaspils]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|paleolīta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Priekšindoeiropiešu valodas]] | rowspan="2" |Ticība [[gari]]em, [[Lielā pirmmāte|Mātes kults]]<ref>[[Marija Gimbutiene]]. The Civilization of the Goddess: The World of Old Europe. San Francisco: Harper. — 1991.</ref> |- |8.—5. gt. p.m.ē. |[[Mezolīts]] |[[Kundas kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Zvidzes apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnes]] |- |5.—2. gt. p.m.ē. |[[Neolīts]] |[[Neolītiskā revolūcija]] — pāreja uz [[Ražotājsaimniecība|ražotājsaimniecību]]. Vākšana, [[medības]], [[zveja]] un [[domestikācija]] |[[Narvas kultūra]]; [[Ķemmes—bedrīšu kultūra]]; [[Auklas keramikas un laivas cirvju kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Ičas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Sārnates apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|neolīta apmetnes]] |Priekšindoeiropiešu valodas, [[indoeiropiešu pirmvaloda]], vēlāk [[baltu pirmvaloda]] | rowspan="3" | [[Baltu reliģija]], [[Veļi|veļu]] pielūgšana |- |1500 p.m.ē—Kr. dz. |[[Bronzas laikmets]] | rowspan="2" |Ražotājsaimniecība — [[lopkopība]], [[zemkopība]], [[amatniecība]], [[tirdzniecība]] | rowspan="2" |[[Kurši|Kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu (latvju)]], [[lībieši|līvu]], [[Sēļi|sēļu]], [[Zemgaļi|zemgaļu]] kultūras |[[Asotes pilskalns]], [[Ķivutkalns]], [[Vīnakalns]] un citas [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Baltu valodas|Baltu]] (dienvidu daļā) un [[somugru valodas]] (ziemeļu daļā) |- |Kr. dz.—13. gadsimts |[[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmets]] |[[Āraišu ezerpils]], [[Spietiņu apmetne]] un citas [[Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā|dzelzs laikmeta apmetnes]] |} == Vikingu laiki == {{Pamatraksts|Vikingu laiki}} [[Attēls:Ivar.png|thumb|200px|[[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|Zviedru ķēniņa]] [[Ivars Vidfamne|Ivara Vidfamnes]] un viņa pēcnācēju (7. — 10. gadsimts) ietekmes sfēra]] [[Attēls:Latvijas zemes 12. gadsimtā no Putzgers Atlas 1929.jpg|thumb|200px|Latvijas vēsturiskās zemes 12. gadsimtā (no ''Putzgers FW Historischer Atlas'', 1929).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} 5. gadsimta beigās Skandināvijas [[goti]] sāka kolonizēt [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastes zemes. 7. gadsimta beigās liela daļa no kuršu un līvu zemēm kļuva par meslu maksātājiem [[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņam]] [[Ivars Vidfamne|Ivaram]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Grobiņa|Grobiņā]] liecina, ka no 650. līdz 800. gadam šeit pastāvēja [[Rimberts|Rimberta]] hronikā pieminētā Ezerpils (''Seeburg''). Cita vikingu apmetne [[Daugava]]s lejtecē tika saukta par ''Dynasaiforgarðr'', kas visticamāk atbilst tagadējā [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] atrašanās vietai, kur atrastas daudzas vikingu senlietas. Daudzi [[Rūnu raksts|rūnu akmeņi]] Zviedrijā liecina par vikingu sirojumiem [[Līvu zemes|Līvu zemēs]], [[Igaunija]]s ziemeļos, [[Somija]]s dienvidos un visā [[Gardarīke]]s teritorijā. Bez galvenā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļa no varjagiem uz grieķiem]], kurš veda caur Ņevu—Ladogu—Volhovu—Valdaju—Dņepru, vikingu tirgotāji un karavīri reizēm izmantoja arī Daugavas ūdensceļu. Vikinɡi apɡuva arī Ventas ūdensceļu, ka Ventas lejtecē bija trīs vikingu laikmeta pilskalni – [[Lagzdīne]], [[Veckuldīga]] un [[Pabērzkalns]], tirdzniecības centri bija [[Pasiekste]] un [[Kuldīga]], arheoloģiskās liecības par tirdzniecības sakariem atrastas arī [[Vendzavas (Ziru pagasts)|Vendzavu]], [[Dokupe]]s apkārtnē un citviet.<ref>[https://research.lu.lv/ws/portalfiles/portal/40396662/JVZL_tezes_abstracts_VIII.pdf Vikingu laikmeta arheoloģiskās liecības Ventas lejtecē] Kaspars Markus Molls, “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII”, Valmieras muzejs, 2022. gada 24.–25. novembris </ref> Vikingu sāgās (ap 830. gadu) minēts, ka kuršiem ir sešas pilsētas, par ko netieši liecina arī viens no kuršu zemes nosaukumiem — [[Pilsāts]]. Kad 9. gadsimtā [[kurši]] padzina vikingus no Ezerpils, dāņu un zviedru vikingi uz īsu laiku no jauna pakļāva [[Kursa (valsts)|Kursu]],<ref>Birger Nerman "Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde". — Almqvist & Wiksell, Stockholm 1958. (S. 110.)</ref> kas aprakstīts hronikā [[Svētā Anskara dzīve]]. Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka tajā laikā zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalim]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Ūlofam]] (''Olof Skötkonung'', ap 980 — 1022).<ref>«Zviedru karalis Olavs sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.» Citāts no: Tālavs Jundzis, Guntis Zemītis „Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā (Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā)”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga. {{ISBN|9934837331}} (Latvieši un Latvija, II sēj., 13.—51. lpp.)</ref> 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kursa]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta zemes ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai.<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm <nowiki>[1]</nowiki>] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080317051249/http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2008|03|17||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]] „Senie stāsti — Latvijas vēstures lasāmgrāmata”. — Austrālijas Latvietis, Melburna 1955. (21. lpp.)</ref> No [[Sāgas|sāgu]] mutvārdu tradīcijām ir saglabājušās ziņas par [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņu]] [[Lokers|Lokera]] un [[Dorno]] cīņām ar vikingiem. Līdz ar kuršu ietekmes pastiprināšanos Baltijas jūrā un upju krastu aizsardzības būvju izveides, vikingiem sirošana šeit kļuva bīstama un ar laiku apsīka. Pēc vikingiem zināmās pasaules daļas aprakstiem veidotajā Muhameda Idrīsi 1154. gada kartē «[[Tabula Rogeriana]]» Kursa ir atēlota kā viena no Baltijas jūras salām. Iespējams, ka minētas arī apdzīvotās vietas [[Jelgava|Mītava]], [[Mežotne]] un [[Alsunga]].{{nepieciešama atsauce}} == Senlatvija == {{Pamatraksts|Jersika (valsts)|Koknese (valsts)|Kursa (valsts)|Tālava|Zemgale (valsts)|Līvu zemes|Sēlija (zeme)}} [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|200px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās]][[Attēls:Balti_ap_13.gs.svg|200px|thumb|Baltu zemes 13. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Jersika.jpg|thumb|200px|[[Letija]]s [[karalis|ķēniņvalsts]] (''Lettia'') teritorija 13. gadsimta sākumā]] Latvijā ir uzskaitīti ap 500 pilskalnu, pileņu un ezerpiļu, kas liecina par nopietnu teritorijas kontroli un sazarotu ceļu tīklu. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Benninghofens|Frīdriha Beninghofena]] domām, Austrumbaltiju 12. un 13. gadsimtu mijā apdzīvoja apmēram pusmiljons iedzīvotāju — ap 170 000 lietuvju, 150 000 igauņu, 135 000 senlatviešu (latgaļu, zemgaļu, kuršu un sēļu) un ap 20 000 lībiešu. Latvijas teritorijā dzīvoja vidēji 2,5 cilvēki uz 1 km². Ja var ticēt slāvu garo un jaukto uzkalniņu izplatībai, tad 5—9 gs. tie nelielā skaitā dzīvojuši Abrenes un Krāslavas pierobežā. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta vairākās baltu un līvu zemēs. Rakstos un hronikās minēta [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Upmale (zeme)|Upmale]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]] un [[Atzele]],<ref>Jānis Turlajs „Latvijas vēstures atlants”. — Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga 2011. {{ISBN|9789984076140}} (12. lapa)</ref> kā arī līvu [[Idumeja]], [[Metsepole]], [[Turaida (zeme)|Turaida]] un [[Daugavas Līvzeme]]. == Senlatvijas tautu kristianizēšana == === Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas === Pēc Senās [[Romas impērija]]s sabrukšanas vairāku gadsimtu laikā notika [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] (Rietumu) un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[Pareizticība|ortodoksās (Austrumu) baznīcas]] atsvešināšanās. Latvijas kristianizēšanu no Rietumiem veicināja Senlatvijas saiknes ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Dānija|Dāniju]], kur kristīgā ticība kļuva pazīstama 9. gadsimtā. Zināms, ka ap 850. gadu Apūlē un Jūrpilī pie [[Grobiņa]]s zviedriem bija pastāvīgas apmetnes. Pirmais zināmais kristiešu misionārs [[Daugava]]s baseina zemēs bija [[Torvalds Kodransons]], kam 985. gadā [[Bizantijas imperators]] Bazilejs II izsniedza «grāmatu», saskaņā ar kuru Torvalds tika iecelts par [[Konstantinopole]]s pilnvaroto sūtni pie [[rusi|rūsu]] ķēniņiem Austrumbaltijā. Pēc 986.—990. gada [[Polockas kņazi|Polockas ķēniņa]] [[Ragnvalds|Ragnvalda]] meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, Torvaldam atļāva nodibināt pirmo klosteri.<ref>uz zviedru valodu tulkojis Åke Ohlmarks "Torvald vittfarnes saga" (''Torvalda Ceļotāja sāga''), — 1964. (243 lpp.)</ref> [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes un Hamburgas arhibīskapi]] kopš 11. gadsimta bija garīgie un laicīgie valdnieki plašā teritorijā, kas aptvēra [[Baltijas jūra]]s piekrastes zemes. No Hamburgas arhibīskapijas hronikas zināms, ka [[Dānijas karaļi|dāņu karaļa]] Svenda II Estridsena valdīšanas laikā (1047—1074) [[Kursa (valsts)|Kursā]] par tirgotāju vajadzībām tika uzcelta baznīca. Skandināvu ietekmē notikusi arī līvu apbedīšanas tradīciju maiņa, pārejot no mirušo sadedzināšanas uz skeletkapiem. Izplatījušies arī Skandināvijā ražoti vai to pirmparaugu ietekmē veidoti krustiņi. Kņaza [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] valdīšanas laikā (1044—1101) pieauga [[Polockas kņazi|Polockas valsts]] ietekme Austrumlatvijā. 12. gadsimta sākumā kristīgā ticība no austrumiem Latvijā ieplūda galvenokārt gar Daugavas un Gaujas ūdensceļiem latgaļu, sēļu un zemgaļu centros. Spriežot pēc krustiņu atradumiem bagātu sieviešu, retāk bagātu vīriešu, kapos un pilskalnos, tā skārusi vispirms turīgāko sabiedrības daļu. Arī [[Daugavas līvi]] jau kopš [[Vikingi|vikingu laiku]] beigām bija [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu meslu atkarībā, kuri sniedza tiem militāru atbalstu karos ar [[zemgaļi]]em. 12. gadsimta vidū kopīgi ar [[Gotlande]]s tirgotājiem vācu tirgotāji apguva kādreizējo [[Vikingi|vikingu]] „[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļu no varjagiem uz grieķiem]]” pa [[Daugava|Daugavu]], kas veda no „[[Rīga|Rīgas vietas]]” (latīņu: ''locus Rige'') caur [[Salaspils|Holmi]], [[Koknese|Koknesi]], [[Jersika (valsts)|Jersiku]] un [[Krāslava|Krāslavu]] uz vēl varjagu laikos dibināto [[Polocka|Polocku]] un [[Smoļenska|Smoļensku]]. Vēlāk tika apgūts arī [[Gauja]]s ūdensceļš caur [[Turaidas pils|Turaidu]], [[Cēsis|Cēsīm]], [[Valmiera|Valmieru]], Gaujienu uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Par vācu tirgotāju punktu Daugavas lejastecē 12. gadsimtā otrajā pusē kļuva [[Ikšķile]]. === Livonijas krusta kari === [[Attēls:Rīgas_miera_līgums_ar_kuršiem_(1230).JPG|thumb|200px|1230. gadā [[Rīgas miera līgums ar kuršiem|Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem]] oriģināls]] {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1147. gadā Romas pāvests [[Eugenijs III]] un 1171. gadā pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] izdeva bullas, aicinot [[sakši|sakšu]] bruņiniekus piedalīties krusta karā pret [[Vendi (Livonija)|vendiem]], ko uzskata par [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumu. Pirmais zināmais [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] misionārs mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Meinards no Zēgebergas]], kura vadībā [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Salaspilī]] tika uzceltas pirmās mūra pilis un baznīcas. 1186. gadā viņš kļuva par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]]. Par krusta karu sākumu mūsdienu Latvijas teritorijā var uzskatīt 1193. gadu, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] noteica vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē. 1198. gadā pie Rīgas "Senā kalna" notika pirmā krustnešu kauja ar līviem, kuras laikā nogalināja otro Ikšķiles bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]]. [[Attēls:Durbes_kauja.JPG|left|thumb|267x267px|Piemiņas zīmes [[Durbes kauja]]s vietā]] Nākamais bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberts]] 1201. gadā starp vairākiem līvu un kuršu ciemiem nodibināja [[Rīga]]s pilsētu vietā, kur jau senāk bija pastāvējusi [[Indriķa hronika]]s aprakstītā Rīgas tirdzniecības vieta (''locus Rige''). No 1207. līdz 1209. gadam tika pakļautas [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1230. gadā Romas pāvesta vicelegāts [[Alnas Balduīns]] noslēdza līgumu ar [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|kuršu ķēniņu]] [[Lamekins|Lamekinu]] par viņam pakļautās Kursas daļas kristīšanos un atteikšanos no meslu maksāšanas dāņiem vai zviedriem. Tomēr iecerētā tieši Romas pāvestam pakļautās Kurzemes izveide nerealizējās un tā 1253. gadā tika sadalīta starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livonijas ordeņa teritorijā nokļuva arī kuršu [[Pilsāts]], kurā ordenis 1253. gadā uzbūvēja atbalsta bāzi Dienvidkursas iekarošanai — Mēmelburgas pili tagadējā [[Klaipēda|Klaipēdā]], kas Livonijas ordeņa pakļautībā atradās līdz pat 1328. gadam. Ar krustnešu palīdzību 13. gadsimta divdesmitajos gados Livonijas valstī tika iekļautas mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas (izņemot Zemgali un Kursu), lai gan vēl vairākus gadu desmitus starp Baltijas tautām un bruņiniekiem noritēja sīvas kaujas, kurās ne vienmēr uzvarētāji bija bruņinieki. 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] (iespējams, pie mūsdienu Šauļiem Lietuvā) zemgaļu un žemaišu karaspēks praktiski iznīcināja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Tā atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], no kura vēlāk izveidojās tā atzars — Livonijas ordenis. Arī 1260. gadā [[žemaiši]] ar [[Kurši|kuršu]] palīdzību pie [[Durbes kauja|Durbes]] smagi sakāva ordeņa karaspēku. Kaujā krita arī toreizējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Burhards fon Hornhūzens]], kā arī, pēc [[Pēteris no Duisburgas|Duisburgas Pētera hronikas]] ziņām, ap 150 bruņinieku un vairāki tūkstoši ierindas karotāju. Kaujas iznākums izjauca Vācu ordeņa stratēģiskos plānus apvienot [[Prūsija]]s un [[Livonija]]s zemes. Ja tas būtu izdevies, visai ticams, ka tad arī [[Lietuva]] nebūtu varējusi sekmīgi pretoties Vācu ordenim. Pārējo Baltijas zemju pakļaušanu lielā mērā veicināja šo zemju pastāvīgie savstarpējie ķīviņi un to valdnieku kļūšana par krustnešu vasaļiem. Latvijas iekarošanu krustneši pabeidza 1290. gadā, kad nepakļautie [[zemgaļi|zemgaļu]] karavadoņi pieņēma lēmumu pamest savas zemes un 100 000 iedzīvotāju devās uz [[Lietuvas dižkunigaiši]]em piederošajām zemēm. Nākamajos gadsimtos vācieši ieguva arvien lielākas privilēģijas, bet pamatiedzīvotāji zaudēja gandrīz visas savas politiskās tiesības. == Livonijas periods == {{Pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} [[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem [[Ebstorfas karte|Ebstorfas kartē]] (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' ("nocietinājumu zeme", [[Gardarīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s un [[Smoļenska]]s pilsētas pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], aiz tās agrākās svēbu (''Sueoni''), vēlāko [[alemaņi|alemaņu]], zemes un attēlotas [[Polija]]s pilsētas]] [[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|250px|Livonijas Konfederācija 1534. gadā]] [[Livonijas Konfederācija]] aptvēra Latvijas un Igaunijas teritorijas. Būtībā tā bija piecu nelielu valstu (Livonijas ordenis, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] mūsdienu Latvijas teritorijā, kā arī [[Tērbatas bīskapija]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] mūsdienu Igaunijas teritorijā) visai amorfa konfederācija, kura pastāvēja no 1228. līdz 1560. gadam. Saskaņā ar tā laika Eiropas [[Feodālisms|feodālās]] sistēmas noteikumiem, Livonija skaitījās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Vasalis|vasaļvalsts]], bet tā vienlaicīgi bija tieši pakļauta arī Romas [[Romas pāvests|pāvestam]]. Ne viens, ne otrs no šiem abiem [[Suverēns|suverēniem]] Livonijas iekšējās lietās parasti nejaucās. Lielāko lomu gan spēlēja Livonijas ordenis, taču par savu ietekmi cīnījās arī Rīgas arhibīskapija un bīskapijas, kā arī lielāko pilsētu [[rāte]]s. Tādēļ Livonijas iekšpolitika bija nebeidzamu ķildu virkne starp krustnešiem, rātskungiem un baznīctēviem, kas pārauga [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] (1297—1330). Livonijas periodā starp priviliģēto vācu bruņinieku, amatnieku un latviešu zemnieku šķirām pastāvēja dziļa šķirtne ekonomiskā, politiskā un kultūras ziņā, kura nekad tā arī nemazinājās. Latviešu zemniekiem aizliedza nēsāt ieročus, tika aizliegtas pat [[dūdas]]. Tomēr tiesiskuma ziņā mūsu senču maztautas Livonijas baznīcas valstī bija stingri nodrošinātas. Līvu, letgaļu un zemgaļu tiesību kodeksi ir bijuši spēkā visus viduslaikus, tātad visu Livonijas baznīcas valsts pastāvēšanas periodu. 1525. gadā izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Arī tie mūsu maztautu iedzīvotāji, kuri nokļuva pilsētās, bija brīvi. Piemēram, Rīgā viņi varēja nokļūt un kļūt par namniekiem, iemaksājot pilsētas kasē pusi markas. Viņi varēja izmantot visas brīva cilvēka tiesības, un, noteikti, starp mūsu senčiem bija tādi, kuri tās arī izmantoja. Ap16. gadsimta vidu parādās pirmās latviešu skolas. Agrāk latviešu bērni varēja mācīties tikai vāciski vai latīniski. Neskatoties uz šīm šķiru atšķirībām, Livonija saimnieciskā ziņā piedzīvoja uzplaukumu — paplašinājās tirdzniecība, attīstījās pilsētas, tās lielā mērā līdzinājās Ziemeļvācijas pilsētām. Bruņniecības loma 15. — 16. gadsimta Eiropā sāka strauji samazināties. Arī Livonijā bruņinieki agrāk iekarotajās zemēs arvien vairāk pievērsās saimniecībai — tie veidoja [[muiža]]s, bet paši kļuva par muižniekiem. Muižu zemes bija nepieciešams apstrādāt. Tādēļ vietējie zemnieki, kuri līdz tam pārsvarā bija samērā brīvi ļaudis, tika piesaistīti zemēm. Ja 13. un 14. gadsimtā muižas apsaimniekoja gandrīz vienīgi senlatviešu vasaļi, tad 15. gadsimtā sāka strauji pieaugt vācu muižu skaits. Vācu muižnieki bez kalpu un dreļļu (vergu, karagūstekņu) darba savās muižu saimniecībās 15. un 16. gadsimtā sāka izmantot savās lēņa zemēs dzīvojošo brīvo zemnieku klaušas.<ref>Indriķis Šterns „Latvijas vēsture 1290-1500”. — Daugava, Rīga 1997. {{ISBN|9984531503}} (478 lpp.)</ref> Ar [[ragana]]s sadedzināšanu Grobiņā 1559. gadā Kurzemē sākās raganu prāvas, [[Grobiņas pils]] novadu 1560. gadā ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. === Livonijas kartes === <gallery> LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|Livonija (J. Portancija karte, patapināta no [[Abrahams Ortēlijs|Ortēlija]] ''Theatrum Orbis Terrarum'', pēc 1570) 1595 G Mercator Livonia.jpg|Livonijas karte ([[Gerhards Merkators|Merkatora]] ''Atlas'', 1595), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa iezīmēta kā ''Letten'' LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu,_1662.jpg|Livonijas karte (''Joan Blaeu'', 1662) Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula,_1705.jpg|Livonijas un Kurzemes hercogistu kartes (1670), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa (sārtā krāsā) izdalīta kā atsevišķa zeme un latīniski nosaukta par LITLANDIA. </gallery> == Cīņas par kundzību Baltijā == [[Attēls:Sadalītā Latvija (Livonija, Kurzeme, Zemgale) 16. gadsimtā.jpg|thumb|Sadalītā Latvija Livonijas kara laikā. [[Vidzeme]] (<small>LIVONIA AUSTRALIS</small>), [[Kurzeme]] (<small>CVRETES</small>), [[Zemgale]] (<small>SEMBIA</small>)]] [[Attēls:Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg|thumb|[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] karogs]] [[Attēls:Hercog Jacob Kettler. Woodprint 1648.jpg|thumb|Hercogs Jēkabs Ketlers]] {{Pamatraksts|Livonijas karš|Livonijas un Lietuvas reālūnija|Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Otrais Ziemeļu karš|}} Laikā no 1557. līdz 1566. gadam Livonijas Konfederācijas laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojas igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņem arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: * [[Zviedru Igaunija]]. * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. * [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā līdz 1582. gadam. * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. * [[Rīgas brīvpilsēta]] līdz 1582. gadam. * [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. [[Ivans IV|Ivana IV]] sūtītais krievu un tatāru karaspēks izkāva un verdzībā uz Krieviju aizdzina desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Ivana IV atbalsts Dānijas karaļa brāļa, bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] kronēšanai par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]] (1570—1578) beidzās ar pilnīgu izgāšanos. [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] sekmes [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1558—1583) nostiprināja ūnijas varu Livonijas teritorijas lielākajā daļā. Tās kontrolē atradās Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Piltenes bīskapiju un Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirkusī Dānija pakāpeniski zaudēja šīs zemes Zviedrijai. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] lielāko daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva [[Zviedrija]]. Poļu-Lietuviešu kontrolē palika [[Inflantijas vaivadija]], Kurzemes un Zemgales hercgiste, kā arī [[Piltenes apgabals]]. No 1642. līdz 1682. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs [[Jēkabs Ketlers]], kurš panāca savas valsts saimniecisko uzplaukumu. Šajā laikā izveidojas [[Kurzemes kolonijas]] — [[Svētā Andreja sala]] [[Gambija (upe)|Gambijas upē]] un [[Tobāgo]] sala. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā no 1656. līdz 1661. gadam Zviedrijas karaspēks smagi izpostīja Kurzemes hercogisti. Bēgot no vajāšanām Krievijā, pēc 1666. gada uz [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]] (Latgali) pārcēlās vairāki tūkstoši [[Vecticībnieki|vecticībnieku]]. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu kara]] gaitā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]] un Rīgu iekaroja [[Krievijas Impērija]], kuras ietekmē ātri nonāca arī Kurzemes un Zemgales hercogiste. <gallery> Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585 Livland1585-1710.gif|Zviedrijas iekarojumi, 1585-1710 Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|[[Salaspils kauja]], 1605 Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar KZH karogu 1672-1675.jpg|Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar karogu </gallery> == Latvija Krievijas Impērijas sastāvā == {{Pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|200px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā)]] [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|200px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] karte" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]] Mūsdienu Latvijas teritorijas nonākšanu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā iesāka [[Lielais Ziemeļu karš]] (1700—1721). Kara laikā 1710. gadā sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. 1710. gadā Krievijai [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|padevās Rīga un Livonijas]] augstmaņi. 1721. gada [[Nīštates miera līgums]] apstiprināja Rīgas un [[Zviedru Vidzeme]]s nonākšanu Krievijas pakļautībā. [[Inflantijas vaivadija]] ([[Latgale]]) Krievijas pakļautībā nonāca 1772. gadā, līdz ar otro [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas dalīšanu]]. Līdz ar trešo Polijas dalīšanu 1795. gadā pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs atteicās no troņa, par to saņemot bagātīgu kompensāciju no Krievijas, bet Kurzemes Bruņniecības pārstāvji parakstīja līgumu ar Krievijas Impēriju, kas ieguva arī [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]]. Hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā un tās teritorijā tika izveidota [[Kurzemes guberņa]]. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] valdošajai vācbaltu aristokrātijai Krievija nodrošināja visplašāko politisko autonomiju, kas daļēji tika izbeigta tikai 1889. gadā, līdz ar impērijas pārvaldes sistēmas ieviešanu un [[pārkrievošana|pārkrievošanu]]. Līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], latviešu likteņus noteica Krievijas Impērijas pārvaldes institūcijas un vācbaltu muižniecības pašpārvaldes orgāni — [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes]] un [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]]. 1802. gadā pēc Krievijas Impērijas nodokļu pievienošanas jau esošajiem nodokļiem, zemnieku stāvoklis kļuva nepanesams un notika [[Kauguru nemieri]]. Latviešus izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem. 1817. gadā Kurzemes guberņā, bet 1819. gadā Vidzemes guberņā [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|atcēla dzimtbūšanu]]. 1849. gada likums ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā dzimtbūšanu atcēla arī Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē. 1862. gadā atvēra Rīgas Politehnisko augstskolu, kur mācības notika vāciski. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā daudzviet cēla pareizticīgo baznīcas, latviešiem piedāvāja dažādus atvieglojumus par pāriešanu pareizticībā. Tālaika [[Valodu politika Latvijā|valodu politikas]] pamatā bija [[krievu valoda]]s ieviešana vācu dominētajā lietvedībā un izglītībā. Latgalē 1864. gada noteikts pilnīgs [[latīņu raksts|latīņu drukas]] lietošanas aizliegums, ko atcēla 1904. gadā.<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/6.-septembris.-latinu-drukas-aizliegums-lietuva-un-latgale.a73493/ 6. septembris. Latīņu drukas aizliegums Lietuvā un Latgalē]</ref> Sākas [[Latgaliešu nacionālā atmoda]]. === Latviešu tautas atmoda === {{Pamatraksts|Pirmā atmoda}} [[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|thumb|200px|[[Krišjānis Valdemārs]] (1825—1891)]] Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Jau 1822. gadā Jelgavā sāka izdot „Latviešu Avīzes”. Tomēr līdz pat 1860. gadiem [[latvieši]]em bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo [[dzimtbūšana]] ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19. gadsimta otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem.{{Nepieciešama atsauce}} Reaģējot uz stingro [[pārkrievošana]]s politiku, vācu garīdzniekiem un rakstniekiem radās pastiprināta interese par vietējo latviešu zemnieku [[Latviešu valoda|valodu]] un kultūru. Palielinājās izglītoto latviešu skaits. Virkne izglītotu latviešu ([[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Barons]], [[Atis Kronvalds]], [[Rihards Tomsons]] un [[Krišjānis Valdemārs]]) un citi radīja [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību ar mērķi veicināt latviešu lasīt un rakstītprasmi. Viņi ar publikācijām vērsās pret latviešu sociāli ekonomisko apspiestību. Par vienu no pirmajiem šīs kustības centriem kļuva [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] (tagad [[Tartu]], [[Igaunija|Igaunijā]]), kur studēja daudzi latvieši. Jaunlatviešu kustība bija Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] atspulgs, to uzskata par latviešu tautas atmodas sākumu. Tai pat laikā par svarīgu rūpniecības centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā rūpniecības pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga]]s), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un [[Ivanova]]s).<ref>Igors Vārpa „Ceļš uz Latvijas valsti 1914 — 1922”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934110601}} (5 lpp.)</ref> Rūpniecības attīstība veicināja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas un citām agrārām un pilsētu reformām 19. gadsimta 70. — 80. gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars un loma sabiedrībā. Šajā situācijā sabiedriskais pieprasījums sāka pāraugt jaunlatviešu idejisko piedāvājumu, kas pamatā aprobežojās tikai ar izglītību un kultūras aktivitātēm. Tās vietu 80. gadu beigās, 90. gados ieņēma jauna kustība — [[Jaunā strāva]]. [[Attēls:Kreslins Teiku ilustracija.jpg|200px|thumb|left|„Latviešu teikas iz Malienas” (1891) Jāņa Krēsliņa ilustrācija]] Atšķirībā no jaunlatviešiem, Jaunās strāvas pārstāvji — Jānis Pliekšāns ([[Rainis]]), [[Janis Jansons-Brauns]], [[Pēteris Stučka]], [[Miķelis Valters]] un citi — sāka paust nacionālpolitiskas un sociālpolitiskas idejas, kas pakāpeniski noformējās [[Demokrātija|demokrātiskā]] ideoloģijā. Jaunās strāvas aktīvisti pulcējās ap avīzi „[[Dienas Lapa]]”, kas sāka iznākt 1886. gadā un [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]].{{Nepieciešama atsauce}} Taču arī Jaunās strāvas ideoloģiskā platforma bija samērā ierobežota — tās dienas kārtībā, ja neskaita atsevišķas, vispārīgas tēzes, nebija ne nacionālā jautājuma, nedz arī kādas Latvijas politiskās patstāvības, piemēram, autonomijas idejas. Jaunā strāva praktiski pārstāja funkcionēt pēc tam, kad varas iestādes apturēja „Dienas Lapas” darbību, apcietināja lielāko jaunstrāvnieku aktīvistu daļu un izsūtīja trimdā.{{Nepieciešama atsauce}} Taču jaunlatviešu un jaunstrāvnieku idejas un darbība nepalika bez rezultāta. Deviņpadsmitā gadsimta deviņdesmitajos gados strauji sāka veidoties Latvijas sabiedrības politiskā struktūra, kas divdesmitā gadsimta sākumā pieņēma jau vairāk vai mazāk skaidras aprises. Latvieši kā tauta no agrāras, patriarhālas sabiedrības sāka veidoties par moderno laiku nāciju ar izteikti nacionālu kultūru un augošu pašapziņu, tās jēgu un statusu sākot formulēt filozofiskos, ideoloģiskos un politiskos jēdzienos un kritērijos. Tieši šajā laikā dzima idejas un tika formulēti politiskie mērķi, kas pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] noveda pie neatkarīgas, nacionālas Latvijas valsts nodibināšanas.<ref>Miķelis Valters „Patvaldību nost! Krieviju nost!” — laikraksts «Proletārietis» 1903. gada novembris</ref> === Ideoloģijas un politiskās domas attīstība === [[Attēls:Vilis_Olavs.jpg|thumb|200px|[[Vilis Olavs]] (1867—1917)]] [[Vācbaltieši]] savas politiskās intereses īstenoja galvenokārt ar [[Landtāgs|landtāgu]] un Vidzemes un Kurzemes gubernatoru, ar kuriem tiem parasti bija laba saprašanās, palīdzību. Bet redzamāko latviešu sabiedrisko darbinieku vidū drīzāk bija vērojama šķelšanās un konfrontācija, nekā apvienošanās. Politisko uzskatu ziņā pakāpeniski veidojās konservatīvais un liberālais strāvojums. Asākās pretrunas starp tiem izvērsās par nacionālajiem jautājumiem. Tā sauktie [[jaunnacionālisti]] ([[Vilis Olavs]], [[Andrievs Niedra]] u.c.), kuri pārsvarā pārstāvēja liberālo novirzienu, aicināja latviešus uz aktīvu latviskās kultūras attīstību, taču nespēja skaidri noformulēt savu attieksmi pret vācbaltiešiem. Brīžiem tie aicināja uz vācbaltiešu noliegšanu, brīžiem uz tuvināšanos un sadarbību. Noteiktāka bija viņu nostāja attiecībā uz Krieviju. Tā bija orientēta uz pakļaušanos Krievijas Impērijas ķeizaram un vietējiem Baltijas gubernatoriem. Tādēļ jaunnacionālisti, lai arī rosināja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos, plašu popularitāti latviešu vidū neguva. Industrializācija, pilsētu izaugsme un strādnieku šķiras lomas palielināšanās Latvijā 19. gadsimta pēdējā trešdaļā un gadsimtu mijā bija priekšnosacījumi, kas veicināja sociāldemokrātisko ideju izplatīšanos un to organizāciju veidošanos. Kā viena no pirmajām 1901. gadā izveidojās Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP).{{Nepieciešama atsauce}} Sekojot Austrijas [[Marksisms|marksistu]] piemēram, LSDP iestājās par Krievijas Impērijas pārveidošanu par federālu valsti (kurā Latvija būtu viena no federācijas pavalstīm) un teritorijās dzīvojošo vietējo tautu kulturālo autonomiju. 1904. gadā LSDP sadalījās radikāli internacionālajā [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā]] (LSDSP) un ietekmīgākajā Sociāldemokrātu Savienībā (SDS),{{Nepieciešama atsauce}} kura turpināja izvirzīt latviešu nacionālo interešu aizstāvības programmu un iestājās par Latvijas pašnoteikšanos, īpaši [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā. === 1905. gada revolūcija === {{Pamatraksts|1905. gada revolūcija Latvijā}} Relatīvi lielākā ideoloģiskā un politiskā loma nacionālas Latvijas valsts veidošanā bija [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]]i (LSS), kura tika nodibināta Šveicē 1903. gadā, bet 1904. gadā tai pievienojās daļa SDS.{{Nepieciešama atsauce}} Pagāja ilgs laiks, kamēr LSS idejas guva plašu atbalstu latviešu vidū. LSS dibinātāji — [[Ernests Rolavs]], [[Miķelis Valters]] un [[Emīls Skubiķis]] — jau toreiz iezīmēja galvenos politiskos mērķus un darbības virzienus, kas vestu pie savas valsts dibināšanas. To pamatā bija prasība pēc [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomijas]] demokrātiskas Krievijas federācijas sastāvā.<ref>M. Valters. Mūsu tautības jautājums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni. Rīga: 1914. — 48.—49 lpp.</ref> Revolūcija sākās 1905. gada 13. janvārī ar manifestācijas apšaušanu Rīgā un paplašinājās visā Latvijas teritorijā. Tika organizētas tautas milicijas vienības. 94% Vidzemes un Kurzemes guberņu pagastu tika ievēlētas jaunas pagastu pašpārvaldes — rīcības komitejas. Pirmo reizi pasaules vēsturē sievietes ieguva pilnas vēlēšanu tiesības. Vairākus mēnešus faktiskā vara atradās latviešu tautas rokās. Rezultātā Kurzemes un Vidzemes guberņās tika ieviests karastāvoklis. Pēc ķeizara Nikolaja II pavēles Latvijā ieradās regulārās armijas vienības ar 12 000 kājniekiem, gandrīz 4000 jātniekiem un 42 lielgabaliem. Lai gan dažās kaujās ģenerāļa Alekseja Orlova komandētās soda ekspedīcijas vienības tika sakautas, tomēr ieroču trūkuma dēļ ilgi pretoties nebija iespējams. Pēc revolūcijas apspiešanas daļa tās atbalstītāju kļuva par [[Mežabrāļi (1905—1906)|mežabrāļiem]], daļa emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Apvienoto Karalisti, Šveici un citām valstīm. Revolūcijas ietekmē uz laiku tika ierobežota pārkrievošanas politika — līdz 1913. gadam tautskolās atļāva mācības latviešu valodā. === Pirmais pasaules karš === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš Latvijā}} [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|200px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes]] (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri]] [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmais pasaules karš Latviju]] nopietni skāra 1915. gada [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā, kad [[Kurzemes ofensīva]]s laikā Kurzemi un Zemgali okupēja [[Vācijas Impērija]]s karaspēks. [[Krievijas Impērijas armija]] simtiem tūkstošiem vietējo iedzīvotāju lika pamest mājas un doties bēgļu gaitās. No Latvijas teritorijas, galvenokārt Rīgas, uz Krieviju izveda vairāk nekā 500 fabrikas ar visu tehnisko aprīkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ |title=Laikmeta zīmes |access-date={{dat|2016|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151002161859/http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ }}</ref> Patriotisma uzplūdos latvieši brīvprātīgi pieteicās jaunveidotajos [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku bataljonos]]. Fronte cauri [[Pierīga]]s purviem un gar [[Daugava]]s kreiso krastu saglabājās nemainīga vairāk nekā gadu līdz pat [[Ķekavas kaujas|Ķekavas]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]], kad krievu 12. armija un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s uzvaras [[Krievijas Pagaidu valdība]] 1917. gada 5. jūlijā piešķīra autonomijas tiesības Vidzemes un Kurzemes guberņām, kuru pašpārvaldi veica jau agrāk ievēlētās [[Vidzemes Zemes padome]] un [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]].<ref>[[Edgars Andersons]] „Latvijas vēsture 1914-1920”. — Daugava, Stockholm 1967. (186 lpp.)</ref> Neveiksmīgās [[Ziemassvētku kaujas]] un [[Jūnija ofensīva]] noveda pie strēlnieku radikalizēšanās, un pēc [[Oktobra revolūcija]]s tie kļuva par Ļeņina režīma uzticamākajiem kareivjiem. Cerot uz „brīvu Latviju brīvā Krievijā”, kareivju padomes izveidoja autonomu padomju [[Iskolats|Iskolata republiku]] Krievijas kontrolētajā Vidzemē un Latgalē. [[Rīgas operācija|Rīgas operācijā]] 1917. gada 3. septembrī Vācijas karaspēks ieņēma [[Rīga|Rīgu]]. 1917. gada 16. novembrī mēreno un nacionālo politiķu izveidotā [[Latviešu nacionālā padome]] [[30. novembris|30. novembrī]] pasludināja [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]]. Iskolata republika panāk, ka 1917. gada decembrī [[Krievijas SFPR]] Tautas komisāru padome izdod rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i, atdalot tos no [[Vitebskas guberņa]]s. 1918. gada 5. janvārī [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulcē]], kas sanāca Taurijas pilī Petrogradā, deputāts [[Jānis Goldmanis]] nolasīja [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|2. decembra deklarāciju par Latvijas autonomiju]]. 1918. gada [[30. janvāris|30. janvārī]], kad varu vācu neokupētajā Latvijas daļā bija pārņēmis Iskolats, bet vācbaltiešu [[Kurzemes Zemes padome]] Berlīnē lūdza pievienošanu Vācijas Impērijai, Latviešu nacionālā padome deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Padomju Krievija saskaņā ar 1918. gada 3. martā noslēgto [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] atteicās no Kurzemes un Vidzemes teritorijas, 8. martā tika pasludināta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] atjaunošana. 27. augustā parakstītā un 6. septembrī ratificētā [[Berlīnes papildvienošanās]] paredzēja krievu-vācu robežu demarkācijas komisijas izveidi [[Livonija]]s<ref>Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta gan Vidzeme, gan Latgale</ref> austrumu robežas noteikšanai. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija apņēmās nekavējoties atbrīvot uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju. 22. septembrī Vācija atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] suverenitāti, 5. novembrī Rīgā tika proklamēta [[Baltijas valsts]] izveide. == Neatkarīgā Latvija == Latvijas Republikas neatkarības pirmais posms aptver laiku no [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja valsti]], iebrūkot no austrumiem un dienvidiem. Jau dažas dienas pēc neatkarības pasludināšanas sākās [[Latvijas Neatkarības karš]], kas vainagojās ar [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sanākšanu 1920. gada 1. maijā. [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Parlamentārās demokrātijas]] posms turpinājās līdz 1934. gada 15. maija [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]], pēc kura tika izveidots [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms]]. Pēc 17. jūnija okupācijas nelikumīgi izveidoto [[Latvijas PSR]] 1940. gada 6. augustā iekļāva PSRS sastāvā. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja]] nacistiskā Vācija, izveidojot [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupācijas režīmu]], un iekļaujot [[Ostlande]]s sastāvā kā [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]]. Pēc kaujām [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944.—1945. gadā]], valsts teritorijā atjaunoja padomju okupācijas varu. Latvijas PSR turpināja pastāvēt līdz 1990. gada 4. maijam, kad [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas neatkarību]], nosakot pārejas periodu, kas beidzās 1991. gada 21. augustā. Izgāžoties [[Augusta pučs|Augusta pučam]], Augstākā padome pasludināja [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|pilnīgu neatkarības atjaunošanu]], kuru drīz atzina arī pārējās pasaules valstis. === Neatkarības proklamēšana === {{Pamatraksts|1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|Latvijas valsts pasludināšana}} [[Attēls:Latvijas_Republikas_pasludināšana_1918._gada_18._novembrī.jpg|left|thumb|200px|[[Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī]] ([[Vilis Rīdzenieks|Viļa Rīdzenieka]] foto)]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā valstis, kas vairāku gadsimtu laikā bija noteikušas [[Eiropa]]s likteņus — [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Francija]], [[Krievijas Impērija|Krievija]] — bija stipri novājinātas, bet [[Austroungārija]]s impērija sabruka pilnībā. Tādējādi Centrālajā un Austrumeiropā bija izveidojies politiskās varas vakuums. Ieilgušais karš liecināja par Eiropas [[Monarhija|monarhistiskās]] sistēmas nespēju atrisināt samilzušās starptautiskās un nacionālās sociālās un politiskās problēmas un nodrošināt tālāko attīstības progresu.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latgaliesi-pec-1917. gada-februara-revolucijas-saka-gatavoties-latgales-kongresam.a226730/ Latgalieši pēc 1917. gada februāra revolūcijas sāka gatavoties Latgales kongresam] — LSM</ref> Bija nepieciešams meklēt un ieviest jaunu pasaules kārtību, kas balstītos uz kādiem citiem principiem. Par tādiem kļuva demokrātijas un nacionālas valsts idejas, kuras sakņojās vēl Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismībā]] un nu sāka arvien aktīvāk tikt sludinātas, un ar lielāku vai mazāku tautas masu atbalstu tās īstenoja praksē gan mērenas, gan radikālas politiskās partijas. Tā kara laikā tika izveidotas jaunas nacionālas valstis, kā [[Somija]], [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvijas Karaliste]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polijas Otrā republika]], bet Krievijā un Vācijā revolūcijas sagrāva valdošās monarhijas. Līdz ar boļševiku veikto [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]] nacionāli noskaņotie latviešu politiķi atteicās no autonomijas idejām, un pievērsās [[Latvijas neatkarības idejas|Latvijas neatkarības idejām]]. Latvijas valsts izveidei nozīmīga bija [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi]] un [[Brestļitovskas miera līgums]] 1918. gada 3. martā, kurā Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes un Kurzemes teritorijām. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] pasludināja Baltiju par brīvu un patstāvīgu apgabalu. 1918. gada 5. novembrī Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] ar [[Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums|Mēklenburgas hercogu]] [[Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs|Ādolfu Frīdrihu]] priekšgalā, taču tās mūžs bija ļoti īss, jo jau 1918. gada 9. novembrī Vācijas Impērija beidza pastāvēt un [[11. novembris|11. novembrī]] tika noslēgts pamiers starp Vāciju un Antanti. Tajā pašā datumā pēckara ietekmīgākā valsts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] atzina [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālo padomi]] kā ''de facto'' neatkarīgu struktūru un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovicu]] kā neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi ([[Balfūra nota]]). [[Attēls:Latvijas_neatkarības_proklamesana_1918.jpg|thumb|200px|Latvijas neatkarības proklamēšanas protokols (no Tautas padomes sēžu protokolu krājuma, 1920)]] Svinīgā [[Latvijas valsts pasludināšana]] notika 1918. gada [[18. novembris|18. novembrī]], kad iepriekšējā dienā izveidotās [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]] paziņoja par suverēnās varas pārņemšanu Latvijā.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf Latvijas valsts pasludināšanas akta stenogramma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909183832/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} 1918. gada 18. novembris</ref> 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] Vācijas valdības uzdevumā parakstīja [[Vinniga nota|Vinniga notu]] ar kuru atzina [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. No starptautisko tiesību viedokļa tas nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no pretenzijām uz Latvijas teritoriju un centieniem veidot Baltijas hercogvalsti savā pakļautībā.{{nepieciešama atsauce}} Tās Reģentu padome 1918. gada [[28. novembris|28. novembrī]] nolika savas pilnvaras. === Neatkarības karš === {{Pamatraksts|Latvijas Neatkarības karš}} [[Attēls:Rīgas_pils_Svētā_Gara_tornis_pēc_bermontiādes.jpg|thumb|200px|[[Bermontiāde]]s laikā sašautais Rīgas pils Svētā Gara tornis ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]] (1919)]] Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī izveidoja pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadībā, taču reālā vara vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, kas turpināja uzskatīt, ka no starptautisko tiesību viedokļa ir spēkā [[Brestļitovskas miera līgums]], pēc kura parakstīšanas Padomju Krievija bija atteikusies no Baltijas zemēm par labu Vācijai. Drīz pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā un [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] parakstīšanas [[Krievijas PFSR]] [[Sarkanā armija]] sāka iebrukumu Baltijas zemēs. Līdz ar to 1. decembrī sākās [[Latvijas Neatkarības karš]]. Tā kā Pagaidu valdības un Vācijas kopīgi veidotas [[Baltijas landesvērs]] vēl nebija kaujasspējīgs, [[lielinieki]] ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot [[Liepāja]]s, [[Grobiņa]]s un [[Aizpute]]s apriņķus. Ar Krievijas PFSR atbalstu Latvijā 1918. gada 17. decembrī izveidoja [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku]], kuru vadīja Maskavā jau 4. decembrī izveidota [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadība. Vācu militārais gubernators Liepājā, ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]] plānoja izveidot Latvijā valsti ar provācisku valdību un neproporcionāli lielu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pārstāvniecību. 1919. gada 16. aprīlī vācu un vācbaltu vienības veica [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]], kura rezultātā 10. maijā izveidojās [[Niedras valdība]]. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība apmēram divus mēnešus pavadīja uz Antantes valstu karakuģu apsargātā kuģa „[[Saratov]]” Liepājas ostā. Latviešu [[Dienvidlatvijas brigāde]], [[Baltijas landesvērs]], vācu un krievu algotņu karaspēks ([[Dzelzsdivīzija]] u.c. vienības) 1919. gada 3. martā sāka pretuzbrukumu [[LSPR]] armijai un 22. maijā [[Uzbrukums Rīgai (1919)|ieņēma Rīgu]]. Tālākā vācu spēku virzība Vidzemē notika pret Ulmaņa valdībai lojālo [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]] un [[Igaunija]]s karaspēku, kas bija atkarojis lieliniekiem Vidzemi un tikko ieņēmis [[Cēsis]]. Pēc sīvām [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] 19.—23. jūnijā igauņiem un latviešiem izdevās uzvarēt vāciešus un piespiest atkāpties Rīgas virzienā, tos sakaujot arī [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]]. [[Antante]]s pārstāvju kontrolē vācieši un igauņi parakstīja [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]], saskaņā ar kuru Vācijas karaspēkam bija jāpamet Latvija, reformētās landesvēra vācu vienības britu virsnieka pakļautībā nosūtīja un Austrumu fronti cīņai ar lieliniekiem, Niedras valdība beidza pastāvēt un Ulmaņa demisionējusī Pagaidu valdība 8. jūlijā atgriezās Rīgā, kur izveidoja otro Pagaidu valdību ar dažiem mazākumtautību ministriem. Rīdigers fon der Golcs nebija atteicies no saviem mērķiem un 1919. gada 21. septembrī vācu algotņu karaspēku iekļāva pulkveža [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā]], kurā vācieši veidoja absolūto vairākumu. 8. oktobrī sākās [[Bermontiāde]], Bermonta armija no [[Jelgava]]s devās uzbrukumā Rīgai, tomēr spēja ieņemt tikai Pārdaugavu. Novembra sākumā ar sabiedroto karakuģu atbalstu latviešiem izdevās atkarot [[Bolderāja|Bolderāju]], vēlāk visu Pārdaugavu un padzīt Bermonta komandēto Rietumkrievijas armiju no Latvijas. 1920. gada janvārī Latvijas armija ar Polijas armijas palīdzību beidza [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanu]] no lieliniekiem un pēc slepena pamiera noslēgšanas apturēja tālākus uzbrukumus. Līdz ar to brīvības cīņas noslēdzās. 1920. gada 11. augustā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums|miera līgums]] ar Krievijas PFSR, saskaņā ar kura 2. pantu: „Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. === Latvijas republikas institūciju izveidošana === {{Pamatraksts|Latvijas Satversmes sapulce}} [[Attēls:Satversmes_sapulce.png|thumb|Satversmes Sapulces pirmā sēde]] Dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas — 1918. gada 17. novembrī — tika izveidota [[Tautas padome]], kuras uzdevums bija veikt politiskās konsultācijas un organizēt [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanas. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. 1920. gada 7. februārī „[[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]]” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas padome, bet vienu — Senāts.<ref>[https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 Vēstures fakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160506155958/https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 |date={{dat|2016|05|06||bez}} }} — CVK</ref> 17. februārī „Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija „Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”. 1. martā apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Vēlēšanās bija ļoti augsta vēlētāju aktivitāte — tajās piedalījās 85% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.<ref>Guntars Laganovskis [http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/270842-kas-bija-satversmes-sapulce-un-kads-bija-tas-veikums/ Kas bija Satversmes sapulce, un kāds bija tās veikums] — Par Likumu un Valsti 01.05.2015.</ref> Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā, kura par sapulces prezidenta un Valsts prezidenta funkciju izpildītāju ievēlēja juristu [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]]. 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas — [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] izstrādāšanai. Satversmi pieņēma Satversmes sapulces sēdē 1922. gada 15. februārī. Tā noteica, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai un kuras valsts iekārtas un starptautiskā statusa maiņu — tas ir, pievienošanos kādai citai valstij, atteikšanos no [[suverenitāte]]s u.t.t. — var izlemt tikai pati Latvijas tauta [[Referendums|referendumā]]. Vēlēšanu likumu pieņēma 1922. gada 9. jūnijā. Tas paredzēja Saeimas vēlēšanas ik pēc trim gadiem.<ref>[http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture Likumdevēju vēsture] — saeima.lv</ref> Latvijas pilsoņi par Saeimu balsoja tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanās. === Parlamentārā demokrātija === {{Pamatraksts|Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)}} [[Attēls:Relander and Čakste.jpg|thumb|Čakste un Somijas prezidents Relanders, 1929]] Viens no pirmajiem jaunās valsts uzdevumiem bija lielo muižu sadalīšana un zemes piešķiršana bezzemniekiem, tāpēc jau 1920. gadā Satversmes sapulce izveidoja komisiju [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] izstrādei. Muižniekiem atstāja tikai 50 hektārus zemes, pārējais tika atsavināts un izdalīts bezzemniekiem bez maksas. Kā pirmie zemi saņēma brīvības cīņu veterāni, izveidojās [[Jaunsaimnieki (šķira)|jaunsaimnieku]] šķira, kas raksturojami kā sīkzemnieki, kam bieži trūka darbaspēka un finanšu attīstībai. Iedalāmie zemes gabali nevarēja būt mazāki par 10 hektāriem un lielāki par 22 hektāriem, lai gan reformas noslēgumā tika iedalīti arī mazāki. Reforma turpinājās līdz 1937. gadam. Lauksaimniecība strauji atkopās. Jau 1923. gadā sējumu platība pārsniedza pirmskara līmeni. Ņemot vērā saimniecību nelielos izmērus attīstījās govju, cūku un aitu audzēšana. 84% mežu nonāca valsts īpašumā, ļaujot valstij kontrolēt mežrūpniecības nozari. 1920. gadā bezzemnieku bija 61,2 %, bet 1935.—1937. gadā vairs tikai 18%.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis. Latvijas vēsture — 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005. {{ISBN|9984059790}} (174.lpp.)</ref> Latvijas politiskā dzīve bija līdzīga pārējai [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropai, kur parlamentos bieži bija vairāk nekā desmit vai pat divdesmit partijas, kas katra vēlējās panākt savas prasības, nevis iziet uz kompromisiem, lai izveidotu darboties spējīgu valdību. Vācijā un Austrijā starpkaru periodā valdības pastāvēja vidēji astoņus mēnešus, Itālijā piecus, Spānijā pēc 1931. gada — četrus. [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajā republikā]] no 1914. līdz 1932. gadam valdība pastāvēji vidēji astoņus mēnešus, bet no 1932. līdz 1940. jau tikai četrus. Daudzās jaunajās valstīs izveidojās autoritāras diktatūras. Latvijas likumdošana paredzēja tikai 2,5% robežu, kuru partijām vajadzēja pārsniegt, lai iekļūtu Saeimā, tāpēc sākās politisko partiju dibināšanas drudzis. Tās regulāri apvienojās un šķēlās, notika deputātu un politiķu staigāšanas pa partijām. Vienas deputāta vietas iegūšanai nevajadzēja vairāk par 9672 balsīm. Visās Saeimas vēlēšanās visvairāk balsis ieguva sociāldemokrāti, kurus vadīja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]. Taču partijas iegūtās balsis pakāpeniski samazinājās. Otrā lielākā partija bija [[Latviešu zemnieku savienība]] ar savu vadītāju Kārli Ulmani. Arī šīs partijas, un īpaši Ulmaņa iegūto balsu skaits, pakāpeniski samazinājās. Saeimas vēlēšanās LZS iegūto vietu skaits kritās no 17 vietām 1922. gadā uz 14 vietām 1931. gadā, kad partiju atbalstīja 12% vēlētāju. Informatīvā telpa bija pilna ar partiju un politiķu strīdiem. Dažu politiķu uzskatā tas palielināja valsts politisko nestabilitāti un tuvināja iekšpolitisko krīzi. Latvijā [[vidusšķira]]s — vidēji pārtikušu pilsētnieku un lauksaimnieku slāņa, kas nozīmīgs demokrātijas attīstībai — veidošanās 20. — 30. gados bija vēl pašā sākumā. Ap 60% valsts iedzīvotāju dzīvoja laukos un turīgu saimnieku slānis agrārās reformas rezultātā vēl tikai veidojās. Kara rezultātā pilsētu strādnieku šķira bija krietni samazinājusies. Sabiedrībā kopumā nebija izveidojušās ilgstošas, vairāk vai mazāk stabilas ideoloģiskas un politiskas tradīcijas, paaudzēs veidota audzināšanas un uzskatu sistēma. Lielākā iedzīvotāju daļa 1917.-1919. gadā bija atbalstījusi lielinieku radikālos solījumus. Sabiedrība pēc neatkarības izcīnīšanas bija ideoloģiski un politiski sadrumstalota. Liela daļa iedzīvotāju vispār bija bez jebkādiem noteiktiem ideoloģiskiem uzskatiem un sliecās atbalstīt tos, kuri prata vairāk solīt dažādus labumus, īpaši nerūpējoties par savu solījumu pamatotību.{{nepieciešama atsauce}} === Autoritārais K. Ulmaņa režīms === {{Pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} [[Attēls:Karlis_Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] 1934. gada 15. maijā Ministru prezidents Ulmanis ar armijas un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] palīdzību veica [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsumu]], izbeidzot [[Saeima]]s un politisko partiju darbību, ieviešot karastāvokli, veicot arestus un ierobežojot demokrātiskās brīvības. Gatavojoties apvērsumam Ulmanim armijas amatos vajadzēja iecelt savus atbalstītājus, tāpēc 1934. gada pavasarī viņš panāca [[Bļodnieka Ministru kabinets|Bļodnieka valdības]] gāšanu, kurā viņa paša [[Latviešu zemnieku savienība]] piedalījās ar trim ministriem. Iespējams, Ulmanim tas nebūtu izdevies, ja valdības gāšanu nebūtu atbalstījusi [[LSDSP]]. Tai bija lielākā frakcija Saeimā un tā uzskatīja [[Ādolfs Bļodnieks|Bļodnieku]] par galēji labēju reakcionāru, kāds viņš nemaz nebija. 1934. gada 17. martā darbu sāka [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978 |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B }}</ref> Ulmaņa personīgā diktatūra nostiprinājās vēl vairāk, kad pēc Valsts prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa beigām 1936. gada 11. aprīlī Ulmanis nekonstitucionāli sev piešķīra arī Valsts prezidenta amatu. 1938. gada septembrī Latvija atteicās no [[Tautu Savienība]]s izvirzītajiem valstu kolektīvās drošības principiem un pieņēma likumu par neitralitāti. Jau 1939. gada 28. martā Latvija saņēma PSRS vēstījumu par militāra spēka pielietošanas iespēju, ja Latvija tuvināsies Vācijai. Ulmanis neveica nekādas aktīvas darbības, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību kaut vai [[Baltijas Antante]]s ietvaros. 1939. gada oktobrī PSRS spiediena dēļ noslēgts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], kas ļāva padomju karaspēkam izvietot militārās bāzes Latvijas teritorijā. Tās izvietoja pārsvarā gar Kurzemes rietumu daļu, lai bloķētu palīdzības piegādi Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939 — 1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pretošanās šādā izolētā situācijā būtu neiespējama bez palīdzības no ārzemēm. Pēc PSRS valdības iesniegtā ultimāta saņemšanas 1940. gada 16. jūnijā, Ulmanis izvēlējās kapitulēt. Savā radiorunā 17. jūnija vakarā Ulmanis uzsvēra, ka PSRS karaspēks Latvijā ienāk ar valdības piekrišanu. Viņš atkārtoja daudzkārt lietotās standarta frāzes par draudzīgajām attiecībām ar PSRS, kas latviešu tautu līdz pat pēdējam brīdim tā arī atstāja pilnīgā neziņā, kas īstenībā notiek.<ref>Juris Paiders [http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/43094-vienpuseja-cenzuras-vesture-raksta-pilna-versija.htm Vienpusēja cenzūras vēsture] — nra.lv 10.03.2011.</ref> Pastāv uzskats, ka Ulmanim šķita, ka viņš spēs saglabāt savu amatu arī padomju militārās okupācijas apstākļos. Taču, kā apliecina notikumu gaita, viņš nepārzināja komunistus un komunistu politisko domāšanu. Dažu nedēļu laikā Latvijas neatkarība tika pilnībā iznīcināta, notika neleģitīmas [[Tautas Saeimas vēlēšanas]], 21. jūlijā pasludināta [[Latvijas PSR]] ko 5. augustā oficiāli anektēja PSRS. == Otrais pasaules karš == === Padomju okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} [[Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|200px|thumb|Molotovs paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins]] 1940. gada 17. jūnijā [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, izmantojot [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajos protokolos paredzētos nosacījumus, iegāja Latvijas teritorijā. Līdz ar to PSRS bija pārkāpusi ar Latviju parakstītos starpvalstu līgumus, tostarp [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas 1920. gada miera līgumu]] un [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas—Krievijas 1932. gada neuzbrukšanas līgumu]]. Mūsdienās notiek politiskas diskusijas starp Latviju (kopā ar citām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]) un [[Krievija|Krieviju]] par šo faktu juridisko traktējumu. Pēc dažām dienām, 20. jūnijā, pēc PSRS prasībām tika izveidota propadomju režīma [[marionešu valdība]] profesora [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] vadībā. Viens no pirmajiem šīs valdības darbiem bija pastāvējušo sabiedrisko un politisko organizāciju aizliegšana un likvidēšana. Netika skartas tikai dažas komunistu organizācijas.{{Nepieciešama atsauce}} Saskaņā ar Maskavā 4. jūlijā pieņemto lēmumu, 14. un 15. jūlijā notika t.s. [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas. Pie vēlēšanām tika pielaists tikai varas iestāžu izveidotais un vienīgi atļautais [[Darba tautas bloks]]. Vēlēšanu norisi kontrolēja Maskavas sūtnis [[Andrejs Višinskis]]. [[Atis Ķeniņš]] mēģināja [[Tautas Saeimas vēlēšanas|„Tautas saeimas” vēlēšanām]] pieteikt alternatīvu Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko viņu apcietināja un tiesāja pēc [[KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-14,10. panta par labējo partiju organizēšanu Saeimas vēlēšanās, aģitēšanu un pilsoņu parakstu vākšanu. 5. augustā — PSRS Augstākās padomes sēde Maskavā formāli apmierināja Latvijas Tautas Saeimas delegācijas „lūgumu” uzņemt Latviju „brālīgajā PSRS tautu saimē”. Savienības Līgums tomēr noslēgts netika. Vēl pirms Latvijas pievienošanas PSRS, padomju varas iestādes izvērsa plašu terora kampaņu. Tika arestēti, pratināti un izvesti uz [[Krievija|Krieviju]] daudzi Latvijas sabiedrības elites pārstāvji, ieskaitot Kārli Ulmani. Daudzi bijušie Latvijas valdības ministri tika sodīti ar nāvi — [[Ludvigs Adamovičs]], [[Jūlijs Auškāps]], [[Hugo Celmiņš]], [[Vilis Gulbis]], [[Jānis Kauliņš]], [[Gotfrīds Mīlbergs]], [[Marģers Skujenieks]] un citi. Plaša [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|deportācija]] tika veikta 1941. gada 14. jūnijā, kad, lielākoties uz Krievijas austrumu apgabaliem, tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu.<ref>[http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/gram1.php?param=0 „Aizvestie — 1941. gada 14. jūnijs”] — Nordik, Rīga 2007. {{ISBN|9984675556}}</ref> Dažu mēnešu laikā tautas saimniecībā pastiprinājās krīze. Tā jau 23. jūlijā tika ieviesta preču normēšana, bet 25. novembrī lata vietā apgrozībā tika ieviests [[padomju rublis]] attiecībā 1:1, lai gan vēl īsi pirms PSRS iebrukuma šī attiecība bija 1 lats = 10 rubļu.<ref>Mūsu Tēvijas Sargs, Bada un utu paradīze, 12.lpp, 1933. maija numurs</ref> Arī rūpniecības uzņēmumi tika pārveidoti atbilstoši PSRS modelim — konkurences un peļņas vietā par galveno darba motivējošo līdzekli tagad kļuva sociālistiskā sacensība. Tika uzsākta arī agrārā reforma — zemes pārdale par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem. Zemnieku saimniecību likvidēšana un piespiedu [[kolektivizācija]], t.i., pāreja uz [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmu sākās tikai pēc kara.<ref>Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/lielvaru.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] — Latvijas vēstnesis (10.03., 17.03., 23.03.,30.03.2005.)</ref> === Nacistiskā okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas vācu okupācija (1941—1945)}} [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|200px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42,_Lettland-Riga,_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg|thumb|200x200px|[[Hinrihs Loze]] [[Rīga|Rīgā]] Centrālajā dzelzceļa stacijā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darbība Latvijā sākās 1941. gada 22. jūnijā ar [[Luftwaffe (Vērmahts)|Vācijas kara aviācijas]] uzlidojumiem Liepājas, Jelgavas un Ventspils kara lidlaukiem un ostām, bet pilnīgu [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latvijas okupāciju]] Vācijas armija pabeidza 8. jūlijā. Iekaroto teritoriju pārvaldei [[Trešais reihs]] izveidoja sazarotu pārvaldes struktūru. Tās galvgalī bija Okupēto austrumu apgabalu ministrija (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichministerium für die besetzten Ostgebiete'') [[Reihsleiters|reihsleitera]] [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] vadībā. Latvija, līdz ar pārējām Baltijas valstīm, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Polija]]s austrumu daļu tika iekļautas vienā no šīs ministrijas struktūrvienībām — reihskomisariatā [[Ostlande]] (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichskommissariat Ostland''), kuru pārvaldīja reihskomisārs [[Hinrihs Loze]] (''Hinrich Lohse''). Okupētajām valstīm tika piešķirts ģenerālapgabalu (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Generalbezirk'') statuss. Saskaņā ar šo shēmu [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]] pārvaldīja ģenerālkomisārs [[Oto-Heinrihs Drehslers]]. Tas dalījās vēl sīkākās struktūrvienībās — novadu komisariātos, kuri tālāk sadalījās apriņķos un pagastos. Vācu pārvaldes un represīvās iestādes noteica praktiski visus Latvijas dzīves būtiskos jautājumus, lai gan civilās pārvaldes struktūras zemākajos līmeņos tika pieļauta arī Latvijas vietējo iedzīvotāju iesaistīšana. 1943. gada sākumā, saasinoties stāvoklim frontē, tika dibināts [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģions]], kurā, pretēji nosaukumam, karotājus mobilizēja. Mobilizāciju atviegloja pirms kara veiktās PSRS represijas pret iedzīvotājiem. Par leģiona ģenerālinspektoru tika iecelts ģenerālis [[Rūdolfs Bangerskis]], viņam nebija tiesību leģionam dot tiešas pavēles — tā bija vācu komandieru prerogatīva. Latvijā vācu okupācijas laikā tika izveidota plaša represīvā sistēma, kas tika izvērsta jau no pirmajām okupācijas dienām. Galveno lomu šajā jomā spēlēja vācu Drošības policija un Drošības dienests. Tika iesākta [[geto]], [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometņu]] un [[Cietums|cietumu]] sistēmas izveidošana. [[Latvijas ebreji]], kuri šeit dzīvoja daudzus gadsimtus, tika gandrīz pilnīgi iznīcināti. Šajos noziegumos piedalījās arī [[Arāja komanda]]. Saimnieciskās politikas jomā Vācija bija ieinteresēta maksimālā okupēto zemju ekspluatācijā, it īpaši to valstu, kas atradās frontes tuvumā, ar mērķi pēc iespējas operatīvāk un lētāk nodrošināt karojošo armiju vajadzības. Ekspluatēta tika arī Latvija. Tādēļ okupācijas sākumā vācieši nedomāja novērst PSRS ekspropriācijas un nacionalizācijas sekas. Tieši otrādi, Latvijā sagrābtie īpašumi tika uzskatīti par reiha kara laupījumu un tika izmantoti tā militāro mērķu interesēs. Tādēļ par Latvijas tautsaimniecības attīstību vācu okupācijas laikā grūti runāt. Tikai vēlāk, redzot, ka valsts īpašumi tiek apsaimniekoti neefektīvi, okupācijas pārvaldes iestādes 1943. gada sākumā izšķīrās par daļas nelielo uzņēmumu privatizāciju. 1944. gada 17. martā 200 prominenti Latvijas pilsoņi parakstīja [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandu]], prasot atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti.<ref>[http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga Latvijas Centrālās Padomes memorands] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160414113601/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga |date={{dat|2016|04|14||bez}} }} 1944. gada 17. marts</ref> 1944. gada 8. septembrī LCP Rīgā pieņēma «[[Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu]]» kura deva pamatu [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] kustībai. Vācu okupācijas noslēgumā, kad no 1944. gada jūlija līdz 1945. gada maijam Latvijas teritorijā atkal norisinājās smagas [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|kaujas starp divu lielvalstu armijām]], par Latvijas neatkarību pastāvēja ģenerāļa [[Jānis Kurelis|Jāņa Kureļa]] grupa. Trešā reiha vadība sāka solīt zināmu autonomiju Latvijai piešķirt tikai pēc kara. Pēdējais solis šajā virzienā bija Latvijas Nacionālās padomes sasaukšana [[Potsdama|Potsdamā]] 1945. gada 20. februārī, kura ievēlēja [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālo komiteju]] (LNK), par kuras vadītāju iecēla leģiona ģenerālinspektoru Rūdolfu Bangerski. LNK praktiskā loma aprobežojās galvenokārt ar palīdzības sniegšanu bēgļiem. == Latvijas PSR == {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Attēls:Flag_of_Latvian_SSR.svg|thumb|200px|[[Latvijas PSR karogs]]]] [[Attēls:Berklavs_un_Pelše.jpg|thumb|200px|[[Eduards Berklavs]] (pa kreisi) un [[Arvīds Pelše]] (pa labi)]] Drīz pēc Vācijas kapitulēšanas 1945. gada 9. maijā visa Latvijas teritorija nokļuva PSRS kontrolē, kas ilga līdz valsts neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Mūsdienās Latvijas historiogrāfijā šo periodu sauc par atkārtoto padomju okupāciju. Tas tā ir atzīts arī ASV un Rietumeiropā, lai gan [[Krievija]] pret šādu traktējumu iebilst. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas atkārtotā iebrukuma]] vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu pretošanos okupācijas varai. [[Latvijas nacionālie partizāni|Nacionālo partizānu]] cīņas ilga līdz 1959. gadam, bet pēdējais mežabrālis [[Jānis Pīnups]] legalizējās tikai 1995. gadā. Tūlīt pēc kara sākās Latvijas administratīvi teritoriālā pārveide, to pielāgojot PSRS pastāvošajai sistēmai un izveidojot ciemu padomes pagastu vietā un rajonus apriņķu vietā. Zemniekus piespieda stāties [[Kolhozs|kolhozos]]. Padomju varai nepatīkamas informācijas izplatīšanās ierobežošanai 1947. gadā tika ieslēgti [[Radiotraucētājs|radiotraucētāji]], kuri neļāva klausīties ārzemju radiostacijas.<ref>Ilgonis Upmalis, Ēriks Tiglass, Edmundss Stankēvičs [https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ Shortwave radio jamming in Soviet Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171008162504/https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ |date={{dat|2017|10|08||bez}} }} „Latvija padomju militāristu varā 1939 — 1999”. — Latvijas okupācijas izpētes biedrība, Rīga 2011. {{ISBN|9984493024}}</ref> Tomēr, lai parādītu sociālisma rūpes par latviešu kultūru, dāsni tika atbalstīti [[Dziesmusvētki]]. 1948. gadā pirmoreiz svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Visās dzīves jomās galvenā loma bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajai partijai]] un tajā pēc „demokrātiskā centrālisma” principa vara bija koncentrēta augstākajā institūcijā — Centrālajā komitejā (LKP CK). Taču arī tās patstāvība bija ierobežota, svarīgākos lēmumus pieņēma PSKP CK funkcionāri Maskavā, faktiski [[PSKP CK Politbirojs]]. Netiekot galā ar pretošanās kustību, padomju režīms tūlīt pēc kara un arī tālākajos gados izvērsa masveida represijas. [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijās]] uz Sibīriju izsūtīja 42 133 Latvijas iedzīvotāju. Pēc dažādu ekspertu vērtējuma kopējais padomju režīma politiski represēto Latvijas iedzīvotāju skaits no 1940. līdz 1953. gadam lēšams 140 000—190 000 cilvēku robežās, vai pat vairāk, līdz 240 000.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis „Latvijas vēsture — 20. gadsimts”. — Jumava, Rīga 2005. (304.lpp.) ISBN|9984058654</ref> Tautsaimniecībā tika ieviesta [[plānveida ekonomika]], kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta. Plānos tika izmantotas daudzas Latvijas priekšrocības — attīstīta infrastruktūra, vēl kopš 19. gadsimta plaša rūpnieciskā bāze, ērtas ostas, kvalificēts darbaspēks. Tādēļ padomju plāni Latvijā paredzēja paātrinātu rūpniecības attīstību. Tiesa, vēl pirmā padomju okupācijas gada politisko represiju laikā, kara gados un represiju turpinājumā pēc kara, liela daļa speciālistu dažādās jomās bija zaudēti. Daļa no viņiem, lai izvairītos no represijām, devās emigrācijā uz Rietumvalstīm. Tādēļ, kā arī Latvijas nelielā iedzīvotāju dabiskā pieauguma dēļ, vietējā darbaspēka un speciālistu skaits bija neatbilstošs ambiciozajiem rūpniecības attīstības plāniem. Lai tos mēģinātu aizvietot un turpmāk attīstītu ekonomiku, PSRS un arī vietējā vadība veicināja masveida darbaspēka ieplūšanu no citām republikām, it īpaši no Krievijas un [[Baltkrievija]]s. Iebraucējiem bija priekšroka dzīvokļu iegūšanā. Pie Latvijas iedzīvotājiem tika pieskaitīti visi padomju armijā un flotē šeit dienošie karavīri un tie, tāpat kā pamatiedzīvotāji, pat piedalījās vienpartejiskajās vēlēšanās. Maskavai paklausīgā LPSR valdība, it īpaši pēc [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] ([[Eduards Berklavs]], [[Pauls Dzērve]], [[Voldemārs Kalpiņš]], [[Indriķis Pinksis]], [[Vilis Krūmiņš]] u.c.) pretdarbības sagraušanas piecdesmito gadu beigās, patstāvīgi aicināja un pat mērķtiecīgi vervēja darbaspēku, kas tika atspoguļots [[17 latviešu komunistu vēstule|17 latviešu komunistu vēstulē]] uc.<ref>Viesturs Zembergs [http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm DEMOGRAPHY AND RUSSIFICATION IN THE BALTIC STATES: THE CASE OF LATVIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080720183815/http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm |date={{dat|2008|07|20||bez}} }} — Lithuanian quartelerly journal of arts and sciences No. 4, 1980.</ref> [[Destaļinizācija#"Hruščova atkusnis" (1956. gada februāris—1958. gada marts)|Hruščova atkušņa]] laikā aizliedza svinēt Līgo svētkus. Bija aizliegts svinēt Ziemassvētkus utt. Attiecīgi notika mācību grāmatu pārrakstīšana un izglītības sistēmas veidošana. Maskavas funkcionāri neuzticējās vietējiem iedzīvotājiem, stingri kontrolējot un ierobežojot to iespējas izvirzīties augstākos valsts vai tautsaimniecības amatos. Valdošajos amatos tika iecelti krievi vai Krievijas latvieši, kuri bija daļēji pārkrievojušies, tāpēc lietvedība tika veikta krieviski vai labākā gadījumā dublēta. Pat Maskavai uzticīgais LPSR LKP CK pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] 1953. gadā atzina, ka LPSR vadošos amatos vairākums cilvēku neprot latviešu valodu un slikti pazīst vietējos apstākļus.<ref>Eduards Berklavs [http://eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html „Zināt un neaizmirst”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121006105919/http://www.eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html |date={{dat|2012|10|06||bez}} }} — Preses Nams, Rīga 1998. {{ISBN|9984002705}} (74. lpp.)</ref> Darbojās masu informācijas līdzekļu cenzūra. Tika arī aizliegta periodika un grāmatas, kas bija izdotas pirms 1940. gada. Ārēji starpnacionālās nesaskaņas vai konflikti visā PSRS laikā bija samērā reta parādība, taču tikai tādēļ ka tos slāpēja represīvā sistēma. Valsts Drošības Komiteja fiksēja visus ticīgos un citādi domājošos. Notika pat to cilvēku dzenāšana, kuri nolika svecītes pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru kapiem. Latvijas tautsaimniecība, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] politiku, līdz sešdesmito gadu beigām, lai arī pretrunīgi, salīdzinot ar citām PSRS republikām, samērā veiksmīgi attīstījās, tomēr atpalicība no Rietumvalstīm pieauga, it īpaši, runājot par Latvijas attīstības kvalitāti (apkārtējās vides aizsardzība, dzīves kvalitāte u.c.).<ref>Arvīds Ulme [http://www.ir.lv:889/blogi/politika/meklejot-atmodas-laika-kino-un-videomaterialus Meklējot Atmodas laika kino un videomateriālus]{{Novecojusi saite}} — Ir 08.01.2014.</ref> Lai cilvēki nevarētu novērtēt reālo stāvokli tika slāpētas rietumu radiostacijas. Laika posmā no 1961. līdz 1979. gadam tika uzcelti [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]] un [[Ķeguma HES|Ķeguma HES-2]], kas joprojām darbojas, ir videi draudzīgi, un nodrošina vairāk nekā pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes/|title=HES|website=www.latvenergo.lv|access-date=2018-10-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170813045947/http://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes|archivedate=2017-08-13}}</ref> Taču 70. un it īpaši 80. gados arvien skaidrāk sāka izpausties ekonomikas [[stagnācija PSRS|stagnācijas]] pazīmes, saimnieciskajā apritē palielinājās deficīts gan izejvielu, gan starpnozaru produkcijas, gan arī gala produktu, tai skaitā plaša patēriņa preču jomā, kritās iedzīvotāju dzīves līmenis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |title=20 fotogrāfijas no tirdzniecības Padomju Savienībā! |access-date={{dat|2016|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160421090746/http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |archivedate={{dat|2016|04|21||bez}} }}</ref> Bija aizliegts prasīt latviešu valodas zināšanas medicīnas, izglītības un apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Tomēr neskatoties iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām, PSRS un līdz ar to arī [[Latvijas PSR]] un citu padomju republiku vadības vilcinājās ar reformu uzsākšanu. Parādās preču iegādes taloni. Nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā, daļējas reformas gan tika uzsāktas. To būtību atspoguļoja jēdzieni ''[[glasnostj]]'' (no {{val|ru|гласность}} — 'atklātība') un [[pārkārtošanās]]. Reformas bij domātas [[PSRS saimniecība]]s uzlabošanai palielinot uzņēmumu patstāvību un pieļaujot privātu uzņēmumu („[[kooperatīvs|kooperatīvu]]”) rašanos, kas bija pirmie kapitālisma iedīgļi PSRS saimniecībā. Tomēr tās nebija virzītas uz principiālo sociālistiskās plānsaimniecības sistēmas nomaiņu. == Neatkarības atjaunošanas periods == {{Pamatraksts|Dziesmotā revolūcija}} Latvijas neatkarības atgūšanu veicināja virkne apstākļu un notikumu PSRS un Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē. To loģiskā ķēde aizsākās līdz ar [[Mihails Gorbačovs|M. Gorbačova]] veiktajām reformām pēc viņa kļūšanas par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada aprīlī. Jau pašā šīs politikas īstenošanas sākumā, tā vērsās pret paša M. Gorbačova politisko nostāju citās jomās — PSRS un sociālisma sistēmas saglabāšanu, kaut arī liberalizētā veidā (sociālisms ar cilvēka seju). Tā 1986. gada septembrī PSRS un ASV sabiedrisko pārstāvju [[Čatokvas konference Jūrmalā|Čatokvas konferencē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], ASV pārstāvji atklāti paziņoja, ka tās nekad nav atzinušas un neatzīst 1940. gadā notikušo Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā. === Sabiedrisko kustību veidošanās === [[Attēls:Helsinki-86_14061987.jpg|thumb|200px|Cilvēktiesību aizstāvības grupas „[[Helsinki-86]]” gājiens ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1987. gada 14. jūnijā]] Agrāk stingri aizliegti pasākumi Latvijā sāka noritēt viens pēc otra. Tā, 1986. gadā tika izveidota cilvēktiesību aizstāvības grupa „[[Helsinki-86]]”. Šī grupa 1987. gada 14. jūnijā — 1941. gada deportāciju gadadienā, noorganizēja ziedu nolikšanu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]. Tā paša gada 23. augustā arī pie Brīvības pieminekļa notika protesta mītiņš sakarā ar Molotova — Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu. Drīz tika atļauta publiska [[Jāņi|Jāņu]] svinēšana.<ref>[https://m.likumi.lv/doc.php?id=72608&version_date=03.10.1990 Latvijas republikas likums „Par svētku un atceres dienām”] — Likumi.lv</ref> Zīmīgs notikums bija arī [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s valdes paplašinātais plēnums 1988. gada 1. — 2. jūnijā, kur pirmo reizi tika atklāti izteikti apgalvojumi, ka sakarā ar nekontrolēto imigrāciju, [[latviešu valoda]]s ierobežošanu, apkārtējās vides piesārņošanu, deformēto rūpniecības attīstību un citiem iemesliem Latvijas demogrāfiskā situācija kļuvusi dramatiska. Lielu rezonansi izraisīja pazīstamā politiskā komentētāja [[Mavriks Vulfsons|Mavrika Vulfsona]] paziņojums, ka Latvijā 1940. gadā notikusi nevis sociālistiskā revolūcija, kā to traktēja oficiālā vēsture, bet gan neatkarīgas valsts okupācija no PSRS puses. Dažus mēnešus vēlāk — 1988. gada 8.—9. oktobrī tika nodibināta [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF), kas kļuva par noteicošo politisko spēku Latvijā, kurš saliedēja lielāko sabiedrības daļu neatkarības atgūšanai. Par LTF pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts žurnālists [[Dainis Īvāns]]. Kā opozīcija LTF, 1989. gada 7. janvārī tika nodibināta [[Internacionālā Darbaļaužu fronte]] (Interfronte), kas iestājās par Latvijas attīstību PSRS sastāvā, kā arī par sociālisma saglabāšanu un nostiprināšanu. Par Interfrontes vadītājiem kļuva [[Igors Lopatins]] un [[Anatolijs Aleksejevs]]. Politiskie spēki, kuri iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, nebija monolīti — līdztekus LTF izveidojās arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK), savu darbību turpināja arī „Helsinki-86”, 1989. gada decembrī sāka veidoties [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongress]] u. c. 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas 1989. gada 23. augustā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, ko organizēja LTF kopā ar Igaunijas Tautas fronti un Lietuvas kustību „[[Sajūdis]]”. Apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja gandrīz 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. === Neatkarības deklarācijas pieņemšana === {{Pamatraksts|Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu}} Pēc politisko partiju, sabiedrisko organizāciju un kustību politiskās noslāņošanās dalīšanās notika arī LPSR Augstākajā padomē. Tās sēdē 1989. gada 27. jūlijā šī šķelšanās vēl neizpaudās un samērā vienprātīgi tika pieņemts likumprojekts ''Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību''. Taču [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās]], kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā padomē jau bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap LTF frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja „[[Līdztiesība (frakcija)|Līdztiesība]]” (57 deputāti), iestājās par [[Sociālisms|sociālismu]] un dalību PSRS. 1990. gada aprīlī šķelšanās notika arī Latvijas komunistiskajā partijā un tā sadalījās divās daļās. Lielākā daļa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] sastāvā, un par tās pirmo sekretāru ievēlēja [[Alfrēds Rubiks|Alfrēdu Rubiku]], bet otra daļa pārtapa par [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju]] (nacionālkomunisti), un par tās vadītāju kļuva [[Ivars Jānis Ķezbers]]. Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] pieņemšanu. Lai likumdevēji deklarāciju atbalstītu, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Balsošanā „Līdztiesība” un tās sabiedrotie nepiedalījās, jo bija atstājusi sēžu zāli. Par Deklarāciju nobalsoja 138 deputāti, 1 atturējās un tā tika pieņemta. Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods. Jau 14. maijā M. Gorbačovs parakstīja dekrētu, kurā Latvijas, tāpat kā [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s deklarācijas tika pasludinātas par neatbilstošām [[PSRS Konstitūcija]]i un citiem PSRS likumiem. Līdz ar to arvien vairāk saasinājās politisko spēku ''par'' un ''pret'' Latvijas neatkarību konfrontācija. === Reformu sākums === Dažas dienas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas — 1990. gada 7. maijā, — Augstākā padomes sēdē par Ministru prezidentu ievēlēja vienu no LTF līderiem — [[Ivars Godmanis|Ivaru Godmani]] un uzdeva viņam sastādīt valdību. Šajā sēdē I.Godmanis izklāstīja arī savu redzējumu par galvenajiem jaunās valdības darbības mērķiem un virzieniem. Tie bija: attiecību noregulēšana ar [[Krievijas PFSR]], sadarbība ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām bijušās PSRS republikām, republikas īpašuma saglabāšana, tirgus ekonomikas attīstīšana u.c. Šīs I. Godmaņa tēzes kļuva par pamatu jaunizveidotās valdības politikai vairāku nākamo gadu laikā.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900507.htm 1990. gada 7. maija Saeimas rīta sēdes stenogramma]</ref> Jāatzīmē, ka ne visi I.Godmaņa valdības sākotnēji plāni īstenojās dzīvē. Tā Latvijas "[[finlandizācija]]s" modelis, ko I. Godmanis bija piedāvājis, praksē nerealizējās. Tā vietā arvien ciešāka politiskā un ekonomiskā sadarbība izvērsās starp Baltijas valstīm, kā arī ar Rietumvalstīm, it īpaši [[Skandināvija|Skandināviju]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=59929&rel_doc=on Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas Un Lietuvas Republikas Nolīgums Par Brīvo Tirdzniecību]</ref> Tāpat neveiksmīgs izrādījās decentralizētais [[privatizācija]]s modelis, kad atbildība par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju tika uzticēta nozaru ministrijām un pašvaldībām. Uz vairākiem gadiem tika aizkavēta privatizācija, bet valsts mēģinājumi dažādiem līdzekļiem atbalstīt krīzē nonākušos uzņēmumus, nedeva cerētos rezultātus. Joprojām saglabājoties faktiskai ekonomiskai atkarībai no PSRS, Latvijas Republikā turpināja pasliktināties vispārējā ekonomiskā situācija, kritās arī iedzīvotāju dzīves līmenis. 1990. gada otrajā pusē Latvijā tika uzsāktas ekonomiskās reformas. Kā viens no pirmajiem stratēģisku reformu pasākumiem bija agrārā reforma, ko ievadīja LR Augstākās padomes lēmums „Par agrāro reformu Latvijas Republikā”.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=76206 Par agrāro reformu Latvijas Republikā]</ref> Drīz pēc tam (1990. gada 31. jūlijā) tika pieņemts Augstākās padomes lēmums par neatkarīgas [[Latvijas Banka]]s izveidošanu, bet 1990. gada 3. augustā tika pieņemts lēmums par valdības tautsaimniecības attīstības programmu. Tomēr līdz pat 1992. gada pavasarim, kad joprojām apgrozībā vēl bija PSRS naudas vienība [[rublis]], valstī saglabājās ļoti augsta [[inflācija]]. === Barikāžu laiks === {{Pamatraksts|Barikāžu laiks|1991. gada 3. marta aptauja}} [[Attēls:Riga_barricade_1991.jpg|thumb|200px|[[Barikāžu laiks|Barikādes Rīgā]], kas neļāva Padomju karaspēkam tikt līdz [[Saeima]]i, 1991. gada jūlijs]] 1991. gada janvārī notika mēģinājums militāri atjaunot PSRS jurisdikciju neatkarību pasludinājušajās Baltijas valstīs. 1. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība ieņēma Preses namu un pārtrauca Latvijas neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu, 7. janvārī PSRS Aizsardzības ministrs izdeva pavēli nosūtīt uz Baltiju desanta karaspēka vienības. [[Interfronte]] pieprasīja Ivara Godmaņa valdības atkāpšanos, Tautas fronte izsludināja Vislatvijas manifestāciju valdības atbalstam 13. janvārī. Pēc PSRS karaspēka uzbrukuma [[Viļņa]]s Televīzijas torņa aizstāvjiem 1991. gada 13. janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu” un Latvijā sākās [[Barikāžu laiks]]. Vecrīgā un citviet tika uzceltas barikādes pārvaldes un telekomunikāciju iestāžu aizsardzībai. 14. janvārī OMON iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, 15. janvārī Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, bet 20. janvārī ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku. Aizstāvot to, divi milicijas darbinieki gāja bojā, vairāki ministrijas darbinieki tika ievainoti, gāja bojā arī divi kinooperatori un viens garāmgājējs. Barikāžu laiks deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. [[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptaujā]] piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret 24,7% iedzīvotāju. Tādējādi 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurā apstiprināja Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības<ref>[http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=arch2&cont=35 Dokumentu oriģinālu izstāde no Ārlietu ministrijas arhīva 2006. gadā]</ref> === Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana === {{Pamatraksts|Augusta pučs|PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu}} Pēdējais PSRS mēģinājums militāri pakļaut Latviju notika 1991. gada Maskavas [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. Rīgas ielās patrulēja padomju bruņumašīnas, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome 21. augustā pieņēma „[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu]]”, kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] pilnu darbību un atcēla 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu Latvijas valsts varas atjaunošanai ''de facto''. 1991. gada 22. augustā [[Islande]]s valdība atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet 24. augustā [[Dānija]] oficiāli paziņoja, ka ir gatava atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 27. augustā [[Eiropas Kopiena]]s dalībvalstis pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, uzsverot, ka EK dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlēto Latvijas parlamentu un valdību par likumīgu Latvijas tautas pārstāvjiem. 24. augustā [[Krievijas PFSR]] prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja dekrētu „Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”, 2. septembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] paziņoja par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 6. septembrī beidzot arī [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|PSRS Valsts padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]]. 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekli. == Mūsdienu Latvija == {{Pamatraksts|Latvija}} 1992. gada 19. martā sākās [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]], kas tika pabeigta 1994. gadā. Krievijas kontrolē palika tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kura tika likvidēta 1998. gadā. 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|starptautisko tālsarunu kodu]] +371. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika veiktas radikālas saimnieciskas reformas ar brīvā tirgus principu ieviešanu un valsts uzņēmumu privatizāciju. Eksporta iespēju samazināšanās un orientēšanās uz tranzīta un banku pakalpojumiem deformēja Latvijas ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās lēni, 1999. gadā sasniedzot tikai 25% no vidējā [[Eiropas Savienība|ES]] līmeņa. Tomēr zemās darba algas un samērā labi izglītotais darbaspēks piesaistīja prāvas ārzemju investīcijas. === Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997) === 1992. gada 7. maijā apgrozībā tika ieviests [[Latvijas rublis]], bet no 1992. gada 20. jūlija tas kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |title=Latvijas Banka |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040904082940/http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |archivedate={{dat|2004|09|04||bez}} }}</ref> bet, sākot ar 1993. gada 5. martu, arī Latvijas rublis tika aizstāts ar pastāvīgu nacionālo valūtu — [[Lats|latu]]. Liela nozīme cīņā ar saimniecisko krīzi, bet vēlāk ekonomiskās attīstības veicināšanā bija starptautiskajām institūcijām. Tā Latvija 1992. gada 19. maijā oficiāli kļuva par [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] (SVF) dalībnieci,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/latvijas-sadarbiba-ar-svf|title=Latvijas sadarbība ar SVF {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2023-09-23|language=lv}}</ref> bet no tā paša gada 11. augusta [[Pasaules Banka|Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas)]] dalībvalsts. Vēlēšanos iestāties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) Latvija oficiāli izteica 1995. gada 27. oktobrī, iesniedzot pieteikumu [[Spānija]]i — tajā laikā ES prezidējošajai valstij. Pirmie pozitīvie ekonomisko reformu augļi bija augstā inflācijas samazināšanās — tā sāka sarukt jau pēc Latvijas rubļa ieviešanas. Taču, neskatoties uz daudzajiem reformu pasākumiem, ekonomiskā situācija valstī turpināja pasliktināties, it īpaši rūpniecībā. Gandrīz visi lielie PSRS pakļautie uzņēmumi 1992. gadā bija nonākuši bankrota priekšā. Galvenie rūpniecības krīzes iemesli bija tie paši, kas PSRS ekonomikai kopumā — monopolisms, vāja ieinteresētība ražošanas rezultātos, neracionāla resursu izmantošana un to deficīts, atpalikusi tehniskā bāze u.c. Sākot ar 1993. gadu, ekonomiskā situācija Latvijā sāka stabilizēties, [[iekšzemes kopprodukts]] vairs nesamazinājās, inflācija bija būtiski kritusies, [[valsts budžets]] tika noslēgts ar minimālu deficītu. Augstāko padomi pēc 1993. gada 5.—6. jūnijā notikušajām vēlēšanām nomainīja 5. Saeima, bet I.Godmaņa valdības vietā stājās [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītā centriski labējā valdība. Tās pamatu veidoja savienība „[[Latvijas Ceļš]]”, kura vēlēšanās bija ieguvusi 36 deputātu vietas Saeimā. V.Birkava valdība aktīvi turpināja iepriekšējās valdības uzsākto reformu ceļu, galveno uzsvaru liekot uz privatizāciju, brīva tirgus un konkurences ieviešanu, kā arī likumdošanas sakārtošanu. Deviņdesmito gadu vidū Latvija pārdzīvoja smagu finanšu un banku krīzi. Arī iekšpolitikā situācija bija saasinājusies sakarā ar 1994. gada 21. jūnijā pieņemto [[Pilsonība]]s likumu un tajā iekļautajām normām par [[naturalizācija]]s kārtību un kvotām. Tas gan tika vairākkārt labots, līdz galīgajā variantā šis likums tika pieņemts un izsludināts 1994. gada 11. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |title=Pilsonības likums |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090328101715/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |archivedate={{dat|2009|03|28||bez}} }}</ref> Naturalizācijas process tika uzsākts 1995. gada 1. februārī. Taču arī turpmākajos gados pilsonības, naturalizācijas un [[valoda]]s lietošanas un mācīšanas jautājumi joprojām palika vieni no aktuālākajiem diskusiju tematiem sabiedrībā. 1998. gada 22. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas atviegloja nepilsoņu naturalizāciju. 1998. gada 3. oktobrī notika [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|tautas nobalsošana par grozījumu atcelšanu Pilsonības likumā]], kurā ar 52,5% pret un 44,9% par balsīm grozījumi tomēr tika apstiprināti. Deviņdesmito gadu otrajā pusē banku krīze tika pārvarēta un sākās Latvijas [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Tā, 1997. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 6,5%, sāka palielināties reālā darba alga, pieauga tirdzniecības apgrozījums. Ekspertu vidū pat aizsākās diskusijas par iespējamo ekonomikas „pārkaršanu”. Taču nākamajā, 1998. gadā Latviju atkal piemeklēja finanšu krīze. Viens no tās galvenajiem cēloņiem bija finanšu krīze Krievijā, ar kuru Latviju joprojām saistīja ciešas ekonomiskās saites. Lai gan arī šī krīze sāpīgi skāra uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, tā drīz vien tika pārvarēta un Latvijas ekonomiskā izaugsme atsākās. === Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007) === [[Attēls:GW_Bush_in_Riga_2005.jpg|thumb|200px|[[Džordžs V. Bušs]], [[Vaira Vīķe-Freiberga]], [[Arnolds Rītels]], un [[Valds Adamkus]] [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada 7. maijā]] Stabilu Latvijas ekonomisko attīstību kopš deviņdesmito gadu otrās puses veicināja ekonomisko un strukturālo reformu turpināšana, bet, sākot ar 2000. gadu, nozīmīgu lomu ieguva iestāšanās process ES. Pirmās iestāšanās sarunu sadaļas tika atvērtas 2000. gada 28. martā. Tās ietvēra ārējos sakarus, kopējo ārējo un drošības politiku, statistiku, enerģētiku, konkurences politiku u.c. 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika [[2003. gada referendums par dalību ES|referendums par dalību ES]], kurā piedalījās 71,5% vēlētāju, no tiem par balsoja 67,0%, pret 32,3%. 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās [[NATO]] un 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Septiņus gadus (2000—2007) Latvijā bija visaugstākie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi Eiropā, sasniedzot rekordaugsto 12,2% IKP pieaugumu 2006. gadā.<ref>Daiga Grūbe [http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pedejo-desmit-gadu-laika-latvijas-ikp-videji-audzis-par-4-1-proc-gada-767034 Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas IKP vidēji audzis par 4,1% gadā] — LETA 10.02.2011.</ref><ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__ikp/?tablelist=true&rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a Centrālā statistikas pārvalde]</ref> Latvijas IKP vidēji gadā pieauga par 8,8% gadā, salīdzinājumā Igaunijā šajā laika periodā vidējais pieaugums bija 8,0%, bet Lietuvā 7,5% gadā. === Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010) === {{Pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)}} Sakarā ar valsts tekošā konta deficītu un nesabalansētu saimniecisko struktūru Latvijas ekonomika kļuva nestabila un globālās finanšu krīzes sākšanās 2007. gadā noveda pie IKP samazināšanās par 4,6% 2008. gadā, 17,8% 2009. gadā un 0,2% 2010. gadā, kas bija viena no straujākajām tautsaimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdēm]] pasaulē.<ref>[http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=a8U0aGhDyw68 www.bloomberg.com]</ref> Lai novērstu valsts maksātnespēju, 2008. gada decembrī Latvijas valdība pēc pozitīva Saeimas balsojuma parakstīja vienošanos ar [[Eiropas Komisija|EK]], [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]], [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]], Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par starptautisku aizņēmuma programmu. Saskaņā ar vienošanos Latvijai trīs gados (līdz 2011. gada beigām) pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums ekonomikas stabilizācijai un izaugsmes atjaunošanai, paredzot turpināt stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas. Līdz 2011. gada vidum Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% [[Parex banka]]s maksātnespējas novēršanai.<ref>Baiba Melnace [http://lv.lv/index.php?menu=doc&sub=466&id=231444 „Publiskota Latvijas nodomu vēstule SVF un Saprašanās memorands ar ES”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 09.06.2011.</ref> Krīzes laikā atgūtā Latvijas ražotāju konkurētspēja un pieprasījuma pieaugums ārvalstu tirgos 2010. gadā izraisīja preču eksporta pieaugumu par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ |title=Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī 2011. gada aprīlī |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160320090339/https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ }}</ref> Tādējādi 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomiskais pieaugums, tomēr tas līdz 2012. gadam bija lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstību nopietni apdraud [[Latvijas demogrāfija|demogrāfiskās situācijas]] pasliktināšanās un pieaugošā emigrācija. === Eiro ieviešana Latvijā === {{Pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā}} [[Attēls:Latvijas_2_eiro_monētas_reversa_dizains.jpg|thumb|200px|Latvijas 2 eiro monētas reversa dizains]] Iestāšanās līgums ES Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredzēja ES kopējās valūtas [[eiro]] ieviešanu, tiklīdz būtu izpildīti visi ekonomiskie nosacījumi ([[Māstrihtas kritēriji]]). 2005. gada 1. janvārī [[Latvijas Banka]] piesaistīja [[Lats|latu]] [[eiro]] pēc kursa: 1 EUR = 0,702804 LVL.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |title=Latvijas Bankas informācijas arhīvs |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160208053028/https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |archivedate={{dat|2016|02|08||bez}} }}</ref> Kaut gan sākotnēji bija paredzēts līdz 2008. gada 1. janvārim pāriet uz Eiropas vienoto valūtu eiro, taču sakarā ar neatbilstību Māstrihtas kritērijiem un sekojošo [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzi (2008—2010)]], Latvijas pāreja uz eiro tika atlikta. Galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēma 2013. gada 9. jūlijā.<ref>[http://www.eiro.lv/lat/aktualitates/28490 ES oficiālajā vēstnesī publicēts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā] apollo.lv 18.07.2013.</ref> Eiro ieviešanas procedūra notika 2014. gada 1. janvārī pēc iepriekš pieņemta valdības plāna.<ref>Sanita Bajāre [http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/fm-parstave-esam-iekritusi-tuksaja-gada-389248 „FM pārstāve: esam «iekrituši» tukšajā gadā”] — Db 05.03.2013.</ref> == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas nosaukums]] * [[Latvijas mākslas vēsture]] * [[Latvijas medicīnas vēsture]] * [[Kari Latvijas vēsturē]] * [[1991. gada 3. marta aptauja]] <!-- {{pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} {{pamatraksts|Livonijas krusta kari}} {{pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} {{pamatraksts|Ziemeļu kari}} {{pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} {{pamatraksts|Pirmā atmoda}} {{pamatraksts|Oberosts|Iskolats}} {{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas|Bermontiāde}} {{pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1941—1945)}} {{pamatraksts|Latvijas PSR}} {{pamatraksts|Barikāžu laiks}} {{pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)}} {{pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā|Latvijas eiro monētas}} --> == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0305029177|issueType:B Latvijas PSR arheoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050820111856/http://vesture.serveris.lv/ Latvijas vēstures datu krātuve] * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20081225153907/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvija_jedziens/latvija.htm Latvija — jēdziena ģenēze] * [https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm Izvilkumi no vēsturiskajiem dokumentiem, kas saistīti ar Latviju] * [http://www.omf.lv/images/Kartes/Karte_1-48/ Vēstures atlants "Latvija Eiropā"]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=257856 Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums] * [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, jūnijs 1998. {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]]|virsraksts=[[Kurzemes guberņa]]|periods=[[1795]]—[[1918]]|pēc=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Zviedru Vidzeme]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Rīgas apriņķis|Rīgas]] apriņķi|virsraksts=[[Vidzemes guberņa]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Valkas apriņķis|Valkas]] un [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] apriņķi|periods=[[1721]]—[[1918]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Inflantijas vaivadija]]|virsraksts=[[Vitebskas guberņa]]s <br />[[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] apriņķi|periods=[[1772]]—[[1917]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Eiropas vēsture}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] k1skxg9351gg6i0t5xzr9vhlfirqpmq 4469386 4469383 2026-05-17T09:45:48Z Pirags 3757 /* Vikingu laiki */ 4469386 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas vēsture''' ir cieši saistīta ar citu [[Baltijas jūra]]s baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi [[Ziemeļeiropa]]s [[Ģermāņi|ģermāņu]] (dāņu, vācu, zviedru) un [[Austrumeiropa]]s [[Slāvi|slāvu]] (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karos]] un [[Senlatvijas tautu kristianizēšana]]s gaitā vēlīnajos [[Viduslaiki|viduslaikos]] izveidojās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un bīskapu valstu veidota [[Livonijas Konfederācija]], kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] tautas, pār kurām valdīja [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] elite. [[Livonijas karš|Livonijas karā]] sabrukušās Livonijas Konfederācijas zemes nonāca [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s pakļautībā. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā radās divas autonomas hercogistes — [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], kas iekļāvās globālajā tirdzniecības tīklā, izveidojot [[Kurzemes kolonijas]] Āfrikas piekrastē un Karību jūrā. [[Rīga]], kas līdz 15. gadsimtam bija lielākā [[Hanzas savienība]]s tirdzniecības pilsēta [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā, arī vēlākajos gadsimtos saglabāja nozīmīga reģionālā ekonomiskā centra statusu. 20. gadsimta sākumā latviešu apdzīvotajās zemēs izveidojās [[Latvijas Republika]], kas, neskatoties uz ilgstošu [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupāciju]], spēja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunot neatkarību]] un 2004. gadā [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai|iestājās Eiropas Savienībā]]. == Aizvēsturiskie laiki == {{Pamatraksts|Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā}} [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|200px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja]] [[Attēls:Araisi.jpg|thumb|200px|[[Āraišu ezerpils]] uz ezera salas (9.—10. gadsimts)]] === Dabas apstākļi un faunas veidošanās === Latvijas teritorija no ledājiem atbrīvojās vēlā ledus laikmeta ([[pleistocēns|pleistocēna]]) beigās, pirms 13 000—14 000 gadu. Ledum kūstot, izveidojās [[Baltijas ledus ezers]], reģionā valdīja arktiskais klimats. Parādījās pirmie augi: [[polārais kārkls]], driādes, [[efedra]], [[pundurbērzs]]. Sekojot [[ziemeļbrieži]]em un citiem dzīvniekiem šeit ienāca pirmie iedzīvotāji.<ref name="latvijas-psr-arheologija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Latvijas PSR arheoloģija |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> Ledājiem turpinot atkāpties, Baltijas ledus ezers pārvērtās par [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]]. Klimatam kļūstot siltākam, parādījās plaši bērzu meži. Sākās preboreālais klimatiskais periods (8200.—7000. gadā p.m.ē.). Joldijas jūra zaudēja savienojumu ar Ziemeļjūru un pārvērtās par saldūdens [[Ancilus ezers|Ancilus ezeru]]. Klimats kļuva siltāks un sausāks. Sākās boreālais posms (7000.—5400. gadā p.m.ē.). Savu maksimumu sasniedza priežu meži. Posma beigās klimats kļuva mitrāks, sākās alkšņu, lazdu un platlapju audžu veidošanās. Ienāca jauni dzīvnieki: [[taurs]], stirna, mežacūka, staltbriedis. Izrakumi Lubānas, Ludzas un Dvietes ezeru krastos liecina, ka šajā laikā pieaudzis arī Latvijas iedzīvotāju skaits. Ap 6000. gadu p.m.ē. Ancilus ezers pārrāva zemes aizsprostu starp Zviedriju un Dāniju un caur [[Ēresunds|Ēresundu]] savienojās ar Ziemeļjūru, izveidojās [[Litorīnas jūra]]. Klimats kļuva siltāks un mitrāks nekā mūsdienās, jo siltie [[Golfa straume]]s ūdeņi ieplūda Ziemeļjūrā, ietekmējot Latvijas klimatu. Siltais un mitrais klimats veicināja platlapju izplatīšanos. Izveidojās gan alkšņu un lazdu tīraudzes, gan jaukti lapu koku meži. Ieviesās [[Eiropas skābardis|skābardis]], [[īves|īve]], [[purvu mirte]], efeja, [[ezerrieksts]]. Perioda beigās izplatījās egle un pakāpeniski samazinājās platlapju daudzums. Bagātie nokrišņi veicināja purvu attīstību. Dzīvnieku valsts papildinājās ar savvaļas zirgu. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi un bagātākā augu un dzīvnieku valsts sekmēja Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu. 5400. — 3300. gadā p.m.ē. Latviju apdzīvoja vēlā mezolīta un agrā neolīta mednieku un zvejnieku ciltis, kuru apmetnes atrastas Osas un Zvejnieku apmetnēs, Zvejnieku kapulaukā. Līdz ar subboreālā posma sākšanos no 3300. līdz 700. gadam p.m.ē. atkal mainījās klimats. Ap 2000. gadu p.m.ē. Litorīnas jūra aizņēma tagadējās Baltijas jūras teritoriju. Klimats kļuva sausāks un nedaudz vēsāks. Samazinājās platlapju audzes, ievērojami pieauga egļu mežu platības. Klimatam kļūstot vēsākam, pamazām izzuda skābardis, īve, efeja. Daļu mežu, kas aizņēma viegli apstrādājamas augsnes, sāka iznīcināt cilvēki, attīstot līdumu zemkopību. No savvaļas dzīvniekiem plaši sastopami alnis, mežacūka, bebrs, taurs un lācis. Perioda beigās parādījās pirmie mājlopi: cūka, aita, kaza, kā arī liellopi.<ref name="latvijas-psr-arheologija" /> Pēdējā [[Holocēns|holocēna]] posmā, kas ilgst no 700. gada p.m.ē. līdz mūsdienām, klimats kļuva ievērojami vēsāks un mitrāks. Tā kā augsni lielā mērā bija izskalojuši nokrišņi, platlapju un egļu audzes Latvijas mežos samazinājās, bet bērza un priežu pieauga. Paplašinājās purvu platības. Augu un dzīvnieku valsti arvien vairāk sāka ietekmēt cilvēku darbība. Attīstoties lopkopībai, pamazām tika iznīcināti plēsīgie zvēri, paplašinoties zemkopībai, nolīsti meži. === Senie iedzīvotāji === [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastē pirmās cilvēku apmetnes parādījās pēc [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigām, vēlīnajā [[Paleolīts|paleolītā]] (senākajā [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]]), kas [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģionā aptver laika posmu no apmēram 10 500.—8500. gadu p.m.ē. Uz šo periodu attiecināmi daudzi atrastie darba priekšmeti un rīki, piemēram, no dzīvnieku kauliem izgatavoti bultu uzgaļi, [[harpūna]]s, naži u.c., kas atrasti pie [[Venta]]s pietekas [[Zaņa]]s upes un [[Laukskolas apmetne]]s arheoloģiskajos izrakumos. Senākais atradums [[Austrumbaltija|Austrumbaltijā]] ir Lingbi cirvis, kas atrasts Zaņas pietekā Meļļupītē, kas ar radioaktīvā oglekļa (¹⁴C) metodi datēts kā 12 500—12 047 gadus vecs. Vidējā akmens laikmeta ([[Mezolīts|mezolīta]]) periodā Baltijas pirmiedzīvotāji [[Skandināvijas mednieki-vācēji]] izveidoja [[Kundas kultūra|Kundas kultūru]] (8.—5. gadu tk. p.m.ē.), pie kuras pieder arī [[Zvejnieku apmetne]] un [[Zvidzes apmetne]]. Arheoloģiskajos izrakumos atrasto mezolīta Latvijas iedzīvotāju kaulos atrastās genoma paliekas liecina par viņu radniecību ar [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]] ({{val|en|Western Hunter-Gatherers, WHG}}, agrāk dēvētiem par [[kromaņonieši]]em), kas jau daudzus gadu tūkstošus bija apdzīvojuši lielu Eiropas daļu.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4170574/ Lazaridis, I. et al. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans.] [[Nature]] 513, 409—413 (2014)</ref> Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] laikmetā (4.—3. gadu tk. p.m.ē.) no tās attīstījās [[Narvas kultūra]], pie kuras piederēja [[Osas apmetne|Osas]] un [[Ičas apmetne]]s iedzīvotāji [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka tagadējiem Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem konstatējama lielāka ģenētiskā līdzība ar Rietumu medniekiem-vācējiem (WHG) nekā jebkurai citai mūsdienu Eiropas populācijai, kas liecina ka Baltijas austrumu krasta purvainajā apvidū patvērušies senākie Eiropas iedzīvotāji un vēlāko laikmetu ieceļotāju ģenētiskā ietekme ir bijusi mazāka nekā citās Eiropas daļās.<ref>[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(09)01694-7?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982209016947%3Fshowall%3Dtrue Malmstrom, H. et al. Ancient DNA reveals lack of continuity between neolithic hunter-gatherers and contemporary Scandinavians.] Curr. Biol. 19, 1758—1762 (2009)</ref><ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9 Mittnik, A., Wang, CC., Pfrengle, S. et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region.] Nat Commun 9, 442 (2018)</ref> Aptuveni 3900 gadus p.m.ē. Latvijā ienāca [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]i piederīgas ciltis, kas ģenētiski bija radniecīgas gan Rietumu, gan [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]].<ref>[https://www.academia.edu/94549621/The_Arrival_of_Siberian_Ancestry_Connecting_the_Eastern_Baltic_to_Uralic_Speakers_further_East The Arrival of Siberian Ancestry Connecting the Eastern Baltic to Uralic Speakers further East] Saag et al., 2019, Current Biology 29, 1701—1711</ref> Lielākā daļa [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Akmens laikmeta apmetņu Latvijā]] attiecas uz neolīta laikmetu, kas Baltijā aptver 3000.—1500. gadu p.m.ē. 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. šajā teritorijā sāka dominēt [[lopkopība|lopkopju]] cilšu grupa, kurai raksturīga ir [[Auklas keramikas kultūra]] un kaujas cirvji. Vēsturnieki tās uzskata par [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodā]] runājošām ciltīm, no kurām līdz 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigām atdalījās [[baltu pirmvaloda|baltu pirmvalodā]] runājošas ciltis. Tās apdzīvoja ļoti plašu teritoriju, sākot no [[Gdaņska]]s līča piekrastes līdz [[Kurzeme]]i, tālāk līdz [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezeram]], [[Ilmenis|Ilmenim]] un Maskavai. Arī seno iedzīvotāju kaulos atrastā genoma analīze liecina par Vēlā neolīta laikmeta iedzīvotāju līdzību ar [[Bedru kultūra]]s pārstāvjiem, ko uzskata par liecību indoeiropiešu valodās runājošo stepes tautu masīvai migrācijai uz Eiropu pirms apmēram 4500 gadiem.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25731166?dopt=Abstract Haak, W. et al. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] Nature 522, 207—211 (2015)</ref> No senajām baltu ciltīm gadsimtu laikā izveidojās [[Kurši|kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu]], [[Sēļi|sēļu]] un [[Zemgaļi|zemgaļu]] sentautas, kuru apdzīvotās teritorijas dienvidos pārsniedza mūsdienu Latvijas robežas. Baltu izplatības areāla ziemeļos [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] (apmēram 6. gadsimtā p.m.ē.) no [[Eirāzija]]s ienāca somugru valodās runājošās ciltis,<ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9#ref-CR36 A. Mittnik et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region] Nature Communications 9: 442 (2018)</ref> kas sajaucās ar agrākajiem iedzīvotājiem un izveidoja [[somi|somu]], [[Igauņi|igauņu]] un [[lībieši|līvu]] tautas. Seno cilšu savstarpējās attiecības nebija tikai miermīlīgas. Tās regulāri devās sirojumos uz kaimiņu zemēm, sagrābjot vergus un laupot sievas. Gadsimtu laikā starp baltu un somugru kaimiņiem notika kultūras un gēnu apmaiņa.<ref>[http://www.la.lv/igaunitis-mans-virins-es-igauna-ligavina/ Igaunītis mans vīriņš, es igauņa līgaviņa. Kaimiņu radošanās ne tikai mūslaikos!]</ref> Kristīgās ēras sākumā austrumos dzīvojošos [[latgaļi|latgaļus]] slāvi palēnām izspieda no tālāk austrumos apdzīvotajiem apgabaliem, un viņi iespiedās līvu un [[Seti (etnoss)|setu]] teritorijās Vidzemē.<ref>Jānis Cakuls „Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs.” — Rīgas Metropolijas kūrija, Rīga 2007. {{ISBN|9984619516}} (kopsavilkums 169.-200. lpp.)</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |+'''Aizvēsture Latvijas teritorijā''' !Laiks !Periods !Saimniekošanas veidi !Kultūra !Apmetnes !Valodas !Reliģija |- |11.—8. gt. [[p.m.ē.]] |[[Paleolīts]] | rowspan="2" |[[Savācējsamniecība]] |Ārensburgas — [[Svidras kultūra]] (ziemeļbriežu mednieki) |[[Laukskolas apmetne]] pie [[Salaspils]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|paleolīta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Priekšindoeiropiešu valodas]] | rowspan="2" |Ticība [[gari]]em, [[Lielā pirmmāte|Mātes kults]]<ref>[[Marija Gimbutiene]]. The Civilization of the Goddess: The World of Old Europe. San Francisco: Harper. — 1991.</ref> |- |8.—5. gt. p.m.ē. |[[Mezolīts]] |[[Kundas kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Zvidzes apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnes]] |- |5.—2. gt. p.m.ē. |[[Neolīts]] |[[Neolītiskā revolūcija]] — pāreja uz [[Ražotājsaimniecība|ražotājsaimniecību]]. Vākšana, [[medības]], [[zveja]] un [[domestikācija]] |[[Narvas kultūra]]; [[Ķemmes—bedrīšu kultūra]]; [[Auklas keramikas un laivas cirvju kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Ičas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Sārnates apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|neolīta apmetnes]] |Priekšindoeiropiešu valodas, [[indoeiropiešu pirmvaloda]], vēlāk [[baltu pirmvaloda]] | rowspan="3" | [[Baltu reliģija]], [[Veļi|veļu]] pielūgšana |- |1500 p.m.ē—Kr. dz. |[[Bronzas laikmets]] | rowspan="2" |Ražotājsaimniecība — [[lopkopība]], [[zemkopība]], [[amatniecība]], [[tirdzniecība]] | rowspan="2" |[[Kurši|Kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu (latvju)]], [[lībieši|līvu]], [[Sēļi|sēļu]], [[Zemgaļi|zemgaļu]] kultūras |[[Asotes pilskalns]], [[Ķivutkalns]], [[Vīnakalns]] un citas [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Baltu valodas|Baltu]] (dienvidu daļā) un [[somugru valodas]] (ziemeļu daļā) |- |Kr. dz.—13. gadsimts |[[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmets]] |[[Āraišu ezerpils]], [[Spietiņu apmetne]] un citas [[Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā|dzelzs laikmeta apmetnes]] |} == Vikingu laiki == {{Pamatraksts|Vikingu laiki}} [[Attēls:Ivar.png|thumb|200px|[[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|Zviedru ķēniņa]] [[Ivars Vidfamne|Ivara Vidfamnes]] un viņa pēcnācēju (7. — 10. gadsimts) ietekmes sfēra]] [[Attēls:Latvijas zemes 12. gadsimtā no Putzgers Atlas 1929.jpg|thumb|200px|Latvijas vēsturiskās zemes 12. gadsimtā (no ''Putzgers FW Historischer Atlas'', 1929).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} 5. gadsimta beigās Skandināvijas [[goti]] sāka kolonizēt [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastes zemes. 7. gadsimta beigās liela daļa no kuršu un līvu zemēm kļuva par meslu maksātājiem [[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņam]] [[Ivars Vidfamne|Ivaram]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Grobiņa|Grobiņā]] liecina, ka no 650. līdz 800. gadam šeit pastāvēja [[Rimberts|Rimberta]] hronikā pieminētā Ezerpils (''Seeburg''). Cita vikingu apmetne [[Daugava]]s lejtecē tika saukta par ''Dynasaiforgarðr'', kas visticamāk atbilst tagadējā [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] atrašanās vietai, kur atrastas daudzas vikingu senlietas. Daudzi [[Rūnu raksts|rūnu akmeņi]] Zviedrijā liecina par vikingu sirojumiem [[Līvu zemes|Līvu zemēs]], [[Igaunija]]s ziemeļos, [[Somija]]s dienvidos un visā [[Gardarīke]]s teritorijā. Bez galvenā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļa no varjagiem uz grieķiem]], kurš veda caur Ņevu—Ladogu—Volhovu—Valdaju—Dņepru, vikingu tirgotāji un karavīri reizēm izmantoja arī Daugavas ūdensceļu. Vikinɡi apɡuva arī Ventas ūdensceļu, Ventas lejtecē bija trīs vikingu laikmeta pilskalni – [[Lagzdīne]], [[Veckuldīga]] un [[Pabērzkalns]], tirdzniecības centri bija [[Pasiekste]] un [[Kuldīga]], arheoloģiskās liecības par tirdzniecības sakariem atrastas arī [[Vendzavas (Ziru pagasts)|Vendzavu]], [[Dokupe]]s apkārtnē un citviet.<ref>[https://research.lu.lv/ws/portalfiles/portal/40396662/JVZL_tezes_abstracts_VIII.pdf Vikingu laikmeta arheoloģiskās liecības Ventas lejtecē] Kaspars Markus Molls, “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII”, Valmieras muzejs, 2022. gada 24.–25. novembris </ref> Vikingu sāgās (ap 830. gadu) minēts, ka kuršiem ir sešas pilsētas, par ko netieši liecina arī viens no kuršu zemes nosaukumiem — [[Pilsāts]]. Kad 9. gadsimtā [[kurši]] padzina vikingus no Ezerpils, dāņu un zviedru vikingi uz īsu laiku no jauna pakļāva [[Kursa (valsts)|Kursu]],<ref>Birger Nerman "Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde". — Almqvist & Wiksell, Stockholm 1958. (S. 110.)</ref> kas aprakstīts hronikā [[Svētā Anskara dzīve]]. Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka tajā laikā zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalim]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Ūlofam]] (''Olof Skötkonung'', ap 980 — 1022).<ref>«Zviedru karalis Olavs sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.» Citāts no: Tālavs Jundzis, Guntis Zemītis „Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā (Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā)”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga. {{ISBN|9934837331}} (Latvieši un Latvija, II sēj., 13.—51. lpp.)</ref> 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kursa]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta zemes ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai.<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm <nowiki>[1]</nowiki>] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080317051249/http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2008|03|17||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]] „Senie stāsti — Latvijas vēstures lasāmgrāmata”. — Austrālijas Latvietis, Melburna 1955. (21. lpp.)</ref> No [[Sāgas|sāgu]] mutvārdu tradīcijām ir saglabājušās ziņas par [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņu]] [[Lokers|Lokera]] un [[Dorno]] cīņām ar vikingiem. Līdz ar kuršu ietekmes pastiprināšanos Baltijas jūrā un upju krastu aizsardzības būvju izveides, vikingiem sirošana šeit kļuva bīstama un ar laiku apsīka. Pēc vikingiem zināmās pasaules daļas aprakstiem veidotajā Muhameda Idrīsi 1154. gada kartē «[[Tabula Rogeriana]]» Kursa ir atēlota kā viena no Baltijas jūras salām. Iespējams, ka minētas arī apdzīvotās vietas [[Jelgava|Mītava]], [[Mežotne]] un [[Alsunga]].{{nepieciešama atsauce}} == Senlatvija == {{Pamatraksts|Jersika (valsts)|Koknese (valsts)|Kursa (valsts)|Tālava|Zemgale (valsts)|Līvu zemes|Sēlija (zeme)}} [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|200px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās]][[Attēls:Balti_ap_13.gs.svg|200px|thumb|Baltu zemes 13. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Jersika.jpg|thumb|200px|[[Letija]]s [[karalis|ķēniņvalsts]] (''Lettia'') teritorija 13. gadsimta sākumā]] Latvijā ir uzskaitīti ap 500 pilskalnu, pileņu un ezerpiļu, kas liecina par nopietnu teritorijas kontroli un sazarotu ceļu tīklu. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Benninghofens|Frīdriha Beninghofena]] domām, Austrumbaltiju 12. un 13. gadsimtu mijā apdzīvoja apmēram pusmiljons iedzīvotāju — ap 170 000 lietuvju, 150 000 igauņu, 135 000 senlatviešu (latgaļu, zemgaļu, kuršu un sēļu) un ap 20 000 lībiešu. Latvijas teritorijā dzīvoja vidēji 2,5 cilvēki uz 1 km². Ja var ticēt slāvu garo un jaukto uzkalniņu izplatībai, tad 5—9 gs. tie nelielā skaitā dzīvojuši Abrenes un Krāslavas pierobežā. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta vairākās baltu un līvu zemēs. Rakstos un hronikās minēta [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Upmale (zeme)|Upmale]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]] un [[Atzele]],<ref>Jānis Turlajs „Latvijas vēstures atlants”. — Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga 2011. {{ISBN|9789984076140}} (12. lapa)</ref> kā arī līvu [[Idumeja]], [[Metsepole]], [[Turaida (zeme)|Turaida]] un [[Daugavas Līvzeme]]. == Senlatvijas tautu kristianizēšana == === Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas === Pēc Senās [[Romas impērija]]s sabrukšanas vairāku gadsimtu laikā notika [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] (Rietumu) un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[Pareizticība|ortodoksās (Austrumu) baznīcas]] atsvešināšanās. Latvijas kristianizēšanu no Rietumiem veicināja Senlatvijas saiknes ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Dānija|Dāniju]], kur kristīgā ticība kļuva pazīstama 9. gadsimtā. Zināms, ka ap 850. gadu Apūlē un Jūrpilī pie [[Grobiņa]]s zviedriem bija pastāvīgas apmetnes. Pirmais zināmais kristiešu misionārs [[Daugava]]s baseina zemēs bija [[Torvalds Kodransons]], kam 985. gadā [[Bizantijas imperators]] Bazilejs II izsniedza «grāmatu», saskaņā ar kuru Torvalds tika iecelts par [[Konstantinopole]]s pilnvaroto sūtni pie [[rusi|rūsu]] ķēniņiem Austrumbaltijā. Pēc 986.—990. gada [[Polockas kņazi|Polockas ķēniņa]] [[Ragnvalds|Ragnvalda]] meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, Torvaldam atļāva nodibināt pirmo klosteri.<ref>uz zviedru valodu tulkojis Åke Ohlmarks "Torvald vittfarnes saga" (''Torvalda Ceļotāja sāga''), — 1964. (243 lpp.)</ref> [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes un Hamburgas arhibīskapi]] kopš 11. gadsimta bija garīgie un laicīgie valdnieki plašā teritorijā, kas aptvēra [[Baltijas jūra]]s piekrastes zemes. No Hamburgas arhibīskapijas hronikas zināms, ka [[Dānijas karaļi|dāņu karaļa]] Svenda II Estridsena valdīšanas laikā (1047—1074) [[Kursa (valsts)|Kursā]] par tirgotāju vajadzībām tika uzcelta baznīca. Skandināvu ietekmē notikusi arī līvu apbedīšanas tradīciju maiņa, pārejot no mirušo sadedzināšanas uz skeletkapiem. Izplatījušies arī Skandināvijā ražoti vai to pirmparaugu ietekmē veidoti krustiņi. Kņaza [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] valdīšanas laikā (1044—1101) pieauga [[Polockas kņazi|Polockas valsts]] ietekme Austrumlatvijā. 12. gadsimta sākumā kristīgā ticība no austrumiem Latvijā ieplūda galvenokārt gar Daugavas un Gaujas ūdensceļiem latgaļu, sēļu un zemgaļu centros. Spriežot pēc krustiņu atradumiem bagātu sieviešu, retāk bagātu vīriešu, kapos un pilskalnos, tā skārusi vispirms turīgāko sabiedrības daļu. Arī [[Daugavas līvi]] jau kopš [[Vikingi|vikingu laiku]] beigām bija [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu meslu atkarībā, kuri sniedza tiem militāru atbalstu karos ar [[zemgaļi]]em. 12. gadsimta vidū kopīgi ar [[Gotlande]]s tirgotājiem vācu tirgotāji apguva kādreizējo [[Vikingi|vikingu]] „[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļu no varjagiem uz grieķiem]]” pa [[Daugava|Daugavu]], kas veda no „[[Rīga|Rīgas vietas]]” (latīņu: ''locus Rige'') caur [[Salaspils|Holmi]], [[Koknese|Koknesi]], [[Jersika (valsts)|Jersiku]] un [[Krāslava|Krāslavu]] uz vēl varjagu laikos dibināto [[Polocka|Polocku]] un [[Smoļenska|Smoļensku]]. Vēlāk tika apgūts arī [[Gauja]]s ūdensceļš caur [[Turaidas pils|Turaidu]], [[Cēsis|Cēsīm]], [[Valmiera|Valmieru]], Gaujienu uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Par vācu tirgotāju punktu Daugavas lejastecē 12. gadsimtā otrajā pusē kļuva [[Ikšķile]]. === Livonijas krusta kari === [[Attēls:Rīgas_miera_līgums_ar_kuršiem_(1230).JPG|thumb|200px|1230. gadā [[Rīgas miera līgums ar kuršiem|Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem]] oriģināls]] {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1147. gadā Romas pāvests [[Eugenijs III]] un 1171. gadā pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] izdeva bullas, aicinot [[sakši|sakšu]] bruņiniekus piedalīties krusta karā pret [[Vendi (Livonija)|vendiem]], ko uzskata par [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumu. Pirmais zināmais [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] misionārs mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Meinards no Zēgebergas]], kura vadībā [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Salaspilī]] tika uzceltas pirmās mūra pilis un baznīcas. 1186. gadā viņš kļuva par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]]. Par krusta karu sākumu mūsdienu Latvijas teritorijā var uzskatīt 1193. gadu, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] noteica vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē. 1198. gadā pie Rīgas "Senā kalna" notika pirmā krustnešu kauja ar līviem, kuras laikā nogalināja otro Ikšķiles bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]]. [[Attēls:Durbes_kauja.JPG|left|thumb|267x267px|Piemiņas zīmes [[Durbes kauja]]s vietā]] Nākamais bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberts]] 1201. gadā starp vairākiem līvu un kuršu ciemiem nodibināja [[Rīga]]s pilsētu vietā, kur jau senāk bija pastāvējusi [[Indriķa hronika]]s aprakstītā Rīgas tirdzniecības vieta (''locus Rige''). No 1207. līdz 1209. gadam tika pakļautas [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1230. gadā Romas pāvesta vicelegāts [[Alnas Balduīns]] noslēdza līgumu ar [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|kuršu ķēniņu]] [[Lamekins|Lamekinu]] par viņam pakļautās Kursas daļas kristīšanos un atteikšanos no meslu maksāšanas dāņiem vai zviedriem. Tomēr iecerētā tieši Romas pāvestam pakļautās Kurzemes izveide nerealizējās un tā 1253. gadā tika sadalīta starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livonijas ordeņa teritorijā nokļuva arī kuršu [[Pilsāts]], kurā ordenis 1253. gadā uzbūvēja atbalsta bāzi Dienvidkursas iekarošanai — Mēmelburgas pili tagadējā [[Klaipēda|Klaipēdā]], kas Livonijas ordeņa pakļautībā atradās līdz pat 1328. gadam. Ar krustnešu palīdzību 13. gadsimta divdesmitajos gados Livonijas valstī tika iekļautas mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas (izņemot Zemgali un Kursu), lai gan vēl vairākus gadu desmitus starp Baltijas tautām un bruņiniekiem noritēja sīvas kaujas, kurās ne vienmēr uzvarētāji bija bruņinieki. 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] (iespējams, pie mūsdienu Šauļiem Lietuvā) zemgaļu un žemaišu karaspēks praktiski iznīcināja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Tā atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], no kura vēlāk izveidojās tā atzars — Livonijas ordenis. Arī 1260. gadā [[žemaiši]] ar [[Kurši|kuršu]] palīdzību pie [[Durbes kauja|Durbes]] smagi sakāva ordeņa karaspēku. Kaujā krita arī toreizējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Burhards fon Hornhūzens]], kā arī, pēc [[Pēteris no Duisburgas|Duisburgas Pētera hronikas]] ziņām, ap 150 bruņinieku un vairāki tūkstoši ierindas karotāju. Kaujas iznākums izjauca Vācu ordeņa stratēģiskos plānus apvienot [[Prūsija]]s un [[Livonija]]s zemes. Ja tas būtu izdevies, visai ticams, ka tad arī [[Lietuva]] nebūtu varējusi sekmīgi pretoties Vācu ordenim. Pārējo Baltijas zemju pakļaušanu lielā mērā veicināja šo zemju pastāvīgie savstarpējie ķīviņi un to valdnieku kļūšana par krustnešu vasaļiem. Latvijas iekarošanu krustneši pabeidza 1290. gadā, kad nepakļautie [[zemgaļi|zemgaļu]] karavadoņi pieņēma lēmumu pamest savas zemes un 100 000 iedzīvotāju devās uz [[Lietuvas dižkunigaiši]]em piederošajām zemēm. Nākamajos gadsimtos vācieši ieguva arvien lielākas privilēģijas, bet pamatiedzīvotāji zaudēja gandrīz visas savas politiskās tiesības. == Livonijas periods == {{Pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} [[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem [[Ebstorfas karte|Ebstorfas kartē]] (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' ("nocietinājumu zeme", [[Gardarīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s un [[Smoļenska]]s pilsētas pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], aiz tās agrākās svēbu (''Sueoni''), vēlāko [[alemaņi|alemaņu]], zemes un attēlotas [[Polija]]s pilsētas]] [[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|250px|Livonijas Konfederācija 1534. gadā]] [[Livonijas Konfederācija]] aptvēra Latvijas un Igaunijas teritorijas. Būtībā tā bija piecu nelielu valstu (Livonijas ordenis, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] mūsdienu Latvijas teritorijā, kā arī [[Tērbatas bīskapija]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] mūsdienu Igaunijas teritorijā) visai amorfa konfederācija, kura pastāvēja no 1228. līdz 1560. gadam. Saskaņā ar tā laika Eiropas [[Feodālisms|feodālās]] sistēmas noteikumiem, Livonija skaitījās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Vasalis|vasaļvalsts]], bet tā vienlaicīgi bija tieši pakļauta arī Romas [[Romas pāvests|pāvestam]]. Ne viens, ne otrs no šiem abiem [[Suverēns|suverēniem]] Livonijas iekšējās lietās parasti nejaucās. Lielāko lomu gan spēlēja Livonijas ordenis, taču par savu ietekmi cīnījās arī Rīgas arhibīskapija un bīskapijas, kā arī lielāko pilsētu [[rāte]]s. Tādēļ Livonijas iekšpolitika bija nebeidzamu ķildu virkne starp krustnešiem, rātskungiem un baznīctēviem, kas pārauga [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] (1297—1330). Livonijas periodā starp priviliģēto vācu bruņinieku, amatnieku un latviešu zemnieku šķirām pastāvēja dziļa šķirtne ekonomiskā, politiskā un kultūras ziņā, kura nekad tā arī nemazinājās. Latviešu zemniekiem aizliedza nēsāt ieročus, tika aizliegtas pat [[dūdas]]. Tomēr tiesiskuma ziņā mūsu senču maztautas Livonijas baznīcas valstī bija stingri nodrošinātas. Līvu, letgaļu un zemgaļu tiesību kodeksi ir bijuši spēkā visus viduslaikus, tātad visu Livonijas baznīcas valsts pastāvēšanas periodu. 1525. gadā izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Arī tie mūsu maztautu iedzīvotāji, kuri nokļuva pilsētās, bija brīvi. Piemēram, Rīgā viņi varēja nokļūt un kļūt par namniekiem, iemaksājot pilsētas kasē pusi markas. Viņi varēja izmantot visas brīva cilvēka tiesības, un, noteikti, starp mūsu senčiem bija tādi, kuri tās arī izmantoja. Ap16. gadsimta vidu parādās pirmās latviešu skolas. Agrāk latviešu bērni varēja mācīties tikai vāciski vai latīniski. Neskatoties uz šīm šķiru atšķirībām, Livonija saimnieciskā ziņā piedzīvoja uzplaukumu — paplašinājās tirdzniecība, attīstījās pilsētas, tās lielā mērā līdzinājās Ziemeļvācijas pilsētām. Bruņniecības loma 15. — 16. gadsimta Eiropā sāka strauji samazināties. Arī Livonijā bruņinieki agrāk iekarotajās zemēs arvien vairāk pievērsās saimniecībai — tie veidoja [[muiža]]s, bet paši kļuva par muižniekiem. Muižu zemes bija nepieciešams apstrādāt. Tādēļ vietējie zemnieki, kuri līdz tam pārsvarā bija samērā brīvi ļaudis, tika piesaistīti zemēm. Ja 13. un 14. gadsimtā muižas apsaimniekoja gandrīz vienīgi senlatviešu vasaļi, tad 15. gadsimtā sāka strauji pieaugt vācu muižu skaits. Vācu muižnieki bez kalpu un dreļļu (vergu, karagūstekņu) darba savās muižu saimniecībās 15. un 16. gadsimtā sāka izmantot savās lēņa zemēs dzīvojošo brīvo zemnieku klaušas.<ref>Indriķis Šterns „Latvijas vēsture 1290-1500”. — Daugava, Rīga 1997. {{ISBN|9984531503}} (478 lpp.)</ref> Ar [[ragana]]s sadedzināšanu Grobiņā 1559. gadā Kurzemē sākās raganu prāvas, [[Grobiņas pils]] novadu 1560. gadā ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. === Livonijas kartes === <gallery> LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|Livonija (J. Portancija karte, patapināta no [[Abrahams Ortēlijs|Ortēlija]] ''Theatrum Orbis Terrarum'', pēc 1570) 1595 G Mercator Livonia.jpg|Livonijas karte ([[Gerhards Merkators|Merkatora]] ''Atlas'', 1595), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa iezīmēta kā ''Letten'' LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu,_1662.jpg|Livonijas karte (''Joan Blaeu'', 1662) Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula,_1705.jpg|Livonijas un Kurzemes hercogistu kartes (1670), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa (sārtā krāsā) izdalīta kā atsevišķa zeme un latīniski nosaukta par LITLANDIA. </gallery> == Cīņas par kundzību Baltijā == [[Attēls:Sadalītā Latvija (Livonija, Kurzeme, Zemgale) 16. gadsimtā.jpg|thumb|Sadalītā Latvija Livonijas kara laikā. [[Vidzeme]] (<small>LIVONIA AUSTRALIS</small>), [[Kurzeme]] (<small>CVRETES</small>), [[Zemgale]] (<small>SEMBIA</small>)]] [[Attēls:Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg|thumb|[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] karogs]] [[Attēls:Hercog Jacob Kettler. Woodprint 1648.jpg|thumb|Hercogs Jēkabs Ketlers]] {{Pamatraksts|Livonijas karš|Livonijas un Lietuvas reālūnija|Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Otrais Ziemeļu karš|}} Laikā no 1557. līdz 1566. gadam Livonijas Konfederācijas laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojas igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņem arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: * [[Zviedru Igaunija]]. * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. * [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā līdz 1582. gadam. * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. * [[Rīgas brīvpilsēta]] līdz 1582. gadam. * [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. [[Ivans IV|Ivana IV]] sūtītais krievu un tatāru karaspēks izkāva un verdzībā uz Krieviju aizdzina desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Ivana IV atbalsts Dānijas karaļa brāļa, bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] kronēšanai par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]] (1570—1578) beidzās ar pilnīgu izgāšanos. [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] sekmes [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1558—1583) nostiprināja ūnijas varu Livonijas teritorijas lielākajā daļā. Tās kontrolē atradās Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Piltenes bīskapiju un Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirkusī Dānija pakāpeniski zaudēja šīs zemes Zviedrijai. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] lielāko daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva [[Zviedrija]]. Poļu-Lietuviešu kontrolē palika [[Inflantijas vaivadija]], Kurzemes un Zemgales hercgiste, kā arī [[Piltenes apgabals]]. No 1642. līdz 1682. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs [[Jēkabs Ketlers]], kurš panāca savas valsts saimniecisko uzplaukumu. Šajā laikā izveidojas [[Kurzemes kolonijas]] — [[Svētā Andreja sala]] [[Gambija (upe)|Gambijas upē]] un [[Tobāgo]] sala. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā no 1656. līdz 1661. gadam Zviedrijas karaspēks smagi izpostīja Kurzemes hercogisti. Bēgot no vajāšanām Krievijā, pēc 1666. gada uz [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]] (Latgali) pārcēlās vairāki tūkstoši [[Vecticībnieki|vecticībnieku]]. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu kara]] gaitā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]] un Rīgu iekaroja [[Krievijas Impērija]], kuras ietekmē ātri nonāca arī Kurzemes un Zemgales hercogiste. <gallery> Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585 Livland1585-1710.gif|Zviedrijas iekarojumi, 1585-1710 Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|[[Salaspils kauja]], 1605 Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar KZH karogu 1672-1675.jpg|Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar karogu </gallery> == Latvija Krievijas Impērijas sastāvā == {{Pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|200px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā)]] [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|200px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] karte" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]] Mūsdienu Latvijas teritorijas nonākšanu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā iesāka [[Lielais Ziemeļu karš]] (1700—1721). Kara laikā 1710. gadā sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. 1710. gadā Krievijai [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|padevās Rīga un Livonijas]] augstmaņi. 1721. gada [[Nīštates miera līgums]] apstiprināja Rīgas un [[Zviedru Vidzeme]]s nonākšanu Krievijas pakļautībā. [[Inflantijas vaivadija]] ([[Latgale]]) Krievijas pakļautībā nonāca 1772. gadā, līdz ar otro [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas dalīšanu]]. Līdz ar trešo Polijas dalīšanu 1795. gadā pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs atteicās no troņa, par to saņemot bagātīgu kompensāciju no Krievijas, bet Kurzemes Bruņniecības pārstāvji parakstīja līgumu ar Krievijas Impēriju, kas ieguva arī [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]]. Hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā un tās teritorijā tika izveidota [[Kurzemes guberņa]]. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] valdošajai vācbaltu aristokrātijai Krievija nodrošināja visplašāko politisko autonomiju, kas daļēji tika izbeigta tikai 1889. gadā, līdz ar impērijas pārvaldes sistēmas ieviešanu un [[pārkrievošana|pārkrievošanu]]. Līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], latviešu likteņus noteica Krievijas Impērijas pārvaldes institūcijas un vācbaltu muižniecības pašpārvaldes orgāni — [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes]] un [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]]. 1802. gadā pēc Krievijas Impērijas nodokļu pievienošanas jau esošajiem nodokļiem, zemnieku stāvoklis kļuva nepanesams un notika [[Kauguru nemieri]]. Latviešus izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem. 1817. gadā Kurzemes guberņā, bet 1819. gadā Vidzemes guberņā [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|atcēla dzimtbūšanu]]. 1849. gada likums ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā dzimtbūšanu atcēla arī Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē. 1862. gadā atvēra Rīgas Politehnisko augstskolu, kur mācības notika vāciski. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā daudzviet cēla pareizticīgo baznīcas, latviešiem piedāvāja dažādus atvieglojumus par pāriešanu pareizticībā. Tālaika [[Valodu politika Latvijā|valodu politikas]] pamatā bija [[krievu valoda]]s ieviešana vācu dominētajā lietvedībā un izglītībā. Latgalē 1864. gada noteikts pilnīgs [[latīņu raksts|latīņu drukas]] lietošanas aizliegums, ko atcēla 1904. gadā.<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/6.-septembris.-latinu-drukas-aizliegums-lietuva-un-latgale.a73493/ 6. septembris. Latīņu drukas aizliegums Lietuvā un Latgalē]</ref> Sākas [[Latgaliešu nacionālā atmoda]]. === Latviešu tautas atmoda === {{Pamatraksts|Pirmā atmoda}} [[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|thumb|200px|[[Krišjānis Valdemārs]] (1825—1891)]] Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Jau 1822. gadā Jelgavā sāka izdot „Latviešu Avīzes”. Tomēr līdz pat 1860. gadiem [[latvieši]]em bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo [[dzimtbūšana]] ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19. gadsimta otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem.{{Nepieciešama atsauce}} Reaģējot uz stingro [[pārkrievošana]]s politiku, vācu garīdzniekiem un rakstniekiem radās pastiprināta interese par vietējo latviešu zemnieku [[Latviešu valoda|valodu]] un kultūru. Palielinājās izglītoto latviešu skaits. Virkne izglītotu latviešu ([[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Barons]], [[Atis Kronvalds]], [[Rihards Tomsons]] un [[Krišjānis Valdemārs]]) un citi radīja [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību ar mērķi veicināt latviešu lasīt un rakstītprasmi. Viņi ar publikācijām vērsās pret latviešu sociāli ekonomisko apspiestību. Par vienu no pirmajiem šīs kustības centriem kļuva [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] (tagad [[Tartu]], [[Igaunija|Igaunijā]]), kur studēja daudzi latvieši. Jaunlatviešu kustība bija Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] atspulgs, to uzskata par latviešu tautas atmodas sākumu. Tai pat laikā par svarīgu rūpniecības centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā rūpniecības pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga]]s), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un [[Ivanova]]s).<ref>Igors Vārpa „Ceļš uz Latvijas valsti 1914 — 1922”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934110601}} (5 lpp.)</ref> Rūpniecības attīstība veicināja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas un citām agrārām un pilsētu reformām 19. gadsimta 70. — 80. gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars un loma sabiedrībā. Šajā situācijā sabiedriskais pieprasījums sāka pāraugt jaunlatviešu idejisko piedāvājumu, kas pamatā aprobežojās tikai ar izglītību un kultūras aktivitātēm. Tās vietu 80. gadu beigās, 90. gados ieņēma jauna kustība — [[Jaunā strāva]]. [[Attēls:Kreslins Teiku ilustracija.jpg|200px|thumb|left|„Latviešu teikas iz Malienas” (1891) Jāņa Krēsliņa ilustrācija]] Atšķirībā no jaunlatviešiem, Jaunās strāvas pārstāvji — Jānis Pliekšāns ([[Rainis]]), [[Janis Jansons-Brauns]], [[Pēteris Stučka]], [[Miķelis Valters]] un citi — sāka paust nacionālpolitiskas un sociālpolitiskas idejas, kas pakāpeniski noformējās [[Demokrātija|demokrātiskā]] ideoloģijā. Jaunās strāvas aktīvisti pulcējās ap avīzi „[[Dienas Lapa]]”, kas sāka iznākt 1886. gadā un [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]].{{Nepieciešama atsauce}} Taču arī Jaunās strāvas ideoloģiskā platforma bija samērā ierobežota — tās dienas kārtībā, ja neskaita atsevišķas, vispārīgas tēzes, nebija ne nacionālā jautājuma, nedz arī kādas Latvijas politiskās patstāvības, piemēram, autonomijas idejas. Jaunā strāva praktiski pārstāja funkcionēt pēc tam, kad varas iestādes apturēja „Dienas Lapas” darbību, apcietināja lielāko jaunstrāvnieku aktīvistu daļu un izsūtīja trimdā.{{Nepieciešama atsauce}} Taču jaunlatviešu un jaunstrāvnieku idejas un darbība nepalika bez rezultāta. Deviņpadsmitā gadsimta deviņdesmitajos gados strauji sāka veidoties Latvijas sabiedrības politiskā struktūra, kas divdesmitā gadsimta sākumā pieņēma jau vairāk vai mazāk skaidras aprises. Latvieši kā tauta no agrāras, patriarhālas sabiedrības sāka veidoties par moderno laiku nāciju ar izteikti nacionālu kultūru un augošu pašapziņu, tās jēgu un statusu sākot formulēt filozofiskos, ideoloģiskos un politiskos jēdzienos un kritērijos. Tieši šajā laikā dzima idejas un tika formulēti politiskie mērķi, kas pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] noveda pie neatkarīgas, nacionālas Latvijas valsts nodibināšanas.<ref>Miķelis Valters „Patvaldību nost! Krieviju nost!” — laikraksts «Proletārietis» 1903. gada novembris</ref> === Ideoloģijas un politiskās domas attīstība === [[Attēls:Vilis_Olavs.jpg|thumb|200px|[[Vilis Olavs]] (1867—1917)]] [[Vācbaltieši]] savas politiskās intereses īstenoja galvenokārt ar [[Landtāgs|landtāgu]] un Vidzemes un Kurzemes gubernatoru, ar kuriem tiem parasti bija laba saprašanās, palīdzību. Bet redzamāko latviešu sabiedrisko darbinieku vidū drīzāk bija vērojama šķelšanās un konfrontācija, nekā apvienošanās. Politisko uzskatu ziņā pakāpeniski veidojās konservatīvais un liberālais strāvojums. Asākās pretrunas starp tiem izvērsās par nacionālajiem jautājumiem. Tā sauktie [[jaunnacionālisti]] ([[Vilis Olavs]], [[Andrievs Niedra]] u.c.), kuri pārsvarā pārstāvēja liberālo novirzienu, aicināja latviešus uz aktīvu latviskās kultūras attīstību, taču nespēja skaidri noformulēt savu attieksmi pret vācbaltiešiem. Brīžiem tie aicināja uz vācbaltiešu noliegšanu, brīžiem uz tuvināšanos un sadarbību. Noteiktāka bija viņu nostāja attiecībā uz Krieviju. Tā bija orientēta uz pakļaušanos Krievijas Impērijas ķeizaram un vietējiem Baltijas gubernatoriem. Tādēļ jaunnacionālisti, lai arī rosināja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos, plašu popularitāti latviešu vidū neguva. Industrializācija, pilsētu izaugsme un strādnieku šķiras lomas palielināšanās Latvijā 19. gadsimta pēdējā trešdaļā un gadsimtu mijā bija priekšnosacījumi, kas veicināja sociāldemokrātisko ideju izplatīšanos un to organizāciju veidošanos. Kā viena no pirmajām 1901. gadā izveidojās Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP).{{Nepieciešama atsauce}} Sekojot Austrijas [[Marksisms|marksistu]] piemēram, LSDP iestājās par Krievijas Impērijas pārveidošanu par federālu valsti (kurā Latvija būtu viena no federācijas pavalstīm) un teritorijās dzīvojošo vietējo tautu kulturālo autonomiju. 1904. gadā LSDP sadalījās radikāli internacionālajā [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā]] (LSDSP) un ietekmīgākajā Sociāldemokrātu Savienībā (SDS),{{Nepieciešama atsauce}} kura turpināja izvirzīt latviešu nacionālo interešu aizstāvības programmu un iestājās par Latvijas pašnoteikšanos, īpaši [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā. === 1905. gada revolūcija === {{Pamatraksts|1905. gada revolūcija Latvijā}} Relatīvi lielākā ideoloģiskā un politiskā loma nacionālas Latvijas valsts veidošanā bija [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]]i (LSS), kura tika nodibināta Šveicē 1903. gadā, bet 1904. gadā tai pievienojās daļa SDS.{{Nepieciešama atsauce}} Pagāja ilgs laiks, kamēr LSS idejas guva plašu atbalstu latviešu vidū. LSS dibinātāji — [[Ernests Rolavs]], [[Miķelis Valters]] un [[Emīls Skubiķis]] — jau toreiz iezīmēja galvenos politiskos mērķus un darbības virzienus, kas vestu pie savas valsts dibināšanas. To pamatā bija prasība pēc [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomijas]] demokrātiskas Krievijas federācijas sastāvā.<ref>M. Valters. Mūsu tautības jautājums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni. Rīga: 1914. — 48.—49 lpp.</ref> Revolūcija sākās 1905. gada 13. janvārī ar manifestācijas apšaušanu Rīgā un paplašinājās visā Latvijas teritorijā. Tika organizētas tautas milicijas vienības. 94% Vidzemes un Kurzemes guberņu pagastu tika ievēlētas jaunas pagastu pašpārvaldes — rīcības komitejas. Pirmo reizi pasaules vēsturē sievietes ieguva pilnas vēlēšanu tiesības. Vairākus mēnešus faktiskā vara atradās latviešu tautas rokās. Rezultātā Kurzemes un Vidzemes guberņās tika ieviests karastāvoklis. Pēc ķeizara Nikolaja II pavēles Latvijā ieradās regulārās armijas vienības ar 12 000 kājniekiem, gandrīz 4000 jātniekiem un 42 lielgabaliem. Lai gan dažās kaujās ģenerāļa Alekseja Orlova komandētās soda ekspedīcijas vienības tika sakautas, tomēr ieroču trūkuma dēļ ilgi pretoties nebija iespējams. Pēc revolūcijas apspiešanas daļa tās atbalstītāju kļuva par [[Mežabrāļi (1905—1906)|mežabrāļiem]], daļa emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Apvienoto Karalisti, Šveici un citām valstīm. Revolūcijas ietekmē uz laiku tika ierobežota pārkrievošanas politika — līdz 1913. gadam tautskolās atļāva mācības latviešu valodā. === Pirmais pasaules karš === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš Latvijā}} [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|200px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes]] (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri]] [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmais pasaules karš Latviju]] nopietni skāra 1915. gada [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā, kad [[Kurzemes ofensīva]]s laikā Kurzemi un Zemgali okupēja [[Vācijas Impērija]]s karaspēks. [[Krievijas Impērijas armija]] simtiem tūkstošiem vietējo iedzīvotāju lika pamest mājas un doties bēgļu gaitās. No Latvijas teritorijas, galvenokārt Rīgas, uz Krieviju izveda vairāk nekā 500 fabrikas ar visu tehnisko aprīkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ |title=Laikmeta zīmes |access-date={{dat|2016|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151002161859/http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ }}</ref> Patriotisma uzplūdos latvieši brīvprātīgi pieteicās jaunveidotajos [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku bataljonos]]. Fronte cauri [[Pierīga]]s purviem un gar [[Daugava]]s kreiso krastu saglabājās nemainīga vairāk nekā gadu līdz pat [[Ķekavas kaujas|Ķekavas]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]], kad krievu 12. armija un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s uzvaras [[Krievijas Pagaidu valdība]] 1917. gada 5. jūlijā piešķīra autonomijas tiesības Vidzemes un Kurzemes guberņām, kuru pašpārvaldi veica jau agrāk ievēlētās [[Vidzemes Zemes padome]] un [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]].<ref>[[Edgars Andersons]] „Latvijas vēsture 1914-1920”. — Daugava, Stockholm 1967. (186 lpp.)</ref> Neveiksmīgās [[Ziemassvētku kaujas]] un [[Jūnija ofensīva]] noveda pie strēlnieku radikalizēšanās, un pēc [[Oktobra revolūcija]]s tie kļuva par Ļeņina režīma uzticamākajiem kareivjiem. Cerot uz „brīvu Latviju brīvā Krievijā”, kareivju padomes izveidoja autonomu padomju [[Iskolats|Iskolata republiku]] Krievijas kontrolētajā Vidzemē un Latgalē. [[Rīgas operācija|Rīgas operācijā]] 1917. gada 3. septembrī Vācijas karaspēks ieņēma [[Rīga|Rīgu]]. 1917. gada 16. novembrī mēreno un nacionālo politiķu izveidotā [[Latviešu nacionālā padome]] [[30. novembris|30. novembrī]] pasludināja [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]]. Iskolata republika panāk, ka 1917. gada decembrī [[Krievijas SFPR]] Tautas komisāru padome izdod rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i, atdalot tos no [[Vitebskas guberņa]]s. 1918. gada 5. janvārī [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulcē]], kas sanāca Taurijas pilī Petrogradā, deputāts [[Jānis Goldmanis]] nolasīja [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|2. decembra deklarāciju par Latvijas autonomiju]]. 1918. gada [[30. janvāris|30. janvārī]], kad varu vācu neokupētajā Latvijas daļā bija pārņēmis Iskolats, bet vācbaltiešu [[Kurzemes Zemes padome]] Berlīnē lūdza pievienošanu Vācijas Impērijai, Latviešu nacionālā padome deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Padomju Krievija saskaņā ar 1918. gada 3. martā noslēgto [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] atteicās no Kurzemes un Vidzemes teritorijas, 8. martā tika pasludināta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] atjaunošana. 27. augustā parakstītā un 6. septembrī ratificētā [[Berlīnes papildvienošanās]] paredzēja krievu-vācu robežu demarkācijas komisijas izveidi [[Livonija]]s<ref>Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta gan Vidzeme, gan Latgale</ref> austrumu robežas noteikšanai. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija apņēmās nekavējoties atbrīvot uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju. 22. septembrī Vācija atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] suverenitāti, 5. novembrī Rīgā tika proklamēta [[Baltijas valsts]] izveide. == Neatkarīgā Latvija == Latvijas Republikas neatkarības pirmais posms aptver laiku no [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja valsti]], iebrūkot no austrumiem un dienvidiem. Jau dažas dienas pēc neatkarības pasludināšanas sākās [[Latvijas Neatkarības karš]], kas vainagojās ar [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sanākšanu 1920. gada 1. maijā. [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Parlamentārās demokrātijas]] posms turpinājās līdz 1934. gada 15. maija [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]], pēc kura tika izveidots [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms]]. Pēc 17. jūnija okupācijas nelikumīgi izveidoto [[Latvijas PSR]] 1940. gada 6. augustā iekļāva PSRS sastāvā. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja]] nacistiskā Vācija, izveidojot [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupācijas režīmu]], un iekļaujot [[Ostlande]]s sastāvā kā [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]]. Pēc kaujām [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944.—1945. gadā]], valsts teritorijā atjaunoja padomju okupācijas varu. Latvijas PSR turpināja pastāvēt līdz 1990. gada 4. maijam, kad [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas neatkarību]], nosakot pārejas periodu, kas beidzās 1991. gada 21. augustā. Izgāžoties [[Augusta pučs|Augusta pučam]], Augstākā padome pasludināja [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|pilnīgu neatkarības atjaunošanu]], kuru drīz atzina arī pārējās pasaules valstis. === Neatkarības proklamēšana === {{Pamatraksts|1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|Latvijas valsts pasludināšana}} [[Attēls:Latvijas_Republikas_pasludināšana_1918._gada_18._novembrī.jpg|left|thumb|200px|[[Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī]] ([[Vilis Rīdzenieks|Viļa Rīdzenieka]] foto)]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā valstis, kas vairāku gadsimtu laikā bija noteikušas [[Eiropa]]s likteņus — [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Francija]], [[Krievijas Impērija|Krievija]] — bija stipri novājinātas, bet [[Austroungārija]]s impērija sabruka pilnībā. Tādējādi Centrālajā un Austrumeiropā bija izveidojies politiskās varas vakuums. Ieilgušais karš liecināja par Eiropas [[Monarhija|monarhistiskās]] sistēmas nespēju atrisināt samilzušās starptautiskās un nacionālās sociālās un politiskās problēmas un nodrošināt tālāko attīstības progresu.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latgaliesi-pec-1917. gada-februara-revolucijas-saka-gatavoties-latgales-kongresam.a226730/ Latgalieši pēc 1917. gada februāra revolūcijas sāka gatavoties Latgales kongresam] — LSM</ref> Bija nepieciešams meklēt un ieviest jaunu pasaules kārtību, kas balstītos uz kādiem citiem principiem. Par tādiem kļuva demokrātijas un nacionālas valsts idejas, kuras sakņojās vēl Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismībā]] un nu sāka arvien aktīvāk tikt sludinātas, un ar lielāku vai mazāku tautas masu atbalstu tās īstenoja praksē gan mērenas, gan radikālas politiskās partijas. Tā kara laikā tika izveidotas jaunas nacionālas valstis, kā [[Somija]], [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvijas Karaliste]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polijas Otrā republika]], bet Krievijā un Vācijā revolūcijas sagrāva valdošās monarhijas. Līdz ar boļševiku veikto [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]] nacionāli noskaņotie latviešu politiķi atteicās no autonomijas idejām, un pievērsās [[Latvijas neatkarības idejas|Latvijas neatkarības idejām]]. Latvijas valsts izveidei nozīmīga bija [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi]] un [[Brestļitovskas miera līgums]] 1918. gada 3. martā, kurā Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes un Kurzemes teritorijām. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] pasludināja Baltiju par brīvu un patstāvīgu apgabalu. 1918. gada 5. novembrī Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] ar [[Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums|Mēklenburgas hercogu]] [[Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs|Ādolfu Frīdrihu]] priekšgalā, taču tās mūžs bija ļoti īss, jo jau 1918. gada 9. novembrī Vācijas Impērija beidza pastāvēt un [[11. novembris|11. novembrī]] tika noslēgts pamiers starp Vāciju un Antanti. Tajā pašā datumā pēckara ietekmīgākā valsts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] atzina [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālo padomi]] kā ''de facto'' neatkarīgu struktūru un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovicu]] kā neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi ([[Balfūra nota]]). [[Attēls:Latvijas_neatkarības_proklamesana_1918.jpg|thumb|200px|Latvijas neatkarības proklamēšanas protokols (no Tautas padomes sēžu protokolu krājuma, 1920)]] Svinīgā [[Latvijas valsts pasludināšana]] notika 1918. gada [[18. novembris|18. novembrī]], kad iepriekšējā dienā izveidotās [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]] paziņoja par suverēnās varas pārņemšanu Latvijā.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf Latvijas valsts pasludināšanas akta stenogramma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909183832/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} 1918. gada 18. novembris</ref> 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] Vācijas valdības uzdevumā parakstīja [[Vinniga nota|Vinniga notu]] ar kuru atzina [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. No starptautisko tiesību viedokļa tas nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no pretenzijām uz Latvijas teritoriju un centieniem veidot Baltijas hercogvalsti savā pakļautībā.{{nepieciešama atsauce}} Tās Reģentu padome 1918. gada [[28. novembris|28. novembrī]] nolika savas pilnvaras. === Neatkarības karš === {{Pamatraksts|Latvijas Neatkarības karš}} [[Attēls:Rīgas_pils_Svētā_Gara_tornis_pēc_bermontiādes.jpg|thumb|200px|[[Bermontiāde]]s laikā sašautais Rīgas pils Svētā Gara tornis ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]] (1919)]] Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī izveidoja pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadībā, taču reālā vara vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, kas turpināja uzskatīt, ka no starptautisko tiesību viedokļa ir spēkā [[Brestļitovskas miera līgums]], pēc kura parakstīšanas Padomju Krievija bija atteikusies no Baltijas zemēm par labu Vācijai. Drīz pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā un [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] parakstīšanas [[Krievijas PFSR]] [[Sarkanā armija]] sāka iebrukumu Baltijas zemēs. Līdz ar to 1. decembrī sākās [[Latvijas Neatkarības karš]]. Tā kā Pagaidu valdības un Vācijas kopīgi veidotas [[Baltijas landesvērs]] vēl nebija kaujasspējīgs, [[lielinieki]] ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot [[Liepāja]]s, [[Grobiņa]]s un [[Aizpute]]s apriņķus. Ar Krievijas PFSR atbalstu Latvijā 1918. gada 17. decembrī izveidoja [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku]], kuru vadīja Maskavā jau 4. decembrī izveidota [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadība. Vācu militārais gubernators Liepājā, ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]] plānoja izveidot Latvijā valsti ar provācisku valdību un neproporcionāli lielu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pārstāvniecību. 1919. gada 16. aprīlī vācu un vācbaltu vienības veica [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]], kura rezultātā 10. maijā izveidojās [[Niedras valdība]]. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība apmēram divus mēnešus pavadīja uz Antantes valstu karakuģu apsargātā kuģa „[[Saratov]]” Liepājas ostā. Latviešu [[Dienvidlatvijas brigāde]], [[Baltijas landesvērs]], vācu un krievu algotņu karaspēks ([[Dzelzsdivīzija]] u.c. vienības) 1919. gada 3. martā sāka pretuzbrukumu [[LSPR]] armijai un 22. maijā [[Uzbrukums Rīgai (1919)|ieņēma Rīgu]]. Tālākā vācu spēku virzība Vidzemē notika pret Ulmaņa valdībai lojālo [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]] un [[Igaunija]]s karaspēku, kas bija atkarojis lieliniekiem Vidzemi un tikko ieņēmis [[Cēsis]]. Pēc sīvām [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] 19.—23. jūnijā igauņiem un latviešiem izdevās uzvarēt vāciešus un piespiest atkāpties Rīgas virzienā, tos sakaujot arī [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]]. [[Antante]]s pārstāvju kontrolē vācieši un igauņi parakstīja [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]], saskaņā ar kuru Vācijas karaspēkam bija jāpamet Latvija, reformētās landesvēra vācu vienības britu virsnieka pakļautībā nosūtīja un Austrumu fronti cīņai ar lieliniekiem, Niedras valdība beidza pastāvēt un Ulmaņa demisionējusī Pagaidu valdība 8. jūlijā atgriezās Rīgā, kur izveidoja otro Pagaidu valdību ar dažiem mazākumtautību ministriem. Rīdigers fon der Golcs nebija atteicies no saviem mērķiem un 1919. gada 21. septembrī vācu algotņu karaspēku iekļāva pulkveža [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā]], kurā vācieši veidoja absolūto vairākumu. 8. oktobrī sākās [[Bermontiāde]], Bermonta armija no [[Jelgava]]s devās uzbrukumā Rīgai, tomēr spēja ieņemt tikai Pārdaugavu. Novembra sākumā ar sabiedroto karakuģu atbalstu latviešiem izdevās atkarot [[Bolderāja|Bolderāju]], vēlāk visu Pārdaugavu un padzīt Bermonta komandēto Rietumkrievijas armiju no Latvijas. 1920. gada janvārī Latvijas armija ar Polijas armijas palīdzību beidza [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanu]] no lieliniekiem un pēc slepena pamiera noslēgšanas apturēja tālākus uzbrukumus. Līdz ar to brīvības cīņas noslēdzās. 1920. gada 11. augustā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums|miera līgums]] ar Krievijas PFSR, saskaņā ar kura 2. pantu: „Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. === Latvijas republikas institūciju izveidošana === {{Pamatraksts|Latvijas Satversmes sapulce}} [[Attēls:Satversmes_sapulce.png|thumb|Satversmes Sapulces pirmā sēde]] Dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas — 1918. gada 17. novembrī — tika izveidota [[Tautas padome]], kuras uzdevums bija veikt politiskās konsultācijas un organizēt [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanas. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. 1920. gada 7. februārī „[[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]]” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas padome, bet vienu — Senāts.<ref>[https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 Vēstures fakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160506155958/https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 |date={{dat|2016|05|06||bez}} }} — CVK</ref> 17. februārī „Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija „Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”. 1. martā apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Vēlēšanās bija ļoti augsta vēlētāju aktivitāte — tajās piedalījās 85% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.<ref>Guntars Laganovskis [http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/270842-kas-bija-satversmes-sapulce-un-kads-bija-tas-veikums/ Kas bija Satversmes sapulce, un kāds bija tās veikums] — Par Likumu un Valsti 01.05.2015.</ref> Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā, kura par sapulces prezidenta un Valsts prezidenta funkciju izpildītāju ievēlēja juristu [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]]. 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas — [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] izstrādāšanai. Satversmi pieņēma Satversmes sapulces sēdē 1922. gada 15. februārī. Tā noteica, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai un kuras valsts iekārtas un starptautiskā statusa maiņu — tas ir, pievienošanos kādai citai valstij, atteikšanos no [[suverenitāte]]s u.t.t. — var izlemt tikai pati Latvijas tauta [[Referendums|referendumā]]. Vēlēšanu likumu pieņēma 1922. gada 9. jūnijā. Tas paredzēja Saeimas vēlēšanas ik pēc trim gadiem.<ref>[http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture Likumdevēju vēsture] — saeima.lv</ref> Latvijas pilsoņi par Saeimu balsoja tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanās. === Parlamentārā demokrātija === {{Pamatraksts|Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)}} [[Attēls:Relander and Čakste.jpg|thumb|Čakste un Somijas prezidents Relanders, 1929]] Viens no pirmajiem jaunās valsts uzdevumiem bija lielo muižu sadalīšana un zemes piešķiršana bezzemniekiem, tāpēc jau 1920. gadā Satversmes sapulce izveidoja komisiju [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] izstrādei. Muižniekiem atstāja tikai 50 hektārus zemes, pārējais tika atsavināts un izdalīts bezzemniekiem bez maksas. Kā pirmie zemi saņēma brīvības cīņu veterāni, izveidojās [[Jaunsaimnieki (šķira)|jaunsaimnieku]] šķira, kas raksturojami kā sīkzemnieki, kam bieži trūka darbaspēka un finanšu attīstībai. Iedalāmie zemes gabali nevarēja būt mazāki par 10 hektāriem un lielāki par 22 hektāriem, lai gan reformas noslēgumā tika iedalīti arī mazāki. Reforma turpinājās līdz 1937. gadam. Lauksaimniecība strauji atkopās. Jau 1923. gadā sējumu platība pārsniedza pirmskara līmeni. Ņemot vērā saimniecību nelielos izmērus attīstījās govju, cūku un aitu audzēšana. 84% mežu nonāca valsts īpašumā, ļaujot valstij kontrolēt mežrūpniecības nozari. 1920. gadā bezzemnieku bija 61,2 %, bet 1935.—1937. gadā vairs tikai 18%.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis. Latvijas vēsture — 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005. {{ISBN|9984059790}} (174.lpp.)</ref> Latvijas politiskā dzīve bija līdzīga pārējai [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropai, kur parlamentos bieži bija vairāk nekā desmit vai pat divdesmit partijas, kas katra vēlējās panākt savas prasības, nevis iziet uz kompromisiem, lai izveidotu darboties spējīgu valdību. Vācijā un Austrijā starpkaru periodā valdības pastāvēja vidēji astoņus mēnešus, Itālijā piecus, Spānijā pēc 1931. gada — četrus. [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajā republikā]] no 1914. līdz 1932. gadam valdība pastāvēji vidēji astoņus mēnešus, bet no 1932. līdz 1940. jau tikai četrus. Daudzās jaunajās valstīs izveidojās autoritāras diktatūras. Latvijas likumdošana paredzēja tikai 2,5% robežu, kuru partijām vajadzēja pārsniegt, lai iekļūtu Saeimā, tāpēc sākās politisko partiju dibināšanas drudzis. Tās regulāri apvienojās un šķēlās, notika deputātu un politiķu staigāšanas pa partijām. Vienas deputāta vietas iegūšanai nevajadzēja vairāk par 9672 balsīm. Visās Saeimas vēlēšanās visvairāk balsis ieguva sociāldemokrāti, kurus vadīja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]. Taču partijas iegūtās balsis pakāpeniski samazinājās. Otrā lielākā partija bija [[Latviešu zemnieku savienība]] ar savu vadītāju Kārli Ulmani. Arī šīs partijas, un īpaši Ulmaņa iegūto balsu skaits, pakāpeniski samazinājās. Saeimas vēlēšanās LZS iegūto vietu skaits kritās no 17 vietām 1922. gadā uz 14 vietām 1931. gadā, kad partiju atbalstīja 12% vēlētāju. Informatīvā telpa bija pilna ar partiju un politiķu strīdiem. Dažu politiķu uzskatā tas palielināja valsts politisko nestabilitāti un tuvināja iekšpolitisko krīzi. Latvijā [[vidusšķira]]s — vidēji pārtikušu pilsētnieku un lauksaimnieku slāņa, kas nozīmīgs demokrātijas attīstībai — veidošanās 20. — 30. gados bija vēl pašā sākumā. Ap 60% valsts iedzīvotāju dzīvoja laukos un turīgu saimnieku slānis agrārās reformas rezultātā vēl tikai veidojās. Kara rezultātā pilsētu strādnieku šķira bija krietni samazinājusies. Sabiedrībā kopumā nebija izveidojušās ilgstošas, vairāk vai mazāk stabilas ideoloģiskas un politiskas tradīcijas, paaudzēs veidota audzināšanas un uzskatu sistēma. Lielākā iedzīvotāju daļa 1917.-1919. gadā bija atbalstījusi lielinieku radikālos solījumus. Sabiedrība pēc neatkarības izcīnīšanas bija ideoloģiski un politiski sadrumstalota. Liela daļa iedzīvotāju vispār bija bez jebkādiem noteiktiem ideoloģiskiem uzskatiem un sliecās atbalstīt tos, kuri prata vairāk solīt dažādus labumus, īpaši nerūpējoties par savu solījumu pamatotību.{{nepieciešama atsauce}} === Autoritārais K. Ulmaņa režīms === {{Pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} [[Attēls:Karlis_Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] 1934. gada 15. maijā Ministru prezidents Ulmanis ar armijas un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] palīdzību veica [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsumu]], izbeidzot [[Saeima]]s un politisko partiju darbību, ieviešot karastāvokli, veicot arestus un ierobežojot demokrātiskās brīvības. Gatavojoties apvērsumam Ulmanim armijas amatos vajadzēja iecelt savus atbalstītājus, tāpēc 1934. gada pavasarī viņš panāca [[Bļodnieka Ministru kabinets|Bļodnieka valdības]] gāšanu, kurā viņa paša [[Latviešu zemnieku savienība]] piedalījās ar trim ministriem. Iespējams, Ulmanim tas nebūtu izdevies, ja valdības gāšanu nebūtu atbalstījusi [[LSDSP]]. Tai bija lielākā frakcija Saeimā un tā uzskatīja [[Ādolfs Bļodnieks|Bļodnieku]] par galēji labēju reakcionāru, kāds viņš nemaz nebija. 1934. gada 17. martā darbu sāka [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978 |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B }}</ref> Ulmaņa personīgā diktatūra nostiprinājās vēl vairāk, kad pēc Valsts prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa beigām 1936. gada 11. aprīlī Ulmanis nekonstitucionāli sev piešķīra arī Valsts prezidenta amatu. 1938. gada septembrī Latvija atteicās no [[Tautu Savienība]]s izvirzītajiem valstu kolektīvās drošības principiem un pieņēma likumu par neitralitāti. Jau 1939. gada 28. martā Latvija saņēma PSRS vēstījumu par militāra spēka pielietošanas iespēju, ja Latvija tuvināsies Vācijai. Ulmanis neveica nekādas aktīvas darbības, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību kaut vai [[Baltijas Antante]]s ietvaros. 1939. gada oktobrī PSRS spiediena dēļ noslēgts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], kas ļāva padomju karaspēkam izvietot militārās bāzes Latvijas teritorijā. Tās izvietoja pārsvarā gar Kurzemes rietumu daļu, lai bloķētu palīdzības piegādi Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939 — 1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pretošanās šādā izolētā situācijā būtu neiespējama bez palīdzības no ārzemēm. Pēc PSRS valdības iesniegtā ultimāta saņemšanas 1940. gada 16. jūnijā, Ulmanis izvēlējās kapitulēt. Savā radiorunā 17. jūnija vakarā Ulmanis uzsvēra, ka PSRS karaspēks Latvijā ienāk ar valdības piekrišanu. Viņš atkārtoja daudzkārt lietotās standarta frāzes par draudzīgajām attiecībām ar PSRS, kas latviešu tautu līdz pat pēdējam brīdim tā arī atstāja pilnīgā neziņā, kas īstenībā notiek.<ref>Juris Paiders [http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/43094-vienpuseja-cenzuras-vesture-raksta-pilna-versija.htm Vienpusēja cenzūras vēsture] — nra.lv 10.03.2011.</ref> Pastāv uzskats, ka Ulmanim šķita, ka viņš spēs saglabāt savu amatu arī padomju militārās okupācijas apstākļos. Taču, kā apliecina notikumu gaita, viņš nepārzināja komunistus un komunistu politisko domāšanu. Dažu nedēļu laikā Latvijas neatkarība tika pilnībā iznīcināta, notika neleģitīmas [[Tautas Saeimas vēlēšanas]], 21. jūlijā pasludināta [[Latvijas PSR]] ko 5. augustā oficiāli anektēja PSRS. == Otrais pasaules karš == === Padomju okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} [[Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|200px|thumb|Molotovs paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins]] 1940. gada 17. jūnijā [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, izmantojot [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajos protokolos paredzētos nosacījumus, iegāja Latvijas teritorijā. Līdz ar to PSRS bija pārkāpusi ar Latviju parakstītos starpvalstu līgumus, tostarp [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas 1920. gada miera līgumu]] un [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas—Krievijas 1932. gada neuzbrukšanas līgumu]]. Mūsdienās notiek politiskas diskusijas starp Latviju (kopā ar citām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]) un [[Krievija|Krieviju]] par šo faktu juridisko traktējumu. Pēc dažām dienām, 20. jūnijā, pēc PSRS prasībām tika izveidota propadomju režīma [[marionešu valdība]] profesora [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] vadībā. Viens no pirmajiem šīs valdības darbiem bija pastāvējušo sabiedrisko un politisko organizāciju aizliegšana un likvidēšana. Netika skartas tikai dažas komunistu organizācijas.{{Nepieciešama atsauce}} Saskaņā ar Maskavā 4. jūlijā pieņemto lēmumu, 14. un 15. jūlijā notika t.s. [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas. Pie vēlēšanām tika pielaists tikai varas iestāžu izveidotais un vienīgi atļautais [[Darba tautas bloks]]. Vēlēšanu norisi kontrolēja Maskavas sūtnis [[Andrejs Višinskis]]. [[Atis Ķeniņš]] mēģināja [[Tautas Saeimas vēlēšanas|„Tautas saeimas” vēlēšanām]] pieteikt alternatīvu Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko viņu apcietināja un tiesāja pēc [[KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-14,10. panta par labējo partiju organizēšanu Saeimas vēlēšanās, aģitēšanu un pilsoņu parakstu vākšanu. 5. augustā — PSRS Augstākās padomes sēde Maskavā formāli apmierināja Latvijas Tautas Saeimas delegācijas „lūgumu” uzņemt Latviju „brālīgajā PSRS tautu saimē”. Savienības Līgums tomēr noslēgts netika. Vēl pirms Latvijas pievienošanas PSRS, padomju varas iestādes izvērsa plašu terora kampaņu. Tika arestēti, pratināti un izvesti uz [[Krievija|Krieviju]] daudzi Latvijas sabiedrības elites pārstāvji, ieskaitot Kārli Ulmani. Daudzi bijušie Latvijas valdības ministri tika sodīti ar nāvi — [[Ludvigs Adamovičs]], [[Jūlijs Auškāps]], [[Hugo Celmiņš]], [[Vilis Gulbis]], [[Jānis Kauliņš]], [[Gotfrīds Mīlbergs]], [[Marģers Skujenieks]] un citi. Plaša [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|deportācija]] tika veikta 1941. gada 14. jūnijā, kad, lielākoties uz Krievijas austrumu apgabaliem, tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu.<ref>[http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/gram1.php?param=0 „Aizvestie — 1941. gada 14. jūnijs”] — Nordik, Rīga 2007. {{ISBN|9984675556}}</ref> Dažu mēnešu laikā tautas saimniecībā pastiprinājās krīze. Tā jau 23. jūlijā tika ieviesta preču normēšana, bet 25. novembrī lata vietā apgrozībā tika ieviests [[padomju rublis]] attiecībā 1:1, lai gan vēl īsi pirms PSRS iebrukuma šī attiecība bija 1 lats = 10 rubļu.<ref>Mūsu Tēvijas Sargs, Bada un utu paradīze, 12.lpp, 1933. maija numurs</ref> Arī rūpniecības uzņēmumi tika pārveidoti atbilstoši PSRS modelim — konkurences un peļņas vietā par galveno darba motivējošo līdzekli tagad kļuva sociālistiskā sacensība. Tika uzsākta arī agrārā reforma — zemes pārdale par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem. Zemnieku saimniecību likvidēšana un piespiedu [[kolektivizācija]], t.i., pāreja uz [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmu sākās tikai pēc kara.<ref>Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/lielvaru.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] — Latvijas vēstnesis (10.03., 17.03., 23.03.,30.03.2005.)</ref> === Nacistiskā okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas vācu okupācija (1941—1945)}} [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|200px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42,_Lettland-Riga,_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg|thumb|200x200px|[[Hinrihs Loze]] [[Rīga|Rīgā]] Centrālajā dzelzceļa stacijā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darbība Latvijā sākās 1941. gada 22. jūnijā ar [[Luftwaffe (Vērmahts)|Vācijas kara aviācijas]] uzlidojumiem Liepājas, Jelgavas un Ventspils kara lidlaukiem un ostām, bet pilnīgu [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latvijas okupāciju]] Vācijas armija pabeidza 8. jūlijā. Iekaroto teritoriju pārvaldei [[Trešais reihs]] izveidoja sazarotu pārvaldes struktūru. Tās galvgalī bija Okupēto austrumu apgabalu ministrija (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichministerium für die besetzten Ostgebiete'') [[Reihsleiters|reihsleitera]] [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] vadībā. Latvija, līdz ar pārējām Baltijas valstīm, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Polija]]s austrumu daļu tika iekļautas vienā no šīs ministrijas struktūrvienībām — reihskomisariatā [[Ostlande]] (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichskommissariat Ostland''), kuru pārvaldīja reihskomisārs [[Hinrihs Loze]] (''Hinrich Lohse''). Okupētajām valstīm tika piešķirts ģenerālapgabalu (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Generalbezirk'') statuss. Saskaņā ar šo shēmu [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]] pārvaldīja ģenerālkomisārs [[Oto-Heinrihs Drehslers]]. Tas dalījās vēl sīkākās struktūrvienībās — novadu komisariātos, kuri tālāk sadalījās apriņķos un pagastos. Vācu pārvaldes un represīvās iestādes noteica praktiski visus Latvijas dzīves būtiskos jautājumus, lai gan civilās pārvaldes struktūras zemākajos līmeņos tika pieļauta arī Latvijas vietējo iedzīvotāju iesaistīšana. 1943. gada sākumā, saasinoties stāvoklim frontē, tika dibināts [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģions]], kurā, pretēji nosaukumam, karotājus mobilizēja. Mobilizāciju atviegloja pirms kara veiktās PSRS represijas pret iedzīvotājiem. Par leģiona ģenerālinspektoru tika iecelts ģenerālis [[Rūdolfs Bangerskis]], viņam nebija tiesību leģionam dot tiešas pavēles — tā bija vācu komandieru prerogatīva. Latvijā vācu okupācijas laikā tika izveidota plaša represīvā sistēma, kas tika izvērsta jau no pirmajām okupācijas dienām. Galveno lomu šajā jomā spēlēja vācu Drošības policija un Drošības dienests. Tika iesākta [[geto]], [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometņu]] un [[Cietums|cietumu]] sistēmas izveidošana. [[Latvijas ebreji]], kuri šeit dzīvoja daudzus gadsimtus, tika gandrīz pilnīgi iznīcināti. Šajos noziegumos piedalījās arī [[Arāja komanda]]. Saimnieciskās politikas jomā Vācija bija ieinteresēta maksimālā okupēto zemju ekspluatācijā, it īpaši to valstu, kas atradās frontes tuvumā, ar mērķi pēc iespējas operatīvāk un lētāk nodrošināt karojošo armiju vajadzības. Ekspluatēta tika arī Latvija. Tādēļ okupācijas sākumā vācieši nedomāja novērst PSRS ekspropriācijas un nacionalizācijas sekas. Tieši otrādi, Latvijā sagrābtie īpašumi tika uzskatīti par reiha kara laupījumu un tika izmantoti tā militāro mērķu interesēs. Tādēļ par Latvijas tautsaimniecības attīstību vācu okupācijas laikā grūti runāt. Tikai vēlāk, redzot, ka valsts īpašumi tiek apsaimniekoti neefektīvi, okupācijas pārvaldes iestādes 1943. gada sākumā izšķīrās par daļas nelielo uzņēmumu privatizāciju. 1944. gada 17. martā 200 prominenti Latvijas pilsoņi parakstīja [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandu]], prasot atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti.<ref>[http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga Latvijas Centrālās Padomes memorands] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160414113601/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga |date={{dat|2016|04|14||bez}} }} 1944. gada 17. marts</ref> 1944. gada 8. septembrī LCP Rīgā pieņēma «[[Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu]]» kura deva pamatu [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] kustībai. Vācu okupācijas noslēgumā, kad no 1944. gada jūlija līdz 1945. gada maijam Latvijas teritorijā atkal norisinājās smagas [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|kaujas starp divu lielvalstu armijām]], par Latvijas neatkarību pastāvēja ģenerāļa [[Jānis Kurelis|Jāņa Kureļa]] grupa. Trešā reiha vadība sāka solīt zināmu autonomiju Latvijai piešķirt tikai pēc kara. Pēdējais solis šajā virzienā bija Latvijas Nacionālās padomes sasaukšana [[Potsdama|Potsdamā]] 1945. gada 20. februārī, kura ievēlēja [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālo komiteju]] (LNK), par kuras vadītāju iecēla leģiona ģenerālinspektoru Rūdolfu Bangerski. LNK praktiskā loma aprobežojās galvenokārt ar palīdzības sniegšanu bēgļiem. == Latvijas PSR == {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Attēls:Flag_of_Latvian_SSR.svg|thumb|200px|[[Latvijas PSR karogs]]]] [[Attēls:Berklavs_un_Pelše.jpg|thumb|200px|[[Eduards Berklavs]] (pa kreisi) un [[Arvīds Pelše]] (pa labi)]] Drīz pēc Vācijas kapitulēšanas 1945. gada 9. maijā visa Latvijas teritorija nokļuva PSRS kontrolē, kas ilga līdz valsts neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Mūsdienās Latvijas historiogrāfijā šo periodu sauc par atkārtoto padomju okupāciju. Tas tā ir atzīts arī ASV un Rietumeiropā, lai gan [[Krievija]] pret šādu traktējumu iebilst. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas atkārtotā iebrukuma]] vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu pretošanos okupācijas varai. [[Latvijas nacionālie partizāni|Nacionālo partizānu]] cīņas ilga līdz 1959. gadam, bet pēdējais mežabrālis [[Jānis Pīnups]] legalizējās tikai 1995. gadā. Tūlīt pēc kara sākās Latvijas administratīvi teritoriālā pārveide, to pielāgojot PSRS pastāvošajai sistēmai un izveidojot ciemu padomes pagastu vietā un rajonus apriņķu vietā. Zemniekus piespieda stāties [[Kolhozs|kolhozos]]. Padomju varai nepatīkamas informācijas izplatīšanās ierobežošanai 1947. gadā tika ieslēgti [[Radiotraucētājs|radiotraucētāji]], kuri neļāva klausīties ārzemju radiostacijas.<ref>Ilgonis Upmalis, Ēriks Tiglass, Edmundss Stankēvičs [https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ Shortwave radio jamming in Soviet Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171008162504/https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ |date={{dat|2017|10|08||bez}} }} „Latvija padomju militāristu varā 1939 — 1999”. — Latvijas okupācijas izpētes biedrība, Rīga 2011. {{ISBN|9984493024}}</ref> Tomēr, lai parādītu sociālisma rūpes par latviešu kultūru, dāsni tika atbalstīti [[Dziesmusvētki]]. 1948. gadā pirmoreiz svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Visās dzīves jomās galvenā loma bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajai partijai]] un tajā pēc „demokrātiskā centrālisma” principa vara bija koncentrēta augstākajā institūcijā — Centrālajā komitejā (LKP CK). Taču arī tās patstāvība bija ierobežota, svarīgākos lēmumus pieņēma PSKP CK funkcionāri Maskavā, faktiski [[PSKP CK Politbirojs]]. Netiekot galā ar pretošanās kustību, padomju režīms tūlīt pēc kara un arī tālākajos gados izvērsa masveida represijas. [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijās]] uz Sibīriju izsūtīja 42 133 Latvijas iedzīvotāju. Pēc dažādu ekspertu vērtējuma kopējais padomju režīma politiski represēto Latvijas iedzīvotāju skaits no 1940. līdz 1953. gadam lēšams 140 000—190 000 cilvēku robežās, vai pat vairāk, līdz 240 000.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis „Latvijas vēsture — 20. gadsimts”. — Jumava, Rīga 2005. (304.lpp.) ISBN|9984058654</ref> Tautsaimniecībā tika ieviesta [[plānveida ekonomika]], kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta. Plānos tika izmantotas daudzas Latvijas priekšrocības — attīstīta infrastruktūra, vēl kopš 19. gadsimta plaša rūpnieciskā bāze, ērtas ostas, kvalificēts darbaspēks. Tādēļ padomju plāni Latvijā paredzēja paātrinātu rūpniecības attīstību. Tiesa, vēl pirmā padomju okupācijas gada politisko represiju laikā, kara gados un represiju turpinājumā pēc kara, liela daļa speciālistu dažādās jomās bija zaudēti. Daļa no viņiem, lai izvairītos no represijām, devās emigrācijā uz Rietumvalstīm. Tādēļ, kā arī Latvijas nelielā iedzīvotāju dabiskā pieauguma dēļ, vietējā darbaspēka un speciālistu skaits bija neatbilstošs ambiciozajiem rūpniecības attīstības plāniem. Lai tos mēģinātu aizvietot un turpmāk attīstītu ekonomiku, PSRS un arī vietējā vadība veicināja masveida darbaspēka ieplūšanu no citām republikām, it īpaši no Krievijas un [[Baltkrievija]]s. Iebraucējiem bija priekšroka dzīvokļu iegūšanā. Pie Latvijas iedzīvotājiem tika pieskaitīti visi padomju armijā un flotē šeit dienošie karavīri un tie, tāpat kā pamatiedzīvotāji, pat piedalījās vienpartejiskajās vēlēšanās. Maskavai paklausīgā LPSR valdība, it īpaši pēc [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] ([[Eduards Berklavs]], [[Pauls Dzērve]], [[Voldemārs Kalpiņš]], [[Indriķis Pinksis]], [[Vilis Krūmiņš]] u.c.) pretdarbības sagraušanas piecdesmito gadu beigās, patstāvīgi aicināja un pat mērķtiecīgi vervēja darbaspēku, kas tika atspoguļots [[17 latviešu komunistu vēstule|17 latviešu komunistu vēstulē]] uc.<ref>Viesturs Zembergs [http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm DEMOGRAPHY AND RUSSIFICATION IN THE BALTIC STATES: THE CASE OF LATVIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080720183815/http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm |date={{dat|2008|07|20||bez}} }} — Lithuanian quartelerly journal of arts and sciences No. 4, 1980.</ref> [[Destaļinizācija#"Hruščova atkusnis" (1956. gada februāris—1958. gada marts)|Hruščova atkušņa]] laikā aizliedza svinēt Līgo svētkus. Bija aizliegts svinēt Ziemassvētkus utt. Attiecīgi notika mācību grāmatu pārrakstīšana un izglītības sistēmas veidošana. Maskavas funkcionāri neuzticējās vietējiem iedzīvotājiem, stingri kontrolējot un ierobežojot to iespējas izvirzīties augstākos valsts vai tautsaimniecības amatos. Valdošajos amatos tika iecelti krievi vai Krievijas latvieši, kuri bija daļēji pārkrievojušies, tāpēc lietvedība tika veikta krieviski vai labākā gadījumā dublēta. Pat Maskavai uzticīgais LPSR LKP CK pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] 1953. gadā atzina, ka LPSR vadošos amatos vairākums cilvēku neprot latviešu valodu un slikti pazīst vietējos apstākļus.<ref>Eduards Berklavs [http://eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html „Zināt un neaizmirst”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121006105919/http://www.eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html |date={{dat|2012|10|06||bez}} }} — Preses Nams, Rīga 1998. {{ISBN|9984002705}} (74. lpp.)</ref> Darbojās masu informācijas līdzekļu cenzūra. Tika arī aizliegta periodika un grāmatas, kas bija izdotas pirms 1940. gada. Ārēji starpnacionālās nesaskaņas vai konflikti visā PSRS laikā bija samērā reta parādība, taču tikai tādēļ ka tos slāpēja represīvā sistēma. Valsts Drošības Komiteja fiksēja visus ticīgos un citādi domājošos. Notika pat to cilvēku dzenāšana, kuri nolika svecītes pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru kapiem. Latvijas tautsaimniecība, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] politiku, līdz sešdesmito gadu beigām, lai arī pretrunīgi, salīdzinot ar citām PSRS republikām, samērā veiksmīgi attīstījās, tomēr atpalicība no Rietumvalstīm pieauga, it īpaši, runājot par Latvijas attīstības kvalitāti (apkārtējās vides aizsardzība, dzīves kvalitāte u.c.).<ref>Arvīds Ulme [http://www.ir.lv:889/blogi/politika/meklejot-atmodas-laika-kino-un-videomaterialus Meklējot Atmodas laika kino un videomateriālus]{{Novecojusi saite}} — Ir 08.01.2014.</ref> Lai cilvēki nevarētu novērtēt reālo stāvokli tika slāpētas rietumu radiostacijas. Laika posmā no 1961. līdz 1979. gadam tika uzcelti [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]] un [[Ķeguma HES|Ķeguma HES-2]], kas joprojām darbojas, ir videi draudzīgi, un nodrošina vairāk nekā pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes/|title=HES|website=www.latvenergo.lv|access-date=2018-10-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170813045947/http://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes|archivedate=2017-08-13}}</ref> Taču 70. un it īpaši 80. gados arvien skaidrāk sāka izpausties ekonomikas [[stagnācija PSRS|stagnācijas]] pazīmes, saimnieciskajā apritē palielinājās deficīts gan izejvielu, gan starpnozaru produkcijas, gan arī gala produktu, tai skaitā plaša patēriņa preču jomā, kritās iedzīvotāju dzīves līmenis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |title=20 fotogrāfijas no tirdzniecības Padomju Savienībā! |access-date={{dat|2016|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160421090746/http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |archivedate={{dat|2016|04|21||bez}} }}</ref> Bija aizliegts prasīt latviešu valodas zināšanas medicīnas, izglītības un apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Tomēr neskatoties iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām, PSRS un līdz ar to arī [[Latvijas PSR]] un citu padomju republiku vadības vilcinājās ar reformu uzsākšanu. Parādās preču iegādes taloni. Nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā, daļējas reformas gan tika uzsāktas. To būtību atspoguļoja jēdzieni ''[[glasnostj]]'' (no {{val|ru|гласность}} — 'atklātība') un [[pārkārtošanās]]. Reformas bij domātas [[PSRS saimniecība]]s uzlabošanai palielinot uzņēmumu patstāvību un pieļaujot privātu uzņēmumu („[[kooperatīvs|kooperatīvu]]”) rašanos, kas bija pirmie kapitālisma iedīgļi PSRS saimniecībā. Tomēr tās nebija virzītas uz principiālo sociālistiskās plānsaimniecības sistēmas nomaiņu. == Neatkarības atjaunošanas periods == {{Pamatraksts|Dziesmotā revolūcija}} Latvijas neatkarības atgūšanu veicināja virkne apstākļu un notikumu PSRS un Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē. To loģiskā ķēde aizsākās līdz ar [[Mihails Gorbačovs|M. Gorbačova]] veiktajām reformām pēc viņa kļūšanas par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada aprīlī. Jau pašā šīs politikas īstenošanas sākumā, tā vērsās pret paša M. Gorbačova politisko nostāju citās jomās — PSRS un sociālisma sistēmas saglabāšanu, kaut arī liberalizētā veidā (sociālisms ar cilvēka seju). Tā 1986. gada septembrī PSRS un ASV sabiedrisko pārstāvju [[Čatokvas konference Jūrmalā|Čatokvas konferencē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], ASV pārstāvji atklāti paziņoja, ka tās nekad nav atzinušas un neatzīst 1940. gadā notikušo Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā. === Sabiedrisko kustību veidošanās === [[Attēls:Helsinki-86_14061987.jpg|thumb|200px|Cilvēktiesību aizstāvības grupas „[[Helsinki-86]]” gājiens ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1987. gada 14. jūnijā]] Agrāk stingri aizliegti pasākumi Latvijā sāka noritēt viens pēc otra. Tā, 1986. gadā tika izveidota cilvēktiesību aizstāvības grupa „[[Helsinki-86]]”. Šī grupa 1987. gada 14. jūnijā — 1941. gada deportāciju gadadienā, noorganizēja ziedu nolikšanu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]. Tā paša gada 23. augustā arī pie Brīvības pieminekļa notika protesta mītiņš sakarā ar Molotova — Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu. Drīz tika atļauta publiska [[Jāņi|Jāņu]] svinēšana.<ref>[https://m.likumi.lv/doc.php?id=72608&version_date=03.10.1990 Latvijas republikas likums „Par svētku un atceres dienām”] — Likumi.lv</ref> Zīmīgs notikums bija arī [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s valdes paplašinātais plēnums 1988. gada 1. — 2. jūnijā, kur pirmo reizi tika atklāti izteikti apgalvojumi, ka sakarā ar nekontrolēto imigrāciju, [[latviešu valoda]]s ierobežošanu, apkārtējās vides piesārņošanu, deformēto rūpniecības attīstību un citiem iemesliem Latvijas demogrāfiskā situācija kļuvusi dramatiska. Lielu rezonansi izraisīja pazīstamā politiskā komentētāja [[Mavriks Vulfsons|Mavrika Vulfsona]] paziņojums, ka Latvijā 1940. gadā notikusi nevis sociālistiskā revolūcija, kā to traktēja oficiālā vēsture, bet gan neatkarīgas valsts okupācija no PSRS puses. Dažus mēnešus vēlāk — 1988. gada 8.—9. oktobrī tika nodibināta [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF), kas kļuva par noteicošo politisko spēku Latvijā, kurš saliedēja lielāko sabiedrības daļu neatkarības atgūšanai. Par LTF pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts žurnālists [[Dainis Īvāns]]. Kā opozīcija LTF, 1989. gada 7. janvārī tika nodibināta [[Internacionālā Darbaļaužu fronte]] (Interfronte), kas iestājās par Latvijas attīstību PSRS sastāvā, kā arī par sociālisma saglabāšanu un nostiprināšanu. Par Interfrontes vadītājiem kļuva [[Igors Lopatins]] un [[Anatolijs Aleksejevs]]. Politiskie spēki, kuri iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, nebija monolīti — līdztekus LTF izveidojās arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK), savu darbību turpināja arī „Helsinki-86”, 1989. gada decembrī sāka veidoties [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongress]] u. c. 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas 1989. gada 23. augustā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, ko organizēja LTF kopā ar Igaunijas Tautas fronti un Lietuvas kustību „[[Sajūdis]]”. Apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja gandrīz 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. === Neatkarības deklarācijas pieņemšana === {{Pamatraksts|Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu}} Pēc politisko partiju, sabiedrisko organizāciju un kustību politiskās noslāņošanās dalīšanās notika arī LPSR Augstākajā padomē. Tās sēdē 1989. gada 27. jūlijā šī šķelšanās vēl neizpaudās un samērā vienprātīgi tika pieņemts likumprojekts ''Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību''. Taču [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās]], kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā padomē jau bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap LTF frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja „[[Līdztiesība (frakcija)|Līdztiesība]]” (57 deputāti), iestājās par [[Sociālisms|sociālismu]] un dalību PSRS. 1990. gada aprīlī šķelšanās notika arī Latvijas komunistiskajā partijā un tā sadalījās divās daļās. Lielākā daļa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] sastāvā, un par tās pirmo sekretāru ievēlēja [[Alfrēds Rubiks|Alfrēdu Rubiku]], bet otra daļa pārtapa par [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju]] (nacionālkomunisti), un par tās vadītāju kļuva [[Ivars Jānis Ķezbers]]. Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] pieņemšanu. Lai likumdevēji deklarāciju atbalstītu, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Balsošanā „Līdztiesība” un tās sabiedrotie nepiedalījās, jo bija atstājusi sēžu zāli. Par Deklarāciju nobalsoja 138 deputāti, 1 atturējās un tā tika pieņemta. Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods. Jau 14. maijā M. Gorbačovs parakstīja dekrētu, kurā Latvijas, tāpat kā [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s deklarācijas tika pasludinātas par neatbilstošām [[PSRS Konstitūcija]]i un citiem PSRS likumiem. Līdz ar to arvien vairāk saasinājās politisko spēku ''par'' un ''pret'' Latvijas neatkarību konfrontācija. === Reformu sākums === Dažas dienas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas — 1990. gada 7. maijā, — Augstākā padomes sēdē par Ministru prezidentu ievēlēja vienu no LTF līderiem — [[Ivars Godmanis|Ivaru Godmani]] un uzdeva viņam sastādīt valdību. Šajā sēdē I.Godmanis izklāstīja arī savu redzējumu par galvenajiem jaunās valdības darbības mērķiem un virzieniem. Tie bija: attiecību noregulēšana ar [[Krievijas PFSR]], sadarbība ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām bijušās PSRS republikām, republikas īpašuma saglabāšana, tirgus ekonomikas attīstīšana u.c. Šīs I. Godmaņa tēzes kļuva par pamatu jaunizveidotās valdības politikai vairāku nākamo gadu laikā.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900507.htm 1990. gada 7. maija Saeimas rīta sēdes stenogramma]</ref> Jāatzīmē, ka ne visi I.Godmaņa valdības sākotnēji plāni īstenojās dzīvē. Tā Latvijas "[[finlandizācija]]s" modelis, ko I. Godmanis bija piedāvājis, praksē nerealizējās. Tā vietā arvien ciešāka politiskā un ekonomiskā sadarbība izvērsās starp Baltijas valstīm, kā arī ar Rietumvalstīm, it īpaši [[Skandināvija|Skandināviju]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=59929&rel_doc=on Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas Un Lietuvas Republikas Nolīgums Par Brīvo Tirdzniecību]</ref> Tāpat neveiksmīgs izrādījās decentralizētais [[privatizācija]]s modelis, kad atbildība par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju tika uzticēta nozaru ministrijām un pašvaldībām. Uz vairākiem gadiem tika aizkavēta privatizācija, bet valsts mēģinājumi dažādiem līdzekļiem atbalstīt krīzē nonākušos uzņēmumus, nedeva cerētos rezultātus. Joprojām saglabājoties faktiskai ekonomiskai atkarībai no PSRS, Latvijas Republikā turpināja pasliktināties vispārējā ekonomiskā situācija, kritās arī iedzīvotāju dzīves līmenis. 1990. gada otrajā pusē Latvijā tika uzsāktas ekonomiskās reformas. Kā viens no pirmajiem stratēģisku reformu pasākumiem bija agrārā reforma, ko ievadīja LR Augstākās padomes lēmums „Par agrāro reformu Latvijas Republikā”.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=76206 Par agrāro reformu Latvijas Republikā]</ref> Drīz pēc tam (1990. gada 31. jūlijā) tika pieņemts Augstākās padomes lēmums par neatkarīgas [[Latvijas Banka]]s izveidošanu, bet 1990. gada 3. augustā tika pieņemts lēmums par valdības tautsaimniecības attīstības programmu. Tomēr līdz pat 1992. gada pavasarim, kad joprojām apgrozībā vēl bija PSRS naudas vienība [[rublis]], valstī saglabājās ļoti augsta [[inflācija]]. === Barikāžu laiks === {{Pamatraksts|Barikāžu laiks|1991. gada 3. marta aptauja}} [[Attēls:Riga_barricade_1991.jpg|thumb|200px|[[Barikāžu laiks|Barikādes Rīgā]], kas neļāva Padomju karaspēkam tikt līdz [[Saeima]]i, 1991. gada jūlijs]] 1991. gada janvārī notika mēģinājums militāri atjaunot PSRS jurisdikciju neatkarību pasludinājušajās Baltijas valstīs. 1. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība ieņēma Preses namu un pārtrauca Latvijas neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu, 7. janvārī PSRS Aizsardzības ministrs izdeva pavēli nosūtīt uz Baltiju desanta karaspēka vienības. [[Interfronte]] pieprasīja Ivara Godmaņa valdības atkāpšanos, Tautas fronte izsludināja Vislatvijas manifestāciju valdības atbalstam 13. janvārī. Pēc PSRS karaspēka uzbrukuma [[Viļņa]]s Televīzijas torņa aizstāvjiem 1991. gada 13. janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu” un Latvijā sākās [[Barikāžu laiks]]. Vecrīgā un citviet tika uzceltas barikādes pārvaldes un telekomunikāciju iestāžu aizsardzībai. 14. janvārī OMON iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, 15. janvārī Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, bet 20. janvārī ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku. Aizstāvot to, divi milicijas darbinieki gāja bojā, vairāki ministrijas darbinieki tika ievainoti, gāja bojā arī divi kinooperatori un viens garāmgājējs. Barikāžu laiks deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. [[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptaujā]] piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret 24,7% iedzīvotāju. Tādējādi 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurā apstiprināja Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības<ref>[http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=arch2&cont=35 Dokumentu oriģinālu izstāde no Ārlietu ministrijas arhīva 2006. gadā]</ref> === Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana === {{Pamatraksts|Augusta pučs|PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu}} Pēdējais PSRS mēģinājums militāri pakļaut Latviju notika 1991. gada Maskavas [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. Rīgas ielās patrulēja padomju bruņumašīnas, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome 21. augustā pieņēma „[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu]]”, kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] pilnu darbību un atcēla 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu Latvijas valsts varas atjaunošanai ''de facto''. 1991. gada 22. augustā [[Islande]]s valdība atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet 24. augustā [[Dānija]] oficiāli paziņoja, ka ir gatava atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 27. augustā [[Eiropas Kopiena]]s dalībvalstis pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, uzsverot, ka EK dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlēto Latvijas parlamentu un valdību par likumīgu Latvijas tautas pārstāvjiem. 24. augustā [[Krievijas PFSR]] prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja dekrētu „Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”, 2. septembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] paziņoja par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 6. septembrī beidzot arī [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|PSRS Valsts padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]]. 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekli. == Mūsdienu Latvija == {{Pamatraksts|Latvija}} 1992. gada 19. martā sākās [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]], kas tika pabeigta 1994. gadā. Krievijas kontrolē palika tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kura tika likvidēta 1998. gadā. 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|starptautisko tālsarunu kodu]] +371. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika veiktas radikālas saimnieciskas reformas ar brīvā tirgus principu ieviešanu un valsts uzņēmumu privatizāciju. Eksporta iespēju samazināšanās un orientēšanās uz tranzīta un banku pakalpojumiem deformēja Latvijas ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās lēni, 1999. gadā sasniedzot tikai 25% no vidējā [[Eiropas Savienība|ES]] līmeņa. Tomēr zemās darba algas un samērā labi izglītotais darbaspēks piesaistīja prāvas ārzemju investīcijas. === Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997) === 1992. gada 7. maijā apgrozībā tika ieviests [[Latvijas rublis]], bet no 1992. gada 20. jūlija tas kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |title=Latvijas Banka |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040904082940/http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |archivedate={{dat|2004|09|04||bez}} }}</ref> bet, sākot ar 1993. gada 5. martu, arī Latvijas rublis tika aizstāts ar pastāvīgu nacionālo valūtu — [[Lats|latu]]. Liela nozīme cīņā ar saimniecisko krīzi, bet vēlāk ekonomiskās attīstības veicināšanā bija starptautiskajām institūcijām. Tā Latvija 1992. gada 19. maijā oficiāli kļuva par [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] (SVF) dalībnieci,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/latvijas-sadarbiba-ar-svf|title=Latvijas sadarbība ar SVF {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2023-09-23|language=lv}}</ref> bet no tā paša gada 11. augusta [[Pasaules Banka|Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas)]] dalībvalsts. Vēlēšanos iestāties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) Latvija oficiāli izteica 1995. gada 27. oktobrī, iesniedzot pieteikumu [[Spānija]]i — tajā laikā ES prezidējošajai valstij. Pirmie pozitīvie ekonomisko reformu augļi bija augstā inflācijas samazināšanās — tā sāka sarukt jau pēc Latvijas rubļa ieviešanas. Taču, neskatoties uz daudzajiem reformu pasākumiem, ekonomiskā situācija valstī turpināja pasliktināties, it īpaši rūpniecībā. Gandrīz visi lielie PSRS pakļautie uzņēmumi 1992. gadā bija nonākuši bankrota priekšā. Galvenie rūpniecības krīzes iemesli bija tie paši, kas PSRS ekonomikai kopumā — monopolisms, vāja ieinteresētība ražošanas rezultātos, neracionāla resursu izmantošana un to deficīts, atpalikusi tehniskā bāze u.c. Sākot ar 1993. gadu, ekonomiskā situācija Latvijā sāka stabilizēties, [[iekšzemes kopprodukts]] vairs nesamazinājās, inflācija bija būtiski kritusies, [[valsts budžets]] tika noslēgts ar minimālu deficītu. Augstāko padomi pēc 1993. gada 5.—6. jūnijā notikušajām vēlēšanām nomainīja 5. Saeima, bet I.Godmaņa valdības vietā stājās [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītā centriski labējā valdība. Tās pamatu veidoja savienība „[[Latvijas Ceļš]]”, kura vēlēšanās bija ieguvusi 36 deputātu vietas Saeimā. V.Birkava valdība aktīvi turpināja iepriekšējās valdības uzsākto reformu ceļu, galveno uzsvaru liekot uz privatizāciju, brīva tirgus un konkurences ieviešanu, kā arī likumdošanas sakārtošanu. Deviņdesmito gadu vidū Latvija pārdzīvoja smagu finanšu un banku krīzi. Arī iekšpolitikā situācija bija saasinājusies sakarā ar 1994. gada 21. jūnijā pieņemto [[Pilsonība]]s likumu un tajā iekļautajām normām par [[naturalizācija]]s kārtību un kvotām. Tas gan tika vairākkārt labots, līdz galīgajā variantā šis likums tika pieņemts un izsludināts 1994. gada 11. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |title=Pilsonības likums |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090328101715/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |archivedate={{dat|2009|03|28||bez}} }}</ref> Naturalizācijas process tika uzsākts 1995. gada 1. februārī. Taču arī turpmākajos gados pilsonības, naturalizācijas un [[valoda]]s lietošanas un mācīšanas jautājumi joprojām palika vieni no aktuālākajiem diskusiju tematiem sabiedrībā. 1998. gada 22. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas atviegloja nepilsoņu naturalizāciju. 1998. gada 3. oktobrī notika [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|tautas nobalsošana par grozījumu atcelšanu Pilsonības likumā]], kurā ar 52,5% pret un 44,9% par balsīm grozījumi tomēr tika apstiprināti. Deviņdesmito gadu otrajā pusē banku krīze tika pārvarēta un sākās Latvijas [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Tā, 1997. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 6,5%, sāka palielināties reālā darba alga, pieauga tirdzniecības apgrozījums. Ekspertu vidū pat aizsākās diskusijas par iespējamo ekonomikas „pārkaršanu”. Taču nākamajā, 1998. gadā Latviju atkal piemeklēja finanšu krīze. Viens no tās galvenajiem cēloņiem bija finanšu krīze Krievijā, ar kuru Latviju joprojām saistīja ciešas ekonomiskās saites. Lai gan arī šī krīze sāpīgi skāra uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, tā drīz vien tika pārvarēta un Latvijas ekonomiskā izaugsme atsākās. === Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007) === [[Attēls:GW_Bush_in_Riga_2005.jpg|thumb|200px|[[Džordžs V. Bušs]], [[Vaira Vīķe-Freiberga]], [[Arnolds Rītels]], un [[Valds Adamkus]] [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada 7. maijā]] Stabilu Latvijas ekonomisko attīstību kopš deviņdesmito gadu otrās puses veicināja ekonomisko un strukturālo reformu turpināšana, bet, sākot ar 2000. gadu, nozīmīgu lomu ieguva iestāšanās process ES. Pirmās iestāšanās sarunu sadaļas tika atvērtas 2000. gada 28. martā. Tās ietvēra ārējos sakarus, kopējo ārējo un drošības politiku, statistiku, enerģētiku, konkurences politiku u.c. 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika [[2003. gada referendums par dalību ES|referendums par dalību ES]], kurā piedalījās 71,5% vēlētāju, no tiem par balsoja 67,0%, pret 32,3%. 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās [[NATO]] un 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Septiņus gadus (2000—2007) Latvijā bija visaugstākie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi Eiropā, sasniedzot rekordaugsto 12,2% IKP pieaugumu 2006. gadā.<ref>Daiga Grūbe [http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pedejo-desmit-gadu-laika-latvijas-ikp-videji-audzis-par-4-1-proc-gada-767034 Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas IKP vidēji audzis par 4,1% gadā] — LETA 10.02.2011.</ref><ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__ikp/?tablelist=true&rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a Centrālā statistikas pārvalde]</ref> Latvijas IKP vidēji gadā pieauga par 8,8% gadā, salīdzinājumā Igaunijā šajā laika periodā vidējais pieaugums bija 8,0%, bet Lietuvā 7,5% gadā. === Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010) === {{Pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)}} Sakarā ar valsts tekošā konta deficītu un nesabalansētu saimniecisko struktūru Latvijas ekonomika kļuva nestabila un globālās finanšu krīzes sākšanās 2007. gadā noveda pie IKP samazināšanās par 4,6% 2008. gadā, 17,8% 2009. gadā un 0,2% 2010. gadā, kas bija viena no straujākajām tautsaimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdēm]] pasaulē.<ref>[http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=a8U0aGhDyw68 www.bloomberg.com]</ref> Lai novērstu valsts maksātnespēju, 2008. gada decembrī Latvijas valdība pēc pozitīva Saeimas balsojuma parakstīja vienošanos ar [[Eiropas Komisija|EK]], [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]], [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]], Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par starptautisku aizņēmuma programmu. Saskaņā ar vienošanos Latvijai trīs gados (līdz 2011. gada beigām) pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums ekonomikas stabilizācijai un izaugsmes atjaunošanai, paredzot turpināt stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas. Līdz 2011. gada vidum Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% [[Parex banka]]s maksātnespējas novēršanai.<ref>Baiba Melnace [http://lv.lv/index.php?menu=doc&sub=466&id=231444 „Publiskota Latvijas nodomu vēstule SVF un Saprašanās memorands ar ES”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 09.06.2011.</ref> Krīzes laikā atgūtā Latvijas ražotāju konkurētspēja un pieprasījuma pieaugums ārvalstu tirgos 2010. gadā izraisīja preču eksporta pieaugumu par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ |title=Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī 2011. gada aprīlī |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160320090339/https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ }}</ref> Tādējādi 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomiskais pieaugums, tomēr tas līdz 2012. gadam bija lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstību nopietni apdraud [[Latvijas demogrāfija|demogrāfiskās situācijas]] pasliktināšanās un pieaugošā emigrācija. === Eiro ieviešana Latvijā === {{Pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā}} [[Attēls:Latvijas_2_eiro_monētas_reversa_dizains.jpg|thumb|200px|Latvijas 2 eiro monētas reversa dizains]] Iestāšanās līgums ES Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredzēja ES kopējās valūtas [[eiro]] ieviešanu, tiklīdz būtu izpildīti visi ekonomiskie nosacījumi ([[Māstrihtas kritēriji]]). 2005. gada 1. janvārī [[Latvijas Banka]] piesaistīja [[Lats|latu]] [[eiro]] pēc kursa: 1 EUR = 0,702804 LVL.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |title=Latvijas Bankas informācijas arhīvs |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160208053028/https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |archivedate={{dat|2016|02|08||bez}} }}</ref> Kaut gan sākotnēji bija paredzēts līdz 2008. gada 1. janvārim pāriet uz Eiropas vienoto valūtu eiro, taču sakarā ar neatbilstību Māstrihtas kritērijiem un sekojošo [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzi (2008—2010)]], Latvijas pāreja uz eiro tika atlikta. Galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēma 2013. gada 9. jūlijā.<ref>[http://www.eiro.lv/lat/aktualitates/28490 ES oficiālajā vēstnesī publicēts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā] apollo.lv 18.07.2013.</ref> Eiro ieviešanas procedūra notika 2014. gada 1. janvārī pēc iepriekš pieņemta valdības plāna.<ref>Sanita Bajāre [http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/fm-parstave-esam-iekritusi-tuksaja-gada-389248 „FM pārstāve: esam «iekrituši» tukšajā gadā”] — Db 05.03.2013.</ref> == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas nosaukums]] * [[Latvijas mākslas vēsture]] * [[Latvijas medicīnas vēsture]] * [[Kari Latvijas vēsturē]] * [[1991. gada 3. marta aptauja]] <!-- {{pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} {{pamatraksts|Livonijas krusta kari}} {{pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} {{pamatraksts|Ziemeļu kari}} {{pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} {{pamatraksts|Pirmā atmoda}} {{pamatraksts|Oberosts|Iskolats}} {{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas|Bermontiāde}} {{pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1941—1945)}} {{pamatraksts|Latvijas PSR}} {{pamatraksts|Barikāžu laiks}} {{pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)}} {{pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā|Latvijas eiro monētas}} --> == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0305029177|issueType:B Latvijas PSR arheoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050820111856/http://vesture.serveris.lv/ Latvijas vēstures datu krātuve] * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20081225153907/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvija_jedziens/latvija.htm Latvija — jēdziena ģenēze] * [https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm Izvilkumi no vēsturiskajiem dokumentiem, kas saistīti ar Latviju] * [http://www.omf.lv/images/Kartes/Karte_1-48/ Vēstures atlants "Latvija Eiropā"]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=257856 Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums] * [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, jūnijs 1998. {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]]|virsraksts=[[Kurzemes guberņa]]|periods=[[1795]]—[[1918]]|pēc=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Zviedru Vidzeme]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Rīgas apriņķis|Rīgas]] apriņķi|virsraksts=[[Vidzemes guberņa]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Valkas apriņķis|Valkas]] un [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] apriņķi|periods=[[1721]]—[[1918]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Inflantijas vaivadija]]|virsraksts=[[Vitebskas guberņa]]s <br />[[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] apriņķi|periods=[[1772]]—[[1917]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Eiropas vēsture}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] auudiz245bxgga6bvs55i6p9kudqtg0 0 4970 4468991 3846930 2026-05-16T16:44:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468991 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hanss Gross | vārds_orig = Hans Gustav Adolf Gross | attēls = Hanss Gross.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Hanss Gross | dz_gads = 1847 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Grāca]], [[Austrijas impērija]] (tagad {{AUT}}) | m_gads = 1915 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Grāca]], [[Austroungārija]] (tagad {{AUT}}) | dzīves_vieta = [[Grāca]] | pilsonība = | tautība = [[Austrieši|austrietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} {{infokaste+}} '''Hanss Gross''' ([[1847]]. gada 16. decembrī [[Grāca|Grācā]], [[Austrija|Austrijā]] — [[1915]]) bija [[Austrija|austriešu]] [[jurisprudence|jurists]], tiesu izmeklētājs, [[Rietumeiropa]]s [[kriminālistika]]s skolas un tiesu [[psiholoģija]]s zinātņu pamatlicējs. == Darbs un dzīve == Divdesmit divu gadu vecumā sācis strādāt par tiesas izmeklētāju Šteinmarkas rajonā. Nostrādājot 20 gadus, Gross sācis apcerēt ideju par patstāvīgas zinātnes — [[kriminālistika]]s — nepieciešamību. Uzskatījis, ka bez tās nav iespējama konsekventa noziegumu izmeklēšana. Aizrautīgi pētot visu pieejamo literatūru, nonācis pie secinājuma, ka neeksistē tāds tehnisks un zinātnisks sasniegums, kuru nevarētu izmantot noziegumu izmeklēšanai. Pirmām kārtām Gross pētīja [[fizika]]s, [[ķīmija]]s, [[fotomāksla]]s, mikroskopu zinātnes, [[botānika]]s un [[zooloģija]]s iespējas. Pētījumu un praktiska pielietojuma mēģinājumu rezultātā Grosam izdevās formulēt vairākus teorētiskus pieņēmumus, kas tika apvienoti kopējā nosaukumā "kriminālistikas sistēma". [[1892]]. gadā tika izdots Hansa Grosa pirmais apcerējums ''Rokasgrāmata tiesu izmeklētājiem, kopējās un žandarmu policijas ierēdņiem''. [[1898]]. gadā šī grāmata tika izdota vēlreiz ar nosaukumu ''Rokasgrāmata tiesu izmeklētājiem kā kriminālistikas sistēma''. Latviski šī grāmata nav tulkota. Hanss Gross nodibināja arī pirmo kriminālistikas muzeju pasaulē. Tas atrodas Grācā. == Bibliogrāfija == * Rokasgrāmata tiesu izmeklētājiem, kopējās un žandarmu policijas ierēdņiem (1892) * Kriminālpsiholoģija (1898) * Kriminālistikas enciklopēdija (1900) == Literatūra == * [https://web.archive.org/web/20170104122231/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/cv/serhiy_nezhurbida.pdf Sergij Neshurbida] M.P. Djatschuk, R.W. Sabadasch, N.M. Sahorodna: [https://web.archive.org/web/20170105083528/http://arr.chnu.edu.ua/jspui/bitstream/123456789/1108/1/Hans%20Gross_ShVersion.pdf Hans Gross : Werke des Wissenschaftlers und Arbeiten über ihn aus den Bücherbeständen der wissenschaftlichen Bibliothek der Nationalen Jurij Fedkowytsch Universität Czernowitz. Zum 100. Todestag. Bibliografisches Verzeichnis] / Hrsg. von S. I. Neshurbida, M. P. Djatschuk, R. W. Sabadasch, N. M. Sahorodna. Wissenschaftliche Redaktion: S. I. Neshurbida, E. D. Skulysh. Einleitende Artikel: S. I. Neshurbida, K. Probst. – Czernowitz, Knyhy - XXI, 2015. – 222 S. – Serie „Wissenschaftler der Universität Czernowitz“, {{ISBN|978-617-614-106-8}} * [https://web.archive.org/web/20170104122231/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/cv/serhiy_nezhurbida.pdf Sergij Neshurbida]: Hans Gross an der Franz-Josephs-Universitat Czernowitz (1899-1902): Leben Arbeit und wissenschaftliche Tatigkeit. In: Christian Bachhiesl, Sonja Bachhiesl, Johann Leitner (Hg.). Kriminologische Entwicklungslinien: Eine interdisziplinare Synopsis. LIT Verlag, S. 97-116. * [https://web.archive.org/web/20170104122231/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/cv/serhiy_nezhurbida.pdf Sergei Nezhurbida]: До 600-річчя м. Чернівці. [https://web.archive.org/web/20170105095651/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/publications/pdf/serhiy_nezhurbida/st/32-2007-Nezhurbida_in_visnykCHNU427.pdf Курс криміналістики для офіцерів-інструкторів австрійської жандармерії] / Пер. з нім. П.Жуковський. Наукова редакція перекладу і передмова С.І.Нежурбіди // Науковий вісник Чернівецького університету: Збірник наук. праць. Вип. 427: Правознавство. – Чернівці: Рута, 2007. – 128 с. – С.5-10. * [https://web.archive.org/web/20170104122231/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/cv/serhiy_nezhurbida.pdf Sergei Nezhurbida]:[https://web.archive.org/web/20170105095654/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/publications/pdf/serhiy_nezhurbida/st/26-2006-Nezhurbida_in_visnykAkadProk3.pdf Ганс Гросс: людина, вчений, вчитель] // Вісник Академії прокуратури України. – 2006. - № 3. – С.119-123. * [https://web.archive.org/web/20170104122231/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/cv/serhiy_nezhurbida.pdf Sergei Nezhurbida], П.В. Жуковський :[https://web.archive.org/web/20170105095658/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/publications/pdf/serhiy_nezhurbida/st/27-2006-Nezhurbida_in_KrPrUkr.pdf Курс криміналістики Ганса Гроcса для офіцерів-інструкторів австрійської жандармерії] // Кримінальне право України. – 2006. - №10. – С.51-54 * Каэмпфферт В. Властелин преступления и как он действует / пер. с англ. [https://web.archive.org/web/20170104122231/http://criminallawdep.chnu.edu.ua/professors/files/cv/serhiy_nezhurbida.pdf Сергей Нежурбида] // Криминалистъ первопечатный. – 2016. - № 12. – С. 138-157. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.pseudology.org/Crim/Gross_Hanz.htm Hansa Grosa biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929090752/http://www.pseudology.org/Crim/Gross_Hanz.htm |date={{dat|2007|09|29||bez}} }} krievu valodā {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gross, Hanss}} [[Kategorija:1847. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1915. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas cilvēki]] [[Kategorija:Kriminālistika]] [[Kategorija:Štīrijā dzimušie]] 3ys5uemvcolc95hwn357kmzwem1ycqt 0 11095 4469227 4427357 2026-05-16T23:06:47Z Lasks 38532 /* Konkursi */ 4469227 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Eirovīzijas dziesmu konkurss | image = {{Dark mode invert|[[Attēls:Eurovision Song Contest 2025.svg|280px]]}} | caption = Konkursa logo kopš 2026. gada | show_name_2 = | genre = Dziesmu konkurss | format = | creator = Marsels Bezensons | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = Te Deum: ''Prelude (Marche en rondeau)'' | endtheme = | composer = | country = | language = Angļu, franču | num_seasons = | num_episodes = 69 konkursi | list_episodes = | executive_producer = [[Martins Grīns]] | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = * 2 stundas (pusfināls) * 4 stundas (fināls) | company = [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] | distributor = | channel = | picture_format = * [[576i]] (SDTV) (1956—pašlaik) * [[1080i]] (HDTV) (2007—pašlaik) | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1956|5|24|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | preceded_by = | followed_by = | related = * ''[[Eurovision Young Musicians]]'' (1982—pašlaik) * ''[[Eurovision Young Dancers]]'' (1985—pašlaik) * ''[[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]'' (2003—pašlaik) * ''[[Eurovision Dance Contest]]'' (2007—2008) * ''[[Eirovīzijas gada koris]]'' (2017-2019) * ''[[Amerikas dziesmu konkurss]]'' (2022) | website = https://www.eurovision.com/ | website_title = Oficiālā mājaslapa | production_website = https://www.ebu.ch/about }} '''Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest}}, {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=EBU.ch|url=http://www.ebu.ch/departments/television/pdf/Winners-Palmares_56-02.pdf|title=Winners of the Eurovision Song Contest|format=PDF|accessdate=2007-12-26|archive-date=2008-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528174029/http://www.ebu.ch/departments/television/pdf/Winners-Palmares_56-02.pdf}}</ref> tiek saukta arī par '''Eirovīziju''', ir ikgadējs [[konkurss]], kurā piedalās dalībnieki no [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) valstīm. Katras valsts pārstāvis [[televīzijas tiešraide|televīzijas tiešraidē]] izpilda vienu [[dziesma|dziesmu]] un pēc visu dziesmu izskanēšanas pārējās valstis balso par viņiem vistīkamāko dziesmu (nedrīkst balsot par savas valsts dziesmu). Tādā veidā tiek noskaidrots konkursa uzvarētājs. Savukārt katra valsts savu dalībnieku un viņa izpildīto dziesmu izvēlas nacionālajā atlasē, ko parasti translē kādā no attiecīgās valsts [[televīzijas kanāls|televīzijas kanāliem]], vai to izvēlas attiecīgās valsts žūrija. Visi priekšnesumi tiek pārraidīti tiešraidē visām dalībvalstīm caur [[Eirovīzija (tīkls)#Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas un Eiroradio]] tīklu. Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]. gadā [[Šveice]]s pilsētā [[Lugāno]]. Kopš tā laika konkurss ir attīstījies, tam ir pievienojušās daudz jaunas dalībvalstis. Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunas zvaigznes, kā [[ABBA]], kas pārstāvēja [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Selina Diona|Selinu Dionu]], [[Kanāda|kanādieti]], kas pārstāvēja [[Šveice|Šveici]], [[Dana International|Danu International]] no [[Izraēla]]s, un konkursā tikušas izpildītas vairākas dziesmas, kas vēlāk kļuvuši par pasaulē atpazīstamiem hitiem, kā ''Save your kisses for me'', ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'', ''Diva'', ''Congratulations'' un pēdējo laiku populārākās Eirovīzijas dziesmas [[Ruslana]]s ''[[Wild Dances]]'', [[brāļi Olseni|brāļu Olsenu]] ''Fly On The Wings Of Love''. Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās [[Eiropa]]s valstīs, kā arī daudzās citās valstīs, tai skaitā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|publisher= ''[[BBC Online]]''|year=2002|url=http://www.bbc.co.uk/pressoffice/pressreleases/stories/2002/05_may/16/eurovision_trivia.pdf |title= Eurovision Trivia|accessdate=18 July 2006|format= PDF}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=288|title=Eurovision Song Contest 1972|accessdate=21 July 2009}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=8|title=Eurovision Song Contest 2004 Final|accessdate=22 July 2009}}</ref> Kopš 2000. gada konkurss tiek pārraidīts internetā Eirovīzijas mājaslapā.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=Philip Laven|date=July 2002|url=http://www.ebu.ch/en/technical/trev/trev_291-editorial.html|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|title=Webcasting and the Eurovision Song Contest|accessdate=21 August 2006|archive-date={{dat|2008|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528091401/http://www.ebu.ch/en/technical/trev/trev_291-editorial.html}}</ref> [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] Eirovīzijā piedalās kopš [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada]], kad "[[Prāta Vētra]]" izcīnīja 3. vietu. [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijā]] uzvarēja Latvijas pārstāve [[Marija Naumova]] ar dziesmu ''[[I Wanna]]'', [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|nākamā gada konkurss]] notika [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vēl [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]] duets "[[Valters un Kaža]]" izcīnīja 5. vietu finālā ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'' un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Aminata Savadogo]] izcīnīja 6. vietu ar dziesmu ''[[Love Injected]]''. == Dalībvalstis == {{pamatraksts|Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā}} Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušās vairāk nekā 50 valstis. {{div col|2}} * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Dienvidslāvija}} * {{ESC|Francija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Itālija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lielbritānija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Monako}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Maroka}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Serbija un Melnkalne}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Spānija}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Turcija}} * {{ESC|Ukraina}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Vācija}} * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} * {{ESC|Zviedrija}} {{div col end}} == Konkursi == {{skatīt arī|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji}} {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|1956}} | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | 24. maijs | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|1957}} | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | 3. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1958}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | 12. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1959}} | {{flaga|France}} [[Kannas]] | 11. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1960}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 29. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1961}} | {{flaga|France}} [[Kannas]] | 18. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1962}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | 18. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1963}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 23. marts | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|1964}} | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | 21. marts | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|1965}} | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | 20. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1966}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksembrurga]] | 5. marts | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|1967}} | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | 8. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1968}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 6. aprīlis | {{ESC|Spānija}} |- | {{escy|1969}} | {{flaga|Spain}} [[Madride]] | 29. marts | {{ESC|Spānija}}<br/>{{ESC|Lielbritānija}}<br/>{{ESC|Francija}}<br/>{{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1970}} | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | 21. marts | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1971}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 3. aprīlis | {{ESC|Monako}} |- | {{escy|1972}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | 25. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1973}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksembrurga]] | 7. aprīlis | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1974}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Braitona]] | 6. aprīlis | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1975}} | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | 22. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1976}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | 3. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1977}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 7. maijs | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1978}} | {{flaga|France}} [[Parīze]] | 22. aprīlis | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1979}} | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | 31. marts | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1980}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | 19. aprīlis | {{ESC|Īrija}} |} {{col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|1981}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 4. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1982}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogate]] | 24. aprīlis | {{ESC|Vācija}} |- | {{escy|1983}} | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | 23. aprīlis | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1984}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga]] | 5. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1985}} | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | 4. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|1986}} | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | 3. maijs | {{ESC|Beļģija}} |- | {{escy|1987}} | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | 9. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1988}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 30. aprīlis | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|1989}} | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | 6. maijs | {{ESC|Dienvidslāvija}} |- | {{escy|1990}} | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | 5. maijs | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|1991}} | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | 4. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1992}} | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | 9. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1993}} | {{flaga|Ireland}} [[Milstrēte]] | 15. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1994}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 30. aprīlis | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1995}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 13. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|1996}} | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | 18. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1997}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 3. maijs | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1998}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | 9. maijs | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1999}} | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | 29. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2000}} | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | 13. maijs | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|2001}} | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | 12. maijs | {{ESC|Igaunija}} |- | {{escy|2002}} | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | 25. maijs | {{ESC|Latvija}} |- | {{escy|2003}} | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | 24. maijs | {{ESC|Turcija}} |- | {{escy|2004}} | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | 15. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2005}} | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | 21. maijs | {{ESC|Grieķija}} |- | {{escy|2006}} | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | 20. maijs | {{ESC|Somija}} |} {{col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|2007}} | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | 12. maijs | {{ESC|Serbija}} |- | {{escy|2008}} | {{flaga|Serbia}} [[Belgrada]] | 24. maijs | {{ESC|Krievija}} |- | {{escy|2009}} | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | 16. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|2010}} | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | 29. maijs | {{ESC|Vācija}} |- | {{escy|2011}} | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | 14. maijs | {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{escy|2012}} | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | 26. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2013}} | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | 18. maijs | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|2014}} | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | 10. maijs | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|2015}} | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | 23. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2016}} | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | 14. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2017}} | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | 13. maijs | {{ESC|Portugāle}} |- | {{escy|2018}} | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | 12. maijs | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|2019}} | {{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] | 18. maijs | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|2020}} | rowspan="2" |{{flaga|Nīderlande}} ''[[Roterdama]]'' | 16. maijs | ''Neviens''<ref>https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-in-rotterdam-is-cancelled</ref> |- | {{escy|2021}} | 22. maijs | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|2022}} | {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 14. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2023}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] | 13. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2024}} | {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] | 11. maijs | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|2025}} | {{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] | 17. maijs | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|2026}} | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | 16. maijs | {{ESC|Bulgārija}} |} {{col-end}} == Vēsturiskie logo == {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Eurovision Song Contest logo.svg|Logo (2015—2025) }} == Skatīt arī == * [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.esc-history.com/countries-selections.asp Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140708214115/http://www.esc-history.com/countries-selections.asp |date={{dat|2014|07|08||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Eirovizija.lv] * [http://www.eurovision.tv Eurovision.tv] {{en ikona}} * [http://www.esctoday.com Eurovision Song Contest Today] {{en ikona}} * [http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2011/MEDIAHANDBOOK2011-1.pdf Eurovision Song Contest Media Hanbook] {{en ikona}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 1f5vii2br9koadbbr77ez3m05459si4 0 14739 4469017 4464964 2026-05-16T18:00:39Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469017 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #034694 | nos = ''Chelsea'' | logo = [[Attēls:Chelsea FC.svg|190px]] | pilns = ''Chelsea Football Club'' | iesauka = ''The Blues (zilie)'' | pilsēta = {{vieta|Anglija|Londona}} | dib = 1905 | dib_dat = 10 | dib_mēn = 3 | stad = ''[[Stamford Bridge]]'' | ietilp = 41 663<ref name="capacity">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chelseafc.com/the-club/about-chelsea-football-club/general-club-info.html |title=General Club Information |publisher=Chelsea F.C. official website |accessdate=13 August 2015}}</ref> | prez = {{flaga|ASV}} [[Brūss Baks]] | īpašn = {{flaga|ASV}} [[Tods Bolī]]<ref>https://www.chelseafc.com/en/news/2022/05/30/consortium-led-by-todd-boehly-and-clearlake-capital-completes-ac</ref><br/>Clearlake Capital<br/>[[Hansjorgs Vaiss]]<br/>[[Marks Valters]] | tren = {{flaga|ENG}} [[Kelams Makfārlins]] (pagaidu) | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 4. vieta | pattern_la1 = _chelsea2526h | pattern_b1 = _chelsea2526h | pattern_ra1 = _chelsea2526h | pattern_sh1 = _chelsea2526h | pattern_so1 = _chelsea2526h | leftarm1 = 0040D0 | body1 = 0040D0 | rightarm1 = 0040D0 | shorts1 = 0040D0 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 =_chelsea2526a | pattern_b2 = _chelsea2526a | pattern_ra2 = _chelsea2526a | pattern_sh2 = _chelsea2526a | pattern_so2 = _chelsea2526al | leftarm2 = eeefdf | body2 = eeefdf | rightarm2 = eeefdf | shorts2 = eeefdf | socks2 = 495d54 | pattern_la3 = _chelsea2526t | pattern_b3 = _chelsea2526t | pattern_ra3 = _chelsea2526t | pattern_sh3 = _chelsea2526t | pattern_so3 = _whitetopl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Chelsea Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona|Rietumlondonas]]. Klubs dibināts 1905. gadā, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un lielāko daļu no savas vēstures ir pavadījuši [[Futbols Anglijā|Anglijas futbola]] augstākajā līmenī. "Chelsea" ir seškārtēji Anglijas čempioni, pirmo titulu iegūstot 1955. gadā, savukārt, līdz šim pēdējo — 2017. gadā. Klubs ir astoņas reizes ieguvis prestižāko no Anglijas nacionālajiem kausiem – Futbola Asociācijas, jeb [[FA kauss|FA kausu]], pēdējo no tiem iegūstot 2018. gadā. Tāpat klubs ir piecas reizes ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausu]], kā arī četras reizes ''FA Community Shield''. Kluba futbolisti ir divas reizes uzvarējuši [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2012. un 2021. gadā), divas reizes [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (2013. un 2019. gadā), kā arī divreiz izcīnījuši [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] (1971, 1998). 1998. gadā ir izcīnīts arī [[UEFA Superkauss]]. ''Chelsea'' mājvieta ir 41 623 vietu ietilpīgais<ref name="capacity"/> [[Stamford Bridge]] futbola stadions [[Fulema|Fulemā]], [[Londona|Rietumlondonā]], kur viņi ir spēlējuši kopš kluba dibināšanas. Neskatoties uz savu nosaukumu, klubs atrodas ārpus Kensingtonas un Čelsijas karaliskā mikrorajona, Hamersmita un Fulhemas Londonas mikrorajonā. 2003. gadā to nopirka Krievijas [[nafta]]s magnāts [[Romāns Abramovičs]].<ref name="takeover">{{Ziņu atsauce | date=2003-07-02 | url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/3036838.stm | title=Russian businessman buys Chelsea | publisher=BBC | accessdate=2007-02-11}}</ref> ''Chelsea'' tradicionālās [[forma (futbols)|formas]] krāsas ir [[spilgti zilā krāsa|spilgti zila]] krekliem un šortiem ar [[baltā krāsa|baltām]] zeķēm. Kluba logo ir ticis mainīts vairākas reizes, mēģinot modernizēt vai atjaunot zīmolu; pašreizējais logo, kurā redzams ceremonijas lauva turot zizli, ir modificēta versija pirmo reizi pieņemtajam 1950. gados.<ref name="new crest">{{Ziņu atsauce | date=2004-11-12 | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/c/chelsea/4008257.stm | title=Chelsea centenary crest unveiled | publisher=BBC | accessdate=2007-01-02}}</ref> Klubam vidēji ir piektais augstākais visu laiku atbalstītāju apmeklējums Anglijas futbolā.<ref name="attendance">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | title=All Time League Attendance Records | accessdate=2008-11-14 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201053356/http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | archivedate=2009-02-01 }}</ref> Kluba vidējais mājas spēļu apmeklējums 2008./09. gada sezonā bija 41 464, sestais augstākais Premjerlīgā.<ref name="tonykempster.co.uk">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.tonykempster.co.uk/prematt.htm?comp=1 | title=Attendances 2007/08 | author=Kempster, Tony | accessdate=2009-06-01}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Chelsea_Team_1905.jpg|thumb|left|250px|Chelsea komanda [[1905]]. gadā.]] Klubs tika dibināts [[1905]]. gada 10. martā ar nosaukumu The Rising Sun. Kluba pirmais treneris bija [[Džons Robertsons]]. Savā pirmajā spēlē Chelsea zaudēja [[Stockport County F.C.|Stokportas County]] komandai ar rezultātu 1-0. "Chelsea" palielināja savu popularitāti parakstot līgumus ar slaveniem futbolistiem. [[1952]]. gadā par kluba treneri kļuva [[Teds Dreiks]], kurš turpināja popularizēt klubu. [[1955]]. gadā komanda ieguva pirmo trofeju uzvarot līgas čempionātā. [[1960]]. gadā klubā spēlēja daudzi talantīgi futbolisti. No [[1961]] līdz [[1967]]. gadam kluba treneris bija [[Tommijs Dokhertijs]]. Chelsea uzvarēja vairākās kausu sacensībās 1960. un 1970. gadu laikā, bet pēc tam nespēja iegūt nevienu nozīmīgu titulu līdz 1997. gadam. [[1982]]. gadā par kluba īpašnieku kļuva [[Kens Beits]]. [[1996]]. gadā par kluba treneri kļuva nīderlantietis [[Rūds Gullits]]. [[2003. gads|2003]]. gadā [[Kens Beits]] pārdeva klubu, un par kluba īpašnieku kļuva krievu miljonārs [[Romans Abramovičs]]. No 2007. – 2008. gadam kluba treneris bija [[Avrams Grants]]. [[2008. gads|2008]]. gada 24. maijā klubs lauza līgumu ar kluba treneri [[Avrams Grants|Avramu Grantu]]. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|6||bez}}''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/4/Chelsea/squad|title=2022/2023 Chelsea Football Club|website=premierleague|access-date=2023-02-06}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ESP|pos=GK|name=[[Roberts Sančess]]}} {{Fs player|no=3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Tosins Adarabiojo]]}} {{Fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Benuā Badiašils]]}} {{Fs player|no=6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Levi Kolvils]]}} {{Fs player|no=7|nat=POR|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]}} {{Fs player|no=8|nat=ARG|pos=MF|name=[[Enco Fernandess]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Liams Delaps]]}} {{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Kols Pālmers]]}} {{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeimijs Gitenss]]}} {{Fs player|no=12|nat=DEN|pos=GK|name=[[Filips Jergensens]]}} {{Fs player|no=14|nat=POR|pos=MF|name=[[Dariu Essugu]]}} {{Fs player|no=17|nat=BRA|pos=MF|name=[[Andrejs Santuss]]}} {{Fs player|no=20|nat=BRA|pos=MF|name=[[Žuau Pedru]]}} {{Fs player|no=21|nat=NED|pos=DF|name=[[Jorels Hato]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=ENG|pos=DF|name=[[Trevo Čalobā]]}} {{Fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=25|nat=ECU|pos=MF|name=[[Moisess Kaisedo]]|other=[[Kapteinis (futbols)|3. kapteinis]]}} {{Fs player|no=27|nat=FRA|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]}} {{Fs player|no=29|nat=FRA|pos=DF|name=[[Veslijs Fofana]]}} {{Fs player|no=32|nat=ENG|pos=FW|name=[[Tajrīks Džordžs]]}} {{Fs player|no=34|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džošs Ačeampongs]]}} {{Fs player|no=38|nat=ESP|pos=FW|name=[[Marks Giu]]}} {{Fs player|no=41|nat=BRA|pos=FW|name=[[Estevans Viljans]]}} {{Fs player|no=44|nat=USA|pos=GK|name=[[Gabriels Slonina]]}} {{Fs player|no=45|nat=BEL|pos=MF|name=[[Romeo Lavija]]}} {{Fs player|no=49|nat=ARG|pos=FW|name=[[Alehandro Garnačo]]}} {{Fs player|no=|nat=ARG|pos=MF|name=[[Fakundo Buonanote]]|other=īrē no [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]}} {{Fs player|no=|nat=UKR|pos=FW|name=[[Mihailo Mudriks]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (6): 1954–55, 2004–05, 2005–06, 2009–10, 2014–15, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]] ** Vicečempioni (4): 2003–04, 2006–07, 2007–08, 2010–11 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1983–84, 1988–89 ** Vicečempioni (5): 1906–07, 1911–12, 1929–30, 1962–63, 1976–77 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1969–70, 1996–97, 1999–2000, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2011–12, 2017–18 ** Finālisti (9): 1914–15, 1966–67, 1993–94, 2001–02, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1964–65, 1997–98, 2004–05, 2006–07, 2014–15 ** Finālisti (4): 1971–72, 2007–08, 2018–19, 2021–22 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1955, 2000, 2005, 2009 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011–12]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]] ** Finālisti (1): 2007–08 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2012–13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]] * '''[[UEFA Konferences līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1970–71, 1997–98 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1998, 2021 ** Finālisti (3): 2012, 2013, 2019 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 2021, [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> ** Finālisti (1): 2012 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.chelseafc.com/ Oficiālā kluba vietne] {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Chelsea, Londona}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Chelsea F.C.]] 4lpudpy6v8gd1dbwnjvnypo4v2msjl8 10 15425 4469301 4468757 2026-05-17T02:10:29Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4469301 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... ...? * ... ...? [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... ...? * ... ...? [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... ...? * ... ...? [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... ...? * ... ...? [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? t5r2v3vx6553wzcvjmy68stcbz27vk3 10 16212 4469322 4456399 2026-05-17T07:00:54Z Lasks 38532 4469322 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Eirovīzija | title = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | state = uncollapsed |bodyclass = hlist | above = * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture|Vēsture]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumi|Noteikumi]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietu saraksts|Norises vietas]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|Uzvarētāji]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums|Vadītāji]] * [[Balsošana Eirovīzijas dziesmu konkursā|Balsošana]] * [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dalībvalstis]] * ''[[Congratulations (Eirovīzija)|Congratulations: Eirovīzijas jubilejas koncerts]]'' | group1 = 1950. gadi | list1 = * [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] * [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] * [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] * [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | group2 = 1960. gadi | list2 = * [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] * [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] * [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] * [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] * [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] * [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] * [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] * [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] * [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] * [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | group3 = 1970. gadi | list3 = * [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] * [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] * [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] * [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] * [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] * [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] * [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] * [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] * [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] * [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | group4 = 1980. gadi | list4 = * [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] * [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] * [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] * [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] * [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] * [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] * [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] * [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] * [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] * [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | group5 = 1990. gadi | list5 = * [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] * [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] * [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] * [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] * [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] * [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] * [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] * [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] * [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] * [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | group7 = 2000. gadi | list7 = * [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] * [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] * [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] * [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] * [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] * [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] * [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] * [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] * [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] * [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | group8 = 2010. gadi | list8 = * [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] * [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] * [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] * [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] * [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] * [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] * [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] * [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] * [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] * [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | group9 = 2020. gadi | list9 = * [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]] * [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] * [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] * [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] * [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] * [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] * [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] * ''[[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]'' }} <noinclude>[[Kategorija:Mūzikas veidnes]] </noinclude> ihoztl65kxecdj5fxgrhtxina4fqx7r 3 20907 4468960 4460789 2026-05-16T14:01:01Z MediaWiki message delivery 42254 /* Wiki Loves Eurovision 2026 */ jauna sadaļa 4468960 wikitext text/x-wiki {{Diskusiju arhīva infokaste |nosaukums = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] <br>diskusiju arhīvs |arhivs1 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|2006. gada novemberis—2015. gada marts]] |arhivs2 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|2015. gada marts—2017. gada janvāris]] |arhivs3 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs3|2017. gada janvāris—2022. gada februāris]] }} == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) == Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu "Mākslinieks -8" uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET) :Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET) ::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: ::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes) ::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks) ::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā. Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. ::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET) :::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET) ::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET) :::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET) == Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) == Labdien! Es cenšos sasaistīt rakstu "Oleandru dzimta" ar angļu valodas wiki rakstu "Apocynaceae", taču man Vikipēdija atgriež kļūdu "You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības." Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET) :@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET) ::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET) :::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET) == Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) == Hello! I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel Would you be so kind to help? Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET) :Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET) == Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) == Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET) :I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET) == Maznozīmīgs temats? == Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami "nozīmīgi", būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz "nozīmīgi" pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction :Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET) ::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? ::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana. ::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET) ::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību. ::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina. ::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET) : Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET) :@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET) ::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET) == Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) == Labdien! Esmu izveidojusi savā "Smilšu kastē" rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic? Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET) :@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET) ::Labdien! ::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam "Sirds troponīna tests" ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju "Veselība", taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. ::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko "sirds troponīna tests" nozīmē? ::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET) :::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas "Sirds troponīna tests", tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli. :::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai. :::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET) == Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) == kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST) :{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST) == Borgward == @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST) == Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) == Labdien! Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā "Stabilitātei!", vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem. Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST) :Manuprāt - pats vārds "populistiska" ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST) == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) == Sveiki! Lūdzu,vai man ir atļauja izlabot kļūdainu tekstu,vai tāda ir tikai administratoriem? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47 (EEST) :Visiem, pat anonīmiem šāda atļauja ir, izņemot dažas īpaši aizsargātas lapas :) Administratori vairāk pieskata citu labojumus nekā labo paši. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.54 (EEST) :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Labrīt! Labojumus droši var veikt jebkurš dalībnieks. Mēs kā administratori pieskatīsim, lai viss ir korekti. Veiksmi darbā un nekautrējaties lūgt palīdzību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 10.10 (EEST) Paldies Jums, [[Egilus]] un [[Papuass|Papuas]],veiksmi Jums šajā atbildīgajā darbā. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 18.52 (EEST) == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 31. jūlijs, plkst. 09.02) == Labrīt! Vēlējos palūgt,kā var izveidot atsauci? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST) :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ir vairāki varianti. Vizuālajā redaktorā tas ir pāris pogu klikšķināšana (rīkojslā poga "Atsauce", iekopējam URL un spiežam "Ģenerēt"), vikikoda režīmā mums ir garāks apraksts [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]] (īsumā: liekam URL saiti starp ref iezīmēm <nowiki><ref>https://www.lsm.lv/</ref></nowiki>). Droši jautājiet vēl — darbadienās atbildēšu savlaicīgāk. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.40 (EEST) Sveiki! Lieliski Jūs saprotu,paldies arī par atbildi,bet es ieskatījos pamācībā un sapratu. Paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 12.15 (EEST)Aérospatiale Concorde. == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 5. augusts, plkst. 10.18) == Labrīt! Vēlējos pajautāt,kādēļ automātiskā atsauču veidošana pārstāja funkcionēt? Es spiežu,rāda,ka automātiskā veidošana nenostrādāja,vajag manuāli. Es jau varu mēģināt arī manuāli,bet automātiski sanāk daudz ātrāk. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.18 (EEST)Aérospatiale Concorde :Viņa funkcionē, bet ne vienmēr. Piemēram, uz PDF failiem viņa nestrādā vispār. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 13.36 (EEST) Paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.20 (EEST) == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 20. septembris, plkst. 16.20) == Sveiki! Kā var pats savus fotografētos attēlus ievietot Vikipēdijas rakstā? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 20. septembris, plkst. 16.20 (EEST) :Šis ir darāms 2 soļos: :1. Ielādējam attēlu. Ja tur nav nekā autortiesībām aizsargāta (plakāts, jauna* skulptūra vai arhitektūra), tad var lādēt [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]], tad to varēs lietot arī citās valodās. Ja ir, tad lādējam tikai lvwiki. :2. Liekam rakstā, izmantojot faila nosaukumu. :Ielādes saites: [[:c:Special:UploadWizard|Vikikrātuvē]] vai [[Special:Upload|tepat lvwiki]]. -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. septembris, plkst. 16.26 (EEST) :[[Palīdzība:Attēli un citi faili]] :[[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]] :[https://ahlamoon.livejournal.com/1331.html Pamācība galīgiem čaiņikiem] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. septembris, plkst. 18.33 (EEST) == Jautājums no [[User:Elektrichka2|Elektrichka2]] (2022. gada 20. oktobris, plkst. 22.32) == Es biju rakstījis jaunu nodaļu Coldplay lapā, taču notika starpgadījums, ka kāds cits radīja izmaiņas laikā, kad rakstīju jaunu nodaļu, un mans progress izdzēsās, vai ir iespēja to kaut kā atgūt? --[[Dalībnieks:Elektrichka2|Elektrichka2]] ([[Dalībnieka diskusija:Elektrichka2|diskusija]]) 2022. gada 20. oktobris, plkst. 22.32 (EEST) :@[[Dalībnieks:Elektrichka2|Elektrichka2]], sveiki, visdrīzāk tagad vairs šādas iespējas nav. Ja tika izmantots tulkošanas rīks, tad varbūt tas ir pieejams kaut kur tulkojuma melnrakstos. Šādos gadījumos pievienotais teksts ir vēl pieejams pie kļūdas par labošanas konfliktu. Žēl, ka sanākusi tāda pieredze. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. oktobris, plkst. 22.47 (EEST) ::Skaidrs, paldies 😔 [[Dalībnieks:Elektrichka2|Elektrichka2]] ([[Dalībnieka diskusija:Elektrichka2|diskusija]]) 2022. gada 21. oktobris, plkst. 21.17 (EEST) == You are invited to join/orginize Wikipedia Asain Month 2022 ! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2022|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2022]] Hi WAM organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://outreachdashboard.wmflabs.org/campaigns/wikipedia_asian_month_2022/overview/ Wikipedia Asian Month 2022 Programs & Events Dashboard.]''' , or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team. # Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022#Communities and Organizers|meta page]] 1 week before '''your campaign start date'''. # Inform your community members WAM 2022 is coming!!! # If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki. If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2022#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/FAQ|Q&A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from WAM team:''' # Based on the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic situation in different region, this year we still suggest all the Edit-a-thons are online, but you are more then welcome to organize local offline events. # The international postal systems are not stable, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers a [[:m:Wikipedia Asian Month 2022/Barnstars|digital Barnstars]]. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''reke@wikimedia.tw'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2022 Sincerely yours, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2022.10</div> </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=23975688 --> :Kaut ko darīsi lietas labā? Skaidrs, ka dalība nebūs liela, bet tomēr kāds gribēs piedalīties.--[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 7. novembris, plkst. 23.45 (EET) :PS. Es pirms kāda mēneša saņēmu pa pastu no Taivānas kartiņu par 2019. gada konkursu. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 7. novembris, plkst. 23.45 (EET) :Sveiks, @[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]]! Šogad esmu paņēmis par daudz pienākumu un jātiek galā ar iesākto. Āzijas mēnesim gan daudz nevajag — pietiktu nokopēt pagājušā gada lapu un nedaudz pareklamēt, to drīkst jebkurš. Es arī saņēmu iepriekšējo gadu kartiņu un pāris diplomiņus kā organizators. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. novembris, plkst. 23.51 (EET) ::Vai tad nav jau sen par vēlu? Ja nav, tad es varu pāris stundās tās lapas pārkopēt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 01.46 (EET) ::Ahā, skatos šāgada noteikumos - nav par vēlu, varam iestiept līdz decembrim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 01.48 (EET) :::Jā, var rīkot no 15. līdz 15. datumam, var pastiept garāku par mēnesi (varbūt lieki). Priecāšos, ja kāds uzņemsies, varbūt pat kādu rakstu iesniegšu (kur te man palika tie Āzijas riteņbraucēji). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 09.31 (EET) ::::Ok. No 15. līdz 14. datumiem tātad (30 dienas), ja līdz 19:00 neviens neiebildīs, sākšu. Darāmais, ja pareizi sapratu, šādā kārtībā: ::::1. Izveidot pasākumu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month/Fountain_tool Fountain], ::::2. Uztaisīt pārkopējot (ar labojumiem, dāvanās vairs nav pat virtuālo pastkaršu) vietējo infolapu un dalībnieku pašpieteikšanās lapu (pēdējās jēgu īsti neizprotu, visus darošos redz Fountain) ::::3. Atzīmēties [https://outreachdashboard.wmflabs.org/campaigns/wikipedia_asian_month_2022/overview starptautiskajā lapā] ::::4. Nobļaut diskusijās potenciālajiem sportistiem. Pieejas soctīklu lv-Vikiakauntiem reklāmai tajos man nav, bet gan jau to kāds. ::::x Viņu centrālā paziņojuma reklāmbaneri, kā saprotu, tulkot nevajag, mums pašiem savs kaut kur pikseļu kaudzē mētājas un visi, kas kaut ko varētu darīt, info atradīs. ::::x Viņi aicina pāriet Fountain vietā uz [https://outreachdashboard.wmflabs.org/campaigns/wikipedia_asian_month_2022/overview jaunu vietu], bet jaunā vieta ir tik neģēlīgi negatava, ka man pat viņu pamatlapa rādās izkropļota un kāda puse dalībnieku palikuši pie Fountain, tā ka es ar šogad nesteigšos. ::::Pēc tam - procesa laikā pārskatīt rakstus uz formālo atbilstību. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 11.54 (EET) :::::Veltīju 5 minūtes atbildei, manas piezīmes: :::::# Varam vienkāršot savu lapu, izmetot pieteikšanās sarakstu. :::::# Paliekam pie Fountain. Tā kā tur ir nepieciešama rokasgrāmata, lai saprastu iespējas, nokopēju iestatījumus no iepriekšējā gada (ja kas nav labi, varu palabot). [https://fountain.toolforge.org/editathons/asian-month-2022-lv Links šeit]. :::::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 12.06 (EET) ::::::Paldies. Tad es uzreiz realizēju 2) un 3). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 14.07 (EET) :::::::Vecie banneri un instrukcija [[Vikipēdija:Centrālā paziņojuma saturs|stāv te]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 14.41 (EET) == Jautājums no [[User:Edgarskulinics12|Edgarskulinics12]] (2022. gada 18. novembris, plkst. 03.48) == Sveiki, cik ilgā laikā Wikipedia akceptē jaunus rakstus? --[[Dalībnieks:Edgarskulinics12|Edgarskulinics12]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgarskulinics12|diskusija]]) 2022. gada 18. novembris, plkst. 03.48 (EET) :@[[Dalībnieks:Edgarskulinics12|Edgarskulinics12]] Ja ir runa par Vikipēdiju latviešu valodā, tad nav nekāda akceptēšanas procesa — raksts parādās uzreiz. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 21. novembris, plkst. 00.08 (EET) ::{{ping|Edgarskulinics12}} bet uzreiz var arī tikt dzēsts, ja izveidots pašreklāmas nolūkos un tā enciklopēdiskā nozīmība ir apšaubāma... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 21. novembris, plkst. 00.51 (EET) ::Izdzēsu: sorī, bet Vikipēdijai ir personu [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmīguma kritēriji]], līdz kuriem aprakstītā persona vismaz pašlaik nav izvelkama pat aiz ausīm. Starp citu, sākt ar rakstu par sevi ir [[:en:Wikipedia:List of really, really, really stupid article ideas that you really, really, really should not create|vissmagākā kļūda]], ko vien šeit var izdarīt :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. novembris, plkst. 01.34 (EET) == Messages to Wikipedian Asian Month 2022 Organizers == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello all Wikipedia Asian Month campaign organizors, The last WAM campaign has ended yesterday. Thank you all so much for organizing and participating this year's Wikipedia Asian Month Campaign. Give yourself and all editors a big applaud! While editors can take a break, the jury's work is just about to begin. Some WAM ended earlier, and has already finished the audit and review of all contributions. Just a reminder, this year, the rules has changed to whoever edit more than 3000 bytes with relaible sources can grant a barnstar (it doesn's has to be a newly created page). So make sure you include those editors, no matter with tool you are using for edit tracking. We suggest '''January 20th''' to be the deadline for all campaign to finalize their list, and report the username of [[Wikipedia_Asian_Month_2022/Ambassadors|"Ambassador"]] (who has the most edit at your campaign) and a list of all eligible editors at the WAM 2022 Ambassadors page, List of eligible editors(page link) column. Thank you! And wish you all a happy new year. WAM International Team 2022 </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/WAM2022_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=24259258 --> == Invitation to organize Feminism and Folklore 2023 == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;> [[File:Feminism and Folklore 2023 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <center>''{{int:please-translate}}''</center> Dear {{PAGENAME}}, Christmas Greetings and a Happy New Year 2023, You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2023|Feminism and Folklore 2023]]''' writing competition from February 1, 2023, to March 31, 2023. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2023|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia. You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a [[:m:Feminism and Folklore 2023/List of Articles|list]] of suggested articles. Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project: # Create a page for the contest on the local wiki. # Set up a fountain tool or dashboard. # Create the local list and mention the timeline and local and international prizes. # Request local admins for site notice. # Link the local page and the fountain/dashboard link on the [[:m:Feminism and Folklore 2023/Project Page|meta project page]]. This year we would be supporting the community's financial aid for Internet and childcare support. This would be provided for the local team including their jury and coordinator team. This support is opt-in and non mandatory. Kindly fill in [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSea81OO0lVgUBd551iIiENXht7BRCISYZlKyBQlemZu_j2OHQ/viewform this Google form] and mark a mail to [mailto:support@wikilovesfolklore.org support@wikilovesfolklore.org] with the subject line starting as [Stipend] Name or Username/Language. The last date to sign up for internet and childcare aid from our team is 20th of January 2023, We encourage the language coordinators to sign up their community on this link by the 25th of January 2023. Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2023|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2023/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance. We look forward to your immense coordination. Thank you and Best wishes, [[:m:Feminism and Folklore 2023|Feminism and Folklore 2023 International Team]] ::::Stay connected [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 24. decembris, plkst. 12.11 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/fnf&oldid=24282249 --> == 2022 Wikipedia Asian Month Organizer Update == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear all WAM organizers, Happy 2023! Thank you for updating the Ambassador list. We will '''start issuing the Barnstar''' to all eligible participants by late January. All ambassadors will received an additional special Barnstar. Please be sure to update '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/Ambassadors|the list]]''' if you haven't done so. We also provide a '''[https://docs.google.com/document/d/1t1UEXwVkTsP5oP0sQmE74302M1SUDrlFW-kz2uTT5X0/edit?usp=sharing certificate template]''' for you to edit and print out to your participants. Once again, thank you for organizing and participating the 2022WAM, we like to hear your comment. Much appreciate for filling, and spreading out this [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSd8Jo4ixbwKS1rC6KmfC1q6wW53nmoCQATbmsMatbZ4A1RCwA/viewform?usp=sf_link '''feedback survey''']. Look forward to seeing you again in 2023 WAM! best, Wikipedia Asian Month International Team </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/WAM2022_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=24259258 --> == Jautājums no [[User:Gaiķu|Gaiķu]] (2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.03) == Sveiks! Te ir kāds cilvēks, jeb roboti? --[[Dalībnieks:Gaiķu|Gaiķu]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaiķu|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.03 (EET) :95% te ir no olbaltumvielām :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.14 (EET) :@[[Dalībnieks:Gaiķu|Gaiķu]] pagaidām vēl cilvēki ir pārsvarā 🤖 [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.28 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Ieteiktu izlabot sākuma tekstu pēc reģistrēšanās == Pēc tam, kad tu esi veici<s>e</s>s dažus vienkāršus labojumus. [[Dalībnieks:AgneseIvane|AgneseIvane]] ([[Dalībnieka diskusija:AgneseIvane|diskusija]]) 2023. gada 2. februāris, plkst. 21.48 (EET) :@[[Dalībnieks:AgneseIvane|AgneseIvane]] Liels paldies par norādi — pašam jau grūti pamanīt un spellčekeris priekšā nesaka. Labotais tulkojums būs pāris dienu laikā. Starp citu, ja [[Special:Preferences|iestatījumos]] norāda, tad Vikipēdija jūs var uzrunāt vēlamajā dzimumā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 3. februāris, plkst. 11.39 (EET) ::Nav par ko @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Cilvēki vien esam, tikai man tā acs maziet patrenēta. Iestatījumos arī daži vientuļi, nelatviskoti teikumi bija, bet varbūt ar mērķi atstāti tādi :) [[Dalībnieks:AgneseIvane|AgneseIvane]] ([[Dalībnieka diskusija:AgneseIvane|diskusija]]) 2023. gada 4. februāris, plkst. 14.33 (EET) == Wikipedia Asian Month 2022 Campaign Survey - We'd like to hear from you! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> '''Dear WAM2022 organizors and participants,''' Once again, the WAM international team would like to hear your feedback by filling out the survey below. === [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSd8Jo4ixbwKS1rC6KmfC1q6wW53nmoCQATbmsMatbZ4A1RCwA/viewform?usp=sf_link Wikipedia Asian Month 2022 Survey] === We apologize for the permission setting that was blocking many of you from open the survey, this problem have been fixed. Please share this survey with your community. We hope to see you again with a better version in the 2023 campaign. all the best, The WAM International Team </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/WAM2022_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=24259258 --> == Jautājums no [[User:Ha4ne3 s|Ha4ne3 s]] par [[Viktorija Brīvkalne]] (2023. gada 13. februāris, plkst. 11.49) == Kā pievienot attēlu? --[[Dalībnieks:Ha4ne3 s|Ha4ne3 s]] ([[Dalībnieka diskusija:Ha4ne3 s|diskusija]]) 2023. gada 13. februāris, plkst. 11.49 (EET) :@[[Dalībnieks:Ha4ne3 s|Ha4ne3 s]] Būtu jāsāk ar to, ka raksts visdrīzāk tiks dzēsts, jo no tā satura nav noprotama temata enciklopēdiskā nozīmība. Attēlus var augšupielādēt, bet tikai ar rakstisku fotogrāfa atļauju (ja nav paša fotografēts). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. februāris, plkst. 11.52 (EET) == Jautājums no [[User:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] (2023. gada 23. februāris, plkst. 20.05) == Labdien! Veidoju jaunu lapu, bet kādēļ nav pogas "Saglabāt" --[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 20.05 (EET) :Nu kaut kas tiek darīts ne tā vai meklēts ne tur :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 22.05 (EET) == Jautājums no [[User:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] par [[Vikipēdija:Lauma Kazaka]] (2023. gada 23. februāris, plkst. 20.27) == Kā dzēst šo lapu Vikipēdija:Lauma Kazaka? --[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 20.27 (EET) :Es jau pirms pāris dienām izdzēsu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 22.04 (EET) == Jautājums no [[User:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] par [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva/Lauma Kazaka]] (2023. gada 23. februāris, plkst. 20.28) == Kā šo lapu, kas uzrādās kā Dalībnieka lapa pārveidot par rakstu (bez dalībnieka uzrādīšanas). --[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 20.28 (EET) :Iekopējot pirmkodu jaunveidojamā lapā ar pareizu nosaukumu. :Jā, un ārsaites tekstā neliekam, ja viņas neapstiprina kādu apgalvojumu kā atsauces, tad labāk nelikt vispār, [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 22.03 (EET) == Dzēst lapu == Labdien! Vēlos lūgt izdzēst šo labu: "Dalībnieks:Pauluka-Ieva/Lauma Kazaka" pavisam. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 13.33 (EET) :@[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] Vai nav vēlme vispirms to publicēt? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 13.36 (EET) ::Labdien! ::Nē, veidošu jaunu. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 19.12 (EET) :::Varat vienkārši izdzēst visu tekstu, nedzēšot pašu lapu. Tad vecais saglabāsies lapas izmaiņu sarakstā un to varēsiet paskatīties pie vajadzības. Lai gan pats es šādā reizē izvēlētos pielabot to pašu, kas jau ir, bet tas ir katra savu apstākļu jautājums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 22.52 (EET) ::::Labdien! Es tomēr gribētu dzēst šo lapu, lai tā vairs neuzrādās nekur publiskajā vidē, jo šobrīd šo saiti (nosaukumu) var redzēt. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 15.09 (EET) :::::Izdarīts [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 15.44 (EET) ::::::Paldies!!! Vai varētu, lūdzu, izdzēst pavisam arī šo lapu: "Vikipēdija:Lauma Kazaka", lai to nevar nekur publiski redzēt arī nosaukumu. Jo šobrīd, to var redzēt. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 16.40 (EET) :::::::Laba ir dzēsta bet Google nav reaģējis. Nezinu, vai ko var darīt lietas labā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 23.54 (EET) == Modulis:Country alias == Hello there! Can you do something regarding the Country alias module?. There has not been done something for months now. This template was created by [[User:Treisijs|Treisijs]] about five years ago. I have added the correct flags in the sandbox module and I have also corrected the competition names and some country names. I think you can copy over the current English module. Can you check the changes and then update the live version. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.36 (EEST) == Jautājums no [[User:FelixEco|FelixEco]] (2023. gada 27. aprīlis, plkst. 13.33) == Sveiki! Es nezinu kā uzlabot lapu ja manus darbus visu laiku atceļ? Lūdzu palīdzību --[[Dalībnieks:FelixEco|FelixEco]] ([[Dalībnieka diskusija:FelixEco|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 13.33 (EEST) :{{ping|FelixEco}} redzu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alb%C4%81nijas_karogs&diff=next&oldid=3837214 vienu vienīgu] atceltu labojumu (to veidni nevajag dzēst). Starp citu, vajag radināties ierakstīt kopsavilkumā īsu paskaidrojumu, kas un kāpēc tiek darīts — tas var novērst liekus pārpratumus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 14.05 (EEST) : Man vispār arī gribētu saprast jūsu devuma jēgu, kā arī to, kāpēc radās šāda iebilde — atcelta ir tikai viena izmaiņa, kura bija kaitnieciska (noņemta veidne bez pamata), bet visās pārējās jūsu veiktās izmaiņās liekas bezjēdzīgas, jo ir tikai mainītas vietām tabulas rindiņas bez pamatojuma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 15.00 (EEST) ::Meli man bija jēga un pamats ::Albānijas karoga lapa ilgi nebija pārstaisīta ::Un Vikipēdijai angļu valodā visi moderatori man ļauj labot Karogus no viņiem vajadzētu pamācīties! [[Dalībnieks:FelixEco|FelixEco]] ([[Dalībnieka diskusija:FelixEco|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 15.04 (EEST) :::Rindiņu pārvietošana, lai tikai būtu lapā kāda izmaiņa, arī ir kaitniecība, jo patērē datorresursus nevajadzīgu versiju glabāšanai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) ::::Te [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A176.67.35.15 viss ir skaidrs]. Tātad — {{ping|FelixEco}} vēl viens bezjēgas labojums, un šai kārtējai "inkarnācijai" būs kārtējais beztermiņa bans, bet IP adresei — atkal gadiņš klāt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 20.16 (EEST) :::::Pirmkārt es atvainojos par situāciju :::::Otrkārt Informācija ir novecojis un tie notikumi ir veci :::::un šie izteikumi ir vienkārši nekorekti [[Dalībnieks:FelixEco|FelixEco]] ([[Dalībnieka diskusija:FelixEco|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 18.39 (EEST) == Jautājums no [[User:Vēsture 2|Vēsture 2]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 11.29) == Kā var kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Vēsture 2|Vēsture 2]] ([[Dalībnieka diskusija:Vēsture 2|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 11.29 (EEST) :Ar [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti|kopienas balsojumu]]. Lai tajā sekmētos, būtu nepieciešama saturīga iepriekšējā aktivitāte un vēme veikt apnicīgus darbiņus kopienas labā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 12.05 (EEST) :Tev jāsadraudzejas ar administratoru Feenu, viņš nepotisma garā izvēlas kroņprinčus kurus sūtīt uz [Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|konferencēm]. Un tad jau arī iecels par adminu. [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2023. gada 25. maijs, plkst. 12.28 (EEST) == Jautājums no [[User:Regitazeila|Regitazeila]] (2023. gada 3. jūlijs, plkst. 22.04) == Sveiki! Esmu jaunpienācējs un vēl cenšos saprast, kā šeit viss strādā. Šodien pamanīju, ka viens no manis izveidotajiem rakstiem ir izdzēsts (Mārcis Apsītis), kā noskaidrot, kādi tam ir bijuši iemesli? Izveidoju rakstu ar mērķi laika gaitā to papildināt, bet ievietot informāciju, kas uz to brīdi ir pieejama par Latvijas arhitektiem. Ar cieņu, Regita Zeiļa --[[Dalībnieks:Regitazeila|Regitazeila]] ([[Dalībnieka diskusija:Regitazeila|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 22.04 (EEST) :No raksta nebija redzama nekāda cilvēka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|enciklopēdiska nozīmība]], nekādi sasniegumi vai apbalvojumi. Gluži par katru arhitektu te tomēr nav rakstāms. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 08.44 (EEST) :@[[Dalībnieks:Regitazeila|Regitazeila]] šeit problēma ir tas, ko raksta kolēģis. Ja mums nav noteikti kādi savi kritēriji, tad vadāmies pēc šī vadlīnijām [[:en:Wikipedia:Notability_(people)#Creative_professionals]], kur prasības izskatās samērā augstas. Jautājums, vai Vikipēdijā latviešu valodā ir iekļaujams jebkuras sabiedriskas ēkas (šajā gadījumā Dzemdību nams) arhitekts, gan ir apspriežams @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. Šobrīd iesaku turpināt ar nozīmīgākajiem arhitektiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 09.29 (EEST) ::Mārcis Apsītis ir arhitekts arī dzīvojamajam rajonam Ziepniekkals 2 un daudziem citiem projektiem. Iepriekš bija norāde nerakstīt visus projektus, tāpēc minu tikai nozīmīgākos, tomēr tagad esmu diezgan apmulsusi, kas tad ir "vidusceļš" un, kad tad arhitekts skaitās "pietiekami" svarīgs, jo minētie projekti (Ziepniekkalns 2, tajā skaitā garākā ēka Baltijā) un Dzemdību nams ir nozīmīgi. Ja tas no raksta nenolasījās, tad tāda veida komentāru arī sagaidīju, nevis vienkārši izdzēšanu. [[Dalībnieks:Regitazeila|Regitazeila]] ([[Dalībnieka diskusija:Regitazeila|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 10.39 (EEST) :::{{ping|Regitazeila}} šādā strīdīgā situācijā iesākumam prasītos vairāk atsauču, nevis tikai grāmata, pēc kuras vēl jāiet pakaļ uz bibliotēku. Periodika.lv var [http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:539966|article:DIVL152|query:M%C4%81rcis%20Aps%C4%ABtis%20 daudz ko] sameklēt. Un jā, ļoti derētu nevis tikai izdarīto darbu uzskaitījums, bet arī kāds apbalvojums vai atzinība attiecīgajā sfērā. Pārnesu Jūsu rakstu uz [[Dalībnieks:Regitazeila/Smilšu kaste|smilšu kasti]], varbūt vēl izdosies izvilkt to nozīmību. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 11.24 (EEST) == CEE Newsletter - Volume 3 • Issue 2 • April-June 2023 == Hello everyone, you are receiving this message, as you subscribe in the past to receive copy of the Newsletter. Therefore, please be informed that [[:m:CEE/Newsletter/About|CEE Newsletter]] is published to a second issue for this year, covering previous month from April to June. You can read whole issue '''[[:m:CEE/Newsletter/April-June 2023|here]]''' with a stories from all over the CEE Region. The CEE Newsletter is open for new members in the editorial team, so please show your interest by writing an email to [[:m:User:BKlen-CEEhub|Barbara Klen]] or [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni Ristovski]] where you will express your interest and you will share with us if you are good in programming templates, in proofreading, translations, or in writing or finding interesting articles from CEE. --Toni Ristovski on behalf of the CEE Hub --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=25223373 --> == Need your input on a policy impacting gadgets and UserJS == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear interface administrator, This is Samuel from the Security team and I hope my message finds you well. There is an [[m:Talk:Third-party resources policy|ongoing discussion]] on a proposed policy governing the use of external resources in gadgets and UserJS. The proposed [[m:Special:MyLanguage/Third-party resources policy|Third-party resources policy]] aims at making the UserJS and Gadgets landscape a bit safer by encouraging best practices around external resources. After an initial non-public conversation with a small number of interface admins and staff, we've launched a much larger, public consultation to get a wider pool of feedback for improving the policy proposal. Based on the ideas received so far, the proposed policy now includes some of the risks related to user scripts and gadgets loading third-party resources, best practices for gadgets and UserJS developers, and exemptions requirements such as code transparency and inspectability. As an interface administrator, your feedback and suggestions are warmly welcome until July 17, 2023 on the [[m:Talk:Third-party resources policy|policy talk page]]. Have a great day!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:User:Samuel (WMF)|Samuel (WMF)]], on behalf of the Foundation's Security team</bdi> 2023. gada 10. jūlijs, plkst. 15.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/IAdmins_MassMessage_list_2&oldid=25272792 --> == Jautājums no [[User:Vecaisopis|Vecaisopis]] (2023. gada 11. jūlijs, plkst. 06.26) == Ok varu bet esmu iesācējs --[[Dalībnieks:Vecaisopis|Vecaisopis]] ([[Dalībnieka diskusija:Vecaisopis|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 06.26 (EEST) :@[[Dalībnieks:Vecaisopis|Vecaisopis]] nezinu, uz ko šī ir atbilde, bet jebkurā gadījumā laipni lūgts Vikipēdijā un droši turpiniet labot kļūdas vai apgūt rakstu veidošanas prasmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 09.23 (EEST) ::paldies [[Dalībnieks:Vecaisopis|Vecaisopis]] ([[Dalībnieka diskusija:Vecaisopis|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 09.32 (EEST) == Lapas noformējums == Labdien, vai Jūs varētu paskatīties rakstu Divdīgļlapji - kā var salabot ievietoto shēmu, lai tā nepārsniedz lapas robežas. Paldies! [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 20.01 (EEST) :Labdien, @[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] - neizskatās pārāk vienkārši izdarāms. Ko var pārbaudīt - vai angļu viki, no kurienes tas ir nācis, tas jau nav salabots un tad nokopēt. Pats gan šobrīd šeit pieslēdzos epizodiski. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 14.19 (EEST) == Jautājums no [[User:MagisterJedi|MagisterJedi]] (2023. gada 20. septembris, plkst. 18.56) == Sveiki! Kā es varu izveidot jaunu amatu kādai amatpersonai? --[[Dalībnieks:MagisterJedi|MagisterJedi]] ([[Dalībnieka diskusija:MagisterJedi|diskusija]]) 2023. gada 20. septembris, plkst. 18.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:MagisterJedi|MagisterJedi]] Sveiks, tur tajā infokastes veidnē ir parametri amats, amats2, amats3 un tā tālāk. Tāpat ir ar term_sākums, term_sākums2, .. un citiem parametriem. Drusku vieglāk to saprast, ja labo pirmkoda režīmā, nevis vizuālajā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 21. septembris, plkst. 12.26 (EEST) == Jautājums no [[User:MagisterJedi|MagisterJedi]] (2023. gada 23. septembris, plkst. 21.54) == Sveiki! Kā savā Vikipēdijas profijā pievienot kaut ko par sevi, kā citos profilos? Piem., "šis dalībnieks ir vīrietis", "viņa dzimtā valoda ir latviešu valoda" utt.? --[[Dalībnieks:MagisterJedi|Luke]] ([[Dalībnieka diskusija:MagisterJedi|diskusija]]) 2023. gada 23. septembris, plkst. 21.54 (EEST) :Iemet aci attiecígás lapas pirmkodá un nokopé :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. septembris, plkst. 22.28 (EEST) == Invite to Join Wikipedia Asian Month 2023 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''You are receiving this message because you participated in the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]] as an organizer or editor.'' [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|Join the Wikipedia Asian Month 2023 ]] <big>Dear all,</big> <big>The '''[[:m:Wikipedia Asian Month Home|Wikipedia Asian Month 2023]]'''[1] is coming !</big> <big>The campaign start within a flexible 30 days from November to December. Following with the changes of the rules made by last year, the wish to have more people get to know Asia and Asian related topic is the same! </big>'''<big>Click [[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|"Here"]] to Organize/Join a WAM Event.</big>''' '''1. Propose "Focus Theme" related to Asia !''' If you are based somewhere in Asia, or have specific passion on an Asian topic, please propose your "Focus Theme" by October 25th. The WAM international team will select 5 themes. Please propose your focus theme through [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link this link][2]. '''2. Enhancing existing articles can also count as part of campaign contribution.''' Any edits, including creating new articles or adding new content to existing articles, over 3000 bytes in total would be able to get a reward. Last year, due to this change of rules, the Programs & Events Dashboard was suggested. However, according to community survey of 2022, Fountain Tool is still the best platform for tracking edit and points. You don’t need to create any Dashboard. For the tracking of editing existing article, the international team is currently designing a form. Will soon publish to the main page of WAM 2023. '''3. More flexible campaign time''' The contribution duration would remain 30days, but we extended the overall campaign timeline to 2 months. All organizers can decide when to start their WAM as long as the whole duration is within November 1st to December 31th. It means that you can participate in WAM based on the needs of your local community. '''Timetable''' * October 1st, 2023 : Publish International Campaign Page of the Year * October 5th to 25th, 2023 : Call for focus themes of WAM 2023. * Before 29 October, 2023: Complete '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|Registration]]''' [3] of Each language Wikipedia. * November 1st, UTC 00:00 to December 31th, UTC 00:00, 2023: Running the Campaign. (Find your local campaign for the actual event date.) * January 1st to March 15th, 2024: Auditing of each language Wikipedia. * March 30th, 2024: Deadline of reporting statistics and eligible editors to the International Team * April 1st to May 15th, 2024: The international team distributes Barnstars and Certificates to eligible editors of each event. For your information, the main page of Wikipedia Asian Month is currently undertaking a reconstruction for archiving purpose. For the 2023 event please bookmarked this page. We hope you will enjoy Wikipedia Asian Month! If you have any inquiry, feel free to contact us by info@asianmonth.wiki [4]. <big> We look forward to your participation. Cheers!!! WAM 2023 International Team</big> [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023 [2] https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link [3] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023/Join_an_Event [4] info@asianmonth.wiki </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/Wikipedia_Asian_Month_2023_Message_receiver_main&oldid=25753309 --> : Vai spēlēsim šito atkal? Kā saprotu, varam mierīgi atkārtot visu no pagājušā gada, atšķirībā no CEE Springa, te gandrīz nekas nav pēc tam jāskaitļo pašiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. oktobris, plkst. 22.38 (EEST) :@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Darām. Es varu sakārtot to reģistrācijas rīku. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 28. oktobris, plkst. 00.32 (EEST) ::Datumi? Atkal no 15. novembra līdz 14. decembrim? [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. oktobris, plkst. 09.06 (EET) :::Nav vērts sākt jau tagad? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 29. oktobris, plkst. 22.51 (EET) ::::Ja varam. Pēdējais brīdis pieteikties bija [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_Home vakar]! [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 30. oktobris, plkst. 05.48 (EET) :::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] pieteicu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 30. oktobris, plkst. 09.42 (EET) ::::::Fountain tu uztaisīsi, jeb vai man paķimerēties? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 06.13 (EET) :::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Gatavs: https://fountain.toolforge.org/editathons/asian-month-2023-lv [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 09.51 (EET) == Jautājums no [[User:Tetraeder808|Tetraeder808]] (2023. gada 27. oktobris, plkst. 21.02) == Labdien! Kā pareizi izveidot hipersaiti uz esošu lapu? Piemēram, ir zināms ka konkrētā lapa ir, bet uz viņu nav saites un atslēgvārds paliek "sarkanais " nevis "zilais". Es izdarīju pēc parauga kā pārējiem, bet nekas nemainās. --[[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 27. oktobris, plkst. 21.02 (EEST) :Tāpēc, ka nebija uzrakstīts pareizi raksta nosaukums. Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. oktobris, plkst. 22.12 (EEST) == Jautājums no [[User:Tetraeder808|Tetraeder808]] (2023. gada 31. oktobris, plkst. 15.47) == Labdien! Esmu šeit jauns, palasīju špikerus, bet neatradu atbildi kāpēc atsauces gadījumā, es nevaru norādīt saiti uz web.archive.org, nav iespējams nekā pievienot archiveurl, archive date, ka it kā ir aizliegts !? Un kāpēc pārslēdzoties starp enciklopēdijām ( no Vācu uz Latvijas) izvēlnē nav latviešu saites, lietuviešu valoda protams ir ( atkal kāds jauc Latviju un Lietuvu)? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 15.47 (EET) :Arhīviem nevajadzētu būt aizliegtiem, pilna Vikipēdija ar saitēm uz Wayback Machine. Principā tam domāta speciāla Webarchive veidne, kā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krimuldas_mui%C5%BEa&action=edit&section=3 šeit]. Par valodu saitēm — tas, kādas saites rādās pirmās, ir atkarīgs no daudz kā, sīkāk var palasīt [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Jautājums_par_valodām|šeit]] beigās. Bet vācu vikipēdijai ir vēl vecais noklusētais paskats, valodu saites ir kreisajā pusē apakšā, ja vajadzīgās nav, jāspiež pašā apakšā "weitere". Protams, ja attiecīgā raksta latviešu valodā vēl nav, saites nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 16.22 (EET) ::Jā, bet ja apskatīt citas atsauces, tur archiveurl ir. Vācu wikipēdijā var vajadzīgo pievienot, bet latviešu sadaļā nav iespējams, tieši pie manis. ::Par valodu saitēm - tas ir vienkārši galvenā lapa, nevis kāds raksts. Nospiežot "weitere" arī nekas nav. It kā kļūda kodos... Ja nospiest kādu citu valodu, english piemēram, tad latviešu tur ir. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 16.48 (EET) :::Ā, runa ir par vācu sākumlapu — tas jājautā pašiem vāciešiem, man nerādās nedz latviešu, nedz lietuviešu saite. Pie "Alle Sprachen", protams, ir. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 17.05 (EET) ::Par atsaucēm un arhīvēšanu. Tur kur norādījāt piemēru es saprotu, bet atsauces gadījumā, mana gadījumā, es viņu neredzu wikikodā, tikai vizuāli, un ievietot rur kodu loģiski nevaru(( [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 1. novembris, plkst. 18.47 (EET) :::Īsti nesapratu problēmu, vikikodā kā reize visam jābūt redzamam, ar Vizuālo redaktoru gan mēdz būt visādi brīnumi. Nevar būt, ka koda rediģēšanas režīmā neļauj ielikt atsauci tāpat, kā bija paraugā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 2. novembris, plkst. 07.58 (EET) ::::Bet man tieši tāds brīnums. Ja izmantot atsauces pogu ka "tīmekļa logu" nav iespējams izvēlēt archive url ( bet redzu citas atsauces kur archive url ir) , ja izmantot atsauci kā "publikācija " var ierakstīt archive url , vinš redzams pirmskodā, bet vienalga nav redzams vizuāla redaktorā. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 3. novembris, plkst. 18.11 (EET) == CEE Newsletter Volume 3 • Issue 4 • July-August 2023 == Hi everyone, Please find '''latest [[:m:CEE/Newsletter/August-November 2023|issue]] of the CEE Newsletter''', where you can find a variety of the articles from various communities across the CEE region, and as well a lot of articles connected with the CEE Meeting 2023. Enjoy reading and contact us on '''newsletter@wmceehub.org''' if you have any ideas for proposals :) --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2023. gada 6. novembris, plkst. 11.36 (EET) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=25656704 --> == Jautājums no [[User:Hokeja123456|Hokeja123456]] (2023. gada 24. novembris, plkst. 15.43) == Sveiki es nolēmu reģistrēties lai labotu kļūdas lapās un lasītu Wikipedia --[[Dalībnieks:Hokeja123456|Hokeja123456]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokeja123456|diskusija]]) 2023. gada 24. novembris, plkst. 15.43 (EET) :Esi sveicināts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 26. novembris, plkst. 23.04 (EET) == Modulis:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I have long since added the flags and competitions in the module sandbox. It will make it easier for someone if the module could be opened and then the changes can be made afterwards. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 15.49 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you replace the Country alias module with the current one, mainly because this is an old version that you use. Can you also create a new sandbox module with the same content as in the English one with correct competition names and so on. I have added a data module can you also add a sandbox for that?. Many countries is listed with the wrong names. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 5. decembris, plkst. 15.34 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you create a new country alias module with the same content as the English one with correct wording and phrasing for competitions the version you use is the old one but that has changed very much throughout the time. See if you can copy over the English one to your site. I have added the data module and the flags are in there. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.16 (EET) == Atzīmēt šo kā pārbaudītu == Sveiks, pēc kādiem principiem tu šo, [[2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas]], atzīmēji kā pārbaudītu. Tur pagātnē uzrakstīts par nākotni. Un vēl atsevišķas lietas jāuzlabo. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 10.38 (EET) :Neprasīta piezīme: man domāt, pēc principa - nav vandālisms, un jau labi :) Bet 13. janvāris būs ātrāk, kā kaut viens lasītājs tur ieskatīsies, man arī būtu slinkums divreiz labot. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 10.55 (EET) :Starp citu, kā man Vikipēdijā pietrūkst - tas ir nākamo darbību kalendārs, kur sev ielikt ķeksīti - tai dienā paskatīties to rakstu. Izlīdzos ar visādu mandeļu anālo operēšanu, bet pie kvalitatīva Vikipēdijas verķa viss būtu krietni efektīvāk. -- . [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 10.59 (EET) ::O jā, šāds verķis būtu lielisks!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 11.52 (EET) :::Kādreiz Edgars kaut ko tādu taisīja, neesmu ilgi lietojis, nezinu, vai vēl darbojas. [https://edgars.toolforge.org/reminders/new.html saite te] -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 13.37 (EET) :Varbūt nebiju līdz galam precīzs, bet pa lielam raksts ir kārtībā. Arī ja uzlabošanas veidnes ir saliktas, tad atzīmēju kā pārbaudītu. @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 14.25 (EET) == Jautājums no [[User:Snowdens|Snowdens]] (2024. gada 7. janvāris, plkst. 17.39) == Nopietni! Papuass! :) --[[Dalībnieks:Snowdens|Snowdens]] ([[Dalībnieka diskusija:Snowdens|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 17.39 (EET) == Jautājums no [[User:DigitaI1|DigitaI1]] (2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.15) == Sveiks mentor! Kā sākt labot rakstus par raķetēm? --[[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.15 (EET) :{{ping|DigitaI1}} vispirms paskaidrojiet, kā tas nākas, ka minūti pēc anonīmā "labvēļa" 87.246.151.113 [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Laurijs&curid=11476&diff=3986327&oldid=3967827 komentāra] dalībnieka Laurija diskusijā, tiek izveidots konts ar Laurija bijušajam lietotājvārdam maksimāli līdzīgu nosaukumu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.28 (EET) ::Vikipēdiju drīkst labot katrs, man jums nekas nav jāpaskaidro, esmu bibliotēkā. [[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.35 (EET) :::Ja viņam jau ir cits vārds, kāpēc es nevaru sev tad ņemt? [[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.35 (EET) ::::[[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]], "...esmu bibliotēkā" ir lielisks arguments :D Gribi līdzināties man? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 17.32 (EET) == Jautājums no [[User:DigitaI1|DigitaI1]] (2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.36) == Sveiks mentor! Kā nomainīt vārdu? --[[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.36 (EET) :Jāpiesaka šeit: [[:m:Steward requests/Username changes]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 17.31 (EET) ::Skaidrs, paldies, kad scavengers pateiks, kuru vārdu drīkst, es pieprasīšu. [[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 19.21 (EET) :::Tikai nestāstiet, ka neesat rūpīgi izstudējis [[Vikipēdija:Dalībnieku_uzvedības_noteikumi#Dalībnieka_vārda_izveidošanas_noteikumi|šo]], lai atrastu spraudziņu patroļļošanai :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 08.44 (EET) == 2023 WAM Message to Organizers == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Dear Wikipedia Asian Month Campaign organizers, The [[m:Wikipedia_Asian_Month_2023|2023 Wikipedia Asian Month (WAM)]] Campaign has ended. On behalf of the WAM International Team, we express our gratitude for your effort and participation. We are writing to remind you to begin the jury process. Some WAM Campaigns ended earlier, and have already finished auditing and reviewing contributions. Please suggest all campaigns to complete the following before '''January 31th, 2024''': 1. Finalize their list 2. Report the username of your [[m:Wikipedia_Asian_Month_2023/Ambassadors|Wikipedia Asian Ambassador]], the participant who has the most edit in your campaign 3. Update a list of all eligible editors on the [[m:Wikipedia_Asian_Month_2023/Ambassadors|2023 WAM Ambassadors page]], list of eligible editors column We look forward to your updates. Thanks so much! WAM International Team <br> </div> [[User:Theredunicorn|Theredunicorn]] ([[User talk:Theredunicorn|talk]]) </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=26020278 --> == Invitation to Organize Feminism and Folklore 2024 Writing Competition == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;> [[File:Feminism and Folklore 2024 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <center>''{{int:please-translate}}''</center> Dear {{PAGENAME}}, Hope you are doing well, Wishing you a Happy New Year!. We extend a heartfelt invitation to you to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024]]''' writing competition, which is scheduled to take place from February 1, 2024, to March 31, 2024. This year's edition of Feminism and Folklore will concentrate on feminism, women's issues, and gender-focused topics, aligning with a Wiki Loves Folklore gender gap focus and featuring a folk culture theme on Wikipedia. This year we have created two new Tools for the Feminism and Folklore project. The tool is called '''Campwiz'''. This tool is created by the international Tech team of Wiki Loves Folkore especially crafted for Feminism and Folklore project. The tool works as same as fountain or dashboard but has extra abilities required for jury and submission of articles. To create a new campaign on Campwiz, organizers to follow these steps: # Go to the tool link: <nowiki>https://tools.wikilovesfolklore.org/</nowiki> # Select your wiki on which you want to organize the campaign (enter the name or short code, such as "{{CONTENTLANG}}" for {{#language:{{PAGELANGUAGE}}}} {{SITENAME}}). # Give your campaign a name example "Feminism and Folklore 2024 on {{#language:{{PAGELANGUAGE}}}} {{SITENAME}})". # Select the start and end dates (note: keep your start date as Feb 1 and end date as March 31). # Provide a description for your campaign (you can briefly describe the campaign in this section). # Make sure to keep the checkboxes ticked for "Allow users to submit articles that were not created but expanded." if you want to use the campaign for expanded articles also. # Keep minimum added bytes as 4000 and minimum added words as 400 and click next. # In the jury section, keep the checkboxes ticked for "Allow jury members to participate in the campaign" and "Prevent jury members from seeing each other's votes." As per your preference. # Under the jury search box, type the username of your jury and click on the "+" button to add; you can add multiple jury members. # Click next to review and then click on save. With this we have also created a '''Missing article tool'''. This tool identifies articles in the English Wikipedia that are absent from your native language Wikipedia. You can customize your selection criteria, and our tool will provide you with a table displaying the missing articles along with suggested titles. You also have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Both tools, the Missing Article Tool and the Campwiz Tool, are now available for public use during the Feminism and Folklore campaign. You can find more information about these tools here: <nowiki>https://tools.wikilovesfolklore.org/</nowiki> There are also some changes in the rules and criteria's. Please go through the rules below. # '''Minimum Length:''' The expanded or new article should have a minimum of '''''4000 bytes or 400 words''''', ensuring sufficient depth and coverage of the chosen topic. The local organizers are free to choose the minimum length criteria as per needs of their local Wikipedia and must be clearly mention on local project page. # '''Language Quality:''' Articles should not be poorly machine-translated, ensuring that language quality and readability are maintained at a high standard. # '''Timeline of Creation or Expansion:''' The article should be created or expanded between 1 February and 31 March, aligning with the specified contest timeline. # '''Theme Relevance''': Articles should directly address the theme of feminism and folklore, exploring connections between gender, cultural traditions, and intangible heritage. # '''No Orphaned Articles:''' Articles must not be orphaned, meaning they should be linked from at least one other article to ensure visibility within the Wikipedia ecosystem. # '''No Copyright violations:''' There should be no copyright violations, and articles should adhere to local Wikipedia policies on notability, ensuring that the content meets the standards for notability. # '''Adequate references and Citations:''' Each article should include proper references and citations following local Wikipedia policies, ensuring the reliability and credibility of the information presented. Learn more about the contest details and prizes on our project page [[:m:Feminism and Folklore 2024|here]]. Should you require any assistance, please feel free to contact us on our meta talk page or via email. We eagerly anticipate your enthusiastic coordination and participation in Feminism and Folklore 2024. Thank you and Best wishes, '''Feminism and Folklore 2024 International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 08.51 (EET) </div></div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/fnf&oldid=26088038 --> == CEE Newsletter - January 2024 Issue Now Available! == Good evening, We're excited to announce the release of the '''[[:m:CEE/Newsletter/January 2024|January 2024 issue of the CEE Newsletter]]'''! This edition is filled with captivating stories, community highlights, and collaborative achievements from across Central and Eastern Europe region in the Wikimedia movement. '''In This Issue:''' * '''CEE Hub and WMF Updates:''' Explore the latest from the Wikimedia Foundation with the Talking 2024 series and insights into the impacts on children participating in Wikimedia projects. Additionally, discover CEE Hub's plans for 2024 as outlined in the recently approved grant proposal named Stronger CEE Hub * '''Highlights from CEE Communities:''' From the Georgian Wikipedia's 20th birthday celebration to the Wiki Loves EuroPride event in Albania, delve into the vibrant activities of our diverse communities. Journey through time with the celebration of Czech Wikipedia's founder and the resilience of Ukrainian Wikipedia editors. Explore the outcomes of Wiki Loves Earth 2023 and Wikimedia Czech Republic's presence at the Archives, Libraries, Museums in the Digital World 2023 conference. * '''Community Initiatives and Beyond:''' Read about the unique efforts of the CEE Youth Group and the unification of GLAM Macedonia and Shared Knowledge into Wikimedia MKD. * '''Looking Ahead:''' Anticipate the 2024 Wikimedia Hackathon in Tallinn, Estonia, and gain insights from Marija Mihajlova's report on the Wikimedia CEE Meeting 2023. You can read the full newsletter [[:m:CEE/Newsletter/January 2024|here]]. We hope you enjoy the inspiring stories and achievements showcased by our vibrant CEE communities. Happy reading and here's to another year of Wikimedia excellence in the CEE region! Best regards, [[user:Janbery|Jan Beránek]] <br /> Editor-in-chief <br /> Wikimedia CEE Newsletter 2024. gada 29. janvāris, plkst. 17.55 (EET) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=26021253 --> == Jautājums no [[User:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] (2024. gada 2. februāris, plkst. 14.00) == Kur var izveidot raskstu? --[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] ([[Dalībnieka diskusija:Elīna Džejda Aigro|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 14.00 (EET) :@[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] Sākumlapā ir sadaļa "Izveido rakstu". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 15.03 (EET) == Jautājums no [[User:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] (2024. gada 9. februāris, plkst. 13.10) == Sveiki! Kā var izdzēst akountu? --[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] ([[Dalībnieka diskusija:Elīna Džejda Aigro|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 13.10 (EET) :Kontu nevar izdzēst nekādi. Var tikai pārdēvēt, bet arī tas nav pavisam vienkārši. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 15.11 (EET) :@[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] Var vienkārši pārtraukt to lietot, Google neindeksē lietotāju lapas. Ja tiešām vajag, tad var [[:m:Steward requests/Username changes|pieprasīt pārsaukšanu]], bet tāpat paliks vietas, kur būs vecais lietotājvārds. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 15.39 (EET) == Modulis:Country alias == Hello! Can you add the same flags that I have added in the module sandbox?. I have also corrected some errors regarding country names too. I think you should update the module to its current interface you use an old version which is not in common use anymore. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 13. februāris, plkst. 16.43 (EET) == Jautājums no [[User:R.karlsone|R.karlsone]] (2024. gada 15. februāris, plkst. 10.24) == Sveicināti! Es ceru, ka esmu pareizi visu izdarījusi - tas ir standarts, ka papildinātā informācija jau ir publiski pieejama? Man likās, ka no sākuma tas iziet cauri redaktora akceptam. --[[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.24 (EET) :Sveicināti, @[[Dalībnieks:R.karlsone|R.karlsone]], jā visi labojumi ir redzami uzreiz. Atsevišķās Vikipēdijās (citās valodās) var būt process, ka publi9ski parādās tikai pēc pieredzējušo dalībnieku apskata, bet mēs esam pārāk mazi šādai birokrātijai. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.32 (EET) :Jā, tas ir standarts. Bet pats stils, diemžēl, nav pieņemams enciklopēdijā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.34 (EET) ::Nesapratu - jūs par laboto tekstu? Pārāk literārā tekstā? [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.52 (EET) :::Viss papildinājums bija taisīts reklāmas stilā, cik gan banka labiņa, bet šeit jāraksta neitrāli. Es nupat pārtaisīju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.56 (EET) ::::Paldies - es varētu piekrist par vairumu korekciju, bet, manuprāt, rindkopa par regulatora iepriekšējām pārbaudēm un tā rezultātu bija faktoloģiska, objektīva realitāte, kas ņemta no konkrēta 2017.gada delfu raksta. Un formulējums par atspēkošanu bija ņemts no raksta. [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.17 (EET) ::::Bet protams - paļaujos uz Jūsu ekspertīzi. Paldies. [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.19 (EET) :::::Delfiem, atšķirībā no mums, nav pienākuma būt neitrāliem :) Par kreditoru pārbaudēm - tas vienkārši nebija par konkrēto gadījumu, bet vispārīga spriešana par šādiem procesiem kā tādiem, tādēļ noīsināju, jo raksts ir par citu tēmu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.29 (EET) ::::::Ok - paldies! [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.32 (EET) == Jautājums no [[User:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] (2024. gada 29. marts, plkst. 11.36) == Vai kāds, var redzēt manu smiļšu kasti? Gan reģistrējies, gan neriģestrējies cilvēks! --[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] ([[Dalībnieka diskusija:Elīna Džejda Aigro|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.36 (EET) :@[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] jā, visas smilšu kastes ir publiskas, tās var atvērt, zinot lapas nosaukumu, vai pamanot tās pēdējo izmaiņu sarakstā. Tulkošanas rīkā gan līdz publicēšanai citiem nav redzams. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 15.53 (EET) == Kuram rakstīt par pamanītām dīvainībām? == Sveiks! Kurš būtu pareizais adresāts tehniskākiem „vaimanu-vai” rakstiem? Sākumā likās, ka tā varētu būt «Dalībnieka diskusija:Edgars2007», bet, šķiet, ka tur pamatā darbojas tikai robotiņi. Vai jāpaliek pie [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls Kopienas portāla]? Tehniskāku „vaimanu-vai” rakstu piemēri: * [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1lbcmats0gm992o Ekrāna izšķirtspēja reģistrētiem lietotājiem]; * [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1le7d9gjrn0f1x7 Infokastes vietām, kurām ir ierakstītas koordinātas]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.40 (EET) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Reminder to vote now to select members of the first U4C</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote reminder}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear Wikimedian, You are receiving this message because you previously participated in the UCoC process. This is a reminder that the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) ends on May 9, 2024. Read the information on the [[m:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility. The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community so they can participate as well. On behalf of the UCoC project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 3. maijs, plkst. 02.11 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2024/Previous_voters_list_2&oldid=26721207 --> == CEE Newsletter - July 2024 Issue Now Available! == Good morning, We're excited to announce the release of the '''[[:m:CEE/Newsletter/July 2024|July 2024 issue of the CEE Newsletter!]]''' Once again we have captivating stories, community highlights, and collaborative achievements from across the Central and Eastern Europe region in the Wikimedia movement. '''In This Issue:''' * '''International Updates:''' Stay informed with the "Wikimedia International Update Corner", covering key developments, events and initiatives in the international Wikimedia space for 2024. * '''CEE in the News:''' Discover notable mentions of CEE region activities in "This month in Education" and "This month in GLAM" newsletters. * '''Reader's Digest:''' Catch up on the latest insights and stories from around the globe with the "Reader’s Digest". * '''Open calls and consultations:''' Voice your opinion! These topics are open to discussion. Also, please take a look at the open calls and apply! * '''Updates from Communities:''' Learn about the successful second quarter of Wikimedia MKD and the first half of 2024 of Wikimedia Ukraine, read more about the Third Ionian Wikithon 2024, review activities in the past months of the Wikimedia Serbia, read the report from the event in the Buffer Zone on Cyprus, discover the new area of focus for Wikimedia Poland, and many more community updates. We hope you enjoy this issue and find inspiration in the diverse stories and impactful work being done by our CEE communities. Thank you for being a part of our journey toward promoting free knowledge and collaboration. You can read the full newsletter [[:m:CEE/Newsletter/July 2024|here]]. We hope you enjoy the inspiring stories and achievements showcased by our vibrant CEE communities. Happy reading! Toni Ristovski on behalf of the CEE Newsletter team --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 30. jūlijs, plkst. 11.30 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=26862317 --> == Jautājums no [[User:Vilciens335|Vilciens335]] par [[Dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils]] (2024. gada 12. augusts, plkst. 15.00) == Kā lapā ielikt attēlu? --[[Dalībnieks:Vilciens335|Vilciens335]] ([[Dalībnieka diskusija:Vilciens335|diskusija]]) 2024. gada 12. augusts, plkst. 15.00 (EEST) :@[[Dalībnieks:Vilciens335|Vilciens335]]: Jauniem dalībniekiem iesākumā neļauj ielādēt attēlus Vikipēdijā. Bet attēlus var ielādēt https://commons.wikimedia.org un tad izmantot visu valodu Vikipēdijās. Te gan jāizmanās ar [[Panorāmas brīvība|Panorāmas brīvību]] — ja, piemēram, ēkas arhitekts nav miris pirms 70+ gadiem, tad attēlus dzēsīs. Šajā gadījumā esam vienojušies, ka attēlus drīkst ielādēt Vikipēdijā latviešu valodā (pēc pāris dienām būs tās tiesības). :Rakstā bildi pēc tam var ielikt, izmantojot precīzu ielādētā faila nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. augusts, plkst. 16.29 (EEST) :Jauni dalībnieki attēlus var sākt ielādēt pēc 4 dienām kopš reģistrēšanās, bet tiem jebkurā gadījumā jābūt brīviem attēliem — paša fotografētiem vai vismaz tādiem, kurus autors atļāvis brīvi publiski izplatīt. Der arī ļoti vecas vēsturiskas bildes, norādot izcelsmes avotu. Ja nu ļoti negribas gaidīt, tiesības var piešķirt arī ātrāk. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 12. augusts, plkst. 16.39 (EEST) == Jautājums no [[User:CoolPage|CoolPage]] (2024. gada 15. augusts, plkst. 16.59) == Sveiks Vai vari lūdz apskatīties manus labojumus rakstos par ielām Dobelē. Es gribu saprast vai tas kā es tos veidoju ir labi un kur vēl jāmācās? --[[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 15. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :{{Komentārs}}: Google Maps ir brīvi rediģējamais avots, labāk atsaukties uz <code>kadastrs.lv</code> vai piemēram <code>balticmaps.eu</code>. Arī katrā rakstā jabūt kategorijas, vismaz <code><nowiki>[[Kategorija:Ielas Dobelē]]</nowiki></code>. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2024. gada 15. augusts, plkst. 19.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ir diezgan OK. Piekrītu, ka uzmērīt garumu un likt atsauces ir labāk no Latvijas avotiem. Nedaudz bija arī pareizrakstības problēmas. Ja dzīvo Dobelē, tad droši nobildē šīs ielas un pievieno attēlus. To var darīt ar telefonu un bez steigas (lai sanāk labāk). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 16. augusts, plkst. 12.54 (EEST) ::Paldies [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 16. augusts, plkst. 15.05 (EEST) == Jautājums no [[User:Katakombas|Katakombas]] par [[Ciklops]] (2024. gada 2. oktobris, plkst. 08.14) == Labrīt! Es varētu uzrakstīt par Ciklopu Homēra Odisejā, bet grūti saprast, kā iekārtot to tekstu rakstā (zem sadaļas utt). Vai varat palīdzēt? --[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 08.14 (EEST) :Labrīt, @[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]]! Bija jau gandrīz labi, es tikai pieliku apakšvirsrakstu. To citātu var noformēt arī glītāk, bet tam nav būtiskas nozīmes. Svarīgākais ir pamata teksts, bet jāatceras, ka nedrīkst vienkārši kopēt tekstu no citiem avotiem. Lai veicas turpmākos uzlabojumos, pie mitoloģijas mums sen neviens nav darbojies. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 09.48 (EEST) :paldies! [[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 10.14 (EEST) == Jautājums no [[User:Katakombas|Katakombas]] (2024. gada 7. oktobris, plkst. 00.54) == Labdien! Grūtības ielikt rakstu kategorijā un pievienot attēlu. runa ir par rakstu "praktiskā prāta kritika". Gribu, lai tas parādās meklētājā kā pilntiesīgs pilsonis! Nevaru labot nosaukumu, kur, kā saprotu, ir jāpievieno rindiņa. --[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 00.54 (EEST) :Labrīt! @[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] :# Kategorijas: var paskatīties, kādas kategorijas ir citās valodās, daļai varētu būt analogi latviešu valodā. Var domāt pats. Vizuālajā redaktorā kategorijas slēpjas zem triju horizontālo svītru ikonas labajā pusē. Man pašam labāk patīk "HotCat" rīks, ko var pieslēgt [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]]. Kad rīku pieslēdz, lapas apakšā pie kategorijām parādās (+) iespēja, kur var rakstīt kategoriju nosaukumus. :# Attēlu šādam rakstam droši vien var aizņemties no citas valodas Vikipēdijas. Uzspiežot uz attēla, tas atvērsies jaunā lapā, kur varēs tikt pie attēla nosaukuma. Rakstu labojot, tad izvēlas "Ievietot->Attēli un mediji" un iekopē faila nosaukumu meklētājā. Šādi aizņemties varē tikai ar autortiesībām neaizsargātos failus, kas ielādēti [[Wikimedia Commons]]. Tādas lietas, kā mūsdienu filmu plakāti vai dažādi logo, būs jāaugšupielādē pašam un korekti jānoformē apraksts. :[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 10.16 (EEST) ::paldies! [[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 16.27 (EEST) == Join the Wikipedia Asian Month Campaign 2024 == <div lang="en" dir="ltr"> Dear 2022 & 2023 WAM Organizers, Greetings from Wikipedia Asian Month User Group! The [[m:Wikipedia_Asian_Month_2024|Wikipedia Asian Month Campaign 2024]] is just around the corner. We invite you to register your language for the event on the "[[m:Wikipedia_Asian_Month_2024/Join_an_Event|Join an event]]" page and once again become an organizer for your language's Wikipedia. Additionally, this year we have selected [[m:Wikipedia_Asian_Month_User_Group/Ambassadors|ambassadors]] for various regions in Asia. If you encounter any issues and need support, feel free to reach out to the ambassador responsible for your area or contact me for further communication. We look forward to seeing you again this year. Thank you! [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|100px|right]] [[m:User:Betty2407|Betty2407]] ([[m:User talk:Betty2407|talk]]) 11:00, 20 October 2024 (UTC) on behalf of [[m:Wikipedia_Asian_Month_2024/Team|Wikipedia Asian Month 2024 Team]] <small>You received this message because you was an organizer in the previous campaigns. - [[m:User:Betty2407/WAMMassMessagelist|Unsubscribe]]</small> </div> <!-- Message sent by User:Betty2407@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Betty2407/WAMMassMessagelist&oldid=27632678 --> == WikiCelebrating... you! == <div style="border: 3px solid #C58940; background-color: #FDEEDC; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;border-radius: 1em; box-shadow: 0.1em 0.1em 0.5em rgba(0,0,0,0.75);" class="plainlinks">[[Attēls:WMF_Wikicelebrate_barnstar1.svg|left|180x180px]]{{Center|{{resize|150%|'''''Celebrating... You!'''''}}}}<div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> A star among stars. Thank you for your endless contributions to our movement and beyond.  We [[metawiki:Communications/WikiCelebrate|celebrate]] you today and everyday. </div><div style="color: #15133C; text-align:right; font-size:80%; ">The Official WikiCelebrate Barnstar</div></div>{{clear}} [[Dalībnieks:NSzafran-WMF|NSzafran-WMF]] ([[Dalībnieka diskusija:NSzafran-WMF|diskusija]]) 2024. gada 30. oktobris, plkst. 12.13 (EET) == CEE Newsletter - November 2024 Issue Now Available! == We're excited to announce the release of the '''[[:m:CEE/Newsletter/November 2024|November 2024 issue of the CEE Newsletter!]]''' This edition is particularly special, with 23 updates from affiliates and communities in the CEE region — a record high for this newsletter! We hope you enjoy the inspiring stories and achievements showcased by our vibrant CEE communities. Happy reading! --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 28. novembris, plkst. 17.11 (EET) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=27661867 --> == Jautājums no [[User:Bestthan|Bestthan]] (2024. gada 12. decembris, plkst. 17.24) == vēlos izveidot lapu par savu plaši pazīstamu draugu --[[Dalībnieks:Bestthan|Bestthan]] ([[Dalībnieka diskusija:Bestthan|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 17.24 (EET) :Kāds ir šī drauga vārds? :'''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 17.27 (EET) :@[[Dalībnieks:Bestthan|Bestthan]] ja tiešām par draugu pietiekami plaši raksta avīzēs un internetā, tad to var darīt. Jārēķinās gan, ja draugs ir sašmucējies, tad jebkuram Vikipēdijas dalībniekam būs tiesības šo informāciju pievienot. Autors rakstu nevar "privatizēt". Jāņem vērā arī autortiesības - tekstu nevar kopēt no citurienes un fotogrāfijas var izmantot tikai paša bildētas (ar īpašu atļauju var arī citas, bet tas ir sarežģīti). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 18.06 (EET) == April 2025 CEE Hub Newsletter Now Available == Good morning, The latest edition of the CEE Hub Newsletter is [[m:CEE/Newsletter/October_2024|now available]], bringing you updates from across the region and beyond. This issue features new initiatives, event highlights, and opportunities for engagement. '''In This Issue:''' * '''Meet Karolina Gruszczyk''' – Introducing the new Community & Communications Specialist at CEE Hub, working to strengthen communication and support communities across the region. * '''International Wikimedia Updates''' – A look at key global events and discussions shaping the movement in 2025. * '''Next CEE Catch-up (April 23, 2025)''' – A Foundation Annual Planning Workshop focused on global trends affecting Wikimedia communities. * '''Wiki Loves Food in Latvia''' – The Latvian Wikipedia community successfully revives engagement with a culinary writing competition. * '''Czechoslovakia 2024 Challenge''' – Over 210 articles and 498 photographs contributed to document history, culture, and everyday life. * '''WikiGap Tirana 2025''' – The 8th edition of this initiative continues efforts to improve the representation of women on Albanian Wikipedia. * '''Wikipedia for 55+ in Ukraine''' – A new program supporting senior citizens in becoming active Wikipedia editors. * '''Cultural Heritage Under Threat''' – A photography exhibition in St. Petersburg showcasing endangered cultural heritage sites. * '''Open Calls & Consultations''' – Opportunities for community members to share their perspectives and participate in movement-wide discussions. Read the full newsletter [[m:CEE/Newsletter/October_2024|here]]. Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, --[[User:Janbery|janbery]], 2025. gada 2. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=28259219 --> == Vai CEE Spring 2025 noteikumi ir pareizi? == Vai CEE Spring 2025 noteikumi ir pareizi? Apskati šo diskusiju - [[Vikipēdijas diskusija:CEE Spring 2025/Noteikumi]].-- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 07.49 (EEST) : Kāpēc nereaģē uz manām ziņām? Vai tiešām loterijai mums ir jāraksta par Igauniju? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 8. maijs, plkst. 17.05 (EEST) ::Sveiks, @[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]]! Esmu darbos līdz ausīm. Zinu par problēmu un līdz svētdienai sakārtošu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. maijs, plkst. 09.45 (EEST) :::Es jau arī varu sakārtot. Tu tik apstiprini, vai es esmu pareizi sapratis. Ja neesmu sapratis, tad kas konkrēti nav tā, kā es ierakstīju [[Vikipēdijas diskusija:CEE Spring 2025/Noteikumi|diskusijā]]. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 10. maijs, plkst. 07.22 (EEST) == Paldies == paldies ka pielaboji to gadu spēlētāja karjerā Rodrigo ābols[[Special:Contributions/89.221.127.155|89.221.127.155]] 2025. gada 16. maijs, plkst. 12.56 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Wikimedia CEE Newsletter – August 2025 == Dear CEE Community, We’re happy to share with you the '''[https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/August_2025 August edition of the CEE Newsletter]'''! In this issue: * Read how the CEE Hub is supporting the region and preparing for the next meetings * Celebrate 22 years of Romanian Wikipedia and 10 years of the Albanian Language User Group * Discover the winning photos from the Albanian cuisine contest * Learn how CEE Spring 2025 gathered over 10,000 articles * Find out how communities marked World Refugee Day and Francophonie Month * And much more – from Thessaloniki to Kırklareli! Read the full newsletter '''[https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/August_2025 here]'''. Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, --[[user:janbery|janbery]] ([[user talk:janbery|talk]]) 2025. gada 1. augusts, plkst. 17.06 (EEST) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=29008937 --> == Jautājums no [[User:Laimapriekule|Laimapriekule]] (2025. gada 31. augusts, plkst. 10.47) == Sveiki! Kā lai es pievienoju lietotāja šablonus (piemēram, infobox) rakstā? --[[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 10.47 (EEST) :Labdien! Vikipēdijas lapu rediģēšana notiek divos režīmos — vizuālajā (kā MS Word) un vikiteksta (visplašākās iespējas). Infokastes var pielikt abos režīmos, bet iespējams, ka vienkāršāk ir saprast vikiteksta režīmā, tu tās parādās aptuveni šādi (no raksta par [[Kioto]]): :<code> :{{Apdzīvotas vietas infokaste : | name = Kioto : | official_name = 京都市 : | settlement_type = ar valdības rīkojumu noteikta pilsēta Japānā : | image_skyline = Kyoto montage.jpg : | image_caption = : | image_flag = Flag of Kyoto City.svg : | image_seal = Emblem of Kyoto, Kyoto.svg : | seal_size = 70px :.... :}} :</code> :Arī vizuālajā režīmā var klikšķināt uz infokastēm un mainīt lauku vērtības. :Praksē visērtāk ir nokopēt infokasti no līdzīgas tēmas raksta un pamainīt atbilstošos laukus. Var kopēt arī no angļu valodas rakstiem (tas gan ne vienmēr strādās). Kopēšana strādās gan vizuālajā, gan vikikoda režīmā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 14.33 (EEST) == Jautājums == Vai var izdzēst vikipēdijas lapu par Annu Janiselu? [[Dalībnieks:Amanda Kraukle|Amanda Kraukle]] ([[Dalībnieka diskusija:Amanda Kraukle|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 16.31 (EEST) :Izdzēsu, bet kāpēc tādi raksti jāveido? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 16.38 (EEST) ::Ja iemeklē Anna Janisela tad vel joprojām var redzēt to rakstu, bet ja uzspiež tad rādās ka ir izdzēsts. Vel ir arī redzema diskusija par to mājaslapu. Vai var pilnībā izdzēst? [[Dalībnieks:Amanda Kraukle|Amanda Kraukle]] ([[Dalībnieka diskusija:Amanda Kraukle|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 16.48 (EEST) :::No ''Google'' meklēšanas rezultātiem nav mūsu ziņā kaut ko izdzēst, mēs kontrolējam tikai latviešu Vikipēdiju. Bet neko traku es tur neredzu, atšķirībā no [[Dalībnieka_diskusija:Egilus#Jautājums_no_Rk8988_(2023._gada_13._novembris,_plkst._18.44)|šī gadījuma]]. Tā vai tā šis rezultāts pēc laika pazudīs, jo lapas vairs nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.29 (EEST) :::Kā jau augstāk aizrādīja, tādēļ vajag vispirms labi padomāt, un tad tikai darīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.32 (EEST) ::::😢😔 [[Dalībnieks:Amanda Kraukle|Amanda Kraukle]] ([[Dalībnieka diskusija:Amanda Kraukle|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 14.32 (EEST) == Jautājums no [[User:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] (2025. gada 11. septembris, plkst. 08.44) == Labdien. Es vēlējos izveidot rakstu Dāvidam Bundžam, bet tiek norādīts, ka raksts jau ir ticis dzēsts 2 reizes. Es vēlētos uzzināt, vai rakstu drīkst izveidot no jauna, vai alternatīvi uzzināt konkrētāk, kāpēc tas tika dzēsts, jo šobrīd nav līdz galam skaidri sniegtie apraksti. https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C4%81vids_Bund%C5%BEa&action=edit&redlink=1 --[[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 08.44 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] Droši raksti, paskatījos dzēsto saturu, tur kaut kādi skolnieki māžojās un administratori izdzēsa. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 08.54 (EEST) == Jautājums no [[User:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] (2025. gada 16. septembris, plkst. 20.19) == Labdien. Es vēlējos pievienot rakstā https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_Imaks augstākas kvalitātes personas bildi. Wikimedia es augšupielādēju bildi https://commons.wikimedia.org/wiki/File:J%C4%81nis_Imaks.jpg, bet es neapdomāti iedevu tai tādu pašu nosaukumu Jānis Imaks.jpg, kāda jau bija bildei lokālajā vikipēdijā https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:J%C4%81nis_Imaks.jpg. Es vēlētos uzzināt, kā labāk rīkoties, lai to labotu, lai rakstā rādītu jauno bildi. --[[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 20.19 (EEST) :Pārdēvēju to sīko bildi par [[:Attēls:Jānis Imaks 2.jpg]]. Tagad rakstā automātiski ir kvalitatīvā bilde. Vispār jau Vikikrātuves uzraugiem ļoti nepatīk, ka tiek ielādēti nezināmu autoru foto — teorētiski kopš fotogrāfa nāves 70 gadi var nebūt pagājuši, tie nav tik veci attēli. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.15 (EEST) ::Liels paldies! ::Sakarā ar Vikikrātuvi, tā ir ļoti nepatīkama situācija, ja bildes tā var noņemt nost. Ja kādreiz uzraugi kārtīgi izies cauri latviešu bildēm, tad raksti angļu un citās vikipēdijās par latviešiem var palikt bez bildēm. Man ļoti nepatika, kad biju uzzinājis par šo rīcību https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Deletion_requests/Files_uploaded_by_%C5%BDeng ::Vai man tādā gadījumā labāk turpināt augšupielādēt bilžu failus caur Latvijas vikipēdiju? Es nezināju, kur to labāk darīt. "Augšupielādēt failu" sadaļā vienkārši bija aicinājums to darīt Vikikrātuvē, lai bildes būtu pieejamas arī citur. [[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 22.51 (EEST) :::Brīvus failus - labāk Commons, kā norādīts aicinājumā. Tādus nebrīvus kā jūsējos - labāk šeit un arī tad nav garantijas. Vikipēdijai tiesu darbi par autortiesībām nav vajadzīgi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::Visu, kas šaubīgs, labāk ielādēt lokāli pie mums. Pat saviem foto formāli var būt pārkāptas autortiesības, jo Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s. Vecajām bildēm — vai nu jābūt zināmam autoram un viņa miršanas gadam (vismaz līdz 1955.), vai fotogrāfijai jābūt pavisam vecai, pirms 1905. gada. Labā ziņa — šādi attēli Vikikrātuvē netiek izdzēsti pavisam, tie automātiski tiek atjaunoti, ja autors ir zināms un paiet tie 70 gadi, vai arī laikam vismaz aptuveni 120 gadi kopš foto uzņemšanas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 12.56 (EEST) ::::Protams, nav nekāda prieka arī mūsu failus kārtot. Tāpēc svarīgi tāpat pielikt jebkādu informāciju par avotu un autoru, ideālā gadījumā šajā veidnē: ::::<code> ::::{{Information ::::| description = ::::| source = ::::| date = ::::| author = ::::| permission = ::::| other_versions = ::::}} ::::</code> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 14.06 (EEST) :::::Atvainojiet, ka turpinu ar šo tēmu traucēt. Es centos informāciju par šo sameklēt internetā, bet es nevarēju atrast konkrētu atbildi. :::::Vai drīkst iesniegt ātro dzēšanas lūgumu vikikrātuvē, lai noņemtu tos dažus (sešus) nebrīvos failus, ko pats tur augšupielādēju, un tad pēc tā tos pašus failus kā jaunus augšupielādēt šeit lokāli? Jo, ja es pareizi saprotu, tad vikikrātuve un lokālā vikipēdijas krātuve nav saistīta, un lokālais fails neskaitīsies kā dublikāts, jo vikikrātuves fails vairs nepastāvēs? :::::Tādā veidā es vēlētos mazināt problēmu iespējamību nākotnē ar vikikrātuves uzraugiem par autortiesībām, lai raksti, kuros es personas bildes pievienoju, nepaliktu bez šīm bildēm. [[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 16.28 (EEST) ::::::Jā, tā būtu OK. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 16.31 (EEST) ::::Sapratu. Liels paldies par informāciju! ::::Vai tās dažas personu bildes, ko jau augšupielādēju vikikrātuvē, lai tur arī paliek? Tās vairs neaugšupielādēt/nekopēt lokāli? [[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 15.41 (EEST) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Jautājums no [[User:Miskaste2025|Miskaste2025]] (2025. gada 23. novembris, plkst. 16.45) == Labdien! Kā var izmainīt lapas nosaukumu jeb kā to sauc. Vajag izmainīt nosaukumā vienu garo patskani uz īso. Meklējo ar google pamācības pavīd angliskais termins "move", kas lapu nedzēš, bet pārvietojot. Paldies. --[[Dalībnieks:Miskaste2025|Miskaste2025]] ([[Dalībnieka diskusija:Miskaste2025|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 16.45 (EET) :Baidos, ka tā raksta galvenā problēma bija nevis kļūda nosaukumā, bet reklāmiska stila iestarpinājumi. Novācu. Pārvietošanu izdarīju, to veic ar izvēlni lapas augšā labajā pusē, kur rakstīts "Vairāk" (vismaz attēlošanas stilā "Vector 2010", nezinu, kāds jums). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 21.10 (EET) ::Paldies, sapratu. [[Dalībnieks:Miskaste2025|Miskaste2025]] ([[Dalībnieka diskusija:Miskaste2025|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 21.32 (EET) == Jautājums no [[User:Zalenieku vesture|Zalenieku vesture]] (2025. gada 15. decembris, plkst. 15.29) == ''Pārvietots uz [[Diskusija:Zaļenieku luterāņu baznīca]]''. == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge; padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|center|550px|frameless]] <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr" style="padding: 1em 2em;"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear {{BASEPAGENAME}}, We are pleased to invite you to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and women. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support *For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. * Join the office hours on 23 January 2026 and connect with the international Team. ([[:m:Event:Wiki Loves Folklore 2026 Office Hours|sign up now]]) If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp;[[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 18.31 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/fnf25&oldid=29949330 --> == Jautājums no [[User:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] (2026. gada 30. Janvāris, plkst. 18.05) == Sveiki! Paldies, ka piekritāt būt mans mentors. Es šobrīd uzlaboju rakstus par Latvijas ekonomiku un valsts institūcijām, galvenokārt pievienojot atsauces un labojot novecojušas saites, izmantojot oficiālus avotus (Likumi.lv, bank.lv, stat.gov.lv). Vai varat ieteikt, kā vislabāk noformēt atsauces ar arhīva saitēm (kad atstāt Webarchive, kad pietiek ar dzīvo saiti), lai labojumi būtu pēc iespējas “droši” un viegli pārbaudāmi? --[[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 18.05 (EET) :@[[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] Ja ir šaubas par avota dzīvotspēju, tad arhīva saiti var pielikt ar roku. Citos gadījumos arhivēšanu veiks automatizēts bots. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 19.34 (EET) ::Paldies par skaidrojumu! Ņemšu vērā. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.56 (EET) == Jautājums no [[User:Ilzze27|Ilzze27]] (2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.00) == Labvakar! Mani interesē izveidot jaunu lapu - par pirmo latviešu meiteņu elementārskolu Rīgā (dibināta 1885. gadā). Es tikko esmu beigusi pētījumu par to, bet secinu, ka nekur internetā nav pat īsa informācija par to. Tāpēc īsu kopsavilkumu par šo elementārskolu es labprāt ievietotu Wikipedia. Ar ko man sākt? Ar cieņu, Ilze --[[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.00 (EET) :@[[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] Labvakar! Avota trūkums ir būtiska problēma. Kur ir plānots publicēt pētījumu? Ļoti iespējams, ka tas pēc tam derēs kā avots. Protams, ka par avotiem der arī grāmatas. Sākt varētu ar rakstu vienas rindkopas apjomā, kurā pateikts svarīgākais. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.04 (EET) ::Daļa no pētījuma būs publicēta grāmatā, kas dienas gaismu ieraudzīs martā. Jā, tāda man doma ir - sākotnēji tikai 1-2 rindkopas par svarīgāko - ka tāda skola tika dibināta, kur tā atradās, kā sauca direktoru, kādus priekšmetus pasniedza un cik bērni skolā mācījās. [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 00.00 (EET) ::Labvakar! Man pavisam vienkāršs jautājums - kā izveidot jaunu lapu? Man kādam jāsūta melnraksts ar sagatavoto tekstu? Būs kāds redaktors? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.15 (EET) :::[[Palīdzība:Īsa lietošanas pamācība]] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.27 (EET) :Kaut kas jau minēts ir, [https://www.rchv.lv/web/par-mums/vesture-un-attistiba te, piemēram]. Un vēl, par "pirmo" - [https://www.literatura.lv/organizacijas/1507029 te ir viena agrāka]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.54 (EET) ::Jā, grāmata tieši būs par Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 140 gadu vēsturi. Šis arī ir vienīgais publiski pieejamais avots šobrīd internetā. Manam un citu pētnieku kopīgajam pētījumam ir atsauces uz dažādiem arhīva dokumentiem un periodika.lv publicētajiem 1880-1914.gada avīžu rakstiem. [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 00.03 (EET) :::Ja gribās tikai pamēģināt, tad var spiest uz šīs sarkanās saites un veidot lapā, kas atveras: [[Dalībnieks:Ilzze27/Smilšu kaste]]. Būs iespēja strādāt "vizuālajā" režīmā (kā Word) vai "vikikoda" kur formatējuma sākumus var norādīt precīzāk (bet jāzina, vai jāprasa LLM, kā to pareizi izdarīt). Kad raksts būs gatavs, tad to varēs pārvietot uz īsta raksta nosaukumu, ko atradīs arī Google. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.24 (EET) ::::Paldies [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.42 (EET) ::::Labvakar! ::::Izveidoju smilškastē šo mazo aprakstu. ::::Man ir jautājumi: ::::1. Kas jādara, lai to publicētu kā visiem redzamu tekstu? ::::2. Vai šim tekstam būs redaktors? ::::3. Kā šo varētu savienot ar RCHV teksta atsauci uz vēsturi? https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Centra_humanit%C4%81r%C4%81_vidusskola - t.i., kurš var pielikt saiti starp RCHV vēsturē minēto Meiteņu skolu un jaunizveidoto rakstu? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 22.16 (EET) :::::Manuprāt - tādā negatavā izskatā viņu labāk nepublicēt, citādi kāds var ņemt un izdzēst kā nenoformētu. Redaktors te ir jebkurš, ieskaitot jūs pašu, un derētu salīdzināt ar to, kā noformēti citi raksti par skolām. Nu vai izlasīt to pašu lietošanas pamācību, tur atbildēts uz visiem jautājumiem :) Infokasti var nelikt, bet vismaz strukturēt rakstu, uzrakstīt ievada definīciju un mazliet vikificēt (salikt iekšsaites uz citiem rakstiem) vajag, un apstiprinošām atsaucēm arī jābūt saliktām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 22.51 (EET) ::::::Tas ir īsais variants, pati pamata informācija. ::::::Atsauces salikšu (uz arhīva dokumentiem un periodiku). Diemžēl šo rakstu nav īsti iespējams strukturēt pēc tā parauga, kā citas Rīgas skolas, jo šī skola sen kā neeksistē, pat ēka sen nojaukta. Tomēr gribētos šai skolai atsevišķu rakstu, jo tā ir pirmā Pilsētas Meiteņu elementārskolas Rīgā, kur mācības notiek latviešu valodā (1885.g.). [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 23.47 (EET) ::::::Labvakar! Raksts smilšukastē ir būtiski papildināts (raksta struktūra, informācija, atsauces). Es labprāt ivietotu arī 2-3 fotogrāfijas, kas vizualē informāciju. Piemēram, varu ievietot 1885. gada avīzes sludinājumu (Baltijas Vēstnesis), kur latviešu meitenes ir aicinātas pieteikties uz skolu. Vai arī skolas ēkas fotogrāfiju, ko pārfotografēju arhīvā (foto autors nav zināms, bet Arhīva fonda lietu varu norādīt). Tāpat arī varu ievietot skolas pārziņu foto no viņu senajām pasēm. Arhīvs ir šos materiālus atļāvis publicēt, tikai jānorāda fonda un lietas numurs. ::::::Kā ir iespējams pievienot fotogrāfijas? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 23.05 (EET) :::::::Arhīvs diezi vai atļāvis publicēt ar brīvo licenci, jo viņi par to neko nezina (publikācija Vikipēdijā nozīmē, ka attēls tiek nodots brīvā lietošanā jebkam, ne tikai Vikipēdijai, un diez vai kāds viņiem to paskaidroja). Bet visdrīzāk fotogrāfiju vecums jau dzēsis autortiesības, tā ka tas nav kritiski. :::::::Starp citu, atsauces liek tekstā attiecīgajās vietās, nevis apakšā - citādi tās nav atsauces. Pašlaik tekstā nav nekādu atsauču un šādā rakstā tās būs vajadzīgas, ievērojot pašpētījumu strīdīgumu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 00.10 (EET) ::::::::Paldies par komentāriem un paskaidrojumiem! Atsauces saliku tekstā, un beigās norādīju gan atsauces, gan izmantotās literatūras sarakstu, pagaidām gan tāds necils. Papildināšu, kad iznāks jaunā grāmata (šo ceturtdien), kuras autori ir gan vēsturnieki, gan Rīgas Skolu muzeja pārstāvji. ::::::::Par foto - tātad es varu pievienot fotogrāfijas? Viena varētu būt periodikas sludinājuma ekrānšāviņš un dažas no arhīva (ko pati pārfotografēju) - piem., viena ir ar skolas ēku, kurai arhīva lietā nebija norādīts fotogrāfs, tikai paraksts, kad uzņemta. [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == Jautājums no [[User:Aija Lielpētere|Aija Lielpētere]] (2026. gada 7. marts, plkst. 16.14) == Labdien! Vēlos izveidot savu pirmo rakstu "Juris Tūns" biogrāfiju sadaļā. Iepazinos ar vadlīnijām un sapratu, ka man vispirms to vajag darīt Smilšu kastē. Šķiet, ka izdarīju - ievietoju tekstu, bildi un izmantotos avotus, saglabāju. Kas ar to notiks tālāk? Kā tas nokļūs no smilšu kastes publiskajā vidē? Ar cieņu Aija --[[Dalībnieks:Aija Lielpētere|Aija Lielpētere]] ([[Dalībnieka diskusija:Aija Lielpētere|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 16.14 (EET) :Jūs izdarījāt pareizi, sākot darbu smilšu kastē, bet tas raksts vēl bija tehniski nelasāmā stāvoklī un es atļāvos to mazliet pielabot (vispār līst svešās smilšu kastēs nav labi, bet nolēmu uztaisīt izņēmumu). Taču gatavs viņš vēl nav - visas tās saites, ko es noliku pie ārējām saitēm, jānoformē kā atsauces pa vienai un jāsaliek tekstā tur, kur tās apstiprina attiecīgo apgalvojumu. Pats teksts (manuprāt - tikai manuprāt!), ja neskaita pārmērīgu info par personas atvasēm, ir normāls diezgan; lai gan var pacelties jautājums par personas pietiekamu nozīmību enciklopēdijai, bet pie pareiza noformējuma, manuprāt, derēs. :Pēc gatavības - atveram [[Juris Tūns]] un pirmkoda režīmā iekopējam tur raksta kodu no smilšu kastes. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 17.59 (EET) :@[[Dalībnieks:Aija Lielpētere|Aija Lielpētere]]: nedaudz papildināju rakstu ar saitēm. Apskatīju atsauču sarakstu — piekrītu, ka tās jāpieliek konkrētiem teikumiem, bet daļa no tām ir tādas, par kurām nekas nav minēts (piemēram, kandidēšana Jūrmalas domes vēlešanās) un citās Juris Tūns vispārīgi pieminēts, bet atsaucei tas nav izmantojams. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 09.59 (EET) == No smilšu kastes uz rakstu? == Labdien! Es esmu iesācēja Wikipedia vietnē, tāpēc man ir jautājums par smilšu kastē izveidotu rakstu ("Pilsētas latviešu meiteņu elementārskola")un to, kā to transferēt par Wikipedia rakstu, ko var redzēt un izlasīt jebkurš interesents. Kā to tehniski izdarīt? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.08 (EET) :@[[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] labajā malā ir saite "Pārvietot". Tad jānomaina "Dalībnieks" uz "(Pamatlapa)" un jāivada jaunais nosaukums. Šajā gadījumā tiks saglabāta arī smilšukastes labojumu vēsture. Ja to nevajag, tad var vienkārši nokopēt smilšu kastes tekstu (vikikodu) un iekopēt jaunā lapā — tajā var nonākt no meklētāja vai spiežot uz sarkanas saites [[Pilsētas latviešu meiteņu elementārskola]]. Sākumlapā ir arī poga "Izveidot rakstu". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 16.28 (EET) == CEE Newsletter is out now! == Dear all, The first CEE Newsletter issue of 2026 is now live, and we are happy to share it with you. The past few months have been anything but quiet across our region. From Wikimedia CEE Spring and the CEE Women Campaign, to cross-border collaborations, youth initiatives, and new ideas taking shape, there is a lot happening -- and this issue brings together many of those stories in one place. You will find highlights from community activities, updates from the CEE Hub, international news, and a wide range of contributions from across the region. It is a good snapshot of what we have been working on together at the start of the year. As always, thank you to everyone who contributed -- by writing, sharing updates, or supporting behind the scenes. Take a moment to explore the issue and see what is going on across the region: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026 As always, we have prepared a Russian version of the same issue: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026/ru Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, Karo <!-- Message sent by User:KGruszczyk-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30270755 --> == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30513878 --> leeqct4j74ehq53vk1bciw83mvx86ss 0 20981 4469321 4453654 2026-05-17T07:00:38Z Vylks 50297 4469321 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''SL Benfica'' | logo = [[Attēls:SL Benfica logo.svg|180px|Logo]] | pilns = ''Sport Lisboa e Benfica'' | iesauka = ''Águias (ērgļi)<br />Encarnados (sarkanie)<br />O Glorioso (The Glorious One)'' | pilsēta = {{Vieta|Portugāle|Lisabona}} | dib = 1904 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 28 | stad = ''[[Estádio da Luz]]'' | ietilp = 65 647 | prez = {{flaga|Portugāle}} [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Žuzē Mouriņu]] | kapteinis = {{flaga|ARG}} [[Nikolass Otamendi]] | līga = ''[[Primeira Liga]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _benfica2526h | pattern_b1 = _benfica2526h | pattern_ra1 = _benfica2526h | pattern_sh1 = _benfica2526h | pattern_so1 = _benfica2526hl | leftarm1 = FE0000 | body1 = FE0000 | rightarm1 = FE0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FE0000 | pattern_la2 = _benfica2526a | pattern_b2 = _benfica2526a | pattern_ra2 = _benfica2526a | pattern_sh2 = _benfica2526a | pattern_so2 = _adidasblackl | leftarm2 = EAE1D8 | body2 = EAE1D8 | rightarm2 = EAE1D8 | shorts2 = EAE1D8 | socks2 = EAE1D8 | pattern_la3 = _benfica2526t | pattern_b3 = _benfica2526t | pattern_ra3 = _benfica2526t | pattern_sh3 = _benfica2526t | pattern_so3 = _adidasredl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFF00 | socks3 = FFFFFF }} '''''Sport Lisboa e Benfica''''' ({{izrunā|spɔɾ liʒˈboɐ i bɐ̃ȷ̃ˈfikɐ}}) ir [[Portugāle]]s sporta klubs no [[Lisabona]]s. Klubs dibināts {{dat|1904|2|28}} ar nosaukumu ''Grupo Sport Lisboa''. Visplašāk ir zināma tā [[futbols|futbola]] komanda, lai gan arī citos sporta veidos, īpaši Portugālē, ir ievērojami panākumi. Komanda spēlē Portugāles futbola čempionāta augstākajā līmenī ''[[Primeira Liga]]'' un savas mājas spēles aizvada ''[[Estádio da Luz]]'' stadionā, kur ir 65&nbsp;647 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldstadiums.com/europe/countries/portugal.shtml |title=Stadiums in Portugal |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=worldstadiums.com |archiveurl=https://www.webcitation.org/68D6nz7WQ?url=http://www.worldstadiums.com/europe/countries/portugal.shtml |archivedate={{dat|2012|06|06||bez}} }}</ref> ''SL Benfica'' futbolisti 38 reizes ir kļuvuši par Portugāles čempioniem, kā arī 26 reizes izcīnījuši Portugāles kausu. Klubam ir labi panākumi arī Eiropas klubu turnīros. Komanda divas reizes ir uzvarējusi [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] (tagad UEFA Čempionu līga), kā arī trīs reizes spēlējusi [[UEFA Eiropas līga]]s finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.slbenfica.pt/futebol/palmares.aspx |title=Palmarés de Futebol |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=SL Benfica |archive-date={{dat|2016|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160118234000/http://www.slbenfica.pt/futebol/palmares.aspx }}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/27052023-portugales_tituletakais_klubs_benfica_atg|title=Portugāles titulētākais klubs "Benfica" atgriežas čempionu tronī|date=2023. gada 27. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesp/port2024.html|title=Portugal 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesp/port2024.html|title=Portugal 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2026|4|12||bez}}'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=UKR|name=[[Anatolijs Trubins]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=POR|name=[[Antoniu Silva]]}} {{Fs player|no=5|pos=MF|nat=ARG|name=[[Enco Barrenečea]]|other=īrē no [[Aston Villa FC|Aston Villa]]}} {{Fs player|no=6|pos=DF|nat=DEN|name=[[Aleksanders Bā]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=POR|name=[[Bruma]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=NOR|name=[[Fredriks Aursness]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=CRO|name=[[Fraņo Ivanovičs]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=UKR|name=[[Heorhijs Sudakovs]]|other=īrē no [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BEL|name=[[Dodi Lukebakio]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=GRE|name=[[Vangelis Pavlidis]]}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=CPV|name=[[Sidnijs Lopešs Kabrals]]}} {{Fs player|no=16|pos=MF|nat=POR|name=[[Manu Silva]]}} {{Fs player|no=17|pos=DF|nat=BIH|name=[[Amars Dedičs]]}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=LUX|name=[[Leandro Barreiro]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=COL|name=[[Ričards Rioss]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=NOR|name=[[Andreass Šelderups]]}} {{Fs player|no=24|pos=GK|nat=POR|name=[[Semjuels Suarešs]]}} {{Fs player|no=25|pos=FW|nat=ARG|name=[[Džanluka Prestjanni]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=SWE|name=[[Samuels Dāls]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=POR|name=[[Rafa Silva]]}} {{Fs player|no=30|pos=DF|nat=ARG|name=[[Nikolass Otamendi]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Fs player|no=39|pos=FW|nat=POR|name=[[Enriki Araužu]]}} {{Fs player|no=44|pos=DF|nat=POR|name=[[Tomašs Araužu]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=POR|name=[[Djogu Ferreira]]}} {{Fs player|no=60|pos=MF|nat=POR|name=[[Nunu Fēlikšs]]}} {{Fs player|no=64|pos=DF|nat=POR|name=[[Gonsalu Oliveira]]}} {{Fs player|no=66|pos=DF|nat=USA|name=[[Džošua Vinders]]}} {{Fs player|no=68|pos=MF|nat=POR|name=[[Žuau Velozu]]}} {{Fs player|no=84|pos=MF|nat=POR|name=[[Žuau Režu]]}} {{Fs player|no=86|pos=MF|nat=POR|name=[[Djogu Priosti]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''''[[Primeira Liga]]'''''<ref name="champions">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portchamp.html |title=Portugal - List of Champions |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (38): 1935–36, 1936–37, 1937–38, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1954–55, 1956–57, 1959–60, 1960–61, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 2004–05, 2009–10, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016-17, 2018–19, 2022-23 ** Vicečempioni (30): 1943–44, 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1951–52, 1952–53, 1955–56, 1958–59, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1977–78, 1978–79, 1981–82, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2002–03, 2003–04, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20, 2023–24 * '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portcuphist.html |title=Portugal - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (26): 1939–40, 1942–43, 1943–44, 1948–49, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1954–55, 1956–57, 1958–59, 1961–62, 1963–64, 1968–69, 1969–70, 1971–72, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1984–85, 1985–86, 1986–87, 1992–93, 1995–96, 2003–04, 2013–14, 2016–17 ** Finālisti (12): 1938–39, 1957–58, 1964–65, 1970–71, 1973–74, 1974–75, 1988–89, 1996–97, 2004–05, 2012–13, 2019-20, 2020-21 * '''Portugāles Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portleagcuphist.html |title=Portugal - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2024–25 * '''Portugāles superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portsupcuphist.html |title=Portugal - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1980, 1985, 1989, 2005, 2014, 2016, 2017, 2019, 2023<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/10082023-di_marijam_uzvaras_varti_portugales_super|title=Di Marijam uzvaras vārti Portugāles Superkausa izcīņā|date=2023. gada 10. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (13): 1981, 1983, 1984, 1986, 1987, 1991, 1993, 1994, 1996, 2004, 2010, 2015, 2020 * '''Portugāles čempionāts (1921–1938)'''<ref name="champions" /> ** Čempioni (3): 1929–30, 1930–31, 1934–35 ** Vicečempioni (1): 1937–38 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1960–61, 1961–62 ** Finālisti (5): 1962–63, 1964–65, 1967–68, 1987–88, 1989–90 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3b.html |title=UEFA Cup |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (3): 1982–83, 2012–13, 2013–14 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (2): 1961, 1962 == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.slbenfica.pt/ Kluba oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} * [https://www.facebook.com/SLBenfica/ Facebook] * [https://int.soccerway.com/teams/portugal/benfica/1679/ Soccerway] * [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=13 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516131948/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=13 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} * [https://www.zerozero.pt/team.php?id=4 zerozero.pt] {{futbols-aizmetnis}} {{PORfutč}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles futbola klubi]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica"]] 68fojb8hy4mvdsz1v6g98a01rm71u76 0 29337 4469140 4281797 2026-05-16T21:34:25Z Votre Provocateur 111653 4469140 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name= Turku valoda |nativename=''Türkçe'' | familycolor=Altajiešu | pronunciation={{IPA|[ˈt̪yɾkˌt͡ʃe]}} | states= {{TUR}},<br />{{ZKTR}},<br />{{BGR}},<br />{{MKD}},<br />{{karogs|Kosova}},<br />{{karogs|Rumānija}},<br />{{karogs|Kipra}},<br />{{karogs|Azerbaidžāna}}<br />un imigrantu kopienas šādās valstīs:<br />{{karogs|Vācija}},<br />{{karogs|Francija}},<br />{{karogs|Nīderlande}},<br />{{karogs|Austrālija}},<br />{{karogs|Uzbekistāna}},<br />{{karogs|Apvienotā Karaliste}},<br />{{karogs|ASV}},<br />{{karogs|Beļģija}},<br />{{karogs|Šveice}},<br />{{karogs|Itālija}},<br />u.c. | speakers=vairāk nekā 63 miljoni<ref name="Languages of the World">{{Grāmatas atsauce |last=Katzner |first=Kenneth |title=The Languages of the World |origyear=1977 |url=http://www.routledge.com/books/The-Languages-of-the-World-isbn9780415250047 |accessdate=2008-09-11 |edition=3rd edition |year=2002 |publisher=Routledge |isbn=0-415-25004-8 |pages=pg 153 |quote=...language of Turkey, spoken by about 60 million...also some 750,000 speakers in Bulgaria, 150,000 in Cyprus, and 100,000 in Greece…in Germany, numbering over 2 million people... }}{{Novecojusi saite}}</ref> | region=[[Anatolija]], [[Kipra]], [[Balkānu pussala|Balkāni]], [[Kaukāzs]], [[Centrāleiropa]], [[Rietumeiropa]] un [[Tuvie Austrumi]] | rank= 23 (dzimtā val.) | fam1=[[Altajiešu valodas|altajiešu]] (strīdīgi) | fam2=[[Tjurku valodas|tjurku]] | fam3=[[Oguzu valodas|oguzu]] | fam4=rietumoguzu | script=[[Latīņu alfabēts]] ([[Turku alfabēts|turku ortogrāfija]]) | nation={{karogs|Turcija}},<br />{{ZKTR}},<br />{{karogs|Kipra}},<br />{{MKD}}{{smallsup|*}}<br />{{karogs|Kosova}}{{smallsup|**}}<br />{{smallsup|*}}<small>Pašvaldībās ar vismaz 20% turkvalodīgo iedzīvotāju</small><br />{{smallsup|**}}<small>Turku valoda ir viena no reģionālajām valodām.</small> |agency = [[Turku valodas asociācija]] | iso1=tr | iso2=tur | iso3=tur | map=[[Attēls:Idioma turco.png|center|frameless|upright=1.25]] }} '''Turku valoda''' (turku: ''Türkçe'' {{IPA2|ˈt̪yɾktʃe}}) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku<ref name="Languages of the World" /> (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko [[tjurku valodas|tjurku valodu]] pēc pratēju skaita. Turkvalodīgie galvenokārt dzīvo [[Turcija|Turcijā]] un [[Kipra|Kiprā]], kā arī nelielas kopienas [[Grieķija|Grieķijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonijas Republikā]], [[Kosova|Kosovā]], [[Albānija|Albānijā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Daži miljoni turkvalodīgo dzīvo arī [[Rietumeiropa]]s valstīs, it īpaši [[Vācija|Vācijā]]. Valodas saknes ir meklējamas [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], pirmie rakstītie avoti turku valodā ir parādījušies pirms 1200 gadiem. Rietumu virzienā tā izplatījās [[osmaņu turku valoda]]s ietekmē [[Osmaņu impērija]]s laikā. [[1928]]. gadā Turcijas Republikas pirmsākuma gados [[Ataturka reformas|Ataturka reforu]] laikā turku valodas pieraksts no [[osmaņu raksts|osmaņu raksta]] tika aizstāts ar [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]]. Turku valodai ir savstarpējas saiknes ar citām oguzu valodām: [[azerbaidžāņu valoda|azeru]], [[turkmēņu valoda|turkmēņu]] un [[kaškaju valoda|kaškaju]] valodu. Saskaitot visus šo valodu pratējus, tās aptver gandrīz 90 miljonus cilvēku. == Klasifikācija == Turku valoda ir oguzu valodu turku apakšgrupas valoda, kurā iekļautas arī [[gagauzu valoda|gagauzu]] un [[korasani turku valoda|horasani turku]] valoda. Oguzu valodu grupa iekļauta tjurku valodu saimē, lai gan vairāki valodnieki uzskata, ka tjurku valodas ir viena no [[altajiešu valodu saime]]s grupām. Turku valodai raksturīga [[Aglutinējoša valoda|aglutinējoša]] [[patskaņu harmonija]] un tās gramatikā nepastāv [[dzimte (gramatika)|dzimtes]]. Parastā teikuma locekļu secība turku valodā — [[teikuma priekšmets]], [[papildinātājs]] un [[darbības vārds]]. Turku valodā tāpat, kā latviešu valodā, otrās personas daudzskaitļa forma tiek lietota arī kā pieklājības forma. == Izplatība == Turku valodu prot iedzīvotāji Turcijā un mazākumtautības 35 valstīs. Turku valoda izplatīta tajās valstīs vai to daļās, kas agrāk piederēja [[Osmaņu impērija]]i, piemēram [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Serbija|Serbijā]], [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonijā]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Grieķija|Grieķijā]] un [[izraēla|Izraēlā]]. [[Vācija|Vācijā]] dzīvo vairāk nekā divi miljoni turkvalodīgo. Ievērojams skaits turkvalodīgo dzīvo arī [[Austrija|Austrijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Šveice|Šveicē]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. [[Desegregācija]]s ietekmē vairums turku izcelsmes imigrantu savās mītnes zemēs vairs neprot tik labi kā Turcijā dzimuši turki. Turku valodu prot gandrīz visi Turcijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet pārējie ir pārsvarā [[kurdi]]. Vairumam Turcijas cittautiešu turku valoda ir otrā valoda un viņiem zināšanu līmenis turku valodā līdzinās dzimtajai valodai. === Valsts valodas statuss === Turku valoda ir oficiālā valsts valoda Turcijā un tā ir arī viena no oficiālajām valsts valodām Kiprā. Tai ir piešķirts arī oficiālās valodas statuss atsevišķās [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonijas]] pašvaldībās, atkarībā no turkvalodīgo skaita attiecīgajā apvidū, kā arī oficiāls statuss [[Kosova]]s Prizrenas rajonā. Turcijā valodas lietojumu uzrauga Turku valodas asociācija (turciski: ''Türk Dil Kurumu''), kuru 1932. gadā dibināja [[Mustafa Kemals Ataturks]]. Iesākumā šo iestādi sauca par Turku valodas izpētes biedrību (turciski: ''Türk Dili Tetkik Cemiyeti''). Asociācijas primārais uzdevums bija īstenot valodas tīrības politiku un tās pirmais uzdevums bija aizvietot aizguvumus no arābu un persiešu valodas ar turku valodas vārdiem, kā arī 1928. gada pāreja uz mūsdienās lietoto jauno turku valodas alfabētu. 1951. gadā asociācija kļuva pilnīgi neatkarīga, atstājot tikai priekšsēdētāja amatā izglītības ministru. Uzreiz pēc 1980. gada valsts apvērsuma, 1983. gada augustā asociāciju atkal pilnībā pārņēma valsts pārraudzībā. === Dialekti === Nacionālistu pamatnostādne bija tāda, ka par oficiālo valsts valodu nosakāms [[Stambula]]s dialekts un tādēļ nenotiek citu dialektu pētniecība. Valsts valodas pamatā ir [[Osmaņu turku valoda]], kas rakstībā līdzinās latīņu burtiem rakstītai arābu valodai, papildinot to ar [[jaunvārdi]]em un, atmetot arābu un persiešu cilmes [[aizguvums|aizguvumus]]. Turku valodu var iedalīt šādos dialektos: * Rumēliešu dialekts (izplatīts [[Rumēlija|Rumēlijā]]); * Kipriešu dialekts (izplatīts [[Kipra|Kiprā]]); * Edirnes dialekts (izplatīts [[Edirne|Edirnē]] un tās apkārtnē); * Austrumu dialekts (izplatīts Turcijas austrumos; mijas ar [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžānu valodu]]); * Melnās jūras dialekts (izplatīts [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē); * Egejas jūras dialekts (izplatīts [[Egejas jūra|Egejas jūras]] piekrastē un nedaudz arī Antaljas apkārtnē); * Dienvidaustrumu dialekts (izplatīts [[Mersina|Mersinas]] austrumu pusē); * Vidusanatolijas dialekts; * Kastamonu dialekts; * Karamanlidesas dialekts (izplatīts [[Grieķija|Grieķijā]], Karamanlidesā). == Skaņas == Turku valodai raksturīga ir patskaņu harmonija, kurā platajiem patskaņiem seko tikai platie, bet šaurajiem — šaurie. Platie patskaņi ir ''a'', ''ı'' (cietais ''i''), ''o'' un ''u'', bet šaurie — ''e'', ''i'', ''ö'' un ''ü''. Vārdā uzsvaru parasti liek uz pirmspēdējo patskani. Turku valodā burtus, tāpat kā latviešu valodā, izrunā tā, kā tos pieraksta un burtu [[izruna]] nav atkarīga no citiem vārdā esošajiem burtiem. === Turku alfabēts === * a — A [a] * b — B [b] * c — C [dʒ] Izrunājams kā latviešu ''dž''.{{nepieciešama atsauce}} * ç — Ç [tʃ] Izrunājams kā angļu ''ch'', vācu ''tsch'', ungāru ''cs'', poļu ''cz'', vācu ''tς''<ref>[[:tr:Ç]]: ''Ch (İngilizce), Tsch (Almanca), Cs (Macarca), Cz (Polonyaca) Τς (Yunanca) gibi.''</ref> vai latviešu ''č''.{{nepieciešama atsauce}} * d — D [d] * e — E [e] * f — F [f] * g — G [g] * ğ — Ğ [ː], [j] un retos gadījumos [ɣ] vai [γ]<ref>[[:en:Ğ#Turkish use]]: ''For example, dağ (mountain) is pronounced like [da:], yağ (oil) is pronounced like [ja:]. The ğ must be located after a vowel and can therefore not be the initial letter of a word. When found after the vowels e, i, ö or ü, the ğ is pronounced like—but not same as—[j]. Also when found between two vowels, it is sometimes pronounced like -but not same as- [j]'. Sometimes g is used incorrectly. In rare cases, the phonetic ɣ (gamma) or the Greek letter γ is used.''</ref> — mīkstais ''g'' (turku: ''yumuşak ge'') ir burts, kuram pašam par sevi nav skaņas, bet pēc patskaņa tas pagarina tā skaņu. Šāds burts ir arī [[azerbaidžāņu valoda|azeru]], [[gruzīnu valoda|gruzīnu]] un [[tatāru valoda|tatāru]] valodās.<ref>[[:tr:Türk alfabesi#Batı dillerinde bulunmayan Türk harfleri]]: ''Ğ/ğ (yumuşak ge) harfinin kendine ait bir sesi yoktur, yalnızca kendisinden önce gelen ünlü harfi uzatmakta kullanılır. Bu harf Türkçe sözcüklerin başında yeralmaz. Türkçenin dışında Azeri Türkçesi, Gürcüce ve Tatarca dillerinde kullanılmaktadır.''</ref> Piemēram, vārds ''dağ'' /daː/ izrunājams kā ''dā''. Savukārt pēc burtiem e, i, ö un ü, burts ''ğ'' izrunājams kā ''j''.<ref>[[:tr:Ğ]]: ''Belli bir sesi yoktur, kendisinden önce ya da sonra gelen ünlü harflere göre kullanılır. Örnek olarak, dağ sözcüğü daa gibi okunur. Eğer e, i, ö veya ü harflerinden sonra gelirse y gibi okunur. İki ünlünün arasında yer alıyorsa bazen yine de y olarak okunur (eğri vb.).''</ref> * h — H [h] * ı — I [ɯ] [[Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis]].<ref>[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts#Patskaņi]]</ref><ref>[[:en:Close back unrounded vowel]]</ref> * i — İ [i] * j — J [ʒ] Izrunājams kā latviešu ''ž''.{{nepieciešama atsauce}} * k — K [k] * l — L [l] * m — M [m] * n — N [n] * o — O [ɔ] Īss vaļējs ''o'', piem. kā vārdā ''stop''. * ö — Ö [øː] Tāds pats kā [[ungāru valoda|ungāru]] Ő /øː/ — izrunā kā garu diftongu ''oe''.<ref>[[:tr:Ö]]: ''Macarcada kullanılan Ő harfi ise Ö sesini uzun okutur.'' [[:en:Hungarian alphabet]]: ''Ő ő /øː/ Not used in English; a longer, more closed variant of Ö.''</ref> * p — P [p] * r — R [ɾ] * s — S [s] * ş — Ş [ʃ] Izrunājams kā itāļu ''sc''(i), francūžu ''ch'', angļu ''sh'', vācu ''sch'', galīciešu ''x'',<ref>[[:tr:Türk alfabesi#Batı dillerinde bulunmayan Türk harfleri]]: ''Ş/ş harfinin sesi, İtalyancada sc(i), Fransızcada ch, İngilizcede sh, Almancada sch ve Galiçyacada x harfleriyle elde edilir.''</ref> vai kā latviešu ''š''.{{nepieciešama atsauce}} * t — T [t] * u — U [u] * ü — Ü [yː] Tāds pats kā [[ungāru valoda|ungāru]] Ű /yː/ izrunā kā garu diftongu ''ue''.<ref>[[:tr:Ü]]: ''Macarcada kullanılan Ű harfi ise Ü sesini uzun okutur.'' [[:en:Hungarian alphabet]]: ''Ű ű /yː/''.</ref> * v — V [v] * y — Y [j] * z — Z [z] ==== Papildus burti ==== * â — Â [ɑː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa, izņemot tad, ja tas seko līdzskaņiem L, K un G.<ref>[[:tr:Â]]</ref> * î — Î [iː] Arī šo burtu turku valodas rakstībā lieto reti. Ja î viens pats veido galotni, tad to aizvieto ar mūsdienu turku galotni -sel/-sal, piem. ''Dinî'' — ''Dinsel''; ''Ailevî'' — ''Ailesel''.<ref>[[:tr:Î]]</ref> * û — Û [uː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa.<ref>[[:tr:Û]]</ref> === Līdzskaņi === {| class="wikitable" |+ '''Turku valodas līdzskaņu fonēmas''' |- ! ! colspan="2" | [[lūpenis]] ! colspan="2" | [[labiodentāls līdzskanis|labiodentāls]] ! colspan="2" | [[dentāls līdzskanis|dentāls]] ! colspan="2" | [[alveolārs līdzskanis|alveolārs]] ! colspan="2" | [[postalveolārs līdzskanis|postalveolārs]] ! colspan="2" | [[Palatāls līdzskanis|palatāls]] ! colspan="2" | [[velārs līdzskanis|velārs]] ! colspan="2" | [[glotāls līdzskanis|glotāls]] |- align=center |eksplozīvi | {{IPA|p}} | {{IPA|b}} | colspan="2" | | {{IPA|t̪}} | {{IPA|d̪}} | colspan="2" | | colspan="2" | | {{IPA|c}} | {{IPA|ɟ}} | {{IPA|k}} | {{IPA|ɡ}} | colspan="2" | |- align=center |nāseņi | colspan="2" | {{IPA|m}} | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|n}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |berzeņi | colspan="2" | | {{IPA|f}} | {{IPA|v}} | {{IPA|s}} | {{IPA|z}} | colspan="2" | | {{IPA|ʃ}} | {{IPA|ʒ}} | colspan="2" | | | {{IPA|ɣ}} | {{IPA|h}} | |- align=center |afrikātas | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | {{IPA|ʧ}} | {{IPA|ʤ}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |troksneņi | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|ɾ}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |spraudzeņi | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|j}} | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |laterālie<br />papildinošie | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|ɫ}} | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|l}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |} Mīkstais g (''yumuşak g''), "ğ" turku valodā nekad nav vārda sākumā un vienmēr seko tikai patskanim. Ja tam seko cits līdzskanis vai tas ir vārda beigās, tad tas pagarina pirms tā esošo patskani. === Patskaņi === {| align="right" !align="right"| |- |[[Attēls:Turkish_vowel_chart.png]] |} Turku valodas patskaņi ir a, e, i, ı, o, ö, u un ü. Valodā nepastāv diftongi un, diviem patskaņiem kopā esot, tie katrs saglabā savu skaņu. == Gramatika == Turku ir aglutinējoša valoda un tādēļ tajā ir daudzi viens otru papildinoši priedēkļi. Vārdā var būt daudzi priedēkļi un tos var pielietot, veidojot jaunus vārdus (no lietvārda var izveidot darbības vārdu un otrādi). === Lietvārdi un īpašības vārdi === Turku valodā lietvārdu galotnes norāda piederības personu. Valodai ir sešas deklinācijas (galotnes pievieno saskaņā ar patskaņu harmonijas likumiem): * nominatīvs; * ģenitīvs (galotne ''-ın'', ''-in'', ''-un'' vai ''-ün''); * datīvs (galotne ''-a'' vai ''-e''); * akuzatīvs (''-ı'', ''-i'', ''-u'' vai ''-ü''); * ablatīvs (''-den'' vai ''-dan''); * lokatīvs (''-de'' vai ''-da''); * instrumentālis. Visiem lietvārdiem galotnes tiek pievienotas vienādi, pievienojot to galotni, kas saskan ar iepriekšējo patskani, turklāt, ablatīvā un lokatīvā atšķiras galotnes līdzskanis ''hava'' (gaiss) + ''-da'' (lokatīva priedēklis) = ''havada'' (gaisā), bet, ''ağaç'' (koks) + ''-da'' (kolatīva priedēklos) = ''ağaçta'' (kokā), nevis ''ağaçda''. Turklāt, lietvārdiem pievieno arī piederības priedēkli, kas norāda lietvārda piederības personu. {|border="0" | {|class = "wikitable" |- !Turku !Latviešu |- |''ev'' |māja |- |''evler'' |mājas |- |''evin'' |tava māja |- |''eviniz'' |Jūsu māja |- |''evim'' |mana māja |- |''evimde'' |manā mājā |- |''evinde'' |tavā mājā |- |''evinizde'' |Jūsu mājā |- |''evimizde'' |mūsu māja |- |''Evindeyim'' |es tavā mājā |- |''Evinizdeyim'' |es Jūsu mājā |- |''Evindeyiz'' |mēs tavā mājā |- |''Evinizdeyiz'' |mēs Jūsu mājā |- |''Evimizdeyiz'' |mēs mūsu mājā |} | {|class = "wikitable" |- !Turku !Latviešu |- |''üzüm'' |vīnoga |- |''üzümüm'' |mana vīnoga |- |''üzümün'' |tava vīnoga |- |''üzümü'' |viņa/viņas/tā vīnoga |- |''üzümümüz'' |mūsu vīnoga |- |''üzümünüz'' |Jūsu vīnoga |- |''üzümleri'' |viņu vīnoga |- |''üzümümüzün'' |no mūsu vīnogas- |- |} |} Turku valodā īpašības vārdi nav deklinējami, bet tie ļoti bieži ir arī lietvārdi un tad tie ir deklinējami. Ja tie ir apzīmētāji, tad tie ir pirms apzīmējamā lietvārda. Piederība turku valodā tiek izteikta ar tādām gramatiskajām formām, kas izteiktas pēc principa „būt” un „nebūt”. Lai arī ''var'' un ''yok'' nozīmē „ir” un „nav”, vārdi ''vardı'' un ''yoktu'' ir to tagadnes preteriti, bet ''olacak'' un ''olmayacak'' ir — nākotnes. Tādēļ turku valodā ir neparasta teikuma uzbūve un teikums: „Manam kaķim nebija kurpju” turku valodā skanētu šādi: : kedi + -m + -in ayak + kab(ı) + -lar + -ı yok + -tu : (''kedimin ayakkabıları yoktu'') Latviski tas skanētu šādi: ''kaķ-a-man-a kāj-apseg-u nav-bija''. === Personu vietniekvārdi === {|class = "wikitable" |- !Turciski !Latviski |- |''Ben'' |align="right"|es |- |''Sen'' |align="right"|tu |- |''O'' |align="right"|viņš, viņa, tas |- |''Biz'' |align="right"|mēs |- |''Siz'' |align="right"|jūs, Jūs |- |''Onlar'' |align="right"|viņi, viņas, tie |} === Darbības vārdi === Turku valodā darbības vārds, tāpat kā latviešu valodā, norāda darītāju. Tie var būt nolieguma un arī pasīvi. Turku valodā darbības vārds var norādīt laiku, izteiksmi un darbības veidu. Tas var būt progresīvs, vajadzības, aorists, nākotnes, tagadnes, pagātnes, kondicionālis, pavēles vai vēlējuma. {|class = "wikitable" |- !Turciski !Latviski |- |''gel-'' |align="right"|nākt |- |''gelmi-'' |align="right"|nenākt |- |''geleme-'' |align="right"|nevar nākt |- |''gelebil-'' |align="right"|var nākt |- |''Gelememiş'' |align="right"|Viņš/viņa acīmredzot nevarēja nākt. |- |''Gelememişti'' |align="right"|Viņš/viņa nevarēja nākt. |- |''Gelememiştiniz'' |align="right"|Jūs nevarējāt nākt. |- |''Gelememiş miydiniz?'' |align="right"|Vai jūs nevarējāt nākt? |} Visiem turku vārdiem konjugācijas ir vienādas, izņemot nekārtnos darbības vārdus un nepietiekamo vārdu ''i-''. === Patskaņu harmonija === Turku valodā patskaņu harmonija tiek panākta, nosakot, ka turku valodas pamata vārdā līdztekus ir tikai platie (a, ı, o, u) patskaņi vai šaurie (e, i, ö, ü). Piemēram, turku valodā priedēkļa apzīmējums ''-den'' nozīmē gan ''-dan'', gan ''-den'' (atbilstoši patskaņu harmonijas likumam) un apzīmējums ''-iniz'' nozīmē: ''-ınız'', ''-iniz'', ''-unuz'', vai ''-ünüz''. {| align="right" class="wikitable" style="margin-left: 1em" |- ! || colspan="2" | platie || colspan="2" | šaurie |- ! || neapaļie || apaļie || neapaļie || apaļie |- ! augstie | i || ü || ı || u |- ! zemie | e || ö || a || o |- |} Turku valodā patskaņus iedala divējādi: pēc tā vai tie ir plati vai šauri un pēc tā, vai tie ir apaļie vai neapaļie. === Vārdu kārtība === Vārdu kārtība turku valodā: teikuma priekšmets — izteicējs — darbības vārds. Šāda vārdu kārtība ir arī [[Japāņu valoda|japāņu valodā]] un [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. Vārdu kārtība var būt arī savādāka, atkarībā no tā, kurš ir svarīgākais. Gramatika nosaka, ka „jebkurš vārds, kas ir pirms darbības vārda ir svarīgākais. Piemēram, teikumā: „Ali aizgāja '''uz skolu'''” likts uzsvars uz vārdu „skola” un turciski ir: „''Ali okula gitti''”. Ja likts uzsvars uz Ali: „Uz skolu aizgāja '''Ali'''”, tad turciski ir: „''Okula Ali gitti''” un nozīmētu ''tas ir Ali, kas aizgāja uz skolu''. == Vārdu krājums == Turku valodā ļoti izteikta ir tās aglutinējošā daba un tajā brīvi no esošajām vārdu saknēm var kombinēt jaunus vārdus. Vairums turku vārdu radušies no neliela vārdu krājuma, pievienojot priedēkļus. {|class = "wikitable" |- !Turciski !Daļas !Latviski !Vārdšķira |- |''göz'' |''göz'' |acs |lietvārds |- |''gözlük'' |''göz + -lük'' |brilles |lietvārds |- |''gözlükçü'' |''göz + -lük + -çü'' |briļļu pārdevējs |lietvārds |- |''gözlükçülük'' |''göz + -lük + -çü + -lük'' |briļļu tirdzniecība |lietvārds |- |''gözlüklenmek'' |''göz + -lük + -len + -mek'' |kļūt par briļļu īpašnieku |darbības vārds |- |''gözlem'' |''göz + -lem'' |skatījums |lietvārds |- |''gözlemek'' |''göz + -le + -mek'' |skatīties |darbības vārds |- |''gözlemci'' |''göz + -lem + -ci'' |skatītājs |lietvārds |} {|class = "wikitable" |- !Turciski !Daļas !Latviski !Vārdšķira |- |''yat-'' |''yat-'' |gulēt |darbības vārds |- |''yatık'' |''yat- + -(ı)k'' |gulošs |īpašības vārds |- |''yatak'' |''yat- + -ak'' |guļvieta, gulta |lietvārds |- |''yatay'' |''yat- + -ay'' |guļus (horizontāli) |lietvārds |- |''yatkın'' |''yat- + -gın'' |pieslējies |lietvārds |- |''yatır-'' |''yat- + -(ı)r-'' |guldīt |darbības vārds |- |''yatırım'' |''yat- + -(ı)r- + -(ı)m'' |guldīts, noguldījums |lietvārds |- |''yatırımsız'' |''yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -sız'' |bez noguldījuma |īpašības vārds |- |''yatırımcı'' |''yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -cı'' |noguldītājs |lietvārds |} Tāpat kā vācu valodā, arī turku valodā no diviem vārdiem tiek izveidoti savienojumi, kas veido patstāvīgus vārdus. {|class = "wikitable" |- !Turciski !Latviski !Pamatvārdi !Nozīme |- |''Pazartesi'' |pirmdiena |''Pazar'' (svētdiena) un ''ertesi'' (pēc) |pēc svētdienas |- |''bilgisayar'' |dators |''bilgi'' (informācija) un ''say-'' (skaitīt) |informācijas skaitītājs |- |''gökdelen'' |debesskrāpis |''gök'' (debesis) un ''del-'' (caurdurt) |Debesu dūrējs |- |''başparmak'' |īkšķis |''baş'' (galvenais) un ''parmak'' (pirms) |galvenais pirksts |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} {{Portāls2|Turcija}} {{Turcijas tēmas}} {{tjurku valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Oguzu valodas]] [[Kategorija:Turcijas valodas]] [[Kategorija:Kipras valodas]] [[Kategorija:Turku valoda]] ndcwv3nrry2dzshlgb7e67c9tulyktz 4469141 4469140 2026-05-16T21:34:44Z Votre Provocateur 111653 4469141 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name= Turku valoda |nativename=''Türkçe'' | familycolor=Altajiešu | pronunciation={{IPA|[ˈt̪yɾkˌt͡ʃe]}} | states= {{TUR}},<br />{{ZKTR}},<br />{{BGR}},<br />{{MKD}},<br />{{karogs|Kosova}},<br />{{karogs|Rumānija}},<br />{{karogs|Kipra}},<br />{{karogs|Azerbaidžāna}}<br />un imigrantu kopienas šādās valstīs:<br />{{karogs|Vācija}},<br />{{karogs|Francija}},<br />{{karogs|Nīderlande}},<br />{{karogs|Austrālija}},<br />{{karogs|Uzbekistāna}},<br />{{karogs|Apvienotā Karaliste}},<br />{{karogs|ASV}},<br />{{karogs|Beļģija}},<br />{{karogs|Šveice}},<br />{{karogs|Itālija}},<br />u.c. | speakers=vairāk nekā 63 miljoni<ref name="Languages of the World">{{Grāmatas atsauce |last=Katzner |first=Kenneth |title=The Languages of the World |origyear=1977 |url=http://www.routledge.com/books/The-Languages-of-the-World-isbn9780415250047 |accessdate=2008-09-11 |edition=3rd edition |year=2002 |publisher=Routledge |isbn=0-415-25004-8 |pages=pg 153 |quote=...language of Turkey, spoken by about 60 million...also some 750,000 speakers in Bulgaria, 150,000 in Cyprus, and 100,000 in Greece…in Germany, numbering over 2 million people... }}{{Novecojusi saite}}</ref> | region=[[Anatolija]], [[Kipra]], [[Balkānu pussala|Balkāni]], [[Kaukāzs]], [[Centrāleiropa]], [[Rietumeiropa]] un [[Tuvie Austrumi]] | rank= 23 (dzimtā val.) | fam1=[[Altajiešu valodas|altajiešu]] (strīdīgi) | fam2=[[Tjurku valodas|tjurku]] | fam3=[[Oguzu valodas|oguzu]] | fam4=rietumoguzu | script=[[Latīņu alfabēts]] ([[Turku alfabēts|turku ortogrāfija]]) | nation={{karogs|Turcija}},<br />{{ZKTR}},<br />{{karogs|Kipra}},<br />{{MKD}}{{smallsup|*}}<br />{{karogs|Kosova}}{{smallsup|**}}<br />{{smallsup|*}}<small>Pašvaldībās ar vismaz 20% turkvalodīgo iedzīvotāju</small><br />{{smallsup|**}}<small>Turku valoda ir viena no reģionālajām valodām.</small> |agency = [[Turku valodas asociācija]] | iso1=tr | iso2=tur | iso3=tur | map=[[Attēls:Idioma turco.png|center|frameless|upright=1.25]] }} '''Turku valoda''' (turku: ''Türkçe'' {{IPA2|ˈt̪yɾktʃe}}) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku<ref name="Languages of the World" /> (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko [[tjurku valodas|tjurku valodu]] pēc pratēju skaita. Turkvalodīgie galvenokārt dzīvo [[Turcija|Turcijā]] un [[Kipra|Kiprā]], kā arī nelielas kopienas [[Grieķija|Grieķijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonijas Republikā]], [[Kosova|Kosovā]], [[Albānija|Albānijā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Daži miljoni turkvalodīgo dzīvo arī [[Rietumeiropa]]s valstīs, it īpaši [[Vācija|Vācijā]]. Valodas saknes ir meklējamas [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], pirmie rakstītie avoti turku valodā ir parādījušies pirms 1200 gadiem. Rietumu virzienā tā izplatījās [[osmaņu turku valoda]]s ietekmē [[Osmaņu impērija]]s laikā. [[1928]]. gadā Turcijas Republikas pirmsākuma gados [[Ataturka reformas|Ataturka reformu]] laikā turku valodas pieraksts no [[osmaņu raksts|osmaņu raksta]] tika aizstāts ar [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]]. Turku valodai ir savstarpējas saiknes ar citām oguzu valodām: [[azerbaidžāņu valoda|azeru]], [[turkmēņu valoda|turkmēņu]] un [[kaškaju valoda|kaškaju]] valodu. Saskaitot visus šo valodu pratējus, tās aptver gandrīz 90 miljonus cilvēku. == Klasifikācija == Turku valoda ir oguzu valodu turku apakšgrupas valoda, kurā iekļautas arī [[gagauzu valoda|gagauzu]] un [[korasani turku valoda|horasani turku]] valoda. Oguzu valodu grupa iekļauta tjurku valodu saimē, lai gan vairāki valodnieki uzskata, ka tjurku valodas ir viena no [[altajiešu valodu saime]]s grupām. Turku valodai raksturīga [[Aglutinējoša valoda|aglutinējoša]] [[patskaņu harmonija]] un tās gramatikā nepastāv [[dzimte (gramatika)|dzimtes]]. Parastā teikuma locekļu secība turku valodā — [[teikuma priekšmets]], [[papildinātājs]] un [[darbības vārds]]. Turku valodā tāpat, kā latviešu valodā, otrās personas daudzskaitļa forma tiek lietota arī kā pieklājības forma. == Izplatība == Turku valodu prot iedzīvotāji Turcijā un mazākumtautības 35 valstīs. Turku valoda izplatīta tajās valstīs vai to daļās, kas agrāk piederēja [[Osmaņu impērija]]i, piemēram [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Serbija|Serbijā]], [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonijā]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Grieķija|Grieķijā]] un [[izraēla|Izraēlā]]. [[Vācija|Vācijā]] dzīvo vairāk nekā divi miljoni turkvalodīgo. Ievērojams skaits turkvalodīgo dzīvo arī [[Austrija|Austrijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Šveice|Šveicē]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. [[Desegregācija]]s ietekmē vairums turku izcelsmes imigrantu savās mītnes zemēs vairs neprot tik labi kā Turcijā dzimuši turki. Turku valodu prot gandrīz visi Turcijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet pārējie ir pārsvarā [[kurdi]]. Vairumam Turcijas cittautiešu turku valoda ir otrā valoda un viņiem zināšanu līmenis turku valodā līdzinās dzimtajai valodai. === Valsts valodas statuss === Turku valoda ir oficiālā valsts valoda Turcijā un tā ir arī viena no oficiālajām valsts valodām Kiprā. Tai ir piešķirts arī oficiālās valodas statuss atsevišķās [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonijas]] pašvaldībās, atkarībā no turkvalodīgo skaita attiecīgajā apvidū, kā arī oficiāls statuss [[Kosova]]s Prizrenas rajonā. Turcijā valodas lietojumu uzrauga Turku valodas asociācija (turciski: ''Türk Dil Kurumu''), kuru 1932. gadā dibināja [[Mustafa Kemals Ataturks]]. Iesākumā šo iestādi sauca par Turku valodas izpētes biedrību (turciski: ''Türk Dili Tetkik Cemiyeti''). Asociācijas primārais uzdevums bija īstenot valodas tīrības politiku un tās pirmais uzdevums bija aizvietot aizguvumus no arābu un persiešu valodas ar turku valodas vārdiem, kā arī 1928. gada pāreja uz mūsdienās lietoto jauno turku valodas alfabētu. 1951. gadā asociācija kļuva pilnīgi neatkarīga, atstājot tikai priekšsēdētāja amatā izglītības ministru. Uzreiz pēc 1980. gada valsts apvērsuma, 1983. gada augustā asociāciju atkal pilnībā pārņēma valsts pārraudzībā. === Dialekti === Nacionālistu pamatnostādne bija tāda, ka par oficiālo valsts valodu nosakāms [[Stambula]]s dialekts un tādēļ nenotiek citu dialektu pētniecība. Valsts valodas pamatā ir [[Osmaņu turku valoda]], kas rakstībā līdzinās latīņu burtiem rakstītai arābu valodai, papildinot to ar [[jaunvārdi]]em un, atmetot arābu un persiešu cilmes [[aizguvums|aizguvumus]]. Turku valodu var iedalīt šādos dialektos: * Rumēliešu dialekts (izplatīts [[Rumēlija|Rumēlijā]]); * Kipriešu dialekts (izplatīts [[Kipra|Kiprā]]); * Edirnes dialekts (izplatīts [[Edirne|Edirnē]] un tās apkārtnē); * Austrumu dialekts (izplatīts Turcijas austrumos; mijas ar [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžānu valodu]]); * Melnās jūras dialekts (izplatīts [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē); * Egejas jūras dialekts (izplatīts [[Egejas jūra|Egejas jūras]] piekrastē un nedaudz arī Antaljas apkārtnē); * Dienvidaustrumu dialekts (izplatīts [[Mersina|Mersinas]] austrumu pusē); * Vidusanatolijas dialekts; * Kastamonu dialekts; * Karamanlidesas dialekts (izplatīts [[Grieķija|Grieķijā]], Karamanlidesā). == Skaņas == Turku valodai raksturīga ir patskaņu harmonija, kurā platajiem patskaņiem seko tikai platie, bet šaurajiem — šaurie. Platie patskaņi ir ''a'', ''ı'' (cietais ''i''), ''o'' un ''u'', bet šaurie — ''e'', ''i'', ''ö'' un ''ü''. Vārdā uzsvaru parasti liek uz pirmspēdējo patskani. Turku valodā burtus, tāpat kā latviešu valodā, izrunā tā, kā tos pieraksta un burtu [[izruna]] nav atkarīga no citiem vārdā esošajiem burtiem. === Turku alfabēts === * a — A [a] * b — B [b] * c — C [dʒ] Izrunājams kā latviešu ''dž''.{{nepieciešama atsauce}} * ç — Ç [tʃ] Izrunājams kā angļu ''ch'', vācu ''tsch'', ungāru ''cs'', poļu ''cz'', vācu ''tς''<ref>[[:tr:Ç]]: ''Ch (İngilizce), Tsch (Almanca), Cs (Macarca), Cz (Polonyaca) Τς (Yunanca) gibi.''</ref> vai latviešu ''č''.{{nepieciešama atsauce}} * d — D [d] * e — E [e] * f — F [f] * g — G [g] * ğ — Ğ [ː], [j] un retos gadījumos [ɣ] vai [γ]<ref>[[:en:Ğ#Turkish use]]: ''For example, dağ (mountain) is pronounced like [da:], yağ (oil) is pronounced like [ja:]. The ğ must be located after a vowel and can therefore not be the initial letter of a word. When found after the vowels e, i, ö or ü, the ğ is pronounced like—but not same as—[j]. Also when found between two vowels, it is sometimes pronounced like -but not same as- [j]'. Sometimes g is used incorrectly. In rare cases, the phonetic ɣ (gamma) or the Greek letter γ is used.''</ref> — mīkstais ''g'' (turku: ''yumuşak ge'') ir burts, kuram pašam par sevi nav skaņas, bet pēc patskaņa tas pagarina tā skaņu. Šāds burts ir arī [[azerbaidžāņu valoda|azeru]], [[gruzīnu valoda|gruzīnu]] un [[tatāru valoda|tatāru]] valodās.<ref>[[:tr:Türk alfabesi#Batı dillerinde bulunmayan Türk harfleri]]: ''Ğ/ğ (yumuşak ge) harfinin kendine ait bir sesi yoktur, yalnızca kendisinden önce gelen ünlü harfi uzatmakta kullanılır. Bu harf Türkçe sözcüklerin başında yeralmaz. Türkçenin dışında Azeri Türkçesi, Gürcüce ve Tatarca dillerinde kullanılmaktadır.''</ref> Piemēram, vārds ''dağ'' /daː/ izrunājams kā ''dā''. Savukārt pēc burtiem e, i, ö un ü, burts ''ğ'' izrunājams kā ''j''.<ref>[[:tr:Ğ]]: ''Belli bir sesi yoktur, kendisinden önce ya da sonra gelen ünlü harflere göre kullanılır. Örnek olarak, dağ sözcüğü daa gibi okunur. Eğer e, i, ö veya ü harflerinden sonra gelirse y gibi okunur. İki ünlünün arasında yer alıyorsa bazen yine de y olarak okunur (eğri vb.).''</ref> * h — H [h] * ı — I [ɯ] [[Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis]].<ref>[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts#Patskaņi]]</ref><ref>[[:en:Close back unrounded vowel]]</ref> * i — İ [i] * j — J [ʒ] Izrunājams kā latviešu ''ž''.{{nepieciešama atsauce}} * k — K [k] * l — L [l] * m — M [m] * n — N [n] * o — O [ɔ] Īss vaļējs ''o'', piem. kā vārdā ''stop''. * ö — Ö [øː] Tāds pats kā [[ungāru valoda|ungāru]] Ő /øː/ — izrunā kā garu diftongu ''oe''.<ref>[[:tr:Ö]]: ''Macarcada kullanılan Ő harfi ise Ö sesini uzun okutur.'' [[:en:Hungarian alphabet]]: ''Ő ő /øː/ Not used in English; a longer, more closed variant of Ö.''</ref> * p — P [p] * r — R [ɾ] * s — S [s] * ş — Ş [ʃ] Izrunājams kā itāļu ''sc''(i), francūžu ''ch'', angļu ''sh'', vācu ''sch'', galīciešu ''x'',<ref>[[:tr:Türk alfabesi#Batı dillerinde bulunmayan Türk harfleri]]: ''Ş/ş harfinin sesi, İtalyancada sc(i), Fransızcada ch, İngilizcede sh, Almancada sch ve Galiçyacada x harfleriyle elde edilir.''</ref> vai kā latviešu ''š''.{{nepieciešama atsauce}} * t — T [t] * u — U [u] * ü — Ü [yː] Tāds pats kā [[ungāru valoda|ungāru]] Ű /yː/ izrunā kā garu diftongu ''ue''.<ref>[[:tr:Ü]]: ''Macarcada kullanılan Ű harfi ise Ü sesini uzun okutur.'' [[:en:Hungarian alphabet]]: ''Ű ű /yː/''.</ref> * v — V [v] * y — Y [j] * z — Z [z] ==== Papildus burti ==== * â — Â [ɑː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa, izņemot tad, ja tas seko līdzskaņiem L, K un G.<ref>[[:tr:Â]]</ref> * î — Î [iː] Arī šo burtu turku valodas rakstībā lieto reti. Ja î viens pats veido galotni, tad to aizvieto ar mūsdienu turku galotni -sel/-sal, piem. ''Dinî'' — ''Dinsel''; ''Ailevî'' — ''Ailesel''.<ref>[[:tr:Î]]</ref> * û — Û [uː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa.<ref>[[:tr:Û]]</ref> === Līdzskaņi === {| class="wikitable" |+ '''Turku valodas līdzskaņu fonēmas''' |- ! ! colspan="2" | [[lūpenis]] ! colspan="2" | [[labiodentāls līdzskanis|labiodentāls]] ! colspan="2" | [[dentāls līdzskanis|dentāls]] ! colspan="2" | [[alveolārs līdzskanis|alveolārs]] ! colspan="2" | [[postalveolārs līdzskanis|postalveolārs]] ! colspan="2" | [[Palatāls līdzskanis|palatāls]] ! colspan="2" | [[velārs līdzskanis|velārs]] ! colspan="2" | [[glotāls līdzskanis|glotāls]] |- align=center |eksplozīvi | {{IPA|p}} | {{IPA|b}} | colspan="2" | | {{IPA|t̪}} | {{IPA|d̪}} | colspan="2" | | colspan="2" | | {{IPA|c}} | {{IPA|ɟ}} | {{IPA|k}} | {{IPA|ɡ}} | colspan="2" | |- align=center |nāseņi | colspan="2" | {{IPA|m}} | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|n}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |berzeņi | colspan="2" | | {{IPA|f}} | {{IPA|v}} | {{IPA|s}} | {{IPA|z}} | colspan="2" | | {{IPA|ʃ}} | {{IPA|ʒ}} | colspan="2" | | | {{IPA|ɣ}} | {{IPA|h}} | |- align=center |afrikātas | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | {{IPA|ʧ}} | {{IPA|ʤ}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |troksneņi | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|ɾ}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |spraudzeņi | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|j}} | colspan="2" | | colspan="2" | |- align=center |laterālie<br />papildinošie | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|ɫ}} | colspan="2" | | colspan="2" | {{IPA|l}} | colspan="2" | | colspan="2" | | colspan="2" | |} Mīkstais g (''yumuşak g''), "ğ" turku valodā nekad nav vārda sākumā un vienmēr seko tikai patskanim. Ja tam seko cits līdzskanis vai tas ir vārda beigās, tad tas pagarina pirms tā esošo patskani. === Patskaņi === {| align="right" !align="right"| |- |[[Attēls:Turkish_vowel_chart.png]] |} Turku valodas patskaņi ir a, e, i, ı, o, ö, u un ü. Valodā nepastāv diftongi un, diviem patskaņiem kopā esot, tie katrs saglabā savu skaņu. == Gramatika == Turku ir aglutinējoša valoda un tādēļ tajā ir daudzi viens otru papildinoši priedēkļi. Vārdā var būt daudzi priedēkļi un tos var pielietot, veidojot jaunus vārdus (no lietvārda var izveidot darbības vārdu un otrādi). === Lietvārdi un īpašības vārdi === Turku valodā lietvārdu galotnes norāda piederības personu. Valodai ir sešas deklinācijas (galotnes pievieno saskaņā ar patskaņu harmonijas likumiem): * nominatīvs; * ģenitīvs (galotne ''-ın'', ''-in'', ''-un'' vai ''-ün''); * datīvs (galotne ''-a'' vai ''-e''); * akuzatīvs (''-ı'', ''-i'', ''-u'' vai ''-ü''); * ablatīvs (''-den'' vai ''-dan''); * lokatīvs (''-de'' vai ''-da''); * instrumentālis. Visiem lietvārdiem galotnes tiek pievienotas vienādi, pievienojot to galotni, kas saskan ar iepriekšējo patskani, turklāt, ablatīvā un lokatīvā atšķiras galotnes līdzskanis ''hava'' (gaiss) + ''-da'' (lokatīva priedēklis) = ''havada'' (gaisā), bet, ''ağaç'' (koks) + ''-da'' (kolatīva priedēklos) = ''ağaçta'' (kokā), nevis ''ağaçda''. Turklāt, lietvārdiem pievieno arī piederības priedēkli, kas norāda lietvārda piederības personu. {|border="0" | {|class = "wikitable" |- !Turku !Latviešu |- |''ev'' |māja |- |''evler'' |mājas |- |''evin'' |tava māja |- |''eviniz'' |Jūsu māja |- |''evim'' |mana māja |- |''evimde'' |manā mājā |- |''evinde'' |tavā mājā |- |''evinizde'' |Jūsu mājā |- |''evimizde'' |mūsu māja |- |''Evindeyim'' |es tavā mājā |- |''Evinizdeyim'' |es Jūsu mājā |- |''Evindeyiz'' |mēs tavā mājā |- |''Evinizdeyiz'' |mēs Jūsu mājā |- |''Evimizdeyiz'' |mēs mūsu mājā |} | {|class = "wikitable" |- !Turku !Latviešu |- |''üzüm'' |vīnoga |- |''üzümüm'' |mana vīnoga |- |''üzümün'' |tava vīnoga |- |''üzümü'' |viņa/viņas/tā vīnoga |- |''üzümümüz'' |mūsu vīnoga |- |''üzümünüz'' |Jūsu vīnoga |- |''üzümleri'' |viņu vīnoga |- |''üzümümüzün'' |no mūsu vīnogas- |- |} |} Turku valodā īpašības vārdi nav deklinējami, bet tie ļoti bieži ir arī lietvārdi un tad tie ir deklinējami. Ja tie ir apzīmētāji, tad tie ir pirms apzīmējamā lietvārda. Piederība turku valodā tiek izteikta ar tādām gramatiskajām formām, kas izteiktas pēc principa „būt” un „nebūt”. Lai arī ''var'' un ''yok'' nozīmē „ir” un „nav”, vārdi ''vardı'' un ''yoktu'' ir to tagadnes preteriti, bet ''olacak'' un ''olmayacak'' ir — nākotnes. Tādēļ turku valodā ir neparasta teikuma uzbūve un teikums: „Manam kaķim nebija kurpju” turku valodā skanētu šādi: : kedi + -m + -in ayak + kab(ı) + -lar + -ı yok + -tu : (''kedimin ayakkabıları yoktu'') Latviski tas skanētu šādi: ''kaķ-a-man-a kāj-apseg-u nav-bija''. === Personu vietniekvārdi === {|class = "wikitable" |- !Turciski !Latviski |- |''Ben'' |align="right"|es |- |''Sen'' |align="right"|tu |- |''O'' |align="right"|viņš, viņa, tas |- |''Biz'' |align="right"|mēs |- |''Siz'' |align="right"|jūs, Jūs |- |''Onlar'' |align="right"|viņi, viņas, tie |} === Darbības vārdi === Turku valodā darbības vārds, tāpat kā latviešu valodā, norāda darītāju. Tie var būt nolieguma un arī pasīvi. Turku valodā darbības vārds var norādīt laiku, izteiksmi un darbības veidu. Tas var būt progresīvs, vajadzības, aorists, nākotnes, tagadnes, pagātnes, kondicionālis, pavēles vai vēlējuma. {|class = "wikitable" |- !Turciski !Latviski |- |''gel-'' |align="right"|nākt |- |''gelmi-'' |align="right"|nenākt |- |''geleme-'' |align="right"|nevar nākt |- |''gelebil-'' |align="right"|var nākt |- |''Gelememiş'' |align="right"|Viņš/viņa acīmredzot nevarēja nākt. |- |''Gelememişti'' |align="right"|Viņš/viņa nevarēja nākt. |- |''Gelememiştiniz'' |align="right"|Jūs nevarējāt nākt. |- |''Gelememiş miydiniz?'' |align="right"|Vai jūs nevarējāt nākt? |} Visiem turku vārdiem konjugācijas ir vienādas, izņemot nekārtnos darbības vārdus un nepietiekamo vārdu ''i-''. === Patskaņu harmonija === Turku valodā patskaņu harmonija tiek panākta, nosakot, ka turku valodas pamata vārdā līdztekus ir tikai platie (a, ı, o, u) patskaņi vai šaurie (e, i, ö, ü). Piemēram, turku valodā priedēkļa apzīmējums ''-den'' nozīmē gan ''-dan'', gan ''-den'' (atbilstoši patskaņu harmonijas likumam) un apzīmējums ''-iniz'' nozīmē: ''-ınız'', ''-iniz'', ''-unuz'', vai ''-ünüz''. {| align="right" class="wikitable" style="margin-left: 1em" |- ! || colspan="2" | platie || colspan="2" | šaurie |- ! || neapaļie || apaļie || neapaļie || apaļie |- ! augstie | i || ü || ı || u |- ! zemie | e || ö || a || o |- |} Turku valodā patskaņus iedala divējādi: pēc tā vai tie ir plati vai šauri un pēc tā, vai tie ir apaļie vai neapaļie. === Vārdu kārtība === Vārdu kārtība turku valodā: teikuma priekšmets — izteicējs — darbības vārds. Šāda vārdu kārtība ir arī [[Japāņu valoda|japāņu valodā]] un [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. Vārdu kārtība var būt arī savādāka, atkarībā no tā, kurš ir svarīgākais. Gramatika nosaka, ka „jebkurš vārds, kas ir pirms darbības vārda ir svarīgākais. Piemēram, teikumā: „Ali aizgāja '''uz skolu'''” likts uzsvars uz vārdu „skola” un turciski ir: „''Ali okula gitti''”. Ja likts uzsvars uz Ali: „Uz skolu aizgāja '''Ali'''”, tad turciski ir: „''Okula Ali gitti''” un nozīmētu ''tas ir Ali, kas aizgāja uz skolu''. == Vārdu krājums == Turku valodā ļoti izteikta ir tās aglutinējošā daba un tajā brīvi no esošajām vārdu saknēm var kombinēt jaunus vārdus. Vairums turku vārdu radušies no neliela vārdu krājuma, pievienojot priedēkļus. {|class = "wikitable" |- !Turciski !Daļas !Latviski !Vārdšķira |- |''göz'' |''göz'' |acs |lietvārds |- |''gözlük'' |''göz + -lük'' |brilles |lietvārds |- |''gözlükçü'' |''göz + -lük + -çü'' |briļļu pārdevējs |lietvārds |- |''gözlükçülük'' |''göz + -lük + -çü + -lük'' |briļļu tirdzniecība |lietvārds |- |''gözlüklenmek'' |''göz + -lük + -len + -mek'' |kļūt par briļļu īpašnieku |darbības vārds |- |''gözlem'' |''göz + -lem'' |skatījums |lietvārds |- |''gözlemek'' |''göz + -le + -mek'' |skatīties |darbības vārds |- |''gözlemci'' |''göz + -lem + -ci'' |skatītājs |lietvārds |} {|class = "wikitable" |- !Turciski !Daļas !Latviski !Vārdšķira |- |''yat-'' |''yat-'' |gulēt |darbības vārds |- |''yatık'' |''yat- + -(ı)k'' |gulošs |īpašības vārds |- |''yatak'' |''yat- + -ak'' |guļvieta, gulta |lietvārds |- |''yatay'' |''yat- + -ay'' |guļus (horizontāli) |lietvārds |- |''yatkın'' |''yat- + -gın'' |pieslējies |lietvārds |- |''yatır-'' |''yat- + -(ı)r-'' |guldīt |darbības vārds |- |''yatırım'' |''yat- + -(ı)r- + -(ı)m'' |guldīts, noguldījums |lietvārds |- |''yatırımsız'' |''yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -sız'' |bez noguldījuma |īpašības vārds |- |''yatırımcı'' |''yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -cı'' |noguldītājs |lietvārds |} Tāpat kā vācu valodā, arī turku valodā no diviem vārdiem tiek izveidoti savienojumi, kas veido patstāvīgus vārdus. {|class = "wikitable" |- !Turciski !Latviski !Pamatvārdi !Nozīme |- |''Pazartesi'' |pirmdiena |''Pazar'' (svētdiena) un ''ertesi'' (pēc) |pēc svētdienas |- |''bilgisayar'' |dators |''bilgi'' (informācija) un ''say-'' (skaitīt) |informācijas skaitītājs |- |''gökdelen'' |debesskrāpis |''gök'' (debesis) un ''del-'' (caurdurt) |Debesu dūrējs |- |''başparmak'' |īkšķis |''baş'' (galvenais) un ''parmak'' (pirms) |galvenais pirksts |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} {{Portāls2|Turcija}} {{Turcijas tēmas}} {{tjurku valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Oguzu valodas]] [[Kategorija:Turcijas valodas]] [[Kategorija:Kipras valodas]] [[Kategorija:Turku valoda]] 1u5mwnkdsitz7k503670285zhh685yh 0 34410 4469198 3876998 2026-05-16T22:27:36Z Votre Provocateur 111653 4469198 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}}{{Politika}} '''Politiskā līdzdalība''' ir darbīga piedalīšanās [[politika|politikā]] (atšķirībā no vērojošas vai apcerošas piedalīšanās), veidojot [[valsts]] [[vara]]s un pašvaldības institūtus, piedaloties to darbā, izsakot savus priekšlikumus vai pretenzijas attiecībā uz politisko institūtu darbību, piedaloties politisko organizāciju darbā, dažādos politiskos pasākumos (demonstrācijās, mītiņos u.tml.) — kā likumīgos, tā arī ar [[likums|likumu]] aizliegtos, izplatot politisko informāciju vai citādi mērķtiecīgi ietekmējot [[sabiedrība]]s pārvaldīšanu. Tādējādi indivīdi piedalās politiskās dzīves norisēs, izsaka savu viedokli vai attieksmi pret politiskajiem lēmumiem vai to pieņemšanas procesu un tiecas ietekmēt notikumu gaitu. Piedaloties politiskās līdzdalības procesos, var tikt pausts atbalsts [[valdība]]i, tās pieņemtajiem lēmumiem, vai arī izteikta neapmierinātība. Politiskā līdzdalība ir attiecināma uz tām aktivitātēm, ko veic indivīdi, lai tieši vai netieši ietekmētu valdības lēmumus, kā arī valdošās [[amatpersona]]s un to darbību. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiski termini]] rnmvlqr6zc46itm2lkfo0blpu0wyrgj 0 37399 4468950 4456356 2026-05-16T13:34:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468950 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Glovno | image_skyline = Urzadglowno.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Pilsētas rātsnams | image_flag = | image_shield = POL Głowno COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Lodzas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Zgežas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1427-1869, 1925- | area_total_km2 = 19.82 | population_as_of = 2006 | population_total = 15167 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 51 | latm = 57 | lats = 51 | latNS = N | longd = 19 | longm = 42 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = | website = http://glowno.pl/ }} '''Glovno''' ({{val-pl|Głowno}}) ir pilsēta [[Polija]]s centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]] uz ziemeļaustrumiem no [[Lodza]]s. Pilsēta no 1427. gada līdz 1870. gadam, kad [[Krievija]]s cars daudzām Polijas mazpilsētām atņēma pilsētas tiesības. 1925. gadā pilsētas tiesības tika atjaunotas. Līdz XX gadsimta beigām - vairāku mašīnbūves uzņēmumu vieta, mūsdienās - tekstilrūpniecības centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.glowno.pl/ Pilsētas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260316205538/https://www.glowno.pl/ |date={{dat|2026|03|16||bez}} }} {{commonscat|Głowno|Glovno}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lodzas vojevodistes pilsētas]] k1nh0klvq3i4pu37uups2328d2fbfc8 0 37605 4469157 4393938 2026-05-16T21:47:05Z Votre Provocateur 111653 4469157 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Politika}} '''Varas dalīšana''' ir viens no mūsdienu [[demokrātija]]s pamatprincipiem.[[Attēls:AduC 001 Montesquieu (1689-1755).JPG|thumb|Monteskjē|left]]Varas dalīšanu ierosināja [[Francija|franču]] [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] filozofs [[Šarls Luijs de Monteskjē]] savā 1748. gadā publicētajā darbā "Par likumu garu". Saskaņā ar viņa teoriju, valsts varu sadalot starp [[Izpildvara|izpildvaru]], [[Likumdevējvara|likumdevējvaru]] un [[Tiesu vara|tiesu varu]] un nodrošinot katrai no šīm varām iespēju darboties neatkarīgi, tiek nodrošināta politiskā brīvība. Šīs sistēmas oponenti norāda, ka, lai gan šī sistēma varbūt aizkavē tirānijas izveidošanos, tā arī palēnina valdības darbu, un pastāv tendences dot izpildvarai pārāk plašas pilnvaras un samazināt likumdevēja nozīmi. Šajā sakarā arī Monteskjē rakstīja: {{Citāts|Ja likumdošanas un izpildu vara tiek savienota vienā personā vai iestādē, tad nav brīvības, jo sagaidāms, ka šis monarhs vai senāts radīs tirāniskus likumus, lai tikpat tirāniski tos piemērotu.}} Nav tādu demokrātisku valstu, kurās vara būtu pilnīgi sadalīta, nav arī tādu, kurās vara nebūtu šķirta, tomēr var pastāvēt gan tādas demokrātijas, kas veidotas, cenšoties ievērot varas dalīšanas principus, gan tādas, kas cenšas varu apvienot. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politikas filozofija]] [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Politoloģija]] [[Kategorija:Konstitūcijas]] l9xr6vewny4em6k16zfqc212nh9v0yq 0 41470 4469423 3898758 2026-05-17T11:12:51Z OskarsC 38216 4469423 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seriālu|sarkanais punduris|sarkanais punduris}} {{Filmas infokaste| nosaukums latviski= Sarkanais punduris | attēls= Attēls:Red Dwarf logo.png | paraksts= | nosaukums oriģinālvalodā= Red Dwarf | valsts= [[Lielbritānija]] | režisors= [[Grants Neilors]] | producents= | scenārija autors= | galvenajās lomās= [[Kriss Berijs]], [[Kregs Čārlzs]], [[Denijs Džons-Džulzs]], [[Normans Lovets]], [[Hetija Heiridža]], [[Roberts Levelins]], [[Hloja Anete]] | mūzika= | operators= | montāža= | izdošanas laiks= no [[1988]]. gada līdz [[1999]]. gadam | ilgums= | valoda= angļu | budžets= | imdb= 0094535 }} '''"Sarkanais punduris"''' ({{val|en|Red Dwarf}}) ir [[Lielbritānija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kuru rādīja [[BBC2]] no [[1988]]. gada līdz [[1999]]. gadam. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Sērijas ! colspan="3" |'''Oriģinālā pārraide''' |- !'''Sezonas sākums''' !'''Sezonas beigas''' !'''TV kanāls''' |- |'''I''' |6 |{{dat|1988|2|15|N|bez}} |{{dat|1988|3|21|N|bez}} | rowspan="8" ''|[[BBC|BBC Two]]'' |- |'''II''' |6 |{{dat|1988|9|6|N|bez}} |{{dat|1988|10|11|N|bez}} |- |'''III''' |6 |{{dat|1989|11|14|N|bez}} |{{dat|1989|12|19|N|bez}} |- |'''IV''' |6 |{{dat|1991|2|14|N|bez}} |{{dat|1991|3|21|N|bez}} |- |'''V''' |6 |{{dat|1992|2|20|N|bez}} |{{dat|1992|3|26|N|bez}} |- |'''VI''' |6 |{{dat|1993|10|7|N|bez}} |{{dat|1993|11|11|N|bez}} |- |'''VII''' |8 |{{dat|1997|1|17|N|bez}} |{{dat|1997|3|7|N|bez}} |- |'''VIII''' |8 |{{dat|1999|2|18|N|bez}} |{{dat|1999|4|5|N|bez}} |- |'''''Back to Earth''''' |3 |{{dat|2009|4|10|N|bez}} |{dat|2009|4|12|N|bez}} | rowspan="5" |''[[Dave]]'' |- |'''X''' |6 |{{dat|2012|10|4|N|bez}} |{{dat|2012|11|8|N|bez}} |- |'''XI''' |6 |{{dat|2016|9|22|N|bez}} |{{dat|2016|10|27|N|bez}} |- |'''XII''' |6 |{{dat|2017|10|12|N|bez}} |{{dat|2017|11|16|N|bez}} |- | colspan="2" |'''''The Promised Land''''' | colspan="2" |{{dat|2020|4|9|N|bez}} |} == Galvenie varoņi == {| class="wikitable" style="text-align:center; width:99%;" |- ! style="width:10%;" | Tēls ! style="width:5%;"| I ! style="width:5%;"| II ! style="width:5%;"| III ! style="width:5%;"| IV ! style="width:5%;"| V ! style="width:5%;"| VI ! style="width:5%;"| VII ! style="width:5%;"| VIII ! style="width:5%;"| IX ! style="width:5%;"| X ! style="width:5%;"| XI ! style="width:5%;"| XII ! style="width:5%;"| XIII |- ! Arnolds Rimmers | colspan=13 | [[Kriss Barijs]] |- ! Deivs Listers | colspan=13 | [[Kreigs Čarlzs]] |- ! Kaķis | colspan=13 | [[Denijs Džons Džūlss]] |- ! Hollijs/Hollija | colspan=2 | [[Normens Lovets]] | colspan=3 | [[Hetija Heiridža]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets |- ! Kristīne Kočanska | colspan=2 | [[Klēra Grogana]] | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Klēra Grogana | colspan=3 | [[Kloija Anete]] | colspan=4 style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kapteinis Holisters | colspan=2 | [[Maks Makdonalds]] | colspan=5 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kreitens | style="background:#d3d3d3;" | | [[Deivids Ross]] | colspan=11 | [[Roberts Levelins]] |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] 1m7y4fasdt0fq65iiqpt7qodo2508zi 4469433 4469423 2026-05-17T11:30:47Z OskarsC 38216 4469433 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seriālu|sarkanais punduris|sarkanais punduris}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Sarkanais punduris | show_name_2 = ''Red Dwarf'' | bgcolour = | color text = | image = Red Dwarf logo.png | caption = | genre = | format = | creator = | developer = | writer = | director = [[Grants Neilors]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Kriss Barijs]] * [[Kreigs Čarlzs]] * [[Denijs Džons Džūlss]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda]] | num_seasons = 12 + filma | num_episodes = 74 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = * ''[[BBC|BBC Two]]'' <small>(1988—99)</small> * ''[[Dave]]'' <small>(2009-20)</small> | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1988|2|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2020|4|9|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Sarkanais punduris"''' ({{val|en|Red Dwarf}}) ir [[Lielbritānija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kas tika rādīts kanālā ''[[BBC|BBC Two]]'' no 1988. līdz 1999. gadam un vēlāk — no 2009. līdz 2020. gadam — kanālā ''[[Dave]]''. Seriāls stāsta par Deividu Listeru ([[Kreigs Čarlzs]]), zema līmeņa apkalpes locekli uz kosmosa kuģa "Sarkanais punduris", kurš tiek kriogēniski sasaldēts. Trīs miljonus gadu vēlāk viņu atmodina kuģa dators, un viņš atklāj, ka ir pēdējais dzīvais cilvēks uz kuģa. Viņam pievienojas viņa tiešā priekšnieka hologramma ([[Kriss Barijs]]), humanoīds kaķis — Listera kaķa pēctecis ([[Denijs Džons Džūlss]]) — un vēlāk arī robots Kriitens ([[Roberts Levelins]]). Kopā viņi klejo pa kosmosu, cerot kādreiz atgriezties uz Zemes. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Sērijas ! colspan="3" |'''Oriģinālā pārraide''' |- !'''Sezonas sākums''' !'''Sezonas beigas''' !'''TV kanāls''' |- |'''I''' |6 |{{dat|1988|2|15|N|bez}} |{{dat|1988|3|21|N|bez}} | rowspan="8" ''|[[BBC|BBC Two]]'' |- |'''II''' |6 |{{dat|1988|9|6|N|bez}} |{{dat|1988|10|11|N|bez}} |- |'''III''' |6 |{{dat|1989|11|14|N|bez}} |{{dat|1989|12|19|N|bez}} |- |'''IV''' |6 |{{dat|1991|2|14|N|bez}} |{{dat|1991|3|21|N|bez}} |- |'''V''' |6 |{{dat|1992|2|20|N|bez}} |{{dat|1992|3|26|N|bez}} |- |'''VI''' |6 |{{dat|1993|10|7|N|bez}} |{{dat|1993|11|11|N|bez}} |- |'''VII''' |8 |{{dat|1997|1|17|N|bez}} |{{dat|1997|3|7|N|bez}} |- |'''VIII''' |8 |{{dat|1999|2|18|N|bez}} |{{dat|1999|4|5|N|bez}} |- |'''''Back to Earth''''' |3 |{{dat|2009|4|10|N|bez}} |{dat|2009|4|12|N|bez}} | rowspan="5" |''[[Dave]]'' |- |'''X''' |6 |{{dat|2012|10|4|N|bez}} |{{dat|2012|11|8|N|bez}} |- |'''XI''' |6 |{{dat|2016|9|22|N|bez}} |{{dat|2016|10|27|N|bez}} |- |'''XII''' |6 |{{dat|2017|10|12|N|bez}} |{{dat|2017|11|16|N|bez}} |- | colspan="2" |'''''The Promised Land''''' | colspan="2" |{{dat|2020|4|9|N|bez}} |} == Galvenie varoņi == {| class="wikitable" style="text-align:center; width:99%;" |- ! style="width:10%;" | Tēls ! style="width:5%;"| I ! style="width:5%;"| II ! style="width:5%;"| III ! style="width:5%;"| IV ! style="width:5%;"| V ! style="width:5%;"| VI ! style="width:5%;"| VII ! style="width:5%;"| VIII ! style="width:5%;"| IX ! style="width:5%;"| X ! style="width:5%;"| XI ! style="width:5%;"| XII ! style="width:5%;"| XIII |- ! Arnolds Rimmers | colspan=13 | [[Kriss Barijs]] |- ! Deivs Listers | colspan=13 | [[Kreigs Čarlzs]] |- ! Kaķis | colspan=13 | [[Denijs Džons Džūlss]] |- ! Hollijs/Hollija | colspan=2 | [[Normens Lovets]] | colspan=3 | [[Hetija Heiridža]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets |- ! Kristīne Kočanska | colspan=2 | [[Klēra Grogana]] | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Klēra Grogana | colspan=3 | [[Kloija Anete]] | colspan=4 style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kapteinis Holisters | colspan=2 | [[Maks Makdonalds]] | colspan=5 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kreitens | style="background:#d3d3d3;" | | [[Deivids Ross]] | colspan=11 | [[Roberts Levelins]] |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] ies59ouet1ate6467eug3rfhyei5rl5 4469436 4469433 2026-05-17T11:33:33Z OskarsC 38216 4469436 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seriālu|sarkanais punduris|sarkanais punduris}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Sarkanais punduris | show_name_2 = ''Red Dwarf'' | bgcolour = | color text = | image = Red Dwarf logo.png | caption = | genre = | format = | creator = | developer = | writer = | director = [[Grants Neilors]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Kriss Barijs]] * [[Kreigs Čarlzs]] * [[Denijs Džons Džūlss]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda]] | num_seasons = 12 + filma | num_episodes = 74 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = * ''[[BBC|BBC Two]]'' <small>(1988—99)</small> * ''[[Dave]]'' <small>(2009-20)</small> | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1988|2|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2020|4|9|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Sarkanais punduris"''' ({{val|en|Red Dwarf}}) ir [[Lielbritānija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kas tika rādīts kanālā ''[[BBC|BBC Two]]'' no 1988. līdz 1999. gadam un vēlāk no 2009. līdz 2020. gadam kanālā ''[[Dave]]''. == Sižets == Seriāls stāsta par Deividu Listeru ([[Kreigs Čarlzs]]), zema līmeņa apkalpes locekli uz kosmosa kuģa "Sarkanais punduris", kurš tiek kriogēniski sasaldēts. Trīs miljonus gadu vēlāk viņu atmodina kuģa dators, un viņš atklāj, ka ir pēdējais dzīvais cilvēks uz kuģa. Viņam pievienojas viņa tiešā priekšnieka hologramma ([[Kriss Barijs]]), humanoīds kaķis, Listera kaķa pēctecis ([[Denijs Džons Džūlss]]), un vēlāk arī robots Kreitens ([[Roberts Levelins]]). Kopā viņi klejo pa kosmosu, cerot kādreiz atgriezties uz Zemes. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Sērijas ! colspan="3" |'''Oriģinālā pārraide''' |- !'''Sezonas sākums''' !'''Sezonas beigas''' !'''TV kanāls''' |- |'''I''' |6 |{{dat|1988|2|15|N|bez}} |{{dat|1988|3|21|N|bez}} | rowspan="8" ''|[[BBC|BBC Two]]'' |- |'''II''' |6 |{{dat|1988|9|6|N|bez}} |{{dat|1988|10|11|N|bez}} |- |'''III''' |6 |{{dat|1989|11|14|N|bez}} |{{dat|1989|12|19|N|bez}} |- |'''IV''' |6 |{{dat|1991|2|14|N|bez}} |{{dat|1991|3|21|N|bez}} |- |'''V''' |6 |{{dat|1992|2|20|N|bez}} |{{dat|1992|3|26|N|bez}} |- |'''VI''' |6 |{{dat|1993|10|7|N|bez}} |{{dat|1993|11|11|N|bez}} |- |'''VII''' |8 |{{dat|1997|1|17|N|bez}} |{{dat|1997|3|7|N|bez}} |- |'''VIII''' |8 |{{dat|1999|2|18|N|bez}} |{{dat|1999|4|5|N|bez}} |- |'''''Back to Earth''''' |3 |{{dat|2009|4|10|N|bez}} |{dat|2009|4|12|N|bez}} | rowspan="5" |''[[Dave]]'' |- |'''X''' |6 |{{dat|2012|10|4|N|bez}} |{{dat|2012|11|8|N|bez}} |- |'''XI''' |6 |{{dat|2016|9|22|N|bez}} |{{dat|2016|10|27|N|bez}} |- |'''XII''' |6 |{{dat|2017|10|12|N|bez}} |{{dat|2017|11|16|N|bez}} |- | colspan="2" |'''''The Promised Land''''' | colspan="2" |{{dat|2020|4|9|N|bez}} |} == Galvenie varoņi == {| class="wikitable" style="text-align:center; width:99%;" |- ! style="width:10%;" | Tēls ! style="width:5%;"| I ! style="width:5%;"| II ! style="width:5%;"| III ! style="width:5%;"| IV ! style="width:5%;"| V ! style="width:5%;"| VI ! style="width:5%;"| VII ! style="width:5%;"| VIII ! style="width:5%;"| IX ! style="width:5%;"| X ! style="width:5%;"| XI ! style="width:5%;"| XII ! style="width:5%;"| XIII |- ! Arnolds Rimmers | colspan=13 | [[Kriss Barijs]] |- ! Deivs Listers | colspan=13 | [[Kreigs Čarlzs]] |- ! Kaķis | colspan=13 | [[Denijs Džons Džūlss]] |- ! Hollijs/Hollija | colspan=2 | [[Normens Lovets]] | colspan=3 | [[Hetija Heiridža]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets |- ! Kristīne Kočanska | colspan=2 | [[Klēra Grogana]] | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Klēra Grogana | colspan=3 | [[Kloija Anete]] | colspan=4 style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kapteinis Holisters | colspan=2 | [[Maks Makdonalds]] | colspan=5 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kreitens | style="background:#d3d3d3;" | | [[Deivids Ross]] | colspan=11 | [[Roberts Levelins]] |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] enir5hsr6sl7dyqjx1lttpeu5cibwms 4469439 4469436 2026-05-17T11:35:09Z OskarsC 38216 /* Sezonas */ 4469439 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seriālu|sarkanais punduris|sarkanais punduris}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Sarkanais punduris | show_name_2 = ''Red Dwarf'' | bgcolour = | color text = | image = Red Dwarf logo.png | caption = | genre = | format = | creator = | developer = | writer = | director = [[Grants Neilors]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Kriss Barijs]] * [[Kreigs Čarlzs]] * [[Denijs Džons Džūlss]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda]] | num_seasons = 12 + filma | num_episodes = 74 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = * ''[[BBC|BBC Two]]'' <small>(1988—99)</small> * ''[[Dave]]'' <small>(2009-20)</small> | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1988|2|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2020|4|9|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Sarkanais punduris"''' ({{val|en|Red Dwarf}}) ir [[Lielbritānija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kas tika rādīts kanālā ''[[BBC|BBC Two]]'' no 1988. līdz 1999. gadam un vēlāk no 2009. līdz 2020. gadam kanālā ''[[Dave]]''. == Sižets == Seriāls stāsta par Deividu Listeru ([[Kreigs Čarlzs]]), zema līmeņa apkalpes locekli uz kosmosa kuģa "Sarkanais punduris", kurš tiek kriogēniski sasaldēts. Trīs miljonus gadu vēlāk viņu atmodina kuģa dators, un viņš atklāj, ka ir pēdējais dzīvais cilvēks uz kuģa. Viņam pievienojas viņa tiešā priekšnieka hologramma ([[Kriss Barijs]]), humanoīds kaķis, Listera kaķa pēctecis ([[Denijs Džons Džūlss]]), un vēlāk arī robots Kreitens ([[Roberts Levelins]]). Kopā viņi klejo pa kosmosu, cerot kādreiz atgriezties uz Zemes. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Sērijas ! colspan="3" |'''Oriģinālā pārraide''' |- !'''Sezonas sākums''' !'''Sezonas beigas''' !'''TV kanāls''' |- |'''I''' |6 |{{dat|1988|2|15|N|bez}} |{{dat|1988|3|21|N|bez}} | rowspan="8" ''|[[BBC|BBC Two]]'' |- |'''II''' |6 |{{dat|1988|9|6|N|bez}} |{{dat|1988|10|11|N|bez}} |- |'''III''' |6 |{{dat|1989|11|14|N|bez}} |{{dat|1989|12|19|N|bez}} |- |'''IV''' |6 |{{dat|1991|2|14|N|bez}} |{{dat|1991|3|21|N|bez}} |- |'''V''' |6 |{{dat|1992|2|20|N|bez}} |{{dat|1992|3|26|N|bez}} |- |'''VI''' |6 |{{dat|1993|10|7|N|bez}} |{{dat|1993|11|11|N|bez}} |- |'''VII''' |8 |{{dat|1997|1|17|N|bez}} |{{dat|1997|3|7|N|bez}} |- |'''VIII''' |8 |{{dat|1999|2|18|N|bez}} |{{dat|1999|4|5|N|bez}} |- |'''''Back to Earth''''' |3 |{{dat|2009|4|10|N|bez}} |{{dat|2009|4|12|N|bez}} | rowspan="5" |''[[Dave]]'' |- |'''X''' |6 |{{dat|2012|10|4|N|bez}} |{{dat|2012|11|8|N|bez}} |- |'''XI''' |6 |{{dat|2016|9|22|N|bez}} |{{dat|2016|10|27|N|bez}} |- |'''XII''' |6 |{{dat|2017|10|12|N|bez}} |{{dat|2017|11|16|N|bez}} |- | colspan="2" |'''''The Promised Land''''' | colspan="2" |{{dat|2020|4|9|N|bez}} |} == Galvenie varoņi == {| class="wikitable" style="text-align:center; width:99%;" |- ! style="width:10%;" | Tēls ! style="width:5%;"| I ! style="width:5%;"| II ! style="width:5%;"| III ! style="width:5%;"| IV ! style="width:5%;"| V ! style="width:5%;"| VI ! style="width:5%;"| VII ! style="width:5%;"| VIII ! style="width:5%;"| IX ! style="width:5%;"| X ! style="width:5%;"| XI ! style="width:5%;"| XII ! style="width:5%;"| XIII |- ! Arnolds Rimmers | colspan=13 | [[Kriss Barijs]] |- ! Deivs Listers | colspan=13 | [[Kreigs Čarlzs]] |- ! Kaķis | colspan=13 | [[Denijs Džons Džūlss]] |- ! Hollijs/Hollija | colspan=2 | [[Normens Lovets]] | colspan=3 | [[Hetija Heiridža]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets |- ! Kristīne Kočanska | colspan=2 | [[Klēra Grogana]] | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Klēra Grogana | colspan=3 | [[Kloija Anete]] | colspan=4 style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kapteinis Holisters | colspan=2 | [[Maks Makdonalds]] | colspan=5 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kreitens | style="background:#d3d3d3;" | | [[Deivids Ross]] | colspan=11 | [[Roberts Levelins]] |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] futekpbstgcut75anvf1hfj8181fww8 4469442 4469439 2026-05-17T11:38:03Z OskarsC 38216 4469442 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seriālu|sarkanais punduris|sarkanais punduris}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Sarkanais punduris | show_name_2 = ''Red Dwarf'' | bgcolour = | color text = | image = Red Dwarf logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[situāciju komēdija]] | format = | creator = | developer = | writer = | director = [[Grants Neilors]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Kriss Barijs]] * [[Kreigs Čarlzs]] * [[Denijs Džons Džūlss]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda]] | num_seasons = 12 + filma | num_episodes = 74 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = * ''[[BBC|BBC Two]]'' <small>(1988—99)</small> * ''[[Dave]]'' <small>(2009-20)</small> | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1988|2|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2020|4|9|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Sarkanais punduris"''' ({{val|en|Red Dwarf}}) ir [[Lielbritānija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[situāciju komēdija]] seriāls, kas tika rādīts kanālā ''[[BBC|BBC Two]]'' no 1988. līdz 1999. gadam un vēlāk no 2009. līdz 2020. gadam kanālā ''[[Dave]]''. == Sižets == Seriāls stāsta par Deividu Listeru ([[Kreigs Čarlzs]]), zema līmeņa apkalpes locekli uz kosmosa kuģa "Sarkanais punduris", kurš tiek kriogēniski sasaldēts. Trīs miljonus gadu vēlāk viņu atmodina kuģa dators, un viņš atklāj, ka ir pēdējais dzīvais cilvēks uz kuģa. Viņam pievienojas viņa tiešā priekšnieka hologramma ([[Kriss Barijs]]), humanoīds kaķis, Listera kaķa pēctecis ([[Denijs Džons Džūlss]]), un vēlāk arī robots Kreitens ([[Roberts Levelins]]). Kopā viņi klejo pa kosmosu, cerot kādreiz atgriezties uz Zemes. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Sērijas ! colspan="3" |'''Oriģinālā pārraide''' |- !'''Sezonas sākums''' !'''Sezonas beigas''' !'''TV kanāls''' |- |'''I''' |6 |{{dat|1988|2|15|N|bez}} |{{dat|1988|3|21|N|bez}} | rowspan="8" ''|[[BBC|BBC Two]]'' |- |'''II''' |6 |{{dat|1988|9|6|N|bez}} |{{dat|1988|10|11|N|bez}} |- |'''III''' |6 |{{dat|1989|11|14|N|bez}} |{{dat|1989|12|19|N|bez}} |- |'''IV''' |6 |{{dat|1991|2|14|N|bez}} |{{dat|1991|3|21|N|bez}} |- |'''V''' |6 |{{dat|1992|2|20|N|bez}} |{{dat|1992|3|26|N|bez}} |- |'''VI''' |6 |{{dat|1993|10|7|N|bez}} |{{dat|1993|11|11|N|bez}} |- |'''VII''' |8 |{{dat|1997|1|17|N|bez}} |{{dat|1997|3|7|N|bez}} |- |'''VIII''' |8 |{{dat|1999|2|18|N|bez}} |{{dat|1999|4|5|N|bez}} |- |'''''Back to Earth''''' |3 |{{dat|2009|4|10|N|bez}} |{{dat|2009|4|12|N|bez}} | rowspan="5" |''[[Dave]]'' |- |'''X''' |6 |{{dat|2012|10|4|N|bez}} |{{dat|2012|11|8|N|bez}} |- |'''XI''' |6 |{{dat|2016|9|22|N|bez}} |{{dat|2016|10|27|N|bez}} |- |'''XII''' |6 |{{dat|2017|10|12|N|bez}} |{{dat|2017|11|16|N|bez}} |- | colspan="2" |'''''The Promised Land''''' | colspan="2" |{{dat|2020|4|9|N|bez}} |} == Galvenie varoņi == {| class="wikitable" style="text-align:center; width:99%;" |- ! style="width:10%;" | Tēls ! style="width:5%;"| I ! style="width:5%;"| II ! style="width:5%;"| III ! style="width:5%;"| IV ! style="width:5%;"| V ! style="width:5%;"| VI ! style="width:5%;"| VII ! style="width:5%;"| VIII ! style="width:5%;"| IX ! style="width:5%;"| X ! style="width:5%;"| XI ! style="width:5%;"| XII ! style="width:5%;"| XIII |- ! Arnolds Rimmers | colspan=13 | [[Kriss Barijs]] |- ! Deivs Listers | colspan=13 | [[Kreigs Čarlzs]] |- ! Kaķis | colspan=13 | [[Denijs Džons Džūlss]] |- ! Hollijs/Hollija | colspan=2 | [[Normens Lovets]] | colspan=3 | [[Hetija Heiridža]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets |- ! Kristīne Kočanska | colspan=2 | [[Klēra Grogana]] | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Klēra Grogana | colspan=3 | [[Kloija Anete]] | colspan=4 style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kapteinis Holisters | colspan=2 | [[Maks Makdonalds]] | colspan=5 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kreitens | style="background:#d3d3d3;" | | [[Deivids Ross]] | colspan=11 | [[Roberts Levelins]] |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] l0wpqrfz9rhx4sy92hpng4n8detsc5r 4469443 4469442 2026-05-17T11:38:42Z OskarsC 38216 4469443 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seriālu|sarkanais punduris|sarkanais punduris}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Sarkanais punduris | show_name_2 = ''Red Dwarf'' | bgcolour = | color text = | image = Red Dwarf logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[situāciju komēdija]] | format = | creator = | developer = | writer = | director = [[Grants Neilors]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Kriss Barijs]] * [[Kreigs Čarlzs]] * [[Denijs Džons Džūlss]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda]] | num_seasons = 12 + filma | num_episodes = 74 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = * ''[[BBC|BBC Two]]'' <small>(1988—99)</small> * ''[[Dave]]'' <small>(2009-20)</small> | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1988|2|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2020|4|9|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Sarkanais punduris"''' ({{val|en|Red Dwarf}}) ir [[Lielbritānija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[situāciju komēdija]], kas tika pārrādīta kanālā ''[[BBC|BBC Two]]'' no 1988. līdz 1999. gadam un vēlāk no 2009. līdz 2020. gadam kanālā ''[[Dave]]''. == Sižets == Seriāls stāsta par Deividu Listeru ([[Kreigs Čarlzs]]), zema līmeņa apkalpes locekli uz kosmosa kuģa "Sarkanais punduris", kurš tiek kriogēniski sasaldēts. Trīs miljonus gadu vēlāk viņu atmodina kuģa dators, un viņš atklāj, ka ir pēdējais dzīvais cilvēks uz kuģa. Viņam pievienojas viņa tiešā priekšnieka hologramma ([[Kriss Barijs]]), humanoīds kaķis, Listera kaķa pēctecis ([[Denijs Džons Džūlss]]), un vēlāk arī robots Kreitens ([[Roberts Levelins]]). Kopā viņi klejo pa kosmosu, cerot kādreiz atgriezties uz Zemes. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Sērijas ! colspan="3" |'''Oriģinālā pārraide''' |- !'''Sezonas sākums''' !'''Sezonas beigas''' !'''TV kanāls''' |- |'''I''' |6 |{{dat|1988|2|15|N|bez}} |{{dat|1988|3|21|N|bez}} | rowspan="8" |''[[BBC|BBC Two]]'' |- |'''II''' |6 |{{dat|1988|9|6|N|bez}} |{{dat|1988|10|11|N|bez}} |- |'''III''' |6 |{{dat|1989|11|14|N|bez}} |{{dat|1989|12|19|N|bez}} |- |'''IV''' |6 |{{dat|1991|2|14|N|bez}} |{{dat|1991|3|21|N|bez}} |- |'''V''' |6 |{{dat|1992|2|20|N|bez}} |{{dat|1992|3|26|N|bez}} |- |'''VI''' |6 |{{dat|1993|10|7|N|bez}} |{{dat|1993|11|11|N|bez}} |- |'''VII''' |8 |{{dat|1997|1|17|N|bez}} |{{dat|1997|3|7|N|bez}} |- |'''VIII''' |8 |{{dat|1999|2|18|N|bez}} |{{dat|1999|4|5|N|bez}} |- |'''''Back to Earth''''' |3 |{{dat|2009|4|10|N|bez}} |{{dat|2009|4|12|N|bez}} | rowspan="5" |''[[Dave]]'' |- |'''X''' |6 |{{dat|2012|10|4|N|bez}} |{{dat|2012|11|8|N|bez}} |- |'''XI''' |6 |{{dat|2016|9|22|N|bez}} |{{dat|2016|10|27|N|bez}} |- |'''XII''' |6 |{{dat|2017|10|12|N|bez}} |{{dat|2017|11|16|N|bez}} |- | colspan="2" |'''''The Promised Land''''' | colspan="2" |{{dat|2020|4|9|N|bez}} |} == Galvenie varoņi == {| class="wikitable" style="text-align:center; width:99%;" |- ! style="width:10%;" | Tēls ! style="width:5%;"| I ! style="width:5%;"| II ! style="width:5%;"| III ! style="width:5%;"| IV ! style="width:5%;"| V ! style="width:5%;"| VI ! style="width:5%;"| VII ! style="width:5%;"| VIII ! style="width:5%;"| IX ! style="width:5%;"| X ! style="width:5%;"| XI ! style="width:5%;"| XII ! style="width:5%;"| XIII |- ! Arnolds Rimmers | colspan=13 | [[Kriss Barijs]] |- ! Deivs Listers | colspan=13 | [[Kreigs Čarlzs]] |- ! Kaķis | colspan=13 | [[Denijs Džons Džūlss]] |- ! Hollijs/Hollija | colspan=2 | [[Normens Lovets]] | colspan=3 | [[Hetija Heiridža]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | colspan=2 | Normens Lovets |- ! Kristīne Kočanska | colspan=2 | [[Klēra Grogana]] | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Klēra Grogana | colspan=3 | [[Kloija Anete]] | colspan=4 style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kapteinis Holisters | colspan=2 | [[Maks Makdonalds]] | colspan=5 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | colspan=3 style="background:#d3d3d3;" | | Maks Makdonalds | style="background:#d3d3d3;" | |- ! Kreitens | style="background:#d3d3d3;" | | [[Deivids Ross]] | colspan=11 | [[Roberts Levelins]] |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] 9cvfnje4xgo2vrp5f7xr1izu5np0kwz 0 41850 4469306 3525776 2026-05-17T03:46:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469306 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Yuri Denisyuk with hologram.jpg|right|thumb|Jurijs Denisjuks tur rokās hologrammu, kurā attēlots viņš pats.]] '''Jurijs Denisjuks''' ({{val|ru|Юрий Николаевич Денисюк}}) (dzimis [[1927]]. gada [[27. jūlijs|27. jūlijā]] [[Soči|Sočos]], miris [[2006. gads|2006]]. gada [[14. maijs|14. maijā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]) bija [[Padomju Savienība|padomju]] fiziķis, kurš pirmais izgatavoja [[hologramma|hologrammu]]. Šis hologrammas tika nosauktas par "Denisjuka hologrammām". == Ārējās saites == * [http://3d-holography.ru Jurijs Denisjuks un hologrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120214163518/http://3d-holography.ru/ |date={{dat|2012|02|14||bez}} }} {{krieviski}} * [http://www.ifmo.ru/museum/?out=person&per_id=227&letter=196 Jurija Denisjuka virtuālais muzejs] {{krieviski}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Denisjuks, Jurijs}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu fiziķi]] [[Kategorija:Hologrāfija]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] l35w5w2qqskyttrztsfw0ilsfvp4m5x 0 43433 4469107 4466091 2026-05-16T19:45:34Z Baisulis 11523 /* Simbolika */ : 4469107 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 5288 (2026) |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu un iedzīvotāju drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Simbolika == === Emblēmas === {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada''}} Iepriekšējā, aptuveni 1992. gadā pieņemtā Valsts policijas emblēma sastāvēja no vairoga, kurā atradās [[Auseklis (zīme)|ausekļa]] formas saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību, kā arī gatavību un spēju aizsargāt nepieciešamības gadījumā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Valsts Policija vakar, šodien, rīt|publisher=Rīgas Stradiņa universitāte|year=2020|location=Rīga|pages=13.-16|url=https://www.vp.gov.lv/lv/media/15153/download?attachment}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.likumi.lv/ta/id/80957-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-darbinieku-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpu-un-atskiribas-zimju-apraksts-un-apgades-normas|title=Zaudējis spēku - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas|website=likumi.lv|access-date=2026-05-07|date=1998-12-08}}</ref> 2020. gadā pieņemta jauna emblēma, kura sastāv no vairogā ietverta [[Latvijas ģerbonis|Latvijas Republikas mazā ģerboņa]] un uzraksta POLICIJA virs tā. === Kokarde === Starpkaru Latvijas policijā uz cepurēm un ķiverēm lietoja Latvijas Republikas lielā ģerboņa kokardi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-izstade-latvijas-republikas-policija-1918-1940-gads/|title=Valmierā atklāta izstāde "Latvijas Republikas policija: 1918.– 1940. gads”|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-05-07|date=2019-03-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/dauderos-vares-aplukot-unikalas-liecibas-par-starpkaru-latvijas-drosibas-iestadem.a422240/|title=Dauderos varēs aplūkot unikālas liecības par starpkaru Latvijas drošības iestādēm|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-07|date=2021-09-21|language=lv}}</ref> Pašreizējā, 2020. gadā pieņemtā kokarde sastāv no astoņstaru zvaigznes ar staru līnijām ausekļa simbola veidā, kas redzams policijas karogā, vidū simetriski izvietots vairoga simbols [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karoga]] krāsās, virs tā — trīs piecstaru zvaigznes. Tas veido patriotisma, valstiskuma un iedzīvotāju drošības aizsardzības ideju. Emblēmas un zīmes autors ir dizainers Jānis Birznieks.<ref name=":2" /> Kokarde var būt izgatavota gan no sudrabaina metāla, gan auduma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpa-un-atskiribas-zimju-aprakstu#piel4|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|language=lv}}</ref> 1991./92. gada modeļa kokardi veidoja ozollapu vainagā ietverts, uz priekšu izvirzīts mazā valsts ģerboņa attēls (izņēmums — policijas ģenerāļi, kuri nēsāja Latvijas lielā ģerboņa kokardi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=188255|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|date=2009-02-10|language=lv}}</ref> === Karogs === Oficiālajam Valsts policijas karogam ir taisnstūra forma, karoga izmēra attiecības ir 100 cm x 200 cm. Karoga labā puse ir tumši zila, kreisā puse — balta. Karoga sānu malas rotā septiņus centimetrus garas dzeltenas bārkstis. Uz karoga labās puses attēlota daļa Valsts policijas 1992. gada emblēmas: auseklītis, kuru vertikāli šķērso uz leju vērsts zobens, kas simbolizē Valsts policijas policistu gatavību aizsargāt un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju drošību. Karoga labajā pusē ir izšūta devīze „TAISNĪBA IR MŪSU GODS”. Uz karoga kreisās puses ir Latvijas Republikas mazais ģerbonis, virs kura pelēkiem burtiem izšūts „LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA”, savukārt zem mazā ģerboņa — dzelteniem burtiem uzraksts „VALSTS POLICIJA”.<ref name=":2" /><ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971101941/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> 2025. gada 5. decembrī, Valsts policijas 107. gadadienā, [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]] iesvētīja vēl vienu Valsts policijas karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/383530-valsts-policijai-107-2025|title=Valsts policijai – 107 - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-07|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Tā labā puse ir sudraba/baltā krāsā, kreisā — tumši zila, bet apmali rotā sudraba bārkstis. Karoga labās puses vidū attēlots krāsains Latvijas Republikas papildināts mazais ģerbonis, zem kura rakstīts "Valsts policija" atbilstoši Valsts pārvaldes grafiskajam standarta šriftam ''Robusta TL Pro Regular''.<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971281503/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Karoga kreisajā pusē tā centrā attēlota krāsaina pašreizējā Valsts policijas kokarde, virs kuras sudraba diegiem izšūts Valsts policijas burtveidols "POLICIJA", bet apakšā — Valsts policijas jaunā devīze "MŪSU DARBS JŪSU DROŠĪBAI!".<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54970217252/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Pēc šī karoga iesvētīšanas nav skaidrs oriģinālā karoga statuss. === Formastērpi === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] p4sitj3zx2yqlivwh9etw1ydevf1yy6 0 45570 4468941 4301960 2026-05-16T13:00:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468941 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Valsts slepenpolicija<br> ''Geheime Staatspolizei'' |bgcolor = <!-- header background color --> |fgcolor = <!-- header text color --> |image = Reichsadler Deutsches Reich (1935–1945).svg |image_border = |size = 80px |alt = <!-- alt text; see [[WP:ALT]] --> |caption = |map = <!-- optional --> |msize = <!-- map size, optional, default 200px --> |malt = <!-- map alt text --> |mcaption = <!-- optional --> |abbreviation = Gestapo |motto = |formation = {{dat|1933}} |extinction = {{dat|1945}} |type = [[Slepenpolicija]] |status = |purpose = |headquarters = [[Berlīne]] |location = |coords = |region_served = [[Trešais reihs]] |membership = |language = |leader_title = |leader_name = |main_organ = |parent_organization = |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = |remarks = |}} '''Gestapo''' (no {{val|de|Geheime Staatspolizei}}) bija Vācijas [[Trešais reihs|Trešā Reiha]] valsts [[slepenpolicija]]. == Hronoloģija == * [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R96954, Berlin, Hermann Göring ernennt Himmler zum Leiter der Gestapo.jpg|thumb|214x214px|Himmlers pārņem no Gēringa gestapo vadību (1934)]]{{dat|1933|4|26}} gestapo izveidota ar [[Hermanis Gērings|Hermaņa Gēringa]], tā laika Prūsijas iekšlietu ministra, pavēli izveidot [[Prūsija]]s zemes (bez [[Berlīne]]s) iekšlietu ministrijā slepenpolicijas struktūrvienību, kura sākotnēji bija tikai Prūsijas policijas 1A nodaļa. Par tās vadītāju iecēla [[Rūdolfs Dilss|Rūdolfu Dilsu]]. * Tajā laikā [[Heinrihs Himlers]], [[Schutzstaffel|SS]] reihsfīrers un policijas virsuzraugs [[Bavārija|Bavārijā]], īstenoja [[Vācijas federālās zemes|Vācijas zemju]] politisko policiju apvienošanu. Himlers kļuva par visas Vācijas politiskās policijas vadītāju, izņemot Prūsiju, kur saglabājās Gēringa vadība; 1933. gada 30. novembrī ar Gēringa rīkojumu gestapo pārstāja pakļauties Prūsijas iekšlietu ministrijai un tika izveidota par patstāvīgu organizāciju. * 1934. gadā gestapo tika pakļauta Himleram. Šī gada 1. aprīlī Dilss tika atlaists no ieņemamā amata. Gestapo faktiski vadīja [[Reinhards Heidrihs]], [[Sicherheitsdienst|SD]] vadītājs. Visu Vācijas zemju politiskās policijas tika pakļautas gestapo pārvaldei Berlīnē. * [[1936]]. gada 17. jūnijā Himlers kļuva par visas Vācijas policijas šefu. Gestapo un kriminālpolicija (''[[Kriminalpolizei]]'') tika apvienotas Drošības policijā (''[[Sicherheitspolizei]]''), par kuras vadītāju iecēla Heidrihu. * [[1936]]. gada 10. februāra dekrēts (t.s. "likums par gestapo") noteica, ka gestapo lēmumus administratīvā tiesa izskatīt nedrīkst, nodeva gestapo pārziņā t.s. [[koncentrācijas nometnes]]. * [[1939]]. gada 27. septembrī Drošības policiju (kopā ar gestapo) un [[Sicherheitsdienst|SD]] iekļāva [[Reiha drošības galvenā pārvalde|Impērijas drošības galvenajā pārvaldē]] (''RSHA''), gestapo kļuva par tās IV nodaļu ("Cīņa ar pretinieku"). No šī brīža gestapo vadīja [[Heinrihs Millers]].<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Robinson|first=Matt|date=2019. gada rudens|title=Gestapo valstība|journal=Nezināmā Vēsture}}</ref> == Struktūra == Gestapo iekšējo struktūru veidoja 5 departamenti: * IV A (6 nodaļas) — nacionālsociālisma pretinieku, opozīcijas un sabotāžu apkarošana, kopējās drošības nodrošināšana. * IV B (5 nodaļas) — katoliskās un protestantiskās baznīcas, sektu, [[ebreji|ebreju]], [[Brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]], homoseksuālistu, jauniešu grupu uzraudzība. * IV C — kartotēka, arhīvs, izsekošana un preventīvie aresti. * IV D — drošība okupētajās teritorijās, nacionālo pretošanās kustību apkarošana, emigrantu un ar varu darba dienestā mobilizēto uzraudzīšana reiha teritorijā. * IV E (6 nodaļas) — pretizlūkošana, sabotāžas apkarošana, ekonomiskā spiegošana. * IV F (pēc iekļaušanas ''RSHA'') — robežpolicijas un pasu kontrole. == Dienesta pakāpes un uniforma == Gestapo darbinieki parasti valkāja civilās drēbes. Lai apstiprinātu savu personību, operatīvais darbinieks uzrādīja tikai orderi, nevis [[Personu apliecinošs dokuments|personu apliecinošu dokumentu]] ar fotogrāfiju. Gestapo apriņķu pārvalžu darbinieki valkāja pelēko [[Schutzstaffel|SS]] dienesta formu, bet ar kārtības policijas (''[[Ordnungspolizei]]'') uzplečiem un SS atpazīšanas zīmi uz apkakles kreisās daļas un melnu uzšuvi uz labās. [[Sicherheitsdienst|SD]] zīmi uz piedurknēm nesāja arī ''[[Sicherheitspolizei|SiPo]]'' darbinieki, kas nebija no SD. Gestapovieši, kas ietilpa operatīvajās grupās (''[[Einsatzgruppen]]'') okupētajās teritorijās, sākotnēji valkāja formu, kas nebija atšķirama no ''[[Waffen-SS]]'' lauka formas. Pēc ''Waffen-SS'' sūdzībām šiem gestapoviešiem SS uzpleči tika aizstāti ar policijas (OrPo) uzplečiem. Gestapo dienestu pakāpes gan darbiniekiem, kas vienlaicīgi bija, gan darbiniekiem, kas nebija SS locekļi: {| class="wikitable" |+ !Vienkāršais dienests !Vadošais dienests !Atbilstoši Kārtības policijā !Atbilstoši SS |- |'''Kriminālasistenta kandidāts''' (''Kriminalassistentanwärter'') | |Vahtmistrs (''Wachtmeister'') |Apakššarfīrers (''Unterscharführer'') |- |atbilstoši kriminālasistentam | |Virsvahtmistrs (''Oberwachtmeister'') |Šarfīrers (''Scharführer'') |- |'''Kriminālasistents''' (''Kriminalassistent'') | |Iecirkņa virsvahtmistrs (''Revieroberwachtmeister'') |Virsšarfīrers (''Oberscharführer'') |- |'''Kriminālvirsasistents''' (''Kriminaloberassistent'') | |Galvenais vahtmistrs (''Hauptwachtmeister'') |Galvenais šarfīrers (''Hauptscharführer'') |- |'''Kriminālsekretārs''' (''Kriminalsekretär'') | |Mistrs (''Meister'') |Triecienšarfīrers (''Sturmscharführer'') |- |'''Kriminālvirssekretārs''' (''Kriminalobersekretär'') |Palīgkriminālkomisārs (''Hilfskriminalkommissar'') atbilstoši kriminālkomisāram |Leitnants (''Leutnant'') |Apakštriecienvadonis (''Untersturmführer'') |- |'''Kriminālinspektors''' (''Kriminalinspektor'') |'''Kriminālkomisārs''' <small>ar <3 gadiem šajā pakāpē</small> (''Kriminalkommissar'') |Virsleitnants (''Oberleutnant'') |Virstriecienvadonis (''Obersturmführer'') |- | |'''Kriminālkomisārs''' '''Kriminālpadomnieks''' <small>ar <3 gadiem šajā pakāpē</small> (''Kriminalrat'') |Kapteinis (''Hauptmann'') |Galvenais triecienvadonis (''Hauptsturmführer'') |- | |'''Kriminālpadomnieks''' '''Krimināldirektors''' (''Kriminaldirektor'') '''Valdības un kriminālpadomnieks''' (''Regierungs- und Kriminalrat'') |Majors (''Major'') |Triecienvienības vadonis (''Sturmbannführer'') |- | |'''Valdības un kriminālvirspadomnieks''' (''Oberregierungs- und Kriminalrat'') |Pulkvežleitnants (''Oberstleutnant'') |Triecienvienības virsvadonis (''Obersturmbannführer'') |- | |'''Valdības un krimināldirektors''' (''Regierungs- und Kriminaldirektor'') '''Reiha krimināldirektors''' (''Reichskriminaldirektor'') |Pulkvedis (''Oberst'') |Karogvadonis (''Standartenführer'') |} {| class="wikitable" |+ ! width="300" align="left" |Drošības policija (''[[Sicherheitspolizei]]'') ! width="200" align="left" |Atpazīšanas zīmes ! width="300" align="left" |Drošības dienests (''[[Sicherheitsdienst]]'') |- |'''Kriminālasistents''' (''Kriminalassistent'') |[[Attēls:SS-Oberscharführer.svg|center|100x100px]] |'''SS virsšarfīrers''' (''SS-Oberscharführer'') |- |'''Kriminālvirsasistents''' (''Kriminaloberassistent'') |[[Attēls:SS-Hauptscharführer.svg|center|100x100px]] |'''SS Galvenais šarfīrers''' (''SS-Hauptscharführer'') |- |'''Kriminālsekretārs''' (''Kriminalsekretär'') | rowspan="2" |[[Attēls:SS-Untersturmführer.svg|center|100x100px]] | rowspan="2" |'''SS apakštriecienvadonis''' (''SS-Untersturmführer'') |- |'''Kriminālvirssekretārs''' (''Kriminalobersekretär'') |- |'''Kriminālinspektors''' (''Kriminalinspektor'') | rowspan="2" |[[Attēls:SS-Obersturmfuehrer_collar.jpg|center|100x100px]] | rowspan="2" |'''SS virstriecienvadonis''' (''SS-Oberersturmführer'') |- |'''Kriminālkomisārs''' (''Kriminalkommissar'') |- |'''Kriminālkomisārs''' <small>ar vairāk nekā 3 gadiem šajā pakāpē</small> | rowspan="2" |[[Attēls:SS-Hauptsturmfuehrer_collar.jpg|center|100x100px]] | rowspan="2" |'''SS galvenais triecienvadonis''' (''SS-Hauptsturmführer'') |- |'''Kriminālpadomnieks''' (''Kriminalrat'') |- |'''Kriminālpadomnieks''' <small>ar vairāk nekā 3 gadiem šajā pakāpē</small> | rowspan="3" |[[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.jpg|center|100x100px]] | rowspan="3" |'''SS triecienvienības vadonis''' (''SS-Sturmbannführer'') |- |'''Krimināldirektors''' (''Kriminaldirektor'') |- |'''Valdības un kriminālpadomnieks''' (''Regierungs- und Kriminalrat'') |- |'''Valdības un kriminālvirspadomnieks''' (''Oberregierungs- und Kriminalrat'') |[[Attēls:SS-Obersturmbannfuehrer_collar.jpg|center|100x100px]] |'''SS triecienvienības virsvadonis''' (''SS-Obersturmbannführer'') |- | rowspan="2" |'''Valdības un krimināldirektors''' (''Regierungs- und Kriminaldirektor'') '''Reiha krimināldirektors''' (''Reichskriminaldirektor'') |[[Attēls:SS-Standartenfuehrer_collar.jpg|center|100x100px]] |'''SS karogvadonis''' (''SS-Standartenführer'') |- |[[Attēls:SS-Oberfuehrer_collar.jpg|center|100x100px]] |'''SS virsvadonis''' (''SS-Oberführer'') |} == Darbība == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R98680, Besprechung Himmler mit Müller, Heydrich, Nebe, Huber.jpg|thumb|Atentāta pret Hitleru izmeklēšanas apspriede (1939). Sēž (no kreisās puses uz labo) [[Francis Jozefs Hūbers]], [[Artūrs Nēbe]], [[Heinrihs Himlers]], [[Reinhards Heidrihs]], [[Heinrihs Millers]]]] Pirmā lieta, kuras izmeklēšanā piedalījās gestapo, bija [[Reihstāga dedzināšana]] (1933). Turpmāk gestapo vērsās pret [[Nacionālsociālisms|nacistu]] ienaidniekiem ([[Kreisa politika|kreisajiem politiskajiem virzieniem]]), vēlāk arī pret [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] personīgajiem pretiniekiem (arī nozīmīgiem nacistiem). [[Garo nažu nakts|Garo nažu naktī]] (1934) gestapo kopā ar [[Schutzstaffel|SS]] piedalījās [[Sturmabteilung|SA]] likvidēšanā (tādējādi gestapo un SS ne vien veica politisku tīrīšanu, bet arī atbrīvojās no pakļautības SA). Tāpat gestapo represijas bija vērstas pret [[Priesteris|priesteriem]], kas nebija labvēlīgi nacistu režīmam, [[sekta]]ntiem, [[Homoseksualitāte|homoseksuāļiem]], [[ebreji]]em, [[čigāni]]em, vāciešiem, kas stāstīja politiskas [[anekdote]]s, kritizēja nacistu režīmu, sākoties [[Otrais pasaules karš|karam]], arī tos, kas klausījās Vācijas pretinieku [[radio]], cēla paniku un pauda sakāvniecisku noskaņojumu. Kopš 1936. gada gestapo darbojās bez tiesiskās uzraudzības. Parasti aizdomās turamo vainu pierādīja ar viņu atzīšanos, kuru panāca ar [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]]. Gestapo pakļāvās SS reihsfīreram Himleram, kurš bija tieši pakļauts Hitleram. Vislielākais gestapo darbinieku skaits tā vēsturē bija 40 000, taču bez tiem vēl pastāvēja plašs informatoru tīkls. 80% Vācijā izmeklēto lietu sākās ar denunciāciju (pēc pilsoņu sūdzībām par saviem līdzpilsoņiem). Tieši gestapo bija organizācija, kas Vācijas okupētajās teritorijās nodarbojās ar pagrīdes apkarošanu. [[Polijas kampaņa|Iebrūkot Polijā]], gestapovieši virzījās iekarojamajās teritorijās līdzās ar [[Vērmahts|Vērmahtu]] un ar savu darbību šokēja pēdējo, tāpēc, [[Kauja par Franciju|iebrūkot Francijā]], Vērmahta komandieri uzstāja, lai gestapo darbība iekarotajās zemēs sāktos nedaudz vēlāk. Vācijā gestapo virsnieki lielākoties strādāja kabinetos, iekarotajās teritorijās viņi tieši piedalījās inteliģences, komunistu, ebreju fiziskās iznīcināšanas akcijās, būdami iekļauti operatīvajās grupās — ''[[Einsatzgruppen]]''. Sevišķi nežēlīga gestapo darbība tika izvērsta, tuvojoties kara beigām. Pēc [[20. jūlija sazvērestība]]s tika represēti daudzi armijas virsnieki, arī tie, kuri atentātā nepiedalījās.<ref name=":0" /> === Gestapo Latvijā === Gestapo Rīgā atradusies Moltkes (mūsdienu [[Reimersa iela|Reimersa]]) ielā 1 (tagad [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] 5/6, tur līdz pārvākšanās brīdim atradās [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]], bet tagad atrodas ''Grand Poet'' viesnīca).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vacu-cekas-nams-reimersa-iel|title=Otra Rīgas “stūra māja” – vācu “čekas” nams Reimersa ielā|website=la.lv|access-date=24.08.2021|date=22.01.2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://garamantas.lv/place/1301861?lang=lv|title=Reimersa iela 1, Rīga|website=garamantas.lv|access-date=24.08.2021|archive-date=23.08.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823215024/http://garamantas.lv/place/1301861?lang=lv}}</ref> == Fināls == [[Attēls:Capturedgestapoagents.jpg|thumb|200px|Arestētie gestapo aģenti 1944. gada oktobrī Beļģijā]] [[1945]]. gada ''Kontrolkomisijas'' dekrēts Nr.2 izsludināja gestapo ārpus likuma. [[Nirnbergas process|Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā]] atzina gestapo par noziedzīgu organizāciju — lielākā daļa tās vadītāju tika notiesāti uz nāvi vai ilgstošu ieslodzījumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. {{ISBN|5-320-00069-3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:Nacistu organizācijas]] [[Kategorija:Noziegumi pret cilvēci]] 4dib9o33mzoblhqr2h7cavqxy4kkefd 0 46703 4468962 4461046 2026-05-16T14:02:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468962 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Digestive system diagram lv.svg|thumb|400px|Cilvēka gremošanas orgānu sistēma.]] '''Gremošanas orgānu sistēma''' (''Sistema digestorium'') ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas. Gremošanas sistēmas orgāni atrodas [[galva|galvā]], [[kakls|kaklā]], [[krūšu dobums|krūšu dobumā]], [[vēdera dobums|vēdera dobumā]] un [[iegurnis|iegurnī]]. Šie orgāni atrodas cits aiz cita šādā kārtībā: * [[mutes dobums]] (''cavum oris'') * [[rīkle]] (''pharynx'') * [[barības vads]] (''oesophagus'') * [[kuņģis]] (''ventriculus'') * [[tievā zarna]] (''intestinum tenue''): ** [[divpadsmitpirkstu zarna]] (''duodenum'') ** [[tukšā zarna]] (''jejunum'') ** [[līkumainā zarna]] (''ileum'') * [[resnā zarna]] (''intestinum crassum''): ** aklā zarna ar tārpveida piedēkli (''caecum ar appendix vermiformis'') ** [[lokzarna]] (''colon'') — tai ir četras daļas: *** [[augšupejošā zarna]] (''colon ascendens'') *** [[šķērszarna]] (''colon transversum'') *** [[lejupejošā zarna]] (''colon descendens'') *** [[S veida zarna]] (''colon sigmoideum'') ** [[taisnā zarna]] (''rectum''): *** taisnās zarnas ampula (''ampula recti'') *** tūpļa kanāls (''canalis analis''). Gremošanas sistēmai arī ir pieskaitāmi dziedzeri: * [[siekalu dziedzeri]] (''glandulae salivales'') * [[aknas]] (''hepar'') * [[aizkuņģa dziedzeris]] (''pancreas''). Barība gremošanas traktā tiek pārveidota gan fizikāli (sasmalcināta, saberzta, sašķīdināta) gan ķīmiski (ar siekalām, kuņģa sulu, aizkuņģa dziedzera sulu un zarnu sulu). Ar šo sulu fermentiem uzturvielas tiek sašķeltas līdz uzbūves sastāvdaļām — monomēriem. == Vielu un enerģijas maiņa == [[Vielmaiņa]]s reakcijas: * Vielu veidošanās reakcijas (asimilācijas reakcijas) * Vielu noārdīšanās reakcijas (disimilācijas reakcijas) === Olbaltumvielu maiņa === Tripsīns un pepsīns sašķeļ olbaltumvielas līdz aminoskābēm. Asinis tās nogādā šūnās. * [[Asimilācija (bioloģija)|Asimilācija]] — ribosomās no aminoskābēm veidojas olbaltumvielas. * Disimilācija — aminoskābes noārdās līdz H₂O un CO₂, atbrīvojot enerģiju : 1 g glikozes dod 4,1 kcal enerģijas. === Ogļhidrātu maiņa === Amilāze sašķeļ ogļhidrātus līdz glikozei. Asinis nogādā glikozi šūnās. * Asimilācija — no glikozes aknās veidojas glikogēns (ap 350 g). Glikozes daudzums asinīs : 3,3 — 3,5 mmol/l. * Disimilācija — glikoze šķeļas līdz H₂O un CO₂, atbrīvojot enerģiju : 1 g glikozes dod 4,1 kcal enerģijas. === Tauku maiņa === Lipāze šķeļ taukus līdz taukskābei un glicerīnam. Limfa un asinis tos nogādā šūnās. * Asimilācija — veidojas cilvēkam raksturīgie tauki * Disimilācija — tauki noārdās (šķeļas) līdz H₂O, CO₂, atbrīvojot enerģiju : 1 g tauku dod 9,3 kcal enerģijas. == Gremošanas trakta funkcijas == Gremošanas trakts pilda vairākas savstarpēji saistītas funkcijas, kas nodrošina uzņemtās [[Pārtika|barības]] mehānisku un ķīmisku apstrādi, barības vielu uzsūkšanos un organismam nevajadzīgo vielu izvadīšanu. Viena no galvenajām ir kustību funkcija, kuras uzdevums ir pārvietot uzņemto barību pa gremošanas kanālu. To veic šķērssvītrotā un gludā [[Muskuļi|muskulatūra.]] Peristaltikā izšķir šurpu — turpu kustības, kuras sajauc barību ar gremošanas sulām un tārpveida kustības ar kurām barību virza anālās atveres virzienā. Cilvēka gremošanas traktam barība iziet cauri 24 — 30 stundās. Būtiska nozīme ir arī sekretorajai funkcijai, ar kuras palīdzību uzņemtā barība tiek pārstrādāta. Gremošanas sulās ietilpst ūdens (vairāk kā 90%), gļotvielas (galvenokārt glikoproteīds mucīns), sāļi, kas nosaka [[pH]], fermenti, emulģējošas vielas u.c. Ūdens šķīdina uzņemtās barības vielas, gļotvielas aizsargā gremošanas kanāla gļotādu no fermentiem, barības radītiem nobrāzumiem, skābes u.c. Bieži [[Gļotas|gļotām]] ir baktericīdas īpašības, jo to sastāvā ir lizozīms (lizocīms). Fermenti šķeļ apēsto barību, emulģējošās vielas sagatavo barību šķelšanai. Uzsūkšanas funkcija nodrošina barības vielu, ūdens un citu vielu uzsūkšanu no gremošanas trakta dobuma un nonākšanu asinīs un limfā. Dažādas vielas uzsūcas mazliet kuņģī ([[kafija]], [[alkoholiskie dzērieni|alkohols]], mazliet ūdens), mazliet mutes dobumā (medikamenti, kurus liek zem mēles, piemēram, [[validols]], [[nitroglicerīns]], kā arī alkohols), lielākoties tievajā zarnā (barības vielu uzsūkšanu pabeidz). Ūdens un dažādi vitamīni uzsūcas asinīs no resnās zarnas. Gremošanas trakts piedalās arī izdalītājfunkcijā. Aknās veidojas [[Eritrocīti|eritrocītu]] sabrukšanas produkti [[bilirubīns]] un biliverdīns, ko aknas ievada žultī. Kopā ar žulti caur gremošanas traktu tie izdalās ārvidē. Tāpat no asinīm aknās nonāk medikamentu šķeļprodukti un daļa caur žulti un gremošanas traktu izdalās ārvidē. Nozīmīga ir arī iekšējās sekrēcijas jeb inkretorā funkcija, jo gremošanas trakts izdala hormonus, kas palīdz koordinēt kuņģa — zarnu trakta gludās muskulatūras darbību (motilīns — stimulē kuņģa kustību) un regulē gremošanas sulu produkciju (sekretīns — aizkuņģa dziedzera sulas šķidrās daļas izdalīšanos, holecistokinīnpankreozimīns — fermentu izdalīšanos) Papildus tam gremošanas traktam piemīt receptorā funkcija. Visā gremošanas trakta gļotādā atrodas sāpju receptori, savukārt mutes dobumā ir sastopami arī garšas, [[Tauste|taustes]], [[Sāpju receptori|sāpju]] un [[Termoreceptors|termoreceptori]], kas nodrošina dažādu kairinājumu uztveri un reakciju uz tiem. == Slimības un komplikācijas gremošanas orgānu sistēmā == Gremošanas orgānu sistēmas darbību var ietekmēt dažādi [[Patoloģija|patoloģiski]] procesi – [[Iekaisums|iekaisumi]], [[infekcija]]s, strukturālas izmaiņas un funkcionāli traucējumi. Šādas izmaiņas var būt akūtas vai [[Hroniska slimība|hroniskas]] un dažkārt izraisīt nopietnas komplikācijas. Biežākās problēmas saistītas ar zarnu traktu, aknām, aizkuņģa dziedzeri un žultsceļiem, un to izpausmes var būt no viegliem [[gremošanas traucējumi]]em līdz dzīvībai bīstamām slimībām. === Iekaisīgas, infekcijas un funkcionālas slimības === Gremošanas sistēmu bieži ietekmē [[iekaisuma slimības]], kas var būt [[Autoimūna slimība|autoimūnas]], infekciozas vai idiopātiskas. Starp hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām īpaši nozīmīgas ir [[Krona slimība]] un [[čūlainais kolīts]], kas ietekmē zarnu sienu, izraisot [[sāpes]], [[Caureja|caureju]] un svara zudumu. Šīs slimības var novest arī pie [[Abscess|abscesu]] veidošanās, zarnu sašaurinājumiem (striktūrām) un [[Zarnu fistula|fistulu]] veidošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lkksb.lv/?page_id=27|title=Kas ir Krona slimība – LKKSB|access-date=2025-05-05|language=lv|archive-date=2024-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102041914/https://lkksb.lv/?page_id=27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/iekaisigu-zarnu-slimibu-arpuszarnu-izpausmes.-i-dala-4156/|title=Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa|website=www.doctus.lv|access-date=2025-05-05|date=2025-04-23|language=lv}}</ref> [[Infekcijas slimība]]s, piemēram, [[gastroenterīts]], tiek izraisītas ar [[Vīruss|vīrusiem]], [[Baktērijas|baktērijām]] vai [[Parazītisms|parazītiem]] un bieži izraisa caureju, [[Vemšana|vemšanu]] un [[Dehidratācija|dehidratāciju]]. [[Helikobaktērija]]s infekcija ir īpaši izplatīta un var veicināt [[Kuņģa čūla|kuņģa čūlu]] attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/jaunumi/anatolijs-danilans-helikobakterijas-labie-un-nelabie-darbi|title=Jaunumu raksts|website=Ārsts.lv|access-date=2025-05-05|language=lv|archive-date=2025-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250505145418/https://arsts.lv/jaunumi/anatolijs-danilans-helikobakterijas-labie-un-nelabie-darbi}}</ref> Citas būtiskas infekcijas ir vīrusu [[Hepatīts|hepatīti]] (piemēram, [[A hepatīts|A]], [[B hepatīts|B]] un [[C hepatīts|C]] tipa), kas bojā aknas un var progresēt līdz [[ciroze]]i, un palielina aknu vēža risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/hepatitis/|title=Hepatitis|website=nhs.uk|access-date=2025-05-05|date=2017-10-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/liver-cancer/symptoms-causes/syc-20353659|title=Liver cancer - Symptoms and causes|website=Mayo Clinic|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> Funkcionālie traucējumi ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vc4diagnostikascentrs.lv/lv/par_mums/jaunumi/funkcionali_gremosanas_traucejumi-dzivesveids_farmakoterapija_psihoterapija/|title=Funkcionāli gremošanas traucējumi un to ārstēšana|website=Diagnostikas centrs|access-date=2025-05-05|archive-date=2025-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250505145417/https://vc4diagnostikascentrs.lv/lv/par_mums/jaunumi/funkcionali_gremosanas_traucejumi-dzivesveids_farmakoterapija_psihoterapija/}}</ref> piemēram, [[kairinātas zarnas sindroms]] (IBS) un [[gastroezofageālā atviļņa slimība]] (GERD), kas izraisa būtisku dzīves kvalitātes pasliktināšanos. IBS izpaužas kā [[vēdera sāpes]], [[Meteorisms|uzpūšanās]] un izmainīta [[Izkārnīšanās|vēdera izeja]], savukārt GERD raksturīga dedzināšana krūtīs un skābes atvilnis.<ref name=":0" /> Šo slimību diagnostika un ārstēšana bieži ietver [[Dzīvesveids|dzīvesveida]] korekcijas, medikamentozu terapiju un, dažos gadījumos, ķirurģisku iejaukšanos. === Žultsceļu, aizkuņģa dziedzera un aknu slimības === Gremošanas sistēmas darbību būtiski ietekmē arī [[Žultsceļi|žultsceļu]], [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] un [[Aknas|aknu]] veselība. Šie orgāni piedalās [[Barības vielas|barības vielu]] šķelšanā, [[Toksīns|toksīnu]] izvadē un [[vielmaiņa]]s procesos, tāpēc to darbības traucējumi var radīt plaša spektra klīniskās izpausmes. [[Attēls:StonesXray.PNG|thumb|[[Žultsakmeņi]] [[Rentgens|rentgena]] attēlā]] [[Žultsakmeņu slimība]] ir viena no biežākajām [[Žultspūslis|žultspūšļa]] patoloģijām. Tā rodas, ja [[žults]] sastāva izmaiņu rezultātā veidojas cieti nogulsnējumi jeb [[Žultsakmeņi|akmeņi]]. Nelieli akmeņi var būt asimptomātiski, taču, ja tie aizsprosto [[Žultsvads|žultsvadus]], var attīstīties sāpīgi [[žults kolikas lēkme]]s vai pat [[holecistīts]] — žultspūšļa iekaisums. Komplikāciju gadījumā akmeņi var izraisīt arī [[Holangīts|holangītu]] vai [[Pankreatīts|pankreatītu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/katalogs/veseliba/zultsakmenu-slimiba-jeb-holelitiaze|title=žultsakmeņu slimība jeb holelitiāze|website=Ārsts.lv|access-date=2025-05-05|language=lv|archive-date=2025-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250505145418/https://arsts.lv/katalogs/veseliba/zultsakmenu-slimiba-jeb-holelitiaze}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/g_182|title=SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi|website=ssk10.spkc.gov.lv|access-date=2025-05-05}}</ref> [[Aizkuņģa dziedzera slimības]], tostarp akūts un hronisks pankreatīts, ir nopietni stāvokļi, kas bieži saistīti ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošanu, žultsakmeņiem vai noteiktām infekcijām. Akūts pankreatīts izpaužas ar spēcīgām vēdera sāpēm un var izraisīt dzīvībai bīstamu iekaisuma reakciju, savukārt hronisks pankreatīts var novest pie gremošanas fermentu trūkuma un [[Cukura diabēts|cukura diabēta]] attīstības.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/simptomi-kas-var-liecinat-par-pankreatitu-jeb-aizkunga-dziedzera-iekaisumu-66d36fe961|title=Simptomi, kas var liecināt par pankreatītu jeb aizkuņģa dziedzera iekaisumu|website=medicine.lv|access-date=2025-05-05|date=2022-12-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/pankreatits|title=Pankreatīts|website=www.veselapasaule.lv|access-date=2025-05-05|language=lv}}</ref> Aknu slimības ietver plašu spektru — no [[steatoze]]s (taukainas aknas), kas bieži saistīta ar aptaukošanos un vielmaiņas sindromu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/jaunumi/taukainu-aknu-slimibas|title=Taukainu aknu slimības|website=Ārsts.lv|access-date=2025-05-05|language=lv|archive-date=2025-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250505145418/https://arsts.lv/jaunumi/taukainu-aknu-slimibas}}</ref> līdz smagākām formām, piemēram, hepatītiem, cirozei un [[Aknu vēzis|aknu vēzim]]. Ciroze ir hroniska aknu slimība, kurā normālus aknu audus nomaina [[rētaudi]], samazinot aknu funkcijas. Tā var izraisīt [[Portālā hipertensija|portālo hipertensiju]], asiņošanu no [[Barības vads|barības vada]] [[Vēnas|vēnām]] un [[Aknu encefalopātija|aknu encefalopātiju]]. Aknu patoloģijas diagnosticēšanai būtiski ir bioķīmiskie [[Asins analīze|asins analīžu]] rādītāji, attēldiagnostika un dažkārt [[biopsija]].<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/jaunumi/vita-skuja-aknas-cilveka-lielakais-organs|title=Jaunumu raksts|website=Ārsts.lv|access-date=2025-05-05|language=lv|archive-date=2025-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250505145418/https://arsts.lv/jaunumi/vita-skuja-aknas-cilveka-lielakais-organs}}</ref> Savlaicīga šo slimību atklāšana un ārstēšana ir ļoti svarīga, lai novērstu neatgriezeniskas izmaiņas un saglabātu gremošanas sistēmas funkcionalitāti. === Gremošanas sistēmas traucējumi grūtniecības laikā === [[Grūtniecība]]s laikā [[sieviete]]s ķermenī notiek plašas [[Hormoni|hormonālas]] un anatomiskas izmaiņas, kas ietekmē arī gremošanas sistēmas darbību. Biežākie traucējumi šajā periodā ietver grēmas (gastroezofageālā refluksa simptomi), [[Aizcietējums|aizcietējumus]] un slikta dūša ar vemšanu, īpaši pirmajā trimestrī. Šīs izpausmes galvenokārt saistītas ar paaugstinātu [[Progesterons|progesterona]] līmeni, kas samazina gremošanas trakta gludo muskuļu tonusu un palēnina zarnu peristaltiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brownhealth.org/centers-services/multidisciplinary-obstetric-medicine-service-moms/gi-issues-pregnancy|title=Gastrointestinal Issues During Pregnancy {{!}} Brown University Health|website=www.brownhealth.org|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> [[Dzemde]]s pieaugums vēlākā grūtniecības laikā var mehāniski nospiest kuņģi un zarnas, veicinot grēmas un traucējot normālu zarnu satura pārvietošanos. Dažām sievietēm var attīstīties [[Hemoroīds|hemoroīdi]], īpaši trešajā trimestrī, kā arī paaugstināts risks žultsakmeņu veidošanai, jo žults attece šajā laikā var būt kavēta.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Staroselsky|first=Arthur|last2=Nava-Ocampo|first2=Alejandro A.|last3=Vohra|first3=Sabina|last4=Koren|first4=Gideon|date=2008-02|title=Hemorrhoids in pregnancy|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC2278306/|journal=Canadian Family Physician Medecin De Famille Canadien|volume=54|issue=2|pages=189–190|issn=1715-5258|pmc=2278306|pmid=18272631}}</ref> Smagāka, bet retāka komplikācija ir [[grūtnieču hiperemeze]] (''hyperemesis gravidarum'') – intensīva un noturīga vemšana, kas var izraisīt dehidratāciju, [[Elektrolīts|elektrolītu]] disbalansu un nepieciešamību pēc hospitalizācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/12232-hyperemesis-gravidarum|title=Hyperemesis Gravidarum: Do You Have It?|website=Cleveland Clinic|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> Tāpat grūtniecības laikā dažkārt tiek diagnosticēta aknu patoloģija, piemēram, [[intrahepatiskā holestāze]], kas saistīta ar [[Nieze|niezi]] un aknu enzīmu paaugstinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/pregnancy/related-conditions/complications/itching-and-intrahepatic-cholestasis/|title=Itching and intrahepatic cholestasis of pregnancy|website=nhs.uk|access-date=2025-05-05|date=2020-12-08|language=en}}</ref> Lai gan lielākā daļa šo traucējumu ir pārejoši un fizioloģiski, dažos gadījumos nepieciešama medicīniska uzraudzība, lai izvairītos no sarežģījumiem gan mātei, gan [[Auglis (anatomija)|auglim]]. === Onkoloģiskas slimības gremošanas sistēmā === Ļaundabīgi audzēji var attīstīties jebkurā gremošanas sistēmas daļā — sākot no barības vada līdz pat taisnajai zarnai, kā arī aknās, aizkuņģa dziedzerī un žultsceļos. Šo slimību attīstība bieži vien ir ļoti pakāpeniska un agrīnajās stadijās var būt bez simptomiem, tādēļ tās nereti tiek atklātas vēlākās stadijās. Starp biežākajām onkoloģiskajām slimībām ir [[kolorektālais vēzis]], kas skar resno un taisno zarnu un ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cancer.org/cancer/types/colon-rectal-cancer/about/key-statistics.html|title=Colorectal Cancer Statistics {{!}} How Common Is Colorectal Cancer?|website=www.cancer.org|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> Riska faktori ir [[Ģenētika|ģenētiskā]] predispozīcija, mazkustīgs dzīvesveids, [[uzturs]] ar zemu [[Šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un lielu [[Sarkanā gaļa|sarkanās gaļas]] patēriņu, kā arī hroniskas iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlainais kolīts vai Krona slimība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cancer.org/cancer/types/colon-rectal-cancer/causes-risks-prevention/risk-factors.html|title=Colorectal Cancer Risk Factors {{!}} Hereditary Colorectal Risk Factors|website=www.cancer.org|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> [[Kuņģa vēzis]] ir ļaundabīgais audzējs, kura attīstību var veicināt ir helikobaktērijas infekcija, smēķēšana nepareizs uzturs un ģenētiskie faktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/stomach-cancer/symptoms-causes/syc-20352438|title=Stomach cancer - Symptoms and causes|website=Mayo Clinic|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> Savukārt [[aizkuņģa dziedzera vēzis]] ir viens no agresīvākajiem un visbiežāk ar sliktiem ārstēšanas iznākumiem saistītajiem [[Vēzis (slimība)|vēža]] veidiem, jo tas agrīnajās stadijās ir asimptomātisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/pancreatic-cancer/symptoms-causes/syc-20355421|title=Pancreatic cancer - Symptoms and causes|website=Mayo Clinic|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> Citas būtiskās gremošanas sistēmas onkoloģiskās slimības ir [[Barības vada vēzis|barības vada vēzi]], kas bieži saistīts ar hronisku atviļņa slimību un [[Smēķēšana|smēķēšanu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/esophageal-cancer/symptoms-causes/syc-20356084|title=Esophageal cancer - Symptoms and causes|website=Mayo Clinic|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> [[Aknu vēzis|aknu vēzi]], kas bieži attīstās hroniska hepatīta vai aknu cirozes rezultātā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/liver-cancer/|title=Liver cancer|website=nhs.uk|access-date=2025-05-05|date=2023-07-06|language=en}}</ref> un žultspūšļa un žultsceļu vēzi, kas ir retāki, bet grūti diagnosticējami audzēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/gallbladder-cancer/symptoms-causes/syc-20353370|title=Gallbladder cancer - Symptoms and causes|website=Mayo Clinic|access-date=2025-05-05|language=en}}</ref> Ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no audzēja atrašanās vietas, stadijas un pacienta vispārējā [[veselība]]s stāvokļa, un tās var ietvert ķirurģisku iejaukšanos, [[Ķīmijterapija|ķīmijterapiju]], [[Staru terapija|staru terapiju]] vai mērķterapiju. Agrīna diagnostika būtiski uzlabo ārstēšanas izredzes, tāpēc skrīninga programmas un savlaicīga medicīniska uzraudzība ir būtiskas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=gremosanas-organu-sistema Gremošanas orgānu sistēma] {{lv ikona}} * [http://medicina-fiziologija.blogspot.com/p/gremosanas-organu-sistema.html Cilvēka gremošanas orgānu sistēma] {{lv ikona}} {{Anatomija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gremošanas orgānu sistēma| ]] c3p1oz1mfc0puoru1ctovxobhsmfyla 0 47957 4468985 4286354 2026-05-16T16:02:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468985 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LG Preobrazhensky.jpg‎|right|thumb|200px|Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme]] [[Attēls:LG Izmajlovsky.jpg‎‎|right|thumb|200px|Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme]] '''Gvarde''' ({{val|ru|гвардия}}, no {{val|it|guardia}}) bija elitāra izlases karaspēka vienība. [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] gvarde izveidota [[1698]]. gadā imperatora [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas sākumā, to izveidojot no Preobraženskas (''Преображенский лейб-гвардии полк'') un Semjonovskas (''Семёновский лейб-гвардии полк'') kājnieku pulkiem. Sākotnēji šie pulki tika nokomplektēti no dzimtcilvēkiem, bet vēlāk, iegūstot elitāras karaspēka daļas statusu, tos sāka komplektēt no muižniekiem. Saskaņā ar gvardes nolikumu, katram muižniekam dienestu bija jāsāk kā ierindniekam, par virsnieku kļūstot tikai izdienas un kaujas nopelnu rezultātā ar tiešu imperatora rīkojumu. Vēstures literatūrā, ja runa ir par "gvardi" saistībā ar iekšpolitiskajiem notikumiem Krievijas Impērijā, parasti tiek domāti galvaspilsētas garnizona gvardes pulki, nevis armijas vienības, kurām bija gvardes nosaukums. == Gvardes politiskā loma == Gvardes vēsture Krievijas Impērijā līdz XIX gs. dalījās 2 posmos: * [[Pēteris I|Pētera I]] izveidotie gvardes pulki un Elizabetes leibkompānija kā muižnieku izdienas vieta galvaspilsētas garnizonā, reālā karadarbībā nepiedalījās, nodarbojās ar uzdzīvi un valsts apvērsumu rīkošanu; šis posms beidzās [[1825]]. gada decembrī, kad pēc neveiksmīga valsts apvērsuma mēģinājuma šos gvardes pulkus pārformēja un iekļāva [[karaspēks|armijas]] sastāvā; * elitāras armijas gvardes vienības, kuras gvardes statusu bija nopelnījušas vai nu kaujas laukā, vai speciāli izveidotas īpaši grūtiem uzdevumiem. [[Katrīna II|Katrīnas II]] uzticības persona kņaziene Daškova savās atmiņās rakstīja: “Gvardes pulkiem bija ievērojama loma galmā, jo bija it kā daļa no tā štata. Tie negāja karot, kņazs Trubeckojs nepildīja savus ģenerālfeldmaršala pienākumus”. Otrs Katrīnas II favorīts Andrejs Bolotovs: “Gvardes pulkos valdošo nekārtību papildināja arī tas, ka tie bija pārpildīti ar virsniekiem, taču to pat puse neatradās vis pulkos, bet dzīvoja Maskavā un citās guberņas pilsētās, un dienesta vietā uzdzīvoja, spēlēja kārtis, pucējās; taču katru gadu saņēma paaugstinājumu pakāpē tik strauji, ka jau pēc 10 gadiem no praporščikiem uzdienēja līdz brigadiera pakāpei un nekad mūsu armijā nav bijis tik daudz brigadieru... Vajadzēja tikai iekļūt gvardē lai, tā teikt, uzlidotu, saņemot katru gadu paaugstinājumu, dažos gados kļūtu par kapteini, bet tad jau uzreiz par pulkvedi, saņemot pulku un ienākumus vairāku desmitu tūkstošu apmērā, vai tapa par brigadieri." Nonāca pat tik tālu, ka gvardes dienestā par seržantiem uzņēma pat jaundzimušos vai pat vēl tikai mātes vēderā esošos, lai sasniedzot pilngadību tie, pateicoties “dienesta stāžam”, automātiski būtu jau virsnieki pulkā, kurā nekad nebija bijuši. Gvardes pulkā seržantam personīgo mantu pārvadāšanai oficiāli pienācās 16 vezumi, savukārt armijas lauka daļu pulkvedim — tikai pieci. Militārās izglītības nebija ne tikai “neklātienes” gvardiem, bet arī tiem, kas tomēr apmeklēja dienestu. Vienīgais, ko gvardam vajadzēja mācēt - iet ierindā vienā solī un zināt, ko šautenei jāparauj, lai tā izšautu. Gvardu pienākums bija stāvēt sardzē pilī. Laikabiedru atmiņas liecina, ka vai ik dienu gvardes virsnieku “kungi” devās pildīt savus sūros dienesta pienākumus, piedzērušies tā, ka tik tikko turējās kājās. [[Pēteris III]], kurš, kā liecina avoti, ļoti rūpējās par armijas un flotes kaujas spējām, gvardi dziļi nicināja, dēvējot par “janičāriem”: “Viņi tikai bloķē rezidenci, nav derīgi nekādam darbam vai dienestam, un vienmēr būs bīstami valdībai”. === Gvardes īstenotie valsts apvērsumi === * [[1725]]. gada 28. janvārī (8. februārī pēc jaunā stila) gvardes sarīkotā pučā no troņa tika atstumts likumīgais troņmantnieks Pēteris (vēlāk [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]]), un tronī kāpa [[Katrīna I]]. * [[1740]]. gada naktī no 8. uz 9. novembri gvarde gāza reģentu, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes]] [[Monarhs|hercogu]] [[Ernsts Johans Bīrons|Bironu]]. * [[1741]]. gada 25. novembrī (6. decembrī pēc jaunā stila) gvardes sarīkotā pučā no troņa tika gāzts mazgadīgais [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]], un tronī kāpa [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]]. * [[1762]]. gada 28. jūnijā (9. jūlijā pēc jaunā stila) gvardes sarīkotā pučā no troņa tika gāzts [[Pēteris III]], un tronī kāpa [[Katrīna II]] * [[1801]]. gada 11. martā (23. martā pēc jaunā stila) gvardes virsnieku sarīkotā atentātā tika nogalināts [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]]. * [[1825]]. gada 14. decembrī (26. decembrī pēc jaunā stila) neveiksmīgs gvardes apvērsuma mēģinājums, t.s. [[Dekabristu dumpis]] - mēģinājums gāzt no troņa imperatoru [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaju I]]. == Gvardes ģenēze == [[Attēls:Pavlovsky Regiment.jpg‎‎|right|thumb|200px|Pavlovskas gvardes pulka kareivis (1914.)]] * [[1721]]. gadā, lai sagatavotu virsniekus [[karaspēks|armijas]] [[kavalērija]]s daļām, tika izveidots Kronšlotes dragūnu pulks (''Кроншлотский драгунский полк''), kuru komplektēja tikai no muižniekiem un [[1725]]. gadā pielīdzināja gvardei kā "leibvienību" (''лейб-регимент''). [[1730]]. gadā pulku iekļāva gvardē kā leibgvardes kavalērijas pulku (''Конный лейб-гвардии полк''). * [[1722]]. gada 22. janvārī ar imperatora rīkojumu par rangu hierarhiju armijā, gvardes apakšvirsnieki un virsnieki tika atzīti hierarhijā augstāki par parasto karaspēka daļu virsniekiem. * [[1724]]. gadā, tika izveidots kavaliergvardu pulks (no fr. ''cavalier'' - jātnieks, ''garde'' - sardze; ''Кавалергардский лейб-гвардии полк'') kā [[Krievija]]s imperatoru miesassardze. [[1726]]. gadā tam tika piešķirts oficiāls imperatoru miesassardzes statuss, bet [[Katrīna I Romanova|Katrīna I]] kļuva par tā kapteini, iedibinot tradīciju, ka imperators bija [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] šajā pulkā, visi virsnieki bija [[ģenerālis|ģenerāļi]] un [[pulkvedis|pulkveži]], par kaprāļiem dienēja [[apakšpulkvedis|apakšpulkveži]], bet ierindnieki (60 vīri) tika nokomplektēti no augumā garākajiem virsniekiem. Bez tam Maskavā no karadienestam nederīgajiem bijušajiem gvardiem tika izveidots gvardes goda bataljons (''лейб-гвардии баталион''). * [[1730]]. gadā, imperatores [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā tika izveidots Izmailovskas gvardes pulks (''Измайловский лейб-гвардии полк''), kuru pamatā komplektēja no [[vācbaltieši]]em. Viena šī pulka rota piedalījās krievu-turku karā (1737.-1739.) * [[1741]]. gadā imperatore [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] nodibināja īpašu gvardi gvardē, noformējot no Preobraženskas pulka grenadieru rotas, ar kuras palīdzību Elizabete bija īstenojusi apvērsumu un kāpusi tronī, īpašu "leibkompāniju" (''лейб-компания''). * [[1762]]. gadā [[Pēteris III]] leibkompāniju izformēja un plānoja pārformēt gvardi no muižnieku izdienas vietas par kaujasspējīgu karaspēku. * [[1764]]. gadā [[Katrīna II]] izveidoja Muromas leibgvardes vienību (''лейб-гвардия муромская ''). * [[1796]]. gadā imperators [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] izveidoja gvardes artilērijas bataljonu (''лейб-гвардии артиллерийский баталион''), gvardes jēgeru bataljonu (''лейб-гвардии егерский баталион''), gvardes huzāru pulku (''гусарский лейб-гвардии полк''), [[1798]]. gadā izveidoja gvardes kazaku pulku (''лейб-гвардии казачий полк''), bet no dienestam nederīgajiem goda gvardes garnizona bataljonu (''лейб-гвардии гарнизонный баталион''). * [[1802]]. gadā imperators [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] gvardes jēgeru bataljonu pārformēja par gvardes jēgeru pulku (''лейб-гвардии Егерский полк''). * [[1805]]. gadā izveidota gvardes vieglās lauka artilērijas bataljons (''лейб-гвардии Конная артиллерия''). * [[1806]]. gadā no valsts dzimtcilvēkiem tika izveidots imperatora milicijas bataljons (''батальон императорской милиции''), kurš par kaujas nopelniem * [[1808]]. gadā saņēma gvardes tiesības un tika pārformēts par gvardes [[Somija]]s pulku (''лейб-гвардии Финляндский полк''). Šajā pašā gadā no Preobraženskas pulka tika atdalīts bataljons, kuru pārveidoja par gvardes Lietuvas pulku (''лейб-гвардии Литовский полк''), kuru [[1817]]. gadā pārdēvēja par gvardes Maskavas pulku (''лейб-гвардии Московский полк''). Šajā pašā gadā [[Varšava|Varšavā]] no karavīriem tika izveidoti jauni: gvardes Lietuvas pulks un gvardes Volīnijas pulks (''лейб-гвардии Волынский полк''). * [[1809]]. gadā izveidots gvardes dragūnu pulks (''лейб-гвардии Драгунский полк'') un gvardes ulānu pulks (''лейб-гвардии Уланский полк''). * [[1811]]. gadā izveidota gvardes artilērijas brigāde (''лейб-гвардии Артиллерийская бригада''). * [[1812]]. gadā izveidots gvardes sapieru bataljons (''лейб-гвардии Сапёрный батальон''). * [[1815]]. gadā izveidots gvardes īpašu uzdevumu artilērijas eskadrons (''гвардии Коннопионерный эскадрон''), gvardes žandarmu puseskadrons ('' гвардии Жандармский полуэскадрон'') * [[1817]]. gadā Varšavā izveidots gvardes Podoļskas kirasieru pulks ('' лейб-гвардии Подольский кирасирский полк'') un viņa augstības troņmantnieka gvardes ulānu pulks (''лейб-гвардии Уланский полк Его Высочества Цесаревича''). * utt. == Krievijas federācija == Mūsdienu Krievijas armijā gvardes nosaukums ir: * [[76. gvardes gaisa desanta divīzija|Čerņigovas sarkankarogotā 76. gvardes gaisa desanta divīzija]] (''76-я гвардейская десантно-штурмовая Черниговская Краснознаменная дивизия'') * gvardes Kantemiras tanku divīzija (''гвардейская танковая Кантемировская дивизия'') * gvardes Tamaņas motostrēlnieku divīzija (''гвардейская мотострелковая Таманская дивизия'') * gvardes Piekarpatu-Berlīnes motostrēlnieku divīzija (''гвардейская мотострелковая Прикарпатско-Берлинская дивизия'') * atsevišķā gvardes Sevastopoles motostrēlnieku brigāde (''гвардейская отдельная мотострелковая Севастопольская бригада'') * atsevišķas gaisa desanta spēku daļas ar gvardes nosaukumu * atsevišķas jūras spēku daļas un kuģi ar gvardes nosaukumu * atsevišķas sauszemes un gaisa spēku daļas ar gvardes nosaukumu == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304220932/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=679&Itemid=7 Buškovs A., Pēteris III — ideālista nāve.] * [http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-izmail.shtml Ладыгин И.В. Лейб-гвардии Измайловский полк] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110920123936/http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-izmail.shtml |date={{dat|2011|09|20||bez}} }} == Bibliogrāfija == * Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992 г. {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] lxkf3o7t76awdowhmo26xw2hjzy75kj 4 58570 4468964 4464825 2026-05-16T14:04:06Z MediaWiki message delivery 42254 /* Wiki Loves Eurovision 2026 */ jauna sadaļa 4468964 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> s6trgukcnb6c357kn2v4seo95tma3tg 4469349 4468964 2026-05-17T07:50:43Z Papuass 88 /* Wiki Loves Eurovision 2026 */ 4469349 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> :{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST) 1pui45qvr8lr70ayf0o1sbnf9cn3mne 0 61669 4469309 3649119 2026-05-17T04:30:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469309 wikitext text/x-wiki '''Justspēja''' ir dzīvu būtņu spēja ar [[Maņu orgānu sistēma|maņu]] palīdzību [[Uztvere|uztvert]] pasauli un gūt [[subjektivitāte|subjektīvu]] pieredzi. Justspēja ir nozīmīgs jēdziens [[Dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] filosofijā, kā arī diskusijās par [[Aborts|aborta]] ētiskajiem aspektiem, jo no tās ir atkarīga indivīda spēja [[Ciešanas|ciest]] un līdz ar to atsevišķu [[Tiesības|tiesību]] atzīšana. == Justspēja filosofijā == {{Pamatraksts|Kognitīvā filosofija}} Atsevišķi filosofi, piemēram, [[Tomass Neigels]] (''Thomas Nagel'') un [[Kolins Makginns]] (''Colin McGinn'') uzskata, ka justspēja nekad netiks pilnībā izskaidrota — neskatoties uz [[neirozinātne]]s attīstību [[smadzenes|smadzeņu]] izpētes jautājumos.<ref>Flanagan, Owen [http://books.google.com/books?id=80HIwMz3bvwC&printsec=frontcover&dq=Owen+Flanagan&sig=ACfU3U3RB0yADwgr6Ce-XD-I47dYbkFSWg Science of the Mind] MIT Press, 1991.<br /> Colin McGinn [http://www.jstor.org/pss/2254848 Can We Solve the Mind--Body Problem?] Mind, New Series, Vol. 98, No. 391 (Jul., 1989), pp. 349-366. Raksts atrodams arī McGinn, C. 1991. [http://books.google.com/books?id=SZIfYzAgfq4C&printsec=frontcover&dq=colin+mcginn&lr=&as_brr=3&sig=ACfU3U2gScE1XdpobX2gfwOwsO2kkncLKg#PPA1,M1 The Problems of Consciousness: Essays Toward a Resolution. Basil Blackwell.]<br /> Colin McGinn, [http://books.google.com/books?id=pHarnGXCI60C&printsec=frontcover&dq=colin+mcginn Consciousness and Its Objects], Oxford University Press, 2004, p. 68.<br /> Levine, Joseph [http://books.google.com/books?id=g4svYoFDAkwC&printsec=frontcover&dq=levine+purple+haze Purple Haze: the Puzzle of Consciousness.] Oxford University Press, 2001.<br /> </ref> Šī uzskata atbalstītāji tiek dēvēti par "jaunmistēriķiem" (''New Mysterians'').<ref>Flanagan, Owen [http://books.google.com/books?id=80HIwMz3bvwC&printsec=frontcover&dq=Owen+Flanagan&sig=ACfU3U3RB0yADwgr6Ce-XD-I47dYbkFSWg#PPA313,M1 Science of the Mind] MIT Press, 1991, p. 313 {{ISBN|0-262-56056-9}}.</ref> Tie nenoliedz, ka daļa no [[psihe]]s aspektiem ir pakļaujami zinātniskai izpētei — sākot no radošuma līdz [[saprātīgums|saprātīgumam]] un [[pašapziņa]]i, bet uzskata, ka [[psihes - ķermeņa problēma]] nekad netiks līdz galam atrisināta vai arī, ka cilvēka prāts tā pašreizējā attīstības stāvoklī to nespēj atrisināt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.123exp-beliefs.com/t/00804274646/ |title=New Mysterianism — Philosophy Dictionary and Research Guide |access-date={{dat|2008|08|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070901111638/http://www.123exp-beliefs.com/t/00804274646/ |archivedate={{dat|2007|09|01||bez}} }}</ref> Tomēr filosofijā par to joprojām notiek diskusijas,<ref>Nagel, Thomas [http://www.clarku.edu/students/philosophyclub/docs/nagel.pdf "What Is It Like to Be a Bat?"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060821213430/http://www.clarku.edu/students/philosophyclub/docs/nagel.pdf |date={{dat|2006|08|21||bez}} }} 1974.<br /> Horgan, John (1999), ''The Undiscovered Mind'', Phoenix, {{ISBN|0-7538-1098-0}}<br /> Blackburn, Simon [http://books.google.com/books?id=Z8_ecemnfvsC&printsec=frontcover&dq=blackburn+think&sig=ACfU3U1MTSk2kjUlPInuWNeKOxo24V2JXw#PPA49,M1, "Think", Ch. 2.], Oxford University Press, 2001 {{ISBN|0-19-285425-9}}<br /> [http://cognet.mit.edu/posters/TUCSON3/Levine.html Levine, J. ''Conceivability, Identity, and the Explanatory Gap''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100831152049/http://cognet.mit.edu/posters/TUCSON3/Levine.html |date={{dat|2010|08|31||bez}} }}<br /> Hohwy, Jacoba and Frith, Cris [http://books.google.com/books?hl=en&lr=&id=670NUDW6zRwC&oi=fnd&pg=PA180&ots=ed5IqFHGxn&sig=J0BaFHkQtiV0_q3fSMuzd-cKLZQ "Can Neuroscience Explain Consciousness?"] in Anthony Jack, Andreas Roepstorff "Trusting the Subject?", Imprint Academic, 2004 {{ISBN|0-907845-86-X}}<br /> Artis Svece "Dzīvnieka ētiskais statuss un antropomorfizācijas problēma" [http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/687.pdf „Latvijas Universitātes Rakstu” 687. sēj. 2005.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120403142130/http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/687.pdf |date={{dat|2012|04|03||bez}} }}, 67.-73. lpp.</ref> jo daļa filosofu, piemēram, [[Denjels Denets]] uzskata, ka jautājumā par justspēju būtisku neskaidrību nav.<ref>[http://ase.tufts.edu/cogstud/papers/chalmers.htm "Commentary on Chalmers: Facing Backwards on the Problem of Consciousness"] by Daniel Dennett</ref> == Justspēja un dzīvnieku aizstāvība == {{Pamatraksts|Dzīvnieku aizstāvības ētika}} [[Dzīvnieku aizstāvības ētika|Dzīvnieku aizstāvības ētikā]] justspēju nereti piemin, runājot par dzīvnieku spēju pieredzēt [[ciešanas]]. Šo jautājumu saistībā ar [[sadisms|sadismu]] 18. gadsimtā aktualizēja filosofs [[Džeremijs Bentams]] darbā "Ievads morāles principos un likumdošanā" (''[http://www.la.utexas.edu/research/poltheory/bentham/ipml/index.html An Introduction to the Principles of Morals and Legislation]''): {{quotation|Franči jau ir sapratuši, ka ādas melnums nevar būt par iemeslu tam, lai cilvēks tiktu bez kompensācijas pamests mocītāja iegribu varā... Kas vēl ir tāds, kam vajadzētu novilkt šo nepārvaramo robežu? Vai tās ir prāta spējas vai, iespējams, runas spēja? Bet pieaudzis zirgs vai suns, bez šaubām, ir saprātīgāks un jēdzīgāks sarunu biedrs par zīdaini, kas ir vienu dienu, nedēļu vai pat mēnesi vecs. Bet, pat ja būtu otrādi - kāda gan tam būtu nozīme? Jautājums nav par to, "Vai tie spēj ''domāt''?", ne arī par to "Vai tie spēj ''runāt''?", bet gan "Vai tie spēj ''ciest''?"<ref>Bentham, J. ''Selected Writings on Utilitarianism'', ed. Harrison, R., Ware, Wordsworth Classics of World Literature, 2001. P. 284.</ref>}} [[Pīters Singers]] norāda, ka šī doma nereti tiek noraidīta, atsaucoties uz nošķīrumu, kurā tiek nosodītas cilvēku ciešanas, bet pieļautas dzīvnieku ciešanas. Taču daudzas no īpašībām, kas tiek uzskatītas par tikai cilvēkiem raksturīgām — īpaši augsti attīstīts saprāts, komplicēta valoda u.c. nepiemīt arī daļai cilvēku, piemēram, zīdaiņiem, cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem u.tml. Tāpēc vienīgais nošķīrums patiesībā ir sugu aizspriedums jeb [[sudzisms]]<ref>Rubenis A. Ētika XX. Gadsimtā. Praktiskā ētika, Zvaigzne ABC, 1996., 149. lpp.<br /> Singers P. Dzīvnieku atbrīvošana // Kentaurs XXI. 2001. Nr.25., 99. lpp.<br /> Rīgens T. Dzīvnieku tiesību aizstāvība // Cilvēka — dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti, LU Vēstures — filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003., 115. lpp.<br /> Brāzma G. Cilvēka embrija un augļa morālais statuss, [http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/687.pdf „Latvijas Universitātes Rakstu” 687. sēj. 2005.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120403142130/http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/687.pdf |date={{dat|2012|04|03||bez}} }}, 24. lpp.</ref> — t.i. cilvēku nošķiršana no pārējām sugām tikai tāpēc, ka tie ir cilvēki.<ref>Singers P. ''Dzīvnieku atbrīvošana'' // Kentaurs XXI. 2001. Nr.25., 99. lpp.</ref> Arī [[Gerijs Frensione]] balsta savu [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] teorijas [[Abolicionisms (dzīvnieku tiesības)|abolicionisma]] pieeju justspējā, taču tā būtiski atšķiras no Singera skatījuma. Frensione uzskata, ka "visām justspējīgām būtnēm — gan cilvēkiem, gan pārējām sugām — ir vienas tiesības: tiesības nebūt par kāda cita īpašumu".<ref>Francione, Gary. [http://www.abolitionistapproach.com/?page_id=52 Official blog] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081025180721/http://www.abolitionistapproach.com/?page_id=52 |date={{dat|2008|10|25||bez}} }}</ref> Oksfordas Dzīvnieku ētikas centra (''Oxford Centre for Animal Ethics'') dibinātājs teologs Endrū Linzijs (''Andrew Linzey'') aizstāv uzskatu, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes no [[Bībele|bibliskās]] tradīcijas pozīcijām. Starpkonfesionālā dzīvnieku kapelānu biedrība (''The Interfaith Association of Animal Chaplains'') mudina reliģiskās institūcijas uzskatīt dzīvniekus par justspējīgām būtnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalchaplains.com/ |title=Pet lovers — Welcome to Animal Chaplains.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080517035922/http://animalchaplains.com/ |archivedate={{dat|2008|05|17||bez}} }}</ref> == Zinātniskā fantastika == {{Pamatraksts|Zinātniskā fantastika}} [[Zinātniskā fantastika|Zinātniskajā fantastikā]] [[Ārpuszemes dzīvība|citplanētiešiem]], [[androīdi]]em, [[roboti]]em vai [[datori]]em, kas tiek uzskatīti par "justspējīgiem" nereti tiek piedēvētas tādas spējas kā griba, vēlmes, apziņa, morāles izpratne, personība, saprāts u.tml. Par justspēju šajā kontekstā runā, lai apzīmētu cilvēkiem raksturīgu īpašību, no kuras izriet minētās spējas. Dažas zinātniskās fantastikas sižeta līnijas iezīmē ētikas problēmas saistībā ar [[mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]]. Tās savā ziņā līdzinās jautājumiem, kuri tiek pacelti dzīvnieku aizstāvības ētikas kontekstā. Kādā seriāla "[[Star Trek]]" epizodē androīds iesaistās juridiskā procesā, lai pierādītu, ka uz viņu attiecināmas tādas pašas tiesības kā uz cilvēkiem. Savukārt [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filma "[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''A.I.: Artificial Intelligence'') ir par robotu maza zēna izskatā, kam dota iespēja pārdzīvot cilvēciskas emocijas, tostarp spēja ciest.<ref>[http://www.allmovie.com/cg/avg.dll?p=avg&sql=1:246161 A.I.: Artificial Intelligence]{{Novecojusi saite}}</ref> Daudzos zinātniskās fantastikas darbos justspējas jēdziens tiek lietots kā sinonīms ''[[saprātīgums|saprātīgumam]]'' ar nozīmi "cilvēku līmeņa jeb augstākais intelekts". Taču citos darbos veikts nošķīrums, piemēram, [[Deivids Brins|Deivida Brina]] darbos citplanētiešu suga ''tandu'' ir neapšaubāmi saprātīgi (gan tehnoloģiskās attīstības, gan viltības ziņā), taču tikai daļēji justspējīgi, jo tie par potenciālu medījumu mēdz uzskatīt ne tikai citu rasu, bet arī savas sugas pārstāvjus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gayspermbank.com/brin/species2.htm |title=An index of intelligent species in the Uplift Universe |access-date={{dat|2008|08|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080828121824/http://www.gayspermbank.com/brin/species2.htm |archivedate={{dat|2008|08|28||bez}} }}</ref> == Austrumu reliģija == Austrumu reliģiski filosofiskajās mācībās [[Hinduisms|hinduismā]], [[Budisms|budismā]], [[Sikhisms|sikhismā]] un [[Džainisms|džainismā]] ne tikai uz cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem tiek attiecināts [[ahimsa]]s princips, jo tie tiek uzskatīti par justspējīgām būtnēm.<ref>A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda [http://www.gauranga.lv/gita/gita14.htm Bhagavad-Gīta kāda tā ir, 14:16] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080815164803/http://www.gauranga.lv/gita/gita14.htm |date={{dat|2008|08|15||bez}} }}, The Bhaktivedanta Book Trust, 1990, 560. lpp.<br /> Harold G. Coward, Julius Lipner, Katherine K. Young [http://books.google.com/books?id=VssJ5c7KsNwC&pg=PA106&dq=hinduism+sentient+animal&lr=&as_brr=0&sig=ACfU3U1vEeK1ybPpF381QfYLIz8UiPmiZg Hindu ethics: Purity, Abortion, and Euthanasia, p. 106], SUNY Press, 1989 {{ISBN|0-88706-763-8}}<br /> [http://www.shabkar.org/scripture/sutras/lankavatara_sutra1.htm Lankavatara Sutra & The Faults of Eating Meat — 1/8]<br /> M.Kūle, R.Kūlis. Filosofija.Rīga: Zvaigzne ABC, 1998., 77. lpp.</ref> Džainismā pastāv detalizēti izstrādāta [[izziņas teorija]] — uzskats, ka visai matērijai piemīt justspēja kādā no vairākām pakāpēm, jo visā matērijā iemiesoti dažādi dvēseļu veidi ([[dživa]]s).<ref>[http://www.atmadharma.com/shastras/laghujainsiddhant_eng_txt/index.html#question073 A Short Reader to Jain Doctrines (Principles) (English version of 'Laghu Jain Siddhant Praveshika' written by Pandit Gopaldasji Baraiya) Translator Br. Hemchand Jain, question 73]<br /> [http://www.jinalaya.com/jainism/concept.htm Concept of Jiva in Jainism]</ref> Piemēram, pēc džainu domām, pat dārzeņiem piemīt noteikta veida justspēja, tāpēc daži īpaši askētiski mūki ir pat nomērdējuši sevi badā, lai izvairītos no ciešanu izraisīšanas citiem.<ref>Robert C. Solomon, Kathleen M. Higgins [http://books.google.com/books?id=VE2iF-c2N_wC&printsec=frontcover From Africa to Zen], p. 213.</ref> Līdzīga izpratne sastopama arī hindu tradīcijā, taču tur justspēja netiek attiecināta uz akmeņiem un ūdeni.<ref>[http://books.google.com/books?id=MbGyZN1I4E0C&pg=PA349&dq=sentience+water&sig=ACfU3U0-YxgFCl2_Ewr0gRrTZZMEf0gUOw#PPA349,M1 Indian Literary Criticism: Theory and Interpretation, p. 349.]</ref> Atsevišķos budisma novirzienos pastāv uzskats, ka ir iespējamas nemateriālas justspējīgas būtnes. [[Mahājāna]]s budismā, kas ietver ''[[Dzenbudisms|dzen]]'' un [[Tibetas budisms|Tibetas lamaisma]] virzienus, šis koncepts ir saistīts ar [[Bodisatva|bodisatvām]] — [[Bodhi|apgaismību]] sasniegušām būtnēm, kas nododas palīdzēšanai citām būtnēm. Pirmais no bodisatvu zvēresta solījumiem: "Ir neskaitāmas justspējīgas būtnes; es apsolu tās atbrīvot".<ref>[http://sped2work.tripod.com/fourvows.html Four great vows of a Bodhisattva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090310150552/http://sped2work.tripod.com/fourvows.html |date={{dat|2009|03|10||bez}} }} un [http://www.katinkahesselink.net/tibet/bodhisatva.htm The Bodhisattva Vow].</ref> Budistu skatījumā justspēja ir stāvoklis, kurā darbojas maņas (''sat + ta'' [[Pāli]] valodā vai ''sat + tva'' [[Sanskrits|Sanskritā]]). Pastāv sešas maņas; sestā ir [[psihe]] jeb [[apziņa]], kas attiecas uz visu ķermeni.<ref>Sugunasiri, Suwanda H J, The Whole Body, not Heart, as 'Seat of Consciousness': the Buddha's View', Philosophy East & West, vol. 45, no. 3, pp. 409-430</ref> Justspēja ir spēja just / pieredzēt sāpes un baudu, veikt apzinātas izvēles, piemēram, atturēties no kādas rīcības. Tādējādi dzīvnieki tiek uzskatīti par justspējīgiem, bet datori nē — vismaz divu iemeslu dēļ: 1) pat ja dators veic saprātīgus lēmumus (ko nespēj neviens dators bez justspējas), tas ir kāda ārēja rīcības veicēja (cilvēka vai superdatora) ieprogrammēts, savukārt justspējīgas būtnes ir pašdarbojošās (''self-directed''). 2) Dators vienmēr darbojas pēc instrukcijas, lai nodrošinātu sazināšanos, savukārt justspējīgas būtnes var izpausties saglabājot klusumu — ar ķermeņa valodas palīdzību u.tml. == Justspējas koeficients == Ideju par justspējas koeficientu 1970. gados izstrādāja Roberts Frītass (''Robert A. Freitas Jr.''). Viņš justspēju aplūko kā attiecību starp apstrādātās [[informācija]]s daudzumu caur katru [[neirons|neironu]], viena neirona svaru / izmēru un kopējo darbojošos neironu skaitu (izteiktu masas vienībās). Tas tika piedāvāts kā visu dzīvo būtņu un datoru justspējas mērs — sākot ar atsevišķu neironu un beidzot ar hipotētisku būtni, kuras teorētiskās robežas ietvertu visu Visumu. Uz [[Logaritms|logaritmiskās]] skalas (''logarithmic scale'') tas aptvertu diapazonu no -70 līdz pat +50.<ref name="xenopsi">Dr. Freitas, Robert A. Jr., ''[http://www.rfreitas.com/Astro/Xenopsychology.htm Xenopsychology]'', Analog Science Fiction/Science Fact, Vol. 104, April 1984, pp 41-53</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * Sugunasiri, Suwanda H J, The Whole Body, not Heart, as 'Seat of Consciousness': the Buddha's View', Philosophy East & West, vol. 45, no. 3, pp. 409-430). Prof. Sugunasiri is Founder of Nalanda College of Buddhist Studies, Toronto, Canada * [http://www.la.utexas.edu/research/poltheory/bentham/ipml/index.html Jeremy Bentham — Introduction to the Principles of Morals and Legislation] * [http://www.oup.com/uk/catalogue/?ci=9780198238515 Book about A Theory of Sentience] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060923170322/http://www.oup.com/uk/catalogue/?ci=9780198238515 |date={{dat|2006|09|23||bez}} }} Readership: Philosophers, psychologists, and neuroscientists interested in sensation and perception. Authors, Austen Clark, Professor of Philosophy, University of Connecticut, Storrs * [http://www.d.umn.edu/~dcole/sense5.html D. Cole: Sense and Sentience SENSE5 8/18/90; rev. 1-19-98. (original 1983) copyright David Cole University of Minnesota, Duluth] == Skatīt arī == * [[Apziņa]] * [[Psihes - ķermeņa problēma]] * [[Kognitīvā psiholoģija]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fizioloģija]] [[Kategorija:Filozofija]] [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] [[Kategorija:Starpdisciplināras nozares]] [[Kategorija:Bioētika]] mqigj3fll0dfh0hfwnl327i9hefed28 0 61710 4469015 4280407 2026-05-16T17:56:23Z ZANDMANIS 91184 4469015 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FA kauss | aktuāla_sezona = 2024.—2025. gada FA kauss | logo = FA Cup.jpg | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1871 | moto = | komandas = 747 | valsts = {{ENG}}<br />{{GB-WLS}} | čempions = ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' <br />(2025—26; 8.&nbsp;tituls) | čempions_visv = ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' <br /> (14&nbsp;tituli) | mlapa = [http://www.thefa.com/TheFACup/ FA Cup] }} '''FA kauss''' ({{val-en|FA Cup}}, ''The Football Association Challenge Cup'' — ‘Futbola asociācijas izaicinājuma kauss’) ir [[izslēgšanas turnīrs]] (kauss) starp [[Anglija]]s un dažām [[Velsa]]s [[futbols|futbola]] komandām. Šīs ir vecākās futbola sacensības pasaulē. Pirmā kausa izcīņa notika 1871.—1872. gada sezonā. Visvairāk reižu (14 reizes) šo kausu ir ieguvuši ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. No 2011. gada līdz 2014. gadam kausa oficiālais sponsors bija ''[[Budweiser]]'', bet no 2015. līdz 2018. gadam bija noslēgts sponsorēšanas līgums ar lidsabiedrību ''[[Emirates]]'', kas paredzēja arī nosaukuma '''''The Emirates FA Cup''''' lietošanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/32944162/ |title=FA Cup get first title sponsor following deal with Emirates Airline |language=en |accessdate={{dat|2016|6|19||bez}} |publisher=bbc.com }}</ref> == FA kausa ieguvēji == ;Klubi, kas vismaz piecas reizes ir izcīnījuši FA kausu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2016|6|19||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref>: {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! Komanda ! Titulu skaits ! Pēdējoreiz |- | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 14 | 2019.—2020. |- | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 13 | 2023.—2024. |- | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 8 | 2017.—2018. |- | [[Attēls:600px Bianco con gallo e palla Blu.png|22px]] [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | align="center" | 8 | 1990.—1991. |- | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 8 | 2021.—2022. |- | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 8 | 2025.—2026. |- | [[Attēls:600px Azzurro e Porpora (Bordato) con leone Giallo.svg|22px]] [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | align="center" | 7 | 1956.—1957. |- | [[Attēls:600px Bianco e Nero (Strisce) bordato Oro.svg|22px]] [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | align="center" | 6 | 1954.—1955. |- | [[Attēls:600px Alternato Bianco Blu.svg|22px]] [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | align="center" | 6 | 1927.—1928. |- | [[Attēls:600px Blu Royal con fascette Bianche.svg|22px]] [[Everton F.C.|Everton]] | align="center" | 5 | 1994.—1995. |- | [[Attēls:600px Bianco e Blu a Strisce-Flag.svg|22px]] [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | align="center" | 5 | 1967.—1968. |- | [[Attēls:Rosso_Arancione_e_Rosso.png|22px]] [[Wanderers F.C.|Wanderers]] | align="center" | 5 | 1877.—1878. |} ;Pēdējo 30 sezonu kausa ieguvēji: {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! Sezona ! Kausa ieguvējs ! Rezultāts ! Zaudētājs finālā |- | 2026.—2027. | |align="center" | | |- | 2025.—2026. |[[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |align="center" | 1—0<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> |[[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2024.—2025. | [[Crystal Palace FC]] |align="center" | 1—0<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> |[[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | 2023.—2024. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 2—1<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse</ref> | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | 2022.—2023. | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2021.—2022. | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 0—0 (11 m sitienos 6:5) | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2020.—2021. | [[Attēls:600px Blu Reale con Bande Bianche.png|22px]] [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2019.—2020. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2018.—2019. | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 6—0 | [[Attēls:600px_Giallo_e_Nero_bordato_di_Rosso_con_cervo.png|22px]] [[Watford F.C.|Watford]] |- | 2017.—2018. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2016.—2017. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2015.—2016. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 2—1 (papildlaikā) | [[Attēls:600px vertical HEX-01186B HEX-FF2A21 White eagle looking left.svg|22px]] [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] |- | 2014.—2015. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 4—0 | [[Attēls:600px_Azzurro_e_Porpora_(Bordato)_con_leone_Giallo.svg|22px]] [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |- | 2013.—2014. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 3—2 (papildlaikā) | [[Attēls:600px Arancione e Nero (Strisce).PNG|22px]] [[Hull City A.F.C.|Hull City]] |- | 2012.—2013. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Wigan Athletic]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | 2011.—2012. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 2010.—2011. | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso e Bianco a strisce con bordo blu.svg|22px]] [[Stoke City F.C.|Stoke City]] |- | 2009.—2010. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Blu con stella e luna gialle.png|22px]] [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]] |- | 2008.—2009. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Blu Royal con fascette Bianche.svg|22px]] [[Everton F.C.|Everton]] |- | 2007.—2008. | [[Attēls:600px Blu con stella e luna gialle.png|22px]] [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Nero con Croce Gialla.png|22px]] [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] |- | 2006.—2007. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 (papildlaikā) | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2005.—2006. | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 3—3 (11 m soda sitienos) | [[Attēls:600px Blue HEX-4698C8 Maroon HEX-61223C.svg|22px]] [[West Ham United F.C.|West Ham United]] |- | 2004.—2005. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 0—0 (11 m soda sitienos) | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2003.—2004. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 3—0 | [[Attēls:600px Blu e Bianco2.png|22px]] [[Millwall F.C.|Millwall]] |- | 2002.—2003. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px-Colori di Southampton.png|22px]] [[Southampton FC|Southampton]] |- | 2001.—2002. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2000.—2001. | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 1999.—2000. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px_Azzurro_e_Porpora_(Bordato)_con_leone_Giallo.svg|22px]] [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |- | 1998.—1999. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Bianco e Nero (Strisce) bordato Oro.svg|22px]] [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] |- | 1997.—1998. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Bianco e Nero (Strisce) bordato Oro.svg|22px]] [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] |- | 1996.—1997. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Colori di Middlesborough.png|22px]] [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] |- | 1995.—1996. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 1994.—1995. | [[Attēls:600px Blu Royal con fascette Bianche.svg|22px]] [[Everton F.C.|Everton]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 1993.—1994. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 4—0 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | rowspan="2" | 1992.—1993. | rowspan="2" | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 1—1 | rowspan="2" | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco a strisce con bordo nero.svg|22px]] [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] |- | align="center" | 2—1 (papildlaikā) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FA Cup|FA kauss}} * [http://www.thefa.com/TheFACup/ Oficiālā vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbols Anglijā]] amts0li0oh2004qwxsmh9cnmvolshju 4469022 4469015 2026-05-16T18:04:24Z ZANDMANIS 91184 4469022 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FA kauss | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada FA kauss | logo = FA Cup.jpg | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1871 | moto = | komandas = 747 | valsts = {{ENG}}<br />{{GB-WLS}} | čempions = ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' <br />(2025—26; 8.&nbsp;tituls) | čempions_visv = ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' <br /> (14&nbsp;tituli) | mlapa = [http://www.thefa.com/TheFACup/ FA Cup] }} '''FA kauss''' ({{val-en|FA Cup}}, ''The Football Association Challenge Cup'' — ‘Futbola asociācijas izaicinājuma kauss’) ir [[izslēgšanas turnīrs]] (kauss) starp [[Anglija]]s un dažām [[Velsa]]s [[futbols|futbola]] komandām. Šīs ir vecākās futbola sacensības pasaulē. Pirmā kausa izcīņa notika 1871.—1872. gada sezonā. Visvairāk reižu (14 reizes) šo kausu ir ieguvuši ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. No 2011. gada līdz 2014. gadam kausa oficiālais sponsors bija ''[[Budweiser]]'', bet no 2015. līdz 2018. gadam bija noslēgts sponsorēšanas līgums ar lidsabiedrību ''[[Emirates]]'', kas paredzēja arī nosaukuma '''''The Emirates FA Cup''''' lietošanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/32944162/ |title=FA Cup get first title sponsor following deal with Emirates Airline |language=en |accessdate={{dat|2016|6|19||bez}} |publisher=bbc.com }}</ref> == FA kausa ieguvēji == ;Klubi, kas vismaz piecas reizes ir izcīnījuši FA kausu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2016|6|19||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref>: {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! Komanda ! Titulu skaits ! Pēdējoreiz |- | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 14 | 2019.—2020. |- | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 13 | 2023.—2024. |- | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 8 | 2017.—2018. |- | [[Attēls:600px Bianco con gallo e palla Blu.png|22px]] [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | align="center" | 8 | 1990.—1991. |- | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 8 | 2021.—2022. |- | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 8 | 2025.—2026. |- | [[Attēls:600px Azzurro e Porpora (Bordato) con leone Giallo.svg|22px]] [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | align="center" | 7 | 1956.—1957. |- | [[Attēls:600px Bianco e Nero (Strisce) bordato Oro.svg|22px]] [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | align="center" | 6 | 1954.—1955. |- | [[Attēls:600px Alternato Bianco Blu.svg|22px]] [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | align="center" | 6 | 1927.—1928. |- | [[Attēls:600px Blu Royal con fascette Bianche.svg|22px]] [[Everton F.C.|Everton]] | align="center" | 5 | 1994.—1995. |- | [[Attēls:600px Bianco e Blu a Strisce-Flag.svg|22px]] [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | align="center" | 5 | 1967.—1968. |- | [[Attēls:Rosso_Arancione_e_Rosso.png|22px]] [[Wanderers F.C.|Wanderers]] | align="center" | 5 | 1877.—1878. |} ;Pēdējo 30 sezonu kausa ieguvēji: {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! Sezona ! Kausa ieguvējs ! Rezultāts ! Zaudētājs finālā |- | 2026.—2027. | |align="center" | | |- | 2025.—2026. |[[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |align="center" | 1—0<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> |[[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2024.—2025. | [[Crystal Palace FC]] |align="center" | 1—0<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> |[[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | 2023.—2024. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 2—1<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse</ref> | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | 2022.—2023. | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2021.—2022. | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 0—0 (11 m sitienos 6:5) | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2020.—2021. | [[Attēls:600px Blu Reale con Bande Bianche.png|22px]] [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2019.—2020. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2018.—2019. | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 6—0 | [[Attēls:600px_Giallo_e_Nero_bordato_di_Rosso_con_cervo.png|22px]] [[Watford F.C.|Watford]] |- | 2017.—2018. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2016.—2017. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2015.—2016. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 2—1 (papildlaikā) | [[Attēls:600px vertical HEX-01186B HEX-FF2A21 White eagle looking left.svg|22px]] [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] |- | 2014.—2015. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 4—0 | [[Attēls:600px_Azzurro_e_Porpora_(Bordato)_con_leone_Giallo.svg|22px]] [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |- | 2013.—2014. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 3—2 (papildlaikā) | [[Attēls:600px Arancione e Nero (Strisce).PNG|22px]] [[Hull City A.F.C.|Hull City]] |- | 2012.—2013. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Wigan Athletic]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |- | 2011.—2012. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 2010.—2011. | [[Attēls:600px sky city.png|22px]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso e Bianco a strisce con bordo blu.svg|22px]] [[Stoke City F.C.|Stoke City]] |- | 2009.—2010. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Blu con stella e luna gialle.png|22px]] [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]] |- | 2008.—2009. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Blu Royal con fascette Bianche.svg|22px]] [[Everton F.C.|Everton]] |- | 2007.—2008. | [[Attēls:600px Blu con stella e luna gialle.png|22px]] [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Nero con Croce Gialla.png|22px]] [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] |- | 2006.—2007. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 (papildlaikā) | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2005.—2006. | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 3—3 (11 m soda sitienos) | [[Attēls:600px Blue HEX-4698C8 Maroon HEX-61223C.svg|22px]] [[West Ham United F.C.|West Ham United]] |- | 2004.—2005. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 0—0 (11 m soda sitienos) | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 2003.—2004. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 3—0 | [[Attēls:600px Blu e Bianco2.png|22px]] [[Millwall F.C.|Millwall]] |- | 2002.—2003. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px-Colori di Southampton.png|22px]] [[Southampton FC|Southampton]] |- | 2001.—2002. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | 2000.—2001. | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" | 2—1 | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] |- | 1999.—2000. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px_Azzurro_e_Porpora_(Bordato)_con_leone_Giallo.svg|22px]] [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |- | 1998.—1999. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Bianco e Nero (Strisce) bordato Oro.svg|22px]] [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] |- | 1997.—1998. | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Bianco e Nero (Strisce) bordato Oro.svg|22px]] [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] |- | 1996.—1997. | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | align="center" | 2—0 | [[Attēls:600px Colori di Middlesborough.png|22px]] [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] |- | 1995.—1996. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso con grifone Bianco scudato e fiamme.png|22px]] [[Liverpool FC|Liverpool]] |- | 1994.—1995. | [[Attēls:600px Blu Royal con fascette Bianche.svg|22px]] [[Everton F.C.|Everton]] | align="center" | 1—0 | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] |- | 1993.—1994. | [[Attēls:600px Rosso con scudo forcone e barca Gialli.png|22px]] [[Manchester United FC|Manchester United]] | align="center" | 4—0 | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco con Leone, Staffa.svg|22px]] [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |- | rowspan="2" | 1992.—1993. | rowspan="2" | [[Attēls:600px Rosso Bianco e Blu con cannone dorato.svg|22px]] [[Arsenal FC|Arsenal]] | align="center" | 1—1 | rowspan="2" | [[Attēls:600px Azzurro e Bianco a strisce con bordo nero.svg|22px]] [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] |- | align="center" | 2—1 (papildlaikā) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FA Cup|FA kauss}} * [http://www.thefa.com/TheFACup/ Oficiālā vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbols Anglijā]] gdkc4vul5aox4tl32wgpdlasdwfg82l 0 72409 4469072 3770207 2026-05-16T18:57:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469072 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Honda Motor Company, Limited''<br />''Honda Giken Kogyo Kabushiki-gaisha''<br />{{lang|ja|本田技研工業株式会社}} | logo = [[Attēls:Honda-logo.svg|150px]] | caption = | type = [[publiska kompānija]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1946]] | founder = [[Soičiro Honda]] | defunct = | location_city = [[Tokija]] | location_country = [[Japāna]] | location = | locations = | area_served = Visa pasaule | key_people = | industry = [[Autobūve]] | products = [[Automobilis|automobiļi]], [[Motocikls|motocikli]] | services = | revenue = {{increase}} 11,85 triljoni [[Jēna|jēnu]]<ref name="honda">{{Tīmekļa atsauce |url=http://world.honda.com/investors/library/annual_report/2014/honda2014ar-all-e.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150430230246/http://world.honda.com/investors/library/annual_report/2014/honda2014ar-all-e.pdf# |archivedate={{dat|2015|04|30||bez}} }}</ref> | operating_income = {{increase}} 750 miljardi [[Jēna|jēnu]]<ref name="honda" /> | net_income = {{increase}} 574 miljardi [[Jēna|jēnu]] | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 198 561 (2014) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.world.honda.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Honda Motor Company, Limited''''' ({{val-ja|本田技研工業株式会社}}) ir starptautisks rūpniecības [[uzņēmums]], kura galvenais birojs atrodas [[Japāna|Japānā]]. Tā ir ļoti labi zināma kā [[automašīna|automašīnu]] un [[motocikls|motociklu]] ražotāja. Lai gan šis uzņēmums ir no Japānas, daudzas tā [[rūpnīca]]s atrodas citās valstīs, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Ķīna|Ķīnā]]. ''Honda'' luksus mašīnas sauc par ''[[Acura]]''. 1982. gadā ''Honda'' dibināja struktūrvienību "[[Honda Racing Corporation]]", kas specializējas sacīkšu motociklu ražošanā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.honda.com Honda oficiālā mājaslapa] * {{lv ikona}} [http://cars.honda.lv/ Honda oficiālā automašīnas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120803051539/http://cars.honda.lv/ |date={{dat|2012|08|03||bez}} }} {{Organizācija-aizmetnis}} {{auto-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas uzņēmumi]] [[Kategorija:Japānas autoražotāji]] 1f79purfcczfvtjxqzdlzwcgwvxulmf 0 75533 4469069 4437361 2026-05-16T18:46:35Z ZANDMANIS 91184 /* Trenera karjerā */ 4469069 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Hoseps Gvardiola | image = [[Attēls:2023-10-04 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Manchester City FC 1DX 2797 (cropped).jpg|200px]] | caption = Gvardiola 2023. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1971|1|18}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Santpedora}} | height = 182 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] (beidzis karjeru) | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Gimnàstic Manresa | youthyears2 = 1983–1990 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years1 = 1990–1992 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | caps1 = 59 | goals1 = 5 | years2 = 1990–2001 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps2 = 263 | goals2 = 6 | years3 = 2001–2002 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | caps3 = 11 | goals3 = 2 | years4 = 2002–2003 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps4 = 4 | goals4 = 0 | years5 = 2003 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | caps5 = 13 | goals5 = 1 | years6 = 2003–2005 | clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]] | caps6 = 18 | goals6 = 2 | years7 = 2005–2006 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Dorados de Sinaloa|Dorados]] | caps7 = 10 | goals7 = 1 | totalcaps = 378 | totalgoals = 17 | nationalyears1 = 1991 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1991–1992 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 1992–2001 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 47 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 1995–2005 | nationalteam4 = {{flaga|Katalonija}} Katalonija | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 0 | manageryears1 = 2007–2008 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | manageryears2 = 2008–2012 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | manageryears3 = 2013–2016 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | manageryears4 = 2016– | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] }} '''Hoseps "Peps" Gvardiola''' ({{val|ca|Josep Guardiola i Sala}}, dzimis {{dat|1971|1|18}}) ir bijušais [[Spānijas futbola izlase]]s [[pussargs (futbols)|pussargs]] un pašreizējais [[Manchester City]] galvenais treneris. Kaut gan lielāko savas spēlētāja karjeras daļu viņš aizvadīja spēlējot [[FC Barcelona]], viņš ir pārstāvējis arī [[Brescia Calcio]], [[AS Roma]], [[Al Ahli SC|Al-Ahli]] (Doha) un Sinalojas "Dorados". Izlašu turnīros Gvardiola ir pārstāvējis gan Spānijas, gan Katalonijas izlases. Spānijas izlases sastāvā - kļuvis par 1992. gada olimpisko spēļu čempionu. Pēc spēlētāja karjeras beigšanas Gvardiola kļuva par treneri. 2008. gada 8. maijā "FC Barcelona" prezidents Žoans Laporta paziņoja, ka Gvardiola pārņem pirmās komandas vadību, nomainot [[Franks Reikārds|Franku Reikārdu]] galvenā trenera amatā. Pēc 2011-2012. gada sezonas viņš atstāja darbu "FC Barcelona". 2013. gadā Gvardiola kļuva par [[Minhenes "Bayern"]] galveno treneri un šajā amatā palika līdz 2016. gadam. == Karjeras statistika == {{Football player statistics 1|NY}} {{Football player statistics 2|ESP|NY}} |- |[[La Liga 1990-91|1990-91]]||rowspan="11"|[[FC Barcelona|Barcelona]]||rowspan="11"|[[La Liga]]||4||0||1||0||0||0||5||0 |- |[[La Liga 1991-92|1991-92]]||26||0||3||0||11||0||40||0 |- |[[La Liga 1992-93|1992-93]]||28||0||5||1||6||0||39||1 |- |[[La Liga 1993-94|1993-94]]||34||0||5||0||9||0||48||0 |- |[[La Liga 1994-95|1994-95]]||24||2||4||0||6||0||34||2 |- |[[La Liga 1995-96|1995-96]]||32||1||7||0||7||1||46||2 |- |[[La Liga 1996-97|1996-97]]||38||0||8||0||7||1||53||1 |- |[[La Liga 1997-98|1997-98]]||6||0||3||0||5||0||14||0 |- |[[La Liga 1998-99|1998-99]]||22||1||3||0||1||0||26||1 |- |[[La Liga 1999-00|1999-00]]||25||0||5||0||12||1||42||1 |- |[[La Liga 2000-01|2000-01]]||24||2||6||1||7||0||37||3 {{Football player statistics 2|ITA|NY}} |- |[[Serie A 2001-02|2001-02]]||[[Brescia Calcio|Brescia]]||rowspan=3|[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]||11||2||2||0||-||-||13||2 |- |rowspan=2|[[Serie A 2002-03|2002-03]]||[[AS Roma|Roma]]||4||0||3||1||1||0||8||1 |- |[[Brescia Calcio|Brescia]]||13||1||3||1||-||-||16||1 {{Football player statistics 2|QAT|NY}} |- |[[Qatar Stars League|2003-05]]||[[Al-Ahli (Doha)|Al-Ahli]]|||[[Qatar Stars League]] ||18||2||9||3||9||2||36||7 {{Football player statistics 2|MEX|NY}} |- |[[Primera División de México|2005-06]]||[[Dorados de Sinaloa|Sinaloa]]|||[[Primera División de México|Primera División]] ||10||1||6||1||4||0||20||2 {{Football player statistics 3|4|ESP}}263||6||50||2||71||3||384||11 {{Football player statistics 4|ITA}}28||3||8||2||1||0||37||5 {{Football player statistics 4|QAT}}18||2||9||3||9||2||36||7 {{Football player statistics 4|MEX}}10||1||6||1||4||0||20||2 {{Football player statistics 5}}319||12||73||8||85||5||477||25 |} == Tituli == ''FC Barcelona sastāvā'' * '''[[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausa ieguvējs]]''' ** [[UEFA Čempionu Līga 1991.-92.|1992.]]: '''1. vieta''' * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa ieguvējs]]''' ** [[UEFA Kausu ieguvēju kauss 1996.-97.|1997.]]: '''1''' * '''[[Spānijas La Liga|Spānijas La Liga čempions]]''' ** [[La Liga 1990.-91.|1991.]], [[La Liga 1991.-92.|1992.]], [[La Liga 1992.-93.|1993.]], [[La Liga 1993.-94.|1994.]], [[La Liga 1997.-98.|1998.]], [[La Liga 1998.-99.|1999.]]: '''6''' * '''[[Copa del Rey|Spānijas kausa ieguvējs]]''' ** 1997, 1998: '''2''' * '''[[Supercopa|Spānijas superkausa ieguvējs]]''' ** 1992, 1993, 1995, 1997: '''4''' * '''[[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa ieguvējs]]''' ** 1993, 1997: '''2''' === Trenera karjerā === '''Bayern Munich''' *'''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''': 2013–14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014–15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]] *'''[[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]]''': 2013–14, 2015–16 * '''[[UEFA Superkauss]]''': 2013 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''': 2013 '''Manchester City''' * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempions (6): [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022–23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023–24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/19052024-mancestras_city_ceturto_sezonu_pec_kartas</ref> * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvējs (3): 2018–19, 2022–23<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Mančestras "City" uzvar derbijā un septīto reizi triumfē FA Kausā|date=2023. gada 3. jūn.|website=Futbols}}</ref>, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvējs (4): 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21 * '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvējs (2): 2018, 2019 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvējs (1): [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022–23]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālists (1): [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]] * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvējs (1): 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] ** Kausa ieguvējs (1): 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gvardiola, Hoseps}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Katalāņu futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Brescia Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]] [[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]] tgxpyrzmgrylqvbuhbbyselrswml7ql 0 77867 4468997 4450968 2026-05-16T17:04:42Z Meistars Joda 781 4468997 wikitext text/x-wiki '''Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis''' ({{val|lt|Didžiojo Lietuvos kunigaikščio Gedimino ordino}}) ir [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidenta]] apbalvojums, kas tika izveidots, godinot [[Lietuva]]s pilsoņus par sasniegumiem sabiedrības un valsts labā. Arī ārzemnieki var tikt apbalvoti ar šo apbalvojumu. Lietuvas dižkunigaiša [[Ģedimins|Ģedimina]] vārdā nodēvētais ordenis ir dibināts 1928. gadā, pieminot Lietuvas Republikas desmitgadi. Tā vidū attēloti [[Ģediminaišu stabi]], viens no Lietuvas nacionālajiem simboliem. Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenim ir piecas šķiras: <gallery> Image:1st Class Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas.jpg|Lielkrusts Image:2nd Class Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas.jpg|Komandiera lielkrusts Image:3rd Class Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas.jpg|Komandiera krusts Image:4th Class Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas.jpg|Virsnieka krusts Image:5th Class Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas.jpg|Bruņinieka krusts </gallery> Lentu atgriezumi: {| |- |1. Lielkrusts ||[[Attēls:Gedimino didysis kryzius juostele.gif|50px|Ribbon]] |- |2. Komandiera lielkrusts ||[[Attēls:Gedimino komandoro didysis kryzius juostele.gif|50px|Ribbon]] |- |3. Komandiera krusts ||[[Attēls:Gedimino komandoro kryzius juostele.gif|50px|Ribbon]] |- |4. Virsnieka krusts ||[[Attēls:Gedimino karininko kryzius juostele.gif|50px|Ribbon]] |- |5. Bruņinieka krusts ||[[Attēls:Gedimino riterio kryzius juostele.gif|50px|Ribbon]] |} Ordenim ir triju šķiru piemiņas medaļas. == Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie latvieši == * [[Krišjānis Berķis]] * [[Mārtiņš Hartmanis]] * [[Vilhelms Purvītis]] * [[Kārlis Bļodnieks]] * [[Ēvalds Rimbenieks]] * [[Frīdrihs Vasarietis]] * [[Voldemārs Salnais]] * [[Hugo Celmiņš]] * [[Rūdolfs Grapmanis]] * [[Juris Plāķis]] * [[Pēteris Voldemārs Pommers]] * [[Valdemārs Ģinters]] * [[Pāvils Laizāns]] *[[Ansis Petrevics]] (1930) * [[Jānis Akuraters]] (1931) * [[Ludvigs Bolšteins]] (1931) * [[Jānis Ozoliņš (teologs)|Jānis Ozoliņš]] (1934) * [[Knuts Skujenieks]] (2001) * [[Pēteris Laķis]] (2001) * [[Imants Freibergs]] (2001) * [[Janīna Kursīte-Pakule]] (2001) * [[Māris Riekstiņš]] (2001) * [[Valdis Muktupāvels]] (2001) * [[Atis Sjanīts]] * [[Ģirts Valdis Kristovskis]] * [[Artis Pabriks]] * [[Sandra Kalniete]] (2005) * [[Ivars Godmanis]] (2008) [[Kategorija:Lietuvas apbalvojumi]] r5ve0hdwsa2jmvlzravl4qbcbzw2f9s 0 78717 4469325 4468471 2026-05-17T07:14:55Z Lasks 38532 4469325 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Latvija]] | karogs = Flag of Latvia.svg | parraiditajs = [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | nac atlase = [[Eirodziesma]] (2000—2012)<br />[[Dziesma (konkurss)|Dziesma]] (2013—2014)<br />[[Supernova (konkurss)|Supernova]] (2015—2020, 2022—pašlaik) | pied reizes = 26 (13 fināli) | pirma reize = {{escy|2000}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2002}} | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2009}}, {{escy|2010}}, {{escy|2013}}, {{escy|2017}}, {{escy|2021}} | majaslapa = [http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/ LTV mājaslapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=29 Latvijas profils Eurovision.tv lapā] }} '''[[Latvija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 26 reizes, debitējot [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]], kad Latviju pārstāvēja ''[[Brainstorm]]'' (Prāta Vētra) ar dziesmu ''[[My Star]]'', iegūstot 3. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/146343/prata-vetra-iegust-treso-vietu-eirovizijas-konkursa|title="Prāta vētra" iegūst trešo vietu Eirovīzijas konkursā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada konkursā]] uzvarēja ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkurss]] norisinājās [[Rīga|Rīgā]], pateicoties iepriekšējā gadā gūtajai uzvarai. Konkursu vadīja Latvijas pārstāvji Marija Naumova un [[Renārs Kaupers]]. Trešā reize, kad Latvija iekļuva TOP 5, bija [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Valters un Kaža]] ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]''. No [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. līdz [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gadam Latvija finālam nekvalificējās. [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gadā, pēc 7 gadu pārtraukuma, Latvija kvalificējās Eirovīzijas finālam ar [[Aminata Savadogo|Aminatas]] dziesmu ''[[Love Injected]]'', finālā iegūstot 6. vietu. [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada konkurss]] nenotika sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 epidēmiju]]. Tā vietā pārraidīja šovu “Eirovīzija 2020: Eiropa staro!”,<ref>https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/eirovizijas-koncerta-godinas-visas-dziesmas-kam-sogad-vajadzeja-piedalities-konkursa.a358648/ Eirovīzijas koncertā godinās visas dziesmas, kam šogad vajadzēja piedalīties konkursā</ref> godinot dziesmas, kurām vajadzēja piedalīties konkursā. Īpašajā šovā piedalījās arī Latvijas pārstāve [[Samanta Tīna]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]''. Šis bija pirmais gadījums 63 gadu ilgajā Eirovīzijas pārraidīšanas vēsturē, kad nenotika fināla dziesmu konkurss. == Latvijas pārstāvji Eirovīzijā == Visas Latvijas uzstāšanās ir bijušas angļu valodā, izņemot piecas: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gadā [[Fomins & Kleins]] dziesmu ''[[Dziesma par laimi]]'' izpildīja [[Latviešu valoda|latviski]], [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā Latvijas pārstāvji [[Bonaparti.lv]] dziesmu ''[[Questa Notte]]'' izpildīja [[Itāļu valoda|itāliski]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gadā [[Intars Busulis]] dziesmu "Sastrēgums" (<small>''[[Probka]], Пробка'')</small> Maskavā izpildīja [[Krievu valoda|krieviski]],<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13406 Latvia: Sastregums to be performed in Russian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406 |date={{dat|2009|03|02||bez}} }}, esctoday.com {{en ikona}}</ref> bet [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gadā grupa ''[[Sudden Lights]]'' dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]'' izpildīja gan angliski, gan latviski. [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gadā [[Tautumeitas|Tautumeitu]] izpildītā dziesma [[Bur man laimi]] kļuva par otro dziesmu, kas pilnībā tika izpildīta latviešu valodā. [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]. gadā dziedātāja [[Atvara]] kļuva par trešu Latvijas pārstāvi Eirovīzijā, kas savu dziesmu [[Ēnā]] izpildīs latviešu valodā. Latvija gandrīz nepiedalījās [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000.]] un [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] gada konkursos, kad iegūti divi visaugstākie rezultāti (attiecīgi — 3. un 1. vieta), jo sākotnēji abos konkursos bija jāpiedalās [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugālei]], taču tā atteicās no dalības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/121/ebu_confirmed_portugal_resigns_latvia_is_in/|title=EBU confirmed: Portugal resigns, Latvia is in|last1=Bakker|first1=Sietse|publisher=ESCToday|website=''esctoday.com''|accessdate={{Dat|2002|11|29}}|date={{Dat|2002|11|29}}|language=en}}</ref> Sākotnēji Latvija vēlējās izstāties no [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] sakarā ar [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes ietekmi Latvijā]], taču pateicoties diviem lieliem sponsoriem — [[Latvijas Krājbanka]]i un ''[[Narvesen]]'' — Latvija tomēr piedalījās 2009. gada konkursā, kas norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#CC9966" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | ''[[Brainstorm]]'' | ''[[My Star]]'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 3. | align="center" | 136 | colspan="2" rowspan="4" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Arnis Mednis]] | ''[[Too Much]]'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | ''[[Marie N]]'' | ''[[I Wanna]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 176 |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[F.L.Y.]]'' | ''[[Hello From Mars]]'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 5 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Fomins & Kleins]]'' | ''[[Dziesma par laimi]]'' | [[Latviešu valoda|Latviešu]] | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 23 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ''[[Valters un Kaža|Walter & Kazha]]'' | ''[[The War Is Not Over]]'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 153 | align="center" | 10. | align="center" | 85 |- | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 30 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | align="center" | 16. | align="center" | 54 | align="center" | 5. | align="center" | 168 |- | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Pirates of the Sea]]'' | ''[[Wolves of the Sea]]'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 83 | align="center" | 6. | align="center" | 86 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]]'' <small>(''Пробка'')</small> | [[Krievu valoda|Krievu]]<small>{{efn|name=Busulis|Dziesmu atlasē izpildīja dziesmu latviski}}</small> | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ''[[Aija Andrejeva|Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 17. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 11 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Musiqq]]'' | ''[[Angel in Disguise]]'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 25 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | ''[[Anmary]]'' | ''[[Beautiful Song]]'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 17 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 17. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 13. |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Aarzemnieki]]'' | ''[[Cake to Bake]]'' | Angļu<small>{{efn|name=Aarzemnieki|Sastāv arī no dažām frāzēm [[Latviešu valoda|latviski]]}}</small> | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Aminata Savadogo|Aminata]] | ''[[Love Injected]]'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 186 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 155 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 132 | align="center" | 8. | align="center" | 132 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Triana Park]]'' | ''[[Line]]'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 21 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Laura Rizoto]] | ''[[Funny Girl (dziesma)|Funny Girl]]'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 106 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Carousel]]'' | ''[[That Night]]'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 50 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Samanta Tīna]] | ''[[Still Breathing]]'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Samanta Tīna]] | ''[[The Moon Is Rising]]'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 17. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Citi Zēni]]'' | ''[[Eat Your Salad]]'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 55 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Sudden Lights]]'' | ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]'' | Angļu<small>{{efn|name=Aarzemnieki}}</small> | align="center" | 11. | align="center" | 34 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Dons]] | ''[[Hollow]]'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 64 | align="center" | 7. | align="center" | 72 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Tautumeitas]] | ''[[Bur man laimi]]'' | Latviešu | align="center" | 13. | align="center" | 158 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 130 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Atvara]] | ''[[Ēnā]]'' | Latviešu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 49 |} == Balsošanas vēsture == === Visvairāk atdotie punkti === {| class="wikitable" ! rowspan="2" |Vieta ! colspan="2" |Tikai finālā atdotie punkti ! colspan="2" |Finālā un pusfinālā atdotie punkti |- ! Valsts ! Punkti ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | 1. |{{ESC|Krievija}} | align="center" | 166 |{{ESC|Krievija}} | align="center" | 231 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | 2. |{{ESC|Zviedrija}} | align="center" | 108 |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 190 |- bgcolor="#CC9966" | align="center" | 3. |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 105 |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 183 |- | align="center" | 4. |{{ESC|Ukraina}} | align="center" | 96 |{{ESC|Zviedrija}} | align="center" | 181 |- | align="center" | 5. |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 90 |{{ESC|Ukraina}} | align="center" | 164 |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" style="margin: 1em auto 1em auto" ! colspan="7" |Atdotie 12 punkti |- ! rowspan="2" width="45" |Gads ! colspan="2" width="180" |Skatītāji ! colspan="2" width="180" |Žūrija ! colspan="2" width="180" |Kopā |- ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Nav žūrijas}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | {{ESC|Dānija}} |- | align="center" | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | {{ESC|Igaunija}} |- | align="center" | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | {{ESC|Igaunija}} |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nav žūrijas}} | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Ukraina}} |- | align="center" | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Šveice}} |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Ukraina}} |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | {{ESC|Norvēģija}} | {{N/A|Nav žūrijas}} | {{ESC|Islande}} | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Norvēģija}} |- | align="center" | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | colspan="4" rowspan="4" {{N/A|Nav zināms}} | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Vācija}} |- | align="center" | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | {{ESC|Dānija}} | {{ESC|Itālija}} |- | align="center" | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Zviedrija}} |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | {{ESC|Norvēģija}} | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | {{ESC|Nīderlande}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Armēnija}} | {{ESC|Nīderlande}} | {{ESC|Nīderlande}} | {{ESC|Nīderlande}} |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Zviedrija}} |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | {{ESC|Ukraina}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Ukraina}} | colspan="2" rowspan="11" {{N/A|Nav kopīga rezultāta}} |- | align="center" | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | {{ESC|Portugāle}} | {{ESC|Beļģija}} | {{ESC|Portugāle}} | {{ESC|Portugāle}} |- | align="center" | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Austrālija}} | {{ESC|Zviedrija}} |- | align="center" | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Nīderlande}} |- | align="center" | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika}}</small> |- | align="center" | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Moldova}} |{{ESC|Lietuva}} |{{ESC|Islande}} |{{ESC|Šveice}} |- | align="center" | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ukraina}} |- | align="center" | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Somija}} |{{ESC|Somija}} | rowspan="3" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} |{{ESC|Igaunija}} |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Igaunija}} |{{ESC|Igaunija}} |{{ESC|Šveice}} |- | align="center" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |{{ESC|Lietuva}} |{{ESC|Igaunija}} |{{ESC|Austrija}} |- | align="center" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Lietuva}} |{{ESC|Čehija}} |{{ESC|Čehija}} |} === Visvairāk saņemtie punkti === {| class="wikitable" ! rowspan="2" |Vieta ! colspan="2" |Tikai finālā saņemtie punkti ! colspan="2" |Finālā un pusfinālā saņemtie punkti |- ! Valsts ! Punkti ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | 1. |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 91 |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 189 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | 2. |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 88 |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 136 |- bgcolor="#CC9966" | align="center" | 3. |{{ESC|Īrija}} | align="center" | 66 |{{ESC|Īrija}} | align="center" | 122 |- | align="center" | 4. |{{ESC|Lielbritānija}} | align="center" | 47 |{{ESC|Lielbritānija}} | align="center" | 82 |- | rowspan="2" align="center" |5. |{{ESC|Norvēģija}} | rowspan="2" align="center" | 34 | rowspan="2" |{{ESC|Malta}} | rowspan="2" align="center" | 69 |- |{{ESC|Vācija}} |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" style="margin: 1em auto 1em auto" ! colspan="7" |Saņemtie 12 punkti |- ! rowspan="2" width="45" |Gads ! colspan="2" width="180" |Skatītāji ! colspan="2" width="180" |Žūrija ! colspan="2" width="180" |Kopā |- ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Nav žūrijas}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} |{{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}} |- | align="center" | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |{{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}} |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nav žūrijas}} | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |{{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}} |{{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}} |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Īrija}} |- | align="center" | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | {{N/A|Nekvalificējās}} | {{N/A|Nav žūrijas}} | {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | colspan="4" rowspan="4" {{N/A|Nav zināms}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} | {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} | {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |{{ESC|Lietuva}} |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | — | align="center" | — | colspan="2" rowspan="11" {{N/A|Nav kopīga rezultāta}} |- | align="center" | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | align="center" | — | align="center" | — |- | align="center" | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | align="center" | — | align="center" | — |- | align="center" | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika}}</small> |- | align="center" | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | align="center" | {{ESC|Portugāle}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | align="center" | — | rowspan="3"{{N/A|Nav žūrijas}} |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | align="center" | {{ESC|Igaunija}} | align="center" | — | align="center" | — |- | align="center" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | align="center" | {{ESC|Lietuva}} | align="center" | {{ESC|Lietuva}} | align="center" | {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Lielbritānija}} |- | align="center" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} |} == Konkursi Latvijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | [[Rīga]] | [[Skonto halle]] | [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]] |} == Komentētāji un rezultātu paziņotāji == {| class="wikitable" ! Gads ! Komentētājs (-i) ! Rezultātu paziņotājs |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | rowspan="11" | [[Kārlis Streips]] | [[Lauris Reiniks]] |- | align="center" | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Renārs Kaupers]] |- | align="center" | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Ēriks Niedra]] |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | [[Ģirts Līcis]] |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Lauris Reiniks]] |- | align="center" | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Marija Naumova]] |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Mārtiņš Freimanis]] |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics]] |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Kristīne Virsnīte]] |- | align="center" | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Roberto Meloni]] |- | align="center" | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] |- | align="center" | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | rowspan="1" | [[Valters Frīdenbergs]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Uģis Joksts]] <small>(fināls)</small><ref>https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200224071146/https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm |date={{dat|2020|02|24||bez}} }} Eirovīzijas finālu komentēs arī Joksts.</ref> | [[Aija Andrejeva]] |- | align="center" | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | rowspan="2" | [[Valters Frīdenbergs]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] <small>(fināls)</small> | [[Valters Frīdenbergs]] |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Linda Dinsberga]] |- | align="center" | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Valters Frīdenbergs]]<br/ >[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] | [[Ralfs Eilands]] |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | rowspan="3" | [[Valters Frīdenbergs]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Toms Grēviņš]] <small>(fināls)</small> | [[Markus Riva]] |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Toms Grēviņš]] |- | align="center" | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Aminata Savadogo|Aminata]] |- | align="center" | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Magnuss Eriņš]] <small>(fināls)</small> | [[Dagmāra Legante]] |- | align="center" | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Ketija Šēnberga]] <small>(fināls)</small> | [[Laura Rizoto]] |- | align="center" | <s>[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]</s> | colspan="2" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika}}</small> |- | align="center" | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Marija Naumova]] <small>(fināls)</small> | [[Aminata Savadogo|Aminata]] |- | align="center" | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | rowspan="3" | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Lauris Reiniks]] <small>(fināls)</small> | [[Samanta Tīna]] |- | align="center" |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Citi Zēni|Jānis Pētersons]] |- | align="center" |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Sudden Lights|Andrejs Reinis Zitmanis]] |- | align="center" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Marija Naumova]] <small>(fināls)</small> | [[Dons]] |- | align="center" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls [[LTV1]]), </small><br />[[Ketija Šēnberga]] <small>(fināls [[LTV1]])</small><br/ >[[Mārtiņš Pabērzis]] <small>(visi šovi [[Latvijas Radio 5]])</small> | [[Tautumeitas|Aurēlija Rancāne]] |} {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Fināls value:rgb(1,0,0) legend:Tikai_fināls id:Visi value:rgb(0,1,0) legend:Pusfināli_un_fināls id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/2000 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:5 start:2000 ScaleMinor = unit:year increment:1 start:2000 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Raidījumi:" BarData = bar:Streips bar:Frīdenbergs bar:Joksts bar:Būmeistars bar:Grēviņš bar:Eriņš bar:Šēnberga bar:Naumova bar:Reiniks PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Streips from: 01/01/2000 till: 31/12/2010 color:Visi text:"[[Kārlis Streips]]" bar:Frīdenbergs from: 01/01/2011 till: 31/12/2017 color:Visi text:"[[Valters Frīdenbergs]]" bar:Joksts from: 01/01/2011 till: 31/12/2011 color:Fināls text:"[[Uģis Joksts]]" bar:Būmeistars from: 01/01/2012 till: 31/12/2013 color:Fināls from: 01/01/2014 till: 31/12/2014 color:Visi text:"[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]" bar:Grēviņš from: 01/01/2015 till: 31/12/2017 color:Fināls from: 01/01/2018 till: 31/12/2019 color:Visi from: 01/01/2021 till: $now color:Visi text:"[[Toms Grēviņš]]" bar:Eriņš from: 01/01/2018 till: 31/12/2018 color:Fināls text:"[[Magnuss Eriņš]]" bar:Šēnberga from: 01/01/2019 till: 31/12/2019 color:Fināls from: 01/01/2026 till: $now color:Fināls text:"[[Ketija Šēnberga]]" bar:Naumova from: 01/01/2021 till: 31/12/2021 color:Fināls from: 01/01/2025 till: 31/12/2025 color:Fināls text:"[[Marija Naumova]]" bar:Reiniks from: 01/01/2022 till: 31/12/2024 color:Fināls text:"[[Lauris Reiniks]]" }} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="6"> Attēls:Bonaparti 2007 Eurovision.jpg|<small>[[Bonaparti.lv]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].</small> Attēls:Pirates of the Sea, Latvia, Eurovision 2008.jpg|<small>''[[Pirates of the Sea]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].</small> Attēls:ESC2013 - Latvia 09 (crop).jpg|<small>''[[PeR]]'' [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2014 - Latvia 07.jpg|<small>''[[Aarzemnieki]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].</small> Attēls:20150516 ESC 2015 Aminata 9682.jpg|<small>[[Aminata Savadogo|Aminata]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Latvia 05.jpg|<small>[[Justs Sirmais|Justs]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2017 - Latvia 01.jpg|<small>''[[Triana Park]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Latvia 02.jpg|<small>[[Laura Rizoto]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> File:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Latvia - Citi Zēni.jpg|<small>[[Citi Zēni]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].</small> File:Eurovision 2023 - Jury Semi-final 1 - Latvia - Sudden Lights (02).jpg|<small>''[[Sudden Lights]]'' [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].</small> File:Dons Eurovision Song Contest 2024 Final Malmö dress rehearsal semi 2 01.jpg|<small>[[Dons]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> File:Tautumeitas at ESC2025 for Latvia 15.jpg|<small>[[Tautumeitas]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursā [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]]</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] * [[Eirodziesma]] * [[Dziesma (konkurss)|Dziesma]] * [[Supernova (konkurss)|Supernova]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.lsm.lv/temas/eirovizija/ LSM Eirovīzijas lapa] * [https://eurovision.tv/country/latvia Latvijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] * [http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm Latvijas saņemto un atdoto punktu uzskaitījuma lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629102130/http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Latvijas mūzika]] [[Kategorija:Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] l7odoaslhjy95usdjz2qzsx924zyvfx 0 80066 4468955 4468515 2026-05-16T13:45:52Z Meistars Joda 781 4468955 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Sechuran fox.jpg | att_izmērs = 200px | binomial = Pseudalopex sechurae | autors = [[Oldfield Thomas|Thomas]], 1900 | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Pseudalopex | ģints_lv = Zorro | suga = P. sechurae | suga_lv = Sečuras zorro | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Sechuran Fox area.png|center|130px]] | sinonīmi = * ''Lycalopex sechurae'' }} '''Sečuras zorro''' (''Pseudalopex sechurae'') ir [[Suņu dzimta|suņu dzimtas]] (''Canidae'') [[zorro|zorro ģints]] (''Pseudalopex'') [[plēsējs]]. Sečuras zorro mēdz saukt arī par '''peruāņu tuksneša lapsu'''. Vārds "zorro" [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē "lapsa". Lai gan šos [[dzīvnieki|dzīvniekus]] mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts, nevis [[suņu dzimta|lapsu cilts]]. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (''Pseudalopex''), bet [[lapsas]] no lapsu cilts par īstajām lapsām. Sečuras zorro apdzīvo [[Sečuras tuknesis|Sečuras tuksnesi]] [[Ekvadora]]s un [[Peru]] teritorijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/6925 |title=Pseudalopex sechurae (Sechura Fox, Peruvian Desert Fox, Sechura Desert Fox)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2008|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081031131304/http://www.iucnredlist.org/details/6925 }}</ref>, apmetas uz dzīvi arī [[lauksaimniecība]]s zemēs, sausos [[mežs|mežos]] un [[krūmājs|krūmājos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canids.org/species/Pseudalopex_sechurae.htm |title=Sechuran Fox (Pseudalopex sechurae)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2006|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061224005757/http://canids.org/species/Pseudalopex_sechurae.htm |archivedate={{dat|2006|12|24||bez}} }}</ref> 2005. gadā savvaļā bija mazāk nekā 15&nbsp;000 pieaugušu īpatņu, bet to skaits katru gadu samazinās galvenokārt [[biotops|dzīvotņu]] zuduma un degradācijas, kā arī dzīvnieku vajāšanas rezultātā. Tāpēc peruāņu tuksneša lapsa tiek uzskatīta par gandrīz apdraudētu sugu.<ref name="nagi"/> == Izskats un ieradumi == Sečuras zorro ķermeņa garums ir apmēram 60 cm, astes garums 25 cm, svars 4—5 kg. [[Apmatojums]] ir pelēks, bet starp pelēkiem matiem ir arī brūni. Ausis lielas un rudi brūnas, purns tumšs, pazode un pakakle balta, [[aste]]s gals melns. Biezais kažoks pasargā dzīvnieku [[tuksnesis|tuksneša]] aukstajās naktīs. Guļot zorro apsedz purnu ar savu kuplo asti.<ref name="nagi">[http://www.animalcorner.co.uk/wildlife/peruvianfox.html Peruvian Fox at Animal Corner<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dzīvniekam ir mazi [[zobi]], kas piemēroti [[kukaiņi|kukaiņu]] ēšanai. Asie, līkie nagi noder, lai izraktu augu saknes un raktu alas.<ref name="nagi"/> Sečuras zorro ir [[nakts dzīvnieks]], kas medīt dodas naktī, bet dienu pavada guļot zemē izraktā [[ala|alā]]. Tas barojas ar [[augi|augu]] sēklām, [[rieksts|riekstiem]], [[vaboles|vabolēm]], [[ķirzakas|ķirzakām]], [[grauzēji]]em, [[putni]]em un [[maita|maitu]].<ref name="nagi"/> [[zinātnieks|Zinātniekiem]] trūkst datu par Sečuras zorro vairošanos un sociālo struktūru.<ref name="nagi"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * https://web.archive.org/web/20121007133924/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000815 * http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/fox_sechuran.html * https://web.archive.org/web/20071007213856/http://www.canids.org/species/Sechuran_fox.pdf * http://weedworld.blogspot.com/2007/10/sechuran-fox.html {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zorro]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] lgrqb56fpfin66kkbcbydxxealvkiiq 0 81601 4469179 4393818 2026-05-16T22:10:45Z Votre Provocateur 111653 4469179 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Pirmais angļu-afgāņu karš |partof = [[Lielā spēle|Lielās spēles]] |image = [[Attēls:Kauja pie Gandamakas 1842.gif|300px]] |caption = Britu karaspēka iznīcināšana atkāpšanās laikā uz Džalālābādu (1842) |date = [[1839|1839. —]] [[1842]]. |place = [[Afganistāna]] |casus = |result = Briti pamet Afganistānu<ref>https://books.google.lv/books?id=qTDfAQAAQBAJ&pg=PA5&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false</ref> un tā saglabā neatkarību. |combatant1 = [[Attēls: Flag of the United Kingdom.svg|25px]] [[Britu impērija]] |combatant2 = [[Attēls:Flag of Afghanistan pre-1901.svg|25px]] [[Afganistāna]] |commander1 = [[Viljams Maknagtons]]^{{{Kritis kaujā}}}<br />[[Džons Kīns]]<br />[[Viljams Elfinstons]]{{Padevies}}<br />[[Džordžs Polloks]] |commander2 = [[Dosts Muhammeds]]{{Padevies}}<br />[[Muhammeds Akbars]] |casualties1 = '''Miruši:''' <br /> ap 5000 kareivju un 12 000 civiliedzīvotāju |casualties2 = '''Miruši:''' <br /> vismaz 7000 kareivju un nezināms skaits civiliedzīvotāju }} '''Pirmais angļu-afgāņu''' karš norisinājās starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Britu impērija|Britu impēriju]] no [[1839]]. līdz [[1842|1842. gadam]]. Šis karš iezīmēja vienu no vissmagākajiem triecieniem [[Britu impērija|britu]] varai šajā reģionā. == Kara cēloņi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē sākās sāncensība starp [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un Britu impērijām par ietekmi un teritorijām [[Centrālāzija|Vidusāzijā]] — tā saucamā [[Lielā spēle]]. Krievijas teritorija strauji paplašinājās [[Britu Indija]]s virzienā, tādēļ briti, lai apturētu iespējamo krievu iebrukumu Indijā, nolēma iegūt kontroli pār Afganistānu un tās kalnu pārejām pirms tās sasniedz krievi. [[1837|1837. gadā]] [[Persija|persiešu]] karaspēks, krievu iedrošināts, aplenca [[Herāta]]s pilsētu Afganistānas rietumos. [[1838|1838. gadā]] Afganistānā reizē uzturējās [[Britu Indija]]s sūtnis [[Aleksandrs Bērnss]], kura uzdevums bija noslēgt savienību ar valdnieku [[Dosts Muhammeds|Dostu Muhammedu]], un krievu sūtnis [[Ivans Vitkevičs]] ar līdzīgu uzdevumu. Dosts Muhammeds principiāli piekrita savienībai ar britiem, taču Indijas vicekaralis [[Džordžs Oklends|lords Džordžs Oklends]] atteicās vērsties pret britu sabiedrotajiem un afgāņu senajiem ienaidniekiem [[sikhi]]em, līdz ar to britu-afgāņu savienība netika noslēgta. 1838. gada aprīlī Aleksandrs Bērnss, kura diplomātiskais uzdevums bija izgāzies, pameta Afganistānas galvaspilsētu [[Kabula|Kabulu]]. Arī krievu aģentam Ivanam Vitkevičam neizdevās īstenot savu uzdevumu - nodevis ziņojumu Ārlietu ministrijai [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], viņš atgriezās savā viesnīcas numurā, kur viņu vēlāk atrada mirušu. Oficiālā versija bija pašnāvība, bet patiesie nāves apstākļi joprojām nav noskaidroti. Visi viņa dokumenti un pieraksti par Afganistānu bija pazuduši. Atgriezies Indijā, Bērnss uzzināja, ka briti jau gatavojās iebrukumam Afganistānā. Tieši šādam gadījumam viņi jau divdesmit gadus greznā pansijā uzturēja bijušo afgāņu valdnieku [[Šudža Durrānī|šahu Šudžu]]. Tagad briti nolēma gāzt Dostu Muhammedu un viņa vietā kā savu marioneti iecelt šahu Šudžu. == Notikumu attīstība == === Britu iebrukums === [[Attēls:Uzbrukums Gazni cietoksnim 1839.jpg|thumb|300px|Britu uzbrukums Gaznī cietoksnim]] 1838. gada decembrī no [[Pendžāba]]s Britu Indijā ģenerāļa [[Džons Kīns|Džona Kīna]] vadībā izgāja britu armija, ko veidoja Bengālijas kontingents (ap 9600 vīru), Bombejas kontingents (ap 5600 vīru) un šaha Šudžas personīgā armija (ap 6000 algotņu).<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 165.lpp</ref> Karaspēku pavadīja ap 38 000 [[indieši|indiešu]] kalpotāju un 30 000 [[kamielis|kamieļu]].<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 166.lpp</ref> Nākamā gada sākumā briti šķērsoja [[Bolāna pāreja|Bolāna pāreju]] - šauru 90 km garu aizu un aprīlī sasniedza [[Kandahāra|Kandahāru]], kuras valdnieki - daži no Dosta Muhammeda brāļiem - nekavējoties bēga. Atstājuši Kandahāras aizsardzībai vienu divīziju, briti devās ziemeļaustrumu virzienā uz Kabulu. Jūnija beigās tie sasniedza [[Gaznī]] pilsētu, kuras cietoksni ieskāva vareni mūri. Piekukuļojot<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 172.lpp</ref> kādu afgāni, briti uzzināja cietokšņa vājāko vietu un, 23. jūlija rītausmā to uzspridzinājuši, iebruka pilsētā un to ieņēma. Uzzinājis par Gaznī krišanu, Dosts Muhammeds aizbēga no Kabulas uz kalniem ieskauto [[Bāmijāna|Bāmijānu]]. 7. augustā briti sasniedza Kabulu, ko bez lielām pūlēm ieņēma. === Afganistānas okupācija === Izpildījusi savu uzdevumu Afganistānā, liela daļa armijas 1839. gada beigās tika atsaukta uz Indiju. Atpakaļceļā uz Indiju Bombejas kontingents ieņēma [[Beludži|beludžu]] [[Kalāta]]s cietoksni un nogalināja tā valdnieku, tādējādi atriebjoties beludžiem, par biežajiem uzbrukumiem britu konvojiem. [[Attēls:Shuja Shah Durrani and Men in his decorated palace Wellcome V0050531.jpg|thumb|left|300px|Šahs Šudža Bālā Hisāras cietoksnī Kabulā 1839. gadā]] Jau pavisam drīz kļuva redzams, ka šahs Šudža nespēj iegūt savu ļaužu cieņu, turklāt arvien pieauga naids pret svešzemniekiem, kas nodrošināja viņa atrašanos tronī. To saprata arī pats šahs Šudža un, zinādams, ka briti netaisās Afganistānā palikt mūžīgi, sāka slepus sev meklēt sabiedrotos vietējo cilšu vadoņu vidū.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 177.-178.lpp</ref> Tikmēr britu pozīcijas Afganistānā sāka vājināt arī Herātas vezīrs [[Jārs Muhammeds]], kurš risināja slepenas sarunas ar persiešiem. Dienvidos sākās beludžu sacelšanās, apgrūtinot britu komunikāciju ar dienvidu teritorijām, bet pēc sikhu vadoņa [[Randžits Singhs|Randžita Singha]] nāves briti zaudēja savus sabiedrotos sikhus, kuri tagad sāka kūdīt afgāņus uz sacelšanos.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 177.lpp</ref> Savukārt Afganistānas ziemeļos jaunu karaspēku bija sapulcinājis Dosts Muhammeds. Pēc dažām sadursmēm viņš tomēr padevās britu gūstā un vēlāk tika izmitināts tajā pašā savrupmājā, kur agrāk uzturējās šahs Šudža, saņemdams arī dāsnu pabalstu. [[1840|1840. gada]] novembrī briti uzsāka iekasēt nodokļus, kas afgāņu cilšu vidū izraisīja vēl lielāku neapmierinātību ar šahu Šudžu un britu okupācijas spēkiem, bet gadu vēlāk briti, cenšoties samazināt lielos okupācijas varas izdevumus, nolēma samazināt maksu Austrumafganistānas ciltij [[austrumu gilzaji]]em. Gilzaji jau gadsimtiem bija saņēmuši samaksu par sava vērtīgākā "īpašuma" izmantošanu - kalnu pāreju uz Indiju. Uzzinājuši, ka britu maksājumi viņiem tiek uz pusi samazināti, viņu sūtņi bezkaislīgi pamāja ar galvu un atgriezās kalnos.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 189.lpp</ref> Jau pēc divām dienām tie uzbruka britu sagādes līnija, kas nāca no Indijas un to izlaupīja. [[1841|1841. gada]] 2. novembrī Kabulā nelielas pūļa nekārtības pārauga ielu cīņās pret britu kareivjiem, kuru laikā afgāņu pūls nogalināja Aleksandru Bērnsu. Vēlāko dienu laikā no kalniem ieradās tūkstošiem jaunu afgāņu karotāju un briti tika praktiski aplenkti savā īpaši celtajā karaspēka pilsētiņā dažus kilometrus no Kabulas. 23. decembrī, lai apspriestu iespējamo britu karaspēka aiziešanu no valsts, pie jaunā afgāņu valdnieka [[Muhammeds Akbars|Muhammeda Akbara]] (Dosta Muhammeda dēls - vienīgais<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 181.lpp</ref> no bijušā valdnieka ģimenes, kurš atteicās viņam doties līdzi uz Britu Indiju) no aplenktās karaspēka pilsētiņas devās britu vēstnieks [[Viljams Maknagtons]], kurš tika nogalināts un viņa sakropļotais līķis tika izlikts apskatei Kabulas tirgū. === Kabulas garnizona iznīcināšana === [[Attēls:The Last Stand, by William Barnes Wollen (1898).jpg|thumb|300px|"Pēdējā pretošanās" - aptuveni 65 britu karavīri līdz pēdējam vīram aizstāvēja kādu virsotni netālu no Gandamakas]] Britu atkāpšanās no Kabulas sākās 1842. gada 6. janvārī. Saskaņā ar vienošanos, tie afgāņiem atdeva gandrīz visus ieročus un naudu, kā arī nosūtīja pavēles pamest valsti Gaznī, Kandahāras un [[Džalālābāda]]s [[Garnizons|garnizoniem]],<ref name="autogenerated1">Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 210.lpp</ref> bet afgāņi apsolīja netraucēt britu aiziešanu. Bija snidzis jau no 18. novembra un karaspēks devās ceļā visskarbākajās ziemas vētrās. Jau otrās dienas rītā karavīru ģimenes locekļi, kalpotāji un lopi bija iejukuši starp karavīru rindām, padarot to koordinēšanu neiespējamu.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 212.lpp</ref> Kolonnai paralēli devās arī afgāņu jātnieki un briti domāja, ka tas ir viņiem solītais ekskorts, taču nelielas afgāņu vienības jau no paša sākuma uzbruka vāji aizsargātajai kolonnai. Ar britiem vairākkārt tikās Muhammeds Akbars, piedāvājot kolonnai apstāties un sagaidīt afgāņu papildspēkus, kas aizsargātu britus pret gilzaju uzbrukumiem, kā arī pieprasīja ķīlniekus. Briti piedāvājumu nepieņēma un devās tālāk. Trešajā dienā pie kādas šauras pārejas Muhammeds Akbars, saņemdams prasītos ķīlniekus un solīdams izvest britus tai cauri, ievilināja tos lamatās un novājināto, dezorganizēto kolonnu no kalnu virsotnēm nemitīgi apšaudīja gilzaji. Nākamajā dienā pie britiem atkal ieradās Muhammeds Akbars, jau ierasti solīdams pārtiku un aizsardzību [[Attēls:Remnants of an army2.jpg|thumb|300px|left|"Armijas atliekas" Viljams Braidons bija vienīgais brits, kam izdevās sasniegt savējos. Vēlāk Džalālābādu kājām sasniedza arī daži izdzīvojušie indieši]]apmaiņā pret virsnieku ģimenes locekļiem kā ķīlniekiem. Briti atkal piekrita, taču, turpinot ceļu, tiem nemitīgi uzbruka. Sestajā dienā afgāņi saņēma gūstā britu armijas komandieri ģenerāli [[Viljams Džordžs Kīts Elfinstons|Viljamu Elfinstonu]] (kurš pēc trim gūstā pavadītiem mēnešiem mira no smagas slimības). Astotās dienas vakarā no jau praktiski iznīcinātā britu karaspēka bija atlikuši ap 65 kareivji, kas bija nocietinājušies kāda kalna virsotnē netālu no [[Gandamaka]]s, ko pret afgāņu pārspēku aizstāvēja, līdz beidzās munīcija. Beidzoties munīcijai, sākās tuvcīņa ar durkļiem un zobeniem, līdz krita pēdējais kalna aizstāvis. No gandrīz 17 000<ref name="autogenerated1" /> cilvēku lielās kolonnas vienīgais, kurš sasniedz Džalālābādu bija kāds Austrumindijas kompānijas jaunākais ķirurgs [[Viljams Braidons]]. Viņa zirgs tika ievests stallī, kur apgūlies vairs nepiecēlās.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 222.lpp</ref> Apkārt saskrējušajiem jaunais ķirurgs esot jautājis "Kur ir armija?" un pats arī atbildējis "Es esmu armija"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.newstatesman.com/politics/2008/10/afghanistan-british-britain |title=www.newstatesman.com |access-date={{dat|2009|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081202000318/http://www.newstatesman.com/politics/2008/10/afghanistan-british-britain }}</ref> Līdz ar Viljama Braidona ierašanos, Džalālābādas spēki nolēma iedegt signālugunis un ik pusstundu pūst tauri, lai dzīvi palikušajiem būtu vieglāk atrast ceļu. Pagāja vairākas dienas, līdz viņi saprata, ka dakteris Braidons ir vienīgais brits, kam izdevies šķērsot kalnus. === Britu atmaksa === Pēc Kabulas garnizona slaktiņa abas puses bija nedaudz apmulsušas un nezināja, ko darīt tālāk. Tikmēr 400 vīru lielais Gaznī garnizons, kas bija aplenkts jau novembrī, martā padevās, taču afgāņi to tik un tā iznīcināja, saņemot gūstā vien deviņus britu virsniekus.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 228.lpp</ref> [[Attēls:Afghan foot soldiers in 1841.jpg|thumb|250px|Afgāņu kareivji Pirmā angļu-afgāņu kara laikā]]9. martā Kandahāras garnizons ar pūlēm atsita afgāņu uzbrukumu pilsētai un briti jau sāka apsvērt atkāpšanos no pilsētas. 5. aprīlī afgāņi nogalināja šahu Šudžu un valdnieka vietu ieņēma viņa dēls, kuram reālas varas, tāpat kā tēvam, nebija. Tai pašā dienā Muhammeds Akbars uzsāka Džalālābādas aplenkumu, taču cieta neveiksmi un atkāpās. Augustā no Džalālābādas (ģenerāļa [[Džordžs Polloks|Džordža Polloka]] vadībā) un Kandahāras (ģenerāļa [[Viljams Nots|Viljama Nota]] vadībā) ieņemt Kabulu un atriebties afgāņiem devās divas spēcīgas britu armijas. 5. septembrī pēc dažām sadursmēm Kandahāras garnizons sasniedza Gaznī, (no kurienes afgāņi jau bija atkāpušies) un turpināja doties Kabulas virzienā. Tikmēr Džalālābādas garnizons pie [[Tezīna]]s izšķirošā kaujā sakāva aptuveni 16 000 vīru lielo Muhammeda Akbara karaspēku, kas pēc kaujas izklīda un devās atpakaļ uz saviem ciemiem kalnos.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 237.-238.lpp</ref> Virzoties tālāk uz Kabulu briti devās pa to pašu ceļu, kuru ziemā bija mērojis iznīcinātais Kabulas garnizons. Kāds kapteinis savā dienasgrāmatā rakstīja: ''Skats uz nelaimīgā Kabulas karaspēka atliekām šajā pārejā bija sirdi plosošs. Viņi gulēja kaudzēs pa piecdesmit un simts, trīs, četru vai piecu jūdžu garumā lielgabalu riteņi, veļoties pāri, gandrīz ik uz jarda sašķēla mūsu nelaiķa biedru galvaskausus un citus kaulus. Patiesi var teikt, ka visu apmēram septiņdesmit septiņas jūdzes garo ceļu no Gandamakas uz Kabulu mums vajadzēja brist pāri iznīcinātās armijas kritušajiem''.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 236.lpp</ref> Džalālābādas garnizons Kabulu sasniedza 15. septembrī un saprata, ka organizēta pretošanās vairs netiks rīkota, jo Muhammeds Akbars un visi pārējie, kas gribēja turpināt cīņu, bija aizbēguši uz ziemeļiem un rietumiem. Pēc neilga laika tika atbrīvoti ziemā sagūstītie briti un abas britu armijas satikās, (kopā ap 14 000 vīru).<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 237.lpp</ref> Atriebjoties afgāņiem briti uzspridzināja visā Vidusāzijā slaveno Kabulas segto tirgus laukumu un devās atpakaļ uz Indiju. == Pēc kara == Pēc īsa anarhijas posma valstī varu atguva Dosts Muhammeds, par vezīru ieceļot savu dēlu Muhammedu Akbaru, kurš [[1845|1845. gadā]] neskaidros apstākļos mira. Savukārt briti tagad attiecībā uz Afganistānu īstenoja neiejaukšanās politiku, tomēr vēl aizvien uzraudzīja Kabulu, ko uzskatīja par vārtiem uz valsti.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 238.lpp</ref> [[1855|1855. gadā]] starp Dostu Muhammedu un britiem tika parakstīts savstarpējās palīdzības līgums cīņā pret ārējiem ienaidniekiem. [[1863|1863. gadā]] Dosts Muhammeds mira, sava mūža pēdējās dienās apvienodams gandrīz visas tās teritorijas, kas mūsdienās veido afgāņu valsti. [[1878|1878. gadā]] briti atkal iebruka Afganistānā, sākot [[Otrais angļu-afgāņu karš|Otro angļu-afgāņu karu]]. == Skatīt arī == * [[Gandamakas miera līgums]] * [[Rāvalpindi miera līgums]] * [[Koloniālisms]] == Ārējās saites == {{commonscat|First Anglo-Afghan War|Pirmais angļu-afgāņu karš}} * [https://web.archive.org/web/20140719194323/http://www.heritage-history.com/www/heritage.php?R_menu=OFF&Dir=wars&FileName=wars_afghan.php Pirmā angļu-afgāņu kara kauju apraksts] {{en ikona}} * [http://www.bl.uk/reshelp/findhelpregion/asia/afghanistan/afghanistancollection/summary1809to1838.html Afganistāna: no šaha Šudžas gāšanas līdz Pirmajam angļu-afgāņu karam]{{Novecojusi saite}}, British Library {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20091119071852/http://www.bl.uk/reshelp/findhelpregion/asia/afghanistan/afghanistancollection/summary1838to1842.html Pirmais angļu-afgāņu karš], British Library {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20091028144536/http://www.geocities.com/mchirnside/af1.htm Pirmais angļu-afgāņu karš] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100206174013/http://onwar.com/aced/nation/all/afghan/fafguk1839.htm Pirmais angļu-afgāņu karš] {{en ikona}} * [http://www.bl.uk/onlinegallery/onlineex/apac/photocoll/j/019pho000000487u00082000.html Džalālābādas cietoksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091011051037/http://www.bl.uk/onlinegallery/onlineex/apac/photocoll/j/019pho000000487u00082000.html |date={{dat|2009|10|11||bez}} }} British Library {{en ikona}} * [http://www.bl.uk/onlinegallery/onlineex/apac/other/019wdz000001347u00008000.html Haiberas pāreja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220930055216/https://www.bl.uk/onlinegallery/onlineex/apac/other/019wdz000001347u00008000.html |date={{dat|2022|09|30||bez}} }} British Library {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{labs raksts}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Afganistānu]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Pirmais angļu-afgāņu karš|*]] bw9pdx83swdycsbepf4jxftrjv9pvkd 0 82103 4469016 4463029 2026-05-16T17:59:29Z ZANDMANIS 91184 4469016 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #88BBFF | nos = ''Manchester City'' | logo = [[Attēls:Manchester City FC logo.svg|180px]] | pilns = ''Manchester City Football Club'' | iesauka = ''The Citizens (pilsētnieki),<br />The Sky Blues (debesszilie)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}} | dib = 1880 | dib_com = kā ''St Mark's (West Gorton)'' | stad = [[Mančestras pilsētas stadions]] | ietilp = 55 097<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "Premier League Handbook Season 2015/16"| work= premierleague.com| url= http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf| accessdate= 10 September 2015| archive-date= {{dat|2015|09|06||bez}}| archive-url= https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf}}</ref> | prez = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Halduns Al Mubaraks | tren = {{flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _mancity2526h | pattern_b1 = _mancity2526h | pattern_ra1 = _mancity2526h | pattern_sh1 = _mancity2526h | pattern_so1 = _mancity2526hl | leftarm1 = 98C6EB | body1 = 98C6EB | rightarm1 = 98C6EB | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 1C214F | pattern_la2 = _mancity2526a | pattern_b2 = _mancity2526a | pattern_ra2 = _mancity2526a | pattern_sh2 = _mancity2526a | pattern_so2 = _mancity2526al | leftarm2 = 101010 | body2 = 101010 | rightarm2 = 101010 | shorts2 = 101010 | socks2 = 101010 | pattern_la3 = _mancity2526t | pattern_b3 = _mancity2526t | pattern_ra3 = _mancity2526t | pattern_sh3 = _mancity2526t | pattern_so3 =_mancity2526tl | leftarm3 = dce0eb | body3 = dce0eb | rightarm3 = dce0eb | shorts3 = dce0eb | socks3 = 9cff66 }} '''''Manchester City F.C.''''' ir profesionāls angļu futbola klubs no [[Mančestra]]s. Dibināts 1880. gadā kā ''St Mark's (West Gorton)''. Pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]]. Kluba futbolisti ir desmit reizes izcīnījuši Anglijas čempiontitulu, tai skaitā astoņas reizes kopš Premjerlīgas izveides. Septiņas reizes komanda ir uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā. 1970. gadā uzvarēja [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]]. [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] pirmo reizi iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, taču piekāpās citam Anglijas klubam — ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.—2023. gada sezonā]] pirmo reizi uzvarēja Čempionu līgā. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2026|05|03||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/players/mens|title=Squads: Men's team|website=mancity.com|access-date={{Dat|2026|05|03||bez}}|language=en}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]}} {{Fs player|no=3|nat=POR|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=4|nat=NED|pos=MF|name=[[Tidžani Reinderss]]}} {{Fs player|no=5|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=6|nat=NED|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]}} {{Fs player|no=7|nat=EGY|pos=FW|name=[[Omārs Marmušs]]}} {{Fs player|no=8|nat=CRO|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]}} {{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=MF|name=[[Rajans Šerki]]}} {{Fs player|no=11|nat=BEL|pos=MF|name=[[Žeremī Dokū]]}} {{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=GK|name=[[Markuss Betinelli]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Niko Gonsaless]]}} {{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rodri]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=20|nat=POR|pos=MF|name=[[Bernardo Silva]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=21|nat=ALG|pos=DF|name=[[Rajans Aits-Nuri]]}} {{Fs player|no=24|nat=CRO|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]}} {{Fs player|no=25|nat=ITA|pos=GK|name=[[Džanluidži Donnarumma]]}} {{Fs player|no=26|nat=BRA|pos=MF|name=[[Saviņu]]}} {{Fs player|no=27|nat=POR|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]}} {{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=MF|name=[[Niko O'Railijs]]}} {{Fs player|no=41|nat=NOR|pos=MF|name=[[Sverre Nīpans]]}} {{Fs player|no=42|nat=GHA|pos=MF|name=[[Antuāns Semenjo]]}} {{Fs player|no=45|nat=UZB|pos=DF|name=[[Abdukodirs Husanovs]]}} {{Fs player|no=47|nat=ENG|pos=MF|name=[[Fils Fodens]]}} {{Fs player|no=82|nat=ENG|pos=DF|name=[[Riko Lūiss]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (10): 1936–37, 1967–68, 2011–12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013–14]], [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022–23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023–24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/19052024-mancestras_city_ceturto_sezonu_pec_kartas</ref> ** Vicečempioni (6): 1903–04, 1920–21, 1976–77, 2012–13, 2014–15, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (7): 1898–99, 1902–03, 1909–10, 1927–28, 1946–47, 1965–66, 2001–02 ** Vicečempioni (4): 1895–96, 1950–51, 1988–89, 1999–2000 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1903–04, 1933–34, 1955–56, 1968–69, 2010–11, 2018–19, 2022–23<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Mančestras "City" uzvar derbijā un septīto reizi triumfē FA Kausā|date=2023. gada 3. jūn.|website=Futbols}}</ref>, 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> ** Finālisti (5): 1925–26, 1932–33, 1954–55, 1980–81, 2012–13 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1969–70, 1975–76, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2025–26 ** Finālisti (1): 1973–74 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1937, 1968, 1972, 2012, 2018, 2019, 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> ** Finālisti (9): 1934, 1956, 1969, 1973, 2011, 2014, 2021, 2022, 2023 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022–23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (1): [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]] * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi|title="Manchester City" atspēlējas un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|date=2023. gada 17. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] ** Kausa ieguvēji (1): 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Kluba rekordi == * '''Rekorduzvara līgā''' – 11–3 pret [[Lincoln City F.C.|Lincoln City]] (1895. gada 23. marts, visvairāk gūto vārtu); 10–0 pret [[Darwen F.C. (1870)|Darwen]] (1899. gada 18. februāris, lielākā vārtu starpība) * '''Rekorduzvara FA kausā''' – 12–0 pret Liverpool Stanley (1890. gada 4. oktobris) * '''Rekorduzvara Eiropā''' – 7–0 pret [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]], UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēle (2019. gada 12. marts); 7–0 pret [[RB Leipzig]] UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēle (2023. gada 14. marts) * '''Rekordzaudējums līgā''' – 0–8 pret [[Burton Wanderers]] (1894. gada 26. decembris); 0–8 pret [[Wolverhampton Wanderers]] (1933. gada 23. decembris); 1–9 pret [[Everton]] (1906. gada 3. septembrī); 2–10 pret [[Birmingham City FC|Smolhītu]] (1893. gada 17. martā) * '''Rekordliels zaudējums FA kausā''' — 0–6 pret [[Preston North End F.C.|Prestonas North End]] (1897. gada 30. janvārī); 2–8 pret [[Bradford (Park Avenue) A.F.C.|Bradford Park Avenue]] (1946. gada 30. janvāris) * '''Rekordliels zaudējums Eiropā''' — 0–4 pret [[Barcelona]], ​​UEFA Čempionu līgas grupu turnīrs (2016. gada 19. oktobris) * '''Vislielākais mājas spēļu apmeklētāju skaits''' — 84 569 pret [[Stoke City]], FA kausa sestā kārta (1934. gada 3. marts) * '''Visvairāk līgas spēļu''' — 561 + 3 no rezervistu soliņa, [[Alans Oukss]], 1958.–1976. g. * '''Visvairāk Eiropas/pasaules spēļu''' — 65 + 15 no rezervistu soliņa, [[Bernardo Silva]], 2017. g.–pašlaik; 80 [[Edersons]], 2017. g.–pašlaik * '''Visvairāk spēļu kopumā''' – 676 + 4 no rezervistu soliņa, Alans Oukss, 1958.–1976. g. * '''Visvairāk gūto vārtu kopumā''' – 260, [[Serhio Agvero]], 2011.–2021. g. * '''Visvairāk gūto vārtu sezonā''' – 52, [[Ērlings Holanns]], 2022.–2023. g. * '''Visdārgāk nopirktais spēlētājs''' – 100 miljoni mārciņu [[Aston Villa]] klubam par Džeku Grīlišu, 2021. gada augustā<ref>{{cite news|last1=Hytner|first1=David|title='Dream come true': Jack Grealish seals record £100m Manchester City move|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/05/jack-grealish-seals-record-100m-manchester-city-move-from-aston-villa|newspaper=[[The Guardian]]|date=5 August 2021|access-date=5 August 2021|archive-date=5 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210805190628/https://www.theguardian.com/football/2021/aug/05/jack-grealish-seals-record-100m-manchester-city-move-from-aston-villa|url-status=}}</ref> * '''Visdārgāk pārdotais spēlētājs''' – 82 miljoni mārciņu no [[Atlético Madrid]] kluba par [[Hulians Alvaress|Hulianu Alvaresu]], 2024. gada augustā<ref>{{Cite web |date=6 August 2024 |title=Julian Alvarez transfer: Atletico Madrid agree £82m fee to sign Man City and Argentina forward |url=https://www.skysports.com/football/news/11679/13191744/julian-alvarez-transfer-atletico-madrid-agree-gbp81m-fee-to-sign-man-city-and-argentina-forward#:~:text=Man%20City%20and%20Atletico%20Madrid,over%20the%20last%2024%20hours. |access-date=9 August 2024 |website=Sky Sports}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manchester City F.C.]] [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] tv280elabnysmo82krz9sii99hnqme0 0 83224 4468998 3946562 2026-05-16T17:11:43Z Meistars Joda 781 4468998 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|aktieri|Cilinskis|Cilinskis}} {{Aktiera infokaste | vārds = Gunārs Cilinskis | attēls = Gunars Cilinskis.jpg | attēla izmērs = 200px | komentārs = | dz. vārds = Harijs Gunars Cilinskis | dz. datums = {{dat|1931|05|23}} | dz. vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1992|07|25|1931|05|23}} | miršanas vieta = {{flaga|Latvija}} [[Ādažu pagasts]], [[Latvija]] | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors | darbības gadi = 1955—1992 | dzīvesbiedrs = [[Velta Līne]] (1957-1992) | dzimums = V | apbalvojumi = * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1965) * [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] (1969) * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1977) * [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks]] (1979) }} '''Gunārs Cilinskis''' (dzimis {{dat|1931|05|23}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1992|07|25}} [[Lielais Baltezers|Lielajā Baltezerā]], [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]], apb. Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]) bija latviešu [[aktieris]], režisors un scenārists. == Biogrāfija == Dzimis 1931. gadā [[Rīga|Rīgā]] veikala īpašnieka Alfrēda Cilinska un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Gertneres, ģimenē kā vienīgais bērns. Pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti pārcēlās uz [[Krustpils|Krustpili]], tad atpakaļ uz Rīgu. Māte strādāja [[Vilhelms Ķuze|Ķuzes]] saldumu fabrikas veikalā par vadītāju, tēvs pazuda [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Mācījās [[Ogre]]s meža tehnikumā, ko beidza 1950. gadā. Pēc tam strādāja Tomes - Baldones mežos (1950-1952). 1951. gadā iestājās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts Konservatorijas]] Teātra fakultātē. Pēc tās beigšanas 1955. gadā darbojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātrī]]. 1958. gadā spēlēja [[Rīgas Kinostudija]]s filmā "[[Svešiniece ciemā]]". No 1975. gada pilnībā pievērsās kino, kopš 1976. gada bija [[Rīgas Kinostudija]]s režisors. Kinorežisora debija filmā "[[Ezera sonāte]]" (kopā ar [[Varis Brasla|Vari Braslu]]). Bija precējies ar aktrisi [[Velta Līne|Veltu Līni]], dēls Aigars Cilinskis (1958-2007). Miris 1992. gada 25. jūlijā, braucot ar ūdensslēpēm [[Lielais Baltezers|Lielajā Baltezerā]]. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1965) * brāļu Vasiļjevu [[KPFSR]] Valsts prēmija (1968) par galveno lomu filmā "Garā stiprie" (1967). * [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] (1969) * [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks]] (1979) * Ogres Goda pilsonis (1979) == Nozīmīgākās lomas teātrī == * ''Kaspars Velnakauls'' - E. Līva "Velnakaula dvīņi" (1967) * ''Uldis'' - Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968) * ''Stenlijs Kovaļskis'' - T.Viljamsa "Ilgu tramvajs" (1969) * ''Pelegrins'' - M. Friša "Santakrusa" (1971) * ''Berkutovs'' - A. Ostrovska "Vilki un avis" (1973) * ''Arbeņins'' - M.Ļermontova "Maskarāde" (1985) == Filmogrāfija == {{div col}} === Aktieris === * [[Svešiniece ciemā]], [[1958]] - ''Jānis Stagars'' * Stiprāki par vētru ([[Odesas kinostudija]]), [[1960]] - ''Bušs'' * [[Kārkli pelēkie zied]], [[1961]] - ''epizodē'' * [[Cielaviņas armija]], [[1964]] - ''Platais'' * [[Kapteinis Nulle]], 1964 - ''Imants Vaivars'' * [["Tobago" maina kursu]], [[1965]] - ''Drēziņš'' * [[Noktirne (filma)|Noktirne]], [[1966]] - ''Žoržs'' * [[Kapteiņa Enriko pulkstenis]], [[1967]] - ''kapteinis Enriko'' * Garā stiprie (Sverdlovskas kinostudija), 1967 - ''padomju izlūks Nikolajs Kuzņecovs/Pauls Zīberts'' * [[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]], [[1968]] - ''Kaspars'' * [[Cielaviņas armija atkal cīnās]], 1968 - ''Platais/Zagorskis'' * [[24-25 neatgriežas]], 1968 - ''Purvītis'' * [[Ceļa zīmes]], 1968 - ''Roberts'' * [[Stari stiklā]], [[1969]] - ''Valters'' * Saulespuķes (PSRS, Itālija, Francija), 1969 - ''ministrijas darbinieks,tulks'' * Padomju Savienības sūtnis ("Mosfiļm"), 1969 - ''Juliuss Helmers'' * [[Uzbērums (filma)|Uzbērums]], [[1970]] - ''Skarbais'' * [[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]], [[1971]] - ''Birkenbaums'' * [[Kara ceļa mantinieki]], 1971 - ''Atis Dunavs'' * Turies pie mākoņiem (PSRS, Ungārija), 1971 - ''Vladimirs Sevastjanovs'' * [[Ceplis (filma)|Ceplis]], [[1972]] - ''Nagainis'' * [[Šahs briljantu karalienei]], [[1973]] - ''milicijas kapteinis Sokolovskis'' * [[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]], [[1973]] - ''Jānis Fabriciuss'' * [[Uzbrukums slepenpolicijai]], [[1974]] - ''Kramerovs'' * Lielā atrakcija ("Mosfiļm"), 1974 - ''Maksims Zarubins'' * [[Melnā vēža spīlēs]], [[1975]] - ''Hercogs'' * [[Liktenim spītējot]], 1975 - ''Olavs'' * [[Ezera sonāte]], [[1976]] - ''Rūdolfs'' * [[Zem apgāztā mēness]], [[1977]] - ''kapteinis Arvīds'' * [[Dāvanas pa telefonu]], 1977 - ''milicijas pulkvedis'' * [[Teātris (filma)|Teātris]], [[1978]] - ''Maikls Goslins'' * [[Vīru spēles brīvā dabā]], 1978 - ''režisors'' * [[Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks]], 1978 - ''Kristapa tēvs'' * [[Aiz stikla durvīm]], 1978 - ''Liepiņš'' * [[Agrā rūsa]], [[1979]] - ''prokurors Straujups'' * [[Izmeklēšanā noskaidrots]], [[1981]] - ''milicijas majors Artūrs Krams'' * [[Lietus blūzs]], [[1982]] - ''epizodē'' * [[Vilkatis Toms]], [[1983]] - ''Toms'' * [[Akmeņainais ceļš]], 1983 - ''epizodē'' * [[Fronte tēva pagalmā]], [[1984]] - ''Antons Paipala'' * [[Pēdējā vizīte]], 1984 - ''žurnālists Toms Bērtons'' * [[Apbraucamais ceļš]], [[1986]] - ''Anatolijs Ņikitičs'' * [[Aizaugušā grāvī viegli krist]], 1986 - ''Dzelzskalējs'' * [[Apstākļu sakritība]], [[1987]] - ''kinostudijas direktors'' * [[Viktorija (filma)|Viktorija]], [[1988]] - ''epizodē'' * [[Sēklis (filma)|Sēklis]], 1988 - ''Zudins'' * [[Tapers (filma)|Tapers]], [[1989]] - ''epizodē'' * [[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]], 1989 - ''Brengulis'' * [[Vilkaču mantiniece (filma)|Vilkaču mantiniece]], [[1990]] - ''Dievlodziņu saimnieks'' === Režisors === * [[Ezera sonāte]] - 1976 (arī scenārija līdzautors) * [[Nakts bez putniem]] - 1979 (arī scenārija līdzautors) * [[Agrā rūsa]] - 1979 * [[Tarāns (filma)|Tarāns]] - 1982 (arī scenārija autors) * [[Kad bremzes netur]] - 1984 (arī scenārija autors) * [[Bailes (filma)|Bailes]] - 1986 * [[Dīvainā mēnessgaisma]] - 1987 (arī scenārija autors) * [[Vilkaču mantiniece (filma)|Vilkaču mantiniece]], 1990 (arī scenārija autors) * [[Indrāni (filma)|Indrāni]], 1991 (arī scenārija autors) {{div col end}} == Literatūra == * Lia Guļevska, Gunars Treimanis. Vientuļā virsotne. Rīga: Antēra, 2001. {{ISBN|9984719014}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cilinskis, Gunars}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1992. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] nzz06kr88gu31mqks1s7jocv0czgz0t 0 85977 4469108 4374796 2026-05-16T19:45:47Z Votre Provocateur 111653 4469108 wikitext text/x-wiki {{Konflikta infokaste |konflikts = Krievijas—Japānas karš |attēls = RUSSOJAPANESEWARIMAGE.jpg |paraksts = |sāklaiks = 1904. gada 8. februāris |vieta = Mandžūrija, Dzeltenā jūra, Korejas pussala, Japānas jūra |puse1 = ap 500 000 [[karavīrs|karavīru]] |puse2 = ap 400 000 karavīru |karavad1 = {{flagicon|Russian Empire}} [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]]<br>{{flagicon|Russian Empire}} [[Roberts Virens]]<br>{{flagicon|Russian Empire}} [[Aleksejs Kuropatkins]]<br>{{flagicon|Russian Empire}} [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)|Jevgeņijs Aleksejevs]]<br>{{flagicon|Russian Empire}} [[Zinovijs Rožestvenskis]]<br>{{flagicon|Russian Empire}} [[Stepans Makarovs]] {{KIA}}<br>{{flagicon|Russian Empire}} [[Romāns Kondratenko]] {{KIA}} |karavad2 = {{flagicon|Empire of Japan}} [[Meidzi]]<br> {{flagicon|Empire of Japan}} [[Ojama Ivao]]<br>{{flagicon|Empire of Japan}} [[Kodama Gentaro]]<br>{{flagicon|Empire of Japan}} [[Nogi Maresuke]]<br>{{flagicon|Empire of Japan}} [[Kuroki Tamemoto]]<br>{{flagicon|Empire of Japan}} [[Togo Heihačiro]] |zaud1 = 31 458 kritušo un bez vēsts pazudušo |zaud2 = 58 812 kritušo un bez vēsts pazudušo |kaujas = Cusimas kauja, Mukdenas kauja |beiglaiks = 1905. gadā 9. septembris |līgums = [[Portsmutas miera līgums]] |iznāk = Krievijas Impērija zaudēja [[Sahalīna]]s salas dienvidu daļu un [[Liaodunas pussala|Liaodunas pussalu]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par Japānas Impērijas [[interešu sfēra|interešu sfēru]] }} [[Attēls:Battlefields in the Russo Japanese War.jpg|thumb|200px|Krievijas—Japānas kara kaujaslauks]] '''Krievijas—Japānas karš''' jeb '''Krievu—japāņu karš''' ({{val|ja|日露戦争}}; {{val|ru|Русско-японская война}}) bija [[karš]], kas norisinājās no [[1904]]. gada [[8. februāris|8. februāra]] līdz [[1905]]. gada [[27. jūlijs|27. jūlijam]] starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Japānas Impērija|Japānas Impēriju]] par ietekmi [[Tālie austrumi|Tālajos Austrumos]], ko izraisīja [[Krievijas invāzija Mandžūrijā]] un nevēlēšanās ņemt vērā Japānas intereses. == Priekšvēsture == Japānas Impērija bija modernizējusies un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] piedzīvoja savu uzplaukumu, pārtopot no agrāras valsts par spēcīgu valsti ar ambīcijām, kad daudzas valstis jau bija ieguvušas lielas [[kolonija]]s un ietekmi dažādos reģionos. Krievijas imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] kā vienu no saviem mērķiem izvirzīja tieši Krievijas Impērijas ietekmes nostiprināšanu Tālajos austrumos. Vājinoties [[Ķīna]]i, notika tās teritoriju sadalīšanas starp lielvarām. 1895. gadā Japāna noslēdza [[Simonoseki līgums|Simonoseki līgumu]]. Tas ļāva tai iegūt vairākas Ķīnas daļas. Krievijas Impēriju interesēja iegūt neaizsalstošu ostu, kura dotu pieeju [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]]. Nesen izveidotā [[Vladivostoka]]s osta varēja darboties tikai vasarā. Tuvākā osta, kurā kuģi varēja ienākt arī ziemas laikā, bija Portartura. Krievijas Impērija 1896. gadā noslēdza līgumu ar Ķīnu, tā nostiprinot savu ietekmi [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], iegūstot [[Kvantunas pussala|Kvantunas pussalu]] un [[Portartūra]]s ostas pilsētu nomā. Japāna izvēlējās karu, lai nosargātu savu kundzību Korejā. == Norise == Jau [[1904]]. gada 8. februāra naktī japāņu [[kara flote]]s [[karakuģis|karakuģi]] deva triecienu krievu [[eskadra]]i, kura atradās [[Portartūras cietoksnis|Portartūras jūras kara bāzē]]. Rezultātā tika izvesti no ierindas vairāki pretinieka karakuģi un japāņu [[sauszemes bruņotie spēki]] spēja veiksmīgi izsēsties Korejas pussalā un Mandžūrijā. Krievijas Impērijas karaspēks bija izkliedēts plašā teritorijā, kas vājināja tā pretošanās spējas. Sākotnēji 1. armija, kura izsēdās Korejā, sakāva krievu karaspēka daļas kaujā pie [[Ļaojana]]s. Izmantojot krievu komandieru neizlēmību, japāņi jau tā paša gada augustā uzsāka [[Portartūras cietoksnis|Portartūras cietokšņa]], kurš aizsargāja ostu no sauszemes puses un no jūras ar [[lielgabals|lielgabaliem]], [[aplenkums|aplenkumu]]. Pēc ilgākām cīņām jau 1905. gada 2. janvārī japāņu spēki ieguva kontroli pār cietoksni. Portartūrā palikušos kuģus iznīcināja ar japāņu karakuģu un ieņemtā cietokšņa lielgabaliem. [[Attēls:Japanese Infantry Preparing the Attack during the Siege of Port Arther 2.jpg|thumb|left|350px|Japāņu kājnieki cīņās par Portartūru]] Uz sauszemes krievu uzsāktais pretuzbrukums 1905. gada janvārī neizdevās un jau februārī japāņi piespieda atkāpties Krievijas Impērijas karaspēku [[Mukdenas kauja|Mukdenas kaujā]]. [[Cusimas kauja|Cusimas jūras kaujā]] tika sakauta krievu Baltijas flotes kara kuģu eskadra, kura tika nosūtīta uz turieni no [[Liepāja]]s. Šīs kaujas, kurās Krievijas Impērija cieta lielus zaudējumu un faktiski vairs nebija spējīga turpināt cīņu, kā arī [[1905. gada revolūcija]]s sākums, piespieda Nikolaju II uzsākt miera sarunas ar Japānas Impēriju. == Iznākums == [[1905]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika noslēgts [[Portsmutas miera līgums]], kurā tika fiksēts tas, ka Krievijas Impērija atdeva Japānas Impērijai [[Sahalīna]]s salas dienvidu daļu, piešķīra nomas tiesības uz [[Liaodunas pussala|Liaodunas pussalu]] ar Portartūru un Daļņiju, kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par Japānas Impērijas [[interešu sfēra|interešu sfēru]]. Krievijas sakāves cēlonis bija militārā atpalicība. Japāna nostiprināja savu ietekmi Tālajos Austrumos. 1910. gadā tā iekļāva Koreju Japānas Impērijā. == Latvieši Krievijas—Japānas karā == Kā Krievijas Impērijas pavalstnieki šajā karā tika iesaistīti arī vairāki tūkstoši latviešu. Starp tiem bija, piemēram, vēlākie [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļi: [[Jānis Kurelis]], [[Jānis Francis]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], [[Dāvids Sīmansons]], [[Andrejs Auzāns]], [[Fricis Virsaitis]], [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Kārlis Ezeriņš]], [[Mārtiņš Vācietis]], [[Pēteris Radziņš]]. Vēlākais Latvijas armijas ģenerālis [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]] piedalījās Portartūras aizstāvēšanā un līdz 1906. gadam bija japāņu gūstā. Līdzīgi vēlākais Latvijas armijas [[komandkapteinis]] [[Fītinghofi|Ērihs Fītingofs-Šēls]] cīnījās Portartūrā un krita japāņu gūstā. Krievijas—Japānas karā piedalījās arī vēlākie Latvijas armijas pulkveži [[Gustavs Mangulis]], [[Eduards Jaunītis]], [[Pēteris Irbe]], [[Gustavs Francis]], [[Jēkabs Osvalds Dombrovskis]] (ievainots pie [[Mukdena]]s), [[Aleksandrs Rīsiņš]], [[Pauls Šmits (virsnieks)|Pauls Šmits]] (komandēja rotu), [[Dāvis Blūmentāls]] (cīņās [[kontūzija|kontuzēts]]), kā arī Latvijas armijas [[pulkveži-leitnanti]] [[Mārtiņš Kadašs]], [[Alberts Baumanis]] (rotas komandieris), [[Augusts Purgals]], [[Toms Rozenbergs]] (sākotnēji komandēja rotu, bet vēlāk bataljonu), [[Egons Ernsts Valerians Štrombergs]], kā arī daudzi citi latviešu karavīri bija šī kara veterāni. Krievijas—Japānas kara veterāns bija arī vēlākais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] [[Hugo Celmiņš]], otrais [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Gustavs Zemgals]] un [[kara ārsts]] un zinātnieks [[Jānis Dzirne]]. Vismaz četri latvieši par varonību kaujās saņēma [[Svētā Jura ordenis|Sv. Jura ordeņa]] IV šķiras apbalvojumu (poručiks Maksis Kathe, podporučiks Ādolfs Sprincis, poručiks Eduards Kalniņš, podporučiks Eduards Krūmiņš), bet kritušo latviešu tautības karavīru skaits bija ap 100.<ref>Nadīna Rode. Latvieši Ķīnā 1918—1940. Harbinas piemērs. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS. VĒSTURE 2016/2</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1929/02/17&ChunkNum=-1&ID=Ar00606&PageLabel=6 "Kā japāņi tuvojās Port-Arturai" Latvijas Kareivis (17.02.29.)]{{Novecojusi saite}} * [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=RIT/1935/05/28&ChunkNum=-1&ID=Ar00800&PageLabel=8 "Cusimas kaujas 30 gadu atcerei" Rīts (28.05.35)]{{Novecojusi saite}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:1904. gads]] [[Kategorija:1905. gads]] 2dzs4djxaeem9736bbl8tsjxxnfftxz 0 86862 4469008 3864149 2026-05-16T17:41:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469008 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Heinrihs Skuja | vārds_orig = Heinrihs Leonhards Skuja | attēls = Skuja Heinrihs.PNG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 08 | dz_vieta = [[Majori]], [[Slokas pagasts]], [[Rīgas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad [[Jūrmala]], {{LAT}}) | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Upsāla]], {{SWE}} | dzīves_vieta = [[Latvija]], [[Zviedrija]] | tautība = [[Latvieši|Latvietis]] | vecāki = | paraksts = | darba_vietas =[[Rīga]], [[Upsāla]] | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | zinātne =[[Algoloģija]] | sasniegumi =Daudzu jaunu aļģu grupu atklājējs un aprakstītājs }} '''Heinrihs Leonhards Skuja''' (1892 - 1972) bija latviešu [[biologs]], algologs. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. Savos zinātniskajos darbos viņš aprakstījis vairāk nekā 700 jaunu [[aļģes|aļģu]] sugu, 30 aļģu ģinšu, 15 dzimtu, 1 jaunu rindu un 1 jaunu nodalījumu. Viņa vārdā nosauktas vairākas aļģu ģintis ''Skujapelta'', ''Skujaella'' – un sugas – ''Chlamydomonas skujae'', ''Spirogyra skujae'', ''Batrachospermum skujae'', ''Diceras skujae'', ''Cosmarium skujae'' <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/?tx_calendarize_calendar%5Bindex%5D=138615&cHash=9adcd8d357915369923803a513d40974 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211021051929/https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/?tx_calendarize_calendar&#91;index&#93;=138615&cHash=9adcd8d357915369923803a513d40974 }}</ref> u.c. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]] ir dibinājusi Heinriha Skujas balvu, kuru piešķir par izciliem sasniegumiem bioloģijas zinātnēs. == Biogrāfija == Heinrihs Leonhards Skuja dzimis 1892. gadā [[Majori|Majoros]] (tagad [[Jūrmala]]) galdniekmeistara un gruntnieka Kriša un Lizetes (dzim. Ormanes) Skuju ģimenē. Pēc vietējās Labdarības skolas beigšanas pieteicās darbā uz burukuģa un devās ilgākā braucienā līdz Vakarindijai un [[Meksika]]i. Pēc atgriešanās dzimtenē no [[1910]]. līdz [[1912]]. gadam mācījās Latvijas vidusskolas vakara kursos. Pēc tam ar kājām apceļoja [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Vācija|Vāciju]] un [[Holande|Holandi]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās un apmetās [[Baku]], kur strādāja par tehniķi - zīmētāju. [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu laikā]] atgriezās Latvijā. [[1920]]. gada pavasarī tika mobilizēts par zīmētāju Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā. [[1922]]. gadā demobilizējās un iestājās [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes]] dabaszinātņu nodaļā par brīvklausītāju. Šeit viņš ieguva godalgu par darbu “[[Mērsrags|Mērsraga]] - [[Ragaciems|Ragaciema]] piekrastes aļģu flora” un viņu ieskaitīja Dabaszinātņu nodaļas studentu skaitā.<br> 1929. gadā ar augstu novērtējumu H. Skuja pabeidza studijas. Turpinot strādāt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], Skuja veica plašus Latvijas aļģu pētījumus.<ref name="Rīga 1939">Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939.</ref> Pateicoties viņa pētījumiem, Latvijā zināmo aļģu sugu skaits palielinājās no 200 līdz 2300 sugām. H. Skuja Latvijā aprakstīja 50 jaunas, līdz šim zinātnei nezināmas aļģu sugas, 17 jaunas ģintis un 2 dzimtas. Viņš periodiski publicējās zinātniskajos izdevumos, galvenokārt [[LU botāniskais dārzs|"LU Botāniskā Dārza]] Rakstos". Par sasniegumiem aļģu pētījumos H. Skuja saņēma vairākus apbalvojumus (Kultūras fonda prēmija - [[1929]]. gadā un [[Krišjāņa Barona prēmija]] - [[1927]]. gadā). H. Skujas spējas ātri atpazīt un noteikt aļģes pamanīja ārvalstu zinātnieki un piedāvāja noteikt dažādu ekspedīciju vākumus. Piemēram, Vīnes Universitāte atsūtīja uz Rīgu Ķīnas ekspedīciju vākumus. [[1943]]. gada 14. oktobrī H. Skuja aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”.<ref name="Rīga 1939"/> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās [[1944]]. gadā H. Skuja devās bēgļu gaitās uz [[Zviedrija|Zviedriju]]. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru [[Upsālas Universitāte|Upsālas Universitātē]] un strādāja tur līdz [[1961]]. gadam. Šajā laikā viņš veica plašus Zviedrijas saldūdens aļģu pētījumus, bet 1948. gadā savus pētījumus apkopoja monogrāfijā ''Taxonomie des Phytoplanktons einiger Seen in Uppland''. <br> H. Skujas herbārijs glabājas LU Muzejā, [[Herbārijs|Latvijas floras herbārijā]] (RIG). Heinrihs Skuja miris [[1972]]. gada [[19. jūlijs|19. jūlijā]] [[Upsāla|Upsālā]] 80 gadu vecumā.<ref>{{APPL|270}}</ref> == Apbalvojumi == * 1929. gadā Kultūras fonda prēmija par "Priekšdarbi Latvijas aļģu florai". * 1937. gadā Krišjāņa Barona prēmija par rakstu Latvijas sporaugi krājumā "Latvijas zeme, daba tauta". * 1958. gadā Upsālas Universitātes ''doctor honoris causa'' grāds. * 1962. gadā Bjerkena (''Björken'') godalga par izciliem pētījumiem saldūdeņu algoloģijā. == Publikācijas == [[Attēls:Glaucocystis sp.jpg|thumb|280px|''Glaucocystis'' aļģu suga, kas pieder H. Skujas aprakstītajam glaukofītu nodalījumam (phylum Glaucophyta).]] * Skuja, H. (1926/28): Vorabeiten zu einer Algenflora von Lettland I–IV. – ''Acta Horti Botanici Universitatis Latviensis'' 1–3, Riga. Nachdruck: (Koeltz) Königstein. (vāciski) * Skuja, H. (1932). Beitrag zur Algenflora Lettlands I. ''Acta Horti Bot Univ Latviensis'' 7: 25-85, [https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/883]. * Skuja, H. (1938). Die phylogenetischen Entwicklungsrichtungen bei den Protisten. ''Acta Biol. Latvica'', 8:1-26, [https://books.google.com/books?id=LNkbAAAAMAAJ]. * Skuja, H. (1939). Beitrag zur Algenflora Lettlands II. ''Acta Horti Bot Univ Latviensis'' 11/12: 41-169, [https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/890]. * Skuja, H. (1948): Taxonomie des Phytoplanktons einiger Seen in Uppland, Schweden. 39 Taf. – ''Symbolae Botanicae Upsalienses''. 9, 3: 1–399, Uppsala. Nachdruck: (Koeltz) Königstein, [https://books.google.com/books?id=6BBUAAAAMAAJ]. * Skuja, H. (1956): Taxonomische und biologische Studien über das Phytoplankton schwedischer Binnengewässer. 63 Taf. – ''Nova Acta Regiae Societatis Scientiarum Upsaliensis'' Ser. 4, 16, 3: 1–404, Uppsala. Nachdruck: (Koeltz) Königstein, [https://books.google.com/books?id=PPIrAQAAMAAJ]. * Skuja, H. (1964): Grundzüge der Algenflora und Algenvegetation der Fjeldgegenden um Abisko in Schwedisch-Lappland. 69 Taf. – ''Nova Acta Regiae Societatis Scientiarum Upsaliensis'' Ser. 4, 18, 3: 1–465, Uppsala. Nachdruck: (Koeltz) Königstein, [https://books.google.com/books?id=2RM-AAAAMAAJ]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071213220304/http://www.liis.lv/biologi/skuja.htm Biogrāfija] * [[Alfons Piterāns]]. Heinrihs Skuja un viņa nozīme pasaules aļģu pētniecībā. Rīga, 2018 {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skuja, Heinrihs}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] g2xvr0wq9j8zfjft89aje1lt296dtar 0 89544 4469042 4468227 2026-05-16T18:20:44Z LFR1000 86129 4469042 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 3. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Pļavnieki]] |karte = File:3aut no-15-03-2025..png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 54, 862 km<br />(27,638 km / 27,224 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 89 (46 / 43) |transporta vienīb = 33 (darbdienās) 15 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 un № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 8 606 051 (2017) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''3. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Pļavnieki]]em. Atsevišķos reisos autobuss veic divus pagarinātus maršrutus: "[[Pļavnieki]] — Attīrīšanas iekārtas" un "Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]", kā arī trīs saīsinātus maršrutus: "Autoosta — [[Pļavnieki]]", "[[Brīvības piemineklis]] — [[Daugavgrīva]]" un "[[Pļavnieki]] — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]". 3. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,862 km. Maršruta '''Daugavgrīva''' — '''Pļavnieki''' kopējais garums ir 27,638 km, bet maršruta '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 27,224 km. No galapunkta Daugavgrīvā līdz pieturai "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" maršruts ir 17,1 km, bet no pieturas "Autoosta" līdz galapunktam Pļavniekos maršruta garums ir 10,1 km. Darbdienās pa 3. autobusu maršrutu kursē 33 autobusi, kuri pavisam veic 270 reisus, bet brīvdienās — 15 autobusi, kuri pavisam veic 158 reisus (06.2015). Šobrīd 3. autobusu maršruts ir visnoslogotākais autobusu maršruts Rīgā. 3. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID—19 ārkārtējās situācijas]] beigām, lai mazinātu sabiedriskā transporta salona piepildījumu pandēmijas laikā, papildus izveidots [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A. autobusu maršruts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ |title=No 15. marta 3. autobusa noslogotākajā posmā tiks izveidots pagaidu paralēlais autobusa maršruts 3A |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312082058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ }}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. [[Attēls:3. autobusa galapunkts Bolderājā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobusu galapunkts Daugavgrīvā (agrāk Bolderājas D/P)]] [[Attēls:3. autobuss Daugavgrīvas ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[Attēls:3. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta Katlakalna ielā]] [[Attēls:3. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Daugavgrīvas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (6).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss uz Akmens tilta]] [[Attēls:3. autobuss uz Merķeļa ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Deglava ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Pērnavas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] Virzienā '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 3. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 89 pieturas. Maršrutā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 24 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ |title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā |access-date={{dat|2016|06|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ |title=No 1. jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem stāsies spēkā jauni kustību saraksti |access-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm/ |title=Rīgā pārdēvēs dažas autobusu pieturas |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918202611/https://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm }}</ref> === * Dārzniecība ''(no 2013. gada 1. novembra — Beķermuiža)'' * Gāze ''(no 2013. gada 1. novembra — Zilā iela)'' * Klubs ''(no 2013. gada 1. novembra — Daugavgrīvas cietoksnis)'' * Tirdzniecības centrs ''(Bolderājā, no 2013. gada 1. novembra — Stūrmaņu iela)'' * ''Tirdzniecības centrs (Pļavniekos, tagad — Sesku iela)'' * Poliklīnika ''(no 2013. gada 1. novembra — Bolderājas poliklīnika, no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas tilts)'' * [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Nacionālā bibliotēka)'' * [[Stockmann|"Stockmann" centrs]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Autoosta)'' * [[Valsts Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca|Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Kliņģeru iela)'' * Daugavgrīvas iela ''(no 2013. gada 1. novembra — Kalnciema iela)'' * [[Rīgas Laku un krāsu rūpnīca|Laku krāsu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Dzegužkalns)'' * Māju celtniecības kombināts ''(no 2013. gada 1. novembra — Lidoņu iela)'' * Cementa šīfera rūpnīca ''(no 2013. gada 1. novembra — Spilves lidlauks)'' * [[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}} ''(no 2015. g. 1. jūnija — Daugavgrīvas D/P; vienlaikus tika mainīts arī galapunkta "Bolderāja" nosaukums uz "Daugavgrīva" maršruta virzienu nosaukumos)'' * Kokapstrādes kombināts ''(no 2015. gada 1. septembra — Guberņciems)'' * Veikals "[[Pļavnieki]]" ''(no 2015. gada 19. septembra — Pavasara gatve)'' * Skola ''(no 2015. gada 19. septembra — [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]], no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas Jaunā pamatskola)'' * [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] ''(no 2016. gada 1. jūlija Valentīna Pikuļa aleja, no 2023. gada 1. februāra — [[Birutas Baumanes aleja]])<ref name=":0" /><ref name=":1" />'' * Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|M. Keldiša]] iela ''(no 2023. gada 1. februāra — [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}</ref>'' * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - "[[Itas Kozakevičas iela]]"'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] (''no 2024. gada 1. augusta - "[[Uzvaras parks]]"'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Bolderājas tirgus (''no 2024. gada 1. augusta - "[[Bolderāja]]"'') * Stūrmaņu iela ''(no 2024. gada 1. augusta - "[[Bolderāja]]" virzienā uz Centru, "Kaņepju iela" virzienā uz Daugavgrīvu)'' * [[11. novembra krastmala]] (''no 2024. gada 1. augusta - [[Grēcinieku iela]]'') No 2011. līdz 2018. gadam vasaras brīvdienās, 3. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. == Maršruti ar mainītu virzienu == '''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela un Dzintara iela. '''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela un Brīvības bulvāris. '''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' kursē pa šādām ielām: [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. == Pieturvietas maršrutos ar mainītu virzienu == Maršrutā '''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 48 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 18 pieturas, maršrutā '''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 2 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 3 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 4 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 5 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 10 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 11 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 12 | Guberņciems |x |- | align="center" | 13 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 17 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 18 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 19 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 20 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 21 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 22 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 23 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 24 | Kalnciema iela |x |- | align="center" | 25 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 26 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 27 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 29 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 31 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 38 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 39 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 40 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 45 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 46 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 47 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 24 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 29 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | Guberņciems |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 45 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 46 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 47 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 48 | Attīrīšanas iekārtas |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 12 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 13 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |5 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 6 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 10 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 13 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 17 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 21 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 23 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 24 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 25 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |46 |Mazā Rencēnu iela |x |- |47 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi === * Dārziņi (no 2013. gada 1. novembra — Memmes pļava)<ref name="tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga |title=Pārdēvēs vairākas sabiedriskā transporta pieturas Rīgā |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052504/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga }}</ref> * Garāžas (no 2013. gada 1. novembra — Ziemeļupe)<ref name="tvnet.lv"/> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|rlOVlHd2Qks|Pilnā 3. autobusu maršruta video versija (sākums no Vakarbuļļiem)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|03]] j6jygf9l10ym3hwr9k2jqcskmqw4ryx 4469045 4469042 2026-05-16T18:22:31Z LFR1000 86129 4469045 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 3. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Pļavnieki]] |karte = File:3aut no-15-03-2025..png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 54, 862 km<br />(27,638 km / 27,224 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 89 (46 / 43) |transporta vienīb = 33 (darbdienās) 15 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 un № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 8 606 051 (2017) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''3. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Pļavnieki]]em. Atsevišķos reisos autobuss veic divus pagarinātus maršrutus: "[[Pļavnieki]] — Attīrīšanas iekārtas" un "Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]", kā arī trīs saīsinātus maršrutus: "Autoosta — [[Pļavnieki]]", "[[Brīvības piemineklis]] — [[Daugavgrīva]]" un "[[Pļavnieki]] — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]". 3. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,862 km. Maršruta '''Daugavgrīva''' — '''Pļavnieki''' kopējais garums ir 27,638 km, bet maršruta '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 27,224 km. No galapunkta Daugavgrīvā līdz pieturai "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" maršruts ir 17,1 km, bet no pieturas "Autoosta" līdz galapunktam Pļavniekos maršruta garums ir 10,1 km. Darbdienās pa 3. autobusu maršrutu kursē 33 autobusi, kuri pavisam veic 270 reisus, bet brīvdienās — 15 autobusi, kuri pavisam veic 158 reisus (06.2015). Šobrīd 3. autobusu maršruts ir visnoslogotākais autobusu maršruts Rīgā. 3. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID—19 ārkārtējās situācijas]] beigām, lai mazinātu sabiedriskā transporta salona piepildījumu pandēmijas laikā, papildus izveidots [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A. autobusu maršruts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ |title=No 15. marta 3. autobusa noslogotākajā posmā tiks izveidots pagaidu paralēlais autobusa maršruts 3A |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312082058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ }}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. [[Attēls:3. autobusa galapunkts Bolderājā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobusu galapunkts Daugavgrīvā (agrāk Bolderājas D/P)]] [[Attēls:3. autobuss Daugavgrīvas ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[Attēls:3. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta Katlakalna ielā]] [[Attēls:3. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Daugavgrīvas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (6).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss uz Akmens tilta]] [[Attēls:3. autobuss uz Merķeļa ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Deglava ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Pērnavas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] Virzienā '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 3. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 89 pieturas. Maršrutā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 24 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ |title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā |access-date={{dat|2016|06|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ |title=No 1. jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem stāsies spēkā jauni kustību saraksti |access-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm/ |title=Rīgā pārdēvēs dažas autobusu pieturas |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918202611/https://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm }}</ref> === * Dārzniecība ''(no 2013. gada 1. novembra — Beķermuiža)'' * Gāze ''(no 2013. gada 1. novembra — Zilā iela)'' * Klubs ''(no 2013. gada 1. novembra — Daugavgrīvas cietoksnis)'' * Tirdzniecības centrs ''(Bolderājā, no 2013. gada 1. novembra — Stūrmaņu iela)'' * ''Tirdzniecības centrs (Pļavniekos, tagad — Sesku iela)'' * Poliklīnika ''(no 2013. gada 1. novembra — Bolderājas poliklīnika, no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas tilts)'' * [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Nacionālā bibliotēka)'' * [[Stockmann|"Stockmann" centrs]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Autoosta)'' * [[Valsts Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca|Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Kliņģeru iela)'' * Daugavgrīvas iela ''(no 2013. gada 1. novembra — Kalnciema iela)'' * [[Rīgas Laku un krāsu rūpnīca|Laku krāsu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Dzegužkalns)'' * Māju celtniecības kombināts ''(no 2013. gada 1. novembra — Lidoņu iela)'' * Cementa šīfera rūpnīca ''(no 2013. gada 1. novembra — Spilves lidlauks)'' * [[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}} ''(no 2015. g. 1. jūnija — Daugavgrīvas D/P; vienlaikus tika mainīts arī galapunkta "Bolderāja" nosaukums uz "Daugavgrīva" maršruta virzienu nosaukumos)'' * Kokapstrādes kombināts ''(no 2015. gada 1. septembra — Guberņciems)'' * Veikals "[[Pļavnieki]]" ''(no 2015. gada 19. septembra — Pavasara gatve)'' * Skola ''(no 2015. gada 19. septembra — [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]], no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas Jaunā pamatskola)'' * [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] ''(no 2016. gada 1. jūlija Valentīna Pikuļa aleja, no 2023. gada 1. februāra — [[Birutas Baumanes aleja]])<ref name=":0" /><ref name=":1" />'' * Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|M. Keldiša]] iela ''(no 2023. gada 1. februāra — [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}</ref>'' * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - "[[Itas Kozakevičas iela]]"'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] (''no 2024. gada 1. augusta - "[[Uzvaras parks]]"'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Bolderājas tirgus (''no 2024. gada 1. augusta - "[[Bolderāja]]"'') * Stūrmaņu iela ''(no 2024. gada 1. augusta - "[[Bolderāja]]" virzienā uz Centru, "Kaņepju iela" virzienā uz Daugavgrīvu)'' * [[11. novembra krastmala]] (''no 2024. gada 1. augusta - [[Grēcinieku iela]]'') * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] (no 2026. gada 9. maija - [[Balasta dambis]]) No 2011. līdz 2018. gadam vasaras brīvdienās, 3. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. == Maršruti ar mainītu virzienu == '''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela un Dzintara iela. '''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela un Brīvības bulvāris. '''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' kursē pa šādām ielām: [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. == Pieturvietas maršrutos ar mainītu virzienu == Maršrutā '''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 48 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 18 pieturas, maršrutā '''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 2 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 3 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 4 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 5 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 10 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 11 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 12 | Guberņciems |x |- | align="center" | 13 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 17 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 18 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 19 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 20 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 21 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 22 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 23 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 24 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 25 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 26 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 27 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 29 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 31 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 38 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 39 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 40 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 45 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 46 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 47 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 24 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 29 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | Guberņciems |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 45 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 46 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 47 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 48 | Attīrīšanas iekārtas |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 12 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 13 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |5 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 6 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 7 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 10 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 13 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 17 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 21 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 23 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 24 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 25 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |46 |Mazā Rencēnu iela |x |- |47 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi === * Dārziņi (no 2013. gada 1. novembra — Memmes pļava)<ref name="tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga |title=Pārdēvēs vairākas sabiedriskā transporta pieturas Rīgā |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052504/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga }}</ref> * Garāžas (no 2013. gada 1. novembra — Ziemeļupe)<ref name="tvnet.lv"/> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|rlOVlHd2Qks|Pilnā 3. autobusu maršruta video versija (sākums no Vakarbuļļiem)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|03]] g681mqp0hn2fbzl1ks3lki6dya4rtz6 0 93344 4469381 4467319 2026-05-17T09:42:50Z Lasks 38532 4469381 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Igaunija]] | karogs = Flag of Estonia.svg | parraiditajs = [[Eesti Televisioon|ETV]] (1994—2008)<br />[[Eesti Rahvusringhääling|ERR]] (2009—) | nac atlase = [[Eurolaul]] (1993—2008)<br />[[Eesti Laul]] (2009—) | pied reizes = 31 (20 fināli) | pirma reize = {{escy|1994}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2001}}. | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2016}}. | majaslapa = [http://etv.err.ee/?0552076 ERR mājaslapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=26 Igaunijas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Igaunija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 30 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]]. [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada konkursā]] Igaunija, kuru pārstāvēja [[Tanels Padars]], [[Deivs Bentons]] un [[2XL]] ar dziesmu ''[[Everybody]]'', uzvarēja ar 198 punktiem. Igaunija no visām Baltijas valstīm ir visvairāk reižu ir ieguvusi TOP 10 rezultātus. == Igaunijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | {{N/A|[[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]}} | [[Janika Sillama]] | ''Muretut meelt ja südametuld'' | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 5. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Silvija Vraita]] | ''Nagu merelaine'' | Igauņu | align="center" | 24. | align="center" | 2 | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | {{N/A|[[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | [[Mārja-Līsa Ilusa]] un [[Ivo Linna]] | ''Kaelakee hääl'' | Igauņu | align="center" | 5. | align="center" | 94 | align="center" | 5. | align="center" | 106 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | Mārja-Līsa Ilusa | ''Keelatud maa'' | Igauņu | align="center" | 8. | align="center" | 82 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Koits Tome]] | ''Mere lapsed'' | Igauņu | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Evelīna Samuela]] un ''[[Camillie]]'' | ''Diamond of Night'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 6. | align="center" | 90 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | [[Eda Inese Eti]] | ''Once in a Lifetime'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 98 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Tanels Padars]], [[Deivs Bentons]], ''[[2XL]]'' | ''[[Everybody]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 198 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Sahlena]] | ''Runaway'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 111 |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Neiokõsõ]]'' | ''Tii'' | [[Veru valoda|Veru]] | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 57 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ''[[Suntribe]]'' | ''Let's Get Loud'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 31 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 28 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Gerli Padara]] | ''Partners in Crime'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 33 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Kreisiraadio]]'' | ''Leto Svet'' | [[Serbu valoda|Serbu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Somu valoda|somu]] | align="center" | 18. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | Igauņu | align="center" | 6. | align="center" | 129 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Getera Jāni]] | ''[[Rockefeller Street]]'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 60 | align="center" | 24. | align="center" | 44 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Ots Leplands]] | ''Kuula'' | Igauņu | align="center" | 6. | align="center" | 120 | align="center" | 4. | align="center" | 100 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Birgita Sarapa]] |''Et uus saaks alguse'' | Igauņu | align="center" | 20. | align="center" | 19 | align="center" | 10. | align="center" | 52 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Tanja Mihhailova|Tanja]] | ''Amazing'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Elina Borna]] un [[Stigs Resta]] | ''Goodbye to Yesterday'' | Angļu | align="center" |7. | align="center" |106 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FF8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FF8080" align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Koits Tome]] un [[Laura Peldvere]] | ''Verona'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 85 |- | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Elīna Nečajeva]] | ''La Forza'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | align="center" | 8. | align="center" | 245 | align="center" | 5. | align="center" | 201 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Viktors Krons]] | ''Storm'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 76 | align="center" | 4. | align="center" | 198 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Uku Suviste]] | ''What Love Is'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Uku Suviste]] | ''The Lucky One'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Stefans Airapetjans|Stefans]] | ''Hope'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 141 | align="center" | 5. | align="center" | 209 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Alika]] | ''Bridges'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 168 | align="center" | 10. | align="center" | 74 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[5miinust]]'' un ''[[Puuluup]]'' | ''(Nendest) narkootikumidest ei tea me (küll) midagi'' | Igauņu | align="center" | 20. | align="center" | 37 | align="center" | 6. | align="center" | 79 |- | bgcolor="#cc9966" align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | bgcolor="#cc9966" align="center" | ''[[Tommy Cash]]'' | bgcolor="#cc9966" align="center" | ''[[Espresso macchiato]]'' | bgcolor="#cc9966" align="center" |Itāļu,<br />angļu | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 356 | align="center" | 5. | align="center" | 113 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | | align="center" | |} == Balsošanas vēsture == === Visvairāk atdotie punkti === {| class="wikitable" |- ! Vieta ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="gold" | 1 |{{flag|Krievija}} | 151 |- bgcolor="silver" | 2 |{{flag|Zviedrija}} | 133 |- bgcolor="#CC9966" | 3 |{{flag|Norvēģija}} | 75 |- | 4 |{{flag|Latvija}} | 73 |- | 5 |{{flag|Somija}} | 67 |} === Visvairāk saņemtie punkti === {| class="wikitable" |- ! Vieta ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="gold" | 1 |{{flag|Somija}} | 87 |- bgcolor="silver" | 2 |{{flag|Latvija}} | 72 |- bgcolor="#CC9966" | 3 |{{flag|Zviedrija}} | 71 |- | 4 |{{flag|Īrija}} | 65 |- | 5 |{{flag|Lietuva}} | 56 |} == Konkursi Igaunijā == {| class="wikitable" |- !Gads !Pilsēta !Arēna !Vadītāji |- |[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |{{flaga|Igaunija}} [[Tallina]] |[[Saku Suurhall]] |[[Annelija Pēbo]] un [[Marko Matvere]] |} == Ārējās saites == *[http://www.eurolaul.ee/ ETV - Eurolaul] {{et ikona}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Igaunijas mūzika]] ozumiv16cksavhng80kq4cruow8yarn 0 97842 4469305 4317530 2026-05-17T03:24:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469305 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|mākslinieku|Lada|Lada}} {{Mākslinieka infokaste | name = Jozefs Lada | image = Hrusice CZ Josef Lada bust 323.jpg | imagesize = 180px | caption = Jozefa Ladas krūšutēls [[Hrusice|Hrusicē]] | birthname = | birthdate = {{dat|1887|12|17}} | location = [[Hrusice]], [[Čehija]] | deathdate = {{dat|1957|12|14}} | deathplace = [[Prāga]], [[Čehija]] | nationality = [[čehi|čehs]] | field = [[glezniecība]], grāmatu ilustrēšana, scenogrāfija, rakstniecība | training = | movement = | famous works = Ilustrācijas romānam ''[[Krietnais kareivis Šveiks]]'' | patrons = | awards = }} '''Jozefs Lada''' ({{val|cs|Josef Lada}}; dzimis {{dat|1887|12|17}} Hrusicē miris {{dat|1957|12|14}} [[Prāga|Prāgā]]) bija [[čehi|čehu]] [[gleznotājs]], grāmatu ilustrātors, [[scenogrāfs]], [[rakstnieks]]. Dzimis Hrucices ciemā, kurpnieka Jozefa Ladas un viņa sievas Elžbietas Janovskas ģimenē. Pēc vietējās skolas beigšanas, 14 gadu vecumā, viņš devās uz Prāgu, lai sākumā mācītos par daiļkrāsotāju, tad kļuva par grāmatu iesējēja mācekli. Vakaros viņš mācījās zīmēšanu. 1904. gadā tiek publicēta viņa pirmā ilustrācija žurnālā "Maijs". Viņam patika zīmēt un gleznot. 1906. gadā Lada iestājās mākslas skolā, tomēr to pamet, jo jāpelna nauda uzturam un skolas metodes liekas veclaicīgas un garlaicīgas. Lada kļūst par humoristisku žurnālu līdzstrādnieku un vēlāk par žurnāla "Karikatūra" redaktoru. Tai pašā gadā iznāk viņa pirmā grāmata ar zīmējumiem "Pasaka par Honziku un zeltmetaino Izolu". Lada izstrādāja un izkopa savu savdabīgu stilu.<ref name="Jozefs Lada 1962">Šūbins G. Jozefs Lada. Jautrās pasakas. Sarakstījis un ilustrējis Jozefs Lada. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1962. 1. - 7. lpp.</ref> 1907. gadā mākslinieks iepazinās ar čehu rakstnieku, humoristu [[Jaroslavs Hašeks|Jaroslavu Hašeku]]. Šī iepazīšanās pāriet ciešā draudzībā, kas turpinās līdz pat Hašeka nāvei. Viņi kopā sarakstījuši un ilustrējuši vairākas grāmatas, tomēr vislabāk zināmā un pazīstamākā ir Hašeka romāns "[[Krietnais kareivis Šveiks]]". Lada radījis aptuveni 600 zīmējumu ar Šveika varoņiem, attēlojot [[Austroungārija]]s armijas dzīvi [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā. Visas turpmākās Šveika ilustrācijas sekoja Ladas stilam. Jozefs Lada sarakstījis un ilustrējis pats vairākas grāmatas bērniem un pieaugušajiem: stāstu "Žagatas vītolā", "Manas dzīves stāsts", "Jautrā mācību grāmata", "Atmiņas par bērnību", "Runcis Mikešs", "Jautrās pasakas". Pēdējās divas ir izdotas arī latviešu valodā. Jozefs Lada nav tikai grāmatu ilustrātors vien. Viņš zīmējis plakātus, strādājis teātrim un kino kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks.<ref name="Jozefs Lada 1962"/> Lada gleznoja ainavas un veidoja freskas. 1963. gadā pēc nāves viņam piešķirta vācu jaunatnes literatūras balva (''Deutscher Jugendliteraturpreis''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://hrusice.pragmatic.cz/lada.html Biogrāfija] {{cs ikona}} * [http://hrusice.pragmatic.cz/pamatnik.html Jozefa Ladas muzejs Hrusicē] {{cs ikona}} * [http://www.radio.cz/en/article/98151 Satīriķis, ilustrātors un ainavists Jozefs Lada - Čehijas radio] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100808200024/http://www.radio.cz/en/article/98151 |date={{dat|2010|08|08||bez}} }} {{en ikona}} <gallery> Image:Hrusice_CZ_birthplace_of_Josef_Lada_185.jpg|Jozefa Ladas dzimšanas vieta Image:Hrusice_CZ_villa_of_Josef_Lada_330.jpg|Muzejs Ladas villā Hrusicē Image:Svejk 04.png|Viens no zīmējumiem no romāna [[Krietnais kareivis Šveiks]] Attēls:J.Lada "Jautrās pasakas" 1.pdf </gallery> {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lada Jozefs}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čehu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Čehu ilustratori]] [[Kategorija:Vidusčehijas apgabalā dzimušie]] rbqt1yzomsw72cu3pmhbfgzxi13r7r8 0 100030 4469013 4241620 2026-05-16T17:55:39Z Meistars Joda 781 4469013 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Ādams Lamberts |Attēls = Queen And Adam Lambert - The O2 - Tuesday 12th December 2017 QueenO2121217-14 (25093782907) Cropped.jpg |Att_izm = 220px |Apraksts = Ādams Lamberts 2017. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Ādams Mičels Lamberts |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|29}} |Miris = |Vieta_dz = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} |Vieta_mr = |Instrumenti = |Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[alternatīvais roks]], [[rokmūzika|roks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/adam-lambert-p1152615|work=Allmusic|accessdate=2009. g. 7. oktobrī|title=Adam Lambert: Overview|author=Leahey, Andrew}}</ref> |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[komponists]], [[dzejnieks]], [[aktieris]] |Gadi = 2009—pašlaik |Izdevējkompānija = {{flatlist| * [[19 Entertainment|19]] * [[RCA Records|RCA]] * ''[[Warner Records|Warner]]'' * ''[[Empire Distribution|Empire]]'' * ''[[Warner Music Group]]/[[EastWest]]'' }} |Mlapa = {{URL|http://www.adamofficial.com}} |Dzimums = V }} '''Ādams Mičels Lamberts''' ({{val|en|Adam Mitchel Lambert}}; dzimis {{dat|1982|1|29}}, [[Indianapolisa|Indianapolisā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[dziedātājs]], [[komponists]], [[dzejnieks]] un [[aktieris]]. 2009. gada maijā viņš ieguva 2. vietu televīzijas šovā "[[Amerikāņu elks]]".<ref>[http://www.americanidol.com/ American Idol]</ref> 2009. gada 23. novembrī iznāca viņa debijas albums ''For Your Entertainment''.<ref name="rollingstone.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/06/18/adam-lambert-teams-with-gagas-just-dance-producer-redone/ |title=Adam Lambert Teams With Gaga's Just Dance Producer RedOne {{!}} Music News {{!}} Rolling Stone<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2009|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|09||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/66nNRppD2?url=http://www.rollingstone.com/music/news/adam-lambert-teams-with-gagas-just-dance-producer-redone-20090618 }}</ref> 2010. gadā viņš devās savā pirmajā pasaules koncertturnejā ''Glam Nation Tour''. 2011. gada vasarā Ā. Lamberts plānoja izdot savu otro albumu. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Nosaukums ! colspan="8"| Topu pozīcijas ! rowspan="2"| Sertifikāti |- style="font-size:smaller;" ! width="20"| {{Flaga|ASV}}<br>[[Billboard 200|''Hot'']]<br><ref name="Billboard charts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/artist/adam-lambert/chart-history/1100123|title=Artist: Adam Lambert chart history|publisher=[[Billboard]]|accessdate=2009-12-04}}</ref> ! width="20"| {{Flaga|Apvienotā Karaliste}}<br><ref name="UK">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=12460|title=Chart Stats - Adam Lambert|publisher=chartstats.com|accessdate=2009-12-04}}</ref> ! width="30"| {{Flaga|Austrālija}}<br><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.australian-charts.com/search.asp?search=adam+lambert&cat=a|title=australian-charts.com - Australian charts portal|publisher=australian-charts.com|accessdate=2010-03-14}}</ref> ! width="30"| {{Flaga|Īrija}}<br><ref>[http://acharts.us/ireland_albums_top_75 Ireland Albums Top 75 — Music Charts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ! width="20"| {{Flaga|Jaunzēlande}}<br><ref name="NZ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?search=Adam+Lambert&cat=a|title=charts.org.nz - New Zealand charts portal|publisher=charts.org.nz|accessdate=2009-12-04|archive-date=2012-04-25|archive-url=https://www.webcitation.org/67BR68qPo?url=http://charts.org.nz/search.asp?search=Adam+Lambert}}</ref> ! width="20"| {{Flaga|Kanāda}}<br><ref name="Billboard charts" /> ! width="20"| {{Flaga|Somija}}<br><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://finnishcharts.com/search.asp?search=adam+lambert&cat=a|title=finnishcharts.com - Finnish charts portal|publisher=finnishcharts.com|accessdate=2010-01-31}}</ref> ! width="30"| {{Flaga|Zviedrija}}<br><ref>[http://swedishcharts.com/showinterpret.asp?interpret=Adam+Lambert Adam Lambert on Swedish charts]</ref> |- | 2009 | align="left"| '''''For Your Entertainment''''' | 3 | 36 | 14 | 60 | 5 | 7 | 4 | 8 | align="left"|<small> * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]: Zelts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH_RESULTS&artist=Adam%20Lambert&format=ALBUM&go=Search&perPage=50|title=RIAA - Gold & Platinum - July 18, 2010: Adam Lambert certified albums|publisher=[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|Recording Industry Association of America]]|accessdate=2010-07-18|archive-date=2012-04-25|archive-url=https://www.webcitation.org/67BR8mrpm?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH_RESULTS}}</ref> * [[Austrālija|AUS]]: Platīns<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aria.com.au/pages/httpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.auALBUMaccreds2011.htm|title=ARIA Charts > Accreditations > 2011 Albums|publisher=[[Australian Recording Industry Association]]|accessdate=2011-03-26}}</ref> * [[Jaunzēlande|JZ]]: Platīns<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://adamlamberttv.blogspot.com/2010/03/for-your-entertainment-album-is-gold-in.html |title=Adam Lambert 24/7 News and Updates: 'For Your Entertainment' Album is GOLD in New Zealand! |publisher=Adamlamberttv.blogspot.com |date=2010-03-16 |accessdate=2010-03-24}}</ref> * [[Kanāda|KAN]]: Platīns<ref>[http://twitter.com/Sony_Music/status/10525409714 Twitter / Sony_Music: @oriharakaoru He is now ce<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref></small> |- |} === Extended plays === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Nosaukums ! Sertifikāti |- | 2010 | style="text-align:left;"| '''''Remixes''''' | — |- |} === Citi albumi === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Nosaukums ! colspan="2"| Topu pozīcijas |- style="font-size:smaller;" ! width="50"| {{Flaga|ASV}}<br>''Billboard''<br>''200''<br><ref name="billboard1" >{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/news/idols-inundate-hot-100-but-glee-gloats-with-1003977092.story |title=''Idols'' inundate Hot 100, but ''Glee'' gloats with top debut |author=Billboard.com |date=2009-05-27 |accessdate=2009-05-27 |archive-date=2012-10-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121025192254/http://www.billboard.com/bbcom/news/idols-inundate-hot-100-but-glee-gloats-with-1003977092.story }}</ref> ! width="50"| {{Flaga|ASV}}<br>''Indie''<br><ref name="Billboard charts" /> |- | rowspan=2| 2009 | align="left"| '''''Season 8 Favorite Performances''''' | 33 | 4 |- | style="text-align:left;"| '''''Take One''''' | 72 | 6 |- |} === Singli === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Singls ! colspan="10"| Topu pozīcijas ! rowspan="2"| Sertifikāti ! rowspan="2"| Albums |- style="font-size:smaller;" ! width="20"| {{Flaga|Apvienotā Karaliste}}<br><ref name="UK" /><ref name="UK2">[http://zobbel.de/cluk/CLUK2009.HTM Chart Log UK — Chart Coverage and Record Sales 2009]</ref><ref>[http://www.theofficialcharts.com/singles-chart/ Singles Top 40 from the Official UK Charts Company<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ! width="20"| {{Flaga|ASV}}<br>[[Billboard Hot 100|''Hot 100'']]<br><br><ref name="Chart History">[http://www.billboard.com/#/artist/adam-lambert/chart-history/1100123 Adam Lambert ''Billboard'' chart history]</ref> ! width="20"| {{Flaga|Austrālija}}<br><ref name="autogenerated1">[http://www.ariacharts.com.au/pages/charts_display.asp?chart=1U50 Top 50 Singles Chart — Australian Record Industry Assocation<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ! width="20"| {{Flaga|Jaunzēlande}}<br><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |title=RIANZ<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709193151/http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |archivedate={{dat|2011|07|09||bez}} }}</ref> ! width="20"| {{Flaga|Kanāda}}<br><ref name="Chart History" /> ! width="20"| {{Flaga|Nīderlande}}<br><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://212.182.166.241//Chart.aspx |title=HITLISTWEB - Official charts |publisher=212.182.166.241 |date= |accessdate=2010-03-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110704181219/http://212.182.166.241/Chart.aspx |archivedate=2011-07-04 }}</ref> ! width="20"| {{Flaga|Somija}}<br><ref>[http://www.finnishcharts.com/search.asp?search=Adam+Lambert&cat=s finnishcharts.com — Finnish charts portal<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ! width="20"| {{Flaga|Ungārija}}<br><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mahasz.hu/?menu=slagerlistak&menu2=radios_top_40|title=Radio Top 40 |publisher=nagasz.hu |date= |accessdate=2010-03-18}}</ref> ! width="30"| {{Flaga|Vācija}}<br><ref name="GerSin">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Lambert,Adam/?type=single|title=Chartverfolgung / Lambert, Adam / Single|publisher=Musicline.de|accessdate=2009-02-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110211231949/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Lambert,Adam/?type=single|archivedate=2011-02-11}}</ref> ! width="20"| {{Flaga|Zviedrija}}<br><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hitlistan.se|title=Sverigetopplistan |publisher=hitlistan.se |date= |accessdate=2010-04-10}}</ref> |- | rowspan="4"| 2009 | align="left"| "No Boundaries" | — | 72 | — | 38 | 52 | — | — | — | — | — | | align="left"| ''American Idol Season 8'' |- | align="left"| "Time for Miracles" | — | 50 | — | — | 26 | — | — | — | — | — | | align="left"| ''2012'' <small>(filmas oriģinālmūzika)</small> |- | align="left"| "For Your Entertainment" | 37 | 61 | 32 | 10 | 23 | — | 5 | — | — | — | align="left"| <small> * AUS: Zelts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aria.com.au/pages/httpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.auSINGLEaccreds2011.htm|title=ARIA Charts – Accreditations – 2011 Singles|publisher=Australian Recording Industry Association|date=2011-03-31|accessdate=2011-04-04}}</ref> * JZ: Zelts<ref name="NZ certifications">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&task=view&id=77&Itemid=61|title=Lastest Gold/Platinum singles|publisher=RadioScope|accessdate=2010-04-09|archiveurl=https://archive.today/20110824195845/www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&task=view&id=77&Itemid=61|archivedate=2011-08-24}}</ref> * KAN: Platīns<ref name="Gold and Platinum - March 2010">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cria.ca/goldplat.php|title=Gold and Platinum - March 2010|publisher=Canadian Recording Industry Association|accessdate=April 13, 2010|archive-date={{dat|2007|07|20||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/5QShYerMA?url=http://www.cria.ca/goldplat.php}}</ref></small> | align="left" rowspan="6"| ''For Your Entertainment'' |- | align="left"| "Whataya Want from Me" | 53 | 10 | 4 | 4 | 3 | 23 | 2 | 3 | 5 | 8 | align="left"| <small> * [[Austrālija|AUS]]: Platīns<ref name="AUSSingles">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aria.com.au/pages/httpwww.aria.com.auaccreds2010.htm|title=ARIA Charts - Accreditations - 2010 Singles|publisher=Australian Recording Industry Association|accessdate=2010-08-06}}</ref> * JZ: Platīns<ref name="NZ certifications" /> * KAN: 3× Platīns<ref name="Gold and Platinum - March 2010"/> * [[Vācija|VĀC]]: Zelts</small> |- | rowspan="2"| 2010 | align="left"| "If I Had You"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://blog.zap2it.com/frominsidethebox/2010/03/american-idol-adam-lamberts-if-i-had-you-is-next-official-single.html |title='American Idol': Adam Lambert's 'If I Had You' is next official single - From Inside the Box - Zap2it<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100429072346/http://blog.zap2it.com/frominsidethebox/2010/03/american-idol-adam-lamberts-if-i-had-you-is-next-official-single.html |archivedate={{dat|2010|04|29||bez}} }}</ref> | — | 30 | 4 | 7 | 8 | — | 9 | '''1''' | 36 | — | align="left"| <small> * AUS: 2xPlatīns<ref name="AUSSingles" /> * JZ: Zelts<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&task=view&id=77&Itemid=61|title=Latest Gold/Platinum singles|publisher=RadioScope|accessdate=2010-04-09|archiveurl=https://archive.today/20110824195845/www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&task=view&id=77&Itemid=61|archivedate=2011-08-24}}</ref></small> |- | align="left"| „Fever“ | — | — | — | 19 | — | — | — | — | — | — | — |- | rowspan="2"| 2011 | align="left"| „Aftermath“<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/ca/album/aftermath-billboard-remix/id424915908 |title=Aftermath (Billboard Remix) - Single by Adam Lambert - Download Aftermath (Billboard Remix) - Single on iTunes |publisher=Itunes.apple.com |date=2011-03-08 |accessdate=2011-03-26}}</ref> | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — |- | align="left"| „Sleepwalker“<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.com/gp/product/B004MVPYOU |title=Sleepwalker: Adam Lambert: Music |publisher=Amazon.com |date=2009-09-09 |accessdate=2011-03-26}}</ref> | — | — | — | — | — | — | — | — | 63 | — | — |- !align="center" colspan="16" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī. |- |} === Digitālie singli === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Singls ! colspan="3"| Topu pozīcijas ! rowspan="2"| Albums |- style="font-size:smaller;" ! width="40"| {{Flaga|ASV}} ! width="40"| {{Flaga|ASV}}<br>''Pop'' ! width="40"| {{Flaga|Kanāda}} |- | rowspan="7"| 2009 | align="left"| "Mad World" | 19 | 30 | 10 | align="left" rowspan="7"| ''American Idol''<br>live performances |- | align="left"| "A Change Is Gonna Come" | 56 | — | 59 |- | align="left"| "One" | 82 | — | 84 |- | align="left"| "Cryin'" | 102 | — | 75 |- | align="left"| "Slow Ride" <small>(kopā ar [[Allison Iraheta|Ellisonu Irahetu]])</small> | 105 | — | — |- | align="left"| "The Tracks of My Tears" | 117 | — | — |- | align="left"| "Feeling Good" | 121 | — | — |- !align="center" colspan="16" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī. |- |} === Mūzikas klipi === {| class="wikitable" |- ! Gads ! Dziesma ! Režisors |- |rowspan="2"| 2009 | "Time for Miracles" | Wayne Isham |- | "For Your Entertainment" | Ray Kay |- |rowspan="2"| 2010 | "Whataya Want From Me" | Diane Martel |- | "If I Had You" | Bryan Barber |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{myspace|adamlambert}} * {{instagram|adamlambert}} * {{twitter|adamlambert}} * [http://www.americanidol.com/contestants/season_8/adam_lambert/ ''American Idol'' profils]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120408025237/http://www.americanidol.com/contestants/season_8/adam_lambert/ |date={{dat|2012|04|08||bez}} }} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lamberts, Adams}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] mz9kbc536gn3vl20zbsku9u3144hwqb 0 101507 4469066 3957611 2026-05-16T18:41:50Z Apekribo 48114 4469066 wikitext text/x-wiki {{Infobox religious building |building_name = Pizas tornis |native_name = ''Torre di Pisa'' |native_name_lang = |image = The Leaning Tower of Pisa SB.jpeg |caption = |location = {{vieta|Itālija|Piza}} |geo = |religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] |province = |district = |status = Atvērts |functional_status = |heritage_designation= |website = {{url|www.opapisa.it}} |architecture = |architect = Bonnano Pizanno |architecture_type = |architecture_style = |groundbreaking = 1173 |year_completed = 1372 |height_max = 55,86 m |materials = |latNS=N|latd=43|latm=43|lats=23|longEW=E|longd=10|longm=23|longs=47.10|map=|map_type=Itālija | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Katedrāles laukums, Piza | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iv, vi | designation1_date = 1987. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/395 395] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{ITA}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 8,87 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Pizas tornis" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q39054" } </mapframe> '''Pizas tornis''' ({{val|it|Torre di Pisa}}) jeb '''kampanile''' ir [[Itālija]]s pilsētas [[Piza]]s [[Pizas katedrāle|katedrāles]] zvanu tornis. Tornis atrodas [[Pizas katedrāles laukums|Katedrāles laukumā]]. Pieder pie ēku kompleksa, kura pamatu veido četras ēkas (ieskaitot torni). Tornis ir ieguvis ievērību ar savu slīpumu. Tornis ir 55,86 m augsts tā īsākajā pusē un 56,70 m augsts tā augstākajā pusē. Torņa masa sasniedz 14 500 tonnas, tornī ir 244 vai 246 pakāpieni (no septītā stāva dzegas līdz zvanu telpas stāva grīdai ved 4 pakāpieni ziemeļu pusē un 6 — dienvidu pusē). Pamatu diametrs sasniedz 19,6 metrus. Pizas tornis kopumā tika celts 3 periodos 177 gadu laikā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1173. gadā, [[Bonnano Pizanno|Bonanno Pizāno]] (''Bonanno Pisano'') tiek uzskatīts par torņa projekta autoru. Celtniecība nezināmu iemeslu dēļ tika pārtraukta ap 1178. gadu, kad tika uzbūvēta daļa no ceturtā stāva. Pēc ilgāka laika slānī, kas sastāv no mīkstiem jūras [[māls|māliem]], [[grunts]] zaudēja savu [[blīvums|blīvumu]], tā nevarēja nodrošināt nepieciešamo izturību, lai tornis neapgāztos. Otrā celtniecības kārta tika uzsākta ap 1272. gadu, tos vadīja [[Džovanni di Simone]] (''Giovanni di Simone''). Pastāv iespēja, ka ap šo laiku māla slāņa [[nestspēja]] bija palielinājusies. Šoreiz celtniecība tika pārtraukta ap 1278. gadu, kad tika uzcelti jau septiņi stāvi. Tiek uzskatīts, ka tornis varēja sagāzties, ja tā celtniecība tiktu pabeigta tad. Ap 1360. gadu tika izbūvēta zvanu telpa. Ap šo laiku māla slānis bija sablīvējies vēl vairāk. Zvanu telpas izbūves autors ir [[Tommazo Pizano|Tommazo Pizāno]] (''Tommaso di Andrea Pisano''). Darbs pie tās tika pabeigts ap 1370. gadu. Tornis bija šķībs jau zvanu telpas izbūves laikā, tāpēc šī telpa tikusi būvēta nedaudz vertikālāk nekā pārējais tornis un zvanu telpa ir daudz taisnāka nekā pats tornis. Pati šķiebšanās sākusies jau torņa būvniecības laikā. Tornim ir 7 zvani, no kuriem smagākais ir 3620 kg, tas ticis izveidots 1654. gadā. Ir bijuši vairāki centieni samazināt torņa šķībumu, tomēr šāda iejaukšanās ir palielinājusi sānsveri. Rekonstrukcijas laikā, kas notika laikposmā no 1990. līdz 2001. gadam, tornis bija sašķiebies par 5,5 grādiem, taču pašlaik torņa slīpums sasniedz tikai 3,99 grādu. 1987. gadā Katedrāles laukums (kopā ar tā sastāvā ietilpstošo Pizas torni) tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20060610060207/http://torre.duomo.pisa.it/ Oficiālā mājaslapa] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{Itālija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Itālijā]] [[Kategorija:12. gadsimta arhitektūra]] [[Kategorija:13. gadsimta arhitektūra]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] [[Kategorija:Toskāna]] l2t5sm8t1ahgbzu34m2vszlw7ra8i1y 0 104796 4469048 4468278 2026-05-16T18:23:54Z LFR1000 86129 4469048 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|9. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 9. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |uz = [[Iļģuciems]] |karte = [[Attēls:9trol-no-21-11-2023.png|9trol-no-21-11-2023|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]] |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,4 km<br />(10 km / 8,4 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (17 / 17) |transporta vienības = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |apkalpo = RP SIA "[[Rīgas satiksme]]"<br />2. trolejbusu parks |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/9/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolejbuss 22094.jpg|thumb|9. maršruta trolejbuss izbrauc no galapunkta Iļģuciemā]] '''9. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[13. janvāra iela|13. janvāra]], [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā (galapunkts saucas "[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]") līdz [[Iļģuciems|Iļģuciemam]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam. 9. trolejbusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 18,4 km, virziena '''Stacijas laukums''' — '''Slokas iela''' — '''Iļģuciems''' garums ir 10 km, bet virziena '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' - 8,4 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> Tā kā pilsētas centrā nav uzstādīts trolejbusu kontakttīkls, tie posmā aiz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] no pieturvietas "[[11. novembra krastmala]]" līdz galapunktam "Stacijas laukums" un atpakaļ līdz pieturvietai "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]" [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] brauc izmantojot [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] (vecais [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8.]] un 9. maršruta kontakttīkls gan sākas 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, taču drošības apsvērumu dēļ, kontaktstieņu uzlikšana uz kontaktvadiem notiek tikai pēc tilta šķērsošanas). Darbdienās 9. trolejbusu maršrutā kursē 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — 2 trolejbusi, kuri pavisam veic 47 reisu (dati uz 2022. gada decembri). Pasažieru pārvadājumus veic RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 2. trolejbusu parks. == Vēsture == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss uz Akmens tilta. 2008. gada augusts]] [[Attēls:9trol_n.png|thumb|right|250px|9. trolejbusa maršruts līdz 2023. gada 21. novembrim.]] Trolejbusu satiksme 9. maršrutā tika atklāta [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]],<ref name="rs">[https://www.facebook.com/media/set/?set=a.530183030401471.1073741839.174928532593591&type=1 9. trolejbusu maršruts], Rīgas satiksmes Facebook konts</ref> nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar trolejbusu nokļūt līdz [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]] (kopā ar [[6. trolejbusu maršruts (Rīga)|6]]. un [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]]. maršrutu), [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēm. Sākotnēji trolejbusi kursēja no [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apkārtnes caur [[Vecrīga|Vecrīgu]] līdz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam, maršruta garums pārsniedza nedaudz vairāk kā 7 km.<ref name="rs" /> Dažus gadus vēlāk, saistībā ar Iļģuciema dzīvojamā masīva izbūvi, trolejbusu līnija no [[Dzirciema iela|Dzirciema]] un Buļļu ielas krustojuma pa [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielu]] tika pagarināta līdz Baltās, Lidoņu un Spilves ielas krustojumam (tagadējais galapunkts "Iļģuciems").<ref name="rs" /> Kontakttīkls tagadējā [[Vecā Buļļu iela (Rīga)|Vecajā Buļļu]] un Buļļu ielā tika likvidēts. [[1980. gadi|1980. gados]], pārtraucot trolejbusu kustību cauri Vecrīgai, maršruts tika saīsināts līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]] (tagadējais [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]). Pēc maršruta saīsināšanas trolejbusi vairs nebrauca pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielu]] līdz Brīvības piemineklim. [[1996]]. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz [[Latviešu strēlnieku piemineklis|Latviešu strēlnieku piemineklim]].<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1996. — 2000.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022072254/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm |date={{dat|2021|10|22||bez}} }}, riga.mashke.org</ref> [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]], uzlabojot satiksmes drošību [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], trolejbusu galapunkts Latviešu strēlnieku pieminekļa pakājē tika likvidēts, 9. maršrutu pagarināja pa 11. novembra krastmalu, [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] līdz autobusu galapunktam "[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]" pie 13. janvāra, [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas]], Marijas ielas un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma. Trolejbusi bezkontakttīkla posmā Rīgas centrā, no pieturas "11. novembra krastmala" līdz jaunajam galapunktam un atpakaļ līdz pieturai "[[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]" Iļģuciema virzienā brauc, izmantojot iebūvēto [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/galapunktu-parcel-ar-parpratumiem Trolejbusu galapunktu pārceļ ar pārparatumiem], diena.lv</ref> Kontakttīkla posms uz Akmens tilta un [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] līdz pieturai "Kuģu iela" ārpilsētas virzienā netiek izmantots. Mēnesi vēlāk maršrutā tika atklāta jauna pieturvieta "13. janvāra iela" ārpilsētas virzienā.<ref>[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/8-trolejbuss-maina-numuru-692041 8.trolejbuss maina numuru], diena.lv</ref> [[2012. gads|2012]]. gada [[28. janvāris|28. janvārī]], saistībā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] satiksmes mezgla rekonstrukciju, tika slēgta transportlīdzekļu satiksme [[Mazā Bezdelīgu iela (Rīga)|Mazajā Bezdelīgu ielā]],<ref name="diena">[http://www.diena.lv/latvija/riga/rekonstrukcijas-darbu-del-tiks-slegta-maza-bezdeligu-iela-13927239 Rekonstrukcijas darbu dēļ tiks slēgta Mazā Bezdelīgu iela], diena.lv</ref> liedzot iespēju trolejbusam no Daugavgrīvas ielas pa Mazo Bezdelīgu ielu nokļūt Krišjāņa Valdemāra ielā pie tās krustojuma ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]]. Līdz ar to 9. maršruta trolejbusi virzienā uz Iļģuciemu kursē caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], pa maršrutu līdz Daugavgrīvas ielai, tālāk pa tiltu pār [[Zunds|Zunda kanālu]], Krišjāņa Valdemāra ielu, pa apgriešanās vietu zem [[Vanšu tilts|Vanšu tilta]], Krišjāņa Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu.<ref name="diena" /> Jaunajā posmā esošajā pieturvietā "[[Preses nams]]" trolejbusi nepietur (attiecīgā pietura paredzēta virzienā uz pilsētas centru braucošajiem autobusu un trolejbusu maršrutiem), tā vietā tie apstājas pieturvietā "Ķīpsala" virzienā uz Pārdaugavu.<ref name="diena" /> Saistībā ar [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas]] būvdarbu tuvošanos beigām, no 2013. gada [[1. novembris|1. novembra]] pieturvieta "Kuģu iela" abos virzienos tika pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka".<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/132759/trim-sabiedriska-transporta-pieturam-pardaugava-dos-nosaukumu-nacionala-biblioteka "Nacionālās bibliotēkas" vārdā pārdēvēs trīs sabiedriskā transporta pieturas], kasjauns.lv</ref> Lai Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties pilsētā, 2014. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] pieturvieta ""Stockmann" centrs" tika pārdēvēta par "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" tuvumā esošās Rīgas Starptautiskās autoostas dēļ.<ref>[http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta Rīgas satiksme vairs "nereklamēs" Stockmann - sabiedriskā transporta pieturvieta pārdēvēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140826085042/http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta |date={{dat|2014|08|26||bez}} }}, focus.lv</ref> No 2023. gada [[21. novembris|21. novembra]] tika izmainīta maršruta kustība virzienā uz Iļģuciemu, novirzot trolejbusus pa [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] un tālāk pa esošo maršrutu, tādā veidā samazinot ceļā pavadīto laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-21-novembra-bus-izmainas-9-trolejbusa-marsruta-virziena-uz-ilguciemu/|title=No 21. novembra būs izmaiņas 9. trolejbusa maršrutā virzienā uz Iļģuciemu|access-date={{dat|2023|11|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231109171647/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-21-novembra-bus-izmainas-9-trolejbusa-marsruta-virziena-uz-ilguciemu/}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:9. trolejbuss.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] braucot ar [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] 2009. gada septembrī.]] [[Attēls:9. trolejbuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Marijas ielā, pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:9. trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā]] [[Attēls:9. trolejbuss Melnsila ielā 2.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Melnsila ielā]] Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela un Marijas iela. == Pieturvietas == 9. trolejbusu maršrutā ir 35 pieturas, virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' ir 18 pieturas, bet virzienā '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' ir 17. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 2 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] | |- | align="center" | 6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | 7 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 13 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 14 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Kapseļu iela]] | |- | align="center" | 11 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 12 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Vienības gatve, Jelgavas iela, Akmeņu iela, Valguma iela, Uzvaras bulvāris, [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela un Vienības gatve. == Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Stacijas laukums''' ir 5 pieturas, savukārt virzienā Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Iļģuciems''' ir 13 pieturas, savukārt virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks''' ir 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 2 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] | |- | align="center" | 3 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | 4 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 5 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 10 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Kapseļu iela]] | |- | align="center" | 11 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 12 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 14 | [[Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |x |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]" (pārdēvēta par "Stacijas laukums") * "[[Stockmann|''Stockmann'' centrs]]" (pārdēvēta par "Autoosta") * "[[Rīgas Tehniskā universitāte]]" (pārdēvēta par "[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]") * "Rātslaukums" (galapunkts slēgts, pagarinot maršrutu līdz Stacijas laukumam) * "[[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]]" (pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka") * "[[Raņķa dambis]]" (pārdēvēta par "Uzvaras bulvāris") * "[[Rīgas pilsētas 6. slimnīca|6. slimnīca]]" (pārdēvēta par "Sēlpils iela / Donoru centrs") * "[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]" (virzienā uz Stacijas laukumu pārdēvēta par "Mazā Stacijas iela") * "Tirdzniecības centrs" (pārdēvēta par "Cementa iela") * "Iļģuciems-2" (pārdēvēta par "Iļģuciems") * Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par "Uzvaras parks")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Slokas iela (pārdēvēta par "Valsts arhīvs") * 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela") == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ rigassatiksme.lv] * {{youtube|xemF3LNJVAs|9. trolejbusu maršruts rudenī (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|c27_649RIoA|9. trolejbusu maršruts ziemā (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|foHl3GcSOb4|9. trolejbusu maršruts virzienā "Stacijas laukums - Iļģuciems" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|l5vajGP0ib8|9. trolejbusu maršruts virzienā "Stacijas laukums - Iļģuciems" pavasarī (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|qtlWEX1DJLM|9. trolejbusu maršruts no pieturas "Spilves iela" līdz Vīlipa ielai (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|Oi9-aPKQnf8|9. maršruta trolejbuss zem Vanšu tilta}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|09]] fxoihw498nnz3xelqcezj2conyl2tyd 4469049 4469048 2026-05-16T18:24:21Z LFR1000 86129 4469049 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|9. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 9. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |uz = [[Iļģuciems]] |karte = [[Attēls:9trol-no-21-11-2023.png|9trol-no-21-11-2023|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]] |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,4 km<br />(10 km / 8,4 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (17 / 17) |transporta vienības = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |apkalpo = RP SIA "[[Rīgas satiksme]]"<br />2. trolejbusu parks |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/9/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolejbuss 22094.jpg|thumb|9. maršruta trolejbuss izbrauc no galapunkta Iļģuciemā]] '''9. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[13. janvāra iela|13. janvāra]], [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā (galapunkts saucas "[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]") līdz [[Iļģuciems|Iļģuciemam]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam. 9. trolejbusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 18,4 km, virziena '''Stacijas laukums''' — '''Slokas iela''' — '''Iļģuciems''' garums ir 10 km, bet virziena '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' - 8,4 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> Tā kā pilsētas centrā nav uzstādīts trolejbusu kontakttīkls, tie posmā aiz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] no pieturvietas "[[11. novembra krastmala]]" līdz galapunktam "Stacijas laukums" un atpakaļ līdz pieturvietai "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]" [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] brauc izmantojot [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] (vecais [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8.]] un 9. maršruta kontakttīkls gan sākas 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, taču drošības apsvērumu dēļ, kontaktstieņu uzlikšana uz kontaktvadiem notiek tikai pēc tilta šķērsošanas). Darbdienās 9. trolejbusu maršrutā kursē 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — 2 trolejbusi, kuri pavisam veic 47 reisu (dati uz 2022. gada decembri). Pasažieru pārvadājumus veic RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 2. trolejbusu parks. == Vēsture == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss uz Akmens tilta. 2008. gada augusts]] [[Attēls:9trol_n.png|thumb|right|250px|9. trolejbusa maršruts līdz 2023. gada 21. novembrim.]] Trolejbusu satiksme 9. maršrutā tika atklāta [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]],<ref name="rs">[https://www.facebook.com/media/set/?set=a.530183030401471.1073741839.174928532593591&type=1 9. trolejbusu maršruts], Rīgas satiksmes Facebook konts</ref> nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar trolejbusu nokļūt līdz [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]] (kopā ar [[6. trolejbusu maršruts (Rīga)|6]]. un [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]]. maršrutu), [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēm. Sākotnēji trolejbusi kursēja no [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apkārtnes caur [[Vecrīga|Vecrīgu]] līdz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam, maršruta garums pārsniedza nedaudz vairāk kā 7 km.<ref name="rs" /> Dažus gadus vēlāk, saistībā ar Iļģuciema dzīvojamā masīva izbūvi, trolejbusu līnija no [[Dzirciema iela|Dzirciema]] un Buļļu ielas krustojuma pa [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielu]] tika pagarināta līdz Baltās, Lidoņu un Spilves ielas krustojumam (tagadējais galapunkts "Iļģuciems").<ref name="rs" /> Kontakttīkls tagadējā [[Vecā Buļļu iela (Rīga)|Vecajā Buļļu]] un Buļļu ielā tika likvidēts. [[1980. gadi|1980. gados]], pārtraucot trolejbusu kustību cauri Vecrīgai, maršruts tika saīsināts līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]] (tagadējais [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]). Pēc maršruta saīsināšanas trolejbusi vairs nebrauca pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielu]] līdz Brīvības piemineklim. [[1996]]. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz [[Latviešu strēlnieku piemineklis|Latviešu strēlnieku piemineklim]].<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1996. — 2000.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022072254/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm |date={{dat|2021|10|22||bez}} }}, riga.mashke.org</ref> [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]], uzlabojot satiksmes drošību [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], trolejbusu galapunkts Latviešu strēlnieku pieminekļa pakājē tika likvidēts, 9. maršrutu pagarināja pa 11. novembra krastmalu, [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] līdz autobusu galapunktam "[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]" pie 13. janvāra, [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas]], Marijas ielas un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma. Trolejbusi bezkontakttīkla posmā Rīgas centrā, no pieturas "11. novembra krastmala" līdz jaunajam galapunktam un atpakaļ līdz pieturai "[[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]" Iļģuciema virzienā brauc, izmantojot iebūvēto [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/galapunktu-parcel-ar-parpratumiem Trolejbusu galapunktu pārceļ ar pārparatumiem], diena.lv</ref> Kontakttīkla posms uz Akmens tilta un [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] līdz pieturai "Kuģu iela" ārpilsētas virzienā netiek izmantots. Mēnesi vēlāk maršrutā tika atklāta jauna pieturvieta "13. janvāra iela" ārpilsētas virzienā.<ref>[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/8-trolejbuss-maina-numuru-692041 8.trolejbuss maina numuru], diena.lv</ref> [[2012. gads|2012]]. gada [[28. janvāris|28. janvārī]], saistībā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] satiksmes mezgla rekonstrukciju, tika slēgta transportlīdzekļu satiksme [[Mazā Bezdelīgu iela (Rīga)|Mazajā Bezdelīgu ielā]],<ref name="diena">[http://www.diena.lv/latvija/riga/rekonstrukcijas-darbu-del-tiks-slegta-maza-bezdeligu-iela-13927239 Rekonstrukcijas darbu dēļ tiks slēgta Mazā Bezdelīgu iela], diena.lv</ref> liedzot iespēju trolejbusam no Daugavgrīvas ielas pa Mazo Bezdelīgu ielu nokļūt Krišjāņa Valdemāra ielā pie tās krustojuma ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]]. Līdz ar to 9. maršruta trolejbusi virzienā uz Iļģuciemu kursē caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], pa maršrutu līdz Daugavgrīvas ielai, tālāk pa tiltu pār [[Zunds|Zunda kanālu]], Krišjāņa Valdemāra ielu, pa apgriešanās vietu zem [[Vanšu tilts|Vanšu tilta]], Krišjāņa Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu.<ref name="diena" /> Jaunajā posmā esošajā pieturvietā "[[Preses nams]]" trolejbusi nepietur (attiecīgā pietura paredzēta virzienā uz pilsētas centru braucošajiem autobusu un trolejbusu maršrutiem), tā vietā tie apstājas pieturvietā "Ķīpsala" virzienā uz Pārdaugavu.<ref name="diena" /> Saistībā ar [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas]] būvdarbu tuvošanos beigām, no 2013. gada [[1. novembris|1. novembra]] pieturvieta "Kuģu iela" abos virzienos tika pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka".<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/132759/trim-sabiedriska-transporta-pieturam-pardaugava-dos-nosaukumu-nacionala-biblioteka "Nacionālās bibliotēkas" vārdā pārdēvēs trīs sabiedriskā transporta pieturas], kasjauns.lv</ref> Lai Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties pilsētā, 2014. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] pieturvieta ""Stockmann" centrs" tika pārdēvēta par "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" tuvumā esošās Rīgas Starptautiskās autoostas dēļ.<ref>[http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta Rīgas satiksme vairs "nereklamēs" Stockmann - sabiedriskā transporta pieturvieta pārdēvēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140826085042/http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta |date={{dat|2014|08|26||bez}} }}, focus.lv</ref> No 2023. gada [[21. novembris|21. novembra]] tika izmainīta maršruta kustība virzienā uz Iļģuciemu, novirzot trolejbusus pa [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] un tālāk pa esošo maršrutu, tādā veidā samazinot ceļā pavadīto laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-21-novembra-bus-izmainas-9-trolejbusa-marsruta-virziena-uz-ilguciemu/|title=No 21. novembra būs izmaiņas 9. trolejbusa maršrutā virzienā uz Iļģuciemu|access-date={{dat|2023|11|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231109171647/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-21-novembra-bus-izmainas-9-trolejbusa-marsruta-virziena-uz-ilguciemu/}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:9. trolejbuss.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] braucot ar [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] 2009. gada septembrī.]] [[Attēls:9. trolejbuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Marijas ielā, pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:9. trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā]] [[Attēls:9. trolejbuss Melnsila ielā 2.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Melnsila ielā]] Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela un Marijas iela. == Pieturvietas == 9. trolejbusu maršrutā ir 35 pieturas, virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' ir 18 pieturas, bet virzienā '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' ir 17. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 2 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] | |- | align="center" | 6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | 7 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 13 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 14 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Kapseļu iela]] | |- | align="center" | 11 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 12 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Vienības gatve, Jelgavas iela, Akmeņu iela, Valguma iela, Uzvaras bulvāris, [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela un Vienības gatve. == Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Stacijas laukums''' ir 5 pieturas, savukārt virzienā Virzienā '''2. trolejbusu parks''' — '''Iļģuciems''' ir 13 pieturas, savukārt virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks''' ir 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 2 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] | |- | align="center" | 3 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | 4 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 5 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 10 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Kapseļu iela]] | |- | align="center" | 11 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 12 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 14 | [[Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |x |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]" (pārdēvēta par "Stacijas laukums") * "[[Stockmann|''Stockmann'' centrs]]" (pārdēvēta par "Autoosta") * "[[Rīgas Tehniskā universitāte]]" (pārdēvēta par "[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]") * "Rātslaukums" (galapunkts slēgts, pagarinot maršrutu līdz Stacijas laukumam) * "[[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]]" (pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka") * "[[Raņķa dambis]]" (pārdēvēta par "Uzvaras bulvāris") * "[[Rīgas pilsētas 6. slimnīca|6. slimnīca]]" (pārdēvēta par "Sēlpils iela / Donoru centrs") * "[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]" (virzienā uz Stacijas laukumu pārdēvēta par "Mazā Stacijas iela") * "Tirdzniecības centrs" (pārdēvēta par "Cementa iela") * "Iļģuciems-2" (pārdēvēta par "Iļģuciems") * Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par "Uzvaras parks")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Slokas iela (pārdēvēta par "Valsts arhīvs") * 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela") * Valguma iela (pārdēvēta par "Nacionālā blbiotēka") == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ rigassatiksme.lv] * {{youtube|xemF3LNJVAs|9. trolejbusu maršruts rudenī (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|c27_649RIoA|9. trolejbusu maršruts ziemā (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|foHl3GcSOb4|9. trolejbusu maršruts virzienā "Stacijas laukums - Iļģuciems" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|l5vajGP0ib8|9. trolejbusu maršruts virzienā "Stacijas laukums - Iļģuciems" pavasarī (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|qtlWEX1DJLM|9. trolejbusu maršruts no pieturas "Spilves iela" līdz Vīlipa ielai (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|Oi9-aPKQnf8|9. maršruta trolejbuss zem Vanšu tilta}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|09]] 4kdegjckc7tv5nakgokdiklk93vrodh 0 104959 4469050 4468222 2026-05-16T18:25:48Z LFR1000 86129 4469050 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 25. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |uz = [[Iļģuciems]] |karte = File:25trol n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,74 km<br />(9,3 km / 9,5 km) |pieturu skaits = 37 (18 / 19) |transporta vienīb = 8 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |apkalpo = [[Rīgas satiksme]]<br />2. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''25. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] un [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]] krustojuma apkārtnes blakus [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Jaunajai Sv. Ģertrūdes baznīcai]] (galapunkta nosaukums - ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'') Rīgas [[Centrs (Rīga)|centrā]] pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] (ieskaitot apstāšanos [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]) cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciemam]] līdz galapunktam [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojuma tuvumā. Ielu specifikas dēļ tā maršruts abos virzienos ir atšķirīgs. 25. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 18,7 km. Virziena ''Brīvības iela'' — ''Iļģuciems'' garums sasniedz 9,3 km, savukārt virziena ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' - 9,5 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm |title= Trolejbusu maršrutu saraksts |publisher= riga.mashke.org |accessdate= 2010. gada 24. janvārī }}{{Novecojusi saite}}</ref> Darbdienās 25. trolejbusu maršrutā kursē 8 trolejbusi. Brīvdienās pasažierus pārvadā 4 trolejbusi, izpildot 80 reisus. Kustības intervāls darbdienās no rīta (plkst. 8:00) - no 5 līdz 6 minūtēm, pa dienas vidu (plkst. 12:00) - ap 9 min, pēcpusdienā (plkst. 16:00) - no 6 līdz 7 minūtēm. Brīvdienās pa dienas vidu (plkst. 12:00) trolejbusi kursē ik pēc 10 līdz 11 minūtēm. Pasažieru pārvadājumus maršrutā veic RP SIA ''[[Rīgas satiksme]]'' 2. trolejbusu parks. Pirmais trolejbuss no Brīvības ielas uz Iļģuciemu darbdienās atiet plkst. 05:50, brīvdienās - plkst. 06:36,<ref name="rs_25_b">{{Tīmekļa atsauce |url= https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/a-b |title= Maršruti un kustības saraksti |publisher= rigassatiksme.lv |accessdate= 2019. gada 02. septembrī}}</ref> savukārt no Iļģuciema centra virzienā - darbdienās plkst. 05:31, brīvdienās - plkst. 06:18.<ref name="rs_25_i">{{Tīmekļa atsauce |url= https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/b-a |title= Maršruti un kustības saraksti |publisher= rigassatiksme.lv |accessdate= 2019. gada 02. septembrī}}</ref> Pēdējais trolejbuss no Brīvības ielas Iļģuciema virzienā darbdienās atiet plkst. 23:29, brīvdienās - plkst. 23:08,<ref name="rs_25_b" /> turpretī no Iļģuciema centra virzienā - darbdienās plkst. 22:59, brīvdienās - plkst. 22:38.<ref name="rs_25_i" /> == Vēsture == Maršruts izveidots [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]], pārnumurējot [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršrutu]] par 25.<ref name="delfi_21">[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mainis-21trolejbusa-marsruta-numuru.d?id=16419526 Mainīs 21.trolejbusa maršruta numuru], delfi.lv, {{dat|2006|12|22|SK}}</ref> Šāds lēmums tika pieņemts, jo gados vecāki cilvēki [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priežu]] apkaimes pieturvietās bieži jauca nesen trolejbusu līnijā kursēt uzsākušos jaunos ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem ''[[Solaris Urbino 18|Solaris]]'' autobusiem līdzīgā ārējā vizuālā izskata dēļ.<ref name="delfi_21" /> Saistībā ar [[Preses nams|Preses nama]] darbības pārtraukšanu, [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] centra virzienā esošā pieturvieta ''Preses nams'' tika pārdēvēta par ''Ķīpsala''. [[2015]]. gada [[19. septembris|19. septembrī]] ar mērķi uzlabot pasažieru orientēšanos Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā vairākām pieturvietām mainīti nosaukumi - [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] pie [[Rīgas 1. slimnīca]]s esošo pieturvietu ''1. pilsētas slimnīca'' ārpilsētas virzienā turpmāk sauks ''Rīgas 1. slimnīca'', [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] pie [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Valsts arhīva]] esošo pieturvietu ''[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]'' centra virzienā sauks ''Valsts arhīvs'', kā arī [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielā]] pieturvietas ''Tirdzniecības centrs'' abos virzienos turpmāk sauks ''[[Cementa iela]]''.<ref name="rs">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-riga-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi/ No 19. septembra Rīgā tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190920094559/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-riga-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi/ |date={{dat|2019|09|20||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|09|16|SK}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|180px|Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā, virzienā uz Iļģuciemu.]] [[Attēls:25. trolejbuss uz Vanšu tilta.JPG|thumb|180px|Uz Vanšu tilta [[Pārdaugava]]s virzienā.]] [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|180px|Izbraucot no Buļļu ielas loka centra virzienā.]] Virzienā ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Aristida Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] un Cēsu iela. === Pieturvietas === 25. trolejbusu maršrutā ir 37 pieturas. Virzienā ''Brīvības iela'' — ''Iļģuciems'' ir 18 pieturas, savukārt virzienā ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' - 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Brīvības iela | |- | align="center" | 2 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 1. slimnīca]] | |- | align="center" | 4 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] | |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Āgenskalna iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 13 | [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 14 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Spilves iela |x |- | align="center" | 2 | Cementa iela |x |- | align="center" | 3 | Vaidelotes iela | |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 5 | Sēlpils iela / Donoru centrs | |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 7 | Botāniskais dārzs | |- | align="center" | 8 | Kuldīgas iela | |- | align="center" | 9 | Melnsila iela | |- | align="center" | 10 | Kapseļu iela | |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] | |- | align="center" | 12 | Ķīpsala | |- | align="center" | 13 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] | |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] | |- | align="center" | 15 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]] |x |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]] |x |- | align="center" | 19 | Brīvības iela | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par "Nacionālais teātris")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Aristida Briāna iela (pārdēvēta par "Franču licejs") Miera iela (pārdēvēta par "Dzemdību nams") == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā ''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'' — ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], tilts pār [[Zunds (Rīga)|Zunda]] kanālu, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Aristida Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]. Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Vienības gatve, Jelgavas iela, Akmeņu iela, Valguma iela, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, tilts pār Zunda kanālu, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela un Vienības gatve. === Pieturvietas === Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Brīvības iela'' ir 10 pieturas, turpretī virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Iļģuciems'' - 13 pieturas. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' - 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs|Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- |2 |[[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] | |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] | |- | align="center" | 7 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Franču licejs|Franču licejs]] |x |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzemdību nams|Dzemdību nams]] |x |- | align="center" | 11 | Brīvības iela | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs |x |- |2 |[[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 3 | Kalnciema iela | |- |4 |Ķīpsala | |- | align="center" | 5 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 10 | [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Spilves iela |x |- | align="center" | 2 | Cementa iela |x |- | align="center" | 3 | Vaidelotes iela | |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 5 | Sēlpils iela / Donoru centrs | |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 7 | Botāniskais dārzs | |- | align="center" | 8 | Kuldīgas iela | |- | align="center" | 9 | Melnsila iela | |- | align="center" | 10 | Kapseļu iela | |- | align="center" | 11 | Slokas iela | |- | align="center" | 12 | Daugavgrīvas iela |x |- | align="center" | 13 | Uzvaras parks |x |- | align="center" | 14 | Nacionālā bibliotēka |x |- | align="center" | 15 | Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs |x |} |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:25. trolejbuss K. Valdemāra ielā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielā (pietura "Nacionālais teātris")</small> Attēls:25. trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss griežas no Baložu ielas uz Kristapa ielu</small> Attēls:25. trolejbuss Kristapa ielā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Kristapa ielā</small> Attēls:25. trolejbuss Melnsila ielā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Melnsila ielā</small> Attēls:25. trolejbuss Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss šķērso Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumu</small> Attēls:25. trolejbuss pieturā "Āgenskalna iela".JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Melnsila ielā (pietura "Āgenskalna iela")</small> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA ''Rīgas satiksme'' oficiālā interneta vietne] * {{youtube|gdu5P2-ahlU|25. trolejbusu maršruta video, virzienā Brīvības iela - Iļģuciems}} * {{youtube|9TTLShedqUE|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2012. gada 11. martā)}} * {{youtube|isOZsH-x5Nc|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2011. gada 11. jūlijā)}} * {{youtube|9Q4ofpQqUlI|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2010. gada 18. janvārī)}} * {{youtube|Vnf35IKB000|25. trolejbusu maršruta video, virzienā Brīvības iela - Iļģuciems (filmēts 2011. gada 23. decembrī)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|25]] crv13oyeoasid53jvnnekcwre6zwy3z 0 109821 4469413 4457993 2026-05-17T10:49:49Z ~2026-29516-60 145551 4469413 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Šavi Alonso | image = Xabi Alonso 01.png | caption = Šavi Alonso 2025. gadā | fullname = | birth_date = {{Birth date and age|1981|11|25|df=y}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Tolosa}} | height = 183<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1193041476158/1202777506538/jugador/Jugador/Xabi_Alonso.htm |title=Official Real Madrid profile |access-date={{dat|2012|04|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120408132651/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1193041476158/1202777506538/jugador/Jugador/Xabi_Alonso.htm |archivedate={{dat|2012|04|08||bez}} }}</ref> | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Antiguoko]]'' | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Sociedad]]'' | years1 = 1999–2000 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Sociedad B]]'' | caps1 = 39 | goals1 = 2 | years2 = 1999–2004 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Sociedad]]'' | caps2 = 114 | goals2 = 9 | years3 = 2000–2001 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} ''[[SD Eibar|Eibar]]'' | caps3 = 14 | goals3 = 0 | years4 = 2004–2009 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' | caps4 = 143 | goals4 = 15 | years5 = 2009–2013 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' | caps5 = 130 | goals5 = 4 | years6 = 2013–2017 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} ''[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]'' | caps6 = 79 | goals6 = 5 | nationalyears1 = 2000 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2002–2003 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2003–2014 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 114 | nationalgoals3 = 16 | nationalyears4 = 2001–2012 | nationalteam4 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|6|5|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|6|5|SK|bez}} | totalcaps = 547 | totalgoals = 35 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Sociedad|Real Sociedad B]]'' | manageryears1 = 2019–2022 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes Bayer]] | manageryears2 = 2022—2025 | managerclubs3 = {{flaga|ESP}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | manageryears3 = 2025—2026<ref>{{Cite web |title=Official Announcement: Xabi Alonso|url=https://www.realmadrid.com/en-US/news/club/announcements/comunicado-oficial-xabi-alonso-12-01-2026|access-date=12 January 2026|website=realmadrid.com}}</ref> | currentclub = | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea]] | manageryears4 = 2026- }} '''Šavjers "Šavi" Alonso Olano''' ({{val|eu|Xabier "Xabi" Alonso Olano}}; dzimis {{dat|1981|11|25}} [[Tolosa|Tolosā]], [[Basku Zeme|Basku Zemē]]) ir [[baski|basku]] izcelsmes [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis centra [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. No 2025. gada maija līdz 2026. gada janvārim Alonso bija [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] komandas galvenais treneris.<ref>{{cite web |date=25 May 2025 |title=Official Announcement: Xabi Alonso |url=https://www.realmadrid.com/en-US/news/club/announcements/comunicado-oficial-xabi-alonso-25-05-2025 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20250528174407/https://www.realmadrid.com/en-US/news/club/announcements/comunicado-oficial-xabi-alonso-25-05-2025 |archive-date=28 May 2025 |access-date=25 May 2025 |publisher=[[Real Madrid CF]]}}</ref> 2026. gada 1. jūlijā Šavi Alonso kļūs par [[Anglijas futbola Premjerlīga|''Anglijas Premjerlīgas'']] kluba [[Chelsea F.C.|Chelsea]] galveno treneri. Daudzus gadus bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pēdējās sezonas spēlējis [[Vācija]]s kluba [[Minhenes "Bayern"]] sastāvā. Pazīstams kā labs tālo sitienu izpildītājs, guvis vairākus vārtus no laukuma savas komandas puses. Spānijas pieaugušo izlasē Šavi Alonso debitēja 2003. gada aprīlī uzvarā pret [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras izlasi]]. Tās sastāvā spēlējis [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], [[Pasaules kauss futbolā 2006|2006. gada Pasaules kausa finālturnīrā]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], [[Pasaules kauss futbolā 2010|2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. Šavi Alonso ir 2008. gada un 2012. gada Eropas čempions, kā arī 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs Spānijas izlases sastāvā. Pēc 2012. gada Eiropas čempionāta, kas notika Polijas un Ukrainas laukumos, Alonso tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. == Trenera karjera == === Leverkūzenes Bayer === 2022. gada 5. oktobrī viņš tika iecelts par jauno [[Leverkūzenes Bayer]] galveno treneri.<ref>https://www.bayer04.de/de-de/news/bayer04/bayer-04-trennt-sich-von-cheftrainer-gerardo-seoane-xabi-alonso-uebernimmt</ref> === Madrides Real === 2025. gada 25. maijā Alonso bijušais klubs ''Madrides Real'' paziņoja par viņa iecelšanu galvenā trenera amatā uz nākamajām trim sezonām, sākot no 2025. gada 1. jūnija. Viņš nomainīja itāļu speciālistu [[Karlo Ančeloti]], kura vadībā Alonso spēlēja gan Real Madrid no 2013. līdz 2014. gadam, gan [[Minhenes "Bayern"]] komandā no 2016. līdz 2017. gadam.<ref>{{Cite web |date=25 May 2025 |title=Xabi Alonso named new Real Madrid coach |url=https://www.realmadrid.com/en-US/news/football/first-team/latest-news/perfil-xabi-alonso-25-05-2025 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20250527194037/https://www.realmadrid.com/en-US/news/football/first-team/latest-news/perfil-xabi-alonso-25-05-2025 |archive-date=27 May 2025 |access-date=25 May 2025 |website= |publisher=Real Madrid CF}}</ref> 2026. gada 12. janvārī Alonso un Real Madrid kluba vadība nolēma abpusēji lauzt līgumu, dienu pēc zaudējuma "Barcelona" klubam ar rezultātu 3:2 [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]] finālā. Viņa trenera darbs iepriekš bija iezīmēts ar pretrunīgām diskusijām strīdu dēļ komandā ar tādiem spēlētājiem kā [[Vinisiuss Žuniors]] un [[Kilians Mbapē]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Liverpool''' * [[FA kauss]]: 2005–06 * [[FA Community Shield]]: 2006 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2004–05 * [[UEFA Superkauss]]: 2005 '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011–12 * [[Copa del Rey]]: 2010–11, 2013–14 * [[Spānijas Superkauss]]: 2012 * UEFA Čempionu līga: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]] '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014–15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]] * [[DFB Pokal]]: 2015–16 * [[DFL Supercup]]: 2016 '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] '''Individuālie sasniegumi''' * Spānijas gada futbolists: 2003 * [[La Liga]] labākais pussargs: 2011–12 === Trenera karjera === '''Bayer Leverkusen''' * [[ Bundeslīga]]: [[2023–24 Bundesliga|2023–24]]<ref>{{Cite web |last=Whelan |first=Padraig |date=14 April 2024 |title=🚨 Bayer Leverkusen crowned German champions for first time 🏆 |url=https://onefootball.com/en/news/bayer-leverkusen-crowned-german-champions-for-first-time-39348923 |access-date=14 April 2024 |website=OneFootball}}</ref> *DFB-Pokal: 2023–24 *DFL-Superkauss: 2024<ref>{{cite news |date=17 August 2024 |title=Bayer Leverkusen battle back to beat VfB Stuttgart on penalties in Supercup |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayer-leverkusen-vfb-stuttgart-supercup-preview-live-blog-report-alonso-28479 |access-date=17 August 2024 |publisher=Bundesliga}}</ref> *[[UEFA Eiropas līga]] finālists: [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023–24]]<ref>{{cite news |date=22 May 2024 |title=Atalanta 3–0 Leverkusen: Lookman treble brings UEFA Europa League glory to Bergamo |url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/028d-1af3bf5e7e68-7d9202792002-1000--atalanta-3-0-leverkusen-lookman-treble-brings-uefa-europ/ |publisher=UEFA |access-date=23 May 2024}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * {{Twitter|XabiAlonso}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{UEFA Euro 2012 simboliskā izlase}} {{DEFAULTSORT:Alonso, Šavi}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] q37ys7waxk6tz5nb7k8h7gbi97htld3 0 121334 4469026 4465232 2026-05-16T18:09:07Z Baisulis 11523 /* Izvirdumi */ atjaunota novecojusī saite...... 4469026 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Fudzi | Photo = Kodaki fuji frm shojinko.jpg | Photo size = | Paraksts = Skats no [[Šojiko ezers|Šojiko ezera]] puses | karte = Japāna#Āzija | paraksta_izvietojums = | latd= 35|latm= 21|lats= 29|latNS= N | longd= 138|longm= 43|longs= 52|longEW= E | Augstums = 3776 | Atrašanās vieta = {{flaga|Japāna}} [[Japāna]] | Kalnu grēda = | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = [[Attēls:Mount Fuji Relief Map, SRTM-1.jpg|140px]] | Type = [[stratovulkāns]] | Volcanic_Arc/Belt= | Age = | Last eruption = 1707.-1708. gadā | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Fudzi''' ({{val|ja|富士山}}, ''Fujisan'', {{izrunā|ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ}}) ir augstākais kalns [[Japāna|Japānā]]<ref name="Britannica"/> un viens no valsts nozīmīgākajiem simboliem. Tas ir aktīvs [[stratovulkāns]] ar gandrīz perfektu konusveida formu, kas gadsimtiem ilgi iedvesmojis māksliniekus, dzejniekus un svētceļniekus.<ref name="UNESCO"/><ref name="Guardian"/> Fudzi tiek uzskatīts par svēto kalnu un ir viens no Japānas “[[Japānas svētie kalni|trim svētajiem kalniem]]” (三霊山, ''Sanreizan''). Vulkāns atrodas [[Honsju]] salas dienvidaustrumos, uz [[Šidzuokas prefektūra|Šidzuokas]] un [[Jamanasi prefektūra|Jamanasi prefektūru]] robežas, aptuveni 100 km uz dienvidrietumiem no [[Tokija]]s. Skaidrā dienā kalnu iespējams saskatīt no galvaspilsētas. Tā augstums sasniedz 3776 metrus virs jūras līmeņa, padarot to par Japānas augstāko dabisko objektu. Lai gan Fudzi ir aktīvs vulkāns, pēdējais tā izvirdums notika 1707.—1708. gadā.<ref name="Britannica"/><ref name="Oregon State"/> Mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] un [[alpīnisms|alpīnisma]] galamērķis, oficiālā kāpšanas sezona ilgst no jūlija sākuma līdz augusta beigām. Daudzi ceļotāji kāpj naktī, lai saullēktu sagaidītu no virsotnes. Fudzi bieži attēlots [[japāņu māksla|japāņu mākslā]] un [[japāņu literatūra|literatūrā]], tostarp [[Hokusai]] slavenajā darbu sērijā “[[36 skati uz Fudzi kalnu]]”.<ref name="Guardian">{{tīmekļa atsauce |title=The Great Wave: why has this become the defining image of our era? |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2025/jan/21/the-great-wave-hokusai-why-has-this-become-defining-image-our-era |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> 2013. gadā UNESCO to iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] ar nosaukumu “Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots”, apliecinot tā nozīmi [[Japānas vēsture|Japānas vēsturē]] un [[Japānas kultūra|kultūrā]].<ref name="UNESCO"/> == Ģeoloģija un ģeogrāfija == Fudzi ir [[stratovulkāns]], kas veidojies [[Honsju]] salas tektoniski aktīvajā zonā, kur saduras [[Filipīnu plātne|Filipīnu]], [[Klusā okeāna plātne|Klusā okeāna]], [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]] un [[Ziemeļamerikas plātne]]s. Tas atrodas [[Uguns loks|Uguns lokā]], kas ir reģions ar augstu seismisko un vulkānisko aktivitāti. Fudzi ir salīdzinoši jauns vulkāns. Tā struktūra veidojusies pēdējo {{nobr|400 000}} gadu laikā, un tā pašreizējā forma ir trīs secīgu vulkānu kombinācija — ''Komitake'', ''Ko Fudzi'' (“Vecais Fudzi”) un ''Šin Fudzi'' (“Jaunais Fudzi”).<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Mount Fuji |url=https://www.britannica.com/place/Mount-Fuji |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Apmēram pirms {{nobr|100 000}} gadu notika masīvi izvirdumi, kas mainīja vulkāna formu. Pēdējo {{nobr|10 000}} gadu laikā izveidojusies pašreizējā konusveida struktūra. Fudzi ir klasisks stratovulkāns ar stāvu, simetrisku konusu, kas veidojies no dažādiem lavas slāņiem un vulkāniskajiem iežiem, piemēram, [[andezīts|andezīta]] un [[bazalts|bazalta]]. Fudzi tiek uzskatīts par aktīvu vulkānu, lai gan pēdējais izvirdums notika 1707. gadā ([[Hōei izvirdums]]). Šis izvirdums radīja lielu daudzumu pelnu un izveidoja papildu krāteri vulkāna dienvidaustrumu nogāzē. Fudzi izvirdumi parasti ir eksplozīvi, un tie rada lielu daudzumu [[vulkāniskie pelni|piroklastisko pelnu]]. Magmatiskā aktivitāte zem vulkāna tiek uzraudzīta, jo pastāv risks, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Zinātnieki seko seismiskajai aktivitātei un gāzu emisijām, lai noteiktu vulkāniskās aktivitātes pazīmes.<ref name="Britannica"/> == Izvirdumi == {{atveidošana|izvirdumu nosaukumi}} Fudzi ir aktīvs stratovulkāns, kurš pēdējo {{sk|10000}} gadu laikā ir piedzīvojis vairākus nozīmīgus izvirdumus. Lai gan mūsdienās tas ir mierīgs, vulkāna aktivitāte tiek pastāvīgi uzraudzīta, jo pastāv potenciāls nākotnes izvirdumiem. Pēdējie izvirdumi notika 800. gadā ([[Enryaku izvirdums]]), 864. gadā ([[Jōgan izvirdums]]) un 1707. gada ([[Hōei izvirdums]]).<ref name="nippon"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Things you must know before climbing Mt. Fuji|url=https://www.fujisan-climb.jp/en/things-to-know-before-climbing/ |publisher=Official Web Site for Mt. Fuji Climbing |accessdate={{dat|2025|5|16||bez}} |language=en }}</ref><ref name="Oregon State">{{tīmekļa atsauce |title=Mt. Fuji: The Earthquake that caused a Volcanic Eruption |url=https://volcano.oregonstate.edu/news/mt-fuji-earthquake-caused-volcanic-eruption |publisher=Oregon State University |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> 800. gadā sākās Enryaku izvirdums, kas notika Fudzi kalna ziemeļaustrumu nogāzē, izmetot lielu daudzumu vulkānisko pelnu, un apraka svarīgo [[Ašigara ceļš|Ašigara ceļu]].<ref name="nippon">{{tīmekļa atsauce |title=Mount Fuji’s History of Eruptions |url=https://www.nippon.com/en/japan-data/h00420/mount-fuji%E2%80%99s-history-of-eruptions.html |website=nippon.com |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> 864. gadā Fudzi ziemeļaustrumos izvirda [[lava]], tā tecēja [[Senoumi ezers|Senoumi ezerā]] (せの海), sadalot to uz pusēm. Mūsdienās ir divi ezeri — [[Saiko ezers]] (西湖) un [[Šojiko ezers]] (精進湖). Sacietējusī lava, kas sadalīja ezeru uz pusēm, ir nosaukta par [[Aokigahara|Aokigaharu]] (青木ヶ原溶岩), un tā mūsdienās ir apaugusi ar mežu. Viens no nozīmīgākajiem Fudzi izvirdumiem bija 1707. gada Hōei izvirdums, kas notika [[Edo periods|Edo periodā]]. Šis izvirdums sākās 16. decembrī un ilga vairāk nekā divas nedēļas. Tajā netika novērota [[lava]]s plūsma, bet tika izsviests milzīgs daudzums [[vulkāniskie pelni|vulkānisko pelnu]] un iežu, kas noklāja plašas teritorijas, tostarp [[Tokija|Tokiju]] (tolaik Edo), kas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā no vulkāna. Izvirduma rezultātā izveidojās [[Hōei krāteris]] vulkāna dienvidaustrumu nogāzē. Fudzi izvirdumi vēsturiski ir izraisījuši nopietnas sekas. Izvirdumu laikā [[vulkāniskie pelni]] var pārklāt lauksaimniecības zemes un pilsētas, samazinot ražu un piesārņojot ūdens avotus. 1707. gada Hōei izvirdums būtiski ietekmēja [[Tokija|Edo pilsētu]], kur pelnu dēļ bija elpošanas problēmas un pārtikas krīze. Spēcīgi izvirdumi bieži vien ir saistīti ar [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kas var radīt plašus postījumus. Hōei izvirdumu, iespējams, izraisīja spēcīgā [[Hōei zemestrīce]] (M8.6—8.7), kas notika 49 dienas pirms izvirduma.<ref>{{publikācijas atsauce |author1=Chesley, C., LaFemina, P. C., Puskas, C., & Kobayashi, D. |title=The 1707 Mw8.7 Hoei earthquake triggered the largest historical eruption of Mt. Fuji |journal=Geophysical Research Letters |date=22 December 2012 |doi=10.1029/2012GL053868 |language=en}}</ref> Lai gan pēdējie izvirdumi galvenokārt radījuši pelnus un piroklastiskos iežus, agrākā vēsturē Fudzi lavas straumes ir izpostījušas apkārtējās teritorijas un mainījušas ainavu. Mūsdienās Fudzi tiek rūpīgi uzraudzīts, lai prognozētu iespējamos izvirdumus. [[Japānas Meteoroloģijas aģentūra]] reģistrē zemestrīces un gāzu emisijas, kas varētu liecināt par magmas kustību vulkāna iekšienē. Pēdējās desmitgadēs Fudzi tuvumā ir reģistrētas vairākas nelielas zemestrīces, un zinātnieki uzskata, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Tiek lēsts, ka liela izvirduma gadījumā tas varētu radīt ievērojamus ekonomiskos un sociālos zaudējumus, jo [[Tokijas metropole]] atrodas relatīvi tuvu vulkānam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Could a Mount Fuji Eruption Paralyze Tokyo? |url=https://japan-forward.com/could-a-mount-fuji-eruption-paralyze-tokyo/ |website=japan-forward.com |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Lai sagatavotos iespējamam izvirdumam, Japānas valdība ir izstrādājusi evakuācijas plānus un veic sabiedrības informēšanas kampaņas par vulkānisko risku. == Klimats un ekosistēma == [[Attēls:Mt Fuji NASA ISS002-E-6971 large.jpg|thumbnail|upright=1.0|Fudzi no kosmosa]] Dažādos augstumos Fudzi klimats un ekosistēma ir ievērojami atšķirīgi, radot unikālus dabas apstākļus un bioloģisko daudzveidību. Kalns atrodas [[mērenā josla|mērenā joslā]], taču lielais augstums rada [[augstumjoslojums|vertikālo zonalitāti]]. Fudzi klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no augstuma. Vulkāna pakājē valda mēreni laikapstākļi ar siltām vasarām un mērenām ziemām, savukārt virsotnē valda skarbs, auksts klimats. Vasarā (jūlijā un augustā) temperatūra virsotnē reti pārsniedz {{nobr|0 °C}}, kamēr kalna pakājē tā var sasniegt {{nobr|+25 °C}}. Ziemā temperatūra kalna virsotnē var nokrist līdz {{nobr|-20 °C}} vai zemāk, un spēcīgi vēji rada vēl zemākas temperatūras sajūtu. No rudens līdz pavasarim kalns bieži ir klāts ar sniegu, un vētras var būt īpaši spēcīgas. Lielās temperatūras svārstības un stiprais vējš apgrūtina kāpšanu un padara augstāko daļu par izaicinājumu pat pieredzējušiem alpīnistiem. Fudzi apkārtnē atrodas dažādas ekosistēmas, kas atšķiras atkarībā no augstuma. Kalns ir sadalīts vairākās bioloģiskajās zonās. Pakājes mežos (0—1000 m) aug [[lapu koki]], piemēram, [[ozoli]] un [[kļavas]], kā arī [[skujkoku klase|skujkoki]]. Šajā zonā dzīvo [[lāči]], [[brieži]], [[lapsas]] un dažādi [[putni]]. No 1000 līdz 2500 m v.j.l. dominē skujkoki, piemēram, [[Japānas ciprese]]s un [[egles]]. Šeit sastopami [[jenoti]] un [[kalnu kaza]]s. 2500 m un augstāk apstākļi kļūst skarbāki, un [[augājs|veģetācija]] kļūst nabadzīga. Tikai izturīgākie augi, piemēram, [[sūnaugi|sūnas]] un alpīnās puķes, spēj izdzīvot. Fudzi apkārtnē mīt arī retas un aizsargājamas sugas, piemēram, [[Japānas milzu salamandra]] (''Andrias japonicus'')<ref>{{tīmekļa atsauce |title=All About Japanese Giant Salamanders |url=https://www.sustainabledaisen.org/en/all-about-japanese-giant-salamanders-1 |publisher=Sustainable Daisen |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> un dažādi plēsīgie putni.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Plants & Animals - Fuji-Hakone-Izu National Park |url=https://www.japan.travel/national-parks/parks/fuji-hakone-izu/plants-and-animals/ |website=japan.travel |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Fudzi un tā apkārtne ir daļa no [[Fudzi-Hakones-Izu nacionālais parks|Fudzi-Hakones-Izu nacionālā parka]], kas tika izveidots 1936. gadā, lai aizsargātu šo unikālo dabas teritoriju. 2013. gadā Fudzi tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], ne tikai tā dabas, bet arī kultūras nozīmes dēļ.<ref name="UNESCO">{{tīmekļa atsauce |title=Fujisan, sacred place and source of artistic inspiration |url=https://whc.unesco.org/en/list/1418/ |publisher=UNESCO World Heritage Convention |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Lai saglabātu ekosistēmu, Japānas valdība ir ieviesusi stingrus noteikumus attiecībā uz tūrisma aktivitātēm, tostarp atkritumu apsaimniekošanu, ierobežotu piekļuvi noteiktās zonās un stingrus ugunsdrošības noteikumus. Fudzi ekosistēma ir jūtīga pret cilvēku ietekmi, tāpēc notiek pastāvīgi pasākumi, lai ierobežotu piesārņojumu un masveida tūrisma radīto slodzi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japāna UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas vulkāni]] [[Kategorija:Aktīvi vulkāni]] [[Kategorija:Stratovulkāni]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā]] 1kjy247b4w40k5ouuiefq3v7jv0f9rh 0 124589 4469095 4468525 2026-05-16T19:31:17Z ZANDMANIS 91184 /* Norise */ 4469095 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = ASV Neatkarības karš |image = [[Attēls:Washington Crossing the Delaware by Emanuel Leutze, MMA-NYC, 1851.jpg|300px]] |caption = Džordžs Vašingtons un viņa karaspēks šķērso Delavēras upi 1776. gadā (glezna, 1851. gads) |date = {{dat|1775|4|19|N}} — {{dat|1783|9|3}} |place = [[Ziemeļamerika]]s Austrumu krasts, [[Karību jūra]]s reģions un [[Atlantijas okeāns]] |result = [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]] |casus = |territory = |combatant1 = {{flaga|ASV }} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] <br/> {{flaga|Francija}} [[Francija]] |combatant2 = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lielbritānija]] <br/> {{flaga|Britu impērija}} Lojālisti |commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džordžs Vašingtons]], {{flaga|ASV}} [[Horācijs Geitss]]<br />[[Tadeušs Koscjuško]] |commander2 = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs III]] <br /> [[Čārlzs Kornvoliss]] |strength1 = |strength2 = |casualties1 = |casualties2 = 8 500 kaujas laukā bojā gājuši<ref>https://books.google.lv/books?id=kNzCDgAAQBAJ&redir_esc=y</ref> }} [[Attēls:Boston concord 1775.jpg|thumb|270px|Kara sākumsː britu karaspēka sakāve pie [[Leksingtona]]s un [[Konkorda]]s 1775. gada aprīlī.]] '''Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš''' jeb '''ASV Neatkarības karš''', pazīstams arī kā '''Amerikas Neatkarības karš''' ({{val|en|American War of Independence}}),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/british/empire_seapower/rebels_redcoats_01.shtml|title=The American War of Independence: The Rebels and the Redcoats|work=bbc.co.uk|publisher=British Broadcasting Corporation|first=Richard|last=Holmes|date=30 August 2013|accessdate=18 July 2017}}</ref> kā arī amerikāņu literatūrā dēvēts par '''Amerikas Revolūcijas karu''' (''American Revolutionary War''),<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title=American Revolution|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Willard M.|last=Wallace|accessdate=18 July 2017}}</ref> bija [[karš|bruņots konflikts]], kas 1775. gadā sākās starp [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalisti]] un tās [[Trīspadsmit kolonijas|trīspadsmit Ziemeļamerikas Atlantijas krasta kolonijām]].<ref name="Britannica"/> [[Amerikāņu kontinentālā armija]] [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]] vadībā ar [[Francija]]s kara flotes palīdzību līdz 1783. gadam uzvarēja [[Lielbritānijas karaliste]]s un tās vācu un indiāņu sabiedroto karaspēku, šī uzvara sekmēja [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] izveidi 1787. gadā. == Priekšvēsture == Attiecības starp Lielbritānijas Karalisti un Amerikas kolonijām saasinājās pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]], kad 1763. gadā briti ieguva kontroli pār gandrīz visu [[Ziemeļamerika]]s kontinentu, palielināja koloniju nodokļu slogu un ierobežoja to ekonomisko attīstību un tiesības. 1773. gada 16. decembrī Bostonas nemiernieki uzbruka ostā stāvošajam britu buriniekam un izmeta pār bortu 342 kastes ar tēju, ko vēsturnieki vēlāk nodēvēja par "[[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]]". 1774. gada 5. septembrī [[Filadelfija|Filadelfijā]] sanāca Pirmais kontinentālais kongress. Lai gan 13 koloniju delegāti apstiprināja lojalitāti [[Lielbritānijas karaļi|Lielbritānijas karalim]], taču vienlaikus arī aicināja boikotēt britu preces līdz koloniju attīstību ierobežojošo likumu atcelšanai. Lielbritānijas valdība 1775. gada 19. aprīlī [[Masačūsetsa]]s kolonijā lika arestēt pretestības vadītājus, kas bija tiešais kara sākšanās iemesls. == Norise == 1775. gada 19. aprīlī no [[Bostona]]s sūtītā britu karaspēka vienība cieta sakāvi kaujās Masačūsetsā pie Leksingtonas un Konkordas, bet 10. maijā amerikāņu patrioti pulkveža Ītana Allena un Benedikta Arnolda vadībā aplenca Tikonderogas fortu un piespieda padoties britu garnizonam, kas apsargāja munīcijas noliktavu. 10. maijā Otrais kontinentālais kongress ievēlēja Džordžu Vašingtonu par amerikāņu [[Kontinentālā armija|kontinentālās armijas]] pavēlnieku. 16. jūnijā briti sakāva amerikāņus Bunkerhilas kaujā, bet 9. decembrī zaudēja Lielā tilta kauju un evakuēja Virdžīnijas koloniju. 31. decembrī briti atvairīja [[Kvebekas kauja (1775)|uzbrukumu]] [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]]i. 1776. gada 4. jūlijā Otrais kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma [[Tomass Džefersons|Tomasa Džefersona]] sagatavoto [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kas pasludināja 13 Ziemeļamerikas kolonijas par neatkarīgām, izveidojot Amerikas Savienotās Valstis. 16. septembrī amerikāņu kolonisti sakāva britus [[Hārlema]]s kaujā Ņujorkā, bet 16. novembrī britu un viņu sabiedroto vāciešu spēki ieņēma [[Vašingtona]]s fortu. Trentonas kaujā 26. decembrī Džordža Vašingtona vadītā armija veica negaidītu uzbrukumu [[Hesenes algotņi|Hesenes karaspēkam]], sagūstot 800–900 ienaidnieka karavīru. 1777. gada 3. janvārī amerikāņu spēki ģenerāļa Džordža Vašingtona vadībā uzvarēja britu spēkus Prinstonas kaujā. 6. augustā tagadējā Ņujorkas štatā norisinājās [[Oriskani kauja]], kas bija viena no asiņainākajām Amerikas Neatkarības kara kaujām. 16. augustā Beningtonas kaujā Vermontā amerikāņi ģenerāļa Džona Stārka vadībā sakāva britu sabiedroto [[Braunšveiga]]s karaspēka vienību. 13. septembrī no [[Monreāla]]s sūtītie britu spēki ģenerāļa Bergoina (''Burgoyne'') vadībā šķērsoja [[Hudzona]]s upi pie Saratogas, taču nokļuva aplenkumā un 17. oktobrī padevās amerikāņiem, kas iezīmēja pavērsienu kara gaitā. Francijas flote, kas atbalstīja ASV, guva izšķirošo uzvaru pār britiem Česapīka līča (''Chesapeake Bay'') kaujā 1781. gada 5. septembrī, un 19. oktobrī britu spēki [[Jorktaunas aplenkums|Jorktaunas aplenkuma]] laikā lorda Kornvolisa vadībā padevās franču un amerikāņu spēkiem Džordža Vašingtona un Žana Batista vadībā. 1782. gada 30. novembrī amerikāņi un briti Parīzē parakstīja pamiera līgumu, bet 1783. gada 19. aprīlī ASV Kongress pasludināja Amerikas neatkarības karu par pabeigtu. Parīzē 1783. gada 3. septembrī noslēdza [[Parīzes miera līgums (1783)|miera līgumu]], kurā Lielbritānijas karaliste atzina 13 koloniju neatkarību, atsakoties no teritorijas uz austrumiem no Misisipi upes. <gallery> Map of territorial growth 1775.svg|13 Lielbritānijas kolonijas pirms kara sākuma (1775) 1775-1776.jpg|Pirmās kaujas ziemeļos, amerikāņu uzbrukumi (zilās bultas) 1775.-1776. gadā 1776-1777.jpg|Britu pretuzbrukumi (sarkanās bultas) 1776.-1777. gadā 1777-1778.jpg|Britu uzbrukumi 1777.-1778. gadā 1778-1779.jpg|Franču kara flotes iesaiste 1778.-1779. gadā 1779-1780.jpg|Spāņu, franču un indiāņu iesaiste 1779.-1780. gadā The United States of America laid down from the best authorities, agreeable to the Peace of 1783.jpg|Neatkarīgo Amerikas valstu karte pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas (1783) </gallery> == Sekas == ASV Neatkarības karš bija pirmais bruņotais konflikts Jauno laiku [[vēsture|vēsturē]], kurā [[kolonija]]s izcīnīja [[neatkarība|politisko patstāvību]] no [[Eiropa]]s [[impērija|impērijām]].<ref>{{grāmatas atsauce|first=John M.|last=Ludlow|title=The War of American Independence, 1775-1783|place=Boston|publisher=Estes and Lauriat|year=1876|page=1|isbn=0-011-698-683-8}}</ref> == Skatīt arī == * [[ASV Neatkarības deklarācija]] * [[Iebrukums Kanādā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * {{grāmatas atsauce|first=John M.|last=Ludlow|title=The War of American Independence, 1775-1783|url=https://archive.org/details/warofamericanind01ludl|place=Boston|publisher=Estes and Lauriat|year=1876|page=|isbn=0-011-698-683-8}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=qJ50mvc2C4U Dokumentāla filma par ASV Neatkarības karu] {{en ikona}} {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Neatkarības kari]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:ASV vēsture]] 5610kt38r8v3wale6b0p6xs9bnbgxfg 0 126093 4468980 4307269 2026-05-16T15:32:32Z ~2026-29522-29 145517 /* Piemiņa */ 4468980 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ita Kozakeviča | attēls = Ita Kozakeviča.jpg | att_izm = 200px | amats = Augstākās Padomes deputāte | dzim_dati = {{dat|1955|07|03|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1990|10|28|1955|7|3}} | mir_vieta = {{flaga|Itālija}} [[Gaeta]], [[Itālija]] | partija = | dzīvesb = Staņislavs Rišards Lipecs<br />[[Indulis Strazdiņš]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | profesija = [[filoloģija|filoloģe]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ita Marija Kozakeviča''' (dzimusi {{dat|1955|07|03|5=bez}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|1990|10|28|5=bez}} [[Itālija|Itālijā]]) bija [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] filoloģe, žurnāliste, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Bija viena no [[Latvijas Tautas fronte]]s līderēm, [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāte. == Biogrāfija == === Izglītība un karjera === Ita Kozakeviča 1973. gadā absolvēja [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolu]], bet 1981. gadā — [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultāti]] franču filoloģijas specialitātē. Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = ITA KOZAKEVIČA | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.09.12 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/kozakevica_ita/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140108074126/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kozakevica_ita/ | archivedate = {{dat|2014|01|08||bez}} }}</ref> I. Kozakeviča pārvaldīja [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]], [[poļu valoda|poļu]], [[Franču valoda|franču]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[vācu valoda|vācu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[gruzīnu valoda|gruzīnu]] valodu. === Sabiedriskā darbība === [[Trešā atmoda|Atmodas]] sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās [[Latvijas Poļu savienība]]s priekšsēdētāju. Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.<ref name="g21" /> [[Latvijas Tautas fronte]]s 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta [[LR Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] (AP), kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis atzīta par gada "Sievieti Latviju".<ref name="g21" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ita Kozakeviča – Sieviete Latvija | publisher = lv90.lv | date = 2008.10.10. | accessdate = 2010.09.12 | url = http://www.lv90.lv/?id=1657&obj=1884/ }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Nāve === {{dat|1990|10|28|5=bez}}, apmeklējot [[Itālija|Itāliju]] un [[Vatikāns|Vatikānu]] Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferencē, Ita Kozakeviča noslīka, peldot [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūrā]] pie [[Gaeta]]s pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas brīvībai atdotā sirds | publisher = Noziegumi pret cilvēci | accessdate = 2010.09.12 | url = http://vip.latnet.lv/lpra/ita_koz.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090930104805/http://vip.latnet.lv/lpra/ita_koz.htm | archivedate = {{dat|2009|09|30||bez}} }}</ref> Viņu apglabāja Rīgas [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]].<ref name="g21" /> == Piemiņa == Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par [[Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskola|Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Itas Kozakevičas Poļu vidusskola | publisher = izglitiba-kultura.lv | accessdate = 2010.09.12 | url = http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/itas-kozakevicas-polu-vidusskola | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110206152148/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/itas-kozakevicas-polu-vidusskola | archivedate = {{dat|2011|02|06||bez}} }}</ref> I. Kozakevičas vārds ir piešķirts Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai (Rīgā, Slokas ielā 37). 2023. gada maijā, pēc poļu izcelsmes [[Rīgas dome]]s deputāta [[Miroslavs Kodis|Miroslava Koda]] iniciatīvas, publiski izskanēja vēlme kādu Rīgas ielu nodēvēt I. Kozakevičas vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/416010-riga-mekle-ielu-kuru-nosaukt-itas-kozakevicas-varda.htm|title=Rīgā meklē ielu, kuru nosaukt Itas Kozakēvičas vārdā|website=nra.lv|access-date=2023-08-31|language=lv}}</ref> 21. augustā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas atbalstīja priekšlikumu vēsturiski nošķirto [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielas]] posmu, kas atrodas netālu no I. Kozakevičas vārdā nosauktās skolas, nosaukt žurnālistes vārdā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pkip.riga.lv/agendaitempublish/downloadfile/document-21007418|title=Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas sēdes darba kārtība nr. Ka-23-18-dk|access-date={{dat|2023|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2023|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230831085347/https://pkip.riga.lv/agendaitempublish/downloadfile/document-21007418}}</ref> un 30. augustā Rīgas dome to oficiāli apstiprināja par [[Itas Kozakevičas iela|Itas Kozakevičas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/574543-rigas-ielas-pardeve-itas-kozakevicas-un-ineses-jaunzemes-varda|title=Rīgas ielas pārdēvē Itas Kozakevičas un Ineses Jaunzemes vārdā|website=Jauns.lv|access-date=2023-08-30|language=lv}}</ref> 2023. gadā iznāca režisores Ilzes Kungas-Melgailes vēsturiskā drāma filma "[[Mana brīvība]]",<ref>https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.10.2023-musu-un-jusu-brivibas-personisks-filmas-mana-briviba-apskats.a526161/</ref> kurā galvenajā Itas Kozakevičas lomā ir aktrise [[Ērika Eglija|Ērika Eglija-Grāvele]]. == Privātā dzīve == Itas Kozakevičas tēvs bija [[poļi|polis]], bet māte — [[latvieši|latviete]].<ref name="g21" /> Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. Otro reizi precējusies ar matemātiķi [[Indulis Strazdiņš|Induli Strazdiņu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saglabāsim «Sievietes Latvijas» Itas Kozakevičas piemiņu! | publisher = Gulags | date = 2010.01.14. | accessdate = 2010.09.12 | url = http://gulags.wordpress.com/2010/01/14/saglabasim-«sievietes-latvijas»-itas-kozakevicas-pieminu/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20200112155926/https://gulags.wordpress.com/2010/01/14/saglabasim-%c2%absievietes-latvijas%c2%bb-itas-kozakevicas-pieminu/ | archivedate = {{dat|2020|01|12||bez}} }}</ref> kurš pēc dzīvesbiedres nāves viņas vietā tika ievēlēts par AP deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1991. gada 12. februāra sēdes stenogramma | publisher = LR Augstākā Padome | accessdate = 2010.09.12 | url = http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910212.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kozakevicza, Ita}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas poļi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Noslīkušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapos apbedītie]] p1rz83jr6dok2olrhsbjlnogax16sc0 0 128079 4469106 4222845 2026-05-16T19:44:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469106 wikitext text/x-wiki [[Krievijas PFSR|Krievijas SFPR]] [[KPFSR Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]] '''Valsts Politpārvalde''', arī '''''GPU''''' ([[krievu valoda|krievu]]: ''Государственное Политическое Управление (ГПУ) при НКВД РСФСР'') Izveidota pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] priekšlikuma IX Padomju kongresam 1922. gada 6. februārī, un pastāvēja līdz 1923. gadam, kad to pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] izveides pārveidoja par [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienoto valsts politisko pārvaldi]]. ''GPU'' tika veidota uz [[Čeka]]s bāzes, tai tika dots rīkojums darboties mazliet savaldīgāk nekā to darīja Čeka, piemēram nedrīkstēja pēc saviem ieskatiem nogalināt aizdomās turamos [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārus]]. == ''GPU'' struktūra == ''GPU'' augstākais administratīvais orgāns bija Politpārvaldes priekšsēdētāja kolēģija, kuras pavēles obligāti izpildāmas visām apakšvienībām, iekaitot teritoriālās. Lai veiktu nepieciešamos uzdevumus tiek izveidotas: * guberņu nodaļas, * autonomo republiku un apgabalu nodaļas, * īpašās kara apgabalu un armijas nodaļas, * īpašās divīziju un robežapsardzības nodaļas, * GPU transportnodaļas uz [[Dzelzceļš|dzelzceļiem]] un ūdens ceļiem, * GPU pilnvarotās pārstāvniecības vietējo iestāžu darba apvienošanai, vadīšanai un koordinēšanai valsts nomalēs un autonomajās republikās un apgabalos, * GPU Juridiskā nodaļa likumības kontrolei iestādē. Sākot ar 1922. gada 1. decembri GPU centrālajam aparātam ir sekojoša struktūra: * Administratīvā-organizācijas pārvalde, * Slepeni-operatīvā pārvalde, kuras pārziņā ir 10 nodaļas: ** Slepenā nodaļa '''СО''' cīņai ar atsevišķu personu, partiju, organizāciju, struktūru pretpadomju darbību. Tai bija astoņas apakšnodaļas: *** pirmā — cīņai ar [[Anarhisms|anarhistiem]] *** otrā — cīņai ar [[Meņševiki|meņševikiem]] *** trešā — cīņai ar [[Sociālistu revolucionāru partija|sociālrevolucionāriem]] un pretpadomju zemniekiem *** ceturtā — cīņai ar bijušajiem [[Baltā kustība|baltgvardiem]], žandarmiem, soģiem, cietumsargiem, [[Ebreji|ebreju]] grupām un partijām *** piektā — cīņai ar labējām partijām, pretpadomju inteliģenci un jaunatni *** sestā — cīņai ar [[Pareizticība|Pareizticīgo Baznīcu]], konfesijām un [[Sekta|sektām]] *** septītā — cīņai ar Aizkaukāza nacionālajām partijām un meņševikiem *** astotā — cīņai ar bijušajiem [[VK(b)P]] biedriem, nelegālām partijām, strādnieku un [[Bezdarbs|bezdarbnieku]] protesta akcijām ** Īpašā nodaļa '''ОО''', darbojās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] ** Pretizlūkošanas nodaļa '''КРО''' cīņa ar ārvalstu izlūkdienestiem, pretpadomju politisko partiju izlūkošana, cīņa ar baltgvardiem, diversantiem un spiegiem valsts iekšienē un ārvalstīs. ** Ārlietu nodaļa '''ИНО''' (vadīja Mihails Trilissers (''Меер Абрамович Трилиссер'')), galvenais uzdevums bija pārraudzīt izlūkdarbību ārvalstīs, ieskaitot spiegošanu un 'tautas ienaidnieku' likvidēšanu. Trilisseru pašu 1940. gadā [[Staļins|Staļina]] tīrīšanu laikā likvidēja kā tautas ienaidnieku. ** Austrumu nodaļa, cīņa ar reģiona kontrrevolucionāriem ** Transporta nodaļa, pretizlūkošanas organizācija transportā (galvenokārt dzelzceļš un ūdens ceļi) ** Operatīvā nodaļa '''ОПЕРОД''', izlūkošana, personu likvidēšana, aresti un kratīšanas, cīņa ar bantdītismu ** Informācijas nodaļa, sabiedrības informēšana politiskajos un ekonomikas jautājumos ** Politiskās kontroles nodaļa ([[cenzūra]]), cenzūras pārraudzīšanai un valsts noslēpumu sargāšanai informācijas līdzekļos un iedzīvotāju vidū ** Centrālās reģistratūras nodaļa, neuzticamo personu uzskaitei un [[statistika]]i * Ekonomiskā pārvalde '''ЭКУ''', cīņai er ekonomisko spiegošanu, kontrrevolūciju un diversijām tautsaimniecībā * Karaspēka galvenā inspekcija * Šifrēšanas nodaļa, sniedz drošos sakarus * Speciālā nodaļa, radioizlūkošana, šifrēšanas iekārtu kontrole valstī * Juridiskā nodaļa, uzrauga GPU darbinieku un apakšvienību darbības likumību, priekšlikumu un likumprojektu izstrāde, tiesvedība * Robežapsardzības nodaļa, valsts robežu apsardzība. Centrālā aparātā strādāja vairāk kā 2200 cilvēku<ref name="GPU">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pseudology.org/Mazoxin/Obrazovanie_VCHK_OGPU.htm |title=Образование и организация деятельности ВЧК-ОГПУ (Кандидат юридических наук Мазохин О.Б, 2005 г.) |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090302091727/http://www.pseudology.org/Mazoxin/Obrazovanie_VCHK_OGPU.htm }}</ref> {{ru ikona}}, ap 1927. gadu — 2500<ref>Агабеков Г. С. «ЧК за работой». Берлин: Стрела, 1931</ref> {{ru ikona}}. Politpārvaldes darbības pārraudzība tika nodota KPFSR Tieslietu Tautas komisariātam. == PSRS izveide == Kopš PSRS izveides 1922. gada decembrī, radās nepieciešamība pēc vienotas organizācijas, kas pārraudzītu drošību jaunajā savienībā. Tā, 1923. gada 15. novembrī GPU tika pārveidota par '''PSRS Tautas Komisāru padomes Apvienoto Valsts Politisko pārvaldi''' (''Объединённое государственное политическое управление при СНК СССР'') tā kļuva par '''OGPU'''. Restrukturizācijas rezultātā Iekšlietu Tautas komisariātam (NKVD) saglabāja sabiedriskās drošības nodrošināšanas funkcijas, cīņu ar bandītismu un citiem likumpārkāpumiem. OGPU savukārt specializējās cīņai ar kontrrevolūciju, spiegošanu, valsts drošības nodrošināšanu un cīņai ar padomju varai naidīgiem elementiem. GPU un vēlāk OGPU priekšsēdētājs līdz 1926. gada 20. jūnijam bija [[Felikss Dzeržinskis]], bet līdz 1934. gadam to vadīja [[Vjačeslavs Menžinskis]]. Sakarā ar [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] izveidi 1934. gadā, OGPU tika iekļauta tā sastāvā un pārdēvēta par Valsts Drošības galveno pārvaldi ''(Главное управление государственной безопасности (ГУГБ))''. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [[Jan Valtin]]: ''Tagebuch der Hölle''. Aus dem amerikanischen von Werner Krauss. Kiepenheuer & Witsch, Köln 1957 (heute als Lizenzausgabe in Komet MA-Service und Verlagsgesellschaft mbH, Frechen). In den USA bereits 1941 als „Out of the Night“ veröffentlicht. * Adelman, Jonathan R.: ''Terror and Communist Politics. The Role of the Secret Police in Communist States'', Boulder, Co. 1984. * Leggett, G. : ''The Cheka. Lenin`s Political Police'', Oxford 1981. [[Kategorija:NKVD]] sm0wxjaf4m0q2unwl93okv0rl6cye3q 0 129273 4469297 4081490 2026-05-17T00:36:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469297 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jalmars Rīsers-Larsens | vārds_orig = Hjalmar Riiser-Larsen | attēls = Bundesarchiv Bild 102-14193, Hjalmar Riiser-Larsen.jpg | att_izmērs = 170px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1890 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Oslo]], {{NOR}} | m_dat_alt = | m_gads = 1965 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Kopenhāgena]], {{DEN}} }} '''Jalmars Rīsers-Larsens''' ({{val|no|Hjalmar Riiser-Larsen}}; dzimis {{dat|1890|6|7|L}} [[Oslo]], miris {{dat|1965|6|3|L}} [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) bija [[norvēģija|norvēģu]] [[aviators]], [[polārpētnieks]], virsnieks un uzņēmējs. Tiek uzskatīts par Norvēģijas Karalisko gaisa spēku pamatlicēju. Rīsers-Larsens 1909. gadā 19 gadu vecumā iestājās Norvēģijas Jūras akadēmijā, 1915. gadā — jaundibinātajos Karaliskajos Jūras gaisa spēkos. 1921. gadā kļūst par Norvēģijas Aizsardzības ministrijas Aviācijas padomes sekretāru.<ref>[http://www.polarhistorie.no/personer/Hjalmar%20Riiser-Larsen Norsk Polarhistorie]</ref> == Polārās ekspedīcijas == 1925. gadā Rīsers-Larsens kā pilots piedalās [[Roalds Amundsens|Roalda Amundsena]] mēģinājumā sasniegt [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] ar lidmašīnām. Netālu no pola (88° 44’ N) Rīsera-Larsena pilotētā [[Dornier Do J]] sabojājās un lidmašīnas bija spiestas veikt piespiedu [[Nosēšanās|nosēšanos]] uz [[ledus]], stipri sabojājot vienu no lidmašīnām. 26 dienu laikā tika sagatavota pacelšanās josla un ekspedīcija ar nesabojāto lidmašīnu atgriezās [[Špicbergena|Špicbergenā]]. 1926. gadā Rīsers-Larsens piedalījās Roalda Amundsena un [[Umberto Nobile]]s ekspedīcijā uz Ziemeļpolu ar [[dirižablis|dirižabli]] ''Norge''. Ekspedīcija startēja 11. maijā no Špicbergenas un divas dienas vēlāk sasniedza Telleru [[Aļaska|Aļaskā]], kas kļuva par pirmo veiksmīgo pola pārlidojumu. 1928. gadā Rīsers-Larsens iesaistījās Nobiles glābšanas ekspedīcijā, vēl reizi sasniedza Ziemeļpolu, bet pats avarēja [[Svalbāra]]s ziemeļaustrumos. No 1929. gada Rīsers-Larsens iesaistījās [[Larss Kristensens|Larsa Kristensena]] organizētajās [[Antarktīda]]s ekspedīcijās un bija atbildīgs tajās par aviācijas izmantošanu izpētē. Pats veicis daudzus lidojumus četru ekspedīciju laikā. Rīsera Larsena vārdā nosaukti vairāki objekti [[Karalienes Modas Zeme|Karalienes Modas Zemē]] un tās piekrastē: * [[Rīsera-Larsena jūra]] * [[Rīsera-Larsena šelfa ledājs]] * [[Rīsera-Larsena pussala]] * [[Rīsera-Larsena kalns]] == Kara un pēckara gadi == Pēc Norvēģijas armijas samazināšanas 1939. gadā Rīsers-Larsens kļuva par civilās [[aviokompānija]]s [[Det Norske Luftfartselskap]] (DNL) menedžeri. 1940. gadā pēc [[Vācija]]s iebrukuma atgriezās dienestā, bet drīz bija spiests to pamest un doties uz [[Kanāda|Kanādu]], kur vadīja norvēģu Gaisa spēku treniņnometni. 1941. gadā atgriezās [[Londona|Londonā]], kur kļuva par Norvēģijas Flotes gaisa spēku un no 1944. gada par Karalisko Gaisa spēku vadītāju. Atvaļinājas no armijas 1946. gadā. 1947. gadā, dažus mēnešus pirms kompānijas iekļaušanas [[Scandinavian Airlines]] (SAS), atgriezās DNL vadībā. Vēlāk kļuva par SAS amatpersonu, atbildīgu par starpkontinentālajiem reisiem. Miris 1965. gadā 74 gadu vecumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://polarflight-online.tripod.com/polarpers3.htm Polar pioneers. Hjalmar Riiser-Larsen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080707065719/http://polarflight-online.tripod.com/polarpers3.htm |date={{dat|2008|07|07||bez}} }} * [http://www.historielaget.com/info/Riiser.htm Riiser-Larsen gate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314005038/http://historielaget.com/info/riiser.htm |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Risers-Larsens, Jalmars}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oslo dzimušie]] [[Kategorija:Kopenhāgenā mirušie]] [[Kategorija:Norvēģu polārpētnieki]] [[Kategorija:Norvēģijas lidotāji]] ov8ydoa8dzndi1f78ina5ie8zp344an 0 135614 4468999 4387849 2026-05-16T17:14:59Z Meistars Joda 781 4468999 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Agrā rūsa | attēls = Attēls:Agrā rūsa.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[Melodrāma]] | režisors = [[Gunārs Cilinskis]] | producents = | scenārija autors = [[Lija Brīdaka]] | galvenajās lomās = [[Rimante Krilavičute]]<br />[[Oļģerts Dunkers]]<br />[[Ivars Kalniņš]] | mūzika = | operators = [[Gvido Skulte]] | montāža = Zigrīda Geistarte | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = [[1979]] | ilgums = 88 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 0230685 }} '''"Agrā rūsa"''' ir [[1979]]. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Filmas režisors ir [[Gunārs Cilinskis]]. Filma uzņemta pēc tāda paša nosaukuma [[Elīna Zālīte|Elīnas Zālītes]] romāna. == Sižets == Latvija, [[1930. gadi]]. Nabadzīga lauku meitene Elza ierodas Rīgā darba meklējumos, kas izrādās neveiksmīgi. Negaidīti viņu bildina bagāts uzņēmējs Ķikulis. Elzai uzrodas cerība uz jaunu, pārticīgu dzīvi, bet laulība kļūst par smagu nastu - būt kopā ar svešu cilvēku. Drīzumā Elza iemīlas svešiniekā, kurš, izrādās, ir Ķikuļa dēls Italo. Meitenes laimes meklējumi beidzas uz apsūdzēto sola par vīra slepkavību. == Lomās == * [[Rimante Krilavičute]] — ''Elza'' (ierunājusi [[Lāsma Kugrēna]]) * [[Oļģerts Dunkers]] — ''Ķikulis'' * [[Ivars Kalniņš]] — ''Italo'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''prokurors Straujups'' * [[Aigars Vilims]] — ''Jānis'' * [[Ērika Ferda]] — ''Cimbara kundze'' * [[Dina Kuple]] — ''Elzas māte'' '''Epizodēs: [[Edgars Liepiņš]], [[Astrīda Vecvagare]], [[Voldemārs Šoriņš]], [[Irina Tomsone]], [[Ārija Stūrniece]], [[Roberts Zēbergs]], [[Olga Krūmiņa]], [[Rolands Zagorskis]], [[Āris Rozentāls]], [[Antra Liedskalniņa]], [[Anda Zaice]], [[Pēteris Liepiņš]], [[Helga Dancberga]], [[Olga Dreģe]], [[Kārlis Trencis]], [[Helēna Romanova]], [[Alfrēds Videnieks]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Aigars Cilinskis]] == Filmēšanas grupa == * Scenārija autore: [[Lija Brīdaka]] * Režisors: [[Gunārs Cilinskis]] * Operators: [[Gvido Skulte]] == Interesanti fakti == * Filmēts [[Cēsis|Cēsīs]], pie [[Zvārtes iezis|Zvārtes ieža]],<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=3572ab24-3c58-4372-9c9a-2153caddb811 Letonika - Kino karte]</ref> bet ārzemes filmētas [[Prāga|Prāgā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1318 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == * [https://www.filmas.lv/movie/1318/ Filmas.lv] [[Kategorija:1979. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] 4vicuwdgtnewszv7nypr96sspsq28p7 0 137406 4469001 4362146 2026-05-16T17:22:41Z Meistars Joda 781 4469001 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|aktrisi|Liepiņa|Liepiņa}} {{Aktiera infokaste | vārds = Līga Liepiņa | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|8|1|N}} | dz. vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Naukšēni]], [[Latvijas PSR|LPSR]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Pauls Putniņš]] | apbalvojumi = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | dzimums = S }} '''Līga Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1946|8|1}}) ir latviešu teātra un kino aktrise. == Biogrāfija == Līga Liepiņa dzimusi [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Naukšēni|Naukšēnos]]. Tēvs — mežstrādnieks, māte — bērnudārza skolotāja. Beigusi [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolu]] (1964), [[Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studija|Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studiju]] (1970) un [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s teātra fakultāti (1974). Pēc mācību beigām tika uzņemta [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātra]] trupā (1971—197]). Kopš 1977. gada Liepiņa ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] (uz to brīdi Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris) aktrise. Kino debitēja vienā no galvenajām lomām [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] filmā "[[Elpojiet dziļi]]" (1967). Patiesu atpazīstamību aktrisei atnesa loma [[Leonīds Leimanis|Leonīda Leimaņa]] filmā "[[Pie bagātās kundzes]]" (1969) pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] romāna "Smaidošā lapa" motīviem. Precējusies ar dramaturgu un režisoru [[Pauls Putniņš|Paulu Putniņu]]. Meita Valmieras teātra aktrise [[Anna Putniņa]] (1971), dēls Indriķis Putniņš (1979). [[Studenšu korporācijas]] "[[Spīdola (studenšu korporācija)|Spīdola]]" filistre. == Lomas (nepilnīgs saraksts) == === Rīgas Jaunatnes teātrī === * 1971 — [[Aleksandrs Ostrovskis|Aleksandra Ostrovska]] "Negaisā" — ''Varvara'' * 1972 — [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] "Spēlē muzikant!" — ''meita'' * 1972 — Nodāra Dumbadzes un Gregorija Lordkipanidzes "Es redzu sauli" — ''Keto'' * 1973 — [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] "Aivaru gaidot" — ''Dēzija'' * 1974 — [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] "Mistērija par cilvēku" — ''Mīlestība'' * 1974 — [[Žils Verns|Žila Verna]] "Kapteiņa Granta bērni" — ''lēdija Elēna Glenervena'' * 1975 — [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] "Tur kur pasakas, tur kur brīnumi" — ''sapņotāja'' * 1976 — [[Rainis|Raiņa]] "Zelta zirgs" — ''Sniega māte'' === Latvijas Nacionālajā teātrī === * 1977 — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] "Likteņu griežos" — ''Maija'' * 1983 — [[Harijs Gulbis|Harija Gulbja]] "Alberts" — ''Sandra'' * 1985 — Harija Gulbja "Olivers" — ''Inese'' * 1987 - [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] "Ar būdu uz baznīcu" - ''Kintija'' * 1989 - [[Aspazija]]s "Vaidelote" - ''Uljana'' * 1992 — [[Andrejs Eglītis|Andreja Eglīša]] "Karmen, Karmen…" — ''Evita Spāre'' * 1993 - [[Viljams Somersets Moems|Viljama Somerseta Moema]] "Aplis" - ''Šēnstone'' * 1995 — [[Federiko Garsija Lorka|Federiko Garsijas Lorkas]] "Bernarda Albas māja" — ''Angustiasa'' * 2000 — Andreja Upīša "Kaijas lidojums" — ''Berta'' * 2000 — [[Aleksandrs Vampilovs|Aleksandra Vampilova]] "Vasaras rīts" — ''Horošiha'' == Filmogrāfija == * 1967 — "[[Elpojiet dziļi]]" — ''Bella'' * 1969 — "[[Pie bagātās kundzes]]" — ''Emma Kārkls'' * 1970 — "[[Karalienes bruņinieks]]" — ''Ērika'' * 1970 — "[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]" — ''Bille'' * 1971 — "[[Meldru mežs]]" — ''Fanija'' * 1972 — "[[Vālodzīte]]" — ''Ilga'' * 1972 — "[[Ceplis (filma)|Ceplis]]" — ''Zuša kundze'' * 1973 — "[[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]]" — ''Kristīne'' * 1974 — "[[Jūras vārti (filma)|Jūras vārti]]" — ''Fina'' * 1974 — "[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]" * 1974 — "[[Dunduriņš]]" — ''Maruta'' * 1975 — "[[Liktenim spītējot]]" — ''Klinta'' * 1977 — "[[Vīrietis labākajos gados]]" — ''epizodē'' * 1979 — "[[Trīs minūšu lidojums]]" — ''Renāte'' * 1980 — "[[Ja nebūtu šī skuķa]]" — ''Kārļa māte'' * 1980 — "[[Trīs dienas pārdomām]]" — ''epizodē'' * 1981 — "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" — ''Veronika'' * 1982 — "[[Aizmirstās lietas]]" — ''čemodāna atradēja sieva'' * 1982 — "[[Mana ģimene]]" — ''Aija'' * 1983 — "[[Akmeņainais ceļš]]" — ''epizodē'' * 1984 — "[[Kad bremzes netur]]" — ''epizodē'' * 1985 — "[[Spēle notiks tik un tā]]" — ''epizodē'' * 1986 — "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]" — ''Laimīte'' * 1997 — "[[Vienas vasaras zieds]]" * 2000 — "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" — ''Elza'' * 2002 — "[[Suņu vīrs un Tille]]" * 2003 — "[[Tiritomba jeb zelta zivtiņa]]" == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/2444/ Līga Liepiņa] filmas.lv * {{IMDB|1126579}} * [http://www.teatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/liga-liepina Līga Liepiņa Nacionālā teātra mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101209183955/http://www.teatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/liga-liepina |date={{dat|2010|12|09||bez}} }} * [http://www.makslinieki.lv/profile/655/ Līga Liepiņa portālā maksliniekiem.lv] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2500/foto/ Fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/liga-liepina-8324 Līga Liepiņa] izrades.lv {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Līga}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] sq4rv9giuyokd8kspz4cz39tf2l1e3z 0 140885 4469296 4257685 2026-05-17T00:29:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469296 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jacob Sievers by Joseph Grassi.JPG|thumb|Jakobs Johans fon Zīverss]] '''Jakobs Johans fon Zīverss''' ({{val|de|Jacob Johann von Sievers}}, 1731-1808) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskais darbinieks, [[diplomāts]] un reformators, viens no [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valstsvīriem, [[īstenais slepenpadomnieks]]. [[Novgorodas guberņa|Novgorodas gubernators]], ārkārtējais sūtnis [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]], viens no Krievijas brīvās ekonomiskās biedrības izveidotājiem. Piedalījās [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] izveidošanā, radīja stipendiju fondu, kurš darbojās līdz 1917. gadam. == Dzīvesgājums == Dzimis 1731. gada 19. augustā [[Rakvere|Rakverē]] Joahima Johana fon [[Zīversi|Zīversa]] (1699–1770) un viņa sievas Annas Magdalēnas (1710–1762) ģimenē, no trīspadsmit viņu laulībā dzimušajiem bērniem pilngadību sasniedza seši: Joahims Johans (1740–1815), [[Kārlis Eberhards fon Zīverss|Kārlis Eberhards]] (1745–1821), Anna Magdalēna (1746–1790), Marija Helēne (1751–1782), Pēters Kristiāns (1754–1827) un Jakobs Johans (1731–1808). 1743. gadā viņa tēva brālis [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]] iekārtoja Jakobu mācīties [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] galma Pāžu korpusā. 1744. gadā viņš sāka strādāt [[Krievijas Impērija]]s Ārlietu kolēģijā, 1748. gadā viņu iecēla par Krievijas sūtņa [[Johans Albrehts fon Korfs|Johana Albrehta fon Korfa]] sekretāru Dānijā. No 1749. līdz 1755. gadam viņš strādāja kā diplomāts Londonā, dienesta laikā apmeklēja arī [[Francija|Franciju]] un vācu valstis. Sākoties [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karam]], 1756. gadā Jakobu fon Zīversu atsauca no diplomātiskā dienesta. Piedalījās [[kauja pie Grosjēgerdorfas|kaujā pie Grosjēgerdorfas]] (''Groß-Jägersdorf''), pēc kuras viņu paaugstināja par apakšpulkvedi un uzņēma grāfa [[Vilhelms fon Fermors|Vilhelma fon Fermora]] ģenerālštābā, no 1759. līdz 1760. gadam viņš bija prūšu-krievu karagūstekņu apmaiņas komisijas sekretārs, paaugstināts par ģenerālmajoru. Pēc kara beigām kopā ar savu brāli Pēteri Kristiānu devās ārstēties uz Itāliju un Austriju, no 1764. līdz 1781. gadam bija Novgorodas gubernators. Šajā amatā viņš ieguva Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] uzticību un kalpoja dažādos augstos amatos. Kopā ar [[Ivans Jelagins|Ivanu Jelaginu]] darbojās 1771. gadā dibinātajā Pēterburgas [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložā "Perfektā vienotne" (''Perfect Unity'').<ref>''Серков А. И.'' Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. Москва: 2001 - 971 lpp.</ref> Pēc aktīvas darbības [[Vidzemes guberņa]]s landrāta amatā [[Polijas dalīšana]]s laikā 1792. gadā viņu iecēla par Krievijas Impērijas vēstnieku Polijā-Lietuvā. 1796. gadā kļuva par Krievijas Impērijas senatoru, 1798. gadā ieguva grāfa titulu. Pēdējos dzīves gadus pavadīja savā [[Bauņu muiža|Bauņu muižā]] pie [[Valmiera]]s, kur mira 1808. gada 23. jūlijā. Viņa bēres izvērsās par varenu sēru manifestāciju. Pēc sēru dievkalpojuma grāfa zārku 16 Bauņu saimnieki uz pleciem nesuši no Matīšu baznīcas līdz 4 kilometrus attālajam Jēkaba kalnam. Drīz pēc tam uz viņa kapa pacēlās ampīra stila kapa piemineklis no granīta un marmora, par ko grāfs Fransuā Gabriels de Brē 1817. gadā rakstīja savā Vidzemes vēstures apcerējumā: “.. viņa pīšļi atbilstoši viņa pēdējai gribai atdusas zem kokiem, kas stādīti ar viņa paša roku. Fon Gincelas un [[Ikskili|fon Ikskilas]] kundzes, viņa divas meitas, likušas uzcelt kapa pieminekli, kas vienlaicīgi dara godu viņu gaumei un pietātei pret tēvu.”<ref>[http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=566&v_sadala=19&ban=0&year=2003]{{Novecojusi saite}}[[Imants Lancmanis]]<span>. ZEM BAUŅU MUIŽAS LAPEGLĒM. 2/2003</span>{{Novecojusi saite}}</ref> == Muižas == Pēc atvaļināšanās no valsts dienesta viņš tika apdāvināts ar lieliem īpašumiem. Starp tiem bija vairāki ciemati pie [[Minska]]s ar vairāk kā 2500 iedzīvotājiem. Viņa īpašumā bija gan mantotas, gan nopirktas muižas Vidzemē - [[Bauņu muiža]] (''Bauenhof''), [[Mīlītes muiža]] (''Neuhall''), [[Vīķu muiža]] (''Zarnau'') un [[Košķeles muiža]] (''Ostrominsky''), Igaunijā (''Heimar'', ''Rasik'' und ''Kampen''), [[Ingrija|Ingrijā]] (''Gadebusch'', ''Лопатино'', ''Sel'co'' и ''Muratovo''), Polockas guberņā (''Kasian'' un ''Rudnja'') un Somijā (''Sackala''). == Apbalvojumi == * 1762. gada 26. janvārī tika apbalvots ar Annas ordeni * 1775. gada 10. jūlijā tika apbalvots ar Aleksandra Ņevska ordeni * 1793. gada augustā tika apbalvots ar Andreja ordeni * 1793. gada 7. oktobrī tika apbalvots ar Frīdriha Vilhelma II Melnā ērgļa ordeni (''Schwarzen Adlerorden'') * 1793. gada 19. oktobrī tika apbalvots ar pirmās pakāpes Svētā Vladimira ordeni. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Baltiņš, Jānis. Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā. Grām.: ''Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums''. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs, 2005. * Rozentāle, Vija, Tālis Pumpuriņš. Tērbatas Universitātes rektors Georgs Frīdrihs Parrots un grāfu Zīversu dzimta. Grām.: ''Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums''. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs, 2005. * Kleinschmidt, Arthur: ''Russland's Geschichte und Politik dargestellt in der Geschichte des russischen hohen Adels''. Adamant Media Corporation, 2001 * Jones, Robert E: ''Provincial Development in Russia. Catherine II and Jacob Sievers''. Rutgers University Press 1984 * Johannes Engelmann: ''Sievers, Jakob Johann Graf. In: Allgemeine Deutsche Biographie'' (ADB). Band 34, Duncker & Humblot, Leipzig'' 1892, S. 232–240. * Karl Ludwig Blum: ''Graf Jacob Johann von Sievers und Russland zu dessen Zeit''. Leipzig; Heidelberg: Winter, 1864 * Karl Ludwig Blum: ''Ein russischer Staatsmann, Denkwürdigkeiten des Grafen von Sievers'', Leipzig 1857-58, 4 Bände * Rambach, F. Jacob Johann Graf Sievers. Dorpat, 1809 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zīverss, Jakobs Johans fon}} [[Kategorija:1731. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1808. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zīversi]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Diplomāti]] [[Kategorija:Rietumviru apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] 5bj1smqi2y91q02i53liqj65dyc82j6 0 148470 4469422 4381978 2026-05-17T11:11:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469422 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Katrīna | vārds_orģ = ''Catherine'' | attēls = Princess of Wales at State Banquet 2025-09-17 (0.75 crop).jpg | mazs_att = | apraksts = Katrīna 2025. gadā | amats = Velsas princese | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|9}} | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Redinga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = [[Vindzoras dinastija]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Viljams, Velsas princis]] | bērni = [[Velsas princis Džordžs]]<br />[[Velsas princese Šarlote]]<br />[[Velsas princis Luijs]] | profesija = | alma_mater = [[Sentendrūsas Universitāte]] | reliģija = [[Anglijas Baznīca]]<ref>{{ziņu atsauce|url = http://newsfeed.time.com/2011/04/14/kate-middletons-secret-confirmation-how-religious-is-the-future-princess/|title = Kate Middleton's Secret Confirmation: How Religious Is the Future Princess?|first1 = William Lee|last1 = Adams|date = 14 April 2011|journal = [[Time]]|accessdate = 20 February 2013|archive-date = {{dat|2012|08|22||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20120822202917/http://newsfeed.time.com/2011/04/14/kate-middletons-secret-confirmation-how-religious-is-the-future-princess/}}</ref> | paraksts = CatherineSignature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Katrīna, Velsas princese''', saukta arī '''Keita''', pilnā vārdā '''Katrīna Elizabete''', dzimusi '''Midltone''' ({{val|en|Catherine, Princess of Wales; Catherine Elizabeth "Kate" Middleton}}; dzimusi {{dat|1982|1|9}} [[Redinga|Redingā]], [[Anglija|Anglijā]]), ir [[Viljams, Velsas princis|prinča Viljama]] sieva. Viņu [[Prinča Viljama un Katrīnas Midltones kāzas|kāzas]] notika {{dat|2011|4|29}} [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]],<ref>{{ziņu atsauce | title = Royal wedding date set for 29&nbsp;April | url = http://www.guardian.co.uk/uk/2010/nov/23/royal-wedding-date-29-april | work=guardian.co.uk | date = 23 November 2010}}</ref> kas Apvienotajā Karalistē tika noteikta kā svētku diena. Katrīna ir mācījusies Marlboro koledžā un [[Sentendrūsas Universitāte|Sentendrūsas Universitātē]], kur iepazinās ar princi Viljamu. Viņu attiecības ilga līdz 2007. gada aprīlim, kad tās uz brīdi pajuka. Kopš attiecību turpināšanas 2007. gadā viņa ir piedalījusies vairākos augsta līmeņa karaliskajos pasākumos. Katrīna ir tikusi slavēta par ieturēto stilu un regulāri ir iekļuvusi dažādos vislabāk ģērbto cilvēku sarakstos. Viņa ir saņēmusi lielu mediju uzmanību laikā kopš tikšanās ar princi Viljamu. {{dat|2010|11|16}} tika paziņots par viņu saderināšanos, un nedēļu vēlāk tika paziņots kāzu datums — {{dat|2011|4|29|N|bez}}. Katrīnai ir bijusi liela ietekme britu modē, kas tikusi iesaukta par "Keitas Midltones efektu".<ref name="ThomasWood2012">{{ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/uk/2012/mar/30/kate-duchess-of-cambridge-fashion-lk-bennett|title=How the 'Duchess of Cambridge effect' is helping British fashion in US|last=Thomas-Bailey|first=Carlene |author2=Zoe Wood|date=30 March 2012|publisher=''The Guardian''|accessdate=3 May 2012}}</ref> 2012. gadā viņu laikraksts ''[[Time]]'' ierindoja savā 100 ietekmīgāko personu pasaulē sarakstā.<ref name="test">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2111975_2111976_2111952,00.html |title=TIME 100: The List, Catherine, Duchess of Cambridge, and Pippa Middleton |access-date={{dat|2014|04|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130724005615/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2111975_2111976_2111952,00.html }}</ref> {{dat|2012|12|3||bez}} tika paziņots, ka viņa ir stāvoklī.<ref name="Kate's baby">{{tīmekļa atsauce|url = http://www.bbc.co.uk/news/uk-21009648|title = Duchess of Cambridge due to give birth in July|date = 14 January 2013|accessdate = 14 January 2013|publisher = [[BBC News Online]]}}</ref> {{dat|2013|7|22||bez}} piedzima [[Velsas princis Džordžs|princis Džordžs]].<ref name=Saul>{{ziņu atsauce|last=Saul|first=Heather|title=Royal baby: Duchess of Cambridge goes into labour|url=http://www.independent.co.uk/news/uk/home-news/royal-baby-duchess-of-cambridge-goes-into-labour-8725599.html|accessdate=22 July 2013|newspaper=The Independent|date=22 July 2013|archive-date={{dat|2020|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200716092918/https://www.independent.co.uk/news/uk/home-news/the-great-kate-wait-duchess-of-cambridge-doing-well-in-labour-at-londons-st-marys-hospital-8725599.html}}</ref><ref name=BBC22July>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.bbc.co.uk/news/uk-23413653 | title=Royal baby: Kate gives birth to boy | publisher=BBC | date=22 July 2012 | accessdate=22 July 2013}}</ref> {{dat|2015|5|2||bez}} piedzima [[Velsas princese Šarlote|princese Šarlote]]. 2018. gada 23. aprīlī piedzima [[Velsas princis Luijs|princis Luijs]]. 2024. gada martā Velsas princesei tika diagnosticēts [[Vēzis (slimība)|vēzis]] agrīnā stadijā.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-68009259|archive-url=https://web.archive.org/web/20240117141308/https://www.bbc.com/news/uk-68009259|title=Catherine{{Novecojusi saite}}, Princess of Wales, in hospital after abdominal surgery|</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/4397065.stm BBC] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Katrīna, Velsas princese}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bārkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes princeses]] [[Kategorija:Vindzoras dinastija]] [[Kategorija:Velsas princeses]] 9bv3t4bt3wazal9tltti6xizckxiz7l 0 150234 4469078 4451220 2026-05-16T19:11:11Z Baisulis 11523 /* Fināls */ : 4469078 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2013 |tēma = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti) |attēls = Eurovision Song Contest logo 2013.png |att_izm = 260 |fināls = {{dat|2013|5|18|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2013|5|14|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2013|5|16|N}} |vadītājs (i) = [[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}} |uzvarētājs = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 39 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas izstājās = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2013 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]] |nākamais = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]] }} '''58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}; {{val|sv|Eurovisionsschlagerfestivalen 2013}}) norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}</ref> Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''. Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.<ref name=Armenia>{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}</ref> Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].<ref name="Bosnia and Herzegovina">{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}</ref><ref name="Portugal">{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}</ref><ref name="Slovakia">{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref name=Turkey>{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}</ref> == Pusfinālu sadalījums == {{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]</ref> {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Slovēnija}} |} == Pusfināli == [[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]] === Pirmais pusfināls === Šajā pusfināla balsoja arī [[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]] un [[Zviedrija]].<ref name=allocation/> Finālam kvalificējas 10 dziesmas. {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Natália Kelly|Natālija Kellija]] | ''[[Shine]]'' | "Spīd" | 14 | 27 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 10 | 52 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Hanna Mančīni|Hanna]] | ''[[Straight Into Love]]'' | "Tieši mīlestībā" | 16 | 8 |- | 04 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Klapa s Mora]]'' | ''[[Mižerja]]'' | "Bēdas" | 13 | 38 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1 | 167 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 2 | 156 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3 | 140 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Anouk]] | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 6 | 75 |- | 09 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | ''[[Who See]]'' | ''[[Igranka]]'' | "Deja" | 12 | 41 |- style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 10 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 9 | 53 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 7 | 64 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 4 | 95 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ryan Dolan|Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 8 | 54 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Despina Olympiou|Despina Olimpija]] | ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' (Αν Με Θυμάσαι) | "Ja tu mani atceries" | 15 | 11 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 5 | 75 |- | 16 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | ''[[Moje 3]]'' | ''[[Ljubav je svuda]]'' (Љубав је свуда) | "Mīlestība ir visur" | 11 | 46 |} === Otrais pusfināls === Šajā pusfināla balsoja arī [[Francija]], [[Spānija]] un [[Vācija]].<ref name=allocation/> Finālam kvalificējas 10 dziesmas. {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr.<ref name=draw/> ! width="200px" | Valsts<ref name="39 countries" /> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List" /> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants" /> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | "Aiziet" | 17 | 13 |- | 02 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Valentīna Moneta]] | ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]'' | "Lelle" | 11 | 47 |- | 03 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]], [[Čigānu valoda|čigānu]] | [[Esma Redžepova|Esma]] & [[Vlatko Lozanoski|Lozano]] | ''[[Pred da se razdeni]]'' (Пред да се раздени) | "Pirms saullēkta" | 16 | 28 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Farid Mammadov|Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 1 | 139 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 05 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Krista Siegfrids|Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 9 | 64 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 06 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gianluca Bezzina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 4 | 118 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Elitsa Todorova|Elica Todorova]] & [[Stoyan Yankoulov|Stojans Jankulovs]] | ''[[Samo shampioni]]'' (Само шампиони) | "Tikai čempioni" | 12 | 45 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 08 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eyþór Ingi Gunnlaugsson|Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 6 | 72 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 09 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}} | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agathonas Iakovidis|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 2 | 121 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | [[Moran Mazor|Morana Mazora]] | ''[[Rak bishvilo]]'' (רק בשבילו) | "Tikai viņam" | 14 | 40 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 11 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 7 | 69 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]], [[Zviedru valoda|zviedru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing "Kedvesem" both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}</ref> | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 8 | 66 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Margaret Berger|Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 3 | 120 |- | 14 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Adrian Lulgjuraj|Adrians Lulgjurajs]] & [[Bledar Sejko|Bledars Sejko]] | ''[[Identitet]]'' | "Identitāte" | 15 | 31 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 15 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nodiko Tatishvili|Nodi Tatišvili]] & [[Sopho Gelovani|Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 10 | 63 |- | 16 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}} | ''[[You and Me]]'' | "Tu un es" | 13 | 41 |- style="font-weight:bold;background:navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Cezar Florin Ouatu|Cezars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 5 | 83 |} :1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski. :2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''. == Fināls == {| class="sortable wikitable" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="100px" | Vieta ! width="100px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Amandine Bourgeois|Amandīne Buržua]] | ''[[L'enfer et moi]]'' | "Elle un es" | 23 | 14 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrjus Pojavis]] | ''[[Something]]'' | "Kaut kas" | 22 | 17 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Aliona Moon|Aļona Mina]] | ''[[O mie]]'' | "Tūkstotis" | 11 | 71 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Krista Siegfrids|Krista Sīgfridsa]] | ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]'' | "Preci mani" | 24 | 13 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[El Sueño de Morfeo|ESDM]] | ''[[Contigo hasta el final]]'' | "Ar tevi līdz beigām" | 25 | 8 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Roberto Bellarosa]] | ''[[Love Kills]]'' | "Mīlestība nogalina" | 12 | 71 |- | 07 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Birgita Sarapa|Birgita]] | ''[[Et uus saaks alguse]]'' | "Jauns sākums" | 20 | 19 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aļona Lanska]] | ''[[Solayoh]]'' | — | 16 | 48 |- | 09 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gianluca Bezzina|Džanluka]] | ''[[Tomorrow]]'' | "Rītdien" | 8 | 120 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dina Garipova]] | ''[[What If]]'' | "Ko darīt, ja..." | 5 | 174 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Cascada]]'' | ''[[Glorious]]'' | "Slavens" | 21 | 18 |- | 12 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Dorians]]'' | ''[[Lonely Planet]]'' | "Vientuļa planēta" | 18 | 41 |- | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Anouk]] | ''[[Birds]]'' | "Putni" | 9 | 114 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Cezar Florin Ouatu|Cezars]] | ''[[It's My Life]]'' | "Tā ir mana dzīve" | 13 | 65 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Bonija Tailere]] | ''[[Believe in Me]]'' | "Tici man" | 19 | 23 |- | 16 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Robin Stjernberg|Robins Šenberjs]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | 14 | 62 |- | 17 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|Ungāru]], [[Zviedru valoda|zviedru]] | ''[[ByeAlex]]'' | ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix) | "Mīļotā" | 10 | 84 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 18 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | "Tikai asaras" | 1 | 281 |- | 19 | {{ESC|Islande}} | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | [[Eyþór Ingi Gunnlaugsson|Eitjors Ingi]] | ''[[Ég á líf]]'' | "Es esmu dzīvs" | 17 | 47 |-bgcolor = "silver" | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Farid Mammadov|Farids Mamedovs]] | ''[[Hold Me]]'' | "Turi mani" | 2 | 234 |- | 21 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agathonas Iakovidis|Agatonam Iakovidam]] | ''[[Alcohol Is Free]]'' | "Alkohols ir par brīvu" | 6 | 152 |-bgcolor = "#ED9121" | 22 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | "Gravitāte" | 3 | 214 |- | 23 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Marco Mengoni|Marko Mengoni]] | ''[[L'essenziale]]'' | "Būtiski" | 7 | 126 |- | 24 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Margaret Berger|Margarete Bergere]] | ''[[I Feed You My Love]]'' | "Gādāju jums savu mīlestību" | 4 | 191 |- | 25 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nodiko Tatishvili|Nodi Tatišvili]] & [[Sopho Gelovani|Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | "Ūdenskritums" | 15 | 50 |- | 26 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ryan Dolan|Raiens Dolans]] | ''[[Only Love Survives]]'' | "Tikai mīlestība izdzīvo" | 26 | 5 |} == Dalībnieki, kuri atgriežas == * {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}). * {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name=allocation>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}</ref> <ref name=draw>{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] gs4vu2ngk5p3r5f5bx7j7rap7nt1ujc 0 156523 4469350 4372776 2026-05-17T07:52:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469350 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jūens Makgregors | vārds_orig = ''Ewan McGregor'' | attēls = Ewan McGregor - Los Angeles Comic Con 2024.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Jūens Makgregors 2024. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|3|31}} | dz. vieta = {{vieta|Skotija|Pērta|2s=Pērta (Skotija)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1993—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 2018: Labākais aktieris TV seriālā vai filmā (''Fargo'', 2014) | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jūens Gordons Makgregors''' ({{val|en|Ewan Gordon McGregor}}; dzimis {{dat|1971|3|31}}) ir [[Skoti|skotu]] [[aktieris]]. Viņš, iespējams, vislabāk pazīstams ar lomām 1996. gada drāmā "[[Vilcienvakte]]" un tās turpinājumā "[[Vilcienvakte 2]]", triloģijā "[[Zvaigžņu kari]]" un mūziklā "[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]". 1997. gadā ''[[Empire (laikraksts)|Empire]]'' viņu ierindoja 36. vietā starp 100 labākajām filmu zvaigznēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/(S(aku2munsyg3pxf2pjryag4kc))/collection.aspx?collection=47|title=Empire Magazine's Top 100 Movie Stars 1997|publisher=amiannoying.com|access-date={{dat|2019|08|15||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190817131941/http://www.amiannoying.com/(S(1vj4i341hjzktuusfhgyfarv))/collection.aspx?collection=47}}</ref> Par lomu [[Romans Polaņskis|Romana Polaņska]] filmā "[[Rēgu rakstnieks]]" (2010) ieguvis [[Eiropas Kino balva|Eiropas Kino balvu]] kā labākais aktieris, bet par lomu televīzijas seriālā "[[Fārgo (seriāls)|Fārgo]]" (2014) ieguvis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Tēlojis lomas arī filmās "[[Melnais vanags notriekts]]" (''Black Hawk Down'', 2001), "[[Lielā zivs]]" (2003), "[[Kasandras sapnis]]" (2007), "[[Eņģeļi un dēmoni (filma)|Eņģeļi un dēmoni]]" (2009), "[[Tas notika Jemenā]]" (''Salmon Fishing in the Yemen'', 2011), "[[Skaistule un briesmonis (2017. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" (2017), "[[Kristofers Robins (filma)|Kristofers Robins]]" (2018), "[[Doktors Miegs (filma)|Doktors Miegs]]" (2019) un "[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)]]" (2020). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |1994 |''[[Being Human]]'' | |- |"[[Seklais kaps]]" (''Shallow Grave'') | |- |1995 |''[[Blue Juice]]'' | |- | rowspan="4" |1996 |"[[Vilcienvakte]]" (''Trainspotting'') | |- |''[[The Pillow Book]]'' | |- |"[[Emma (filma)|Emma]]" (''Emma'') | |- |''[[Brassed Off]]'' | |- | rowspan="3" |1997 |''[[Nightwatch]]'' | |- |''[[The Serpent's Kiss]]'' | |- |"[[Neparastā dzīve]]" (''A Life Less Ordinary'') | |- | rowspan="3" |1998 |''[[Desserts]]'' |īsfilma |- |"[[Spožā zelta dzīsla]]" (''Velvet Goldmine'') | |- |''[[Little Voice]]'' | |- | rowspan="4" |1999 |"[[Zvaigžņu kari: Ļaunumu vēstošā ilūzija]]" (''Star Wars: Episode I — The Phantom Menace'') | |- |''[[Rogue Trader]]'' | |- |''[[Eye of the Beholder]]'' | |- |"[[Metro stāsti]]" (''Tube Tales'') |tikai režisors |- | rowspan="2" |2000 |''Anno Donimi'' |īsfilma |- |[[Nora (2000. gada filma)|''Nora'']] |arī producents |- | rowspan="2" |2001 |"[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge!'') | |- |"[[Melnais vanags notriekts]]" (''Black Hawk Down'') | |- | rowspan="2" |2002 |"[[Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums]]" (''Star Wars: Episode II — Attack of the Clones'') | |- |''[[Solid Geometry]]'' |īsfilma |- | rowspan="4" |2003 |"[[Nost ar mīlestību]]" (''Down with Love'') | |- |"[[Jaunais Ādams]]" (''Young Adam'') | |- |[[Faster (filma)|''Faster'']] |dokumentālā filma |- |"[[Lielā zivs]]" (''Big Fish'') | |- |2004 |''[[Faster & Faster]]'' |balss |- | rowspan="5" |2005 |"[[Roboti (filma)|Roboti]]" (''Robots'') |balss |- |"[[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]" (''Star Wars: Episode III — Revenge of the Sith'') | |- |"[[Drošulis]]" (''Valiant'') |balss |- |"[[Sala (filma)|Sala]]" (''The Island'') | |- |"[[Paliec]]" (''Stay'') | |- | rowspan="3" |2006 |"[[Pērkondārds]]" (''Stormbreaker'') | |- |''[[Scenes of a Sexual Nature]]'' | |- |"[[Mis Potere]]" (''Miss Potter'') | |- |2007 |"[[Kasandras sapnis]]" (''Cassandra's Dream'') | |- | rowspan="3" |2008 |''[[I, Lucifer]]'' | |- |''[[Incendiary]]'' | |- |"[[Krāpšana (filma)|Krāpšana]]" (''Deception'') | |- | rowspan="4" |2009 |"[[Eņģeļi un dēmoni (filma)|Eņģeļi un dēmoni]]" (''Angels & Demons'') | |- |"[[Es mīlu tevi, Filip Moris]]" (''I Love You Phillip Morris'') | |- |"[[Vīri, kas skatās uz kazām]]" (''The Men Who Stare at Goats'') | |- |"[[Amēlija (2009. gada filma)|Amēlija]]" (''Amelia'') | |- | rowspan="4" |2010 |"[[Rēgu rakstnieks]]" (''The Ghost Writer'') | |- |"[[Brīnumainā aukle un lielais sprādziens]]" (''Nanny McPhee and the Big Bang'') | |- |''[[Jackboots on Whitehall]]'' |balss |- |"[[Iesācēji]]" (''Beginners'') | |- | rowspan="3" |2011 |"[[Pēdējā mīlestība uz zemes]]" (''Perfect Sense'') | |- |"[[Ātrākais]]" (''Fastest'') |dokumentālā filma |- |"[[Malorija Keina. Nevaldāmā.]]" (''Haywire'') | |- | rowspan="2" |2012 |"[[Tas notika Jemenā]]" (''Salmon Fishing in the Yemen'') | |- |"[[Neiespējamais]]" (''The Impossible'') | |- | rowspan="2" |2013 |"[[Džeks milžu bende]]" (''Jack the Giant Slayer'') | |- |"[[Augusts: Osedžas zeme]]" (''August: Osage County'') | |- | rowspan="2" |2014 |"[[Miljoniem iespēju, kā atdot galus]]" (''A Million Ways to Die in the West'') | |- |''[[Son of a Gun]]'' | |- | rowspan="4" |2015 |"[[Mortekajs]]" (''Mortdecai'') | |- |''[[Last Days in the Desert]]'' | |- |''[[Miles Ahead]]'' | |- |"[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]" (''Star Wars: The Force Awakens'') |balss |- | rowspan="3" |2016 |''[[Jane Got a Gun]]'' | |- |"[[Nodevējs mūsu gaumē]]" (''Our Kind of Traitor'') | |- |"[[Amerikāņu pastorāle]]" (''American Pastoral'') |arī režisors |- | rowspan="2" |2017 |"[[Vilcienvakte 2]]" (''T2 Trainspotting'') | |- |"[[Skaistule un briesmonis (2017. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" (''Beauty and the Beast'') | |- | rowspan="2" |2018 |"[[Zoja (filma)|Zoja]]" (''Zoe'') | |- |"[[Kristofers Robins (filma)|Kristofers Robins]]" (''Christopher Robin'') | |- | rowspan="2" |2019 |"[[Doktors Miegs (filma)|Doktors Miegs]]" (''Doctor Sleep'') | |- |"[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]" (''Star Wars: The Rise of Skywalker'') |balss |- |2020 |"[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)]]" (''Birds of Prey'') | |- |2021 |''[[The Birthday Cake]]'' | |- | rowspan="2" |2022 |''[[Raymond & Ray]]'' | |- |"[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" (''Pinocchio'') |balss |- | rowspan="2" |2023 |''[[Bleeding Love]]'' | |- |"[[Dīvāns mammai]]" (''Mother, Couch'') | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makgregors, Juens}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu kinoaktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] 0qmmedonoydfhdwqoae1pfyp7q6guqp 0 160330 4469427 3846550 2026-05-17T11:19:41Z Vylks 50297 4469427 wikitext text/x-wiki '''Musa''' var būt: * [[Musa (valdnieks)]] — Partas valdnieks; * [[Ahmeds Musa]] (''Ahmed Musa''; dzimis 1992) — Nigērijas futbolists; * [[Džanans Musa]] (''Džanan Musa''; dzimis 1999) — Bosnijas un Hercegovinas basketbolists; * [[Petars Musa]] (''Petar Musa''; dzimis 1998) — Horvātijas futbolists; * [[banānaugi|banānaugu]] zinātniskais nosaukums. == Skatīt arī == * [[Mūsa]] * [[Muša]] {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] qa29qjsb9bjcwmxnfsv90fej2rerqer 0 167543 4469000 4230522 2026-05-16T17:19:42Z Meistars Joda 781 4469000 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vālodzīte | attēls = Valodzite.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = drāma | režisors = [[Jānis Streičs]] | producents = | scenārija autors = Voldemārs Bāls | galvenajās lomās = * [[Līga Liepiņa]] * Genādijs Koroļkovs | mūzika = [[Pēteris Plakidis]] | operators = [[Māris Rudzītis]] | montāža = Margarita Surdeko | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = [[1972. gads]] | ilgums = 60 minūtes | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = | budžets = | ienākumi = | imdb = }} '''"Vālodzīte"''' ir 1972. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma, kuras režisors ir [[Jānis Streičs]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc Voldemāra Bāla stāsta "Ilga-Vālodzīte" motīviem. == Sižets == [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS kara]] pašā sākumā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kareivis Fjodors Poligins Latvijā nokļūst [[Vērmahts|Vērmahta]] gūstā. Pēc bēgšanas ievainoto Fjodoru savā lauku mājā izmitina Jāzeps, kura mazmeita Ilga un Fjodors viens otru iemīl. Partizāniem izdodas ievainoto Fjodoru nogādāt aiz frontes līnijas, Ilgu pieņem partizānu ziņneša ģimene, bet kāds no lauciniekiem Ilgu nodod vāciešiem. Ilgu aresta laikā nogalina. Kristīnei izdodas izglābt viņas tikko piedzimušo meitu, kuru Fjodors ierauga tikai daudzus gadus vēlāk jau kā pieaugušu sievieti, kas ļoti līdzinās savai mātei. == Lomās == * [[Līga Liepiņa]] — Ilga * [[Genādijs Koroļkovs]] — Fjodors Poligins jaunībā * Nikolajs Jerjomenko seniors — Fjodors Poligins vecumā * [[Valentīns Skulme]] — Jāzeps * [[Ivars Kalniņš]] — Juris * [[Dina Kuple]] — Kristīne * [[Juris Pļaviņš]] — Artūrs * [[Alita Alkne|Alita Alkne-Brūgāne]] — Artūra māte * [[Ēvalds Valters]] — autobusa pasažieris == Filmēšanas grupa == * Režisors: [[Jānis Streičs]] * Scenārija autors: Voldemārs Bāls * Operators: [[Māris Rudzītis]] * Māksliniece: [[Ināra Antone]] * Komponists: Pēteris Plakidis == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1545/ Filmas profils] vietnē ''filmas.lv'' {{Jāņa Streiča filmas}} [[Kategorija:1972. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] cmt8fooagyjs1izo6o96zmmy3j1387z 0 172259 4468971 2960900 2026-05-16T15:05:15Z Meistars Joda 781 4468971 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Volts Vitmens | vārds_orig = ''Walter Whitman'' | attēls = Walt Whitman - George Collins Cox.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Volts Vitmens 1887. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1819 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Ņujorka]], [[ASV]] | m_dat_alt = | m_gads = 1892 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Ņūdžersija]], [[ASV]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Walt Whitman signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dzejnieks]] | rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = 1842—1892 | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Volters Vitmens''' ({{val|en|Walter Whitman}}, dzimis {{dat|1819|5|31}}, miris {{dat|1892|3|26}}) ir amerikāņu dzejnieks, kas uzskatāms par modernās dzejas aizsācēju amerikāņu literatūrā. == Biogrāfija == Volts Vitmens visu mūžu papildināja savu dzejoļu krājumu "Zāles stiebri". Pirmais izdevums iznāca 1855. gadā, bet pēdējais Vitmena akceptētais tika laists klajā, kad viņš jau gulēja uz nāves gultas. == Atdzejojumi latviešu valodā == * ''Zāļu stiebri''. Atdz. Roberts Skarga (Kārlis Jēkabsons). Rīga, 1908. * ''Dziesma par brīvo teku''. Atstāstījis Jēkabs Kalniņš (Mākonis). Rīga, 1911. * ''Salut au Monde''. Atdz. Rūdolfs Egle. '''Dzintars''', 1918, Nr. 1. * ''Zāļu stiebri''. Atdz. [[Mirdza Ķempe]] un [[Rihards Rudzītis]]. Rīga: LVI, 1960. * ''Respondez!''. Atdz. Jānis Elsbergs. '''Dzejas diena 2000'''. Rīga: Daugava, 2000. * ''Zāles stiebri''. Atdz. Elmārs Apse, [[Jānis Elsbergs]], [[Artis Ostups]], [[Knuts Skujenieks]], [[Kārlis Vērdiņš]] un [[Arvis Viguls]]. Rīga: [[Neputns]] (2011). {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitmens, Volts}} [[Kategorija:1819. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1892. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dzejnieki]] [[Kategorija:ASV žurnālisti]] krs9fl4zxhe5wzv1kb75wmc1tvk0r1v 0 185567 4468996 4305948 2026-05-16T17:04:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468996 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Haralds Mednis | vārds_orig = | attēls = Haralds Mednis.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Jaunlaicenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2000 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = Diriģents | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Haralds Mednis''' (dzimis {{dat|1906|8|16}}, miris {{dat|2000|7|4}})<ref name="music">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/Conductors/Haralds_Mednis/biografija.htm|title=Biogrāfija|publisher=Music.lv|accessdate={{dat|2012|4|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304193012/http://www.music.lv/conductors/Haralds_Mednis/biografija.htm}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[diriģents]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Lazdonas draudzes koris ar IX dziesmu svētku pirmo godalgu 1938.jpg|thumb|270px|Lazdonas draudzes koris ar IX dziesmu svētku pirmo godalgu (vidū diriģents Haralds Mednis)]] Izglītību ieguvis [[Rīgas 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāzijā]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kur studējis matemātiku un astronomiju, vēl studējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijā]].<ref name="juventus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.juventus.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=101%3Aharalds-mednis&catid=42%3Alinkiem&Itemid=113&lang=lv|title=Haralds Mednis|publisher=Juventus.lv|accessdate={{dat|2012|4|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310173423/http://www.juventus.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=101:haralds-mednis&catid=42:linkiem&Itemid=113&lang=lv}}</ref> Pēc tēva nāves kļuva par matemātikas skolotāju Lazdonas pamatskolā, kur arī sācis diriģenta gaitas.<ref name="juventus" /> 1938. gadā viņa vadītais [[Lazdonas draudze]]s koris [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|IX dziesmu svētku Dziesmu svētku]] "dziesmu karos" ieņēma pirmo vietu starp lauku koriem.<ref name="juventus" /> Tāpat darbojies ar vairākiem citiem koriem, tostarp Latvijas Universitātes jaukto kori [[Jauktais koris "Juventus"|"Juventus"]].<ref name="juventus" /> Aktīvi darbojies Dziesmu svētkos — vairākos [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētkos]] bijis virsdiriģents (1950, 1973, 1977, 1990), divos Dziesmu svētkos H. Mednis bija goda virsdiriģents (1993, 1998).<ref name="juventus" /> [[XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|1985. gada Dziesmu svētkos]], pēc tam, kad [[Emīlis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] "[[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņu vakaru]]" nodiriģēja [[Jānis Dūmiņš]], koristi sāka skandēt "Mednis, Mednis..." No virsdiriģentu saraksta izslēgtais Haralds Mednis uzkāpa uz skatuves un apvienotais koris vēlreiz nodziedāja "Jāņu vakaru". Šoreiz Haralda Medņa vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ltv.lv/lv/video/dziesmusvetku-nosleguma-koncerts-1985.g.-4.-dalja.a15935/|title=Dziesmusvētki 1985|publisher=ltv.lv|accessdate={{dat|2013|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130627220555/http://www.ltv.lv/lv/video/dziesmusvetku-nosleguma-koncerts-1985.g.-4.-dalja.a15935/}}</ref> Savukārt oficiālās svētku noslēguma ceremonijas laikā kopkoris izsauca publikā sēdošo Haraldu Medni, kas tomēr nodiriģēja no programmas izsvītroto "[[Gaismas pils|Gaismas pili]]".<ref>[http://www.youtube.com/watch?v=OiPfinuyn-Q Haralda Medņa diriģētā "Gaismas pils" 1985. gada Dziesmusvētkos] (LTV.LV ieraksts)</ref> Miris {{dat|2000|7|4}}, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Otrajos Meža kapos]].<ref name="kasjauns" /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == 1938. gadā apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] V šķiru.<ref>Valdības Vēstnesis 22.12.1938.</ref> 1994. gadā saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV šķiru,<ref name="kasjauns">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/72239/madonas-pasvaldibai-nav-lidzeklu-lai-iekartotu-muzeju-dirigenta-haralda-medna-majas|title=Madonas pašvaldībai nav līdzekļu, lai iekārtotu muzeju diriģenta Haralda Medņa mājās|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|4|19||bez}}}}</ref> 1995. gadā kļuva par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekli.<ref name="juventus" /> 1999. gadā saņēma Lielo mūzikas balvu.<ref name="juventus" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/miris-legendarais-haralds-mednis-10737402|title=Miris leģendārais Haralds Mednis|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|4|19||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.music.lv/Conductors/Haralds_Mednis/ ''Music'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304193340/http://www.music.lv/Conductors/Haralds_Mednis/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.youtube.com/watch?v=OiPfinuyn-Q Haralda Medņa diriģētā "Gaismas pils" 1985. gada Dziesmusvētkos] (LTV.LV ieraksts) {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mednis, Haralds}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu diriģenti]] [[Kategorija:Latvijas diriģenti]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] ja1skvk5rp4r9qncqwr2x3pf9iqbld5 0 187494 4468940 4459535 2026-05-16T12:52:12Z Teatrālis 82063 /* Populārākās lugas */ 4468940 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Arturs Millers | vārds_orig = ''Arthur Miller'' | attēls = Arthur-miller.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1915 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | m_dat_alt = | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 10 | m_vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Roksburija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = amerikānis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, esejists | rakstīšanas valoda = angļu | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Arturs Millers''' ({{val|en|Arthur Asher Miller}}; dzimis {{dat|1915|10|17}}, miris {{dat|2005|2|10}})<ref name="guardobit">[http://www.guardian.co.uk/film/2005/feb/11/usa.theatre1 Death of a playwright: legend Arthur Miller dies aged 89], a February 11, 2005 obituary from ''[[The Guardian]]''</ref><ref name="UMICH_Early">{{Tīmekļa atsauce|publisher=University of Michigan|title=Arthur Miller Files|url=http://www.umich.edu/~amfiles/biography/earlyyears.html|accessdate=October 1, 2006}}</ref> bija amerikāņu [[dramaturgs]] un esejists. Viņš ir tādu pazīstamu lugu kā "[[Visi mani dēli]]" (''All My Sons''), ''[[Death of a Salesman]]'', ''[[The Crucible]]'', ''[[A View from the Bridge]]'' autors. 1949. gadā A. Millers saņēma [[Pulicera balva|Pulicera balvu]] dramaturģijā, 1984. gadā bija Kenedija centra atzinības balvas laureāts. Laikā no 1956. līdz 1961. gadam bija precējies ar populāro aktrisi [[Merilina Monro|Merilinu Monro]]. Kopā bija precējies trīs reizes. Dramaturga māsa [[Džoana Koplenda]] ir aktrise, arī viņa meita [[Rebeka Millere]] ir aktrise, režisore un scenāriste (precējusies ar aktieri [[Denjels Dejs-Lūiss|Denjelu Deju-Lūisu]]). A. Millers mira {{dat|2005|2|10||bez}} 89 gadu vecumā, 56. gadadienā pēc viņa lugas ''Death of a Salesman'' pirmizrādes [[Brodvejas teātris|Brodvejā]]. == Populārākās lugas == * "Visi mani dēli" (1947, latviešu teātrī kopš 1948); * "Komivojažiera nāve" (1949, latviešu teātrī kopš 1998); * "Salemas raganas" ("Smags pārbaudījums") (1953, latviešu teātrī kopš 1995); * "Skats no tilta" (1955, latviešu teātrī kopš 2007); * "Pēc grēkā krišanas" (1964, latviešu teātrī kopš 1993); * "Notikums Višī pilsētā" (1964); * "Cena" (1968) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Millers, Arturs}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:ASV dramaturgi]] [[Kategorija:Pulicera balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Dramaturgi]] k0etas326dsihgzrhixd71bstsa7lap 0 188748 4469205 4164913 2026-05-16T22:35:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469205 wikitext text/x-wiki '''Interneta portāls''' ir [[Vispasaules tīmeklis|Vispasaules tīmekļa]] [[tīmekļa vietne|vietne]] vai ar vienu [[domēna vārds|domēna vārdu]] apvienots vietņu kopums, kas piedāvā dažādus interaktīvos interneta pakalpojumus. Vārds "portāls" ir cēlies no [[arhitektūra]]s termina un nozīmē "galvenā ieeja". Interneta portālā iekļauti [[internets|interneta]] pakalpojumi (piemēram, [[elektroniskais pasts]], ziņas, laika prognoze u.tml), norādes uz citām tīmekļa vietnēm un citas sastāvdaļas, kas vajadzīgas ļoti liela apmeklētāju skaita piesaistīšanai. Portāla galvenais nolūks ir radīt kritisku pakalpojumu daudzumu, kas ilgstoši bez papildu [[reklāma]]s spētu piesaistīt lielu lietotāju daudzumu. [[Attēls:Information Technology Infrastructure Layers 2014.pdf|alt=|thumb|Interneta piramīda, kurā parādīti slāņi kā darbojas internets un interneta portāls.]] Kvalitatīvi izveidotam interneta portālam jābūt: * oriģinālam un ar līdzsvarotu tīmekļa dizainu; * ar pietiekamu [[informācija]]s apjomu, kas vienlaikus nepārslogo lapas; * ērti lietojamam, ļaujot lietotājiem viegli sazināties ar portāla īpašniekiem un/vai uzturētājiem; * ar iespēju ne tikai pievienot lietotāja informāciju, bet arī unikālus identifikatorus, piemēram, uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas datus, padara katru portāla dalībnieku unikālu. Turklāt unikālie atribūti, kas atbalsta tīmekļa lapas, dokumentus un multividi, sniedz pievienoto vērtību arī sabiedrībai kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.perficient.com/2016/09/22/5-user-characteristics-of-effective-portal-technologies/|title=5 User Characteristics of Effective Portal Technologies|last=September 22nd|first=on|last2=Read|first2=2016 {{!}} ~ 3 Minute|website=Perficient Blogs|access-date=2019-12-01|date=2016-09-22}}</ref> == Interneta portāla faktori == Interneta portāliem piemīt dažādas faktoru izpausmes, bet pētnieki ir noskaidrojuši, ka noteiktam interneta portālam ir jāpiemīt četriem faktoru modeļiem informācijas, izskata, lietojamības un privātuma un drošības atbilstībai. Tomēr tikai pirmie divi faktori ir būtiski saistīti ar klientu apmierinātību. Savienojums, saturs, komercija un kopiena ir portāla pamatfunkcijas. Interneta portālam ir vairāki atšķirību faktori, piemēram, tā misija, satura dziļums un mērķauditorija. Portāla uzdevums var būt uz darījumiem balstīts (paredzēts peļņas gūšanai) vai uz informāciju balstīts (paredzēts informācijas izplatīšanai). Tās saturs var būt sadalīts horizontāli vai vertikāli: horizontāls portāls vai ''“hortal,”'' piedāvā plašu satura un pakalpojumu klāstu lielam lietotāju lokam, turpretim vertikālam portālam jeb ''“vortal”'' ir saturs, kura mērķauditorija ir noteikta lietotāju grupa. Turklāt tā var būt paredzēta publiskai vai privātai lietošanai; plaša sabiedrība var piekļūt publiskam portālam, bet piekļuve privātam portālam ir ierobežota tikai dalībniekiem. Pakalpojumu kvalitātes dimensiju piemērošana klientu apmierinātībai ar ''Web'' vietām pievērš uzmanību tādiem tiešsaistes pakalpojuma faktoriem kā atsaucība, lietošanas ērtums, kontroles uzlabošana, darījumu skaita samazināšana, pakalpojuma uzticamība, kompetence, pieejamība un drošība.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Liu|first=Chung-Tzer|last2=Du|first2=Timon C.|last3=Tsai|first3=Hsiao-Hao|date=2009-01-01|title=A study of the service quality of general portals|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378720608001353|journal=Information & Management|volume=46|issue=1|pages=52–56|doi=10.1016/j.im.2008.11.003|issn=0378-7206}}</ref> == Veiksmīga interneta portāla īpašības == Lai interneta portāls būtu veiksmīgs tam jāpiemīt: * jāpiesaista liels datplūsmas apjoms un jābauda augsts klientu apmierinātības līmenis; * interesējošs saturs un atbilstošs mājaslapas dizains; * atbilstoša un nelieli izklāstīta informācija(zināms tas ka daudziem cilvēkiem mūsdienās nepatīk lasīt garus un smagus tekstus vai ziņas), atkarībā no interneta portāla mērķauditorijas, ja tas ir saistīts ar žurnālistikas žanru, tad tomēr tur būs izklāstīti lieli informācijas avoti; * pieejamība un drošība, tas mūsdienās cilvēkus interesē visvairāk, lai pieejamais portāls būtu pieejams visu laiku, kā arī portāls neveidotu dažādus vīrusus noteiktai portāla mērķauditorijai. *komentāru sadaļas izveide; *krāsu un stila izvēle portālam; *reklāmu speciāla vietu izvēle kur tās parādīsies cilvēkam ieejot portālā; *pēc iespējas izveidots vieglāks noformējums un sadaļu izvēle, lai pēc iespējas ātrāk cilvēks varētu izvēlēties, kur atrast sev interesējošo sadaļu interneta portālā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arulmjoseph.com/12-must-features-best-online-news-portal-design/|title=12 Must-have Features Of A Best Online News Portal Design|website=Freelance web designer|access-date=2019-12-01|date=2017-11-09|language=en-US}}</ref> == Vēsture == Portālu intensīvo attīstību sekmē programmatūras produkti (portālu risinājumi), kas palīdz apvienot vienā kopējā telpā informāciju no dažādiem avotiem. Šie risinājumi ir saistīti ar: * vienotas ieejas tehnoloģijas esamību ''([[vienota ieejas tehnoloģija|Single Sign On]])'', kad lietotājs var pāriet no vienas sadaļas uz citu, neveicot atkārtotu autorizāciju; * [[dati|datu]] pārraides organizēšanu starp dažādiem pielikumiem, kas iesaistīti, lietotājam izmantojot portālu; *Tīmekļa portāli, sākot no tīmekļa meklētājprogrammām 1990. gadu sākumā un 1990. gadu vidū attīstoties caur ''Web'' tehnoloģijām, kļuva par nobriedušu modeli 1990. gadu beigās. Šis artikuls salīdzina arī ''Web'' portālus un televizorus ar citiem populāriem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, radio un televizoriem, to auditorijas bāzes un satura plašumam. Tagad līdz ar datu vidējo pieaugumu tīmeklī ir pienācis laiks bibliotekāriem un datorinženieriem sadarboties, lai uzlabotu gan meklēšanas mehānismus, gan datu struktūras efektīvākam un efektīvākam informācijas serverim. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhou|first=Joe|date=Sep 2003|title=A history of Web portals and their development in libraries|url=http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf|journal=Information Technology and Libraries;|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2019|11|28||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191128163422/http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf}}</ref> == Interneta portālu veidi == === Horizontālais portāls (''General portal'') === Horizontālais portāls vai vispārēja rakstura portāls ir portāls, kas ietver daudzveidīgas tematikas un kas piedāvā virkni pēc iespējas dažādāku pakalpojumu, kuri orientēti uz maksimāli plašu auditoriju. Šādi portāli parasti apvieno sevī dažādas funkcijas, piedāvājot daudzveidīgu saturu un pakalpojumus: aktualitātes, finanšu ziņas, laika ziņas, interaktīvas izklaides un spēļu pakalpojumus u.t.t. Horizontāls vai funkcionāls portāls: piedāvā dažādus pakalpojumus, piemēram, meklētājprogrammas, direktorijus, jaunumus, personāla atlasi, personiskās informācijas pārvaldību, iepirkšanos (piemēram, ''[[Yahoo!]]''). === Vertikālais portāls (''Vertical portal'') === Vertikālais portāls ir portāls ar šauru tematisku ievirzi, kas nodrošina dažādus pakalpojumus tīkla lietotājiem ar noteiktām interesēm un kas ir orientēts uz pilnu šaurākas tematikas vai cilvēka darbības sfēras aptveršanu. Vertikāls portāls: nodrošina noteiktu tirgu, piemēram, būvniecību, ar ziņām un citiem pakalpojumiem. === Jauktais portāls (''Blended portal'') === Lai veicinātu izaugsmi, daudzi interneta veikali savas vietnes sāka papildināt ar detalizētu informāciju par precēm un tematiskiem rakstiem, apvienojot [[elektroniskā tirdzniecība|elektronisko tirdzniecību]] ar klasisko [[uzziņa|uzziņu]] pakalpojuma funkciju. === Korporatīvais portāls (''Corporate portal'') === Korporatīvais portāls nodrošina kompānijas darbiniekam un viņu pastāvīgiem partneriem stingri personificētu pieeju kompānijas automatizētas pārvaldes [[sistēma]]i (lēmumu pieņemšanas informācijas sistēma, ekspertu sistēma, kopdarbības sistēma, biznesa procesu vadības sistēma u. tml.) Korporatīva portāla būtība ir atkarīga no tā, kādus mērķus portāla izveidošanā nosaka kompānija. Par korporatīva portāla kopējo pazīmi var būt tikai stingri personificēta pieeja [[informācija]]i un portāla pakalpojumiem. '''Pieejas portāls''': saistīts ar ISP '''Mediju portāls''': Galvenā uzmanība patērētāju vai uzņēmumu ziņām '''Ģeogrāfiskais portāls''': Var būt horizontāls vai vertikāls '''Tirgus vietas portāls''': var būt horizontāls, vertikāls vai ģeogrāfisks '''Meklēšanas portāls''': Galvenais uzsvars ir uz meklēšanu (Google, Ask.. u.c.) '''Multivides veida portāls''': var būt balss vai video un ir apskatāms, kā arī straumējams ar multividi vai lejupielādējot failus (Youtube, Vevo., utt.) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://specialties.bayt.com/en/specialties/q/166665/what-are-the-types-of-portals/|title=What are the types of portals? - Bayt.com Specialties|website=Bayt.com|access-date=2019-12-01|language=en}}</ref> == Fakti == Visā pasaulē internets turpina organizēt lietu plūsmu un dalīšanos informācijā. Tā kā tā arvien vairāk ietekmē gan individuālos patērētājus, gan [[tautsaimniecība|tautsaimniecību]], tā ir kļuvusi par svarīgu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Saskaņā ar 2017. gada aplēsēm visā pasaulē bija 3,9 miljardi interneta lietotāju. Tas veido vairāk nekā pusi no pasaules iedzīvotājiem, jo Ķīnā ir lielākais tiešsaistes iedzīvotāju skaits 829 miljonu lietotāju, tai seko Indija 560 miljonu apmērā un ASV 293 miljonu apmērā. Neskatoties uz to, ka 1 miljards interneta lietotāju ir no Austrumāzijas, angļu valoda ir vispopulārākā valoda tiešsaistē, kas veido 25,2 procentus no visiem pasaules interneta lietotājiem. Otrajā vietā ierindojās ķīniešu valoda ar 19,3%, kam seko spāņu valoda ar 7,9%. 2018. gadā vidējais dienā internetā pavadītais laiks uz vienu iedzīvotāju sasniedza 161 minūti, un eksperti 2021. gadā prognozēja, ka katru dienu interneta lietošana būs 192 minūtes. 2019. gadā interneta lietotāji visā pasaulē savās mobilajās ierīcēs vidēji pavadīja 122 minūtes dienā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot globālo interneta patēriņu, izmantojot portatīvo datoru, kas sasniedza 39 minūtes dienā. Dažas no populārākajām mobilā interneta aktivitātēm ir filmu vai video skatīšanās, e-pasta, sociālo tīklu veidošana, ziņu lasīšana un iepirkšanās. WhatsApp ir vispopulārākā mobilā ziņojumapmaiņas lietotne pasaulē ar 1,6 miljardiem mēneša aktīvo lietotāju, kam cieši seko Facebook Messenger 1,3 miljardu mēnesī aktīvajiem lietotājiem. Tika konstatēts, ka Facebook ir vadošais sociālais tīkls ar 2,4 miljardiem mēneša aktīvo lietotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/topics/1145/internet-usage-worldwide/|title=Topic: Internet usage worldwide|last=cycles|first=This text provides general information Statista assumes no liability for the information given being complete or correct Due to varying update|last2=Text|first2=Statistics Can Display More up-to-Date Data Than Referenced in the|website=www.statista.com|access-date=2019-12-01|language=en}}</ref> == Ārējās saites == * [http://www.wisegeek.com/what-is-a-web-portal.htm Par interneta portālu] {{en ikona}} * [http://www.webopedia.com/TERM/P/portal.html Kas ir interneta portāls?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111222020616/http://www.webopedia.com/TERM/P/portal.html |date={{dat|2011|12|22||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.solus.ru/articles_30.html Kas ir interneta portāls?] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}}https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378720608001353 http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191128163422/http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf |date={{dat|2019|11|28||bez}} }} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Internets]] gsn89nxiki7hqtr5oei6lktxld7ecso 0 199438 4468993 4384046 2026-05-16T16:53:40Z ZANDMANIS 91184 4468993 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste |country = [[ASV]] |name = ASV Armija |native_name = United States Army |image = [[Attēls:Mark of the United States Army.svg|150px|Mark of the United States Army]] |caption = ASV Armijas emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1775|6|14}}<ref>https://web.archive.org/web/20181001214256/https://history.army.mil/html/faq/birth.html</ref> |current_form = |disbanded = |branches = |headquarters = [[Pentagons]], [[Ārlingtonas apgabals]], [[Virdžīnija]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Attēls:Flag of the President of the United States.svg|30px|Flag of the President of the United States]] [[Donalds Tramps]] |commander-in-chief_title = [[ASV prezidentu uzskaitījums|Augstākais virspavēlnieks]] |minister = [[Attēls:Flag of the United States Secretary of Defense.svg|30px|Flag of the United States Secretary of Defense]] [[Pīts Hegsets]] |minister_title = [[ASV aizsardzības sekretārs]] |commander = [[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Army.svg|30px|Flag of the Chief of Staff of the United States Army]][[Rendijs Džordžs]] |commander_title = [[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks]] <!-- Personālsastāvs --> |age = |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = 452 689 (2023) |ranked = |reserve = 176 968<ref>"Department of Defense: Selected Reserves by Rank/Grade". Defense Manpower Data Center. 31 July 2023. Retrieved 14 September 2023.</ref> |deployed = |amount = |percent_GDP = |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[ASV militāro akciju uzskaitījums]] |ranks = }} [[Attēls:Emblem of the United States Department of the Army.svg|thumb|Armijas departamenta emblēma]] '''ASV Armija''' jeb '''Savienoto Valstu Armija''' ({{val|en|United States Army}}) ir viena no piecām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Bruņotie spēki|Bruņoto spēku]] daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem. Tā ir galvenā bruņoto spēku daļa, kas atbild par sauszemes militārajām operācijām. Šī ir lielākā un vecākā ASV bruņoto spēku daļa. ASV Armiju izveidoja {{dat|1775|6|14||bez}}.<ref name="Army_birth">{{Tīmekļa atsauce| publisher = [[United States Army Center of Military History]]| url = http://www.history.army.mil/html/faq/birth.html| title = 14 June: The Birthday of the U.S. Army| accessdate = 2011-07-01| archive-date = 2018-10-01| archive-url = https://web.archive.org/web/20181001214256/https://history.army.mil/html/faq/birth.html}} an excerpt from Robert Wright, ''The Continental Army''</ref> 2023. gadā ASV Armijai bija 452 689 cilvēku liels aktīvais personāls.<ref>Defense Manpower Data Center- Monthly Strength Summary". Defense Manpower Data Center. Retrieved 14 September 2023.</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Kontinentālā armija}} === Armijas pirmsākumi === ASV Armijas vēsture aizsākās 1775. gadā kā daļa no [[ASV bruņotie spēki|ASV bruņotajiem spēkiem]]. Armijas galvenais pienākums ir bijis cīnīties sauszemes karadarbībā un novērst ienaidnieku militāro okupāciju. [[Inženieru korpusam]] arī bija liela loma upju un ūdenskrātuvju kontrolēšanā Amerikas Savienotajās Valstīs. [[Kontinentālā armija]] tika dibināta, reaģējot uz nepieciešamību pēc profesionāliem karavīriem [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]], lai cīnītos pret iebrūkošo britu armiju. === Armija 19. gadsimtā === ==== Amerikas pilsoņu karš ==== {{Pamatraksts|Savienības armija}} Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais karš ASV upuru skaita ziņā. Pēc tam, kad lielākā daļa vergu štatu, kas atrodas ASV dienvidos, izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas valstis]], [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas valstu armija]], kuru vadīja bijušie ASV Armijas virsnieki, mobilizēja lielu daļu dienvidu balto vīriešu. Amerikas Savienoto Valstu spēki ("Savienība" vai "Ziemeļi") izveidoja [[Savienības armija|Savienības armiju]], kas sastāv no neliela regulārās armijas vienību korpusa un liela brīvprātīgo vienību kopuma, kas izveidota no visiem ziemeļu un dienvidu štatiem, izņemot Dienvidkarolīnu. Pirmos divus kara gadus konfederācijas spēkiem labi veicās kaujās, bet tie zaudēja kontroli pār robežas štatiem.<ref>McPherson, James M., ed. The Atlas of the Civil War, (Philadelphia, PA, 2010)</ref> Konfederātiem bija priekšrocība aizstāvēt lielu teritoriju apgabalā, kurā slimības izraisīja divreiz vairāk nāves gadījumu nekā kaujas darbība. Savienības spēki īstenoja stratēģiju, kā sagrābt piekrasti, bloķēt ostas un pārņemt kontroli pār upju sistēmām. Līdz 1863. gadam konfederācija tika ekonomiski nožņaugta. Tās austrumu armijas cīnījās labi, bet rietumu armijas tika uzvarētas vienu pēc otra, līdz savienības spēki 1862. gadā ieņēma Ņūorleānu kopā ar rajoniem ap Tenesī upi. 1862. - 1863. gada [[Viksburgas kampaņā]] ģenerālis [[Uliss Grānts]] sagrāba [[Misisipi upe|Misisipi upi]] un nogrieza konfederātiem dienvidrietumu teritorijas. Grants pārņēma Savienības spēku vadību 1864. gadā un pēc virknes kauju ar ļoti smagiem zaudējumiem, viņam bija izdevies aplenkt ģenerāļa [[Roberts Lī]] spēkus [[Ričmonda|Ričmondā]], pa to laiku ģenerālis [[Viljams Šērmens]] sagrāba [[Atlanta|Atlantu]] un veica [[maršu cauri Džordžijai]] un Karolīnai. Konfederācijas galvaspilsēta tika pamesta 1865. gada aprīlī, un Lī pēc tam ar savu armiju padevās pie Apotomaksas tiesas nama. Visas pārējās konfederācijas armijas arī pārtrauca pretestību, un dažu mēnešu laikā padevās. == Karaspēka veidi un funkcionālās jomas == {|class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ASV armijas militāro vienību veidi !Karaspēka veids !Emblēma un krāsas !style="background:#25185d; color:white;"| !Karaspēka veids !Emblēma un krāsas !style="background:#25185d; color:white;"| !colspan="2"|Funkcionālās jomas |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas vervēšanas korpuss|Vervēšanas korpuss]] (AC) |style="background:black;"|[[file:Acquisition-Corps-Branch-In.png|x50px]] !style="background:#25185d;"| |[[ASV armijas pretgaisa aizsardzības artilērija|PAA artilērija]] (AD) |style="background:#ff2400;|[[file:USAADA-BRANCH.svg|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Informācijas tīklu projektēšana (FA 26) |- |[[ASV armijas ģenerāladjutanta korpuss|Ģenerāladjutanta korpuss]] (AG) <br>''ieskaitot [[ASV armijas militārie orķestri|Militārie orķestri]] (AB)'' |style="background:navy; border:5px groove #ff2400;"|[[file:AdjGenBC.svg|x45px]] [[file:ArmyBand Collar Brass.PNG|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas bruņutanku spēki|Bruņutanku spēki]] (AR) <br>''ieskaitot [[ASV kavalērija|kavalēriju]] (CV)'' |style="background:yellow; color:black;"|[[file:Armor-Branch-Insignia.png|x40px]] [[file:US-Cavalry-Branch-Insignia.png|x33px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Informācijas operācijas (ASV)|Informācijas operācijas]] (FA 30) |- |[[ASV armijas aviācija|Armijas aviācija]] (AV) |style="background:#4166f5; border:5px groove #FF7F00;"|[[file:US Army Aviation Branch Insignia.svg|x48px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |Civilo lietu korpuss (CA) |style="background:purple; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Civil Affairs.png|40px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Stratēģiskā izlūkošana (FA 34) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas kapelānu korpuss|Kapelānu korpuss]] (CH) |style=background:black;"|[[file:ChristChaplainBC.gif|x40px]] [[file:JewishChaplainBC.gif|x42px]] [[file:US Army Hindu Faith Branch Insignia.png|x45px]] <br>[[file:BuddhistChaplainBC.gif|x42px]] [[file:MuslimChaplainBC.gif|x40px]] [[file:ChaplainAsstBC.gif|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas ķīmiskais korpuss|Ķīmiskais korpuss]] (CM) |style="background:#0047AB; border:5px groove #FFDF00;"|[[file:Chemical Branch Insignia.svg|x28px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Kosmiskās operācijas (FA 40) |- |[[ASV armijas kiberdrošības spēki|Kiberdrošības spēki]] (CY) |style="background:gray; border:5px groove black;"|[[file:US Army Cyber Branch Insignia.png|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas zobārstniecības pavēlniecība|Zobārstniecības pavēlniecība]] (DC) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Dental.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Sabiedriskās attiecības]] (FA 46) |- |[[ASV armijas inženieru korpuss|Inženieru korpuss]] (EN) |style="background:#FF2400; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Engineer Branch Insignia.png|x35px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas lauka artilērija|Lauka artilērija]] (FA) |style="background:#FF2400;"|[[file:USA - Army Field Artillery Insignia.png|x40px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Akadēmiskie mācībspēki (FA 47) |- |[[ASV armijas finanšu korpuss|Finanšu korpuss]] (FI) |style="background:#D3D3D3; border:5px groove #FFDF00;"|[[file:USA - Army Finance Corps.png|x40px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas kājnieki|Kājnieki]] (IN) |style="background:#A2e3e8;"|[[file:USA - Army Infantry Insignia.png|x38px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Ārlietu darbinieks (FA 48) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas ģenerālinspektora birojs]] (IG)<br>(''Office of the Inspector General of the United States Army'') |style="background:navy; border:5px groove lightblue;"|[[file:USA - Inspector General Branch Insignia.png|x38px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas loģistikas nodrošinājums|Loģistika un tehniskais atbalsts]] (LG) |style="background: #BF1238; border:5px groove #CD7F32;"|[[file:USA - Logistics Branch Insignia.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Operāciju izpēte/Sistēmu analīze (FA 49) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas augstāko tiesnešu korpuss|Augstāko tiesnešu korpuss]] (JA)<br>(''Judge Advocate General's Corps'') |style="background:navy; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:JAGC Staff Corps Insignia Army.gif|x35px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas militārās izlūkošanas korpuss|Militārās izlūkošanas korpuss]] (MI) |style="background:#1E90FF; border:5px groove #D3D3D3;"|[[file:MI Corps Insignia.svg|x55px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Spēka menedžments (FA 50) |- |[[ASV armijas medicīnas korpuss|Medicīnas korpuss]] (MC) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Corps.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Army Medical Department (United States)#Medical Service Corps (MS)|Medicīniskā dienesta korpuss]] (MS) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Specialist Corps.png|x49px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Vervēšana (FA 51) |- |[[ASV armijas Militārās policijas korpuss|Militārās policijas korpuss]] (MP) |style="background:green; border:5px groove yellow;"|[[file:USAMPC-Branch-Insignia.png|x38px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas medmāsu korpuss|Medmāsu korpuss]] (AN) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Nurse.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Modelēšanas operācijas (FA 57) |- |[[Psiholoģiskās operācijas (ASV)|Psiholoģiskās operācijas]] (PO) |style="background:#4F7942; border:5px groove #D3D3D3;"|[[file:USA - Psych Ops Branch Insignia.png|50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |Medicīnas speciālistu korpuss (SP) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Specialist.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Armijas mārketings (FA 58)<ref>[https://www.army.mil/article/231034/new_marketing_job_lets_officers_steward_army_brand New marketing job lets officers steward Army brand] {{Wayback|url=https://www.army.mil/article/231034/new_marketing_job_lets_officers_steward_army_brand |date=20221016000736 }}, Army.mil, by Thomas Brading (Army News Service), dated 16 December 2019, last accessed 1 January 2020</ref> |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas apgādes korpuss|Apgādes korpuss]] (QM) |style="background:#F0DC82;"|[[file:USA - Quartermaster Corps Branch Insignia.png|x42px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[Personāla speciālistu korpuss]] (SS)<br>(tikai armija un [[ASV armijas Nacionālā gvarde|Armijas NG]]) |style="background:green;"|[[file:StaffSpecUSAR ARNGBC.gif|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Medicīnas pakalpojumi (FA 70) |- |[[ASV armijas speciālo uzdevumu spēki|Speciālo uzdevumu spēki]] (SF) |style="background:#004B49;"|[[file:USA - Special Forces Branch Insignia.png|x35px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas munīcijas korpuss|Munīcijas korpuss]] (OD) |style="background:crimson; border:5px groove yellow;"|[[file:Ordnance Branch Insignia.svg|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Laboratorijas zinātnes (FA 71) |- |[[ASV armijas veterinārais korpuss|Veterinārais korpuss]] (VC) |style="background:maroon; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Veterinary.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |Sabiedriskās attiecības (PA)<br>(''Public Affairs'') |style="background:#008080; border:5px groove yellow;"|[[file:PublicAffairsBC.svg|45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Preventīvās medicīnas zinātnes (FA 72) |- |[[ASV armijas transporta korpuss|Transporta korpuss]] (TC) |style="background:#B22222; border:5px groove #FFDF00;"|[[file:USA - Transportation Corps Branch Insignia.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas sakaru korpuss|Sakaru korpuss]] (SC) |style="background:#FF7F00; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:Insignia signal.svg|x40px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Uzvedības zinātnes(FA 73) |- !colspan="8"|''Speciālo vienību zīmotnes (noteiktiem unikāliem dienesta uzdevumiem)'' |- |[[Nacionālās gvardes birojs]] (NGB) |style="background:darkblue;"|[[file:NatlGuardBureauBC.gif|50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |Ģenerālštābs |style="background:#000000; border:5px groove #FFD700;"|[[file:USA - Army General Staff Branch Insignia.png|50px]] !style="background:#25185d; color:#FFFFFF;"| |[[ASV Kara akadēmija|Kara akadēmijas štābs]] |style="background:white;"|[[file:US Military Academy Staff Insignia.png|x50px]] |- |[[Bruņoto spēku kapelānu centrs|Kapelāns kadets]] |style=background:black;"|[[file:Chaplain Candidate Branch Insignia.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Virsnieku kadetu skola (ASV))|Virsnieks kadets]] |style="background:white;"|[[file:US Army Officer Candidate Insignia.png|75px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Vorentvirsnieku kadetu skola (ASV))|Vorentvirsnieks kadets]] |style="background:white;"|[[file:US Army Warrant Officer Candidate Insignia.png|75px]] |- |colspan="5"|[[Adjutants]]<br>[[file:Lapel insignia of an aide-de-camp to a U.S. Army Brigadier General.jpg|45px]] [[file:MajGenAide.jpg|45px]] [[file:LtGenAide.jpg|45px]] [[file:GenAide.jpg|45px]] [[file:GA-Aide.GIF|45px]] [[file:Branch insignia, Aide to Vice Chief, National Guard Bureau.jpg|45px]] [[file:Branch insignia, Aide to Chief, National Guard Bureau.jpg|45px]] [[file:Aide VCoS-Army BC.png|45px]] [[file:AideCoSArmyBC.gif|45px]] [[file:Aide UnderSec-Army BC.png|45px]] [[file:AideSecyArmyBC.gif|45px]] [[file:Aide VJCoS BC.png|45px]] [[file:AideJCoSBC.gif|45px]] [[file:AideSecyDefenseBC.gif|45px]] [[file:Aide-de-camp insignia for VP aide.gif|45px]] [[file:AidePOTUSBC.gif|45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Старший советник по призыву]] (SEA)<br>[[file:USA - Army Immaterial Command Insignia.png|x44px]] [[file:Sma-bos.jpg|x45px]] [[file:SEAC-collar1.jpg|x45px]] |} == Skatīt arī == * [[ASV Armijas Otrā pasaules kara militārā aprīkojuma saraksts]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Armija| ]] rkxc4x7mm2wtan87tri8xk784chgt9r 4468994 4468993 2026-05-16T16:55:16Z ZANDMANIS 91184 /* Karaspēka veidi un funkcionālās jomas */ 4468994 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste |country = [[ASV]] |name = ASV Armija |native_name = United States Army |image = [[Attēls:Mark of the United States Army.svg|150px|Mark of the United States Army]] |caption = ASV Armijas emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1775|6|14}}<ref>https://web.archive.org/web/20181001214256/https://history.army.mil/html/faq/birth.html</ref> |current_form = |disbanded = |branches = |headquarters = [[Pentagons]], [[Ārlingtonas apgabals]], [[Virdžīnija]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Attēls:Flag of the President of the United States.svg|30px|Flag of the President of the United States]] [[Donalds Tramps]] |commander-in-chief_title = [[ASV prezidentu uzskaitījums|Augstākais virspavēlnieks]] |minister = [[Attēls:Flag of the United States Secretary of Defense.svg|30px|Flag of the United States Secretary of Defense]] [[Pīts Hegsets]] |minister_title = [[ASV aizsardzības sekretārs]] |commander = [[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Army.svg|30px|Flag of the Chief of Staff of the United States Army]][[Rendijs Džordžs]] |commander_title = [[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks]] <!-- Personālsastāvs --> |age = |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = 452 689 (2023) |ranked = |reserve = 176 968<ref>"Department of Defense: Selected Reserves by Rank/Grade". Defense Manpower Data Center. 31 July 2023. Retrieved 14 September 2023.</ref> |deployed = |amount = |percent_GDP = |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[ASV militāro akciju uzskaitījums]] |ranks = }} [[Attēls:Emblem of the United States Department of the Army.svg|thumb|Armijas departamenta emblēma]] '''ASV Armija''' jeb '''Savienoto Valstu Armija''' ({{val|en|United States Army}}) ir viena no piecām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Bruņotie spēki|Bruņoto spēku]] daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem. Tā ir galvenā bruņoto spēku daļa, kas atbild par sauszemes militārajām operācijām. Šī ir lielākā un vecākā ASV bruņoto spēku daļa. ASV Armiju izveidoja {{dat|1775|6|14||bez}}.<ref name="Army_birth">{{Tīmekļa atsauce| publisher = [[United States Army Center of Military History]]| url = http://www.history.army.mil/html/faq/birth.html| title = 14 June: The Birthday of the U.S. Army| accessdate = 2011-07-01| archive-date = 2018-10-01| archive-url = https://web.archive.org/web/20181001214256/https://history.army.mil/html/faq/birth.html}} an excerpt from Robert Wright, ''The Continental Army''</ref> 2023. gadā ASV Armijai bija 452 689 cilvēku liels aktīvais personāls.<ref>Defense Manpower Data Center- Monthly Strength Summary". Defense Manpower Data Center. Retrieved 14 September 2023.</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Kontinentālā armija}} === Armijas pirmsākumi === ASV Armijas vēsture aizsākās 1775. gadā kā daļa no [[ASV bruņotie spēki|ASV bruņotajiem spēkiem]]. Armijas galvenais pienākums ir bijis cīnīties sauszemes karadarbībā un novērst ienaidnieku militāro okupāciju. [[Inženieru korpusam]] arī bija liela loma upju un ūdenskrātuvju kontrolēšanā Amerikas Savienotajās Valstīs. [[Kontinentālā armija]] tika dibināta, reaģējot uz nepieciešamību pēc profesionāliem karavīriem [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]], lai cīnītos pret iebrūkošo britu armiju. === Armija 19. gadsimtā === ==== Amerikas pilsoņu karš ==== {{Pamatraksts|Savienības armija}} Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais karš ASV upuru skaita ziņā. Pēc tam, kad lielākā daļa vergu štatu, kas atrodas ASV dienvidos, izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas valstis]], [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas valstu armija]], kuru vadīja bijušie ASV Armijas virsnieki, mobilizēja lielu daļu dienvidu balto vīriešu. Amerikas Savienoto Valstu spēki ("Savienība" vai "Ziemeļi") izveidoja [[Savienības armija|Savienības armiju]], kas sastāv no neliela regulārās armijas vienību korpusa un liela brīvprātīgo vienību kopuma, kas izveidota no visiem ziemeļu un dienvidu štatiem, izņemot Dienvidkarolīnu. Pirmos divus kara gadus konfederācijas spēkiem labi veicās kaujās, bet tie zaudēja kontroli pār robežas štatiem.<ref>McPherson, James M., ed. The Atlas of the Civil War, (Philadelphia, PA, 2010)</ref> Konfederātiem bija priekšrocība aizstāvēt lielu teritoriju apgabalā, kurā slimības izraisīja divreiz vairāk nāves gadījumu nekā kaujas darbība. Savienības spēki īstenoja stratēģiju, kā sagrābt piekrasti, bloķēt ostas un pārņemt kontroli pār upju sistēmām. Līdz 1863. gadam konfederācija tika ekonomiski nožņaugta. Tās austrumu armijas cīnījās labi, bet rietumu armijas tika uzvarētas vienu pēc otra, līdz savienības spēki 1862. gadā ieņēma Ņūorleānu kopā ar rajoniem ap Tenesī upi. 1862. - 1863. gada [[Viksburgas kampaņā]] ģenerālis [[Uliss Grānts]] sagrāba [[Misisipi upe|Misisipi upi]] un nogrieza konfederātiem dienvidrietumu teritorijas. Grants pārņēma Savienības spēku vadību 1864. gadā un pēc virknes kauju ar ļoti smagiem zaudējumiem, viņam bija izdevies aplenkt ģenerāļa [[Roberts Lī]] spēkus [[Ričmonda|Ričmondā]], pa to laiku ģenerālis [[Viljams Šērmens]] sagrāba [[Atlanta|Atlantu]] un veica [[maršu cauri Džordžijai]] un Karolīnai. Konfederācijas galvaspilsēta tika pamesta 1865. gada aprīlī, un Lī pēc tam ar savu armiju padevās pie Apotomaksas tiesas nama. Visas pārējās konfederācijas armijas arī pārtrauca pretestību, un dažu mēnešu laikā padevās. == Karaspēka veidi un funkcionālās jomas == {|class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ASV armijas militāro vienību veidi !Karaspēka veids !Emblēma un krāsas !style="background:#25185d; color:white;"| !Karaspēka veids !Emblēma un krāsas !style="background:#25185d; color:white;"| !colspan="2"|Funkcionālās jomas |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas vervēšanas korpuss|Vervēšanas korpuss]] (AC) |style="background:black;"|[[file:Acquisition-Corps-Branch-In.png|x50px]] !style="background:#25185d;"| |[[ASV armijas pretgaisa aizsardzības artilērija|PAA artilērija]] (AD) |style="background:#ff2400;|[[file:USAADA-BRANCH.svg|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Informācijas tīklu projektēšana (FA 26) |- |[[ASV armijas ģenerāladjutanta korpuss|Ģenerāladjutanta korpuss]] (AG) <br>''ieskaitot [[ASV armijas militārie orķestri|Militārie orķestri]] (AB)'' |style="background:navy; border:5px groove #ff2400;"|[[file:AdjGenBC.svg|x45px]] [[file:ArmyBand Collar Brass.PNG|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas bruņutanku spēki|Bruņutanku spēki]] (AR) <br>''ieskaitot [[ASV kavalērija|kavalēriju]] (CV)'' |style="background:yellow; color:black;"|[[file:Armor-Branch-Insignia.png|x40px]] [[file:US-Cavalry-Branch-Insignia.png|x33px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Informācijas operācijas (ASV)|Informācijas operācijas]] (FA 30) |- |[[ASV armijas aviācija|Armijas aviācija]] (AV) |style="background:#4166f5; border:5px groove #FF7F00;"|[[file:US Army Aviation Branch Insignia.svg|x48px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |Civilo lietu korpuss (CA) |style="background:purple; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Civil Affairs.png|40px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Stratēģiskā izlūkošana (FA 34) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas kapelānu korpuss|Kapelānu korpuss]] (CH) |style=background:black;"|[[file:ChristChaplainBC.gif|x40px]] [[file:JewishChaplainBC.gif|x42px]] [[file:US Army Hindu Faith Branch Insignia.png|x45px]] <br>[[file:BuddhistChaplainBC.gif|x42px]] [[file:MuslimChaplainBC.gif|x40px]] [[file:ChaplainAsstBC.gif|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas ķīmiskais korpuss|Ķīmiskais korpuss]] (CM) |style="background:#0047AB; border:5px groove #FFDF00;"|[[file:Chemical Branch Insignia.svg|x28px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Kosmiskās operācijas (FA 40) |- |[[ASV armijas kiberdrošības spēki|Kiberdrošības spēki]] (CY) |style="background:gray; border:5px groove black;"|[[file:US Army Cyber Branch Insignia.png|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas zobārstniecības pavēlniecība|Zobārstniecības pavēlniecība]] (DC) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Dental.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Sabiedriskās attiecības]] (FA 46) |- |[[ASV armijas inženieru korpuss|Inženieru korpuss]] (EN) |style="background:#FF2400; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Engineer Branch Insignia.png|x35px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas lauka artilērija|Lauka artilērija]] (FA) |style="background:#FF2400;"|[[file:USA - Army Field Artillery Insignia.png|x40px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Akadēmiskie mācībspēki (FA 47) |- |[[ASV armijas finanšu korpuss|Finanšu korpuss]] (FI) |style="background:#D3D3D3; border:5px groove #FFDF00;"|[[file:USA - Army Finance Corps.png|x40px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas kājnieki|Kājnieki]] (IN) |style="background:#A2e3e8;"|[[file:USA - Army Infantry Insignia.png|x38px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Ārlietu darbinieks (FA 48) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas ģenerālinspektora birojs]] (IG)<br>(''Office of the Inspector General of the United States Army'') |style="background:navy; border:5px groove lightblue;"|[[file:USA - Inspector General Branch Insignia.png|x38px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas loģistikas nodrošinājums|Loģistika un tehniskais atbalsts]] (LG) |style="background: #BF1238; border:5px groove #CD7F32;"|[[file:USA - Logistics Branch Insignia.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Operāciju izpēte/Sistēmu analīze (FA 49) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas augstāko tiesnešu korpuss|Augstāko tiesnešu korpuss]] (JA)<br>(''Judge Advocate General's Corps'') |style="background:navy; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:JAGC Staff Corps Insignia Army.gif|x35px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas militārās izlūkošanas korpuss|Militārās izlūkošanas korpuss]] (MI) |style="background:#1E90FF; border:5px groove #D3D3D3;"|[[file:MI Corps Insignia.svg|x55px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Spēka menedžments (FA 50) |- |[[ASV armijas medicīnas korpuss|Medicīnas korpuss]] (MC) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Corps.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Army Medical Department (United States)#Medical Service Corps (MS)|Medicīniskā dienesta korpuss]] (MS) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Specialist Corps.png|x49px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Vervēšana (FA 51) |- |[[ASV armijas Militārās policijas korpuss|Militārās policijas korpuss]] (MP) |style="background:green; border:5px groove yellow;"|[[file:USAMPC-Branch-Insignia.png|x38px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas medmāsu korpuss|Medmāsu korpuss]] (AN) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Nurse.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Modelēšanas operācijas (FA 57) |- |[[Psiholoģiskās operācijas (ASV)|Psiholoģiskās operācijas]] (PO) |style="background:#4F7942; border:5px groove #D3D3D3;"|[[file:USA - Psych Ops Branch Insignia.png|50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |Medicīnas speciālistu korpuss (SP) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Specialist.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Armijas mārketings (FA 58)<ref>[https://www.army.mil/article/231034/new_marketing_job_lets_officers_steward_army_brand New marketing job lets officers steward Army brand] {{Wayback|url=https://www.army.mil/article/231034/new_marketing_job_lets_officers_steward_army_brand |date=20221016000736 }}, Army.mil, by Thomas Brading (Army News Service), dated 16 December 2019, last accessed 1 January 2020</ref> |- |[[Amerikas Savienoto Valstu armijas apgādes korpuss|Apgādes korpuss]] (QM) |style="background:#F0DC82;"|[[file:USA - Quartermaster Corps Branch Insignia.png|x42px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[Personāla speciālistu korpuss]] (SS)<br>(tikai armija un [[ASV armijas Nacionālā gvarde|Armijas NG]]) |style="background:green;"|[[file:StaffSpecUSAR ARNGBC.gif|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Medicīnas pakalpojumi (FA 70) |- |[[ASV armijas speciālo uzdevumu spēki|Speciālo uzdevumu spēki]] (SF) |style="background:#004B49;"|[[file:USA - Special Forces Branch Insignia.png|x35px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas munīcijas korpuss|Munīcijas korpuss]] (OD) |style="background:crimson; border:5px groove yellow;"|[[file:Ordnance Branch Insignia.svg|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Laboratorijas zinātnes (FA 71) |- |[[ASV armijas veterinārais korpuss|Veterinārais korpuss]] (VC) |style="background:maroon; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:USA - Army Medical Veterinary.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |Sabiedriskās attiecības (PA)<br>(''Public Affairs'') |style="background:#008080; border:5px groove yellow;"|[[file:PublicAffairsBC.svg|45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Preventīvās medicīnas zinātnes (FA 72) |- |[[ASV armijas transporta korpuss|Transporta korpuss]] (TC) |style="background:#B22222; border:5px groove #FFDF00;"|[[file:USA - Transportation Corps Branch Insignia.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV armijas sakaru korpuss|Sakaru korpuss]] (SC) |style="background:#FF7F00; border:5px groove #FFFFFF;"|[[file:Insignia signal.svg|x40px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Uzvedības zinātnes(FA 73) |- !colspan="8"|''Speciālo vienību zīmotnes (noteiktiem unikāliem dienesta uzdevumiem)'' |- |[[Nacionālās gvardes birojs]] (NGB) |style="background:darkblue;"|[[file:NatlGuardBureauBC.gif|50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |Ģenerālštābs |style="background:#000000; border:5px groove #FFD700;"|[[file:USA - Army General Staff Branch Insignia.png|50px]] !style="background:#25185d; color:#FFFFFF;"| |[[ASV Kara akadēmija|Kara akadēmijas štābs]] |style="background:white;"|[[file:US Military Academy Staff Insignia.png|x50px]] |- |[[Bruņoto spēku kapelānu centrs|Kapelāns kadets]] |style=background:black;"|[[file:Chaplain Candidate Branch Insignia.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Virsnieku kadetu skola (ASV))|Virsnieks kadets]] |style="background:white;"|[[file:US Army Officer Candidate Insignia.png|75px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Vorentvirsnieku kadetu skola (ASV))|Vorentvirsnieks kadets]] |style="background:white;"|[[file:US Army Warrant Officer Candidate Insignia.png|75px]] |- |colspan="5"|[[Adjutants]]<br>[[file:Lapel insignia of an aide-de-camp to a U.S. Army Brigadier General.jpg|45px]] [[file:MajGenAide.jpg|45px]] [[file:LtGenAide.jpg|45px]] [[file:GenAide.jpg|45px]] [[file:GA-Aide.GIF|45px]] [[file:Branch insignia, Aide to Vice Chief, National Guard Bureau.jpg|45px]] [[file:Branch insignia, Aide to Chief, National Guard Bureau.jpg|45px]] [[file:Aide VCoS-Army BC.png|45px]] [[file:AideCoSArmyBC.gif|45px]] [[file:Aide UnderSec-Army BC.png|45px]] [[file:AideSecyArmyBC.gif|45px]] [[file:Aide VJCoS BC.png|45px]] [[file:AideJCoSBC.gif|45px]] [[file:AideSecyDefenseBC.gif|45px]] [[file:Aide-de-camp insignia for VP aide.gif|45px]] [[file:AidePOTUSBC.gif|45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Vecākais padomnieks iesaukšanas jautājumos]] (SEA)<br>[[file:USA - Army Immaterial Command Insignia.png|x44px]] [[file:Sma-bos.jpg|x45px]] [[file:SEAC-collar1.jpg|x45px]] |} == Skatīt arī == * [[ASV Armijas Otrā pasaules kara militārā aprīkojuma saraksts]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Armija| ]] 6qk1no5b4ka2gs44j78hlbhm755shfz 0 202716 4469363 4452371 2026-05-17T08:33:57Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4469363 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Marijampoles pašvaldība | native_name = | image_skyline =Varnupiai piliakalnis 20080722.JPG | imagesize = | image_caption = Varnupju pilskalns | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag ={{#property:P41}} | image_shield ={{#property:P94}} | image_map = Marijampole in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | area_total_km2 = 755 | population_total = 53906 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Marijampole]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 6 seņūnijas | p1 = [[Deguču seņūnija]] | p2 = | p3 = [[Igļaukas seņūnija]] | p4 = [[Ļudvinavas seņūnija]] | p5 = [[Marijampoles pilsētas seņūnija]] | p6 = [[Mokolu seņūnija]] | p7 = [[Patašines seņūnija]] | p8 = [[Sasnavas seņūnija]] | p9 = | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,1 %) | website = {{url|http://www.marijampole.lt/}}|official_name=''Marijampolės savivaldybė''|shield_size=75px|subdivision_type1=Apriņķis|subdivision_name1=[[Marijampoles apriņķis]]}} '''Marijampoles pašvaldība''' ({{val-lt|Marijampolės savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Pašvaldība atrodas [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķī]], vēsturiskajā [[Suvalkija]]s novadā. Tā robežojas ar Lietuvas [[Kazlu Rūdas pašvaldība|Kazlu Rūdas]], [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajona]], [[Alītas rajona pašvaldība|Alītas rajona]], [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona]], [[Kalvarijas pašvaldība|Kalvarijas]] un [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsēta !Miesti !Ciemi |- |[[Igļaukas seņūnija]] |[[Igļauka]] |2600 |156,72 |– |[[Daukši]], [[Gudeļi (Lietuva)|Gudeļi]], [[Igļauka]] |67 |- |[[Ļudvinavas seņūnija]] |[[Ļudvinava]] |4734 |169,56 |– |[[Ļudvinava]] |50 |- |Marijampoles pilsētas seņūnija |[[Marijampole]] |36240 |23,45 |[[Marijampole]] |– |– |- |[[Mokolu seņūnija]] |[[Marijampole]] |5344 |164,1 |– |[[Šunski]] |57 |- |[[Patašines seņūnija]] |[[Marijampole]] |3140 |109,05 |– |[[Iglišķēļi]] |41 |- |[[Sasnavas seņūnija]] |[[Sasnava]] |3181 |131,99 |– |[[Sasnava]] |56 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Marijampoles}} [[Kategorija:Marijampoles pašvaldība| ]] 3eebwxt2htf9boyl9jb8q5abw2db4t3 0 212812 4468965 4465302 2026-05-16T14:08:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468965 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|vanagu dzimtas putniem|mitoloģisku būtni|Grifs (mitoloģija)}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Gyps africanus Torgos tracheliotus.jpg | att_nosaukums = Pa kreisi [[Āfrikas ausainais grifs|Āfrikas ausainie grifi]] (''Torgos tracheliotus''),<br> pa labi [[Āfrikas grifs]] (''Gyps africanus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | dzimta = Accipitridae | dzimta_lv = Vanagu dzimta | apakšdzimta = Aegypiinae |apakšdzimta_lv = Grifu apakšdzimta | apakšdzimta_r = Grifi | binomial = Aegypiinae <small>([[James Lee Peters|Peters]], 1931)</small> | kategorijas = nē }} '''Grifi''' jeb '''maitu lijas,''' '''grifu apakšdzimta''' (''Aegypiinae'') ir [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') [[apakšdzimta]]. Grifu apakšdzimtā ir 13 [[maitas putni|maitas putnu]] sugas, kas iedalītas 6 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]]. Vēl nesenā pagātnē tās bija 9 ģintis, bet trīs no tām tika izdalītas atsevišķā [[Bārdaino grifu apakšdzimta|bārdaino grifu apakšdzimtā]] (''Gypaetinae'').<ref name=perso>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf |title=Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA |access-date={{dat|2014|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110606125031/http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf }}</ref> Grifus mēdz saukt arī par [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] maitas putniem, jo tie visi mājo Vecās pasaules kontinentos: [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] vai [[Eiropa|Eiropā]]. Lai arī [[Latvija|Latvijā]] neligzdo neviena grifu suga, tomēr reizēm ir novērots [[melnais grifs]] (''Aegypius monachus'') un [[baltgalvas grifs]] (''Gyps fulvus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |title=Vanagu dzimta |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110901050701/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |archivedate={{dat|2011|09|01||bez}} }}</ref> ==Izskats un īpašības== [[Attēls:Himalaya vulture (bya rgod ) (2926948182).jpg|thumb|left|220px|[[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis'') ir lielākais no visiem grifiem un otrais lielākais no plēsīgajiem [[maitas putni]]em]] Grifi pamatā pārtiek no mirušiem dzīvniekiem, retu reizi tie uzbrūk slimiem, bet vēl dzīviem upuriem. Tiem ir ļoti laba redze, un barība tiek atrasta izmantojot tikai [[redze|redzi]]. Grifiem ir raksturīga kaila vai viegli apmatota [[galva]], tādējādi šie putni spēj uzturēt tīru galvu, neskatoties uz barošanās veidu. Tiem ir ļoti spēcīga [[kuņģis|kuņģu]] sula, kas spēj sagremot ļoti spēcīgas indes un baktērijas. Lai sterilizētu savas pa maitu sabristās kājas, tie urinē tām tieši virsū.<ref name=rea>[http://www.realmonstrosities.com/2010/10/old-world-vultures.html Old World Vultures]</ref> Visi grifi ir liela auguma putni ar lieliem, platiem spārniem. Lidojot tie izmanto [[gaiss|gaisa]] siltās straumes un ilgstoši planē izplestiem spārniem.<ref name=rea/> Lielākais no visiem grifiem ir [[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis''),<ref name=san>[http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-vulture.html Birds: Vulture]{{Novecojusi saite}}</ref> kura spārnu izplētums sasniedz 3 [[metrs|metrus]] un tā svars ir apmēram 12 [[kilograms|kg]].<ref name=rea/> Atšķirībā no [[Amerikas grifi]]em visām grifu apakšdzimtas sugām ir spēcīgas kājas un asi [[nagi]], līdzīgi kā tas ir pārējām [[vanagu dzimta]]s sugām.<ref name=san/> ===Senajā Ēģiptē=== [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] uzskatīja, ka grifu [[mātīte]]s ir ļoti labas mātes, jo karstajā [[saule|saulē]] tās stundām ilgi stāv [[ligzda|ligzdā]] ar izplestiem [[spārni]]em, veidojot mazuļiem ēnu, kur paslēpties. Mātes dievieti [[Nehbeta|Nehbetu]] Senajā Ēģiptē reprezentē grifs. <hiero>A</hiero> Grifa [[Ēģiptiešu hieroglifi|hieroglifs]] tiek izmantots [[skaņa]]i (''3''), kas ietverta vārdos māte, vecāmāte un valdniece. ==Diklofenaka ietekme== [[diklofenaks|Diklofenaka]] piesārņojums vidē pēdējos 10 gados ir izraisījis 95% grifu populācijas izmiršanu [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Līdz ar to divas vai trīs [[Dienvidāzija]]s grifu sugas ir tuvu izmiršanas robežai.<ref>[http://www.newscientist.com/article/mg19225774.300-painkillers-turned-bird-killers.html Painkillers turned bird killers]</ref> To izraisījis pretsāpju līdzeklis diklofenaks, kuru zemnieki izmanto slimiem, nodzītiem [[vērši]]em, ar kuriem apstrādā [[lauksaimniecība]]s zemi. Lai slimais dzīvnieks joprojām ietu lauku darbos, tiek izmantots medikaments, kas noņem sāpes līdz tā nāvei. Mirušos vēršus zemnieki, kā to darījuši tūkstošiem gadu, atstāj uz lauka, lai tos saplēš grifi. Tomēr lielie putni izrādījās jūtīgi pret diklofenaku un tā ietekmē iet bojā. Šobrīd mirušie [[liellopi]] uz lauka izraisa neskaitāmas [[slimība]]s un pat epidēmijas, jo šajās valstīs vairs nav grifu, kas nokopj maitu, kā arī tie piesaista [[žurkas]] un klejojošos [[suņi|suņus]].<ref>Di Quinzio, M.; McCarthy, A. (2008-02-26). "Rabies risk among travellers". CMAJ 178 (5): 567. doi:10.1503/cmaj.071443</ref> ==Sistemātika== [[Attēls:Black Vulture 1.jpg|thumb|240px|[[Melnais grifs|Melno grifu]] (''Aegypius monachus'') reizēm var novērot [[Latvija|Latvijā]]]] [[Attēls:Gyps fulvus 1 Luc Viatour.jpg|thumb|240px|Lielākā daļa [[baltgalvas grifs|blatgalvas grifu]] (''Gyps fulvus'') mājo [[Spānija|Spānijā]]]] *'''Grifu apakšdzimta''' **[[Āfrikas ausainie grifi]] (''Torgos'') ***[[Āfrikas ausainais grifs]] (''Torgos tracheliotus'') **[[Āfrikas baltgalvas grifi]] (''Trigonoceps'') ***[[Āfrikas baltgalvas grifs]] (''Trigonoceps occipitalis'') **[[Brūnie grifi]] (''Necrosyrtes'') ***[[Brūnais grifs]] (''Necrosyrtes monachus'') **[[Indijas ausainie grifi]] (''Sarcogyps'') ***[[Indijas ausainais grifs]] (''Sarcogyps calvus'') **[[Melnie grifi]] (''Aegypius'') ***[[Melnais grifs]] (''Aegypius monachus'') **[[Tipiskie grifi]] (''Gyps'') ***[[Āfrikas grifs]] (''Gyps africanus'') ***[[Baltgalvas grifs]] (''Gyps fulvus'') ***[[Bengālijas grifs]] (''Gyps bengalensis'') ***[[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis'') ***[[Indijas grifs]] (''Gyps indicus'') ***[[Kāpzemes grifs]] (''Gyps coprotheres'') ***[[Raibais grifs]] (''Gyps rueppelli'') ***[[Tievknābja grifs]] (''Gyps tenuirostris'') ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[https://web.archive.org/web/20130619060625/http://www.environmentalgraffiti.com/news-12-most-magnificent-vultures-world-honest 10 Most Magnificent Vultures on Earth] *[http://ibc.lynxeds.com/family/hawks-eagles-accipitridae Hawks and Eagles (Accipitridae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527064016/http://ibc.lynxeds.com/family/hawks-eagles-accipitridae |date={{dat|2010|05|27||bez}} }} *[http://science.jrank.org/pages/7269/Vultures-Old-World-vultures.html Vultures - Old World Vultures] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120621061234/http://science.jrank.org/pages/7269/Vultures-Old-World-vultures.html |date={{dat|2012|06|21||bez}} }} *[http://www.oiseaux-birds.com/article-old-world-vultures.html The Old World Vultures. These unloved birds!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140709014053/http://www.oiseaux-birds.com/article-old-world-vultures.html |date={{dat|2014|07|09||bez}} }} [[Kategorija:Grifu apakšdzimta| ]] [[Kategorija:Vanagu dzimta]] mdmvmngytu5pch87qeb89ow1rozpe44 0 213894 4468967 3936092 2026-05-16T14:24:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468967 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Grothus herb szlachecki.png|thumb|right|Grothusu dzimtas ģerbonis]] '''Grothusi''' ({{val-de|von Grotthuß}}) ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. == Uzvārda cilme == Leģenda vēsta, ka dzimtas uzvārds cēlies no kāda Teoderika no "lielās mājas" ({{val-la|Theodericus de magna domo}}) pie Nordkirhenes [[Vestfālene|Vestfālenē]], kas pieminēts 1269. gadā un Konrāda no "Lielās mājas" ({{val-la|Conradus de magna domo}}), kas pieminēts 1277. gadā.<ref>[http://books.google.fi/books?id=f38gk6H7hUAC&lpg=PA37&ots=g3u5iQO_Bl&dq=Otto%20von%20Grothaus%20zu%20Cronenburg&pg=PA36#v=onepage&q=Otto%20von%20Grothaus%20zu%20Cronenburg&f=false Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik: Herausgeben von der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. Steffenhagen und Sohn, Mitau, 1894 - 36 lpp.]</ref> Uzvārda rakstība vairāku gadsimtu laikā mainījusies: {{val-de|Grothus, Grotenhus, Grothaus, Grotthuss}}, {{val-pl|Grotuz}}, {{val-ru|Гротгус, Гротус}}. == Vēsture == Zināms, ka 1492. gadā Vācu ordeņa bruņinieks Oto Grothuss (''Otto Groithueß'', miris 1527.) ieradās [[Viruzeme|Viruzemē]], vēlāk ieguva zemes īpašumus toreizējās [[Bauskas fogti|Bauskas fogteja]]s teritorijā [[Zemgale|Zemgalē]] (pie [[Bērstele (ciems)|Bērsteles]] un [[Svitene]]s). 1505. gadā Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] brālis Johans pārdeva viņam savu [[Rundāle]]s zemes īpašumu. Viņa dēls Oto Grothuss (miris 1576.) līdz [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumam bija Livonijas ordeņa sūtnis Maskavā (1554), pēc tam Kurzemes un Zemgales hercoga padomnieks. Precējies ar Elizabeti [[Ungerni-Šternbergi|Ungernu]], viņu trīs dēli (''Diedrich, Christoph, Otto'') bija trīs dzimtas atzaru ciltstēvi. Grothusu dzimta bija imatrikulēta [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]] (1620) un [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes bruņniecībā]]. Pirmā dzimtmuižas kungu māja atradusies [[Īslīce]]s upītes krastā [[Rundāle|Rundālē]]. 1681. gadā Grothusi šo īpašumu pārdeva un 1735. gadā to iegādājās [[Ernests Johans Bīrons]], kas netālu no tās uzcēla [[Rundāles pils|Rundāles pili]]. 1690. gadā Eistafijs Grothuss (''Евстафий Гротгус'') bija [[Žemaitija]]s kastelāns.<ref>[http://semplinski.narod.ru/family.html ДВОРЯНСКИЕ РОДЫ, ПОРОДНИВШИЕСЯ С СЕМПЛИНСКИМИ]</ref> Vēlāk dzimtas atzari uzņemti Krievijas muižniecības sarakstos Minskas un Tveras guberņās. 1862. gada 28. februārī ar Krievijas impērijas Senāta lēmumu Kurzemes Grothusu atzaram piešķīra mantojamu baronu titulu (''барон фон Гротус (Гротгус)''). Daudzi Grothusi ieņēma Kurzemes muižniecības piekšstāvju posteņus, piemēram, barons Ludvigs Grothuss no 1863. gada bija Kurzemes landmaršals, barons Oskars Grothuss 1873. gadā bija [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķa]], bet Nikolajs Grothuss [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] maršals (''Kreismarschall''). == Grothusu muižas == ''Abaushof'' (1705), ''[[Apgulde|Abgulden]]'' (1820–1848), ''Arishof'' (1755–1769), ''[[Vecauces muiža|Alt Autz]]'' (1765), ''Berghoff und Appussen'' (1820–1827), ''[[Berķenes muiža|Groß Bercken]]'' (no 1714), ''Berken'' (1825), ''[[Bērstele|Bersteln]]'', ''Birshoff'' (1628), ''Brunowischek, Buckschenhöfchen'' (līdz 1681), ''Dannenthal, Diensdorf, Doben'' (1819–1831), ''[[Durbe]]n'' (1789–1808),<ref>Erik Thomson, Georg Baron Manteuffel-Szoege: ''Schlösser und Herrensitze im Baltikum.'' Frankfurt a.M. 1959, [http://www.durben-web.de/Research/Origin_Name/Castle/castle.html (englisch)]</ref> ''[[Viesīte|Eckengrafen]]'' (1590–1640), ''Grenzhof'', ''[[Aizputes pilsmuiža|Hasenpoth]]'', ''[[Kapsēde|Kapsehden]]'' (1618), ''Krothen, Krottusch'' (1505), ''Kunden'' (līdz 1690), ''Langenfeldt'' (1765), ''Lambertshof'' (1859), ''Leegen'' (1887–1920), ''Leparnhof'' (1723), ''Lepen'' (1736), ''Libbingen'' (1605–1700), ''Nabben'' (1712–1774), ''Neuhof'' (līdz 1822), ''[[Puzenieki|Pusseneeken]]'' (1854–1938), ''[[Rundāles pils|Ruhental]]'' (1505–1681),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rundale.net/de/vesture/pils-vesture/ |title=Schlossgeschichte |access-date={{dat|2013|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131224040347/http://rundale.net/de/vesture/pils-vesture/ |archivedate={{dat|2013|12|24||bez}} }}</ref> ''[[Snēpeles muiža|Schnepeln]]'', ''[[Svitene|Schwitten]]'' (1505–1788), ''[[Šlokenbekas pils|Schlockenbeck]]'' (1727–1818), ''Sattiken, Schwirkaln'' (1576), ''Seemuppen'' (1760), ''Seppen, [[Sesava|Sessau]]'' (1760), ''Spirgen'' (1799), ''Sturhof'' (1765), ''[[Vaiņode|Wainoden]]'' (1801–1920), ''Suschenhof, Wilkajen'' (1765), ''Zeemalden'' (1576) und [[Ceraukste|Zerrauxt]] (1734) == Slaveni Grothusi == * Johans Gebhards Grothuss, [[Krievijas impērija]]s armijas virsnieks * [[Dītrihs Evalds fon Grothuss]] (1751–1786), komponists un pianists * [[Johans Ulrihs fon Grothuss]] (1753-1815), pēc [[Kurzemes hercogistes aneksija]]s kļuva par Krievijas impērijas galma padomnieku * [[Teodors Grothuss]] (1785-1822), dabaszinātnieks. == Ārējās saites == * [http://runeberg.org/frfinl/0164.html Otto Johan von Grothusen Finland] * [https://web.archive.org/web/20131104072416/http://www.nad.riksarkivet.se/SBL/Presentation.aspx?id=13235 Christian Albrecht Grothusen] * [http://www.eha.ee/vapid/index.php?act=vapp&id=167&lang=de Otto Johann von Grothuss (Grothusen)]{{Novecojusi saite}} * [http://www.adelsvapen.com/genealogi/Grothusen_nr_80 Grothusen nr 80] * [http://www.adelsvapen.com/genealogi/Grothusen_nr_276 Grothusen nr 276] * [http://www.durben-web.de/Research/Origin_Name/Castle/castle.html Castle of Šlokenbeka (Schlockenbeck)] * [http://www.smukumuiza.lv/de/uber-uns/geschichte Smuku muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304130651/http://www.smukumuiza.lv/de/uber-uns/geschichte |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} == Literatūra == * Гротгус, баронский род // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: В 86 томах (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907. * Tadeusz Gajl. Polish Armorial Middle Ages to 20th Century. — Gdańsk, 2007. == Atsauces == {{atsauces}} {{Commonscat|Grotthuss family}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]] cfu6nb6rmttvrsq15oj56pzvc57b8we 0 219678 4469087 4321551 2026-05-16T19:25:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469087 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Hāpsalu | tips = stacija | attēls = Haapsalu raudteejaam 2010.jpg | attēla_apraksts = Hāpsalu stacijas ēka 2010. gadā. | līnijā = | atvērta = 1905 | slēgta = 2004 | citi_nosaukumi = Hapsal <br /> Гапсаль | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts2 = K. Verheims <br/> V. Vestfālens | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 | adrese = Raudtee tn 2 <br/> 90504 Haapsalu <br/> Lääne maakond | latd = 58 | latm = 56 | lats = 17 | latNS = N | longd = 23 | longm = 31 | longs = 56 | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Tallinai =105 }} [[Attēls:Eesti.raudteevõrk.Riisipere–Haapsalu.svg|thumb|250px|Slēgtais dzelzceļa iecirknis Rīzipere—Hāpsalu]] '''Hāpsalu''' ({{val|et|Haapsalu raudteejaam}}) ir bijusī dzelzceļa stacija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lēnes apriņķis|Lēnes apriņķa]] [[Hāpsalu]] pilsētā, kopš 1997. gada Igaunijas dzelzceļa muzejs (''Eesti Raudteemuuseum'').<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.jaam.ee/?lang=et|title=Igaunijas dzelzceļa muzeja Hāpsalā mājas lapa|access-date={{dat|2013|04|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140707112120/http://www.jaam.ee/?lang=et|archivedate={{dat|2014|07|07||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140707112120/http://www.jaam.ee/?lang=et |date={{dat|2014|07|07||bez}} }} {{et ikona}}{{en ikona}}{{ru ikona}}</ref> == Vēsture == === Iecirkņa Keila—Hāpsalu izbūve === Pēc privātā [[Baltijas dzelzceļš|Baltijas dzelzceļa]] izpirkšanas un apvienošanas ar Rīgas—Pleskavas dzelzceļu 1893. gadā, Krievijas Impērijas dzelzceļa administrācija sāka apsvērt iespēju izbūvēt jaunu dzelzceļa iecirkni Keila—Hāpsalu. Šim dzelzceļa iecirknim nebija īpašas ekonomiski stratēģiskas vai militāras nozīmes, pamatā tas tika plānots tieši pasažieru satiksmes nodrošināšanai, it īpaši, ņemot vērā, ka Hāpsalu 19. gadsimtā bija kļuvusi par ievērojamu kūrortpilsētu, tai skaitā to apmeklēja [[Nikolajs II Romanovs|Krievijas imperatora]] ģimene, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] turīgā publika, arī ievērojamais krievu komponists [[Pēteris Čaikovskis]]. 77,5 km (73 [[Versts|verstis]] 150 saženi) garā dzelzceļa iecirkņa izbūves sagatavošanas darbi tika uzsākti 1901. gadā, bet tā faktiskā izbūve tika uzsākta 1904. gadā. Tā paša gada 15. decembrī jaunizbūvētajā dzelzceļa iecirknī jau tika uzsākta pagaidu kravu-pasažieru satiksme. Oficiāli dzelzceļa iecirknis Keila—Hāpsalu ({{val|ru|Кегель-Гапсальскaя железнaя дорогa (КГЖД)}}) ekspluatācijā tika nodots 1905. gada 15. novembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sbchf.narod.ru/02/haapsalu.html|title=sbchf.narod.ru}}{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}</ref> === Iecirkņa ekspluatācija === Sākotnēji dzelzceļa iecirknī bija tikai četras stacijas - III klases stacija [[Rīzipere (stacija)|Rīzenberga]], III klases stacija Risti, V klases stacija Palifere un II klases stacija Hāpsalu. Līdz 1917. gadam Keilas—Hāpsalu dzelzceļa iecirknī tika atklātas vēl trīs jaunas pieturas - [[Vazalemma (stacija)|Vazalemma]], Ellamā un Taebla. Vienlaikus no Hāpsalu stacijas tika izbūvēts 8 km garš dzelzceļa atzars uz Rohekilas ostu. 20. gadsimta 20. — 30. gados Igaunijas dzelzceļš Keilas—Hāpsalu iecirknī atklāja virkni staciju un pieturas punktu — [[Kulna (stacija)|Kulna]], [[Laitse (stacija)|Laitse]], [[Jānika (stacija)|Jānika]], Turba, Metsa, Jākna, Nigula, Ridala, Ūemeiza. 1935. gadā tvaika lokomotīvju vietā maršrutā Tallina—Hāpsalu pirmo reizi Igaunijas vēsturē devās dīzeļvilciens "Lendav Laanlane". 20. gadsimta otrajā pusē maršrutu apkalpoja [[Rīgas Vagonu rūpnīca]]s dīzeļvilcieni. 20. gadsimta 60. gados Keilas—Hāpsalu iecirknī tika uzsākta dzelzceļa elektrifikācija. Pirmais elektrificētais posms Keila—Vazalemma tika nodots ekspluatācijā 1965. gada 15. jūlijā, bet Vazalemma—Rīzipere - 1981. gada 4. septembrī. === Posma Rīzipere—Hāpsalu slēgšana === 20. gadsimta 80. gados starp Hāpsalu un Tallinu kursēja trīs pasažieru vilcienu pāri dienā, kas ceļā pavadīja vidēji 2 stundas, taču jau 1990. gadu sākumā, sakarā ar straujo dzelzceļa infrastruktūras nolietojumu, vilcieniem 105&nbsp;km garais ceļš starp Tallinu un Hāpsalu jau prasīja trīs stundas. Vienlaikus strauji kritās arī dzelzceļa kravu apgrozījums, bet pasažieri neefektīvā transporta līdzekļa vietā izvēlējās autobusu satiksmi. Dzelzceļa iecirkņa uzturēšana valstij sāka prasīt aizvien lielākus zaudējumus, kā rezultātā 1995. gadā tika izlemts slēgt pasažieru vilcienu satiksmi dzelzceļa posmā [[Rīzipere (stacija)|Rīzipere]]—Hāpsalu slēgt. 1995. gada 21. septembrī, rotāts ar egļu zaru vītnēm un uzrakstu — Ardievas Hāpsalu ({{val|et|Hüvasti Haapsalu}}) no Hāpsalu stacijas uz Tallinu ceļā devās pēdējais pasažieru dīzeļvilciens. Dzelzceļa iecirknis tika privatizēts un tas nonāca AS ''Haapsalu Raudtee'' īpašumā. Dzelzceļa iecirkņa pārņemšanas līgumā tika noteikts, ka AS ''Haapsalu Raudtee'' dzelzceļa kravu pārvadājumi jānodrošina 5 gadus. ''Haapsalu Raudtee'' savukārt apņēmās tuvākajā laikā atjaunot arī pasažieru vilcienu satiksmi. Dzelzceļa kravu apgrozījumi tomēr turpināja dramatiski kristies un ''Haapsalu Raudtee'' tā arī nespēja atrast investoru dzelzceļa iecirkņa rekonstrukcijai. Tā rezultātā sākot ar 2000. gadu arī kravu apgrozījumi iecirknī faktiski beidzās. ''Haapsalu Raudtee'' piedāvāja Igaunijas valstij brūkošo dzelzceļa iecirkni atkal pārņemt savā īpašumā, ko valsts tomēr atteicās darīt. Saskaņā ar ''Haapsalu Raudtee'' pausto, lai novērstu dzelzceļa līnijas izzagšanu 2004. gadā tika uzsākta sliežu un pārmiju demontāža un pārdošana. Sliežu stigas vietā vēlāk tika ierīkots velosipēdistu ceļš, kas daļēji tika izveidots par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. 2017. gadā Igaunijas valdība lēma piešķirt līdzekļus posma Rīzipere—Turba atjaunošanai. Kopš 2019. gada 8. decembra pasažieru vilcieni kursē maršrutā Tallina—Turba. [[Attēls:Haapsalu raudteejaam kaugelt.jpg|thumb|center|1000px|Hāpsalu stacijas ēkas kopskats no pilsētas puses]] == Stacijas komplekss == Akadēmiķa arhitekta Karla Verheima un inženiera Vestfālena izstradātais Hāpsalu stacijas ēkas projekts tika apstiprināts 1904. gada 19. oktobrī, nedaudz vēlāk — 1905. gada 28. jūnijā tika apstiprināts arī īpašais imperatora salons. Hāpsalu stacijas ēka tika uzcelta divu gadu laikā, Hāpsalu pilsētas nomalē blakus kapsētai un tika nodota ekspluatācijā 1906. gadā. Celtne ir saglabājusies tās oriģinālajā izskatā līdz mūsdienām, gan telpu sākotnējā plānojuma un struktūras, gan eksterjeru un telpu interjeru ziņā. Stacijas ēkā ietilpa Imperatora salons, II klases pasažieru uzgaidāmā telpas, dāmu telpa, bufete, kases, stacijas priekšnieka un cita personāla telpas. Vēlāk imperatora salonā tika izvietota viesnīca, mūsdienās šeit atrodas Igaunijas dzelzceļa muzeja ekspozīcija. Stacijas arhitektūra tika ieturēta eklektisma stilistikā, koptēla valodā izmantojot jūras kūrortpaviljonu stilistiskās un tektoniskās izteiksmes līdzekļus. Ēkas fasādē iezīmējas asimetrisks dažādu materiālu un ritmu apjomu kārtojums. Celtnes kompozīciju veido centrālais, divstāvu mūra apjoms, vienstāva koka pamatapjoma spārni — imperatora telpas, 39 metrus gara stiklota koka stāvbūves galerija un neliels vienstāvu koka paviljons — pasažieru uzgaidāmā telpa ar torņa izbūvi. Viens no ievērojamākajiem Hāpsalu stacijas būvapjomiem ir 216 metrus garā, segtā pasažieru platforma — tieši tik gara platforma bija nepieciešama, lai stacijā pieņemtu Krievijas imperatora vilciena sastāvus. Segtās platformas centrālā daļa no pilsētas puses tika veidota ar plašām stiklotām arkveida logailām. Stacijas fasādes veidotas izmantojot bagātīgu dekoratīvās apdares klāstu - dzegas, karnīzes, sandrikus, siju un spāru galu dekoratīvos griezumus, koka siluetgriezumus, dekoratīvas jumta savilces, metāla kaluma dekoratīvās balustrādes. Visus ēkas apjomus sedz lēzens divslīpju jumts, ieklāts ar cinkotām skārda loksnēm. Bez stacijas ēkas tika uzbūvētas arī vairākas dzelzceļa darbinieku dzīvojamās mājas, ūdenstornis, depo divām lokomotīvēm, remontdarbnīcas, lokomotīvju apgriešanās aplis. Stacijas priekšlaukumu 1908. gadā bruģēja. 1998. gadā Hāpsalu stacijas ēka un citas stacijas kompleksa ēkas uzņemtas Igaunijas Kultūras pieminekļu reģistrā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://register.muinas.ee/?menuID=monument&action=view&id=15396|title=Igaunijas Kultūras pieminekļu reģistrs. Hāpsalu stacijas ēka}} {{et ikona}}</ref> == Foto galerija == <gallery> Attēls:Haapsalu jaamahoone perroon 1.JPG|Hāpsalu stacijas segtā platforma 2012. gadā. Attēls:Auruvedur L-1646 Haapsalus.jpg|Tvaika lokomotīve L-1646 Hāpsalu stacijas (Igaunijas dzelzceļa muzeja) teritorijā 2012. gadā. Attēls:TEP60 in Haapsalu 2025.jpg|Dīzeļlokomotīve TEP60 Hāpsalu stacijas teritorijā 2025. gadā. Attēls:ER1-06 in Haapsalu 2025.jpg|Elektrovilciens ER1-06 Hāpsalu stacijas teritorijā 2025. gadā. Attēls:HaapsaluRailwayStation2007.JPG|Hāpsalu stacijas centrālā daļa skatā no sliežu ceļiem 2007. gadā. Attēls:Haapsalu raudteejaama veetorn.jpg|Hāpsalu stacijas ūdenstornis 2012. gadā. Attēls:Haapsalu jaamahoone küljelt.JPG|Hāpsalu stacijas kopskats no pilsētas puses 2012. gadā. Attēls:Haapsalu raudteejaam.jpg|Hāpsalu stacijas segtā platforma un tvaika lokomotīve L-1646 2012. gadā. </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20130317091158/http://www.jaam.ee/ Igaunijas dzelzceļa muzeja Hāpsalu mājas lapa] * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pos=-7682 1995. gada 21. septembris. Pēdējais vilciens maršrutā Hāpsalu-Tallina Baltijas stacijā Tallinā (attēls)] * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pos=-7724 1995. gada 21. septembris. Pēdējais vilciens maršrutā Hāpsalu-Tallina Hāpsalu stacijā (attēls)] * [http://riga.mashke.org/Bernsteinkuestebahnen/Maps/1910/1910_Baltischport.jpg Kēgeles mezgla stacijas, Baltijas ostas un Hāpsalu stacijas shēmas. 1910. gada karte.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250602215120/http://riga.mashke.org/Bernsteinkuestebahnen/Maps/1910/1910_Baltischport.jpg |date={{dat|2025|06|02||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" cellpadding="2" align="center" |- | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&nbsp;Keilu''' | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue| [[Attēls:Icon_train.svg‎|link=|center|40px]] |- | align="center" width="200" | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] Ūemeiza | align="center" | [[Attēls:Train_station.svg‎|center|link=|40px]] [[Attēls:No-Symbol.svg|link=|15px]] <span style="color:#00CD00;">'''Hāpsalu'''</span> [[Attēls:No-Symbol.svg|link=|15px]] |} {{DEFAULTSORT:Hāpsalu}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Igaunijā]] i9kgluy992spk1jv43n3kanilb4y071 0 226436 4469373 4467415 2026-05-17T09:21:27Z Lasks 38532 4469373 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Lietuva]] | karogs = Flag of Lithuania.svg | parraiditajs = [[LRT]] | nac atlase = '''Nacionalinė atranka''' (1999–2008)<br />'''''Lietuvos Dainų Daina''''' (2009)<br />'''''Eurovizija''''' (2010–2012)<br />'''''"Eurovizijos" dainų konkurso nacionalinė atranka''''' (2012–2020)<br />'''''Pabandom iš naujo!''''' (2020–2024)<br />'''''Eurovizija.LT''''' (2024–pašlaik) | pied reizes = 26 (19 fināli) | pirma reize = {{escy|1994}}. | ESC lab = 6. vieta: {{escy|2006}}. | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|1994}}., {{escy|2005}}. <small>(pusfinālā)</small> | majaslapa = | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=30 Lietuvas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Lietuva]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 26 reizes. Lietuva debitēja [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad valsti pārstāvēja [[Ovīdijs Višņausks]], neiegūstot nevienu punktu. Pēc šī Lietuva izstājās no konkursa un atsāka dalību tikai [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursā]]. Lietuvas labākais rezultāts ir [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad grupa ''[[LT United]]'' izpildīja dziesmu ''[[We Are the Winners]]'', iegūstot 6. vietu. == Lietuvas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] |[[Ovīdijs Višņausks]] |''Lopšinė mylimai'' |[[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | align="center" |25. | align="center" |0 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995.]] līdz [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998.]] gada konkursam.}} |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |[[Aiste Smilgevičūte|Aiste]] |''Strazdas'' |[[Žemaišu dialekts|Žemaišu]] | align="center" |20. | align="center" |13 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2000|2000]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |''[[SKAMP]]'' |You Got Style | [[Angļu valoda|Angļu]]<br/>Lietuviešu | align="center" |13. | align="center" |35 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] |[[Aivars Stepukonis|Aivars]] |Happy You |Angļu | align="center" |23. | align="center" |12 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2003|2003]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Linas un Simona|Linass un Simona]] |''What's Happened To Your Love?'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" |26 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |''[[Laura & The Lovers]]'' |''Little by Little'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" |25. | bgcolor="#FE8080" align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |''[[LT United]]'' |''We Are the Winners'' | Angļu | align="center" |6. | align="center" |162 | align="center" |5. | align="center" |163 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[4Fun]]'' |''Love or Leave'' | Angļu | align="center" |21. | align="center" |28 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |[[Jeronims Milijus]] |''Nomads in the Night'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |16. | align="center" |30 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |''[[Sasha Son]]'' |''Love'' | Angļu<br/>[[Krievu valoda|Krievu]] | align="center" |23. | align="center" |23 | align="center" |9. | align="center" |60 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |''[[InCulto]]'' |''Eastern European Funk'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |12. | align="center" |44 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Evelina Sašenko]] |''C'est ma vie'' | Angļu<br/>[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |19. | align="center" |63 | align="center" |5. | align="center" |81 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |[[Donijs Montels]] |''Love Is Blind'' | Angļu | align="center" |14. | align="center" |70 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |104 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] |[[Andrjus Pojavis]] |''Something'' | Angļu | align="center" |22. | align="center" |17 | align="center" |9. | align="center" |53 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Vilija Matačūnaite|Vilija]] |''Attention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Monika Linkaite]] un [[Vaidas Baumila]] |''This Time'' | Angļu | align="center" |18. | align="center" |30 | align="center" |7. | align="center" |67 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |[[Donijs Montels]] |''I've Been Waiting for This Night'' | Angļu | align="center" |9. | align="center" |200 | align="center" |4. | align="center" |222 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |17. | align="center" |42 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' | Angļu | align="center" |12. | align="center" |181 | align="center" |9. | align="center" |119 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Jurijs Vekļenko]] |''Run with the Lions'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |93 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[The Roop]]'' | ''On Fire'' | Anglu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Discoteque'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 220 | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Monika Liu]] | ''Sentimentai'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 128 | align="center" | 7. | align="center" | 159 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Monika Linkaite]] | ''Stay'' | Angļu {{efn|name=2023.k|Sastāv no frāzes [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} | align="center" | 11. | align="center" | 127 | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Silvesters Belts]] | ''Luktelk'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 90 | align="center" | 4. | align="center" | 119 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Katarsis]]'' | ''Tavo akys'' | Lietuviešu | align="center" | 16. | align="center" | 96 | align="center" | 6. | align="center" | 103 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''Lion Ceccah'' | ''Sólo Quiero Más'' | Lietuviešu<br />Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] nlf2w4h1ogrfl8fc7vex66ovsewbgja 0 229181 4469212 4414193 2026-05-16T22:49:01Z Votre Provocateur 111653 4469212 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Žoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons | vārds_orig = ''Georges-Louis Leclerc, comte de Buffon'' | attēls = Buffon 1707-1788.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1707 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Monbāra]], [[Kotdora]], [[Francijas Karaliste]]<br />({{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1788 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]<br />({{FRA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | paraksts = Georges-Louis Leclerc, Comte de Buffon signature.svg | darba_vietas = [[Karaliskie dārzi]] (''Jardin du Roi'') | alma_mater = | zinātne = [[dabas vēsture]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Žoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons''' ({{val|fr|Georges-Louis Leclerc, comte de Buffon}}, bieži pazīstams kā '''Bifons''' ({{val|fr|Buffon}}); dzimis {{dat|1707|9|7}}, miris {{dat|1788|4|16}}) bija [[Francija|franču]] dabaspētnieks, matemātiķis un kosmologs. Dzīves laikā publicēja darbu ''Histoire naturelle'', kas ietekmēja turpmākās dabaszinātnieku paaudzes. Darbojās kā Karaliskā botāniskā dārza (''Jardin du Roi'') vadītājs. Pretēji [[Linnejs|Linnejam]] izvirzīja tēzi par sugu izmaiņām ārējo apstākļu ietekmē, tā likdams pamatus [[Čārlzs Darvins|Darvina]] teorijai. Viens no [[Zinātniskais rasisms|zinātniskā rasisma]] pamatlicējiem, jo uzskatīja, ka krāsainās rases ārējo apstākļu ietekmē ir deģenerējušās. == Skatīt arī == * [[Bifona adatas problēma]] ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bifons, Žoržs Luijs Leklerks de}} [[Kategorija:Kotdorā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas matemātiķi]] [[Kategorija:Francijas biologi]] lrg9q73edtgai00xzdisinoopbmo218 0 232117 4469003 4394088 2026-05-16T17:32:18Z Meistars Joda 781 4469003 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Regīna Razuma | attēls = Regina razuma.jpg | komentārs = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]] | darbības gadi = 1971—2023 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balva]] <small>(otrā plāna aktrisei, 2007)</small><br />[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balva]] <small>(otrā plāna aktrisei, 2009)</small><br />[[Lilitas Bērziņas balva]] <small>(2020)</small> | dzimums = S | citas daļas = {{Listen |embed= yes |filename= Regina Razuma (lv) - epizode no k f Ceplis.flac |title= Lilitas Ozoliņas balss, ieskaņojot Regīnu Razumu |type= runa |description= epizode no k/f "[[Ceplis (filma)|Ceplis]]" (1972)}} | attēla izmērs = 200px | dz. vārds = Regīna Vesere | dz. datums = {{dat|1951|9|22}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2023|5|14|1951|9|22}} | miršanas vieta = }} '''Regīna Razuma''' (dzimusi '''Regīna Vesere''' {{dat|1951|9|22}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2023|5|14}}<ref>https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/15.05.2023-muziba-devusies-aktrise-regina-razuma.a508723/</ref>) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1951. gadā Rīgā daudzbērnu ģimenē kā ceturtā no septiņām māsām. Viņas māte bija profesionāla pianiste, diriģenta [[Teodors Kalniņš|Teodora Kalniņa]] meita. Jaunākā māsa [[Liliana Vesere]] (precējusies Siliņa) arī bijusi aktrise, tēlojusi vairākās [[Rīgas Kinostudija]]s filmās. Regīna mācījās [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas]] horeogrāfijas nodaļā, skatuves gaitas uzsāka kā dejotāja tautas deju kolektīvā "Daile". 1971. gadā viņa atveidoja epizodisko Soņas lomu [[Oļģerts Dunkers|Oļģerta Dunkera]] filmā "[[Tauriņdeja]]", bet pazīstama kļuva pāris gadus vēlāk ar Austras Zīles lomu filmā "[[Ceplis (filma)|Ceplis]]". Mācījās [[Rīgas Kinostudija]]s Tautas kinoaktieru studijā (1975—1978). Strādāja [[Dailes teātris|Dailes teātri]], bet no 1993. gada [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]]. Regīna Razuma bija modele vairākām mākslinieces [[Maija Tabaka|Maijas Tabakas]] gleznām, no kurām slavenākā ir Zviedrijā pazudusī "Regīnas Razumas portrets" (''Regīna baltā'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://puaro.lv/lv/aprindu-intervijas/vilinosi-noslepumaina-intervija-ar-izcilo-kinozvaigzni-reginu-razumu |title= Vilinoši noslēpumaina. Intervija ar izcilo kinozvaigzni Regīnu Razumu |accessdate= 2013-10-21 |publisher= puaro.lv |date= 2012-4-11 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130824024908/http://puaro.lv/lv/aprindu-intervijas/vilinosi-noslepumaina-intervija-ar-izcilo-kinozvaigzni-reginu-razumu |archivedate= 2013-08-24 }}</ref> Mirusi 2023. gadā, apbedīta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Ģimene == Bija precējusies ar grafiķi Uldi Razumu, dēls Rems Razums, jurists, darbojies dažādu uzņēmumu vadībā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227343-reginu_razumu_profesija_atbrivo_no_bailem Regīnu Razumu profesija atbrīvo no bailēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052232/https://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227343-reginu_razumu_profesija_atbrivo_no_bailem |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} TVnet.lv</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1971 | "[[Tauriņdeja]]" | Soņa (epizode) | debija kino |- | 1973 | "[[Ceplis (filma)|Ceplis]]" | Austra Zīle | ierunājusi [[Lilita Ozoliņa]] |- | 1974 | "[[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]]" | epizode | |- | 1974 | "[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]" | Daina | |- | 1974 | "[[Uzticamais draugs Sančo]]" | stjuarte (epizode) | |- | 1975 | "[[Robina Huda bultas]]" | Marija | |- | 1976 | "Stāsts par diviem kareivjiem"<br />(''Повесть о двух солдатах'') | epizode | ''Uzbekfiļm''/''За игрални филм'' (Bulgārija) |- | 1976 | "Tāda viņa, spēle, ir"<br />(''Такая она, игра'') | Inga | [[Dovženko kinostudija]] |- | 1977 | "Apmaiņa"<br />(''Mainai'') | Stase | Lietuvas kinostudija |- | 1978 | "Cietoksnis"<br />(''Крепость'') | Amālija fon Ērliha | ''Moldovafilm'' |- | 1979 | "Akvanauti"<br />(''Акванавты'') | tehniķe Ellija | M.Gorkija kinostudija |- | 1979 | "[[Nepabeigtās vakariņas]]" | Šarlote Palmgrēna | TV filma |- | 1979 | "[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]" | epizode | |- | 1980 | "[[Trīs dienas pārdomām]]" | Lingermaņa mīļākā, epizode | TV filma |- | 1981 | "[[Atcerēties vai aizmirst]]" | Kretova | |- | 1981 | "Tiesības uz šāvienu"<br />(''Право на выстрел'') | izmeklētāja | M.Gorkija kinostudija |- | 1982 | "''Butterfly'' atgriešanās"<br />(''Возвращение Баттерфляй'') | Solomijas māsa, epizode<br />(nav titros) | [[Dovženko kinostudija]] |- | 1982 | "[[Tarāns (filma)|Tarāns]]" | epizode | |- | 1983 | "Noslēgtais aplis"<br />(''Suletud ring'') | Brigita | ''Tallinnfilm'' |- | 1983 | "[[Akmeņainais ceļš]]" | Alise | |- | 1983 | "Lurihs"<br />(''Lurich'') | Anna | ''Tallinnfilm'' |- | 1983 | "Lidojums pāri Atlantijas okeānam"<br />(''Skrydis per Atlantą'') | epizode (nav titros) | Lietuvas kinostudija |- | 1984 | "Vilku likumu laikos"<br />(''Hundiseaduse aegu'') | Līza Pezentaka | ''Tallinnfilm'' |- | 1984 | "Rekviēms"<br />(''Reekviem'') | Evelīna Eversa | ''Tallinnfilm'' |- | 1984 | "Vecā brīnumdara pasakas"<br />(''Сказки старого волшебника'') | labā feja | [[Odesas kinostudija]] |- | 1985 | "Banda" (''Bande'') | Eloīza | ''Tallinnfilm'' |- | 1985 | "[[Svešs gadījums]]" | Žeņa | TV filma |- | 1986 | "[[Pēdējā reportāža]]" | Birgita | TV filma |- | 1987 | "[[Apstākļu sakritība]]" | Jansona sieva | |- | 1988 | "Nāru sēkļi" (''Näkimadalad'') | Matilde | ''Tallinnfilm'', TV miniseriāls |- | 1989 | "Nepamet"<br />(''Не покидай...'') | Otīlija | ''Belarusfiļm'' |- | 1989 | "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" | Stankēviča kundze | TV filma |- | 1989 | "[[Tapers (filma)|Tapers]]" | Janīna | |- | 1990 | "[[Dvēseles aizvējā]]" | Strepetova sieva | studija "AL KO" |- | 1991 | "[[Suns, kas mācēja dziedāt]]" | Ingrida Kenona | studija "AL KO"<br />radošā apvienība ''Ekran'' (Krievija) |- | 1991 | "[[Depresija (filma)|Depresija]]" | Rausa sieva | studija ''Dekrim'' |- | 1992 | "Šopēna noktirne"<br />(''Ноктюрн Шопена'') | epizode | Krievija/ASV |- | 1993 | "[[Būris (filma)|Būris]]" | Rausa sieva | studija "AVE" |- | 1993 | "[[Drosme nogalināt]]" | Sirsniņa | "Starp Eiropu un Honkongu" |- | 1999 | "Kaķis krīt uz četrām kājām"<br />(''Kass kukub käppadele'') | Regina | ''Exitfilm'' (Igaunija) |- | 1999 | "[[Kāzas (filma)|Kāzas]]" | vīramāte | studija "Kaupo"<br />īsmetrāžas spēlfilma |- | 2000 | "[[Pa ceļam aizejot]]" | Vera | studija "Kaupo" |- | 2001 | "[[Klupiens]]" | Alise | studija "F.O.R.M.A"<br />īsmetrāžas spēlfilma |- | 2002 | "Kamenska-2", 4. filma<br />(''Каменская-2'') | Knepkes sekretāre | TV seriāls (Krievija) |- | 2004 | "[[Es mīlu jūsu meitu!]]" | līgavas māte | studija "Mēmais šovs" |- | 2007 | "[[Rūgtais vīns]]" | Regīna | studija "Platforma" |- | 2008 | "[[Amatieris (filma)|Amatieris]]" | Viktora māte | ''Red Cats Film Studio'' filma |- | 2013-2014 | "[[Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums]]" | Dagnija Celmiņa | TV seriāls (Latvija) |- | 2018 | ''[[Homo novus (filma)|Homo novus]]'' | Melmaņa kundze | ''[[Film Angels Productions]]'' |- | 2022 | "[[Ārčijs un Nellija, jeb kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem]]"<ref>https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ka-uzlabot-dzives-kvalitati-un-nodzivot-lidz-100-gadiem--serialu-arcijs-un-nellija-pirmizradis-gada-nogale.a435373/</ref> | Nellija | ''White Picture'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/683/ Regīna Razuma] filmas.lv * [https://web.archive.org/web/20130823011722/http://kino-teatr.ru/kino/acter/w/post/15116/bio/ Profils kino-teatr.ru] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20130704145055/http://www.jrt.lv/regina-razuma R. Razuma Jaunā Rīgas teātra mājas lapā] * [https://izrades.lv/persona/regina-razuma-8837 Regīna Razuma] izrades.lv {{aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Razuma, Regīna}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Latvijas baletdejotāji]] cfwlodc2ldl348vxby2at2c3n66n0gr 0 245936 4469038 4468650 2026-05-16T18:18:44Z LFR1000 86129 4469038 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = A57 no-11-05-2026.png |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts ir "Ķīpsala — Torņakalna stacija", un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Balasta dambis. Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: Vanšu tilts, Ķīpsalas iela, Zvejnieku iela, Ģipša iela, Ogļu iela, Tīklu iela un Matrožu iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par "Nacionālais teātris")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Abrenes iela (slēgta) Centrālā stacija (slēgta) Merķeļa iela (slēgta) Inženieru iela (slēgta) Nacionālais teātris (slēgta) Brīvības bulvāris (slēgta) Centrāltirgus (slēgta) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] e0qdn3m6h9j3ah51s50xtblt7xvn202 4469040 4469038 2026-05-16T18:19:37Z LFR1000 86129 4469040 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = A57 no-11-05-2026.png |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts ir "Ķīpsala — Torņakalna stacija", un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Balasta dambis. Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: Vanšu tilts, Ķīpsalas iela, Zvejnieku iela, Ģipša iela, Ogļu iela, Tīklu iela un Matrožu iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par "Nacionālais teātris")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Abrenes iela (slēgta, mainot autobusa maršrutu) Centrālā stacija (slēgta, mainot autobusa maršrutu) Merķeļa iela (slēgta, mainot autobusa maršrutu) Inženieru iela (slēgta, mainot autobusa maršrutu) Nacionālais teātris (slēgta, mainot autobusa maršrutu) Brīvības bulvāris (slēgta, mainot autobusa maršrutu) Centrāltirgus (slēgta, mainot autobusa maršrutu) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] npdj6ewndc8pur2oh61zg4fjcrf9um0 0 246159 4469086 4273184 2026-05-16T19:25:17Z Votre Provocateur 111653 4469086 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Kerčas pussala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Krima#Ukraina |reljefa_karte = jā |mark = Orange_pog.svg |position = left |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Krima]] |arhipelāgs = |latd=45|latm=15|lats=0|latNS=N |longd=36|longm=0|longs=0|longEW=E |platība = 3000 |garums = 90 |platums = 17—50 |krasta līnija = |augstākais kalns = [[Hroni]] |augstums = 175 |salu skaits = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{UKR}} (de jure)<br/>{{RUS}} (faktiski) |valsts adm vienības tips1 = Adm. vien. |valsts adm vienība1 = [[Krimas Autonomā Republika]] |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Kerča]] |piezīme = }} '''Kerčas pussala''' ({{val|uk|Керченський півострів}}, {{val|crh|Keriç yarımadası}}) ir ap 90 km gara un platākajā vietā līdz 50 km plata [[pussala]] [[Krima]]s austrumos, [[Ukraina|Ukrainā]]. Pussala atdala [[Azovas jūra|Azovas jūru]] ziemeļos no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dienvidos, [[Kerčas šaurums]] to atdala no [[Krievija]]i piederošās [[Tamaņas pussala]]s austrumos. Rietumos [[Akmanajas zemesšaurums]] to savieno ar pārējo Krimu. Pussalas ziemeļrietumos atdalās [[Arabata strēle]]. Reljefs paugurains, līdzenumos — [[stepe]].<ref>{{PZT|352}}</ref> Administratīvi pussalas teritoriju aizņem [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] [[Kerča]]s pilsēta un [[Lenines rajons]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kerczas pussala}} [[Kategorija:Ukrainas pussalas]] [[Kategorija:Krimas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Krievijas pussalas]] irneoo03z5scs5sb6bbth9lvnjldull 0 251742 4469230 4461772 2026-05-16T23:09:58Z Lasks 38532 /* Saraksts */ 4469230 wikitext text/x-wiki '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir '''uzvarējušas''' 72 dziesmas. Konkursa vēsturē ir bijis daudz paņēmienu uzvarētāja noskaidrošanai, pašlaik tas tiek noteikts televīzijas skatītāju un žūrijas balsojumā. Dziesma, kas saņem visvairāk punktus, tiek pasludināta par uzvarētāju.<ref>[http://www.eurovision.tv/addons/files/Extract_ESC2007Rules.pdf Extract from the rules for the 2007 Eurovision Song Contest]. Eurovision.tv. Retrieved on 22 August 2007.</ref> Līdz šim ir notikuši 68 konkursi, katru gadu ir bijis viens uzvarētājs, izņemot [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursu]], kad bija četri uzvarētāji. Eirovīzijā uzvaru ir guvušas 27 dažādas valstis. Pirmajā konkursā {{escy|1956}}. gadā uzvarēja [[Šveice]]. Visvairāk uzvaru ir [[Īrija]]i un [[Zviedrija]]i (septiņas). Vienīgie mākslinieki, kas Eirovīzijā uzvarējuši vairāk nekā vienu reizi, ir īrs [[Džonijs Logans]] ([[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gadā]] un [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gadā]]) un zviedriete [[Lorīna]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadā]] un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gadā]]). Arī [[Latvija]] ir uzvarējusi konkursā — [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gadā]] uzvarēja [[Marija Naumova|Marie N.]] Pašreizējais uzvarētājs ir ''[[Johanness Pīčs|JJ]]'' no [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]]. == Saraksts == {{clear}} {| class="wikitable sortable" style="font-size: 95" ! scope="col" class="autorowspan"| Gads ! scope="col" class="unsortable" width="65"| Fināls ! scope="col" class="autorowspan"| Norises vieta ! scope="col" class="autorowspan" width="120"| Uzvarētājs ! scope="col" class="autorowspan"| Dziesma ! scope="col" class="autorowspan"| Izpildītājs ! scope="col" class="unsortable"| Punkti ! scope="col" class="unsortable"| Atstarpe ! scope="col" class="unsortable" width="135"| Otrā vieta |- ! style="text-align:left" scope="row" | {{escy|1956}} | 24. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Refrain]]'' | [[Līza Asija]] <!-- | [[Géo Voumard]], [[Émile Gardaz]] --> | colspan="3"| <center>''Netika paziņots''</center> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1957}} | 3. marts | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Net als toen]]'' | [[Korija Brokena]] <!-- | Guus Jansen, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|31}} | {{nts|14}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1958}} | 12. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | {{flag2|France}} | ''[[Dors, mon amour]]'' | [[Andrē Klavo]] <!-- | [[Pierre Delanoë]], [[Hubert Giraud]] --> | {{nts|27}} | {{nts|3}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1959}} | 11. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Een beetje]]'' | [[Tedija Šoltena]] <!-- | Dick Schallies, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|21}} | {{nts|5}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1960}} | 29. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[Tom Pillibi]]'' | [[Žaklīna Bojera]] <!-- | [[André Popp]], [[Pierre Cour]] --> | {{nts|32}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1961}} | 18. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Nous les amoureux]]'' | [[Žans Klods Paskāls]] <!-- | [[Jacques Datin]], Maurice Vidalin --> | {{nts|31}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1962}} | 18. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|France}} | ''[[Un premier amour]]'' | [[Izabella Obrē]] <!-- | Claude-Henri Vic, Roland Stephane Valade --> | {{nts|26}} | {{nts|13}} | {{flag2|Monaco}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1963}} | 23. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Dansevise]]'' | [[Grēta un Jergens Ingmani]] <!-- | Otto Francker, Sejr Volmer-Sørensen --> | {{nts|42}} | {{nts|2}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1964}} | 21. marts | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Non ho l'età]]'' | [[Džiļola Činkveti]] <!-- | [[Nicola Salerno]], Mario Pinzeri --> | {{nts|49}} | {{nts|32}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1965}} | 20. marts | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Poupée de cire, poupée de son]]'' | [[Frensa Galla]] <!-- | [[Serge Gainsbourg]] --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1966}} | 5. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Merci, Chérie]]'' | [[Udo Jirgenss]] <!-- | Udo Jürgens, Thomas Hörbiger --> | {{nts|31}} | {{nts|15}} | {{flag2|Sweden}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1967}} | 8. aprīlis | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Puppet on a String]]'' | [[Sendija Šova]] <!-- | [[Bill Martin (musician)|Bill Martin]], [[Phil Coulter]] --> | {{nts|47}} | {{nts|25}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1968}} | 6. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Spain|1945}} | ''[[La, la, la]]'' | [[Massiel]] <!-- | [[Dúo Dinámico|Manuel de la Calva, Ramón Arcusa]] --> | {{nts|29}} | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left" rowspan=4|{{escy|1969}} |rowspan=4| 29. marts |rowspan=4| {{flaga|ESP|1945}} [[Madride]] |{{flag2|Spain|1945}} | ''[[Vivo cantando]]'' | [[Salome (dziedātāja)|Salome]] <!-- | Maria José de Cerato, Aniano Alcalde --> |rowspan=4|{{nts|18}} | colspan="2" rowspan="4"| <center>''Nav otrās vietas<br />(4 uzvarētāji)''</center> |- | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' | [[Lulu]] <!-- | Alan Moorhouse, Peter Warne --> |- | {{flag2|Netherlands}} | ''[[De troubadour]]'' | [[Lenija Kūra]] <!-- | Lenny Kuhr, David Hartsema --> |- | {{flag2|France}} | ''[[Un jour, un enfant]]'' | [[Frīda Bokara]] <!-- | Émile Stern, [[Eddy Marnay]] --> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1970}} | 21. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[All Kinds of Everything]]'' | [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] <!-- | Derry Lindsay, Jackie Smith --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1971}} | 3. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Monaco}} | ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'' | [[Séverine]] <!-- | Jean-Pierre Bourtayre, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|12}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1972}} | 25. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Après toi]]'' | [[Vikija Leandrosa]] <!-- | [[Mario Panas]], Klaus Munro, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1973}} | 7. aprīlis | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Tu te reconnaîtras]]'' | [[Anna Marija Davida]] <!-- | Claude Morgan, Vline Buggy --> | 129 | {{nts|4}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1974}} | 6. aprīlis | {{flaga|GBR}} [[Braitona]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | [[ABBA]] <!-- | [[Benni Andešons]], [[Bjērns Ulveuss]], [[Stigs Andersons]] --> | {{nts|24}} | {{nts|6}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1975}} | 22. marts | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Ding-a-dong]]'' | ''[[Teach-In]]'' <!-- | Dick Bakker, [[Eddy Ouwens]], Will Luikinga --> | 152 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1976}} | 3. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Save Your Kisses for Me]]'' | ''[[Brotherhood of Man]]'' <!-- | [[Tony Hiller]], [[Lee Sheriden]], [[Martin Lee (singer)|Martin Lee]] --> | 164 | {{nts|17}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1977}} | 7. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[L'oiseau et l'enfant]]'' | [[Marija Mirjama]] <!-- | [[Jean Paul Cara]], Joe Gracy --> | 136 | {{nts|15}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1978}} | 22. aprīlis | {{flaga|France}} [[Parīze]] | {{flag2|Israel}} | ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' (א-ב-ני-בי) | [[Izhars Koens]] / ''[[Alphabeta]]'' <!-- | [[Nurit Hirsh]], [[Ehud Manor]] --> | 157 | {{nts|32}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1979}} | 31. marts | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'' (הללויה) | [[Gali Atari]] / ''[[Milk and Honey]]'' <!-- | [[Kobi Oshrat]], Shimrit Orr --> | 125 | {{nts|9}} | {{flag2|Spain|1977}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1980}} | 19. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[What's Another Year]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | [[Shay Healy]] --> | 143 | {{nts|15}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1981}} | 4. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Making Your Mind Up]]'' | ''[[Bucks Fizz]]'' <!-- | John Danter, [[Andy Hill (composer)|Andy Hill]] --> | 136 | {{nts|4}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1982}} | 24. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogeita]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Ein bißchen Frieden]]'' | [[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] <!-- | [[Ralph Siegel (songwriter)|Ralph Siegel]], [[Bernd Meinunger]] --> | 161 | {{nts|61}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1983}} | 23. aprīlis | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Si la vie est cadeau]]'' | [[Korīne Ermē]] <!-- | Jean-Pierre Millers, Alain Garcia --> | 142 | {{nts|6}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1984}} | 5. maijs | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | ''[[Herreys]]'' <!-- | [[Torgny Söderberg]], Britt Lindeborg --> | 145 | {{nts|8}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1985}} | 4. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | {{flag2|Norway}} | ''[[La det swinge]]'' | ''[[Bobbysocks!]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]] --> | 123 | {{nts|18}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1986}} | 3. maijs | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | {{flag2|Belgium}} | ''[[J'aime la vie]]'' | [[Sandra Kima]] <!-- | Jean-Paul Furnémont, Angelo Crisci, Rosario Marino Atria --> | 176 | {{nts|36}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1987}} | 9. maijs | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Hold Me Now]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | Johnny Logan --> | 172 | {{nts|31}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1988}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | [[Selina Diona]] <!-- | [[Atilla Şereftuğ]], [[Nella Martinetti]] --> | 137 | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1989}} | 6. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | {{flag2|Yugoslavia}} | ''[[Rock Me]]'' | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' <!-- | Rajko Dujmić, Stevo Cvikić --> | 137 | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1990}} | 5. maijs | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Insieme: 1992]]'' | [[Toto Kutunjo]] <!-- | Toto Cutugno --> | 149 | {{nts|17}} | {{flag2|Ireland}}<br>{{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1991}} | 4. maijs | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | [[Karola Hegkvista|Karola]] <!-- | [[Stephan Berg]] --> | 146 | {{nts|0}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1992}} | 9. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Why Me]]'' | [[Linda Mārtina]] <!-- | [[Johnny Logan (singer)|Johnny Logan]] --> | 155 | {{nts|16}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1993}} | 15. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Milstrīta]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[In Your Eyes]]'' | [[Nīva Kavana]] <!-- | Jimmy Walsh --> | 187 | {{nts|23}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1994}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Rock 'n' Roll Kids]]'' | [[Pols Haringtons]] / [[Čārlijs Makgetigans]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 226 | {{nts|60}} | {{flag2|Poland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1995}} | 13. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Nocturne]]'' | ''[[Secret Garden]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]], Petter Skavland --> | 148 | {{nts|29}} | {{flag2|Spain}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1996}} | 18. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[The Voice]]'' | [[Eimera Kvinna]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 162 | {{nts|48}} | {{flag2|Norway}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1997}} | 3. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Love Shine a Light]]'' | ''[[Katrina and the Waves]]'' <!-- | [[Kimberley Rew]] --> | 227 | {{nts|70}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1998}} | 9. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Diva (dziesma)|Diva]]'' (דיווה) | [[Dana International]] <!-- | [[Svika Pick]], Yoav Ginai --> | 172 | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1999}} | 29. maijs | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] <!-- | [[Lars Diedricson|Lars 'Dille' Diedricson]], Marcos Ubeda --> | 163 | {{nts|17}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2000}} | 13. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Fly on the Wings of Love]]'' | ''[[Olsen Brothers]]'' <!-- | [[Jørgen Olsen]] --> | 195 | {{nts|40}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2001}} | 12. maijs | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Estonia}} | ''[[Everybody]]'' | [[Tanels Padars]] / [[Deivs Bentons]] / ''[[Soul Militia|2XL]]'' <!-- | [[Ivar Must]], [[Maian-Anna Kärmas]] --> | 198 | {{nts|21}} | {{flag2|Denmark}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2002}} | 25. maijs | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | {{flag2|Latvia}} | ''[[I Wanna]]'' | [[Marija Naumova|Marie N.]] <!-- | [[Marija Naumova|Marie N]], Marats Samauskis --> | 176 | {{nts|12}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2003}} | 24. maijs | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | {{flag2|Turkey}} | ''[[Everyway That I Can]]'' | [[Sertaba Erenere]] <!-- | [[Demir Demirkan]], Sertab Erener --> | 167 | {{nts|2}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2004}}<br /><ref group="N" name="semi final">Kopš 2004. gada konkursā ir pusfināls::—2004. gadā tas notika trešdienā pirms fināla:— No 2005. līdz 2007. gadam notika ceturtdienā pirms fināla</ref> | 15. maijs | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | {{flag2|Ukraine}} | ''[[Wild Dances]]'' | [[Ruslana]] <!-- | Ruslana, [[Oleksandr Ksenofontov]] --> | 280 | {{nts|17}} | {{flag2|Serbia and Montenegro}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2005}} | 21. maijs | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | {{flag2|Greece}} | ''[[My Number One]]'' | [[Elena Paparizu]] <!-- | [[Christos Dantis]], [[Natalia Germanou]] --> | 230 | {{nts|38}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2006}} | 20. maijs | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | {{flag2|Finland}} | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | ''[[Lordi]]'' <!-- | [[Tomi Putaansuu|Mr. Lordi]] --> | 292 | {{nts|44}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2007}} | 12. maijs | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | {{flag2|Serbia|2004}} | ''[[Molitva]]'' (Молитва) | [[Marija Šerifoviča]] <!-- | Saša Milošević Mare, [[Vladimir Graić]] --> | 268 | {{nts|33}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2008}}<br /><ref group="N" name="two semi finals">Kopš 2008. gada konkursā ir divi pusfināli, kas notiek otrdienā un ceturtdienā pirms fināla</ref> | 24. maijs | {{flaga|SRB|2004}} [[Belgrada]] | {{flag2|Russia}} | ''[[Believe]]'' | [[Dima Bilans]] <!-- | [[Jim Beanz]], Dima Bilan --> | 272 | {{nts|42}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2009}} | 16. maijs | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Fairytale]]'' | [[Aleksandrs Ribaks]] <!-- | Alexander Rybak --> | 387 | {{nts|169}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2010}} | 29. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Satellite]]'' | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] <!-- | [[Julie Frost]], John Gordon --> | 246 | {{nts|76}} | {{flag2|Turkey}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2011}} | 14. maijs | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | {{flag2|Azerbaijan}} | ''[[Running Scared]]'' | ''[[Eldar & Nigar]]'' <!-- | [[Stefan Örn]], Sandra Bjurman, Iain Farquharson --> | 221 | {{nts|32}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2012}} | 26. maijs | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | {{flag2| Sweden}} | ''[[Euphoria]]'' | [[Lorīna]] <!-- | [[Thomas G:son]], [[Peter Boström]] --> | 372 | {{nts|113}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2013}} | 18. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Only Teardrops]]'' | [[Emmelija de Foresta]] <!-- | [[Lise Cabble]], Julia Fabrin Jakobsen, Thomas Stengaard --> | 281 | {{nts|47}} | {{flag2|Azerbaijan}} |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2014}} | 10. maijs | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | [[Končita Vursta]] <!-- | Charley Mason, Joey Patulka, Ali Zuckowski, Julian Maas --> | 290 | 52 |{{flaga|NED}} [[Nīderlande]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2015}} | 23. maijs | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | {{flag2|Zviedrija}} | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | [[Monss Selmerlēvs]] | 365 | 62 | {{flaga|RUS}} [[Krievija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2016}} | 14. maijs | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | {{flag2|Ukraina}} | ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | [[Džamala]] | 534 | 23 | {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2017}} | 13. maijs | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | {{flag2|Portugāle}} | ''[[Amar pelos dois]]'' | [[Salvadors Sobrals]] | 758 | 143 | {{flaga|BUL}} [[Bulgārija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2018}} | 12. maijs | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | {{flag2|Izraēla}} | ''[[Toy]]'' | [[Neta Barzila|Netta]] | 529 | 93 | {{flaga|CYP}} [[Kipra]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2019}} |18. maijs |{{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] |{{flag2|Nīderlande}} |''[[Arcade]]'' |[[Dankans Lorencs]] |492 |27 |{{flag2|Itālija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] |16. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] (atcelts) | colspan="6"| <center>''Konkurss tiek atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''</center> |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |22. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] |{{flag2|Itālija}} |''[[Zitti e buoni]]'' |''[[Måneskin]]'' |524 |25 |{{flag2|Francija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |14. maijs |{{flaga|Itālija}} [[Turīna]] |{{flag2|Ukraina}} |''[[Stefania]] (Стефанія)'' |''[[Kalush Orchestra]]'' |631 |165 |{{flag2|Lielbritānija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |13. maijs |{{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] |{{flag2|Zviedrija}} |''[[Tattoo]]'' |[[Lorīna]] |583 |57 |{{flag2|Somija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |11. maijs |{{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] |{{flag2|Šveice}} |''[[The Code]]'' |''[[Nemo]]'' |591 |44 |{{flag2|Horvātija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |17. maijs |{{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] |{{flag2|Austrija}} |''[[Wasted Love]]'' |[[Johanness Pīčs|JJ]] |436 |79 |{{flag2|Izraēla}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |16. maijs |{{flaga|Austrija}} [[Vīne]] |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Bangaranga]]'' |[[Dara (dziedātāja)|Dara]] |516 |173 |{{ESC|Izraēla}} |} == Pēc valsts == [[Attēls:Eurovision winners map.svg|thumb|300px|Eirovīzijas uzvarētājvalstis]] {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valsts !Gadi |- | rowspan="2" | 7 |{{ESC|Īrija}} |{{escyr|1970}}, {{escyr|1980}}, {{escyr|1987}}, {{escyr|1992}}, {{escyr|1993}}, {{escyr|1994}}, {{escyr|1996}} |- |{{ESC|Zviedrija}} |{{escyr|1974}}, {{escyr|1984}}, {{escyr|1991}}, {{escyr|1999}}, {{escyr|2012}}, {{escyr|2015}}, {{escyr|2023}} |- | rowspan="4" |5 |{{ESC|Francija}} |{{escyr|1958}}, {{escyr|1960}}, {{escyr|1962}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1977}} |- |{{ESC|Apvienotā Karaliste}} |{{escyr|1967}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1976}}, {{escyr|1981}}, {{escyr|1997}} |- |{{ESC|Luksemburga}} |{{escyr|1961}}, {{escyr|1965}}, {{escyr|1972}}, {{escyr|1973}}, {{escyr|1983}} |- |{{ESC|Nīderlande}} |{{escyr|1957}}, {{escyr|1959}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1975}}, [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |- |4 |{{ESC|Izraēla}} |{{escyr|1978}}, {{escyr|1979}}, {{escyr|1998}}, {{escyr|2018}} |- |rowspan="6"| 3 |{{ESC|Austrija}} |{{escyr|1966}}, {{escyr|2014}}, {{escyr|2025}} |- |{{ESC|Itālija}} |{{escyr|1964}}, {{escyr|1990}}, {{escyr|2021}} |- |{{ESC|Dānija}} |{{escyr|1963}}, {{escyr|2000}}, {{escyr|2013}} |- |{{ESC|Norvēģija}} |{{escyr|1985}}, {{escyr|1995}}, {{escyr|2009}} |- |{{ESC|Ukraina}} |{{escyr|2004}}, {{escyr|2016}}, {{escyr|2022}} |- |{{ESC|Šveice}} |{{escyr|1956}}, {{escyr|1988}}, {{escyr|2024}} |- | rowspan="2" |2 |{{ESC|Spānija}} |{{escyr|1968}}, ''{{escyr|1969}}'' |- |{{ESC|Vācija}} |{{escyr|1982}}, {{escyr|2010}} |- | rowspan="12" |1 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{escyr|2011}} |- |{{ESC|Beļģija}} |{{escyr|1986}} |- |{{ESC|Dienvidslāvija}} |{{escyr|1989}} |- |{{ESC|Grieķija}} |{{escyr|2005}} |- |{{ESC|Igaunija}} |{{escyr|2001}} |- |{{ESC|Krievija}} |{{escyr|2008}} |- |{{ESC|Latvija}} |{{escyr|2002}} |- |{{ESC|Monako}} |{{escyr|1971}} |- |{{ESC|Portugāle}} |{{escyr|2017}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{escyr|2007}} |- |{{ESC|Somija}} |{{escyr|2006}} |- |{{ESC|Turcija}} |{{escyr|2003}} |} Gadi ''slīprakstā'' apzīmē vairākus uzvarētājus == Pēc valodas == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valoda !Gadi !Valstis |- |33 |[[Angļu valoda|Angļu]] |{{escy|1967}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1970|1970}}, {{escy|1974|1974}}, {{escy|1975|1975}}, {{escy|1976|1976}}, {{escy|1980|1980}}, {{escy|1981|1981}}, {{escy|1987|1987}}, {{escy|1992|1992}}, {{escy|1993|1993}}, {{escy|1994|1994}}, {{escy|1996|1996}}, {{escy|1997|1997}}, {{escy|1999|1999}}, {{escy|2000|2000}}, {{escy|2001|2001}}, {{escy|2002|2002}}, {{escy|2003|2003}}, {{escy|2004}},<ref group="N" name="wilddances">Dziesma daļēji bija ukraiņu valodā</ref> {{escy|2005}}, {{escy|2006|2006}}, {{escy|2008|2008}}, {{escy|2009|2009}}, {{escy|2010|2010}}, {{escy|2011|2011}}, {{escy|2012|2012}}, {{escy|2013|2013}}, {{escy|2014}}, {{escy|2015}}, {{escy|2016}},<ref group="N" name="1944 (dziesma)">Dziesma daļēji bija krimas tatāru valodā</ref> {{escy|2018}}, {{escy|2019}}, {{escy|2023}}, {{escyr|2024}}, {{escyr|2025}} |[[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Zviedrija]], [[Nīderlande]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Turcija]], [[Ukraina]],<ref group="N" name="wilddances"/><ref group="N" name="1944 (dziesma)"/> [[Grieķija]], [[Somija]], [[Krievija]], [[Norvēģija]], [[Vācija]], [[Azerbaidžāna]], [[Austrija]], [[Izraēla]], [[Šveice]] |- |14 |[[Franču valoda|Franču]] |{{escy|1956}}, {{escy|1958|1958}}, {{escy|1960|1960}}, {{escy|1961|1961}}, {{escy|1962|1962}}, {{escy|1965|1965}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1971|1971}}, {{escy|1972|1972}}, {{escy|1973|1973}}, {{escy|1977|1977}}, {{escy|1983|1983}}, {{escy|1986|1986}}, {{escy|1988|1988}} |[[Šveice]], [[Francija]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Beļģija]] |- |rowspan="3"| 3 |[[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] |{{escy|1957}}, {{escy|1959|1959}}, {{escy|1969|1969}} |[[Nīderlande]] |- |[[Ivrits]] |{{escy|1978}}, {{escy|1979|1979}}, {{escy|1998|1998}} |[[Izraēla]] |- |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |{{escy|1964}}, {{escy|1990}}, {{escy|2021}} |[[Itālija]] |- |rowspan="5"| 2 |[[Vācu valoda|Vācu]] |{{escy|1966}}, {{escy|1982|1982}} |[[Austrija]], [[Vācija]] |- |[[Norvēģu valoda|Norvēģu]] |{{escy|1985}}, {{escy|1995|1995}} |[[Norvēģija]] |- |[[Zviedru valoda|Zviedru]] |{{escy|1984}}, {{escy|1991|1991}} |[[Zviedrija]] |- |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |{{escy|1968}}, {{escy|1969|1969}} |[[Spānija]] |- |[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |{{escy|2004}}, {{escy|2022|2022}} |[[Ukraina]] |- | rowspan="5" | 1 |[[Dāņu valoda|Dāņu]] |{{escy|1963}} |[[Dānija]] |- |[[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] |{{escy|1989}} |[[Dienvidslāvija]] |- |[[Serbu valoda|Serbu]] |{{escy|2007}} |[[Serbija]] |- | [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | {{escy|2016}} | [[Ukraina]] |- |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Portugāle]] |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{Atsauces|group="N"}} === Atsauces === {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/page/history Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] qexc0we7mnrlddvxtawktsj04cexgtf 4469232 4469230 2026-05-16T23:11:35Z Lasks 38532 /* Pēc valsts */ 4469232 wikitext text/x-wiki '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir '''uzvarējušas''' 72 dziesmas. Konkursa vēsturē ir bijis daudz paņēmienu uzvarētāja noskaidrošanai, pašlaik tas tiek noteikts televīzijas skatītāju un žūrijas balsojumā. Dziesma, kas saņem visvairāk punktus, tiek pasludināta par uzvarētāju.<ref>[http://www.eurovision.tv/addons/files/Extract_ESC2007Rules.pdf Extract from the rules for the 2007 Eurovision Song Contest]. Eurovision.tv. Retrieved on 22 August 2007.</ref> Līdz šim ir notikuši 68 konkursi, katru gadu ir bijis viens uzvarētājs, izņemot [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursu]], kad bija četri uzvarētāji. Eirovīzijā uzvaru ir guvušas 27 dažādas valstis. Pirmajā konkursā {{escy|1956}}. gadā uzvarēja [[Šveice]]. Visvairāk uzvaru ir [[Īrija]]i un [[Zviedrija]]i (septiņas). Vienīgie mākslinieki, kas Eirovīzijā uzvarējuši vairāk nekā vienu reizi, ir īrs [[Džonijs Logans]] ([[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gadā]] un [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gadā]]) un zviedriete [[Lorīna]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadā]] un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gadā]]). Arī [[Latvija]] ir uzvarējusi konkursā — [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gadā]] uzvarēja [[Marija Naumova|Marie N.]] Pašreizējais uzvarētājs ir ''[[Johanness Pīčs|JJ]]'' no [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]]. == Saraksts == {{clear}} {| class="wikitable sortable" style="font-size: 95" ! scope="col" class="autorowspan"| Gads ! scope="col" class="unsortable" width="65"| Fināls ! scope="col" class="autorowspan"| Norises vieta ! scope="col" class="autorowspan" width="120"| Uzvarētājs ! scope="col" class="autorowspan"| Dziesma ! scope="col" class="autorowspan"| Izpildītājs ! scope="col" class="unsortable"| Punkti ! scope="col" class="unsortable"| Atstarpe ! scope="col" class="unsortable" width="135"| Otrā vieta |- ! style="text-align:left" scope="row" | {{escy|1956}} | 24. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Refrain]]'' | [[Līza Asija]] <!-- | [[Géo Voumard]], [[Émile Gardaz]] --> | colspan="3"| <center>''Netika paziņots''</center> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1957}} | 3. marts | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Net als toen]]'' | [[Korija Brokena]] <!-- | Guus Jansen, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|31}} | {{nts|14}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1958}} | 12. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | {{flag2|France}} | ''[[Dors, mon amour]]'' | [[Andrē Klavo]] <!-- | [[Pierre Delanoë]], [[Hubert Giraud]] --> | {{nts|27}} | {{nts|3}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1959}} | 11. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Een beetje]]'' | [[Tedija Šoltena]] <!-- | Dick Schallies, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|21}} | {{nts|5}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1960}} | 29. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[Tom Pillibi]]'' | [[Žaklīna Bojera]] <!-- | [[André Popp]], [[Pierre Cour]] --> | {{nts|32}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1961}} | 18. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Nous les amoureux]]'' | [[Žans Klods Paskāls]] <!-- | [[Jacques Datin]], Maurice Vidalin --> | {{nts|31}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1962}} | 18. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|France}} | ''[[Un premier amour]]'' | [[Izabella Obrē]] <!-- | Claude-Henri Vic, Roland Stephane Valade --> | {{nts|26}} | {{nts|13}} | {{flag2|Monaco}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1963}} | 23. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Dansevise]]'' | [[Grēta un Jergens Ingmani]] <!-- | Otto Francker, Sejr Volmer-Sørensen --> | {{nts|42}} | {{nts|2}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1964}} | 21. marts | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Non ho l'età]]'' | [[Džiļola Činkveti]] <!-- | [[Nicola Salerno]], Mario Pinzeri --> | {{nts|49}} | {{nts|32}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1965}} | 20. marts | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Poupée de cire, poupée de son]]'' | [[Frensa Galla]] <!-- | [[Serge Gainsbourg]] --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1966}} | 5. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Merci, Chérie]]'' | [[Udo Jirgenss]] <!-- | Udo Jürgens, Thomas Hörbiger --> | {{nts|31}} | {{nts|15}} | {{flag2|Sweden}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1967}} | 8. aprīlis | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Puppet on a String]]'' | [[Sendija Šova]] <!-- | [[Bill Martin (musician)|Bill Martin]], [[Phil Coulter]] --> | {{nts|47}} | {{nts|25}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1968}} | 6. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Spain|1945}} | ''[[La, la, la]]'' | [[Massiel]] <!-- | [[Dúo Dinámico|Manuel de la Calva, Ramón Arcusa]] --> | {{nts|29}} | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left" rowspan=4|{{escy|1969}} |rowspan=4| 29. marts |rowspan=4| {{flaga|ESP|1945}} [[Madride]] |{{flag2|Spain|1945}} | ''[[Vivo cantando]]'' | [[Salome (dziedātāja)|Salome]] <!-- | Maria José de Cerato, Aniano Alcalde --> |rowspan=4|{{nts|18}} | colspan="2" rowspan="4"| <center>''Nav otrās vietas<br />(4 uzvarētāji)''</center> |- | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' | [[Lulu]] <!-- | Alan Moorhouse, Peter Warne --> |- | {{flag2|Netherlands}} | ''[[De troubadour]]'' | [[Lenija Kūra]] <!-- | Lenny Kuhr, David Hartsema --> |- | {{flag2|France}} | ''[[Un jour, un enfant]]'' | [[Frīda Bokara]] <!-- | Émile Stern, [[Eddy Marnay]] --> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1970}} | 21. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[All Kinds of Everything]]'' | [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] <!-- | Derry Lindsay, Jackie Smith --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1971}} | 3. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Monaco}} | ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'' | [[Séverine]] <!-- | Jean-Pierre Bourtayre, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|12}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1972}} | 25. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Après toi]]'' | [[Vikija Leandrosa]] <!-- | [[Mario Panas]], Klaus Munro, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1973}} | 7. aprīlis | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Tu te reconnaîtras]]'' | [[Anna Marija Davida]] <!-- | Claude Morgan, Vline Buggy --> | 129 | {{nts|4}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1974}} | 6. aprīlis | {{flaga|GBR}} [[Braitona]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | [[ABBA]] <!-- | [[Benni Andešons]], [[Bjērns Ulveuss]], [[Stigs Andersons]] --> | {{nts|24}} | {{nts|6}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1975}} | 22. marts | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Ding-a-dong]]'' | ''[[Teach-In]]'' <!-- | Dick Bakker, [[Eddy Ouwens]], Will Luikinga --> | 152 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1976}} | 3. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Save Your Kisses for Me]]'' | ''[[Brotherhood of Man]]'' <!-- | [[Tony Hiller]], [[Lee Sheriden]], [[Martin Lee (singer)|Martin Lee]] --> | 164 | {{nts|17}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1977}} | 7. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[L'oiseau et l'enfant]]'' | [[Marija Mirjama]] <!-- | [[Jean Paul Cara]], Joe Gracy --> | 136 | {{nts|15}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1978}} | 22. aprīlis | {{flaga|France}} [[Parīze]] | {{flag2|Israel}} | ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' (א-ב-ני-בי) | [[Izhars Koens]] / ''[[Alphabeta]]'' <!-- | [[Nurit Hirsh]], [[Ehud Manor]] --> | 157 | {{nts|32}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1979}} | 31. marts | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'' (הללויה) | [[Gali Atari]] / ''[[Milk and Honey]]'' <!-- | [[Kobi Oshrat]], Shimrit Orr --> | 125 | {{nts|9}} | {{flag2|Spain|1977}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1980}} | 19. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[What's Another Year]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | [[Shay Healy]] --> | 143 | {{nts|15}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1981}} | 4. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Making Your Mind Up]]'' | ''[[Bucks Fizz]]'' <!-- | John Danter, [[Andy Hill (composer)|Andy Hill]] --> | 136 | {{nts|4}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1982}} | 24. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogeita]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Ein bißchen Frieden]]'' | [[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] <!-- | [[Ralph Siegel (songwriter)|Ralph Siegel]], [[Bernd Meinunger]] --> | 161 | {{nts|61}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1983}} | 23. aprīlis | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Si la vie est cadeau]]'' | [[Korīne Ermē]] <!-- | Jean-Pierre Millers, Alain Garcia --> | 142 | {{nts|6}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1984}} | 5. maijs | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | ''[[Herreys]]'' <!-- | [[Torgny Söderberg]], Britt Lindeborg --> | 145 | {{nts|8}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1985}} | 4. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | {{flag2|Norway}} | ''[[La det swinge]]'' | ''[[Bobbysocks!]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]] --> | 123 | {{nts|18}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1986}} | 3. maijs | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | {{flag2|Belgium}} | ''[[J'aime la vie]]'' | [[Sandra Kima]] <!-- | Jean-Paul Furnémont, Angelo Crisci, Rosario Marino Atria --> | 176 | {{nts|36}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1987}} | 9. maijs | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Hold Me Now]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | Johnny Logan --> | 172 | {{nts|31}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1988}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | [[Selina Diona]] <!-- | [[Atilla Şereftuğ]], [[Nella Martinetti]] --> | 137 | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1989}} | 6. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | {{flag2|Yugoslavia}} | ''[[Rock Me]]'' | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' <!-- | Rajko Dujmić, Stevo Cvikić --> | 137 | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1990}} | 5. maijs | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Insieme: 1992]]'' | [[Toto Kutunjo]] <!-- | Toto Cutugno --> | 149 | {{nts|17}} | {{flag2|Ireland}}<br>{{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1991}} | 4. maijs | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | [[Karola Hegkvista|Karola]] <!-- | [[Stephan Berg]] --> | 146 | {{nts|0}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1992}} | 9. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Why Me]]'' | [[Linda Mārtina]] <!-- | [[Johnny Logan (singer)|Johnny Logan]] --> | 155 | {{nts|16}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1993}} | 15. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Milstrīta]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[In Your Eyes]]'' | [[Nīva Kavana]] <!-- | Jimmy Walsh --> | 187 | {{nts|23}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1994}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Rock 'n' Roll Kids]]'' | [[Pols Haringtons]] / [[Čārlijs Makgetigans]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 226 | {{nts|60}} | {{flag2|Poland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1995}} | 13. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Nocturne]]'' | ''[[Secret Garden]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]], Petter Skavland --> | 148 | {{nts|29}} | {{flag2|Spain}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1996}} | 18. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[The Voice]]'' | [[Eimera Kvinna]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 162 | {{nts|48}} | {{flag2|Norway}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1997}} | 3. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Love Shine a Light]]'' | ''[[Katrina and the Waves]]'' <!-- | [[Kimberley Rew]] --> | 227 | {{nts|70}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1998}} | 9. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Diva (dziesma)|Diva]]'' (דיווה) | [[Dana International]] <!-- | [[Svika Pick]], Yoav Ginai --> | 172 | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1999}} | 29. maijs | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] <!-- | [[Lars Diedricson|Lars 'Dille' Diedricson]], Marcos Ubeda --> | 163 | {{nts|17}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2000}} | 13. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Fly on the Wings of Love]]'' | ''[[Olsen Brothers]]'' <!-- | [[Jørgen Olsen]] --> | 195 | {{nts|40}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2001}} | 12. maijs | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Estonia}} | ''[[Everybody]]'' | [[Tanels Padars]] / [[Deivs Bentons]] / ''[[Soul Militia|2XL]]'' <!-- | [[Ivar Must]], [[Maian-Anna Kärmas]] --> | 198 | {{nts|21}} | {{flag2|Denmark}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2002}} | 25. maijs | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | {{flag2|Latvia}} | ''[[I Wanna]]'' | [[Marija Naumova|Marie N.]] <!-- | [[Marija Naumova|Marie N]], Marats Samauskis --> | 176 | {{nts|12}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2003}} | 24. maijs | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | {{flag2|Turkey}} | ''[[Everyway That I Can]]'' | [[Sertaba Erenere]] <!-- | [[Demir Demirkan]], Sertab Erener --> | 167 | {{nts|2}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2004}}<br /><ref group="N" name="semi final">Kopš 2004. gada konkursā ir pusfināls::—2004. gadā tas notika trešdienā pirms fināla:— No 2005. līdz 2007. gadam notika ceturtdienā pirms fināla</ref> | 15. maijs | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | {{flag2|Ukraine}} | ''[[Wild Dances]]'' | [[Ruslana]] <!-- | Ruslana, [[Oleksandr Ksenofontov]] --> | 280 | {{nts|17}} | {{flag2|Serbia and Montenegro}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2005}} | 21. maijs | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | {{flag2|Greece}} | ''[[My Number One]]'' | [[Elena Paparizu]] <!-- | [[Christos Dantis]], [[Natalia Germanou]] --> | 230 | {{nts|38}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2006}} | 20. maijs | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | {{flag2|Finland}} | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | ''[[Lordi]]'' <!-- | [[Tomi Putaansuu|Mr. Lordi]] --> | 292 | {{nts|44}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2007}} | 12. maijs | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | {{flag2|Serbia|2004}} | ''[[Molitva]]'' (Молитва) | [[Marija Šerifoviča]] <!-- | Saša Milošević Mare, [[Vladimir Graić]] --> | 268 | {{nts|33}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2008}}<br /><ref group="N" name="two semi finals">Kopš 2008. gada konkursā ir divi pusfināli, kas notiek otrdienā un ceturtdienā pirms fināla</ref> | 24. maijs | {{flaga|SRB|2004}} [[Belgrada]] | {{flag2|Russia}} | ''[[Believe]]'' | [[Dima Bilans]] <!-- | [[Jim Beanz]], Dima Bilan --> | 272 | {{nts|42}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2009}} | 16. maijs | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Fairytale]]'' | [[Aleksandrs Ribaks]] <!-- | Alexander Rybak --> | 387 | {{nts|169}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2010}} | 29. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Satellite]]'' | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] <!-- | [[Julie Frost]], John Gordon --> | 246 | {{nts|76}} | {{flag2|Turkey}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2011}} | 14. maijs | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | {{flag2|Azerbaijan}} | ''[[Running Scared]]'' | ''[[Eldar & Nigar]]'' <!-- | [[Stefan Örn]], Sandra Bjurman, Iain Farquharson --> | 221 | {{nts|32}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2012}} | 26. maijs | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | {{flag2| Sweden}} | ''[[Euphoria]]'' | [[Lorīna]] <!-- | [[Thomas G:son]], [[Peter Boström]] --> | 372 | {{nts|113}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2013}} | 18. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Only Teardrops]]'' | [[Emmelija de Foresta]] <!-- | [[Lise Cabble]], Julia Fabrin Jakobsen, Thomas Stengaard --> | 281 | {{nts|47}} | {{flag2|Azerbaijan}} |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2014}} | 10. maijs | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | [[Končita Vursta]] <!-- | Charley Mason, Joey Patulka, Ali Zuckowski, Julian Maas --> | 290 | 52 |{{flaga|NED}} [[Nīderlande]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2015}} | 23. maijs | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | {{flag2|Zviedrija}} | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | [[Monss Selmerlēvs]] | 365 | 62 | {{flaga|RUS}} [[Krievija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2016}} | 14. maijs | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | {{flag2|Ukraina}} | ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | [[Džamala]] | 534 | 23 | {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2017}} | 13. maijs | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | {{flag2|Portugāle}} | ''[[Amar pelos dois]]'' | [[Salvadors Sobrals]] | 758 | 143 | {{flaga|BUL}} [[Bulgārija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2018}} | 12. maijs | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | {{flag2|Izraēla}} | ''[[Toy]]'' | [[Neta Barzila|Netta]] | 529 | 93 | {{flaga|CYP}} [[Kipra]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2019}} |18. maijs |{{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] |{{flag2|Nīderlande}} |''[[Arcade]]'' |[[Dankans Lorencs]] |492 |27 |{{flag2|Itālija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] |16. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] (atcelts) | colspan="6"| <center>''Konkurss tiek atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''</center> |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |22. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] |{{flag2|Itālija}} |''[[Zitti e buoni]]'' |''[[Måneskin]]'' |524 |25 |{{flag2|Francija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |14. maijs |{{flaga|Itālija}} [[Turīna]] |{{flag2|Ukraina}} |''[[Stefania]] (Стефанія)'' |''[[Kalush Orchestra]]'' |631 |165 |{{flag2|Lielbritānija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |13. maijs |{{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] |{{flag2|Zviedrija}} |''[[Tattoo]]'' |[[Lorīna]] |583 |57 |{{flag2|Somija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |11. maijs |{{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] |{{flag2|Šveice}} |''[[The Code]]'' |''[[Nemo]]'' |591 |44 |{{flag2|Horvātija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |17. maijs |{{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] |{{flag2|Austrija}} |''[[Wasted Love]]'' |[[Johanness Pīčs|JJ]] |436 |79 |{{flag2|Izraēla}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |16. maijs |{{flaga|Austrija}} [[Vīne]] |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Bangaranga]]'' |[[Dara (dziedātāja)|Dara]] |516 |173 |{{ESC|Izraēla}} |} == Pēc valsts == [[Attēls:Eurovision winners map.svg|thumb|300px|Eirovīzijas uzvarētājvalstis]] {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valsts !Gadi |- | rowspan="2" | 7 |{{ESC|Īrija}} |{{escyr|1970}}, {{escyr|1980}}, {{escyr|1987}}, {{escyr|1992}}, {{escyr|1993}}, {{escyr|1994}}, {{escyr|1996}} |- |{{ESC|Zviedrija}} |{{escyr|1974}}, {{escyr|1984}}, {{escyr|1991}}, {{escyr|1999}}, {{escyr|2012}}, {{escyr|2015}}, {{escyr|2023}} |- | rowspan="4" |5 |{{ESC|Francija}} |{{escyr|1958}}, {{escyr|1960}}, {{escyr|1962}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1977}} |- |{{ESC|Apvienotā Karaliste}} |{{escyr|1967}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1976}}, {{escyr|1981}}, {{escyr|1997}} |- |{{ESC|Luksemburga}} |{{escyr|1961}}, {{escyr|1965}}, {{escyr|1972}}, {{escyr|1973}}, {{escyr|1983}} |- |{{ESC|Nīderlande}} |{{escyr|1957}}, {{escyr|1959}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1975}}, [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |- |4 |{{ESC|Izraēla}} |{{escyr|1978}}, {{escyr|1979}}, {{escyr|1998}}, {{escyr|2018}} |- |rowspan="6"| 3 |{{ESC|Austrija}} |{{escyr|1966}}, {{escyr|2014}}, {{escyr|2025}} |- |{{ESC|Itālija}} |{{escyr|1964}}, {{escyr|1990}}, {{escyr|2021}} |- |{{ESC|Dānija}} |{{escyr|1963}}, {{escyr|2000}}, {{escyr|2013}} |- |{{ESC|Norvēģija}} |{{escyr|1985}}, {{escyr|1995}}, {{escyr|2009}} |- |{{ESC|Ukraina}} |{{escyr|2004}}, {{escyr|2016}}, {{escyr|2022}} |- |{{ESC|Šveice}} |{{escyr|1956}}, {{escyr|1988}}, {{escyr|2024}} |- | rowspan="2" |2 |{{ESC|Spānija}} |{{escyr|1968}}, ''{{escyr|1969}}'' |- |{{ESC|Vācija}} |{{escyr|1982}}, {{escyr|2010}} |- | rowspan="13" |1 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{escyr|2011}} |- |{{ESC|Beļģija}} |{{escyr|1986}} |- |{{ESC|Bulgārija}} |{{escyr|2026}} |- |{{ESC|Dienvidslāvija}} |{{escyr|1989}} |- |{{ESC|Grieķija}} |{{escyr|2005}} |- |{{ESC|Igaunija}} |{{escyr|2001}} |- |{{ESC|Krievija}} |{{escyr|2008}} |- |{{ESC|Latvija}} |{{escyr|2002}} |- |{{ESC|Monako}} |{{escyr|1971}} |- |{{ESC|Portugāle}} |{{escyr|2017}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{escyr|2007}} |- |{{ESC|Somija}} |{{escyr|2006}} |- |{{ESC|Turcija}} |{{escyr|2003}} |} Gadi ''slīprakstā'' apzīmē vairākus uzvarētājus == Pēc valodas == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valoda !Gadi !Valstis |- |33 |[[Angļu valoda|Angļu]] |{{escy|1967}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1970|1970}}, {{escy|1974|1974}}, {{escy|1975|1975}}, {{escy|1976|1976}}, {{escy|1980|1980}}, {{escy|1981|1981}}, {{escy|1987|1987}}, {{escy|1992|1992}}, {{escy|1993|1993}}, {{escy|1994|1994}}, {{escy|1996|1996}}, {{escy|1997|1997}}, {{escy|1999|1999}}, {{escy|2000|2000}}, {{escy|2001|2001}}, {{escy|2002|2002}}, {{escy|2003|2003}}, {{escy|2004}},<ref group="N" name="wilddances">Dziesma daļēji bija ukraiņu valodā</ref> {{escy|2005}}, {{escy|2006|2006}}, {{escy|2008|2008}}, {{escy|2009|2009}}, {{escy|2010|2010}}, {{escy|2011|2011}}, {{escy|2012|2012}}, {{escy|2013|2013}}, {{escy|2014}}, {{escy|2015}}, {{escy|2016}},<ref group="N" name="1944 (dziesma)">Dziesma daļēji bija krimas tatāru valodā</ref> {{escy|2018}}, {{escy|2019}}, {{escy|2023}}, {{escyr|2024}}, {{escyr|2025}} |[[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Zviedrija]], [[Nīderlande]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Turcija]], [[Ukraina]],<ref group="N" name="wilddances"/><ref group="N" name="1944 (dziesma)"/> [[Grieķija]], [[Somija]], [[Krievija]], [[Norvēģija]], [[Vācija]], [[Azerbaidžāna]], [[Austrija]], [[Izraēla]], [[Šveice]] |- |14 |[[Franču valoda|Franču]] |{{escy|1956}}, {{escy|1958|1958}}, {{escy|1960|1960}}, {{escy|1961|1961}}, {{escy|1962|1962}}, {{escy|1965|1965}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1971|1971}}, {{escy|1972|1972}}, {{escy|1973|1973}}, {{escy|1977|1977}}, {{escy|1983|1983}}, {{escy|1986|1986}}, {{escy|1988|1988}} |[[Šveice]], [[Francija]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Beļģija]] |- |rowspan="3"| 3 |[[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] |{{escy|1957}}, {{escy|1959|1959}}, {{escy|1969|1969}} |[[Nīderlande]] |- |[[Ivrits]] |{{escy|1978}}, {{escy|1979|1979}}, {{escy|1998|1998}} |[[Izraēla]] |- |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |{{escy|1964}}, {{escy|1990}}, {{escy|2021}} |[[Itālija]] |- |rowspan="5"| 2 |[[Vācu valoda|Vācu]] |{{escy|1966}}, {{escy|1982|1982}} |[[Austrija]], [[Vācija]] |- |[[Norvēģu valoda|Norvēģu]] |{{escy|1985}}, {{escy|1995|1995}} |[[Norvēģija]] |- |[[Zviedru valoda|Zviedru]] |{{escy|1984}}, {{escy|1991|1991}} |[[Zviedrija]] |- |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |{{escy|1968}}, {{escy|1969|1969}} |[[Spānija]] |- |[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |{{escy|2004}}, {{escy|2022|2022}} |[[Ukraina]] |- | rowspan="5" | 1 |[[Dāņu valoda|Dāņu]] |{{escy|1963}} |[[Dānija]] |- |[[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] |{{escy|1989}} |[[Dienvidslāvija]] |- |[[Serbu valoda|Serbu]] |{{escy|2007}} |[[Serbija]] |- | [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | {{escy|2016}} | [[Ukraina]] |- |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Portugāle]] |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{Atsauces|group="N"}} === Atsauces === {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/page/history Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 4ed879n9yh70begucqk1ia91sbwn20w 4469233 4469232 2026-05-16T23:12:42Z Lasks 38532 /* Pēc valodas */ 4469233 wikitext text/x-wiki '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir '''uzvarējušas''' 72 dziesmas. Konkursa vēsturē ir bijis daudz paņēmienu uzvarētāja noskaidrošanai, pašlaik tas tiek noteikts televīzijas skatītāju un žūrijas balsojumā. Dziesma, kas saņem visvairāk punktus, tiek pasludināta par uzvarētāju.<ref>[http://www.eurovision.tv/addons/files/Extract_ESC2007Rules.pdf Extract from the rules for the 2007 Eurovision Song Contest]. Eurovision.tv. Retrieved on 22 August 2007.</ref> Līdz šim ir notikuši 68 konkursi, katru gadu ir bijis viens uzvarētājs, izņemot [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursu]], kad bija četri uzvarētāji. Eirovīzijā uzvaru ir guvušas 27 dažādas valstis. Pirmajā konkursā {{escy|1956}}. gadā uzvarēja [[Šveice]]. Visvairāk uzvaru ir [[Īrija]]i un [[Zviedrija]]i (septiņas). Vienīgie mākslinieki, kas Eirovīzijā uzvarējuši vairāk nekā vienu reizi, ir īrs [[Džonijs Logans]] ([[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gadā]] un [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gadā]]) un zviedriete [[Lorīna]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadā]] un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gadā]]). Arī [[Latvija]] ir uzvarējusi konkursā — [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gadā]] uzvarēja [[Marija Naumova|Marie N.]] Pašreizējais uzvarētājs ir ''[[Johanness Pīčs|JJ]]'' no [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]]. == Saraksts == {{clear}} {| class="wikitable sortable" style="font-size: 95" ! scope="col" class="autorowspan"| Gads ! scope="col" class="unsortable" width="65"| Fināls ! scope="col" class="autorowspan"| Norises vieta ! scope="col" class="autorowspan" width="120"| Uzvarētājs ! scope="col" class="autorowspan"| Dziesma ! scope="col" class="autorowspan"| Izpildītājs ! scope="col" class="unsortable"| Punkti ! scope="col" class="unsortable"| Atstarpe ! scope="col" class="unsortable" width="135"| Otrā vieta |- ! style="text-align:left" scope="row" | {{escy|1956}} | 24. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Refrain]]'' | [[Līza Asija]] <!-- | [[Géo Voumard]], [[Émile Gardaz]] --> | colspan="3"| <center>''Netika paziņots''</center> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1957}} | 3. marts | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Net als toen]]'' | [[Korija Brokena]] <!-- | Guus Jansen, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|31}} | {{nts|14}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1958}} | 12. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | {{flag2|France}} | ''[[Dors, mon amour]]'' | [[Andrē Klavo]] <!-- | [[Pierre Delanoë]], [[Hubert Giraud]] --> | {{nts|27}} | {{nts|3}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1959}} | 11. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Een beetje]]'' | [[Tedija Šoltena]] <!-- | Dick Schallies, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|21}} | {{nts|5}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1960}} | 29. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[Tom Pillibi]]'' | [[Žaklīna Bojera]] <!-- | [[André Popp]], [[Pierre Cour]] --> | {{nts|32}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1961}} | 18. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Nous les amoureux]]'' | [[Žans Klods Paskāls]] <!-- | [[Jacques Datin]], Maurice Vidalin --> | {{nts|31}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1962}} | 18. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|France}} | ''[[Un premier amour]]'' | [[Izabella Obrē]] <!-- | Claude-Henri Vic, Roland Stephane Valade --> | {{nts|26}} | {{nts|13}} | {{flag2|Monaco}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1963}} | 23. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Dansevise]]'' | [[Grēta un Jergens Ingmani]] <!-- | Otto Francker, Sejr Volmer-Sørensen --> | {{nts|42}} | {{nts|2}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1964}} | 21. marts | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Non ho l'età]]'' | [[Džiļola Činkveti]] <!-- | [[Nicola Salerno]], Mario Pinzeri --> | {{nts|49}} | {{nts|32}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1965}} | 20. marts | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Poupée de cire, poupée de son]]'' | [[Frensa Galla]] <!-- | [[Serge Gainsbourg]] --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1966}} | 5. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Merci, Chérie]]'' | [[Udo Jirgenss]] <!-- | Udo Jürgens, Thomas Hörbiger --> | {{nts|31}} | {{nts|15}} | {{flag2|Sweden}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1967}} | 8. aprīlis | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Puppet on a String]]'' | [[Sendija Šova]] <!-- | [[Bill Martin (musician)|Bill Martin]], [[Phil Coulter]] --> | {{nts|47}} | {{nts|25}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1968}} | 6. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Spain|1945}} | ''[[La, la, la]]'' | [[Massiel]] <!-- | [[Dúo Dinámico|Manuel de la Calva, Ramón Arcusa]] --> | {{nts|29}} | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left" rowspan=4|{{escy|1969}} |rowspan=4| 29. marts |rowspan=4| {{flaga|ESP|1945}} [[Madride]] |{{flag2|Spain|1945}} | ''[[Vivo cantando]]'' | [[Salome (dziedātāja)|Salome]] <!-- | Maria José de Cerato, Aniano Alcalde --> |rowspan=4|{{nts|18}} | colspan="2" rowspan="4"| <center>''Nav otrās vietas<br />(4 uzvarētāji)''</center> |- | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' | [[Lulu]] <!-- | Alan Moorhouse, Peter Warne --> |- | {{flag2|Netherlands}} | ''[[De troubadour]]'' | [[Lenija Kūra]] <!-- | Lenny Kuhr, David Hartsema --> |- | {{flag2|France}} | ''[[Un jour, un enfant]]'' | [[Frīda Bokara]] <!-- | Émile Stern, [[Eddy Marnay]] --> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1970}} | 21. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[All Kinds of Everything]]'' | [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] <!-- | Derry Lindsay, Jackie Smith --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1971}} | 3. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Monaco}} | ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'' | [[Séverine]] <!-- | Jean-Pierre Bourtayre, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|12}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1972}} | 25. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Après toi]]'' | [[Vikija Leandrosa]] <!-- | [[Mario Panas]], Klaus Munro, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1973}} | 7. aprīlis | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Tu te reconnaîtras]]'' | [[Anna Marija Davida]] <!-- | Claude Morgan, Vline Buggy --> | 129 | {{nts|4}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1974}} | 6. aprīlis | {{flaga|GBR}} [[Braitona]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | [[ABBA]] <!-- | [[Benni Andešons]], [[Bjērns Ulveuss]], [[Stigs Andersons]] --> | {{nts|24}} | {{nts|6}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1975}} | 22. marts | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Ding-a-dong]]'' | ''[[Teach-In]]'' <!-- | Dick Bakker, [[Eddy Ouwens]], Will Luikinga --> | 152 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1976}} | 3. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Save Your Kisses for Me]]'' | ''[[Brotherhood of Man]]'' <!-- | [[Tony Hiller]], [[Lee Sheriden]], [[Martin Lee (singer)|Martin Lee]] --> | 164 | {{nts|17}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1977}} | 7. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[L'oiseau et l'enfant]]'' | [[Marija Mirjama]] <!-- | [[Jean Paul Cara]], Joe Gracy --> | 136 | {{nts|15}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1978}} | 22. aprīlis | {{flaga|France}} [[Parīze]] | {{flag2|Israel}} | ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' (א-ב-ני-בי) | [[Izhars Koens]] / ''[[Alphabeta]]'' <!-- | [[Nurit Hirsh]], [[Ehud Manor]] --> | 157 | {{nts|32}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1979}} | 31. marts | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'' (הללויה) | [[Gali Atari]] / ''[[Milk and Honey]]'' <!-- | [[Kobi Oshrat]], Shimrit Orr --> | 125 | {{nts|9}} | {{flag2|Spain|1977}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1980}} | 19. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[What's Another Year]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | [[Shay Healy]] --> | 143 | {{nts|15}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1981}} | 4. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Making Your Mind Up]]'' | ''[[Bucks Fizz]]'' <!-- | John Danter, [[Andy Hill (composer)|Andy Hill]] --> | 136 | {{nts|4}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1982}} | 24. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogeita]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Ein bißchen Frieden]]'' | [[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] <!-- | [[Ralph Siegel (songwriter)|Ralph Siegel]], [[Bernd Meinunger]] --> | 161 | {{nts|61}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1983}} | 23. aprīlis | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Si la vie est cadeau]]'' | [[Korīne Ermē]] <!-- | Jean-Pierre Millers, Alain Garcia --> | 142 | {{nts|6}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1984}} | 5. maijs | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | ''[[Herreys]]'' <!-- | [[Torgny Söderberg]], Britt Lindeborg --> | 145 | {{nts|8}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1985}} | 4. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | {{flag2|Norway}} | ''[[La det swinge]]'' | ''[[Bobbysocks!]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]] --> | 123 | {{nts|18}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1986}} | 3. maijs | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | {{flag2|Belgium}} | ''[[J'aime la vie]]'' | [[Sandra Kima]] <!-- | Jean-Paul Furnémont, Angelo Crisci, Rosario Marino Atria --> | 176 | {{nts|36}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1987}} | 9. maijs | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Hold Me Now]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | Johnny Logan --> | 172 | {{nts|31}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1988}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | [[Selina Diona]] <!-- | [[Atilla Şereftuğ]], [[Nella Martinetti]] --> | 137 | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1989}} | 6. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | {{flag2|Yugoslavia}} | ''[[Rock Me]]'' | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' <!-- | Rajko Dujmić, Stevo Cvikić --> | 137 | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1990}} | 5. maijs | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Insieme: 1992]]'' | [[Toto Kutunjo]] <!-- | Toto Cutugno --> | 149 | {{nts|17}} | {{flag2|Ireland}}<br>{{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1991}} | 4. maijs | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | [[Karola Hegkvista|Karola]] <!-- | [[Stephan Berg]] --> | 146 | {{nts|0}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1992}} | 9. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Why Me]]'' | [[Linda Mārtina]] <!-- | [[Johnny Logan (singer)|Johnny Logan]] --> | 155 | {{nts|16}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1993}} | 15. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Milstrīta]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[In Your Eyes]]'' | [[Nīva Kavana]] <!-- | Jimmy Walsh --> | 187 | {{nts|23}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1994}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Rock 'n' Roll Kids]]'' | [[Pols Haringtons]] / [[Čārlijs Makgetigans]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 226 | {{nts|60}} | {{flag2|Poland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1995}} | 13. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Nocturne]]'' | ''[[Secret Garden]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]], Petter Skavland --> | 148 | {{nts|29}} | {{flag2|Spain}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1996}} | 18. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[The Voice]]'' | [[Eimera Kvinna]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 162 | {{nts|48}} | {{flag2|Norway}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1997}} | 3. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Love Shine a Light]]'' | ''[[Katrina and the Waves]]'' <!-- | [[Kimberley Rew]] --> | 227 | {{nts|70}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1998}} | 9. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Diva (dziesma)|Diva]]'' (דיווה) | [[Dana International]] <!-- | [[Svika Pick]], Yoav Ginai --> | 172 | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1999}} | 29. maijs | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] <!-- | [[Lars Diedricson|Lars 'Dille' Diedricson]], Marcos Ubeda --> | 163 | {{nts|17}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2000}} | 13. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Fly on the Wings of Love]]'' | ''[[Olsen Brothers]]'' <!-- | [[Jørgen Olsen]] --> | 195 | {{nts|40}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2001}} | 12. maijs | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Estonia}} | ''[[Everybody]]'' | [[Tanels Padars]] / [[Deivs Bentons]] / ''[[Soul Militia|2XL]]'' <!-- | [[Ivar Must]], [[Maian-Anna Kärmas]] --> | 198 | {{nts|21}} | {{flag2|Denmark}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2002}} | 25. maijs | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | {{flag2|Latvia}} | ''[[I Wanna]]'' | [[Marija Naumova|Marie N.]] <!-- | [[Marija Naumova|Marie N]], Marats Samauskis --> | 176 | {{nts|12}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2003}} | 24. maijs | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | {{flag2|Turkey}} | ''[[Everyway That I Can]]'' | [[Sertaba Erenere]] <!-- | [[Demir Demirkan]], Sertab Erener --> | 167 | {{nts|2}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2004}}<br /><ref group="N" name="semi final">Kopš 2004. gada konkursā ir pusfināls::—2004. gadā tas notika trešdienā pirms fināla:— No 2005. līdz 2007. gadam notika ceturtdienā pirms fināla</ref> | 15. maijs | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | {{flag2|Ukraine}} | ''[[Wild Dances]]'' | [[Ruslana]] <!-- | Ruslana, [[Oleksandr Ksenofontov]] --> | 280 | {{nts|17}} | {{flag2|Serbia and Montenegro}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2005}} | 21. maijs | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | {{flag2|Greece}} | ''[[My Number One]]'' | [[Elena Paparizu]] <!-- | [[Christos Dantis]], [[Natalia Germanou]] --> | 230 | {{nts|38}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2006}} | 20. maijs | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | {{flag2|Finland}} | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | ''[[Lordi]]'' <!-- | [[Tomi Putaansuu|Mr. Lordi]] --> | 292 | {{nts|44}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2007}} | 12. maijs | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | {{flag2|Serbia|2004}} | ''[[Molitva]]'' (Молитва) | [[Marija Šerifoviča]] <!-- | Saša Milošević Mare, [[Vladimir Graić]] --> | 268 | {{nts|33}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2008}}<br /><ref group="N" name="two semi finals">Kopš 2008. gada konkursā ir divi pusfināli, kas notiek otrdienā un ceturtdienā pirms fināla</ref> | 24. maijs | {{flaga|SRB|2004}} [[Belgrada]] | {{flag2|Russia}} | ''[[Believe]]'' | [[Dima Bilans]] <!-- | [[Jim Beanz]], Dima Bilan --> | 272 | {{nts|42}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2009}} | 16. maijs | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Fairytale]]'' | [[Aleksandrs Ribaks]] <!-- | Alexander Rybak --> | 387 | {{nts|169}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2010}} | 29. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Satellite]]'' | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] <!-- | [[Julie Frost]], John Gordon --> | 246 | {{nts|76}} | {{flag2|Turkey}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2011}} | 14. maijs | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | {{flag2|Azerbaijan}} | ''[[Running Scared]]'' | ''[[Eldar & Nigar]]'' <!-- | [[Stefan Örn]], Sandra Bjurman, Iain Farquharson --> | 221 | {{nts|32}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2012}} | 26. maijs | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | {{flag2| Sweden}} | ''[[Euphoria]]'' | [[Lorīna]] <!-- | [[Thomas G:son]], [[Peter Boström]] --> | 372 | {{nts|113}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2013}} | 18. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Only Teardrops]]'' | [[Emmelija de Foresta]] <!-- | [[Lise Cabble]], Julia Fabrin Jakobsen, Thomas Stengaard --> | 281 | {{nts|47}} | {{flag2|Azerbaijan}} |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2014}} | 10. maijs | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | [[Končita Vursta]] <!-- | Charley Mason, Joey Patulka, Ali Zuckowski, Julian Maas --> | 290 | 52 |{{flaga|NED}} [[Nīderlande]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2015}} | 23. maijs | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | {{flag2|Zviedrija}} | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | [[Monss Selmerlēvs]] | 365 | 62 | {{flaga|RUS}} [[Krievija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2016}} | 14. maijs | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | {{flag2|Ukraina}} | ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | [[Džamala]] | 534 | 23 | {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2017}} | 13. maijs | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | {{flag2|Portugāle}} | ''[[Amar pelos dois]]'' | [[Salvadors Sobrals]] | 758 | 143 | {{flaga|BUL}} [[Bulgārija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2018}} | 12. maijs | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | {{flag2|Izraēla}} | ''[[Toy]]'' | [[Neta Barzila|Netta]] | 529 | 93 | {{flaga|CYP}} [[Kipra]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2019}} |18. maijs |{{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] |{{flag2|Nīderlande}} |''[[Arcade]]'' |[[Dankans Lorencs]] |492 |27 |{{flag2|Itālija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] |16. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] (atcelts) | colspan="6"| <center>''Konkurss tiek atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''</center> |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |22. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] |{{flag2|Itālija}} |''[[Zitti e buoni]]'' |''[[Måneskin]]'' |524 |25 |{{flag2|Francija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |14. maijs |{{flaga|Itālija}} [[Turīna]] |{{flag2|Ukraina}} |''[[Stefania]] (Стефанія)'' |''[[Kalush Orchestra]]'' |631 |165 |{{flag2|Lielbritānija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |13. maijs |{{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] |{{flag2|Zviedrija}} |''[[Tattoo]]'' |[[Lorīna]] |583 |57 |{{flag2|Somija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |11. maijs |{{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] |{{flag2|Šveice}} |''[[The Code]]'' |''[[Nemo]]'' |591 |44 |{{flag2|Horvātija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |17. maijs |{{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] |{{flag2|Austrija}} |''[[Wasted Love]]'' |[[Johanness Pīčs|JJ]] |436 |79 |{{flag2|Izraēla}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |16. maijs |{{flaga|Austrija}} [[Vīne]] |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Bangaranga]]'' |[[Dara (dziedātāja)|Dara]] |516 |173 |{{ESC|Izraēla}} |} == Pēc valsts == [[Attēls:Eurovision winners map.svg|thumb|300px|Eirovīzijas uzvarētājvalstis]] {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valsts !Gadi |- | rowspan="2" | 7 |{{ESC|Īrija}} |{{escyr|1970}}, {{escyr|1980}}, {{escyr|1987}}, {{escyr|1992}}, {{escyr|1993}}, {{escyr|1994}}, {{escyr|1996}} |- |{{ESC|Zviedrija}} |{{escyr|1974}}, {{escyr|1984}}, {{escyr|1991}}, {{escyr|1999}}, {{escyr|2012}}, {{escyr|2015}}, {{escyr|2023}} |- | rowspan="4" |5 |{{ESC|Francija}} |{{escyr|1958}}, {{escyr|1960}}, {{escyr|1962}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1977}} |- |{{ESC|Apvienotā Karaliste}} |{{escyr|1967}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1976}}, {{escyr|1981}}, {{escyr|1997}} |- |{{ESC|Luksemburga}} |{{escyr|1961}}, {{escyr|1965}}, {{escyr|1972}}, {{escyr|1973}}, {{escyr|1983}} |- |{{ESC|Nīderlande}} |{{escyr|1957}}, {{escyr|1959}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1975}}, [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |- |4 |{{ESC|Izraēla}} |{{escyr|1978}}, {{escyr|1979}}, {{escyr|1998}}, {{escyr|2018}} |- |rowspan="6"| 3 |{{ESC|Austrija}} |{{escyr|1966}}, {{escyr|2014}}, {{escyr|2025}} |- |{{ESC|Itālija}} |{{escyr|1964}}, {{escyr|1990}}, {{escyr|2021}} |- |{{ESC|Dānija}} |{{escyr|1963}}, {{escyr|2000}}, {{escyr|2013}} |- |{{ESC|Norvēģija}} |{{escyr|1985}}, {{escyr|1995}}, {{escyr|2009}} |- |{{ESC|Ukraina}} |{{escyr|2004}}, {{escyr|2016}}, {{escyr|2022}} |- |{{ESC|Šveice}} |{{escyr|1956}}, {{escyr|1988}}, {{escyr|2024}} |- | rowspan="2" |2 |{{ESC|Spānija}} |{{escyr|1968}}, ''{{escyr|1969}}'' |- |{{ESC|Vācija}} |{{escyr|1982}}, {{escyr|2010}} |- | rowspan="13" |1 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{escyr|2011}} |- |{{ESC|Beļģija}} |{{escyr|1986}} |- |{{ESC|Bulgārija}} |{{escyr|2026}} |- |{{ESC|Dienvidslāvija}} |{{escyr|1989}} |- |{{ESC|Grieķija}} |{{escyr|2005}} |- |{{ESC|Igaunija}} |{{escyr|2001}} |- |{{ESC|Krievija}} |{{escyr|2008}} |- |{{ESC|Latvija}} |{{escyr|2002}} |- |{{ESC|Monako}} |{{escyr|1971}} |- |{{ESC|Portugāle}} |{{escyr|2017}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{escyr|2007}} |- |{{ESC|Somija}} |{{escyr|2006}} |- |{{ESC|Turcija}} |{{escyr|2003}} |} Gadi ''slīprakstā'' apzīmē vairākus uzvarētājus == Pēc valodas == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valoda !Gadi !Valstis |- |34 |[[Angļu valoda|Angļu]] |{{escy|1967}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1970|1970}}, {{escy|1974|1974}}, {{escy|1975|1975}}, {{escy|1976|1976}}, {{escy|1980|1980}}, {{escy|1981|1981}}, {{escy|1987|1987}}, {{escy|1992|1992}}, {{escy|1993|1993}}, {{escy|1994|1994}}, {{escy|1996|1996}}, {{escy|1997|1997}}, {{escy|1999|1999}}, {{escy|2000|2000}}, {{escy|2001|2001}}, {{escy|2002|2002}}, {{escy|2003|2003}}, {{escy|2004}},<ref group="N" name="wilddances">Dziesma daļēji bija ukraiņu valodā</ref> {{escy|2005}}, {{escy|2006|2006}}, {{escy|2008|2008}}, {{escy|2009|2009}}, {{escy|2010|2010}}, {{escy|2011|2011}}, {{escy|2012|2012}}, {{escy|2013|2013}}, {{escy|2014}}, {{escy|2015}}, {{escy|2016}},<ref group="N" name="1944 (dziesma)">Dziesma daļēji bija krimas tatāru valodā</ref> {{escy|2018}}, {{escy|2019}}, {{escy|2023}}, {{escyr|2024}}, {{escyr|2025}}, {{escyr|2026}} |[[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Zviedrija]], [[Nīderlande]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Turcija]], [[Ukraina]],<ref group="N" name="wilddances"/><ref group="N" name="1944 (dziesma)"/> [[Grieķija]], [[Somija]], [[Krievija]], [[Norvēģija]], [[Vācija]], [[Azerbaidžāna]], [[Austrija]], [[Izraēla]], [[Šveice]], [[Bulgārija]] |- |14 |[[Franču valoda|Franču]] |{{escy|1956}}, {{escy|1958|1958}}, {{escy|1960|1960}}, {{escy|1961|1961}}, {{escy|1962|1962}}, {{escy|1965|1965}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1971|1971}}, {{escy|1972|1972}}, {{escy|1973|1973}}, {{escy|1977|1977}}, {{escy|1983|1983}}, {{escy|1986|1986}}, {{escy|1988|1988}} |[[Šveice]], [[Francija]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Beļģija]] |- |rowspan="3"| 3 |[[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] |{{escy|1957}}, {{escy|1959|1959}}, {{escy|1969|1969}} |[[Nīderlande]] |- |[[Ivrits]] |{{escy|1978}}, {{escy|1979|1979}}, {{escy|1998|1998}} |[[Izraēla]] |- |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |{{escy|1964}}, {{escy|1990}}, {{escy|2021}} |[[Itālija]] |- |rowspan="5"| 2 |[[Vācu valoda|Vācu]] |{{escy|1966}}, {{escy|1982|1982}} |[[Austrija]], [[Vācija]] |- |[[Norvēģu valoda|Norvēģu]] |{{escy|1985}}, {{escy|1995|1995}} |[[Norvēģija]] |- |[[Zviedru valoda|Zviedru]] |{{escy|1984}}, {{escy|1991|1991}} |[[Zviedrija]] |- |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |{{escy|1968}}, {{escy|1969|1969}} |[[Spānija]] |- |[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |{{escy|2004}}, {{escy|2022|2022}} |[[Ukraina]] |- | rowspan="5" | 1 |[[Dāņu valoda|Dāņu]] |{{escy|1963}} |[[Dānija]] |- |[[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] |{{escy|1989}} |[[Dienvidslāvija]] |- |[[Serbu valoda|Serbu]] |{{escy|2007}} |[[Serbija]] |- | [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | {{escy|2016}} | [[Ukraina]] |- |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Portugāle]] |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{Atsauces|group="N"}} === Atsauces === {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/page/history Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] cmb0tf44anvnwtnb7popoupbm3nernb 4469245 4469233 2026-05-16T23:23:40Z Lasks 38532 4469245 wikitext text/x-wiki '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir '''uzvarējušas''' 74 dziesmas. Konkursa vēsturē ir bijis daudz paņēmienu uzvarētāja noskaidrošanai, pašlaik tas tiek noteikts televīzijas skatītāju un žūrijas balsojumā. Dziesma, kas saņem visvairāk punktus, tiek pasludināta par uzvarētāju.<ref>[http://www.eurovision.tv/addons/files/Extract_ESC2007Rules.pdf Extract from the rules for the 2007 Eurovision Song Contest]. Eurovision.tv. Retrieved on 22 August 2007.</ref> Līdz šim ir notikuši 70 konkursi, katru gadu ir bijis viens uzvarētājs, izņemot [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursu]], kad bija četri uzvarētāji. Eirovīzijā uzvaru ir guvušas 28 dažādas valstis. Pirmajā konkursā {{escy|1956}}. gadā uzvarēja [[Šveice]]. Visvairāk uzvaru ir [[Īrija]]i un [[Zviedrija]]i (septiņas). Vienīgie mākslinieki, kas Eirovīzijā uzvarējuši vairāk nekā vienu reizi, ir īrs [[Džonijs Logans]] ([[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gadā]] un [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gadā]]) un zviedriete [[Lorīna]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadā]] un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gadā]]). Arī [[Latvija]] ir uzvarējusi konkursā — [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gadā]] uzvarēja [[Marija Naumova|Marie N.]] Pašreizējā uzvarētāja ir [[Dara (dziedātāja)|Dara]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. == Saraksts == {{clear}} {| class="wikitable sortable" style="font-size: 95" ! scope="col" class="autorowspan"| Gads ! scope="col" class="unsortable" width="65"| Fināls ! scope="col" class="autorowspan"| Norises vieta ! scope="col" class="autorowspan" width="120"| Uzvarētājs ! scope="col" class="autorowspan"| Dziesma ! scope="col" class="autorowspan"| Izpildītājs ! scope="col" class="unsortable"| Punkti ! scope="col" class="unsortable"| Atstarpe ! scope="col" class="unsortable" width="135"| Otrā vieta |- ! style="text-align:left" scope="row" | {{escy|1956}} | 24. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Refrain]]'' | [[Līza Asija]] <!-- | [[Géo Voumard]], [[Émile Gardaz]] --> | colspan="3"| <center>''Netika paziņots''</center> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1957}} | 3. marts | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Net als toen]]'' | [[Korija Brokena]] <!-- | Guus Jansen, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|31}} | {{nts|14}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1958}} | 12. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | {{flag2|France}} | ''[[Dors, mon amour]]'' | [[Andrē Klavo]] <!-- | [[Pierre Delanoë]], [[Hubert Giraud]] --> | {{nts|27}} | {{nts|3}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1959}} | 11. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Een beetje]]'' | [[Tedija Šoltena]] <!-- | Dick Schallies, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|21}} | {{nts|5}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1960}} | 29. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[Tom Pillibi]]'' | [[Žaklīna Bojera]] <!-- | [[André Popp]], [[Pierre Cour]] --> | {{nts|32}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1961}} | 18. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Nous les amoureux]]'' | [[Žans Klods Paskāls]] <!-- | [[Jacques Datin]], Maurice Vidalin --> | {{nts|31}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1962}} | 18. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|France}} | ''[[Un premier amour]]'' | [[Izabella Obrē]] <!-- | Claude-Henri Vic, Roland Stephane Valade --> | {{nts|26}} | {{nts|13}} | {{flag2|Monaco}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1963}} | 23. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Dansevise]]'' | [[Grēta un Jergens Ingmani]] <!-- | Otto Francker, Sejr Volmer-Sørensen --> | {{nts|42}} | {{nts|2}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1964}} | 21. marts | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Non ho l'età]]'' | [[Džiļola Činkveti]] <!-- | [[Nicola Salerno]], Mario Pinzeri --> | {{nts|49}} | {{nts|32}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1965}} | 20. marts | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Poupée de cire, poupée de son]]'' | [[Frensa Galla]] <!-- | [[Serge Gainsbourg]] --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1966}} | 5. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Merci, Chérie]]'' | [[Udo Jirgenss]] <!-- | Udo Jürgens, Thomas Hörbiger --> | {{nts|31}} | {{nts|15}} | {{flag2|Sweden}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1967}} | 8. aprīlis | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Puppet on a String]]'' | [[Sendija Šova]] <!-- | [[Bill Martin (musician)|Bill Martin]], [[Phil Coulter]] --> | {{nts|47}} | {{nts|25}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1968}} | 6. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Spain|1945}} | ''[[La, la, la]]'' | [[Massiel]] <!-- | [[Dúo Dinámico|Manuel de la Calva, Ramón Arcusa]] --> | {{nts|29}} | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left" rowspan=4|{{escy|1969}} |rowspan=4| 29. marts |rowspan=4| {{flaga|ESP|1945}} [[Madride]] |{{flag2|Spain|1945}} | ''[[Vivo cantando]]'' | [[Salome (dziedātāja)|Salome]] <!-- | Maria José de Cerato, Aniano Alcalde --> |rowspan=4|{{nts|18}} | colspan="2" rowspan="4"| <center>''Nav otrās vietas<br />(4 uzvarētāji)''</center> |- | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' | [[Lulu]] <!-- | Alan Moorhouse, Peter Warne --> |- | {{flag2|Netherlands}} | ''[[De troubadour]]'' | [[Lenija Kūra]] <!-- | Lenny Kuhr, David Hartsema --> |- | {{flag2|France}} | ''[[Un jour, un enfant]]'' | [[Frīda Bokara]] <!-- | Émile Stern, [[Eddy Marnay]] --> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1970}} | 21. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[All Kinds of Everything]]'' | [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] <!-- | Derry Lindsay, Jackie Smith --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1971}} | 3. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Monaco}} | ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'' | [[Séverine]] <!-- | Jean-Pierre Bourtayre, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|12}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1972}} | 25. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Après toi]]'' | [[Vikija Leandrosa]] <!-- | [[Mario Panas]], Klaus Munro, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1973}} | 7. aprīlis | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Tu te reconnaîtras]]'' | [[Anna Marija Davida]] <!-- | Claude Morgan, Vline Buggy --> | 129 | {{nts|4}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1974}} | 6. aprīlis | {{flaga|GBR}} [[Braitona]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | [[ABBA]] <!-- | [[Benni Andešons]], [[Bjērns Ulveuss]], [[Stigs Andersons]] --> | {{nts|24}} | {{nts|6}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1975}} | 22. marts | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Ding-a-dong]]'' | ''[[Teach-In]]'' <!-- | Dick Bakker, [[Eddy Ouwens]], Will Luikinga --> | 152 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1976}} | 3. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Save Your Kisses for Me]]'' | ''[[Brotherhood of Man]]'' <!-- | [[Tony Hiller]], [[Lee Sheriden]], [[Martin Lee (singer)|Martin Lee]] --> | 164 | {{nts|17}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1977}} | 7. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[L'oiseau et l'enfant]]'' | [[Marija Mirjama]] <!-- | [[Jean Paul Cara]], Joe Gracy --> | 136 | {{nts|15}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1978}} | 22. aprīlis | {{flaga|France}} [[Parīze]] | {{flag2|Israel}} | ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' (א-ב-ני-בי) | [[Izhars Koens]] / ''[[Alphabeta]]'' <!-- | [[Nurit Hirsh]], [[Ehud Manor]] --> | 157 | {{nts|32}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1979}} | 31. marts | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'' (הללויה) | [[Gali Atari]] / ''[[Milk and Honey]]'' <!-- | [[Kobi Oshrat]], Shimrit Orr --> | 125 | {{nts|9}} | {{flag2|Spain|1977}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1980}} | 19. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[What's Another Year]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | [[Shay Healy]] --> | 143 | {{nts|15}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1981}} | 4. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Making Your Mind Up]]'' | ''[[Bucks Fizz]]'' <!-- | John Danter, [[Andy Hill (composer)|Andy Hill]] --> | 136 | {{nts|4}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1982}} | 24. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogeita]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Ein bißchen Frieden]]'' | [[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] <!-- | [[Ralph Siegel (songwriter)|Ralph Siegel]], [[Bernd Meinunger]] --> | 161 | {{nts|61}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1983}} | 23. aprīlis | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Si la vie est cadeau]]'' | [[Korīne Ermē]] <!-- | Jean-Pierre Millers, Alain Garcia --> | 142 | {{nts|6}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1984}} | 5. maijs | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | ''[[Herreys]]'' <!-- | [[Torgny Söderberg]], Britt Lindeborg --> | 145 | {{nts|8}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1985}} | 4. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | {{flag2|Norway}} | ''[[La det swinge]]'' | ''[[Bobbysocks!]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]] --> | 123 | {{nts|18}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1986}} | 3. maijs | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | {{flag2|Belgium}} | ''[[J'aime la vie]]'' | [[Sandra Kima]] <!-- | Jean-Paul Furnémont, Angelo Crisci, Rosario Marino Atria --> | 176 | {{nts|36}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1987}} | 9. maijs | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Hold Me Now]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | Johnny Logan --> | 172 | {{nts|31}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1988}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | [[Selina Diona]] <!-- | [[Atilla Şereftuğ]], [[Nella Martinetti]] --> | 137 | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1989}} | 6. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | {{flag2|Yugoslavia}} | ''[[Rock Me]]'' | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' <!-- | Rajko Dujmić, Stevo Cvikić --> | 137 | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1990}} | 5. maijs | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Insieme: 1992]]'' | [[Toto Kutunjo]] <!-- | Toto Cutugno --> | 149 | {{nts|17}} | {{flag2|Ireland}}<br>{{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1991}} | 4. maijs | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | [[Karola Hegkvista|Karola]] <!-- | [[Stephan Berg]] --> | 146 | {{nts|0}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1992}} | 9. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Why Me]]'' | [[Linda Mārtina]] <!-- | [[Johnny Logan (singer)|Johnny Logan]] --> | 155 | {{nts|16}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1993}} | 15. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Milstrīta]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[In Your Eyes]]'' | [[Nīva Kavana]] <!-- | Jimmy Walsh --> | 187 | {{nts|23}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1994}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Rock 'n' Roll Kids]]'' | [[Pols Haringtons]] / [[Čārlijs Makgetigans]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 226 | {{nts|60}} | {{flag2|Poland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1995}} | 13. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Nocturne]]'' | ''[[Secret Garden]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]], Petter Skavland --> | 148 | {{nts|29}} | {{flag2|Spain}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1996}} | 18. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[The Voice]]'' | [[Eimera Kvinna]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 162 | {{nts|48}} | {{flag2|Norway}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1997}} | 3. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Love Shine a Light]]'' | ''[[Katrina and the Waves]]'' <!-- | [[Kimberley Rew]] --> | 227 | {{nts|70}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1998}} | 9. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Diva (dziesma)|Diva]]'' (דיווה) | [[Dana International]] <!-- | [[Svika Pick]], Yoav Ginai --> | 172 | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1999}} | 29. maijs | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] <!-- | [[Lars Diedricson|Lars 'Dille' Diedricson]], Marcos Ubeda --> | 163 | {{nts|17}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2000}} | 13. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Fly on the Wings of Love]]'' | ''[[Olsen Brothers]]'' <!-- | [[Jørgen Olsen]] --> | 195 | {{nts|40}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2001}} | 12. maijs | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Estonia}} | ''[[Everybody]]'' | [[Tanels Padars]] / [[Deivs Bentons]] / ''[[Soul Militia|2XL]]'' <!-- | [[Ivar Must]], [[Maian-Anna Kärmas]] --> | 198 | {{nts|21}} | {{flag2|Denmark}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2002}} | 25. maijs | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | {{flag2|Latvia}} | ''[[I Wanna]]'' | [[Marija Naumova|Marie N.]] <!-- | [[Marija Naumova|Marie N]], Marats Samauskis --> | 176 | {{nts|12}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2003}} | 24. maijs | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | {{flag2|Turkey}} | ''[[Everyway That I Can]]'' | [[Sertaba Erenere]] <!-- | [[Demir Demirkan]], Sertab Erener --> | 167 | {{nts|2}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2004}}<br /><ref group="N" name="semi final">Kopš 2004. gada konkursā ir pusfināls::—2004. gadā tas notika trešdienā pirms fināla:— No 2005. līdz 2007. gadam notika ceturtdienā pirms fināla</ref> | 15. maijs | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | {{flag2|Ukraine}} | ''[[Wild Dances]]'' | [[Ruslana]] <!-- | Ruslana, [[Oleksandr Ksenofontov]] --> | 280 | {{nts|17}} | {{flag2|Serbia and Montenegro}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2005}} | 21. maijs | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | {{flag2|Greece}} | ''[[My Number One]]'' | [[Elena Paparizu]] <!-- | [[Christos Dantis]], [[Natalia Germanou]] --> | 230 | {{nts|38}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2006}} | 20. maijs | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | {{flag2|Finland}} | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | ''[[Lordi]]'' <!-- | [[Tomi Putaansuu|Mr. Lordi]] --> | 292 | {{nts|44}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2007}} | 12. maijs | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | {{flag2|Serbia|2004}} | ''[[Molitva]]'' (Молитва) | [[Marija Šerifoviča]] <!-- | Saša Milošević Mare, [[Vladimir Graić]] --> | 268 | {{nts|33}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2008}}<br /><ref group="N" name="two semi finals">Kopš 2008. gada konkursā ir divi pusfināli, kas notiek otrdienā un ceturtdienā pirms fināla</ref> | 24. maijs | {{flaga|SRB|2004}} [[Belgrada]] | {{flag2|Russia}} | ''[[Believe]]'' | [[Dima Bilans]] <!-- | [[Jim Beanz]], Dima Bilan --> | 272 | {{nts|42}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2009}} | 16. maijs | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Fairytale]]'' | [[Aleksandrs Ribaks]] <!-- | Alexander Rybak --> | 387 | {{nts|169}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2010}} | 29. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Satellite]]'' | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] <!-- | [[Julie Frost]], John Gordon --> | 246 | {{nts|76}} | {{flag2|Turkey}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2011}} | 14. maijs | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | {{flag2|Azerbaijan}} | ''[[Running Scared]]'' | ''[[Eldar & Nigar]]'' <!-- | [[Stefan Örn]], Sandra Bjurman, Iain Farquharson --> | 221 | {{nts|32}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2012}} | 26. maijs | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | {{flag2| Sweden}} | ''[[Euphoria]]'' | [[Lorīna]] <!-- | [[Thomas G:son]], [[Peter Boström]] --> | 372 | {{nts|113}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2013}} | 18. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Only Teardrops]]'' | [[Emmelija de Foresta]] <!-- | [[Lise Cabble]], Julia Fabrin Jakobsen, Thomas Stengaard --> | 281 | {{nts|47}} | {{flag2|Azerbaijan}} |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2014}} | 10. maijs | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | [[Končita Vursta]] <!-- | Charley Mason, Joey Patulka, Ali Zuckowski, Julian Maas --> | 290 | 52 |{{flaga|NED}} [[Nīderlande]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2015}} | 23. maijs | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | {{flag2|Zviedrija}} | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | [[Monss Selmerlēvs]] | 365 | 62 | {{flaga|RUS}} [[Krievija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2016}} | 14. maijs | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | {{flag2|Ukraina}} | ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | [[Džamala]] | 534 | 23 | {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2017}} | 13. maijs | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | {{flag2|Portugāle}} | ''[[Amar pelos dois]]'' | [[Salvadors Sobrals]] | 758 | 143 | {{flaga|BUL}} [[Bulgārija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2018}} | 12. maijs | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | {{flag2|Izraēla}} | ''[[Toy]]'' | [[Neta Barzila|Netta]] | 529 | 93 | {{flaga|CYP}} [[Kipra]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2019}} |18. maijs |{{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] |{{flag2|Nīderlande}} |''[[Arcade]]'' |[[Dankans Lorencs]] |492 |27 |{{flag2|Itālija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] |16. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] (atcelts) | colspan="6"| <center>''Konkurss tiek atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''</center> |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |22. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] |{{flag2|Itālija}} |''[[Zitti e buoni]]'' |''[[Måneskin]]'' |524 |25 |{{flag2|Francija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |14. maijs |{{flaga|Itālija}} [[Turīna]] |{{flag2|Ukraina}} |''[[Stefania]] (Стефанія)'' |''[[Kalush Orchestra]]'' |631 |165 |{{flag2|Lielbritānija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |13. maijs |{{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] |{{flag2|Zviedrija}} |''[[Tattoo]]'' |[[Lorīna]] |583 |57 |{{flag2|Somija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |11. maijs |{{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] |{{flag2|Šveice}} |''[[The Code]]'' |''[[Nemo]]'' |591 |44 |{{flag2|Horvātija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |17. maijs |{{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] |{{flag2|Austrija}} |''[[Wasted Love]]'' |[[Johanness Pīčs|JJ]] |436 |79 |{{flag2|Izraēla}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |16. maijs |{{flaga|Austrija}} [[Vīne]] |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Bangaranga]]'' |[[Dara (dziedātāja)|Dara]] |516 |173 |{{ESC|Izraēla}} |} == Pēc valsts == [[Attēls:Eurovision winners map.svg|thumb|300px|Eirovīzijas uzvarētājvalstis]] {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valsts !Gadi |- | rowspan="2" | 7 |{{ESC|Īrija}} |{{escyr|1970}}, {{escyr|1980}}, {{escyr|1987}}, {{escyr|1992}}, {{escyr|1993}}, {{escyr|1994}}, {{escyr|1996}} |- |{{ESC|Zviedrija}} |{{escyr|1974}}, {{escyr|1984}}, {{escyr|1991}}, {{escyr|1999}}, {{escyr|2012}}, {{escyr|2015}}, {{escyr|2023}} |- | rowspan="4" |5 |{{ESC|Francija}} |{{escyr|1958}}, {{escyr|1960}}, {{escyr|1962}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1977}} |- |{{ESC|Apvienotā Karaliste}} |{{escyr|1967}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1976}}, {{escyr|1981}}, {{escyr|1997}} |- |{{ESC|Luksemburga}} |{{escyr|1961}}, {{escyr|1965}}, {{escyr|1972}}, {{escyr|1973}}, {{escyr|1983}} |- |{{ESC|Nīderlande}} |{{escyr|1957}}, {{escyr|1959}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1975}}, [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |- |4 |{{ESC|Izraēla}} |{{escyr|1978}}, {{escyr|1979}}, {{escyr|1998}}, {{escyr|2018}} |- |rowspan="6"| 3 |{{ESC|Austrija}} |{{escyr|1966}}, {{escyr|2014}}, {{escyr|2025}} |- |{{ESC|Itālija}} |{{escyr|1964}}, {{escyr|1990}}, {{escyr|2021}} |- |{{ESC|Dānija}} |{{escyr|1963}}, {{escyr|2000}}, {{escyr|2013}} |- |{{ESC|Norvēģija}} |{{escyr|1985}}, {{escyr|1995}}, {{escyr|2009}} |- |{{ESC|Ukraina}} |{{escyr|2004}}, {{escyr|2016}}, {{escyr|2022}} |- |{{ESC|Šveice}} |{{escyr|1956}}, {{escyr|1988}}, {{escyr|2024}} |- | rowspan="2" |2 |{{ESC|Spānija}} |{{escyr|1968}}, ''{{escyr|1969}}'' |- |{{ESC|Vācija}} |{{escyr|1982}}, {{escyr|2010}} |- | rowspan="13" |1 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{escyr|2011}} |- |{{ESC|Beļģija}} |{{escyr|1986}} |- |{{ESC|Bulgārija}} |{{escyr|2026}} |- |{{ESC|Dienvidslāvija}} |{{escyr|1989}} |- |{{ESC|Grieķija}} |{{escyr|2005}} |- |{{ESC|Igaunija}} |{{escyr|2001}} |- |{{ESC|Krievija}} |{{escyr|2008}} |- |{{ESC|Latvija}} |{{escyr|2002}} |- |{{ESC|Monako}} |{{escyr|1971}} |- |{{ESC|Portugāle}} |{{escyr|2017}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{escyr|2007}} |- |{{ESC|Somija}} |{{escyr|2006}} |- |{{ESC|Turcija}} |{{escyr|2003}} |} Gadi ''slīprakstā'' apzīmē vairākus uzvarētājus == Pēc valodas == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valoda !Gadi !Valstis |- |34 |[[Angļu valoda|Angļu]] |{{escy|1967}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1970|1970}}, {{escy|1974|1974}}, {{escy|1975|1975}}, {{escy|1976|1976}}, {{escy|1980|1980}}, {{escy|1981|1981}}, {{escy|1987|1987}}, {{escy|1992|1992}}, {{escy|1993|1993}}, {{escy|1994|1994}}, {{escy|1996|1996}}, {{escy|1997|1997}}, {{escy|1999|1999}}, {{escy|2000|2000}}, {{escy|2001|2001}}, {{escy|2002|2002}}, {{escy|2003|2003}}, {{escy|2004}},<ref group="N" name="wilddances">Dziesma daļēji bija ukraiņu valodā</ref> {{escy|2005}}, {{escy|2006|2006}}, {{escy|2008|2008}}, {{escy|2009|2009}}, {{escy|2010|2010}}, {{escy|2011|2011}}, {{escy|2012|2012}}, {{escy|2013|2013}}, {{escy|2014}}, {{escy|2015}}, {{escy|2016}},<ref group="N" name="1944 (dziesma)">Dziesma daļēji bija krimas tatāru valodā</ref> {{escy|2018}}, {{escy|2019}}, {{escy|2023}}, {{escyr|2024}}, {{escyr|2025}}, {{escyr|2026}} |[[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Zviedrija]], [[Nīderlande]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Turcija]], [[Ukraina]],<ref group="N" name="wilddances"/><ref group="N" name="1944 (dziesma)"/> [[Grieķija]], [[Somija]], [[Krievija]], [[Norvēģija]], [[Vācija]], [[Azerbaidžāna]], [[Austrija]], [[Izraēla]], [[Šveice]], [[Bulgārija]] |- |14 |[[Franču valoda|Franču]] |{{escy|1956}}, {{escy|1958|1958}}, {{escy|1960|1960}}, {{escy|1961|1961}}, {{escy|1962|1962}}, {{escy|1965|1965}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1971|1971}}, {{escy|1972|1972}}, {{escy|1973|1973}}, {{escy|1977|1977}}, {{escy|1983|1983}}, {{escy|1986|1986}}, {{escy|1988|1988}} |[[Šveice]], [[Francija]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Beļģija]] |- |rowspan="3"| 3 |[[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] |{{escy|1957}}, {{escy|1959|1959}}, {{escy|1969|1969}} |[[Nīderlande]] |- |[[Ivrits]] |{{escy|1978}}, {{escy|1979|1979}}, {{escy|1998|1998}} |[[Izraēla]] |- |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |{{escy|1964}}, {{escy|1990}}, {{escy|2021}} |[[Itālija]] |- |rowspan="5"| 2 |[[Vācu valoda|Vācu]] |{{escy|1966}}, {{escy|1982|1982}} |[[Austrija]], [[Vācija]] |- |[[Norvēģu valoda|Norvēģu]] |{{escy|1985}}, {{escy|1995|1995}} |[[Norvēģija]] |- |[[Zviedru valoda|Zviedru]] |{{escy|1984}}, {{escy|1991|1991}} |[[Zviedrija]] |- |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |{{escy|1968}}, {{escy|1969|1969}} |[[Spānija]] |- |[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |{{escy|2004}}, {{escy|2022|2022}} |[[Ukraina]] |- | rowspan="5" | 1 |[[Dāņu valoda|Dāņu]] |{{escy|1963}} |[[Dānija]] |- |[[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] |{{escy|1989}} |[[Dienvidslāvija]] |- |[[Serbu valoda|Serbu]] |{{escy|2007}} |[[Serbija]] |- | [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | {{escy|2016}} | [[Ukraina]] |- |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Portugāle]] |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{Atsauces|group="N"}} === Atsauces === {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/page/history Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] gjyti4bxnsliolhtdwbaueeiijuaa8c 0 263473 4468970 4361280 2026-05-16T15:04:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468970 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Gulbenes Sarkanā pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Gulbenes sarkanā pils.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Pārbūvētā Gulbenes Sarkanā pils mūsdienās (2011). | altitude = | building_type = | architectural_style = [[neogotika]] | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = | location_town = | location_country = | pushpin_map = | coordinates = {{Coord|57|9|38.52|N|26|45|48.75|E|display=inline,title}} | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} [[Attēls:Gulbenes Sarkanā pils pirms 1905.jpg|thumb|250px|Sarkanās pils tornis pirms 1905. gada]] '''Gulbenes Sarkanā pils''' ir [[neogotika]]s stilā celta [[Vecgulbenes muiža]]s pils Parka ielā 10 [[Gulbene|Gulbenē]]. Tā ir sarkano ķieģeļu celtne ar neogotikai raksturīgu torni, fasāžu apdari un skulptūrām nišās. Mūsdienās ēka pieder [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] pašvaldībai, 2022. gadā ēkas pieminekļa statuss mainīts no vietējas uz Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4998|title=Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2023-12-20}}</ref> == Vēsture == Vecgulbenes muižas kungu māja, saukta par Sarkano vai Mazo pili, celta vēlāk par [[Gulbenes Baltā pils|Balto pili]]. To 19. gadsimta beigās barons [[Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs|Heinrihs fon Volfs]] cēla savai sievai Marisai. Pilij ir neogotikas stilam raksturīgs kvadrātveida tornis, rotāts ar zobinājumu un skulptūrām nišās. Fasādi rotā detikulu parapets, četrlapju (gotisko rožu) frīze u. c. neogotikas dekoratīvie elementi. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā pili nodedzināja, vēlāk pili atjaunoja pārveidotā izskatā. Pēc Gulbenes atbrīvošanas [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada vasarā pils ēkā iekārtojās [[4. Valmieras kājnieku pulks|1.(4.) Valmieras kājnieku pulka]] Austrumu frontes rezerves bataljona vadība. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] pili atsavināja tās īpašniekam un tās telpas piešķīra Vecgulbenes miesta sešklasīgajai pamatskolai, ko 1928. gadā pārdēvēja par Gulbenes pilsētas pamatskolu. Ēku pamatīgi pārbūvēja skolas vajadzībām. Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās kara hospitālis. 1962. gadā skolu pārdēvēja par Gulbenes 3. astoņgadīgo skolu un 1963. gadā pils ēkai piebūvēja jaunu skolas korpusu no baltiem silikātķieģeļiem.<ref>[http://www.gulbenesbiblioteka.lv/lv/novads/kulturas-pieminekli/pilis-un-muizas/sarkana-pils Sarkanā pils]</ref> [[Attēls:Sarkanās pils ar apstādījumiem.jpg|thumb|258x258px|Sarkanā pils pēc silikātķieģeļu piebūves nojaukšanas]] 2004. gadā skola pārtrauca savu darbību, piebūvē iekārtojās [[Stradu pagasts|Stradu pagasta]] pārvalde, daļu telpu no Gulbenes pašvaldības nomāja mācību firma “Buts”. 2010. gadā pašvaldība pasūtīja Sarkanās pils restaurācijas projektu, kas paredzēja pils restaurāciju divās kārtās, iesākumā atjaunojot vēsturisko daļu. Bija plānots, ka pilij jākļūst par Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja mājvietu. Otrajā kārtā bija paredzēts sakārtot padomju laikā celto piebūvi, kur izvietot tūrisma centru un mākslas izstāžu zāli.<ref>[http://www.dzirkstele.lv/vietejas-zinas/sarkana-pils-oz-pec-pelejuma-117923 Sarkanā pils ož pēc pelējuma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210729154407/https://www.dzirkstele.lv/vietejas-zinas/sarkana-pils-oz-pec-pelejuma-117923 |date={{dat|2021|07|29||bez}} }} Diāna Odumiņa dzirkstele.lv, 2014. gada 29. decembrī</ref> Sarkanā pils bija iekļauta Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekta "Muižas parki kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa" (''Green Heritage'') ietvaros izdotajā zaļā kultūras mantojuma maršruta kartē. Taču iegūt finansējumu no Eiropas fondiem Gulbenes novada pašvaldība nebija spējusi, jo ēkai tobrīd nebija Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/gulbeniesi-apnemibas-pilni-atjaunot-sarkano-pili.a175128/ Gulbenieši apņēmības pilni atjaunot Sarkano pili] [[Vidzemes TV]] 2016. gada 24. martā</ref> 2023. gadā ēkai izstrādāja tehnisko projektu iekštelpu pārbūvei, restaurācijai un atjaunošanai Gulbenes Sarkanajā pilī, kā arī teritorijas labiekārtošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/veiks-ekspertizi-gulbenes-sarkanas-pils-iekstelpu-parbuves-projektam/|title=Veiks ekspertīzi Gulbenes Sarkanās pils iekštelpu pārbūves projektam|last=Odumiņa|first=Diāna|website=Gulbenes novads - Dzirkstele.lv|access-date=2023-12-20|date=2023-06-07|language=lv}}</ref> Tāpat 2023. gadā apstiprināts ''Interreg'' Latvijas-Igaunijas pārrobežu projekts "Dārza pērles II" Sarkanās pils parka teritorijas pieejamības veicināšanai un jaunu tūrisma produktu izveidei. Projekta ietvaros plānots turpināt iepriekšējā pārrobežu projektā uzsākto vēsturiskā skulptūru ansambļa atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/projekti/projekts-darza-perles-ii-turpinas-latvijas-un-igaunijas-sadarbiba-turisma-veicinasanai/,%20https://www.gulbenesmuzejs.lv/projekti/projekts-darza-perles-ii-turpinas-latvijas-un-igaunijas-sadarbiba-turisma-veicinasanai/|title=Projekts “Dārza pērles II” – turpinās Latvijas un Igaunijas sadarbība tūrisma veicināšanai - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|access-date=2023-12-20|date=2023-12-07|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Arhitektūra == Sākotnējā Mazā pils bija tā dēvētā ķieģeļu stila (viens no eklektisma stila formālajiem paveidiem) ēka ar bagātīgi izmantotām gotikas formām. Ēkas divstāvu centrālajai daļai piekļāvās kvadrātisks trīsstāvu tornis, torņa skaldnes rotāja neogotikai raksturīgi dekoratīvi stūru tornīši. Fasādē izmantoti dažādi gotikas elementi un formas. Pēc nodedzināšanas [[1905. gada revolūcija]]s laikā pils tika daļēji atjaunota. Telpu plānojumā notikušas izmaiņas: mainītas starpsienas un durvju ailas. Galvenās ieejas dekoratīvā torņa otrais stāvs nojaukts, torņa pirmais stāvs pārsegts ar lēzenu divslīpju skārda jumtu. Skatu tornim nojaukts trešā stāva balkons, daļa no logu ailām aizmūrētas, nav atjaunotas dekoratīvās torņa margas, karoga turētājs un kolonnu kapiteļi. Piemērojot pili skolas vajadzībām, Sarkanās pils sākotnējais veidols pazuda. Balto ķieģeļu skolas korpuss kopskatā nesaderas ar veco ēku.<ref>[https://www.gulbene.lv/images/att/pasv/dokum/pl/vest-cntr/151029Vesturiska_centra_strategija.pdf pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211025201858/https://www.gulbene.lv/images/att/pasv/dokum/pl/vest-cntr/151029Vesturiska_centra_strategija.pdf |date={{dat|2021|10|25||bez}} }} GULBENES VĒSTURISKĀ CENTRA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA līdz 2030. gadam. SIA “Reģionālie projekti”, 2015.</ref> == Skatīt arī == * [[Gulbenes viduslaiku pils]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Gulbenē]] 55czukghko0eziijwoiwosobe2vi6qn 0 274422 4468982 4054257 2026-05-16T15:38:56Z Meistars Joda 781 4468982 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Rihards Rudzītis | vārds_orig = | attēls = Rihards Rudzītis1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Melluži}} (tagad {{vieta|Latvijas Republika|Jūrmala}}) | m_gads = 1960 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | vecāki = Jēkaba un Katrīne Rudzīši | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ella Rudzīte | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[rakstnieks]], [[filozofs]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]], [[krievu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Rihards Rudzītis''' (1898-1960) bija latviešu rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks. Latvijas [[Nikolajs Rērihs|Rēriha]] kultūras sakaru biedrības vadītājs (1936-1940). == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 19. februārī [[Melluži|Mellužos]] (dzimtā māja Grāvju 20b un Zemeņu ielas stūrī, mūsdienās nojaukta, vietā cita ēka) zemnieka Jēkaba Rudzīša un viņa sievas Katrīnes ģimenē. Mācījās vietējā pagasta skolā, pēc tam [[Ludis Bērziņš|Luda Bērziņa]] ģimnāzijā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1909-1915). Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā, kur [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] sāka studēt senās valodas (1915-1918). 1917. gadā laikrakstā "Jaunais Vārds" tika iespiests viņa pirmais dzejolis. [[Bermontiāde]]s laikā dienēja Latvijas armijā, strādāja arī avīzē „Latvju kareivis”. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām studēja filozofiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1920-1931), līdztekus bija [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Valsts bibliotēkas]] bibliotekārs un nodarbojās ar rakstniecību. 1922. gadā iznāca viņa pirmā dzejas grāmata "Cilvēka dziesmas", 1933. gadā otrā dzejas grāmata "Daiļajai Dvēselei". Šajā laikā viņš apceļoja Latviju un citas Eiropas valstis, kā rezultātā 1929. gadā tika izdotas viņa "Svētceļotāja piezīmes". Tulkoja [[Rabindranats Tagore|Rabindranatu Tagori]], iepazinās ar teozofisko literatūru, galvenokārt [[Helēna Blavatska|H. Blavatskas]] darbiem. Pēc Latvijas Rēriha biedrības vadītāja [[Fēlikss Lūkins|Fēliksa Lūkina]] lūguma rediģēja [[Nikolajs Rērihs|N. Rēriha]] "Dzīvās Ētikas" grāmatas latvisko tulkojumu. No 1936. līdz 1940. gadam Rudzītis vadīja Latvijas Rēriha kultūras sakaru biedrību. No 1935. līdz savai nāvei Rihards Rudzītis strādāja pie pētnieciskas grāmatas "Svētā Grāla Brālība", ko pilnībā nepaguva pabeigt. Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās [[Grundzāles pagasts|Grundzāles pagastā]] lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja poētisku apcerējumu par dzīves pamatlikumiem – atkaliemiesošanās ideju, karmu "Mūži". 1948. gadā R. Rudzīti un viņa sievu apcietināja un izsūtīja uz [[Komi APSR]], vēlāk uz [[Kazahstāna]]s [[GULAG]]a nometnēm. Pēc Staļina nāves abi atgriezās dzimtenē, tomēr PSRS okupācijas laikā R. Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos. Pēc Helēnas Rērihas vēlējuma savas dzīves pēdējos gados viņš krievu valodā uzrakstīja manuskriptu "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē", kā arī grāmatu "Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā", kas palika neizdota līdz pat 2008. gadam. Miris 1960. gada 5. novembrī Rīgā. == Daiļrades raksturojums == R. Rudzīša dzeja ir dziļi izjusta, skanīga, lielākoties ieturēta klasiskā pantmērā. Viņa dzejnieka būtībai raksturīgs prātnieciski reliģisks un ētisks ideālisms, tāpat garīgās skaidrības un pilnības slāpes, par ko runā arī savās apcerēs. Daudz rakstījis par mākslas, filozofijas un gara kultūras jautājumiem periodikā.<ref>{{LKV|XIX.|36881-36882}}</ref> == Darbi == * Cilvēka dziesmas (1922); * Saules kultūra (par R. Tagori, 1923); * Daiļajai Dvēselei (1933); * Svētceļotāja piezīmes. Rīga: Jāņa Rapas apgāds, 1929.; * Atzinēji un cīnītāji (1935); * Nikolajs Rērihs, kultūras ceļvedis (1935), tulkojums krieviski ''Культура'' (1936), tulkojums angliski ''Culture'' (1937); * Daiļuma apziņa pestīs (1936), tulkojums krieviski ''Красота'' (1936) === Mūsdienu izdevumi === * Nikolajs Rērihs: kultūras ceļvedis. Rīga: Vieda, 1998. - 175 lpp. * Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā. Rīga: Antēra, 2008. gads * Svētceļotāja piezīmes. Mūži. Sirds gaisma, 2009. gads * Svētā Grāla Brālība. Rīga: Sirds gaisma, 2010. gads (otrs izlabots izdevums) * Dvēseles dziesmas, I. daļa. Rīga: Sirds gaisma, 2010. gads (R. Rudzīša dienasgrāmatas pirmā daļa, kas ietver laika periodu no 1914. līdz 1920. gadam) * Dvēseles dziesmas, II. daļa. Rīga: Sirds gaisma, 2011. gads (R. Rudzīša dienasgrāmatas otrā daļa, kas ietver laika periodu no 1920. līdz 1930. gadam) * Skaistuma apzināšanās glābs. Rīga: Sirds gaisma, 2012. gads === Mūsdienu tulkojumi krieviski === * ''Письма с Гор''. Minska: ''Лотац'', 2000. gads (Helēnas un Nikolaja Rērihu sarakste ar Rihardu Rudzīti, I un II sējums, krieviski) * ''Встречи с Юрием Рерихом''. Minska: ''Лотац'', 2002. gads, atkārtots izdevums ar papildinājumiem - Minska: ''Звезды Гор'', 2013. gads (krieviski) * ''Николай Рерих Мир Через Культуру''. Minska: ''Лотац'', 2002. gads (krieviski) * ''Дневник (1930 - 1960)''. Minska: ''Звезды Гор'', 2003. gads (krieviski) * ''Братство Святого Грааля''. Minska: ''Звезды Гор'', 2004. gads (krieviski) * ''Советы учителю Живой Этики''. Minska: ''Звезды Гор'', 2005. gads (krieviski) * ''Психическая энергия - путеводная звезда человечества''. Minska: ''Звезды Гор'', 2006. gads (krieviski) * ''Учение Огня. Введение в Живую Этику''. Minska: ''Звезды Гор'', 2008. gads (krieviski) * ''Космические струны в творчестве Николая Рериха''. Minska: ''Звезды Гор'', 2009. gads (krieviski) * ''Избранное''. Minska: ''Звезды Гор'', 2009. gads (rakstu un eseju izlase, krieviski) * ''Песни души. Дневник''. Minska: ''Звезды Гор'', 2011. gads (krieviski) * ''Сознание Красоты спасет''. Minska: ''Звезды Гор'', 2011. gads (krieviski) * ''Искусство творить взаимоотношения''. Minska: ''Звезды Гор'', 2012. gads (krieviski) * ''Симфония качеств''. Minska: ''Звезды Гор'', 2012. gads (krieviski) * ''Космические струны в творчестве Николая Рериха''. Minska: ''Звезды Гор'', 2013. gads (krieviski, atkārtots izdevums ar papildinājumiem) == Literatūra == * Gunta Rudzīte. Mans tēvs Rihards Rudzītis. Rīga: Sirds gaisma, 2014. gads (latviski un krieviski) ==Piemiņa == 2013. gada 17. februārī Jūrmalas pilsētas muzejā atzīmēja Riharda Rudzīša 115. dzimšanas dienu.<ref>[http://www.diena.lv/kd/literatura/dzejnieka-riharda-rudzisa-115-gadu-jubilejai-veltits-pasakums-13993370 Dzejnieka Riharda Rudzīša 115 gadu jubilejai veltīts pasākums] Kulturasdiena.lv. 2013. gada 13. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rudzītis, Rihards}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas filozofi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] 1o0uwomelcc0ars5tpdoyenvyw9a8hf 0 280132 4469024 4467922 2026-05-16T18:08:48Z Teatrālis 82063 /* D */ 4469024 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] brpmioeii83su6nq3tjgkc5c8gk95nb 4469029 4469024 2026-05-16T18:12:57Z Teatrālis 82063 /* R */ 4469029 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 2slhs3s19w12xltsc5217jpk8n2g7n5 4469032 4469029 2026-05-16T18:15:38Z Teatrālis 82063 /* V */ 4469032 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 04zue6kuzxwk6wadjtwhcx77xmkyoge 4469034 4469032 2026-05-16T18:17:17Z Teatrālis 82063 /* B */ 4469034 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] i4z5vkyf4em3kwrv2spv9q4ds4sgp0x 4469036 4469034 2026-05-16T18:18:35Z Teatrālis 82063 /* B */ 4469036 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] q4fxqv0as9n4vz0sjdttngkf7lf19of 4469041 4469036 2026-05-16T18:20:40Z Teatrālis 82063 /* Č */ 4469041 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] fucv60clj9s528524crplt5aebc31uk 0 281433 4468968 3797809 2026-05-16T14:42:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468968 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Grīnmauntins | Photo = Green Mountain1.JPG | Paraksts = | karte = Atlantijas okeāns | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = bottom | latd=7|latm=57|lats=|latNS=S | longd=14|longm=21|longs=|longEW=W | Augstums = 859 | Relatīvais_augstums = 859 | Atrašanās vieta = [[Debesbraukšanas sala]] | Kalnu grēda = [[Vidusatlantijas grēda]] | vieta = {{SHL}} | Type = Stratovulkāns | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = nezināms | First ascent = }} '''Grīnmauntins''' ({{val|en|Green Mountain}}) ir stratovulkāns, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederošās [[Debesbraukšanas sala]]s augstākā virsotne. Izvietojies salas austrumdaļā un ir viens no apmēram 100 salas vulkāna konusiem un lavas kupoliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=385050 |title=Global Volcanism Program. Ascension |access-date={{dat|2015|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140116092257/http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=385050 }}</ref> Kalns veidots no [[bazalts|bazaltiskajiem]] iežiem un kopējais augstums no okeāna dibena ir ap 3000 m. Lai arī vulkāniskie ieži tiek vērtēti kā diezgan jauni, visā salas zināmajā vēsturē kopš tās atklāšanas 16. gadsimtā nav novērotas nekādas vulkāniskās aktivitātes. Grīnmaintins un tā apkārtne tiek uzskatīti par vienu no pasaulē nedaudzajiem pilnībā cilvēka radītajiem [[mežs|mežiem]]. Pēc salas atklāšanas portugāļi un citi kuģotāji salā ieveda [[kazas]] un [[truši|trušus]], kas stipri noplicināja salas veģetāciju. Jau 19. gadsimta sākuma pētnieki, tajā skaitā [[Čārlzs Darvins]] (1836), atzīmēja, ka salā ir ļoti nabadzīga augu valsts un [[vaskulārie augi]] pārstāvēti ar 25—30 sugām, no kurām 10 endēmas salai. Tā kā sala ir relatīvi jauna (ap 1 miljonu gadu) un no tuvākās sauszemes to atdala 1500 km okeāna, augu valsts nebija vēl attīstījusies. 1843. gadā britu botāniķis [[Džozefs Daltons Hukers]] ''(Joseph Dalton Hooker)'' apmeklēja salu kopā ar [[Džeimss Klārks Ross|Džeimsa Klārka Rosa]] Antarktisko ekspedīciju. Hukers piedāvāja plānu, kā salā introducēt dažādus augus, lai attīstītu veģetāciju un tādējādi palielināt nokrišņu daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.staff.ljmu.ac.uk/biedwilk/pdfs/greenmt.pdf |title=The parable of Green Mountain: Ascension Island, ecosystem construction and ecological fitting |access-date={{dat|2015|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150611143610/http://www.staff.ljmu.ac.uk/biedwilk/pdfs/greenmt.pdf |archivedate={{dat|2015|06|11||bez}} }}</ref> Jau 1865. gadā Britu Admiralitātes ziņojumā tika atzīmēts, ka salā veiksmīgi introducētas 40 dažādas koku sugas un nodrošinājums ar ūdeni ir pietiekošs. 1900. gadā salā jau brīvā dabā auga [[banāni]] un [[guava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://herbaria.plants.ox.ac.uk/bol/ascension |title=Department of Plant Sciences, University of Oxford. Ascension |access-date={{dat|2015|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150409035259/http://herbaria.plants.ox.ac.uk/bol/ascension }}</ref> 2005. gadā kalns un tā apkārtne tika iekļauta jaunizveidotajā Grīnmauntinas nacionālajā parkā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Debesbraukšanas sala]] els6u9pd82vpgutdqhzbsrlcybs8u8r 0 284342 4469329 4468474 2026-05-17T07:18:27Z Lasks 38532 /* Austrālijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4469329 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Austrālija]] | karogs = Flag of Australia.svg | parraiditajs = ''Special Broadcasting Service'' | nac atlase = ''Eurovision – Australia Decides'' <small>(2019-2020; 2022)</small> | pied reizes = 11 (8 fināli) | pirma reize = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. | ESC lab = 2. vietaː [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. | ESC sl = 14. vieta <small>(pusfinālā)</small>ː [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]. | majaslapa = [http://www.sbs.com.au/eurovision/ SBS mājaslapa] | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/australia Austrālijas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Austrālija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 11 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 8 reizes, debitējot [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā. Austrālija konkursā nekad nav uzvarējusi, un pašlaik labākais rezultāts tai ir 2. vieta [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Damī Ima]] ar dziesmu ''Sound of Silence''. Austrālija ir pirmā Okeānijas valsts, kas piedalās Eirovīzijā, un pirmā, kuras raidorganizācija nav [[EBU]] locekle. Austrālijā Eirovīzijas dziesmu konkurss ir ticis pārraidīts kopš 1983. gada. Konkurss iemantoja lielu popularitāti austrāliešu vidū, [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. un [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursi bija starp 25 skatītākajiem raidījumiem attiecīgajās televīzijas sezonās. [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā Austrālijai tika ļauts sūtīt savu mākslinieku uzstāties kā viesiem — [[Džesika Mauboja]] izpildīja dziesmu ''Sea of Flags''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smh.com.au/entertainment/music/jessica-mauboy-performs-at-eurovision-song-contest-20140509-zr78z.html|title=Jessica Mauboy performs at Eurovision Song Contest|website=smh.com.au|publisher=[[The Sydney Morning Herald]]|last=Vincent|first=Peter|date=9 May 2014|accessdate=11 February 2015}}</ref> [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā, konkursa 60 gadu jubilejas gadā, Austrālijai tika ļauts pirmo reizi piedalīties pašā konkursā. Par Austrālijas pārstāvi tika izraudzīts [[Gajs Sebastjans]], kas izpildīja dziesmu ''Tonight Again''. Austrālija automātiski kvalificējas finālam kopā ar rīkotājiem un lielo piecinieku. 2015. gada konkursā Austrālija arī pirmoreiz oficiāli varēja balsot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Australia participate in the 60th Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australia_to_participate_in_the_2015_eurovision_song_contest|publisher=EBU|website=Eurovision.tv|accessdate=11 February 2015|date=10 February 2015}}</ref> Finālā valsts ierindojās 5. vietā. [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]] Austrālijai tika atļauts atgriezties konkursā, pašlaik valstij ir dota atļauja no EBU piedalīties konkursā. == Austrālijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Gajs Sebastjans]] | ''Tonight Again'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 5. | align="center" | 196 | colspan="2" {{N/A|Automātiski kvalificējās finālam}}<small>{{efn|name=viesi|Piedalījās kā viesi}}</small> |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Damī Ima]] | ''Sound of Silence'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 511 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 330 |- | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] | ''Don't Come Easy'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 173 | align="center" | 6. | align="center" | 160 |- | align="center" | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Džesika Mauboja]] | ''We Got Love'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 99 | align="center" | 4. | align="center" | 212 |- | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Keita Millere-Haidke]] | ''Zero Gravity'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 285 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 261 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]'' | ''Don't Break Me'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]'' | ''Technicolour'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Šeldons Rājli]] | ''Not the Same'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 125 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 243 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Voyager]]'' | ''Promise'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 151 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 149 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Electric Fields]]'' | ''One Milkali (One Blood)'' | Angļu{{efn|name=Jakunitjatdžera|Sastāv no dažiem vārdiem Jankunitjatdžaras dialektā.}} | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 41 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Go-Jo]]'' | ''Milkshake Man'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 41 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 287 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 222 |} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="6"> Attēls:20150520 ESC 2015 Guy Sebastian 2819.jpg|<small>[[Gajs Sebastjans]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Australia 03.jpg|<small>[[Damī Ima]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:Isaiah (Australia). Photo 464.jpg|<small>[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Australia 06.jpg|<small>[[Džesika Mauboja]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> Attēls:ESC-Australia-2019-KateMiller-Heidke-001.jpg|<small>[[Keita Millere-Haidke]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].</small> </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/australia Austrālijas profils Eurovision.tv lapā] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/australia Austrālijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Austrālijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] qq62bs8o65ugdc9f9xqs8mex05n1rqy 10 286204 4469300 4468727 2026-05-17T02:10:28Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4469300 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 69q2o40iico154jtg891e6llx9qzyal 2 289224 4469424 4468607 2026-05-17T11:14:56Z Krišjānis 51961 4469424 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *11. maijs - <s>Bosnija un Hercegovina</s> *12. maijs - <s>Zviedrija</s> *14. maijs - <s>Jaunzēlande</s>, <s>Francija</s> *15. maijs - <s>Kotdivuāra</s>, <s>Japāna</s>, <s>Tunisija</s>, <s>Beļģija</s>, <s>Haiti</s> *16. maijs - <s>Dienvidkoreja</s> *18. maijs - Brazīlija, Austrija, Horvātija, Kongo DR *19. maijs - Portugāle, Skotija *20. maijs - Šveice *21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija, Senegāla *22. maijs - Anglija *25. maijs - Spānija *26. maijs - ASV, Panama *27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika *29. maijs - Ēģipte, Kanāda *31. maijs - Alžīrija *1. jūnijs - Austrālija, Irāna, Kolumbija av7mlt0eo27f3ds0xcui3hb2fqnzyxn 0 292541 4469256 4376077 2026-05-16T23:55:19Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Bandiagara.svg]] → [[File:Bandiagara in Mali 2023.svg]] standard name 4469256 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Bougouni.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Dioïla.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Douentza.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Gao.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kidal.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Ménaka.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Sikasso.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] rpxt4xe2n5j584u6mod7c6lu13wrmnm 4469258 4469256 2026-05-16T23:56:29Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Bougouni.svg]] → [[File:Bougouni in Mali 2023.svg]] standard name 4469258 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Dioïla.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Douentza.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Gao.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kidal.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Ménaka.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Sikasso.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 5pw02pqswto46idkjoqef5h3cyc308q 4469260 4469258 2026-05-16T23:58:00Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Kidal.svg]] → [[File:Kidal in Mali 2023.svg]] standard name 4469260 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Dioïla.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Douentza.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Gao.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Ménaka.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Sikasso.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 2yvkbz872wua7fh143fiw6vp7ire3tw 4469262 4469260 2026-05-16T23:59:50Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Dioïla.svg]] → [[File:Dioïla in Mali 2023.svg]] standard name 4469262 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Douentza.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Gao.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Ménaka.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Sikasso.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 9vha445gnaelt34whq3eqv2q16a5gn8 4469264 4469262 2026-05-17T00:00:55Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Douentza.svg]] → [[File:Douentza in Mali 2023.svg]] standard name 4469264 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Gao.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Ménaka.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Sikasso.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] sokto497roxml8ipyftoijykfwzwnqu 4469266 4469264 2026-05-17T00:02:45Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Gao.svg]] → [[File:Gao in Mali 2023.svg]] standard name 4469266 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Ménaka.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Sikasso.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 75z2kw8au9bia0a1s99f1xjkh0nlhcx 4469268 4469266 2026-05-17T00:03:32Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Ménaka.svg]] → [[File:Ménaka in Mali 2023.svg]] standard name 4469268 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Sikasso.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] c17q6r9sh1fp1hnye3jtvelbfa9lnnm 4469270 4469268 2026-05-17T00:04:20Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Sikasso.svg]] → [[File:Sikasso in Mali 2023.svg]] standard name 4469270 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 8qu1370ycaz850t0e0si1991ssl9b2f 4469272 4469270 2026-05-17T00:05:12Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg]] → [[File:Tombouctou in Mali 2023.svg]] standard name 4469272 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] hg7zgka3i81dd8o8o5tl30f10vs6p78 4469274 4469272 2026-05-17T00:05:58Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg]] → [[File:Taoudénit in Mali 2023.svg]] standard name 4469274 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Kayes.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 3wp0bx7mvoggqz6lnahini6ia4d99r9 4469276 4469274 2026-05-17T00:07:27Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Kayes.svg]] → [[File:Kayes in Mali 2023.svg]] standard name 4469276 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Kita.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] la2xop4fwmw1kd6dod7bxlku8alpiz1 4469278 4469276 2026-05-17T00:10:06Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Kita.svg]] → [[File:Kita in Mali 2023.svg]] standard name 4469278 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] iaxt2z01sxxax6pc96q21hrp7ijd2it 4469280 4469278 2026-05-17T00:12:07Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg]] → [[File:Koulikoro in Mali 2023.svg]] standard name 4469280 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Koutiala.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] euzxjdu9rx565oyhw0kbvamyu237ggn 4469282 4469280 2026-05-17T00:12:59Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Koutiala.svg]] → [[File:Koutiala in Mali 2023.svg]] standard name 4469282 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Koutiala in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Mopti.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 21a2m6ily3kac4co9urkpw0ulnzqsj8 4469284 4469282 2026-05-17T00:14:00Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Mopti.svg]] → [[File:Mopti in Mali 2023.svg]] standard name 4469284 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Koutiala in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mopti in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nara.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] qgfcifqjo0dfwjalz26pskie4aya5d8 4469286 4469284 2026-05-17T00:14:49Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Nara.svg]] → [[File:Nara in Mali 2023.svg]] standard name 4469286 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Koutiala in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mopti in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Nara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Ségou.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] fsugyx8u0b4vugb2p6o15ta3sugn5nd 4469288 4469286 2026-05-17T00:17:00Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Ségou.svg]] → [[File:Ségou in Mali 2023.svg]] standard name 4469288 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Koutiala in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mopti in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Nara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - San.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Ségou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] iteblz66z9k2dx60n9nru6uvvgojfkb 4469290 4469288 2026-05-17T00:18:28Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - San.svg]] → [[File:San in Mali 2023.svg]] standard name 4469290 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Koutiala in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mopti in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Nara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Mali regions (2023) - Nioro.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:San in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Ségou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 4uv71b3bbfbmuzgrw85450nxkx59egj 4469292 4469290 2026-05-17T00:20:18Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Nioro.svg]] → [[File:Nioro in Mali 2023.svg]] standard name 4469292 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Koutiala in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mopti in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Nara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Nioro in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:San in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Ségou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] igqh3smkxcwnfd3cgt3pjd1s9jp60qr 4469294 4469292 2026-05-17T00:22:16Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Bamako (+special marker).svg]] → [[File:Bamako in Mali 2023 (+special marker).svg]] standard name 4469294 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Mali AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Mali]] novietojums]] '''[[Mali]] administratīvo iedalījumu''' veido '''19 reģioni''' un '''1 galvaspilsētas distrikts'''. Reģioni sīkāk iedalās '''159 apriņķos''' (''cercles''), kuras veido '''819 komūnas''' un '''12 712 ciemi'''. Līdz 2012. gadam Mali administratīvo iedalījumu veidoja 8 reģioni. 2012. gadā tika izveidoti Menakas un Taudenitas reģioni, nodalot no Gao un Tombuktu reģioniem, bet 2023. gadā – vēl 9 jauni reģioni, sadalot Mopti, Segu, Sikaso, Kulikoro un Kajesas reģionus. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 8 reģioni || 58 apgabali || 703 komūnas |- | [[Bamako]] || 6 komūnas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Mali adm location map 2023.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.79|scale=500|text=[[Bamako]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.67|scale=500|text=[[Bandiagaras reģions|Bandiagara]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.86|scale=500|text=[[Buguni reģions|Buguni]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.80|scale=500|text=[[Djoilas reģions|Djoila]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.63|scale=500|text=[[Duencas reģions|Duenca]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.52|scale=500|text=[[Gao reģions|Gao]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.71|scale=500|text=[[Kajesas reģions|Kajesa]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.40|scale=500|text=[[Kidalas reģions|Kidala]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.75|scale=500|text=[[Kitas reģions|Kita]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.73|scale=500|text=[[Kulikoro reģions|Kulikoro]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.79|scale=500|text=[[Kutialas reģions|Kutiala]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.53|scale=500|text=[[Menakas reģions|Menaka]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.65|scale=500|text=[[Mopti reģions|Mopti]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.64|scale=500|text=[[Naras reģions|Nara]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.65|scale=500|text=[[Ņoro reģions|Ņoro]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.75|scale=500|text=[[Sanas reģions|Sana]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.70|scale=500|text=[[Segu reģions|Segu]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.85|scale=500|text=[[Sikaso reģions|Sikaso]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.30|scale=500|text=[[Taudenni reģions|Taudenni]]}} {{Image label small|x=0.48|y=0.55|scale=500|text=[[Tombuktu reģions|Tombuktu]]}} {{Image label end}} |} == Administratīvā iedalījuma vienības == === Distrikts === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Ģerbonis !! Distrikts !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Bamako in Mali 2023 (+special marker).svg|90px]] || [[Attēls:Blason ville ml Bamako (Mali).svg|40px]] || '''[[Bamako]]''' || ''Bamako'' || {{nts|252}}|| {{nts|4227569}}|| ML-BKO |} === Reģioni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.statoids.com/uml.html|language=en|title=Regions of Mali|author=Gwillim Law|archiveurl=https://www.webcitation.org/6GZCIIwFF?url=http://www.statoids.com/uml.html|archivedate=2013-05-12|access-date=2012-04-18}}</ref> !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instat-mali.org/laravel-filemanager/files/shares/rgph/rapport-resultats-globaux-rgph5_rgph.pdf|title=Rapport RGPD5 sur la population}}</ref>!! Apriņķu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Bandiagara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Bandiagaras reģions]]''' |''Région de Bandiagara'' |[[Bandiagara]] |{{nts|24850}} |{{nts|868916}} |9 |ML-19 |- |[[Attēls:Bougouni in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Buguni reģions]]''' |''Région de Bougouni'' |[[Buguni]] |{{nts|36670}} |{{nts|1570979}} |10 |ML-15 |- |[[Attēls:Dioïla in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Djoilas reģions]]''' |''Région de Dioïla'' |[[Djoila]] |{{nts|18330}} |{{nts|675965}} |6 |ML-13 |- |[[Attēls:Douentza in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Duencas reģions]]''' |''Région de Douentza'' |[[Duenca]] |{{nts|23310}} |{{nts|170189}} |6 |ML-18 |- | [[Attēls:Gao in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Gao reģions]]'''|| ''Région de Gao''|| [[Gao (pilsēta)|Gao]]|| {{nts|94846}}|| {{nts|727517}}|| 16 || ML-07 |- | [[Attēls:Kayes in Mali 2023.svg|90x90px]]|| '''[[Kajesas reģions]]'''|| ''Région de Kayes''|| [[Kajesa]]|| {{nts|63210}}|| {{nts|1840329}}|| 10 || ML-01 |- | [[Attēls:Kidal in Mali 2023.svg|90px]]|| '''[[Kidalas reģions]]'''|| ''Région de Kidal''|| [[Kidala]]|| {{nts|151430}}|| {{nts|83192}}|| 9 || ML-08 |- |[[Attēls:Kita in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kitas reģions]]''' |''Région de Kita'' |[[Kita (pilsēta)|Kita]] |{{nts|35680}} |{{nts|681671}} |6 |ML-12 |- | [[Attēls:Koulikoro in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Kulikoro reģions]]''' || ''Région de Koulikoro'' || [[Kulikoro]] || {{nts|47040}} || {{nts|5418305}} || 8 || ML-02 |- |[[Attēls:Koutiala in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Kutialas reģions]]''' |''Région de Koutiala'' |[[Kutiala]] |{{nts|14600}} |{{nts|1169882}} |8 |ML-16 |- |[[Attēls:Ménaka in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Menakas reģions]]''' |''Région de Ménaka'' |[[Menaka]] |{{nts|78100}} |{{nts|318876}} |6 |ML-10 |- | [[Attēls:Mopti in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Mopti reģions]]''' || ''Région de Mopti'' || [[Mopti]] || {{nts|26550}} || {{nts|935579}} || 8 || ML-05 |- |[[Attēls:Nara in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Naras reģions]]''' |''Région de Nara'' |[[Nara (Mali)|Nara]] |{{nts|31250}} |{{nts|307777}} |6 |ML-14 |- |[[Attēls:Nioro in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Ņoro reģions]]''' |''Région de Nioro'' |[[Ņoro du Sahela]] |{{nts|28350}} |{{nts|698061}} |6 |ML-11 |- |[[Attēls:San in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Sanas reģions]]''' |''Région de San'' |[[Sana (Mali)|Sana]] |{{nts|14200}} |{{nts|820807}} |7 |ML-17 |- | [[Attēls:Ségou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Segu reģions]]''' || ''Région de Ségou'' || [[Segu]] || {{nts|52100}} || {{nts|2455263}} || 11 || ML-04 |- | [[Attēls:Sikasso in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Sikaso reģions]]''' || ''Région de Sikasso'' || [[Sikaso]] || {{nts|20800}} || {{nts|1533123}} || 8 || ML-03 |- |[[Attēls:Taoudénit in Mali 2023.svg|90x90px]] |'''[[Taudenni reģions]]''' |''Région de Taoudénit'' |[[Taudenni]] |{{nts|292000}} |{{nts|100358}} |6 |ML-09 |- | [[Attēls:Tombouctou in Mali 2023.svg|90x90px]] || '''[[Tombuktu reģions]]''' || ''Région de Tombouctou'' || [[Tombuktu]] || {{nts|206000}} || {{nts|974278}} || 13 || ML-06 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Mali|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] lcn3tep9nn12o6ur0dujchl92ft555p 0 296999 4469009 4215784 2026-05-16T17:44:55Z Meistars Joda 781 4469009 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = 007: SPEKTRS | attēls = Spectre poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Spectre'' | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = * [[Maikls Vilsons]] * [[Barbara Brokoli]] | scenārija autors = * [[Džons Logans]] * [[Nīls Pērviss un Roberts Veids|Nīls Pērviss<br />Roberts Veids]] * [[Džezs Batervorts]] | galvenajās lomās = * [[Denjels Kreigs]] * [[Kristofs Valcs]] * [[Lea Sedū]] * [[Bens Višo]] * [[Neomija Herisa]] * [[Deivs Batista]] * [[Monika Belluči]] * [[Reifs Fainss]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = [[Hoits van Hoitema]] | montāža = [[Lī Smits (redaktors)|Lī Smits]] | studija = * ''[[Eon Productions]]'' * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer|Metro-Goldwyn-Mayer Pictures]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2015|10|26|Apvienotā Karaliste|2015|11|6|ASV|2015|11|6|Latvija}} | ilgums = 148 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/spectre-film |title=''Spectre'' (12A) |work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |date=21 October 2015 |accessdate=21 October 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151105102751/http://www.bbfc.co.uk/releases/spectre-film |archivedate= 5 November 2015}}</ref> | valsts = * {{GBR}} * {{USA}}<ref name=bfi>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/5632a9b434430 |title=SPECTRE (2015) |work=[[British Film Institute]] |accessdate=29 May 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160507100155/http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/5632a9b434430 |archivedate= 7 May 2016}}</ref> | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|245—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|880,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bond24.htm |title=Spectre (2015) |website=Box Office Mojo |accessdate=21 April 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160419085109/http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bond24.htm |archivedate=19 April 2016 }}</ref> | iepriekšējā = [[Operācija "Skyfall"]] | nākamā = "[[Nav laiks mirt]]" | imdb = }} '''"007: SPEKTRS"''' ({{val|en|Spectre}}) ir 2015. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] spiegu filma, kuras režisors ir [[Sems Mendess]]. Šī ir 24. filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]], ceturto reizi Bondu attēlo [[Denjels Kreigs]]. Šī ir otrā pēc kārtas Sema Mendesa režisētā Džeimsa Bonda filma, iepriekšējā ir "[[Operācija "Skyfall"]]". Tāpat šī ir pēdējā Džeimsa Bonda sērijas filma, ko izplata ''Columbia Pictures'', jo nākamajām sērijas filmām izplatītājs ir ''[[Universal Pictures]]''. Galvenās lomas tajā attēlo Kreigs, [[Kristofs Valcs]], [[Lea Sedū]], [[Bens Višo]], [[Neomija Herisa]], [[Deivs Batista]], [[Monika Belluči]], [[Reifs Fainss]]. Filmā Bonds cīnās ar globālo noziedzīgo aģentūru SPEKTRS un tās vadītāju Ernstu Stavro Blofeldu ([[Kristofs Valcs]]). Spektra un Blofelda pirmā parādīšanās ''Eon Productions'' veidotajā filmā bija 1971. gada "[[Dimanti ir mūžīgi]]" (''Diamonds Are Forever''), Blofeldam līdzīgs tēls parādās arī 1981. gada filmā "[[Tikai tavās acīs]]" (''For Your Eyes Only''). Vairākus personāžus, tostarp [[M (Džeimss Bonds)|M]], [[Q (Džeimss Bonds|Q]] un [[Manīpenija|Manīpeniju]], atveido aktieri no iepriekšējās sērijas filmas. Aktieru sastāvam ir piebiedrojušies [[Lea Sedū]] Dr. Medleinas Svonas lomā, [[Deivs Batista]] Hinksa kunga lomā, [[Endrū Skots]] Maksa Denbiga lomā un [[Monika Belluči]] Lūsijas Siaras lomā. Filmēšanas process norisinājās no 2014. gada decembra līdz 2015. gada jūlijam Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Marokā un Meksikā. Triki filmā tika veidoti ar specefektu un [[kaskadieris|kaskadieru]] līdzdalību, pēc iespējas izvairoties no datoranimācijas izmantošanas. "007: SPEKTRS" budžets bija apmēram 245 miljoni ASV dolāru, kaut arī dažos avotos minēts, ka filmas izmaksas sasniegušas pat 300 miljonus ASV dolāru, tādējādi šī ir dārgākā Džeimsa Bonda sērijas filma. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|10|26||bez}} Apvienotajā Karalistē,<ref name="World Premiere">{{Tīmekļa atsauce|title=SPECTRE World Premiere in London|url=http://www.007.com/spectre-world-premiere-in-london/|website=007.com|publisher=Eon Productions|accessdate=17 July 2015|archive-date={{dat|2015|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150719022607/http://www.007.com/spectre-world-premiere-in-london/}}</ref> tieši 50 gadus pēc filmas "[[Zibenslode]]" (''Thunderball''), 30 gadus pēc "[[Skats uz slepkavību]]" un 20 gadus pēc "[[Zeltacs]]" filmu pirmizrādēm.<ref>{{ziņu atsauce| url=http://www.ikonlondonmagazine.com/spectre-world-premiere-at-the-royal-albert-hall-london/ | title= Ikon London Magazine Coverage from the world premiere of Spectre | publisher= Ikon London Magazine | date=27 October 2015 | accessdate= 3 March 2018}}</ref> ASV un Latvijas kinoteātros filmas pirmizrāde norisinājās {{dat||11|6||bez}}. "007: SPEKTRS" saņēma dažādas kritiķu atsauksmes, tika slavētas spriedzes ainas, operatora darbs, aktierspēle un muzikālais pavadījums, bet kritizēts tika filmas ilgums un scenārijs. Filmas tēmas dziesma ''[[Writing's on the Wall]]'' [[Sems Smits)|Sema Smita]] izpildījumā, ieguva [[88. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā dziesma. Filmas vispasaules ienākumi ir vairāk kā 880 miljoni ASV dolāru, padarot to par [[2015. gads kino|2015. gada sesto ienesīgāko filmu]] un otro ienesīgāko filmu sērijā pēc "Operācijas "Skyfall"". Nākamās filmas sērijas "[[Nav laiks mirt]]" pirmizrāde notika 2021. gada septembrī un tajā Kreigs pēdējo reizi atveidoja Bondu. Filmas režisors ir [[Kerijs Fukunaga]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.007.com/spectre/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Sems Mendess}} {{Džeimsa Bonda filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Džeimsa Bonda filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] [[Kategorija:Spiegu filmas]] mj7jtcydysavshw2091lsfkwnped008 0 314576 4469355 2510397 2026-05-17T08:26:23Z Vylks 50297 Noņēma pāradresāciju uz [[Aleksandrs Matanovičs]] 4469355 wikitext text/x-wiki '''Matanovičs''' (''Matanović, Матановић''; sieviešu dzimtē [[Matanoviča]]) ir [[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksandrs Matanovičs]] (''Александар Матановић''; 1930—2023) — Serbijas šahists; * [[Igors Matanovičs]] (''Igor Matanović''; 2003) — Horvātijas futbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Dienvidslāvu uzvārdi]] 1j2tf7nr7gen5zckqxqr8q5u2u145mp 0 315129 4469382 4439650 2026-05-17T09:43:05Z Pirags 3757 4469382 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vendzavas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = Vendzavas muižas pils 2002-07-10.jpg | image_caption = Vendzavas muižas ēka | pushpin_map = Latvija#Ventspils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | subdivision_name2 = [[Ziru pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,26 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = [[2005]]. gads | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3416 |title=Informācija par objektu: Vendzavas |accessdate={{dat|2016|06|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 44 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 10 | lats = 44 | latNS = N | longd = 21 | longm = 40 | longs = 31 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3624 | var_id = | lgia_id = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vendzavas''' ir valsts adresu reģistrā neesoša apdzīvotā vieta [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ziru pagasts|Ziru pagastā]]. Izvietojusies pagasta austrumos 9,6 km no pagasta centra [[Ziras|Zirām]], 26 km no novada centra [[Ventspils]] un 182,3 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V1349]] (pievedceļš Vendzavām), pie [[Ķuļupīte]]s ietekas [[Venta|Ventā]]. Veidojusies ap vēsturisko Vendzavas muižu (''Gut Wensau''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ziru pagasta ciemi}} bynocipxkbq7yumff7i37xafqxjk31v 0 316189 4469236 4468463 2026-05-16T23:17:05Z Lasks 38532 4469236 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Bulgārija]] | karogs = Flag of Bulgaria.svg | parraiditajs = [[BNT]] | nac atlase = | pied reizes = 15 (6 fināli) | pirma reize = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]] | ESC lab = 1. vieta: [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026.]] | ESC sl = 19. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]] | majaslapa = [http://eurovision.bnt.bg/ BNT lapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=43 EBU lapa] }} '''[[Bulgārija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 15 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad Bulgāriju pārstāvēja grupa ''[[Kaffe]]'' ar dziesmu ''Lorraine''. Valsts labākais rezultāts ir bijusi uzvara [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Bulgārijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | ''[[Kaffe]]'' | ''Lorraine'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 19. | align="center" | 49 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | [[Elica un Stojans]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | align="center" | 5. | align="center" | 157 | align="center" | 6. | align="center" | 146 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]'' | ''DJ, Take Me Away'' | Angļu | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 56 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | [[Krasimirs Avramovs]] |''Illusion'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | ''[[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]'' | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | Bulgāru, angļu | align="center" | 15. | align="center" | 19 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Poli Genova]] | ''Na inat <small>(На инат)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 48 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | Bulgāru | align="center" |11. | align="center" |45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Elica un Stojans]] | ''Samo shampioni <small>(Само шампиони)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] gada konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | Angļu, bulgāru | align="center" | 4. | align="center" | 307 | align="center" | 5. | align="center" | 220 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Kristiāns Kostovs]] | ''Beautiful Mess'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 615 | bgcolor="gold" align="center" | 1. | bgcolor="gold" align="center" | 403 |- | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | ''[[Equinox]]'' | ''Bones'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 166 | align="center" | 7. | align="center" | 177 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''Tears Getting Sober'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Growing Up Is Getting Old'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 170 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 250 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Intelligent Music Project]]'' | ''Intention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 29 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] līdz [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursa}} |- |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Dara]] | ''Bangaranga'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | [[File:Flag missing.jpg|25px]] [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | | | | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Bulgārijas mūzika]] gsxsrpq6v69fo547dvqdxc3sbhu1q7f 4469237 4469236 2026-05-16T23:20:34Z Lasks 38532 /* Bulgārijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4469237 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Bulgārija]] | karogs = Flag of Bulgaria.svg | parraiditajs = [[BNT]] | nac atlase = | pied reizes = 15 (6 fināli) | pirma reize = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]] | ESC lab = 1. vieta: [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026.]] | ESC sl = 19. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]] | majaslapa = [http://eurovision.bnt.bg/ BNT lapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=43 EBU lapa] }} '''[[Bulgārija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 15 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad Bulgāriju pārstāvēja grupa ''[[Kaffe]]'' ar dziesmu ''Lorraine''. Valsts labākais rezultāts ir bijusi uzvara [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Bulgārijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | ''[[Kaffe]]'' | ''Lorraine'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 19. | align="center" | 49 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | [[Elica un Stojans]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | align="center" | 5. | align="center" | 157 | align="center" | 6. | align="center" | 146 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]'' | ''DJ, Take Me Away'' | Angļu | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 56 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | [[Krasimirs Avramovs]] |''Illusion'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | ''[[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]'' | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | Bulgāru, angļu | align="center" | 15. | align="center" | 19 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Poli Genova]] | ''Na inat <small>(На инат)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 48 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | Bulgāru | align="center" |11. | align="center" |45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Elica un Stojans]] | ''Samo shampioni <small>(Само шампиони)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] gada konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | Angļu, bulgāru | align="center" | 4. | align="center" | 307 | align="center" | 5. | align="center" | 220 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Kristiāns Kostovs]] | ''Beautiful Mess'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 615 | bgcolor="gold" align="center" | 1. | bgcolor="gold" align="center" | 403 |- | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | ''[[Equinox]]'' | ''Bones'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 166 | align="center" | 7. | align="center" | 177 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''Tears Getting Sober'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Growing Up Is Getting Old'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 170 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 250 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Intelligent Music Project]]'' | ''Intention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 29 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] līdz [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursa}} |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''[[Bangaranga]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 516 | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | [[File:Flag missing.jpg|25px]] [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | | | | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Bulgārijas mūzika]] 0ak68ltpl5mqiwdo42h3y3t9katuy47 4469334 4469237 2026-05-17T07:24:51Z Lasks 38532 4469334 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Bulgārija]] | karogs = Flag of Bulgaria.svg | parraiditajs = [[BNT]] | nac atlase = | pied reizes = 15 (6 fināli) | pirma reize = {{escy|2005}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2026}}. | ESC sl = 19. vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2005}}. | majaslapa = [http://eurovision.bnt.bg/ BNT lapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=43 EBU lapa] }} '''[[Bulgārija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 15 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad Bulgāriju pārstāvēja grupa ''[[Kaffe]]'' ar dziesmu ''Lorraine''. Valsts labākais rezultāts ir bijusi uzvara [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Bulgārijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | ''[[Kaffe]]'' | ''Lorraine'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 19. | align="center" | 49 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | [[Elica un Stojans]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | align="center" | 5. | align="center" | 157 | align="center" | 6. | align="center" | 146 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]'' | ''DJ, Take Me Away'' | Angļu | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 56 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | [[Krasimirs Avramovs]] |''Illusion'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | ''[[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]'' | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | Bulgāru, angļu | align="center" | 15. | align="center" | 19 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Poli Genova]] | ''Na inat <small>(На инат)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 48 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | Bulgāru | align="center" |11. | align="center" |45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Elica un Stojans]] | ''Samo shampioni <small>(Само шампиони)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] gada konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | Angļu, bulgāru | align="center" | 4. | align="center" | 307 | align="center" | 5. | align="center" | 220 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Kristiāns Kostovs]] | ''Beautiful Mess'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 615 | bgcolor="gold" align="center" | 1. | bgcolor="gold" align="center" | 403 |- | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | ''[[Equinox]]'' | ''Bones'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 166 | align="center" | 7. | align="center" | 177 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''Tears Getting Sober'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Growing Up Is Getting Old'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 170 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 250 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Intelligent Music Project]]'' | ''Intention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 29 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] līdz [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursa}} |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''[[Bangaranga]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 516 | align="center" | 1. | align="center" | 278 |- | align="center" | [[File:Flag missing.jpg|25px]] [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | | | | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Bulgārijas mūzika]] e33f9mbj71z8u0cxd8t70ksa7cy7bcu 10 316203 4469330 4456154 2026-05-17T07:18:44Z Lasks 38532 4469330 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis |title = [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] |bodyclass = hlist |abovestyle=font-weight:bold; |above = Pašreizējie uzvarētāji: {{ESC|Bulgārija}} |group1= Esošās dalībvalstis |list1 = * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Francija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Itālija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lielbritānija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Ukraina}} * {{ESC|Vācija}} * {{ESC|Zviedrija}} |group2 = Agrāk piedalījušās valstis |list2 = * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Maroka}} * {{ESC|Monako}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Spānija}} * {{ESC|Turcija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} |group3 = Valstis, kas bija izteikušas piedalīties,<br/> bet pēc tam savu dalību atsauca |list3 = * {{ESC|Katara}} * {{ESC|Kosova}} * {{ESC|Lihtenšteina}} * {{ESC|Libāna}} * {{ESC|Tunisija}} |group4 = Bijušās valstis |list4 = * {{ESC|Dienvidslāvija}} * {{ESC|Serbija un Melnkalne}} }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]]</noinclude> efhzln6ob0c56rh3oazhit1a0o7i1n1 0 324289 4469328 4468484 2026-05-17T07:16:35Z Lasks 38532 /* Armēnijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4469328 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Armēnija]] | karogs = Flag of Armenia.svg | parraiditajs = [[Armenia 1|AMPTV]] | nac atlase = ''Evrotesil'' <small>(2007-2011; 2013)</small><br />''Depi Evratesil'' <small>(2017-2018; 2020; 2025) | pied reizes = 18 (14 fināli) | pirma reize = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ESC lab = 4. vieta: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ESC sl = 16. vieta pusfinālā: [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | majaslapa = {{URL|http://www.eurovision.am/hy/eurovision}} | EBU lapa = {{URL|https://eurovision.tv/country/armenia}} }} '''[[Armēnija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, debitējot [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad Armēniju pārstāvēja [[André]] ar dziesmu ''[[Without Your Love]]''. Armēnijas labākais rezultāts ir 4. vieta [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gada konkursā]], bet sliktākais — [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]. [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursa]] valsts nepiedalījās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}</ref> Taču [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]] Armēnija atgriezās konkursā. == Armēnijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 8. | align="center" | 129 | align="center" | 6. | align="center" | 150 |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | ''[[Hayko]]'' | ''Anytime You Need'' | Angļu, [[Armēņu valoda|armēņu]] | align="center" | 8. | align="center" | 138 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | ''[[Sirusho]]'' | ''Qélé, Qélé'' <small>(''Քելե, Քելե'')</small> | Angļu, armēņu | align="center" | 4. | align="center" | 199 | bgcolor="#CCCCCC" align="center"| 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center"| 86 |- | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | [[Inga un Anuša Aršakjanas|Inga un Anuša]] | ''Jan Jan'' <small>(''Ջան Ջան'')</small> | Angļu, armēņu | align="center" | 10. | align="center" | 92 | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | [[Eva Rivasa]] | ''Apricot Stone'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 141 | align="center" | 6. | align="center" | 83 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' | ''Boom-Boom'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 54 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2012|2012]]}} | colspan="7" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Dorians]] | ''Lonely Planet'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 41 | align="center" | 7. | align="center" | 69 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] | ''[[Aram MP3]]'' | ''Not Alone'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 174 | align="center" | 4. | align="center" | 121 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | ''[[Genealogy]]'' | ''Face the Shadow'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 34 | align="center" | 7. | align="center" | 77 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 249 | bgcolor="#CCCCCC" align="center"| 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center"| 243 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Arcvika]] | ''Fly with me'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 79 | align="center" | 7. | align="center" | 125 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | [[Sevaks Hanagjans]] | ''Qami'' <small>(''Քամի'')</small> | Armēņu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 79 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Srbuk]]'' | ''Walking Out'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 49 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Atēna Manukjana]] | ''Chains on You'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] gada konkursa}} |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Roza Linna]] | ''Snap'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 87 | align="center" | 20. | align="center" | 61 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Brunette]]'' | ''Future Lover'' | Armēņu, angļu | align="center" | 14. | align="center" | 122 | align="center" | 6. | align="center" | 99 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Ladaniva]]'' | ''Jako (Ժակո)'' | Armēņu | align="center" | 8. | align="center" | 183 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 137 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Parg]]'' | ''Survivor'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 72 | align="center" | 10. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 49 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Armēnija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Armēnijas kultūra]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] jnp8tu9uo8hywomcvzga51vmln4mgp1 0 324845 4469369 4416227 2026-05-17T09:18:31Z Lasks 38532 4469369 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Īrija]] | karogs = Flag of Ireland.svg | parraiditajs = RTE | nac atlase ={{Collapsible list | title = '''Nacionālais fināls''' | '''''The Late Late Show''''' |2006–2015 | '''''Eurosong''''' |1987–2001 |2008 | '''''You're a Star''''' |2003–2005 | '''''National Song Contest''''' |1965–1982 |1984–1986 | '''''Internal Selection''''' |2006–2007 |2016 }} | pied reizes = 58 (46 fināli) | pirma reize = {{escy|1965}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|1970}}., {{escy|1980}}., {{escy|1987}}., {{escy|1992}}., {{escy|1993}}., {{escy|1994}}., {{escy|1996}}. | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|2007}}., {{escy|2013}}., {{escy|2019}}. <small>(pusfinālā)</small>, {{escy|2021}}. <small>(pusfinālā)</small> | majaslapa = [http://www.rte.ie/eurovision RTÉ mājaslapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=3 Īrijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Īrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 58 reizes, kopš debijas [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Neapole|Neapolē]]. Kopš tiem laikiem Īrija nav piedalījusies tikai trīs konkursos — [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983.]] ([[Minhene|Minhenē]]), [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] ([[Tallina|Tallinā]]) un [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gadā]] ([[Vīne|Vīnē]]). Īrija ir viena no panākumiem bagātākajām valstīm šajā konkursā, jo šajā konkursā uzvarējusi 7 reizes. Visi [[Eirovīzija]]s konkursi, to fināli un pusfināli tiek translēti ''[[Raidió Teilifís Éireann]]'' kanālā.<ref>[http://www.rte.ie/tv/eurovision/index.html RTÉ:Eurovision]. RTÉ.ie. Kanāla RTÉ mājaslapa.</ref> Visi īru priekšnesumi šajā konkursā tika izpildīti [[Angļu valoda|angļu valodā]], vienīgais izņēmums bija [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972. gada konkurss]], kad dziesma ''Ceol an Ghrá'' tika izpildīta [[Gēlu valoda|gēlu valodā]]. Īrijā šis konkurss ir noticis septiņas reizes, vienu no tām [[Milstrīta|Milstrītā]] — pilsētā ar 1500 iedzīvotājiem.<ref>[http://www.cork-guide.ie/millstreet/town.html Millstreet]. Cork-Guide.ie. Skatīts 2007. gada 5. septembrī..</ref> == Īrijas sniegums konkursā == [[Šīns Dunpijs]] [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967. gadā]] ieguva otro vietu, tai gadā pirmo vietu ieguva Sandija Šova no [[Lielbritānija]]s. Pirmo uzvaru [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gadā]] [[Īrija]]i šajā konkursā atnesa [[Dana Rozmarija Skallona]] ar dziesmu ''[[All Kinds of Everything]]''. Īrijas nākamie panākumu 1970. gados bija 3. vieta [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977. gada konkursā]], kuru ieguva ''[[The Swarbrigs]]''. Otro uzvaru Īrijai atnesa [[Džonijs Logans]] [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gadā]], izpildot dziesmu ''[[What's another year]]''. Džonija Logana sarakstītā dziesma ''[[Terminal 3]]'', kuru izpildīja [[Linda Mārtin]]a, ieguva otro vietu [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984. gada konkursā]]. [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gada konkursā]] viņš uzvarēja otro reizi ar dziesmu ''[[Hold me now]]'', kļūstot par vienīgo [[Eirovīzija]]s dalībnieku, kurš šajā konkursā uzvarējis 2 reizes. Īrijas veiksmīgākā dekāde bija 1990. gadi, kas iesākās ar [[Liama Reilija|Liamas Reilijas]] otro vietu [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gadā]]. Pēc tam sekoja 3 uzvaras pēc kārtas. [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992. gadā]] 1984. gada otrās vietas ieguvēja Linda Mārtina atgriezās konkursā ar Džonija Logana dziesmu ''[[Why me?]].'' [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gadā]] [[Nīva Kavana]] uzvarēja ar dziesmu ''[[In your eyes]]''. [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gadā]] uzvarēja [[Pauls Haringtons]] un [[Čārlijs Makgetigans]], izpildot dziesmu ''[[Rock 'n' Roll Kids]]''. Pēc 2 gadiem, [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996. gadā]] uzvarēja [[Eimāra Kvinna]] ar dziesmu ''[[The Voice]]''. Kā pēdējais labais rezultāts šajā dekādē bija otrā vieta [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], šo rezultātu sasniedza [[Marks Roberts]]. 21. gadsimtā Īrijai konkursā nav veicies, tikai trīs reizes izdevies sasniegt TOP 10 — [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gadā]], kad [[Eamons Toals]] ieguva 6. vietu, [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gadā]], kad [[Brians Kenedijs]] ieguva 10. vietu un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gadā]], kad ''[[Jedward]]'' ieguva 8. vietu. Pirmo reizi pēdējo vietu finālā Īrija ieguva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], otro — [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gadā]]. Īrijai 12 reizes nav izdevies iekļūt finālā: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]], [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009.]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016.]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017.]], [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019.]], [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]], [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022.]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] un [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] gada Eirovīzijas dziesmu konkursos. == Dalība konkursā == Konkursā Īrija ir piedalījusies gandrīz bez pārtraukumiem kopš valsts debijas [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. Vienīgi 1983., 2002., un 2026. gadā Īrija nav piedalījusies šajā konkursā. 1983. gada konkursā Īrija nepiedalījās, jo telekompānija paziņoja, ka viņiem trūkst resursu, lai spētu translēt konkursu. 2002. gadā Īrija tika diskvalificēta. 2026. gadā Īrija boikotēja Eirovīzijas dziesmu konkursu sakarā ar Izraēlas atļauju piedalīties konkursā. Eirovīzijā ir piedalījušās 56 Īrijas dziesmas, no kurām 7 ir uzvarējušas un 18 ir iekļuvušas Top 5. 11 Īrijas dalībnieki nav iekļuvuši finālā. Septiņi dziedātāji ir reprezentējuši Īriju vairāk nekā vienu reizi: [[Džonijs Logans]] ([[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980.]], [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gads]]), [[Linda Mārtina]] ([[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984. gads]], [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992. gads]]), [[Nīva Kavana]] ([[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gads]] un [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gads]]), ''[[The Swarbriggs]]'' ([[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gads]] un [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977. gads]]), Maksis ([[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973. gads]] un [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gads]]) un ''[[Jedward]]'' ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gads]] un [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gads]]) == Dalībnieki == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Bačš Mūrs]] |''Walking the Streets in the Rain'' |[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |6. | align="center" |11 | colspan="2" rowspan="27" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]] |[[Dikijs Roks]] |''Come Back to Stay'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |14 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]] |[[Šons Danfijs]] |''If I Could Choose'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |22 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]] |[[Pets Makdžīgans]] |''Chance of a Lifetime'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]] |[[Mariela Deija]] |''The Wages of Love'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |10 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1970|1970]] |[[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] |''[[All Kinds of Everything]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]] |[[Andžela Farela]] |''One Day Love'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |79 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]] |[[Sendija Džonsa]] |''Ceol an Ghrá'' |[[Gēlu valoda|Gēlu]] | align="center" |15. | align="center" |72 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] |''[[Maxi]]'' |''Do I Dream'' |Angļu | align="center" |10. | align="center" |80 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] |[[Tīna Reinoldsa]] |''Cross Your Heart'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] |''[[The Swarbriggs]]'' |''That's What Friends Are For'' |Angļu | align="center" |9. | align="center" |68 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] |[[Reds Hārlijs]] |''When'' |Angļu | align="center" |10. | align="center" |54 |- bgcolor="#CC9966" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] |[[The Swarbriggs|''The Swarbriggs Plus Two'']] |''It's Nice To Be In Love Again'' |Angļu | align="center" |3. | align="center" |119 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] |[[Kolms Vilkinsons]] |''Born to Sing'' |Angļu | align="center" |5. | align="center" |86 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] |[[Keitals Dans]] |''Happy Man'' |Angļu | align="center" |5. | align="center" |80 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]] |[[Džonijs Logans]] |''[[What's Another Year?]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |143 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] |''[[Sheeba]]'' |''Horoscopes'' |Angļu | align="center" |5. | align="center" |105 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] |''[[The Duskeys]]'' |''Here Today Gone Tomorrow'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |49 |-| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1983|1983]]}}| colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]] |[[Linda Mārtina]] |''Terminal 3'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |137 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] |[[Marija Kriščana]] |''Wait Until the Weekend Comes'' |Angļu | align="center" |6. | align="center" |91 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] |''[[Luv Bug]]'' |''You Can Count On Me'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |96 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] |[[Džonijs Logans]] |''[[Hold Me Now]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |172 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] |''[[Jump the Gun]]'' |''Take Him Home'' |Angļu | align="center" |8. | align="center" |79 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] |[[Kīvs Konolijs]] un ''[[The Missing Passengers]]'' |''The Real Me'' |Angļu | align="center" |18. | align="center" |21 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] |[[Liams Reilijs]] |''Somewhere in Europe'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |132 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] |[[Kima Džeksone]] |''Could It Be That I'm In Love'' |Angļu | align="center" |10. | align="center" |47 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] |[[Linda Mārtina]] |''[[Why Me?]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |155 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] |[[Nīva Kavana]] |''[[In Your Eyes]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |187 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] |[[Pauls Haringtons]] & [[Čārlijs Makgetigans]] |''Rock 'n' Roll Kids'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |226 | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] |[[Edijs Frīls]] |''Dreamin'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |44 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]] |[[Eimāra Kvinna]] |''[[The Voice]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |162 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" |2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" |198 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]] |[[Marks Roberts]] |''Mysterious Woman'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |157 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]] |[[Dona Mārtina]] |''Is Always Over Now?'' |Angļu | align="center" |9. | align="center" |64 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |''[[The Mullans]]'' |''When You Need Me'' |Angļu | align="center" |17. | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] |[[Imons Tols]] |''Millennium of Love'' |Angļu | align="center" |6. | align="center" |92 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |[[Gerijs Ošoknesijs]] |''Without Your Love'' |Angļu | align="center" |21. | align="center" |6 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2002|2002]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}}[[Eurovision Song Contest 2003|2003]] |[[Maikijs Hārts]] |''We've Got the World'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |53 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}}[[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Kriss Dorans]] |''If My World Stopped Turning'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |7 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}}[[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |[[Dona un Džo]] |''Love?'' |Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |14. | align="center" |53 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}}[[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |[[Brajens Kenedijs]] |''Every Song Is a Cry for Love'' |Angļu | align="center" |10. | align="center" |93 | align="center" |9. | align="center" |76 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[Dervish]]'' |''They Can't Stop the Spring'' |Angļu | align="center" |24. | align="center" |5 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |''[[Dustin the Turkey]]'' |''Irelande Douze Pointe'' |Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |15. | align="center" |22 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |[[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' |''Et Cetera'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |52 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |[[Nīva Kavana]] |''It's for You'' |Angļu | align="center" |23 | align="center" |25 | align="center" |9 | align="center" |67 |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | rowspan="2" |''[[Jedward]]'' |''Lipstick'' |Angļu | align="center" |8. | align="center" |119 | align="center" |8. | align="center" |68 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |''Waterline'' |Angļu | align="center" |19. | align="center" |46 | align="center" |6. | align="center" |92 |- | bgcolor="#FE8080" align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] | bgcolor="#FE8080" |[[Rajens Dolans]] | bgcolor="#FE8080" |''Only Love Survives'' | bgcolor="#FE8080" |Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" |26. | bgcolor="#FE8080" align="center" |5 | align="center" |8. | align="center" |54 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |''[[Can-Linn]],'' pied. [[Keisija Smita]] |''Heartbeat'' |Angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |12. | align="center" |35 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Mollija Sterlinga]] |''Playing with Numbers'' |Angļu | align="center" |12. | align="center" |35 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |[[Nikijs Bairns]] |''Sunlight'' |Angļu | align="center" |15. | align="center" |46 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |[[Brendans Marijs]] |''Dying to Try'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |86 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Togerther'' |Angļu | align="center" |16. | align="center" |136 | align="center" |6. | align="center" |179 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Sāra Makternene]] |''22'' |Angļu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalficējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" |18. | bgcolor="#FE8080" align="center" |16 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Leslija Roja]] | ''Story of My Life'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Leslija Roja]] | ''Maps'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalficējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 16. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 20 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Brūka Skuliona]] | ''That's Rich'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 47 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Wild Youth]]'' | ''We Are One'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Bambie Thug]]'' | ''Doomsday Blue'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 278 | bgcolor="#CC9966" align="center" | 3. | bgcolor="#CC9966" align="center" | 124 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]'' | ''Laika Party'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 28 |- | {{N/A|[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]}} | colspan="7" {{N/A|Nepiedalīsies}} |} == Konkursi Īrijā == {| class="wikitable" ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | rowspan="3" | [[Dublina]] | ''[[Gaiety Theatre]]'' | Bernadette Nigalhoira |- | [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | rowspan="2" | ''[[RDS Simmonscourt]]'' | Doreāna Nibrajena |- | [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | Mišele Rosa un Pets Kenijs |- | [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | [[Milstrīta]] | ''[[Green Glens Arena]]'' | Fainula Svīnija |- | [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | rowspan="3" | [[Dublina]] | rowspan="3" | [[Point Theatre]] | Sintija Omurčū un Gerijs Rajens |- | [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | Marija Kenedija |- | [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | Kerija Krovleja un Ronans Kītings |} == Punktu sadalījums == {| class="wikitable" border="1" ! colspan="3" |Visvairāk '''iedotie''' punkti finālos |- !Vieta !Valsts !Punkti |- bgcolor="gold" |1 |{{flag|Apvienotā Karaliste}} |235 |- bgcolor="silver" |2 |{{flag|Zviedrija}} |175 |- bgcolor="#CC9966" |3 |{{flag|Francija}} |151 |- |4 |{{flag|Vācija}} |147 |- |5 |{{flag|Norvēģija}} |144 |- |} {| class="wikitable" border="1" ! colspan="3" |Visvairāk '''iegūtie''' punkti finālos |- !Vieta !Valsts !Punkti |- bgcolor="gold" |1 |{{flag|Apvienotā Karaliste}} |240 |- bgcolor="silver" |2 |{{flag|Zviedrija}} |223 |- bgcolor="#cc9966" |3 |{{flag|Šveice}} |176 |- |4 |{{flag|Norvēģija}} |169 |- |5 |{{flag|Austrija}} |164 |} {| class="wikitable" border="1" ! colspan="3" |Visvairāk '''atdotie''' punkti pusfinālos un finālos |- !Vieta !Valsts !Punkti |- bgcolor="gold" |1 |{{Flag|Apvienotā Karaliste}} |235 |- bgcolor="silver" |2 |{{flag|Zviedrija}} |206 |- bgcolor="#CC9966" |3 |{{flag|Dānija}} |187 |- |4 |{{flag|Norvēģija}} |182 |- |5 |{{flag|Nīderlande}} |152 |- |} {| class="wikitable" border="1" ! colspan="3" |Visvairāk '''iegūtie''' punkti pusfinālos un finālos |- !Vieta !Valsts !Punkti |- bgcolor="gold" |1 |{{flag|Apvienotā Karaliste}} |298 |- bgcolor="silver" |2 |{{flag|Zviedrija}} |240 |- bgcolor="#CC9966" |3 |{{flag|Norvēģija}} |194 |- |4 |{{flag|Šveice}} |193 |- |5 |{{flag|Beļģija}} |187 |- |} == Galerija == <gallery class="center" classes="center"> Attēls:Eurovision Song Contest 1965 - Butch Moore.jpg|''Butch Moore'' Neapolē, 1965. gadā Attēls:Eurovision Song Contest 1970 - Dana 1.jpg| [[Dana Rozmarija Skallona]] Amsterdamā 1970. gadā Attēls:Eurovisie Songfestival 1980 ( Den Haag ) winnaar Johnny Logan in aktie, Bestanddeelnr 930-7803.jpg|[[Džonijs Logans]] Hāgā, 1980. gads Attēls:ESC 2007 Ireland - Dervish - They can't stop the spring.jpg|''Dervish'' Helsinkos, 2007. gadā Attēls:Ireland at ESC 2011.jpg|''[[Jedward]]'' Diseldorfā un Baku 2011. un 2012. gads Attēls:ESC2013 - Ireland 02 (crop).jpg|''Ryan Dolan'' Malmē, 2013. gads Attēls:ESC2014 - Ireland 01 (crop).jpg|''Kasey Smith'' Kopenhāgenā, 2014. gadā Attēls:20150516 ESC 2015 Molly Sterling 7608.jpg|''Molly Sterling'' Vīnē, 2015. gads Attēls:ESC2016 - Ireland 01 8.jpg|[[Nikijs Bairns]] Stokholmā, 2016. gadā. </gallery> == Atsauces == <references group=""></references>{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}<br /> [[Kategorija:Īrijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 2pgupebfhj6pkk9cl51sri7aeqfw7q9 0 331420 4469332 4468483 2026-05-17T07:20:52Z Lasks 38532 4469332 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Azerbaidžāna]] | karogs = Flag of Azerbaijan.svg | parraiditajs = [[İctimai Televiziya|İTV]] | nac atlase = ''Land Of Fire'' <small>(2008, 2010)</small><br />''Milli Seçim Turu''<br /><small>(2011–2012 – tikai izpildītājs, 2013)</small><br />''Böyük Səhnə''<br /><small>(2014 – tikai izpildītājs)</small> | pied reizes = 18 (13 fināli) | pirma reize = {{escy|2008}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2011}}. | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2025}}, {{escy|2026}}. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/azerbaijan Azerbaidžānas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Azerbaidžāna]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 13 reizes, debitējot [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā, kad tās raidorganizācija [[İctimai Televiziya|İTV]] kļuva par pilntiesīgu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] locekli. Azerbaidžāna bija pēdējā [[Kaukāzs|Kaukāza]] valsts, kas debitēja konkursā pēc [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]] [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. gada konkursā un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā. Azerbaidžāna konkursā ir uzvarējusi vienu reizi – [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā, četrus gadus pēc savas debijas, ar dziesmu ''[[Running Scared]]'', ko izpildīja ''[[Ell & Nikki]]''. == Azerbaidžānas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] | ''Day After Day'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 132 | align="center" | 6. | align="center" | 96 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 207 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 180 |- | align="center" | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Sefure Elizade|Sefure]] | ''[[Drip Drop]]'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 145 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 113 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Ell & Nikki]]'' | ''[[Running Scared]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 221 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 122 |- | align="center" | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Sabina Babajeva]] | ''When the Music Dies'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 150 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}}{{efn|name=Rīkotājvalsts|Ja valsts konkursu rīko, tā automātiski kvalificējas finālam}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Farids Mamadovs]] | ''Hold Me'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 234 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 139 |- | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Dilara Kazimova]] | ''Start a Fire'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 33 | align="center" | 9. | align="center" | 57 |- | align="center" | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Elnurs Hjosejnovs]] | ''Hour of the Wolf'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 49 | align="center" | 10. | align="center" | 53 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Samra Ragimlī|Samra]] | ''Miracle'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 117 | align="center" | 6. | align="center" | 185 |- | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' | ''Skeletons'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 120 | align="center" | 8. | align="center" | 150 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Aisela Mamadova|Aisela]] | ''X My Heart'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 94 |- | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]] | ''Truth'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 302 | align="center" | 5. | align="center" | 224 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Samira Efendi|Efendi]]'' | ''Cleopatra'' | Angļu{{efn|name=Japāņu|Sastāv no mantras ''Namu Myōhō Renge Kyō'' [[Japāņu valoda|japāniski]]}} | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Mata Hari'' | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāņu|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}} | align="center" | 20. | align="center" | 65 | align="center" | 8. | align="center" | 138 |- | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Nadirs Rūstemli]] | ''Fade to Black'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 106 | align="center" | 10. | align="center" | 96 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[TuralTuranX]]'' | ''Tell Me More'' | Angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 4 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Fahree]]'' pied. [[Ilkins Dovlatovs]] | ''Özünlə apar'' | Angļu, [[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] | align="center" | 14. | align="center" | 11 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Mamagama]]'' | ''Run with U'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 15. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | Angļu<br />Azerbaidžāņu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 15. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 2 |} == Konkursi Azerbaidžānā == {| class="wikitable" ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītājs(-i) ! Attēls |- | align="center" | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Baku]] | [[Baku Kristāla halle]] | [[Leila Aļijeva]], [[Nardžiza Birka-Pītersene]] un [[Eldars Gasimovs]] | [[Attēls:Pht-Vugar Ibadov eurovision (26).jpg|150px]] |} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="7"> Attēls:ESC 2008 - Azerbaijan - Elnur and Samir 1st semifinal.jpg|<small>[[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].</small> Attēls:Aysel and Arash semifinal.jpg|<small>[[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gada konkursā [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]].</small> Attēls:Safura Alizadeh - May 2010 Semifinal.jpg|<small>[[Sefure Elizade|Sefure]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].</small> Attēls:Ell & Nikki - Azerbaijan (Eurovision Song Contest 2011).jpg|<small>''[[Ell & Nikki]]'' [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vācija|Vācijā]].</small> Attēls:Farid Mammadov at Eurovision 2013.jpg|<small>[[Farids Mamadovs]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2014 - Azerbaijan 08.jpg|<small>[[Dilara Kazimova]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].</small> Attēls:20150516 ESC 2015 Elnur Huseynov 8202.jpg|<small>[[Elnurs Hjosejnovs]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Azerbaijan 34.jpg|<small>[[Samra Ragimlī|Samra]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:Dihaj представляет Азербайджан на Евровидении в Киеве. Фото 7.jpg|<small>''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Azerbaijan 01.jpg|<small>[[Aisela Mamadova|Aisela]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> Attēls:ESC2019 - Azerbaijan 02.jpg|<small>[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].</small> Attēls:ESC 2021 Rotterdam 1st Semi Jury Show Azerbaijan2.jpg|<small>''[[Samira Efendi|Efendi]]'' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]. gada konkursā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].</small> </gallery></center> == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/azerbaijan Azerbaidžānas profils Eurovision.tv lapā] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/azerbaijan Azerbaidžānas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Azerbaidžānas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] nbuwf8gjbj6vepxd2veie8pkdwwlwxo 0 331469 4469080 4230760 2026-05-16T19:13:13Z ~2026-29159-99 145408 4469080 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | colorcode = #00ADEF | foundation = {{dat|2013|2|6|N|bez}} | ideology = | website = {{URL|http://www.alternativefuer.de}} | country = Germany | party_name = "Alternatīva Vācijai" | native_name = Alternative für Deutschland | party_logo = [[File:AfD Logo 2021.svg|230px]] | abbreviation = AfD | leader1_title = Vadītāji | leader1_name = Tīno Hrupalla un Alise Veidele | leader2_title = | leader2_name = | membership_year = 2021 | membership = {{decrease}}30 776<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alternativefuer.de/wp-content/uploads/sites/7/2016/04/AfD-kompakt_03-16.pdf|title=AfD Kompakt 03/2016|date=18 May 2016|work=AfD|access-date={{dat|2017|04|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160502151727/https://www.alternativefuer.de/wp-content/uploads/sites/7/2016/04/AfD-kompakt_03-16.pdf|archivedate={{dat|2016|05|02||bez}}}}</ref> | youth_wing = | position = [[Galēji labēja politika|Galēji labēja]] | european = | europarl = | colours = {{colorbox|#00ADEF}} Gaiši zila | seats1_title = [[Bundestāgs]] | seats1 = {{Composition bar|81|736|hex=#00ADEF}} | seats2_title = Bundesrāts | seats2 = {{Composition bar|0|69|hex=#00ADEF}} | seats3_title = Federālo zemju parlamenti | seats3 = {{Composition bar|228|1884|hex=#00ADEF}} | seats4_title = [[Eiropas Parlaments]] | seats4 = {{Composition bar|9|96|hex=#00ADEF}} }} '''"Alternatīva Vācijai"''' ({{val|de|Alternative für Deutschland}}, ''AfD'') ir [[Labēja politika|labēja]] pretimigrācijas un [[eiroskepticisms|eiroskeptiska]] politiskā [[partija]] [[Vācija|Vācijā]]. == Vēsture == [[Attēls:Btw17afd.svg|thumb|260px|Par AfD balsojušo īpatsvars 2017. gada Bundestāga vēlēšanās.]] Partija ir dibināta 2013. gada aprīlī, tā paša gada septembrī notikušajās federālajās vēlēšanās tā ieguva 4,7% balsu, gandrīz pārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], lai iekļūtu [[Bundestāgs|Bundestāgā]]. Nākamajā gadā partija ieguva 7 no 96 Vācijai atvēlētajām vietām [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. 2016. gadā notikušajās Vācijas federālo zemju vēlēšanās "Alternatīva Vācijai" iekļuva triju federālo zemju landtāgos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācijas reģionālajās vēlēšanās Merkeles partija cieš sakāvi |date=2016. gada 14. marts |website=[[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/arvalstis/vacijas-regionalajas-velesanas-merkeles-partija-cies-sakavi/ |accessdate=2016. gada 20. septembrī}}</ref> 2017. gada Bundestāga vēlēšanās AfD ieguva 12,6% balsu, 2021. gada Bundestāga vēlēšanās 10,3% balsu, bet 2025. gada Bundestāga vēlēšanās 20,8% vēlētāju balsu (152 vietas parlamentā; pieaugums par 10,4%). <gallery> Pers.Ver.Wahl.v4.svg|Bundestāga balsošanas zīmes skaidrojums German parliamentary elections diagram.svg|Bundestāga vēlēšanu iznākumi un VFR valdību vadītāji </gallery> == Popularitāte == 2023. gadā partiju atbalstīja 20% iedzīvotāju galvenokārt agrākās [[VDR]] teritorijā, kas nostādīja to otrajā vietā aiz [[Kristīgi demokrātiskā savienība|kristīgajiem demokrātiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2023-galeji-labeja-afd-klust-par-otru-popularako-partiju-vacija.a514506/|title=Galēji labējā «AfD» kļūst par otru populārāko partiju Vācijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}</ref> == Sadarbība ar Krieviju == [[Krievijas-Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] laikā 2023. gada 5. jūlijā AfD iesniedza prasību Vācijas konstitucionālajā tiesā par to, ka valdības lēmums par tanku piegādi Ukrainai nebija saskaņots ar Vācijas parlamentu. Pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums ''The Insider'' ziņoja, ka norādi sākt tiesvedību pret Vācijas valsti un tam nepieciešamo finansējumu 2023. gada martā no Krievijas saņēmis partijas AfD Bundestāga deputāta palīgs un naturalizētais Vācijas pilsonis Vladimirs Sergijenko.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-the-insider-vacijas-galeji-labejas-partijas-tiesasanas-ar-valsti-kremla-pasutijums.a519013/ «The Insider»: Vācijas galēji labējās partijas tiesāšanās ar valsti – Kremļa pasūtījums] lsm.lv 2023. gada 5. augustā</ref> Pirms tam 2023. gada 21. aprīlī laikraksts ''The Washington Post'' publicēja no 2022. gada jūlija līdz novembrim tapušus Krievijas dokumentus par sadarbību starp AfD un Vācijas kreisajiem ekstrēmistiem masu pretkara protestu organizēšanā pret Vācijas valdības atbalstu Ukrainai.<ref>[https://www.washingtonpost.com/world/2023/04/21/germany-russia-interference-afd-wagenknecht/ ''Kremlin tries to build antiwar coalition in Germany, documents show.''] In: Washington Post, 21. April 2023.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{o-mlapa}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] 0gdzpn9ic8a2wbc1o3qnm7r273d76nu 0 337056 4469081 4362327 2026-05-16T19:15:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469081 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Hugo Riekstiņš | vārds_orig = | attēls = Hugo Riekstiņš.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = 1927. gadā | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Cesvaines pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Čikāga]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Hugo (Uģis) Riekstiņš''' (1904-1998) bija latviešu [[vēsturnieks]] un arheologs, pievērsās [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] pētniecībai. == Dzīvesgājums == Dzimis 1904. gadā Cesvaines pagasta Lejas Paukšos Pidriķa Riekstiņa and viņa sievas Karlīnas, dzimušas Īvānes, ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/U%C4%A3is-Hugo-Rieksti%C5%86%C5%A1/6000000001421878202 geni.com]</ref> Mācījās [[Cesvaines vidusskola|Cesvaines vidusskolā]], nodarbojās ar latviešu folkloras (tautasdziesmu, pasaku, nostāstu, mīklu, ticējumu) vākšanu.<ref>[https://garamantas.lv/lv/collection/886595/Hugo-Riekstina-folkloras-vakums?File_sort=label.desc&File-sort=transcriptionExists Hugo Riekstiņa folkloras vākums]{{Novecojusi saite}} Latviešu folkloras krātuve</ref> Studēja vēsturi Latvijas Universitātē, darbojās [[studentu korporācija|studentu korporācijā]] "[[Lettonia]]". Kopā ar [[Eduards Šturms|E. Šturmu]] veica arheoloģiskos izrakumus [[Dzelzava]]s Puntūzī (1930), bet kopā ar [[Pēteris Stepiņš|P. Stepiņu]] — [[Valmieras pils]]drupās 1938. gadā.<ref>[https://nekropole.info/lv/Hugo-Riekstins nekropole.info]</ref> 1936. gadā turpināja pētījumus [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezerā]], no ezera izceļot vairāk nekā 600 senlietu (bronzas aproces, saktas, kaklariņķus, dzelzs ieročus, zirglietas, jātnieku piederumus).<ref>[https://visittalsi.com/kurp-doties/talsi/vilkmuizas-kalns/ Vilkmuižas kalns]</ref> Bija Pieminekļu valdes sekretārs. Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlās uz [[Čikāga|Čikāgu]] ASV, kur strādāja par inženieri ceļu dienestā. Miris 1998. gadā Čikāgā. == Darbi == * 1935. gada ieguvumi numismātikā (pielikumā depozītu saraksts ar 2 kartēm) * Latvijas arheoloģiskās kartes. No: Latviešu aizvēstures materiāli, I. Rīga, 1930. 5.–37. lpp. * Daži viduslaiku celtniecības pieminekļi Rīgā. Rīga: Grāmatrūpnieks, 1939. - 39 lpp. == Literatūra == * Ē. Mugurēvičs. Arheologs Hugo Riekstiņš (1904-1998). LU Latvijas vēstures institūta žurnāls (1998). == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņš, Hugo}} [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] 503ncy0tolp8cxd3fcstra4ugwlw5ps 0 337067 4469102 4313094 2026-05-16T19:37:40Z ZANDMANIS 91184 /* Kandidātu sarakstā esošie objekti */ 4469102 wikitext text/x-wiki Sarakstā apkopotas tās '''vietas [[Vācija|Vācijā]], kas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''. UNESCO sarakstā no Vācijas ir iekļautas '''41 vietas''' (38 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.<ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/de Vācija]</ref> Vācija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 23. augustā. 2009. gadā no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta [[Dzērzdenes Elbas ieleja]], sakarā ar bažām par [[Valdšlēshenes tilts|Valdšlēshenes tilta]] būvniecību. == Sarakstā iekļautie objekti == {{Legend|#D0E7FF| — Pārrobežu objekts|outline=silver}} {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības nr. |- | [[Attēls:Aachen Germany Imperial-Cathedral-01.jpg|140px]] || '''[[Āhenes katedrāle]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br />{{coord|50|46|28|N|6|5|4|E}} || 1978 || Kultūra || i, ii, iv, vi || Katedrāles būvniecība sākās 790. — 800. gadā un to pasūtīja [[Svētās Romas imperators]] [[Kārlis Lielais]] kā Palatīna kapellu. Sākotnēji katedrāle tika būvēta astoņstūra veidā ar kupolu. Iedvesmojoties no draudzēm [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] austrumu daļā, tā [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tika paplašināta.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/3 |title=Aachen Cathedral |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/3 3] |- | [[Attēls:Speyer---Cathedral---East-View---(Gentry).jpg|140px]] || '''[[Špeieres katedrāle]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]]<br />{{coord|49|19|0|N|8|26|35|E}} || 1981 || Kultūra || ii || Špeieres katedrāle ir bazilika, ar četriem torņiem un diviem kupoliem, ko dibinājis [[Konrāds II Salietis|Konrāds II]] [[1030]]. gadā un [[11. gadsimts|11. gadsimta]] beigās pārbūvēta. Katedrāle ir viens no svarīgākajiem [[romānika]]s stila pieminekļiem no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] perioda. Katedrāle ir bijusi apbedījumu vieta [[Vācija]]s [[imperators|imperatoriem]] gandrīz 300 gadu garumā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/168 |title=Speyer Cathedral |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/168 168] |- | [[Attēls:2004-06-27-Germany-Wuerzburg-Lutz Marten-Residenz side view 1.jpg|140px]] || '''[[Vircburgas rezidence|Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu]]''' || [[Bavārija]]<br />{{coord|49|47|34.01|N|9|56|20|E}} || 1981 || Kultūra || i, iv || Šī lieliskā [[baroks|baroka]] laika pils — viena no lielākajām un skaistākajām [[Vācija|Vācijā]] ar apkārtējiem brīnišķīgajiem dārziem — ir izveidota saskaņā ar bīskapa Lotāra Frnaca Frīdriha Karla von Šēnborna projektu. Pils uzcelta un iekārtota [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] ar starptautiskām arhitektu, gloznotāju, tēlnieku un būvnieku komandām, [[Baltazars Naimans|Baltazara Neimaņa]] vadībā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/169 |title=Würzburg Residence with the Court Gardens and Residence Square |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/169 169] |- | [[Attēls:Wies eingang.jpg|140px]] || '''[[Vīses svētceļojuma baznīca]]''' || [[Bavārija]]<br />{{coord|47|40|52.6|N|10|54|0.5|E}} || 1983 || Kultūra || i, iii || Brīnumainā kārtā saglabājusies skaitā [[Alpi|Alpu]] ielejā, Vīzes baznīca (1745-1754), arhitekta Dominika Cimmermaņa darbs, ir [[Bavārija]]s [[rokoko]] šedevrs — pārbagāts, krāsains un dzīvespriecīgs.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/271 |title=Pilgrimage Church of Wies |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/271 271] |- | [[Attēls:Schloss Augustusburg in Brühl 4.jpg|140px]]<br />[[Attēls:BRüHLschloss5.jpg|140px]] || '''[[Augustusburgas un Falkenlustes pilis|Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br />{{coord|50|49|39|N|6|54|29|E}} || 1984 || Kultūra || ii, iv || Ieskaitot idillisko dārza ainavu, [[Augustusburgas pils]] ([[Ķelne]]s arhibīskapa uztrēšanās vieta) un Falkenlustes pilis medību namiņš ir viens no senākajiem piemēriem [[rokoko]] arhitektūrai [[18. gadsimts|18. gadsimtā]], [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/288 |title=Castles of Augustusburg and Falkenlust at Brühl |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/288 288] |- | [[Attēls:Hildesheimer Dom 2015.JPG|140px]]<br />[[Attēls:St Michaels Church Hildesheim.jpg|140px]] || '''[[Hildesheimas katedrāle|Svētās Marijas katedrāle]] un [[Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā]]''' || [[Lejassaksija]]<br />{{coord|52|9|10.01|N|9|56|38|E}} || 1985 || Kultūra || i, ii, iii || Svētā Mihaela baznīca celta starp [[1010]]. un [[1020]]. gadu ar simetrisku plānu, kas bija raksturīgs Otoniāna [[romānika]]s mākslai Senajā Saksijā. Tās interjers, jo īpaši koka griesti un krāsotais apmetums, slavenās [[bronza]]s durvis un Bernvarda bronzas kolinna ir — kopā ar Svētās Marijas katedrāles dārgumiem — romānikas baznīcu piemērs [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/187 |title=St Mary's Cathedral and St Michael's Church at Hildesheim |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/187 187] |- | [[Attēls:Trier Kaiserthermen BW 1.JPG|140px]] || '''[[Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]]<br />{{coord|49|45|0|N|6|37|59|E}} || 1986 || Kultūra || i, iii, iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/367 367] |- | [[Attēls:Lübeck Holstentor.jpg|140px]] || '''[[Lībeka|Hanzas pilsēta Lībeka]]''' || [[Šlēsviga-Holšteina]]<br />{{coord|53|52|0.01|N|10|41|30.01|E}} || 1987 || Kultūra || iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/272 272] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Saalburg - Haupteingang 2009.jpg|140px]] || '''[[Romiešu pierobežas nocietinājumi]]''' || [[Bādene-Virtemberga]], [[Bavārija]], [[Hesene]] un [[Reinzeme-Pfalca]] (vairāk nekā 500 km garumā)<br />{{coord|50|29|42|N|7|20|5|E}};<br />(kopā ar {{flaga|Lielbritānija}} [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]) || 1987 (papilšināts 2005. un 2008. gadā); || Kultūra || ii, iii, iv || [[Adriāna valnis]] tika uzcelts 122. gadā m.ē., savukārt [[Antonija valnis]] tika celts 142. gadā m.ē., lai aizstāvētu [[Romas impērija|Romas impēriju]] no [[barbari]]em. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu [[Vācija]]s teritorijā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Frontiers of the Roman Empire |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/430 430] |- | [[Attēls:P1190390 Potsdam sans souci rwk.jpg|140px]] || '''[[Potsdamas pils un parki un Berlīne]]''' || [[Berlīne]], [[Brandenburga]]<br />{{coord|52|23|59|N|13|1|59|E}} || 1990 || Kultūra || i, ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/532 532] |- | [[Attēls:Torhalle Kloster Lorsch.jpg|140px]] || '''[[Loršas abatija|Loršas abatija un Altenminstere]]''' || [[Hesene]]<br />{{coord|49|39|13|N|8|34|6|E}} || 1991 || Kultūra || iii, iv || Loršas abatija, kopā ar monumentālo ieeju, pazīstamu arī kā ''"Torhall"'', ir reta [[arhitektūra]]s palieka no [[Karolingu dinastija|Karolingu]] ēras šajā teritorijā. Skulptūras un gleznas no šī perioda vēl joprojām ir salabājušās ļoti labā stāvoklī.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/515 |title=Abbey and Altenmünster of Lorsch |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/515 515] |- | [[Attēls:Goslar - UNESCO-Weltkulturerbe Rammelsberg (03-2).jpg|140px]]<br />[[Attēls:Teiche Buntenbock.jpg|140px]]<br />[[Attēls:GoslarMaltermeister.jpg|140px]] || '''[[Rammelsberga|Rammelsbergas raktuves]], [[Goslara|Goslaras vecpilsēta]] un [[Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma]]''' || [[Lejassaksija]]<br />{{coord|51|53|25|N|10|25|8|E}}<br />{{coord|51|54|26|N|10|25|48|E}} || 1992 || Kultūra || i, ii, iii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/623 623] |- | [[Attēls:Maulbronn Hof und Kirche.jpg|140px]] || '''[[Maulbronnas klosteris|Maulbronnas klostera komplekss]]''' || [[Bādene-Virtemberga]]<br />{{coord|49|0|2.99|N|8|48|47.02|E}} || 1993 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/546 546] |- | [[Attēls:Bamberger Dom BW 6.JPG|140px]] || '''[[Bamberga|Bambergas pilsēta]]''' || [[Bavārija]]<br />{{coord|49|53|30|N|10|53|20|E}} || 1993 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/624 624] |- | [[Attēls:Quedlinburg asv2018-10 img11 Markt.jpg|140px]] || '''[[Kvedlinburga|Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br />{{coord|51|47|30|N|11|8|50|E}} || 1994 || Kultūra || iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/535 535] |- | [[Attēls:VoelklingerHuette7.jpg|140px]] || '''[[Velklingenes dzelzs rūpnīca]]''' || [[Zāra (zeme)|Zāra]]<br />{{coord|49|15|2|N|6|50|43|E}} || 1994 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/687 687] |- | [[Attēls:MesselFossilPit081310.JPG|140px]] || '''[[Mēseles pazemes fosiliju vieta]]''' || [[Hesene]]<br />{{coord|49|55|0.01|N|8|45|14|E}} || 1995 || Daba || viii || || [http://whc.unesco.org/en/list/720 720] |- | [[Attēls:Koelner Dom bei Nacht 1 RB.JPG|140px]] || '''[[Ķelnes katedrāle]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br />{{coord|50|56|28|N|6|57|26|E}} || 1996 || Kultūra || i, ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/292 292] |- | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0204-305, Dessau, Bauhaus.jpg|140px]] || '''[[Bauhaus|''Bauhaus'' un tā stila ēkas Desavā un Veimārā]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br />{{coord|51|50|0|N|12|15|0|E}}; <br />[[Tīringene]]<br />{{coord|50|59|0|N|11|19|0|E}} || 1996 || Kultūra || ii, iv, vi || No 1918. līdz 1933. gadam, ''[[Bauhaus]]'' skola, vispirms [[Veimāra|Veimārā]] un tad [[Desava|Desavā]] radīja "revolūciju" arhitektūrā un estētiskajā koncepcijā. Ēku fasādes veidoja vairāki šīs skolas profesori ([[Valters Gropiuss]], [[Hanss Mejers]], [[Lāslo Moholi-Naģi]] un [[Vasilijs Kandinskis]]) aizsākot Modernisma kustību, kas veidojusi 20. gadsimta arhitektūru.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/729 |title=Bauhaus and its Sites in Weimar and Dessau |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/729 729] |- | [[Attēls:Luther-eil.jpg|140px]]<br />[[Attēls:Wittenberg-4.JPG|140px]] || '''[[Mārtiņš Luters|Lutera]] pieminekļi [[Eizlēbene|Eizlēbenē]] un [[Vitenberga|Vitenbergā]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br />{{coord|51|31|36|N|11|33|1|E}} <br />{{coord|51|52|0|N|12|38|42.20|E}} || 1996 || Kultūra || iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/783 783] |- | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-00667, Weimar, Nationaltheater.jpg|140px]] || '''[[Klasiskā Veimāra]]''' || [[Tīringene]]<br />{{coord|50|58|39|N|11|19|43|E}} || 1998 || Kultūra || iii, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/846 846] |- | [[Attēls:Berlin Museumsinsel Fernsehturm.jpg|140px]] || '''[[Muzeju sala|Berlīnes Muzeju sala]]''' || [[Berlīne]]<br />{{coord|52|31|17|N|13|23|44|E}} || 1999 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/896 896] |- | [[Attēls:Wartburg Eisenach DSCN3512.jpg|140px]] || '''[[Vartburgas pils]]''' || [[Tīringene]]<br />{{coord|50|58|0.4|N|10|18|25.2|E}} || 1999 || Kultūra || iii, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/897 897] |- | [[Attēls:Wörlitzer See mit St. Petri.jpg|140px]] || '''[[Desavas-Verlicas karalistes dārzs]]''' || [[Saksija-Anhalte]]<br />{{coord|51|50|33|N|12|25|14.99|E}} || 2000 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/534 534] |- | [[Attēls:Reichenau PeterPaul.jpg|140px]] || '''[[Reihenava|Reihenavas klostersala]]''' || [[Bādene-Virtemberga]]<br />{{coord|47|42|0|N|9|4|0|E}} || 2000 || Kultūra || iii, iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/974 974] |- | [[Attēls:Zeche Zollverein abends.jpg|140px]] || '''[[Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br />{{coord|51|29|29|N|7|2|46|E}} || 2001 || Kultūra || ii, iii || || [http://whc.unesco.org/en/list/975 975] |- | [[Attēls:St.Goarshausen Loreley Burg Katz 2016-03-27-17-08-51.jpg|140px]] || '''[[Reinas aiza|Augšvidienes Reinas ieleja]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]], [[Hesene]]<br />{{coord|50|10|24.96|N|7|41|39.01|E}} || 2002 || Kultūra || ii, iv, v || || [http://whc.unesco.org/en/list/1066 1066] |- | [[Attēls:Stralsund, Blick von der Marienkirche (2013-07-07-), by Klugschnacker in Wikipedia (7).JPG|140px]]<br />[[Attēls:Wismarer Wasserkunst.jpg|140px]] || '''[[Štrālzunde]]s un [[Vismāra]]s vēsturiskie centri''' || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]<br />{{coord|54|18|0|N|13|5|0|E}}<br />{{coord|53|54|0|N|11|28|0|E}} || 2002 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1067 1067] |- | [[Attēls:Bremen-rathaus.jpg|140px]]<br />[[Attēls:RolandBremen01.jpg|140px]] || '''[[Brēmenes pilsētas dome|Pilsētas dome]] un [[Brēmenes Rolands|Rolands]] [[Brēmene|Brēmenes tirgus laukumā]]''' || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]<br />{{coord|53|4|33.24|N|8|48|26.32|E}} || 2004 || Kultūra || iii, iv, vi || || [http://whc.unesco.org/en/list/1087 1087] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Park Muzakowski2.jpg|140px]] || '''[[Mužakovska parks]]''' || [[Brandenburga]]<br />{{Coord|51|33|1|N|14|43|36|E}}<br />(kopā ar {{flaga|Polija}} [[Polija|Poliju]]) || 2004 || Kultūra || i, iv || Lielākais un slavenākais [[angļu stila parks]] Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945. gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844. gadam izveidoja firsts [[Hermanis fon Piklers-Muskavs]]. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts [[Eduards Pecolds]]. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, [[Oranžērija]] un citas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1127 |title= Muskauer Park / Park Mużakowski |publisher=[[UNESCO]]}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1127 1127] |- | [[Attēls:Runtingerhaus in Regensburg.jpg|140px]] || '''[[Rēgensburga|Rēgensburgas vecpilsēta ar Stadtamhofu]]''' || [[Bavārija]]<br />{{Coord|49|1|14|N|12|5|57|E}} || 2006 || Kultūra || ii, iii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1155 1155] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Stuzica forest.JPG|140px]] || '''[[Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā]]''' || [[Vācija]]<br />{{Coord|54|32|53|N|13|38|43|E}}<br />( kopā ar {{flaga|Slovākija}} [[Slovākija|Slovākiju]] un {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina|Ukrainu]]) || 2007 || Daba || ix || Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] bioloģiskos un ekoloģiskos procesus [[ekosistēma|ekosistēmā]], kas veicinājuši [[dižskabārži|dižskabāržu]] ''(Fagus sylvatica)'' izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas [[Slovākija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1133 |title=Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1133 1133] |- | [[Attēls:Berlin GS Siemensstadt Panzerkreuzer.jpg|140px]] || '''[[Berlīnes modernisma mikrorajoni]]''' || [[Berlīne]]<br />{{coord|52|26|54|N|13|26|59.9|E}} || 2008 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1239 1239] |- | [[Attēls:Pilsumer Watt from the Leyhörn 2.jpg|140px]] || '''[[Vatu jūra]]''' || [[Vācija]]<br />{{Coord|53|31|43|N|8|33|22|E}}<br />(kopā ar {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande|Nīderlandi]] un {{flaga|Dānija}} [[Dānija|Dāniju]]) || 2009<br />(paplašināta 2014) || Daba || viii, ix, x || Vatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus [[Lejassaksija|Lejassaksijā]] un [[Saksija|Saksijā]] un lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, [[pelēkais ronis|pelēko roni]] un [[cūkdelfīns|cūkdelfīnu]].<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1314 |title=Wadden Sea |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1314 1314] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:D-BW-Uhldingen-Mühlhofen - Pfahlbaumuseum - Haus Schussenried.jpg|140px]] || '''[[Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos]]''' || {{karogs|Vācija}}<br />{{Coord|47|53|18|N|9|34|7|E}}<br />(kopā ar {{flaga|Austrija}} [[Austrija|Austriju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]], {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija|Slovēniju]] un {{flaga|Šveice}} [[Šveice|Šveici]]) || 2011 || Kultūra || iv, v || Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt [[Alpi]]em. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrājā [[neolīts|neolīta]] un [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu [[Šveice]]s teritorijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= http://whc.unesco.org/en/list/1363|title= Prehistoric Pile dwellings around the Alps|publisher=[[UNESCO]] |accessdate=14 February 2012}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1363 1363] |- | [[Attēls:Fagus Gropius Hauptgebaeude 200705 wiki front.jpg|140px]] || '''[[Fagus rūpnīca|''Fagus'' rūpnīca Alfeldē]]''' || [[Lejassaksija]]<br />{{coord|51|59|1|N|9|48|40|E}} || 2011 || Kultūra || ii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1368 1368] |- | [[Attēls:Bayreuth Fassade.jpg|140px]] || '''[[Markgrāfistes operas nams| Markgrāfistes operas nams Baireitā]]''' || [[Bavārija]]<br />{{coord|49|56|39.74|N|11|34|41.89|E}} || 2012 || Kultūra || i, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1379 1379] |- | [[Attēls:WasserspieleKasselNachts kasselgalerie de.jpg|140px]] || '''[[Vilhelmšēhes kalnu parks]]''' || [[Hesene]]<br />{{coord|51|18|57|N|9|23|35|E}} || 2013 || Kultūra || iii, iv || Braucot gar kalnu teritorijā dominē milzu [[Hērakls|Herkulesa]] statuja. Vilhelmšēhe teritorijas izdeve sāka landgrāfs Karls no Hesenes—Kāzeles ap 1689. gadu austrumu—rietumu virzienā, un 19. gadsimtā tika izstrādāts tālāk. Rezervuārus un kanālus ar Herkulesa pieminekļa ar [[ūdens|ūdeni]] piegādā sarežģīta hidropneimatiska ierīču sistēma. Ūdens tiek piegātāds lielajam [[baroks|baroka]] ūdens teātrim, grotām, strūklakām un 350 metru garajai ''Grand Cascade''. Bez tam, kanālos un ūdensceļos vēja plūsmas rada virkni ūdenskritumu un krāces.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= http://whc.unesco.org/en/list/1413 |title= Bergpark Wilhelmshöhe |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=14 February 2012}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1413 1413] |- | [[Attēls:Corvey 2.png|140px]] || '''[[Korvejas karaliskā abatija|Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija]]''' || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]<br />{{coord|51|46|40.8|N|9|24|36|E}} || 2014 || Kultūra || ii, iii, iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1447 1447] |- | [[Attēls:Speicherstadt abends.jpg|140px]] || '''[[Špeičerstāte]] un [[Kontorhousu distrikts]] ar [[Čīlehauss|Čīlehausu]]''' || [[Hamburga]]<br />{{coord|53|32|53.9|N|10|0|10.5|E}} || 2015 || Kultūra || iv || || [http://whc.unesco.org/en/list/1467 1467] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Weissenhof Corbusier 03.jpg|140px]] || '''[[Arhitekta Lekorbizjē darbi|Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā]]''' || [[Bādene-Virtemberga]]<br />{{coord|48|47|59|N|9|10|39|E}}<br />(kopā ar {{flaga|Argentīna}} [[Argentīna|Argentīnu]], {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija|Beļģiju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Indija}} [[Indija|Indiju]], {{flaga|Japāna}} [[Japāna|Japānū]], un {{flaga|Šveice}} [[Šveice|Šveici]]) || 2016 || Kultūra || i, ii, vi || Arhitekta [[Lekorbizjē]] darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā [[Čarndigaras kapitolija komplekss|Čarndigaras kapitolija kompleksu]] ([[Indija|Indijā]]), [[Rietumu mākslas Nacionālais muzejs|Rietumu mākslas Nacionālo muzeju]] ([[Japāna|Japānā]]), [[Doktora Kuručeta la Platas māja|Doktora Kuručeta la Platas māju]] ([[Argentīna|Argentīnā]]) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1321 |title=The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1312 1312] |} == Sarakstā iekļauto objektu izvietojums == {{VietasKarte+ | Vācija |relief=1 |caption = Vietas Vācijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts |float = center |width = 750 |places = {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.8275 |long= 6.908056 |position = right |label= [[Augustusburgas un Falkenlustes pilis|Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.774444 |long= 6.084444 |position = top |label= [[Āhenes katedrāle]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.65369 |long= 8.56858 |position = right |label= [[Loršas abatija|Loršas abatija un Altenminstere]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.833333 |long= 12.25|position = top |label= [[Bauhaus|''Bauhaus'' un tā stila ēkas Desavā un Veimārā]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.983333 |long= 11.316667 |position = right |label= [[Bauhaus|''Bauhaus'' un tā stila ēkas Desavā un Veimārā]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.315833 |long= 9.393056 |position = bottom |label= [[Vilhelmšēhes kalnu parks]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.448333 |long= 13.449972 |position = bottom |label= [[Berlīnes modernisma mikrorajoni]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.778 |long= 9.41 |position = left |label= [[Korvejas karaliskā abatija|Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.0759 |long= 8.80731 |position = bottom |label= [[Brēmenes pilsētas dome|Pilsētas dome]] un [[Brēmenes Rolands|Rolands]] [[Brēmene|Brēmenes tirgus laukumā]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.9775 |long= 11.32861 |position = left |label= [[Klasiskā Veimāra]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.791667 |long= 11.147222 |position = top |label= [[Kvedlinburga|Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.941111 |long= 6.957222 |position = top |label= [[Ķelnes katedrāle]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.983611 |long= 9.811111 |position = bottom |label= [[Fagus rūpnīca|''Fagus'' rūpnīca Alfeldē]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.495 |long= 7.334722 |position = right |label= [[Romiešu pierobežas nocietinājumi]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.8425|long= 12.42083 |position = bottom |label= [[Desavas-Verlicas karalistes dārzs]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.86667 |long= 10.69167 |position = top |label= [[Lībeka|Hanzas pilsēta Lībeka]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 54.3 |long= 13.083333 |position = left |label= [[Štrālzunde|Štrālzundes vēsturiskais centrs]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.9 |long= 11.466667 |position = top |label= [[Vismāra|Vismāras vēsturiskais centrs]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.526667 |long= 11.550278 |position = top |label= [[Mārtiņš Luters|Lutera]] pieminekļi [[Eizlēbene|Eizlēbenē]]|mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.866667 |long= 12.645056 |position = right |label= [[Mārtiņš Luters|Lutera]] pieminekļi [[Vitenberga|Vitenbergā]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.944371 |long= 11.578302 |position = top |label= [[Markgrāfistes operas nams|Markgrāfistes operas nams Baireitā]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.00083 |long= 8.81306 |position = left |label= [[Maulbronnas klosteris|Maulbronnas klostera komplekss]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.907222 |long= 10.43 |position = bottom |label= [[Rammelsberga|Rammelsbergas raktuves]], [[Goslara|Goslaras vecpilsēta]] un [[Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.521389 |long= 13.395556 |position = right |label= [[Muzeju sala|Berlīnes Muzeju sala]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 47.698722 |long= 9.061306 |position = top |label= [[Reihenava|Reihenavas klostersala]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.579306 |long= 14.726444 |position = top |label= [[Mužakovska parks]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.020556 |long= 12.099167 |position = top |label= [[Rēgensburga|Rēgensburgas vecpilsēta ar Stadtamhofu]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.399722 |long= 13.033056 |position = top |label= [[Potsdamas pils un parki un Berlīne]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 47.681278 |long= 10.900139 |position = right |label= [[Vīses svētceļojuma baznīca]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 47.888333 |long= 9.568611 |position = right |label= [[Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.75 |long= 6.633056 |position = top |label= [[Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.548306 |long= 10.002917 |position = top |label= [[Špeičerstāte]] un [[Kontorhousu distrikts]] ar [[Čīlehauss|Čīlehausu]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.316667 |long= 8.443056 |position = left |label= [[Špeieres katedrāle]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 52.15278 |long= 9.94389 |position = top |label= [[Hildesheimas katedrāle|Svētās Marijas katedrāle]] un [[Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 48.799722 |long= 9.1775 |position = right |label= [[Arhitekta Lekorbizjē darbi|Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.891667 |long= 10.888889 |position = bottom |label= [[Bamberga|Bambergas pilsēta]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.1736 |long= 7.69417 |position = right |label= [[Reinas aiza|Augšvidienes Reinas ieleja]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.250556 |long= 6.845278 |position = top |label= [[Velklingenes dzelzs rūpnīca]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 50.966778 |long= 10.307 |position = bottom |label= [[Vartburgas pils]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.79278 |long= 9.93889 |position = top |label= [[Vircburgas rezidence|Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 51.491389 |long= 7.046111 |position = top |label= [[Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 49.91667 |long= 8.75389 |position = left |label= [[Mēseles pazemes fosiliju vieta]] |mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 54.548056 |long= 13.645278 |position = bottom |label= [[Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā]] |mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~| Vācija |lat= 53.528611 |long= 8.556111 |position = top |label= [[Vatu jūra]] |mark=Green pog.svg}} }} == Kandidātu sarakstā esošie objekti == {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Aizsardzības numurs |- | [[Attēls:FranckescheStiftungen 3.jpg|140px]] || [[Francke Foundations ēkas|''Francke Foundations'' ēkas]] || [[Saksija-Anhalte]]<br />{{coord|51|29|0|N|11|58|0|E}} || 1999 || Kultūra || iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1368/ 1368] |- | [[Attēls:Naumburger Dom 10.jpg|140px]] || '''[[Naumburgeras katedrāle]] un [[Zāle (upe)|Zāles]] un [[Unstrutes]] upju ainava''' || [[Saksija-Anhalte]]<br />{{coord|51|9|17|N|11|48|14|E}} || 1999 || Kultūra || i, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1369/ 1369] |- | [[Attēls:Archäologisches Bodendenkmal Haithabu in der Gemeinde Busdorf im Kreis Schleswig-Flensburg in Schleswig-Holstein B1.JPG|140px]] || '''[[vikingi|Vikingu]] pieminekļi un vietas / [[Danevirke]] un [[Hedebi]]''' || [[Šlēsviga-Holšteina]]<br />{{coord|54|38|26|N|9|35|3|E}} || 2011 || Kultūra || iii || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5591/ 5591] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Fotothek df n-11 0000305.jpg|140px]] || '''Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava''' || [[Saksija]]<br />{{coord|50|45|50.4|N|13|45|39.6|E}}<br />(kopā ar {{flaga|Čehija}} [[Čehija|Čehiju]]) || 2012 || Kultūra || ii, iii, iv, v, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5776/ 5776] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Kurhaus Wiesbaden blaue Stunde 290-L4.jpg|140px]] || '''[[Eiropas lielais Spa]]''' || {{karogs|Vācija}}<br />(kopā ar {{flaga|Lielbritānija}} [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija|Beļģiju]], {{flaga|Austrija}} [[Austrija|Austriju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]] un {{flaga|Čehija}} [[Čehija|Čehiju]]) || 2014 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5929/ 5929] |- | [[Attēls:Hamburg.Altona.Judenfriedhof.wmt.jpg|140px]] || '''Ebreju kapi Altonā Kēnigštrāsē. [[Sefārdi|Sefārdu]] kultūra 17. un 18. gadsimtā starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Karību reģions|Karību reģionu]]''' || {{karogs|Vācija}} || 2015 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5973/ 5973] |- | [[Attēls:WerdenfelserLand oberes Isartal.JPG|140px]] || '''[[Alpi|Alpu]] un priekšalpu pļavu un purvu ainavas''' || {{karogs|Vācija}} || 2015 || Kultūra || v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5974/ 5974] |- | [[Attēls:Synagoge Worms 08.jpg|140px]] || '''ShUM pilsētas [[Špeiere]], [[Vormsa]] un [[Mainca]]''' || [[Reinzeme-Pfalca]] || 2015 || Kultūra || ii, iii, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5975/ 5975] |- | [[Attēls:Schwerin Castle Aerial View Island Luftbild Schweriner Schloss Insel See.jpg|140px]] || '''[[Švērines pils|Švērines rezidences ansamblis]] — [[romānika]]s vēstures kultūrainava''' || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]<br />{{coord|53|37|27|N|11|25|8|E}} || 2015 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5976/ 5976] |- | [[Attēls:ADGB Schule Bernau 5145.JPG|140px]] || '''[[Bauhaus]] un ar to saistītās vietas [[Veimāra|Veimārā]], [[Desava|Desavā]] un [[Bernava|Bernavā]]''' || [[Brandenburga]] un [[Saksija-Anhalte]] || 2015 || Kultūra || ii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5980/ 5980] |- | [[Attēls:La chapelle russe (Mathildenhöhe, Darmstadt) (7888090146).jpg|140px]] || '''[[Darmštate]]s mākslinieku kolonija [[Matildenhēhe|Matildenhēhē]]''' || [[Hesene]]<br />{{coord|49|52|39|N|8|40|7|E}} || 2015 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5981/ 5981] |- | [[Attēls:Erfurt, die Alte Synagoge.jpg|140px]] || '''Vecā sinagoga un Mikve [[Erfurte|Erfurtē]] — liecības no ikdienas dzīves, [[reliģija]]s un [[pilsēta]]s [[vēsture]] starp pārmaiņām un nepārtrauktību''' || [[Tīringene]]<br />{{coord|50|58|43.06|N|11|1|45.43|E}} || 2015 || Kultūra || iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5982/ 5982] |- | [[Attēls:Neuschwanstein Castle LOC print.jpg|140px]] || '''Akmens sapnis — Karaļa [[Ludvigs II|Ludviga II]] pilis: [[Neišvānšteina]]s, [[Linderhohas pils|Linderhohas]] un [[Herenšimsī pils|Herenšimsī]] pilis''' || [[Bavārija]]<br />{{coord|47|33|28.15|N|10|44|59.51|E}} || 2015 || Kultūra || i, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5983/ 5983] |- | [[Attēls:Augsburg Schaezlerpalais Mattes 2013-05-05 (29).JPG|140px]] || '''Hidrobūves un hidroenerģija, dzeramais ūdens un dekoratīvās strūklakas [[Augsburga|Augsburgā]]''' || [[Bavārija]]<br />{{coord|48|22|12|N|10|54|0|E}} || 2015 || Kultūra || ii, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5984/ 5984] |- | [[Attēls:Hohler Fels.jpg|140px]] || '''Alas ar vecākā [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] mākslu''' || [[Bādene-Virtemberga]] || 2015 || Kultūra || i, iii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5985/ 5985] |- | [[Attēls:BornaMarienLuther.JPG|140px]] || '''[[Mārtiņa Luters|Lutera]] piemiņa [[Saksija-Anhalte|Saksijā-Anhaltē]], [[Saksija|Saksijā]], [[Bavārija|Bavārijā]] un [[Tīringene|Tīringenē]]''' || [[Saksija-Anhalte]], [[Saksija]], [[Bavārija]] un [[Tīringene]] || 2015 || Kultūra || iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5986/ 5986] |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Limes Wachturm 14 78 bei Kipfenberg Rekonstruktion.JPG|140px]] || '''[[Romas impērija]]s robeža''' || [[Bavārija]] un [[Reinzeme-Pfalca]] || 2015 || Kultūra || ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6002/ 6002] |- | || '''[[Hedebi]] un [[Danevirke]], arheoloģiskā robežainava''' || [[Šlēsviga-Holšteina]] || 2015 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6083/ 6083] |} == Dzēstās vietas == {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības numurs |- | [[Attēls:Dresden-Altstadt von der Marienbruecke.jpg|140px]] || '''[[Drēzdenes Elbas ieleja]]''' || [[Saksija]]<br />{{coord|51|2|24|N|13|49|16|E}} || 2004–2009 || Kultūra || ii, iii, iv, v || [[Elba]] plūst cauri virknei kultūrainavām Saksikas reģionā, tostarp, lauku ciematiem, agrākajiem piļu pamatiem, un vēsturiskajai [[Drēzdene]]s vecpilsētai. Vieta no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta sakarā ar bažām par [[Valdšlēshenes tilts|Valdšlēshenes tilta]] būvniecību.<ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1156 |title=Dresden Elbe Valley |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/1156 1156] |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Vācija UNESCO}} {{UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksti}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Vācija]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā| ]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Vācija]] gmew7o99udptz9b2egwrt4zi2go66zd 0 337414 4469366 4467963 2026-05-17T08:50:32Z Meistars Joda 781 4469366 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sudraba monētu|Artavs (nozīmju atdalīšana)|Artavs}} [[Attēls:Gutnisk (Visby-) örtug från medeltiden.png|250px|thumb|[[Gotlande]]s ērtugs (''örtug'')]] [[Attēls:Vilhelma fon Frimersheima artigs.jpg|thumb|250px|Livonijas mestra [[Vilhelms fon Frimersheims|Vilhelma fon Frimersheima]] laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs)]] [[Attēls:Konrāda fon Fītinghofa artigs.jpg|thumb|250px|Mestra [[Konrāds fon Fītinghofs|Konrāda fon Fītinghofa]] laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs)]] '''Ārtavs''',<ref name="LKV|I.|1464">{{LKV|I.|1464}}</ref> '''artavs'''<ref>[http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/latviesu_tautas_pasakas/b/brinumu-naudas-zutne/ Latviešu pasaka "Brīnumu naudas zutne"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161018230443/http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/latviesu_tautas_pasakas/b/brinumu-naudas-zutne |date={{dat|2016|10|18||bez}} }} ''... pavēlu pie tāda kunga man ceļu parādīt, kur cilvēks ne vien labu maizi nopelna, bet arī labu naudas artavu.''</ref> jeb '''artigs''' ({{val-sv|örtug}}, {{val-de|Artig}}, {{val-ru|артуг}}) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Ziemeļeiropa]]s valstu [[monēta]], ko līdz 1422. gada monetārajai reformai kala arī [[Livonijas konfederācija]]s naudas kaltuvēs. Ārtavus lietoja [[Hanzas savienība]]s tirgoņi arī [[Novgoroda]]s un [[Pleskava]]s zemē.<ref>''«В лето 6928 начаша новгородци торговати денги серебряными, а артуги попродаша Немцом, а торговале имы 9 лет»'': Новгородская первая летопись старшего и младшего изводов. Полное собрание русских летописей. Том третий. Москва-Ленинград: «Издательство Академии Наук СССР», 1950. [http://krotov.info/acts/12/pvl/novg33.htm Новгородская летопись] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120401234800/http://krotov.info/acts/12/pvl/novg33.htm |date={{dat|2012|04|01||bez}} }} (krieviski)</ref> Pirmos 1,2 gramu sudraba ārtavus sāka kalt 1370. gadā [[zviedru karalis]] [[Albrehts no Mēklenburgas]] (valdīja 1364—1389), vēlāk ārtavu svars pakāpeniski samazinājās līdz 0,54 gramiem 1534. gadā. Pēdējos ārtavus Zviedrijā izkala 1776. gadā. == Etimoloģija == Vārda "ārtavs" izcelsme nav viennozīmīga. Uzskata, ka ģermāņu valodās lietotais monētas nosaukums (''artogh, örtugh, örtogh, ertug'') cēlies no latīņu vārda "zelts" (''aurum'', no kā {{val-sv|öra}}) vai arī no vikingu valodās lietotā apzīmējuma ''or, eir'' ([[varš]]). [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] vārds "artavs" jeb "artava" saglabājies nevien kā naudas nosaukums, bet arī kā apzīmējums atsevišķam pienesumam kopīgai lietai.<ref>[http://www.la.lv/katrs-no-mums-ir-rainis/ “Katrs no mums ir Rainis”] Aija Kaukule ''la.lv'', 2015. gada 29. janvārī: ''Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā savu artavu sniegs arī Latvijas Nacionālais teātris''.</ref> == Latvijā kaltie ārtavi == 14. un 15. gadsimtā [[Tērbata]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s naudas kaltuvēs no vienas Gotlandes sudraba [[Mārka (naudas vienība)|mārka]]s kala 156 ārtavus.<ref>[http://department.monm.edu/history/urban/articles/coins.htm department.monm.edu Medieval Livonian Numismatics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161030083838/http://department.monm.edu/history/urban/articles/COINS.htm |date={{dat|2016|10|30||bez}} }} by William Urban (angliski)</ref> Zināms, ka vecākajos [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale]]s un [[Sēla|Sēlija]]s zemnieku likumos naudas sodi bija noteikti [[ozerings|ozeringos]] un ārtavos.<ref name="LKV|I.|1464"/> Arhibīskapa [[Johans VI Ambundi|Johana VI Ambundi]] valdīšanas laikā tika ieviests vienots standarts un ieviesta vienota Livonijas monetārā sistēma. 1 ārtavs (ārtigs) tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem [[šiliņi]]em. == Ladonijas nauda == Zviedrijas mākslinieka [[Lāšs Vilks|Lāša Vilka]] dibinātajā neatzītajā [[Ladonija]]s valstī par naudas vienību pasludināts [[ērtugs]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Monētas|Ārtavs]] [[Kategorija:Latvijas nauda]] gmqqnsqmo44hdgd06rsecsq0uhl8p6x 0 348411 4469331 4456201 2026-05-17T07:19:30Z Lasks 38532 /* Austrijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4469331 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Austrija]] | karogs = Flag of Austria.svg | parraiditajs = [[ORF]] | nac atlase = | pied reizes = 57 (50 fināli) | pirma reize = [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957.]] | ESC lab = 1. vieta: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966.]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]], [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962.]], [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979.]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984.]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988.]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991.]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012.]] <small>(pusfinālā)</small>, [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] | majaslapa = | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=10 EBU lapa] }} '''[[Austrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 57 reizes, debitējot [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957. gada konkursā]], un uzvarējusi 3 reizes: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966. gadā]] [[Udo Jirgens]] uzvarēja ar dziesmu ''[[Merci, Chérie]]'', [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gadā]] [[Končita Vursta]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]'' un [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gadā]] uzvarēja [[Johanness Pīčs|JJ]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. == Austrijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Bobs Martins]] | ''Wohin, kleines Pony?'' | [[Vācu valoda|Vācu]] | align="center" | 10. | align="center" | 3 | colspan="2" rowspan="36" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Liāna Augustina]] | ''Die ganze Welt braucht Liebe'' | Vācu | align="center" | 5. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Ferijs Grāfs]] | ''Der K und K Kalypso aus Wien'' | Vācu | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Harijs Vinters]] | ''Du hast mich so fasziniert'' | Vācu | align="center" | 7. | align="center" | 6 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Džimijs Makulis]] | ''Sehnsucht'' | Vācu | align="center" | 15. | align="center" | 1 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Eleonore Švarca]] | ''Nur in der Wiener Luft'' | Vācu | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Karmena Korena]] | ''Vielleicht geschieht ein Wunder'' | Vācu, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" | 7. | align="center" | 16 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | rowspan="2" | [[Udo Jirgens]] | ''Warum nur, warum?'' | Vācu | align="center" | 6. | align="center" | 11 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | ''Sag ihr, ich laß sie grüßen'' | Vācu | align="center" | 4. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]] | Udo Jirgens | ''[[Merci, Chérie]]'' | Vācu, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 1. | align="center" | 31 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]] | [[Peters Hortons]] | ''Warum es hunderttausend Sterne gibt'' | Vācu | align="center" | 14. | align="center" | 2 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]] | [[Garels Gots]] | ''Tausend Fenster'' | Vācu | align="center" | 13. | align="center" | 2 |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969.]] un [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970.]] gada konkursā.}} |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]] | [[Marianne Mendta]] | ''Musik'' | [[Vīniešu vācu valoda|Vīniešu vācu]] | align="center" | 16. | align="center" | 66 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]] | ''[[Milestones]]'' | ''Falter im Wind'' | Vācu | align="center" | 5. | align="center" | 100 |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973.]] līdz [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975.]] gada konkursam.}} |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] | ''[[Waterloo & Robinson]]'' | ''My Little World'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 80 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] | ''[[Schmetterlinge]]'' | ''Boom Boom Boomerang'' | Vācu, angļu | align="center" | 17. | align="center" | 11 |- | align="center" | {{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] | ''[[Springtime]]'' | ''Mrs. Caroline Robinson'' | Vācu | align="center" | 15. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] | [[Kristina Simona]] | ''Heute in Jerusalem'' | Vācu | align="center" | 18. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]] | ''[[Blue Danube]]'' | ''Du bist Musik'' | Vācu | align="center" | 8. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] | [[Martijs Brems]] | ''Wenn du da bist'' | Vācu | align="center" | 17. | align="center" | 20 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] | ''[[Mess]]'' | ''Sonntag'' | Vācu | align="center" | 9. | align="center" | 57 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] | ''[[Westend]]'' | ''Hurricane'' | Vācu | align="center" | 9. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]] | [[Anita Spanere|Anita]] | ''Einfach weg'' | Vācu | align="center" | 19. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] | [[Garijs Lukss]] | ''Kinder dieser Welt'' | Vācu | align="center" | 8. | align="center" | 60 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] | [[Timna Brauere]] | ''Die Zeit ist einsam'' | Vācu | align="center" | 18. | align="center" | 12 |- | align="center" | {{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] | [[Garijs Lukss]] | ''Nur noch Gefühl'' | Vācu | align="center" | 20. | align="center" | 8 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] | [[Vilfrēds (dziedātājs)|Vilfrēds]] | ''Lisa Mona Lisa'' | Vācu | align="center" | 21. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] | [[Tomass Forstners]] | ''Nur ein Lied'' | Vācu | align="center" | 5. | align="center" | 97 |- | align="center" | {{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] | [[Simone Šelcere|Simone]] | ''Keine Mauern mehr'' | Vācu | align="center" | 10. | align="center" | 58 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] | Tomass Forstners | ''Venedig im Regen'' | Vācu | align="center" | 22. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] | rowspan="2" | ''[[Tony Wegas]]'' | ''Zusammen geh’n'' | Vācu | align="center" | 10. | align="center" | 63 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] | ''Maria Magdalena'' | Vācu | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] | [[Petra Freja]] | ''Für den Frieden der Welt'' | Vācu | align="center" | 17. | align="center" | 19 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] | [[Stella Džonsa]] | ''Die Welt dreht sich verkehrt'' | Vācu | align="center" | 13. | align="center" | 67 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]] | [[Georgs Nusbaumers]] | ''Weil’s dr guat got'' | [[Augšalemaņu valoda|Augšalemaņu]] | align="center" | 10. | align="center" | 68 | align="center" | 6. | align="center" | 80 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]] | [[Betina Soriata]] | ''One Step'' | Vācu | align="center" | 21. | align="center" | 12 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1998|1998]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] | ''[[Bobbie Singer]]'' | ''Reflection'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 65 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] | ''[[The Rounder Girls]]'' | ''All to You'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 24 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2001|2001]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] | [[Manuels Ortega]] | ''Say a Word'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 26 |- | align="center" | {{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil der Mensch zählt'' | Vācu | align="center" | 6. | align="center" | 101 |- | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] | ''[[Tie Break]]'' | ''Du bist'' | Vācu | align="center" | 21. | align="center" | 9 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | ''[[Global Kryner]]'' | ''Y así'' | Angļu, [[Spāņu valoda|spāņu]] | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 21. | align="center" | 30 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2006|2006]]}} | colspan="7" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | [[Ēriks Papilaja]] | ''Get a Life – Get Alive'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |27. | align="center" |4 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] līdz [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] gada konkursam.}} |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Nadīne Beilere]] | ''The Secret Is Love'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 64 | align="center" | 7. | align="center" | 69 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | ''[[Trackshittaz]]'' | ''Woki mit deim Popo'' | Vācu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FF8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FF8080" align="center" | 8 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Natālija Kellija]] | ''Shine'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 27 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] | [[Končita Vursta]] | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 290 | align="center" | 1. | align="center" | 169 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | ''[[The Makemakes]]'' | ''I Am Yours'' | Angļu | align="center" | 26. | align="center" | 0 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Zoja]] | ''Loin D'ici'' | Franču | align="center" | 13. | align="center" | 151 | align="center" | 7. | align="center" | 170 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Natans Trents]] | ''Running on Air'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 93 | align="center" | 7. | align="center" | 147 |- | bgcolor="#cc9966" align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | bgcolor="#cc9966" | [[Cēzars Sampsons]] | bgcolor="#cc9966" | ''Nobody But You'' | bgcolor="#cc9966" | Angļu | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 342 | align="center" | 4. | align="center" | 231 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Paenda]]'' | ''Limits'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 21 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Vincents Bueno]] | ''Alive'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Vincents Bueno]] | ''Amen'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 66 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Lumix]]'' pied. [[Pia Maria]] | ''Halo'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 42 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Teja]] un [[Salena]] | ''Who The Hell Is Edgar?'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 120 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 137 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Kaleen]]'' | ''We Will Rave'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 46 | align="center" | 24. | align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Johanness Pīčs|JJ]] | ''Wasted Love'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 436 | align="center" | 5. | align="center" | 104 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Cosmó]]'' | ''Tanzschein'' | Vācu | align="center" | 24. | align="center" | 6 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |} == Konkursi Austrijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | rowspan="3" | [[Vīne]] | [[Hofburgas pils]] | [[Ērika Vāla]] |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | rowspan="2" | ''[[Wiener Stadthalle]]'' | [[Mirjama Veičselbrauna]], [[Alise Tumlera]], [[Arabella Kiesbauera]] |- | align="center" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Mirjama Veičselbrauna]], [[Alise Tumlera]], [[Arabella Kiesbauera]] |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Austrijas mūzika]] n0eiaolvuzs3ij77mjxa0wisx4hidoa 0 348624 4469337 4468473 2026-05-17T07:28:28Z Lasks 38532 4469337 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Dānija]] | karogs = Flag of Denmark.svg | parraiditajs = [[DR]] | nac atlase = ''Dansk Melodi Grand Prix'' <small>(1957–1966, 1978–1993, 1995–1997, 1999–2002, 2004–pašlaik)</small> | pied reizes = 54 (46 fināli) | pirma reize = {{escy|1957}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|1963}}., {{escy|2000}}., {{escy|2013}}. | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|2002}}. | majaslapa = [https://www.dr.dk/event/melodigrandprix DR Eirovīzijas lapa] | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/denmark Dānijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Dānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 54 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 46 reizes, debitējot [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]. gada konkursā. Dānija ir uzvarējusi 3 reizesː [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Grēta un Jergens Ingmani]] ar dziesmu ''[[Dansevise]]'', [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja ''[[Olsen Brothers]]'' ar dziesmu ''[[Fly on the Wings of Love]]'' un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]'' == Dānijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Birte Vilke]] un [[Gustavs Vinklers]] | ''Skibet Skal Sejle I Nat'' | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | align="center" | 3. | align="center" | 10 | colspan="2" rowspan="29" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Rakela Rasteni]] | ''Jeg Rev Et Blad Ud Af Min Dagbog'' | Dāņu | align="center" | 8. | align="center" | 3 |- | align="center" | {{flaga|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Birte Vilke]] | ''Uh Jeg Ville Ønske Jeg Var Dig'' | Dāņu | align="center" | 5. | align="center" | 12 |- | align="center" | {{flaga|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Keitija Betkere]] | ''Det Var En Yndig Tid'' | Dāņu | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" | {{flaga|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Dario Kampeoto]] | ''Angelique'' | Dāņu | align="center" | 5. | align="center" | 12 |- | align="center" | {{flaga|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Ellena Vintere]] | ''Vuggevise'' | Dāņu | align="center" | 10. | align="center" | 2 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flaga|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Grēta un Jergens Ingmani]] | ''[[Dansevise]]'' | Dāņu | align="center" | 1. | align="center" | 42 |- | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | [[Bjerns Tidmands]] | ''Sangen Om Dig'' | Dāņu | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Brigita Brūela]] | ''For Din Skyld'' | Dāņu | align="center" | 7. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flaga|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Ulla Pīa]] | ''Stop – Mens Legen Er Go''' | Dāņu | align="center" | 14 | align="center" | 4 |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]. līdz [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]. gada konkursam}} |- | align="center" | {{flaga|Francija}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | ''[[Maiks Tramps|Mabel]]'' | ''Boom Boom'' | Dāņu | align="center" | 16. | align="center" | 13 |- | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | [[Tomijs Sēbaks]] | ''Disco Tango'' | Dāņu | align="center" | 6. | align="center" | 76 |- | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | ''[[Bamses Venner]]'' | ''Tænker Altid På Dig'' | Dāņu | align="center" | 14. | align="center" | 25 |- | align="center" | {{flaga|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | [[Tomijs Sēbaks]] un [[Debija Kemerone]] | ''Krøller Eller Ej'' | Dāņu | align="center" | 11. | align="center" | 41 |- | align="center" | {{flaga|Lielbritānija}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | ''[[Brixx]]'' | ''Video, Video'' | Dāņu | align="center" | 17. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Grī Johansens]] | ''Kloden Drejer'' | Dāņu | align="center" | 17. | align="center" | 16 |- | align="center" |{{flaga|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | rowspan="2" | ''[[Hot Eyes]]'' | ''Det' Lige Det'' | Dāņu | align="center" | 4. | align="center" | 101 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | ''Sku' Du Spørg' Fra No’En?'' | Dāņu | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" | {{flaga|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Līse Hāvika]] | ''Du Er Fuld Af Løgn'' | Dāņu | align="center" | 6. | align="center" | 77 |- | align="center" | {{flaga|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Anne Katrīne Herdorfa]] | ''En Lille Melodi'' | Dāņu | align="center" | 5. | align="center" | 83 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flaga|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | ''[[Hot Eyes]]'' | ''Ka' Du Se Hva' Jeg Sa'?'' | Dāņu | align="center" | 3. | align="center" | 92 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flaga|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Birte Kēra]] | ''Vi Maler Byen Rød'' | Dāņu | align="center" | 3. | align="center" | 111 |- | align="center" | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Lonnija Devantiere]] | ''Hallo Hallo'' | Dāņu | align="center" | 8. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Anderss Frandsens]] | ''Lige Der Hvor Hjertet Slår'' | Dāņu | align="center" | 19. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Lote Federe]] un [[Kenijs Lūbke]] | ''Alt Det Som Ingen Ser'' | Dāņu | align="center" | 12. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flaga|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | [[Tomijs Sēbaks]] | ''Under Stjernerne På Himlen'' | Dāņu | align="center" | 22. | align="center" | 9 |- | {{N/A|[[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flaga|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Auda Vilkena]] | ''Fra Mols Til Skagen'' | Dāņu | align="center" | 5. | align="center" | 92 |- | {{N/A|[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]}} | [[Dorte Andersena]] un [[Martins Lofts]] | ''Kun med dig'' | Dāņu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | {{flaga|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | [[Keligs Kajs]] | ''Stemmen I Mit Liv'' | Dāņu | align="center" | 16. | align="center" | 25 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | {{N/A|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Mikāls Tešls]] un Trīne Jepsena | ''This Time I Mean It'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 8. | align="center" | 71 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | ''[[Olsen Brothers]]'' | ''[[Fly on the Wings of Love]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 195 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Rollo & King]]'' | ''Never Ever Let You Go'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 177 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flaga|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Malēne Mortensena]] | ''Tell Me Who You Are'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 7 |- | {{N/A|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Tomass Tordarsons]] | ''Shame on You'' | Angļu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 56 |- | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Jakobs Sveistrups]] | ''Talking to You'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 125 | align="center" | 3. | align="center" | 185 |- | align="center" | {{flaga|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Sidsela Bīna Semāne]] | ''Twist of Love'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 26 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[DQ]]'' | ''Drama Queen'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 19. | align="center" | 45 |- | align="center" | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Saimons Metjū]] | ''All Night Long'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 60 | align="center" | 3. | align="center" | 112 |- | align="center" | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 74 | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Kristīna Šanē|Šanē]] un [[Tomass Nevergrīns|Nevergrīns]] | ''In a Moment Like This'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 149 | align="center" | 5. | align="center" | 101 |- | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[A Friend in London]]'' | ''New Tomorrow'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 134 | align="center" | 2. | align="center" | 135 |- | align="center" | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Soluna Samaja]] | ''Should've Known Better'' | Angļu | align="center" | 23. | align="center" | 21 | align="center" | 9. | align="center" | 63 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Emmelija de Foresta]] | ''[[Only Teardrops]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 281 | align="center" | 1. | align="center" | 167 |- | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Basims]] | ''Cliché Love Song'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 74 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | ''[[Anti Social Media]]'' | ''The Way You Are'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers Of Love'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 34 |- | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Anja Nisena]] | ''Where I Am'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 77 | align="center" | 10. | align="center" | 101 |- | align="center" | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] | ''Higher Ground'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 226 | align="center" | 5. | align="center" | 204 |- | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Leonora]] | ''Love is Forever'' | Angļu, [[Franču valoda|franču]]{{efn|name=Dāņu un vācu|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā}} | align="center" | 12. | align="center" | 120 | align="center" | 10. | align="center" | 94 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[Ben & Tan]]'' | ''Yes'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Fyr & Flamme]]'' | ''Øve os på hinanden'' | Dāņu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 89 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Reddi]]'' | ''[[The Show]]'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 55 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Reilijs (dziedātājs)|Reilijs]] | ''Breaking My Heart'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 6 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Saba (dziedātāja)|Saba]] | ''Sand'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Sissal]]'' | ''Hallucination'' | Angļu | align="center" | 23. | align="center" | 47 | align="center" | 8. | align="center" | 61 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | Dāņu | align="center" | 7. | align="center" | 243 | align="center" | 5. | align="center" | 199 |- | align="center" | [[File:Flag missing.jpg|25px]] [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | | | | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Dānijā == {| class="wikitable" ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | align="center" | [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | rowspan="3" | [[Kopenhāgena]] | [[Tivoli koncertzāle]] | Lote Vjēvere |- | align="center" | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Parken stadions|''Parken'' stadions]] | Natasja Krone Baka un Sorens Pīlmārks |- | align="center" | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[B&W halle]] | Līse Renne, Nikolajs Kopels un Johans Filips Asbeks |} === ''Congratulations'' - 50 gadu Eirovīzijas jubilejas koncerts === {| class="wikitable" ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | align="center" | [[Congratulations (Eirovīzija)|2005]] | [[Kopenhāgena]] | ''[[Forum Copenhagen]]'' | Katrīna Leskaniča un [[Renārs Kaupers]] |} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="8"> Attēls:Birthe Wilke & Gustav Winckler.jpg|<small>[[Birte Vilke]] un [[Gustavs Vinklers]] [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]. gada konkursā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].</small> Attēls:Eurovision Song Contest 1958 - Raquel Rastenni.png|<small>[[Rakela Rasteni]] [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]. gada konkursā [[Hilversuma|Hilversumā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].</small> Attēls:Eurovisie Songfestival 1962 te Luxemburg, voor Denemarken Ellen Winther, Bestanddeelnr 913-6602.jpg|<small>[[Ellena Vintere]] [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]. gada konkursā [[Luksemburga (pilsēta)|Luksmeburgā]], [[Luksemburga|Luksmeburgā]].</small> Attēls:Jørgen & Grethe Ingmann.jpg|<small>[[Grēta un Jergens Ingmani]] [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]. gada konkursā [[Londona|Londonā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]].</small> Attēls:Eurovision Song Contest 1980 - Bamses Venner.jpg|<small>''[[Bamses Venner]]'' [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursā [[Hāga|Hāgā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].</small> Attēls:ESC 2007 Denmark - DQ - Drama Queen.jpg|<small>''[[DQ]]'' [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].</small> Attēls:Simon Mathew, Denmark, Eurovision 2008, 2nd semifinal.jpg|<small>[[Saimons Metjū]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].</small> Attēls:Christina Chanée 01.JPG|<small>[[Kristīna Šanē|Šanē]] un [[Tomass Nevergrīns|Nevergrīns]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].</small> Attēls:Denmark at ESC 2011.jpg|<small>''[[A Friend in London]]'' [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vācija|Vācijā]].</small> Attēls:ESC2013 - Denmark 03.jpg|<small>[[Emmelija de Foresta]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2014 - Denmark 03.jpg|<small>[[Basims]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].</small> Attēls:20150515 ESC 2015 Anti Social Media 7400.jpg|<small>''[[Anti Social Media]]'' [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Denmark 16.jpg|<small>''[[Lighthouse X]]'' [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:Anja (Denmark). Photo 330.jpg|<small>[[Anja Nisena]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Denmark 02.jpg|<small>[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> Attēls:ESC2019 - Denmark 02 (cropped).jpg|<small>[[Leonora]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].</small> </gallery></center> == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/denmark Dānijas profils Eurovision.tv lapā] * [https://www.dr.dk/event/melodigrandprix Pārraidītāja DR Eirovīzijas lapa] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/denmark Dānijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Dānijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 7uvom1ukd1fth13ickynbr55zen9axr 0 348858 4469388 4270488 2026-05-17T09:47:25Z Lasks 38532 4469388 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Krievija]] | karogs = Flag of Russia.svg | parraiditajs = [[Krievijas pirmais kanāls]]<br>[[Krievija-1]] | nac atlase = | pied reizes = 23 (22 fināli) | pirma reize = {{escy|1994}}, | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2008}}, | ESC sl = 15. vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2018}}. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/russia Krievijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Krievija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 23 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]. gada konkursā, un ir piedalījusies visos konkursos 21. gadsimtā, izņemot [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursu. Krievija ir uzvarējusi [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā ar dziesmu ''[[Believe]]'', kuru izpildīja [[Dima Bilans]]. Gan Krievijai, gan [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]] pieder rekords par visvairāk dziesmām, kuras 21. gadsimtā ir iekļuvušas kādā no pirmajām piecām vietām, Krievijai otro vietu iegūstot [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]., [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gadā, trešo vietu iegūstot [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]., [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]., [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. un [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gadā un piekto vietu iegūstot [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā. Krievija finālam nav kvalificējusies finālam tikai vienu reizi — [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā. == Krievijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" |{{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] | ''[[Youddiph]]'' | ''Vechni stranik'' <small>(''Вечный странник'')</small> | [[Krievu valoda|Krievu]] | align="center" | 9. | align="center" | 70 | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] | [[Filips Kirkorovs]] | ''Kolybelnaya dlya vulkana'' <small>(''Колыбельная для вулкана'')</small> | Krievu | align="center" | 17. | align="center" | 17 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1996|1996]]}} | [[Andrejs Kosinskis]] | ''Ya eto ya'' <small>(''Я это я'')</small> | Krievu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 26. | align="center" | 14 |- | align="center" |{{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]] | [[Alla Pugačova]] | ''Primadonna'' <small>(''Примадонна'')</small> | Krievu | align="center" | 15. | align="center" | 33 | colspan="2" rowspan="6" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998.]] un [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] gada konkursā.}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] | [[Alsu]] | ''Solo'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 2. | align="center" | 155 |- | align="center" | {{flaga|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] | ''[[Mumiy Troll]]'' | ''Lady Alpine Blue'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 37 |- | align="center" | {{flaga|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] | ''[[Premyer-Ministr]]'' | ''Northern Girl'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 55 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flaga|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] | ''[[t.A.T.u]]'' | ''Ne ver', ne boisia'' <small>(''Не верь, не бойся'')</small> | Krievu | align="center" | 3. | align="center" | 164 |- | align="center" | {{flaga|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] | [[Jūlija Savičeva]] | ''Believe Me'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 67 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" | {{flaga|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | [[Nataļja Podoļska]] | ''Nobody Hurt No One'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 57 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flaga|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 248 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 217 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flaga|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | ''[[Serebro]]'' | ''Song #1'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 207 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flaga|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | [[Dima Bilans]] | ''[[Believe]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 272 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 135 |- | align="center" | {{flaga|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo'' <small>(''Мамо'')</small> | Krievu, [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] | align="center" | 11. | align="center" | 91 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | [[Pjotrs Naļičs]] un draugi | ''Lost and Forgotten'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 90 | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | {{flaga|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Aleksejs Vorobjovs]] | ''Get You'' | Angļu, krievu | align="center" | 16. | align="center" | 77 | align="center" | 9. | align="center" | 64 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flaga|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''Party for Everybody'' | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]], angļu | align="center" | 2. | align="center" | 259 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 152 |- | align="center" | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] | [[Dina Garipova]] | ''What If'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 174 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 156 |- | align="center" | {{flaga|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] | [[Māsas Tolmačovas]] | ''Shine'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" |89 | align="center" | 6. | align="center" | 63 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flaga|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | [[Poļina Gagarina]] | ''A Million Voices'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 303 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 182 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] | [[Sergejs Lazarevs]] | ''[[You Are the Only One]]'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 491 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 342 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2017|2017]]}} | [[Jūlija Samoilova]] | ''Flame Is Burning'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Izstājās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | [[Jūlija Samoilova]] | ''I Won't Break'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 65 |- | bgcolor="#cc9966" align="center" | {{flaga|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | bgcolor="#cc9966"| [[Sergejs Lazarevs]] | bgcolor="#cc9966"| ''Scream'' | bgcolor="#cc9966"| Angļu | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 370 | align="center" | 6. | align="center" | 217 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[Little Big]]'' | ''Uno'' | Angļu, [[Spāņu valoda|spāņu]] | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Maniža]] | ''Russian Woman'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 204 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 225 |- |colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022.]]}} gada konkursa |} == Konkursi Krievijā == {| class="wikitable" ! Gads ! Vieta ! Halle ! Vadītājs(-i)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=2341|title=Exclusive: The hosts of the 2009 Eurovision Song Contest!|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{Dat|2009|5|7}}|language=en}}</ref> |- | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Maskava]] | [[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] | '''Pusfināli''': Natālija Vodianova un Andrejs Malahovs<br>'''Fināls''': [[Alsu]] un Ivans Urgants |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Krievijas mūzika]] f1yoyet39slc5a7d20q2lbku25e9bag 0 353634 4469430 4466273 2026-05-17T11:26:20Z Bendžamins 76862 4469430 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2017. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2017]]. gada [[23. jūnijs|23]].-[[24. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Čikāga}} | network = | first = {{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]] | first_t = [[Ņūdžersijas "Devils"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 217 | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | next_year = [[2018. gada NHL drafts|2018]] }} '''2017. gada NHL drafts''' bija 55. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2017. gads|2017]]. gada [[23. jūnijs|23. jūnijā]] [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |2 |{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Patriks]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |3 |{{flaga|Somija}} [[Miro Heiskanens]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Keils Makars]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |5 |{{flaga|Zviedrija}} [[Eliāšs Petešons]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |6 |{{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Glass]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |7 |{{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |8 |{{flaga|ASV}} [[Keisijs Mitelštats]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Rasmusens]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Tipets]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Gabriels Vilardi]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |11 |{{flaga|Čehija}} [[Martins Nečass]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |14 |{{flaga|Kanāda}} [[Kalans Fūts]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |15 |{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Brenstrēms]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |16 |{{flaga|Somija}} [[Jūso Velimeki]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |17 |{{flaga|Zviedrija}} [[Timotijs Liljegrens]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |18 |{{flaga|Somija}} [[Urho Vākanainens]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Džošs Noriss]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |20 |{{flaga|Kanāda}} [[Roberts Tomass]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |21 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Hitils]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |22 |{{flaga|ASV}} [[Kailers Jamamoto]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |23 |{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Olivjē Žozefs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |24 |{{flaga|Somija}} [[Kristians Vesalainens]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Raiens Pēlings]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |26 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Otindžers]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Morgans Frosts]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Bouerss]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|Somija}} [[Henri Jokiharju]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |30 |{{flaga|Somija}} [[Ēli Tolvanens]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |31 |{{flaga|Krievija}} [[Klims Kostins]] |[[Sentluisas "Blues"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |36 |{{Flaga|SWE}} [[Jespers Bokvists]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |39 |{{Flaga|ASV}} [[Džeisons Robertsons]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |45 |{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Teksjē]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |49 |{{Flaga|Kanāda}} [[Mario Ferrāro]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |50 |{{Flaga|Kanāda}} [[Makss Komtuā]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |67 |{{Flaga|Kanāda}} [[Morgans Gīkijs]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |78 |{{Flaga|Kanāda}} [[Stjuarts Skiners]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |103 |{{Flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |111 |{{Flaga|ASV}} [[Džeremijs Sveimens]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |117 |{{Flaga|SWE}} [[Emīls Bemstrems]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |136 |{{Flaga|Vācija}} [[Leons Gavanke]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |143 |{{Flaga|SVK}} [[Marians Studeničs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |152 |{{Flaga|SLO}} [[Jans Drozgs]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2017. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] 4zm02asfyq0e5hz2stfvshs3w05xngr 0 357338 4469028 4235846 2026-05-16T18:12:15Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469028 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|28}} | birth_place = | caps1 = 24 | caps2 = 77 | caps3 = 171 | caption = Stounss 2018. gadā | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Barnsley F.C.|Barnsley]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bārnslija}} | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 10 | height = 188 | image = John Stones 2018-06-24 1.jpg | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 2 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 83 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalteam4 = {{fb|Anglija}} | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalyears2 = 2013 | nationalyears3 = 2013—2015 | nationalyears4 = 2014— | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | name = | playername = Džons Stounss | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2013 | years2 = 2013—2016 | years3 = 2016— }} '''Džons Stounss''' ({{Val|en|John Stones}}; dzimis {{Dat|1994|5|28}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un [[Anglijas futbola izlase]]s aizsargs. == Karjera == Stounss karjeru sāka savas dzimtās pilsētas klubā ''[[Barnsley F.C.|Barnsley]]''. 2013. gadā pārgāja uz ''[[Everton F.C.|Everton]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 August 2017|date=31 January 2013|publisher=evertonfc.com|title=Blues Sign Stones|url=http://www.evertonfc.com/news/archive/2013/01/31/blues-sign-stones|archive-date={{dat|2013|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130204132229/http://www.evertonfc.com/news/archive/2013/01/31/blues-sign-stones}}</ref> 2016. gadā parakstīja sešu gadu līgumu ar ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 August 2017|date=9 August 2016|publisher=skysports.com|title=John Stones joins Manchester City in £47.5m deal|url=http://www.skysports.com/football/news/11679/10528801/john-stones-joins-manchester-city-in-475m-deal}}</ref> [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] bijis pieteikts [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], bet nevienu spēli neaizvadīja. Spēlējis arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kur viņš guva arī savus pirmos divus vārtus, 6—1 uzvarā pār [[Panamas futbola izlase|Panamu]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2018, 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]] finālists : [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Stounss, Džons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Barnsley F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] tbt54x7q0edyx165xud9jlx8uzj4u5e 0 357403 4469323 4455077 2026-05-17T07:03:48Z Lasks 38532 /* 0 skatītāju punkti */ 4469323 wikitext text/x-wiki Konkursa gaitā vairākkārt ir mainījusies '''Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošana'''s kārtība. [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs]] tiek izvēlēts pēc tā brīža balsošanas sistēmas. Katras valsts profesionālā žūrija un skatītāji atsevišķi dod 12, 10 un 8-1 punktus.<ref name="Lielākās izmaiņas">{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=biggest_change_to_eurovision_song_contest_voting_since_1975|title=Biggest change to Eurovision Song Contest voting since 1975|publisher=eurovision.tv|accessdate=18 February 2016|date=18 February 2016}}</ref> Pašreizējā balsošanas sistēma ieviesta [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Balsošanas sistēmas == {| class="wikitable" ! width="30" | Gads(i) ! width="60" | Punkti ! width="150" | Balsošanas sistēma |- |[[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] |2 |Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā piešķir 2 punktus viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]–[[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] |10–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] |3–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 3–1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |5–1 |Katras valsts žūrija 20 cilvēku sastāvā piešķir 5–1 punktus 5 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]–[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |5, 3, 1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 5, 3, 1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]–[[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | rowspan="2" |10–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |Tāda pati balsošanas sistēma kā no 1967–1969. gada konkursam, bet bija un vēl joprojām pieejams vienādu rezultātu noteikums. |- |[[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]–[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |10–2 |Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā (viens – 16–25 gadus vecs, otrs – 25–55 gadus vecs) vērtēja dziesmas no 1 punkta līdz 5 punktiem. |- |[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |10–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]–[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | rowspan="8" |12, 10, 8–1 |Visām valstīm bija vismaz 11 žūrijas locekļi (vēlāk – 16) piešķir 12, 10, 8–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |20 valstis izmantoja žūrijas, bet 5 valstis izmantoja skatītāju balsojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=312|publisher=Eurovision.tv|title=Eurovision 1997|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]–[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |Visas valstis izmantoja skatītāju balsojuma rezultātus, tomēr dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=313|title=Eurovision history|publisher=Eurovision.tv|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc1999.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 1999|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2000.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2000|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]–[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |Katras valsts pārraidītājs varēja izvēlēties no 100% skatītāju telebalsošanu vai arī 50/50 žūrijas un telebalsošanas variantu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2001.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2001|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2002.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2002|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2003.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2003|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]–[[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu. |- |[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]–[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. |- |[[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]–[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija vai skatītāju balsojums. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. Atšķirībā no līdz 2012. gada konkursam izmantotās balsošanas sistēmas žūrija vērtēja citādāk.<ref>https://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2013/Public_version_ESC_2013_Rules_ENG_FINAL.pdf</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sofabet.com/2013/03/11/eurovision-2013-how-will-birds-fly-for-the-netherlands/|title=Eurovision 2013: How will 'Birds' fly for the Netherlands?|date=2013. gada 11. marts|website=Sofabet.com}}</ref> |- |[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]–[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | rowspan="2" |(12, 10, 8–1) x 2 |Kopš 2016. gada konkursa skatītāju balsojums un žūrijas balsojums netiek saskaitīts kopā, līdz konkursa vadītāji nav paziņojuši skatītāju balsojumu. Pēc šīs balsošanas sistēmas ieviešanas maksimālais punktu skaits, ja konkursā piedalās 43 valstis ir 1008 punkti.<ref name="Lielākās izmaiņas"/> |- |[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]—[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |Tas pats, kas 2016.–2017. gadā, taču valsts žūrijas punkti tagad tiek aprēķināti, izmantojot eksponenciālu svara modeli, kas piešķir lielāku nozīmi augstāk novērtētajām dziesmām un mazina ietekmi, ja viens žūrijas dalībnieks dziesmu ierindo daudz zemāk.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/subtle-significant-ebu-changes-weight-individual-jury-rankings|title=Subtle but significant: EBU changes weight of individual jury rankings|date=April 27, 2018|website=eurovision.tv}}</ref> |- |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]—[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |12, 10, 8—1 (pusfinālos)<br />(12, 10, 8—1) x 2 |Pusfinālā tiks ņemts vērā tikai skatītāju balsojums. Žūrija, šajā gadījumā, iesaistās tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav nostrādājis skatītāju balsojums. Finālā žūrijas un skatītāju balsojumi tiek atsevišķi saskaitīti. Balsot ir iespējams arī to valstu skatītājiem kā "Pārējā pasaule", kuru valstis nepiedalās konkursā, izmantojot tiešsaistes balsojumu. |- |[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]— |(12, 10, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1) × 2 |Tas pats, kas 2018.–2022. gadā, klāt pievienojot "Pārējās pasaules" skatītāju balsojumu. Žūrijas sastāvā būs septiņi, iepriekšējo piecu vietā. |} == Visvairāk iegūto punktu == [[Poļina Gagarina|Poļinas Gagarinas]] no [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] ''[[A Million Voices]]'' [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 300 punktiem, neuzvarot tajā. [[Damī Ima]]s no [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālijas]] ''[[Sound of Scilence]]''[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 500 punktiem, neuzvarot tajā. [[Kristiāns Kostovs|Kristiāna Kostova]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] ''[[Beautiful Mess]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 600 punktiem, neuzvarot tajā. Šajā pašā gadā [[Salvadors Sobrals]] no [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'' kļuva par pirmo dziesmu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture|Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē]], kura ir ieguvusi vairāk par 750 punktiem. === TOP 5 uzvarētāji pēc visu punktu procentuālās daļas === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma !Punkti !Visu punktu procentuālā daļa !Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem |- |[[1964. gads|1964]] |{{ESC|Itālija}} |[[Džiļola Činkveti]] |''[[Non ho l'età]]'' |49 |34,03% |65,33% |- |[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] |{{ESC|Nīderlande}} |[[Korija Brokena]] |''[[Net als toen]]'' |31 |31,00% |34,44% |- |[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Sendija Šova]] |''[[Puppet on a String]]'' |47 |27,65% |29,38% |- |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | rowspan="2" |{{ESC|Francija}} |[[Izabella Obrē]] |''[[Un premier amour]]'' |26 |27,08% |57,78% |- |[[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] |[[Andrē Klavo]] |''[[Dors, mon amour]]'' |27 |27,00% |30,00% |} === TOP 5 uzvarētāji pēc procentuālās daļas no visiem iespējamajiem punktiem === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma !Punkti !Visu punktu procentuālā daļa !Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem |- |[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |{{ESC|Luksemburga}} |[[Anna Marija Davida]] |''[[Tu te reconnaîtras]]'' |129 |8,66% |80,62% |- |[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Brotherhood of Man]]'' |''[[Save Your Kisses for Me]]'' |164 |15,71% |80,39% |- |[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |{{ESC|Vācija}} |[[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] |[[Ein bißchen Frieden|''Ein Bißchen Frieden'']] |161 |15,42% |78,92% |- |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Katrina and the Waves]]'' |''[[Love Shine a Light]]'' |227 |15,66% |78,82% |- |[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |{{ESC|Norvēģija}} |[[Aleksandrs Ribaks]] |''[[Fairytale]]'' |387 |15,89% |78,66% |} === TOP 10 dalībnieki ar visaugstāko punktu skaitu === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma !Punkti !Visu punktu procentuālā daļa |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Portugāle}} |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |758 |15,56% |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Ukraina}} |[[Kalush Orchestra]] |[["Stefania (Стефанія)"]] |631 |13,6% |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Bulgārija}} |[[Kristiāns Kostovs]] |''[[Beautiful Mess]]'' |615 |12,62% |- |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Ukraina}} |''[[Nemo]]'' |''[[The Code]]'' |591 |13,59% |- |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Zviedrija}} |[[Lorīna]] |[[''Tattoo'']] |583 |13,40% |- |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Horvātija}} |''[[Baby Lasagna]]'' |''[[Rim Tim Tagi Dim]]'' |547 |12,57% |- |[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |{{ESC|Ukraina}} |[[Džamala]] |[[1944 (dziesma)|''1944'']] |534 |10,96% |- |[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |{{ESC|Izraēla}} |[[Neta Barzila|''Netta'']] |''[[Toy]]'' |529 |10,85% |- |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Somija}} |''[[Käärijä]]'' |''[[Cha Cha Cha]]'' |526 |12,09% |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Itālija}} |[[Måneskin]] |''[[Zitti e buoni]]'' |524 |11,58% |} == Vienādu rezultātu noteikums == Vienādu rezultātu noteikumu Eirovīzijas dziesmu konkursā ieviesa pēc [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursa]], kad uzvarēja 4 dalībvalstis – [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Bez vienādu rezultātu noteikuma visas četras valstu pārstāves ieguva Eirovīzijas uzvarētāja statusu. 1969. gada rezultātu dēļ sekojošā – [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gada konkursu]] boikotēja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Ja jau 1969. gada konkursā būtu ieviests vienādu rezultātu noteikums, uzvarētu Francija. == 0 punktu ieguvēji == [[Attēls:Eurovision_nul_points_map.svg|alt=Colour-coded map|right|thumb|400x400px|Valstis, kas ir ieguvušas 0 punktus]] Parasti katra Eirovīzijas dziesmu konkurs dalībvalsts saņem punktus, taču dažās situācijās kāda dalībvalsts balsošanas beigās nesaņem nevienu punktu. Pirmā reize, kad kāda dalībvalsts nesaņem punktus, jeb iegūst 0 punktus bija [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gada konkursā]], kad četras valstis ieguva zemāko punktu skaitu, kas iespējams. Pēdējā reize, kad kāda valsts ieguva 0 punktus balsošanas beigās bija [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]]. === 1956–1974 === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- | rowspan="4" |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] |{{ESC|Austrija}} |[[Eleonora Švarca]] |''[[Nur in der Wiener Luft]]'' |- |{{ESC|Beļģija}} |[[Fuds Leclercs]] |''[[Ton nom]]'' |- |{{ESC|Nīderlande}} |''[[De Spelbrekers]]'' |''[[Katinka]]'' |- |{{ESC|Spānija}} |[[Viktors Balaguers]] |''[[Llámame]]'' |- | rowspan="4" |[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |{{ESC|Nīderlande}} |[[Annija Palmena]] |''[[Een speeldoos]]'' |- |{{ESC|Norvēģija}} |[[Anita Taulauga]] |''[[Solhverv]]'' |- |{{ESC|Somija}} |[[Laila Halme]] |''[[Muistojeni laulu]]'' |- |{{ESC|Zviedrija}} |[[Monika Zeterlunda]] |''[[En gång i Stockholm]]'' |- | rowspan="4" |[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |{{ESC|Dienvidslāvija}} |[[Sabahudins Kurts]] |''[[Život je sklopio krug]]'' |- |{{ESC|Portugāle}} |[[Antonijo Kalvarijo]] |''[[Oração]]'' |- |{{ESC|Šveice}} |[[Anita Travesī]] |''[[I miei pensieri]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Nora Nova]] |''[[Man gewöhnt sich so schnell an das Schöne]]'' |- | rowspan="4" |[[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |{{ESC|Beļģija}} |[[Lize Marke]] |''[[Als het weer lente is]]'' |- |{{ESC|Somija}} |[[Viktors Klimenko]] |''[[Aurinko laskee länteen]]'' |- |{{ESC|Spānija}} |[[Končita Bautista]] |''[[¡Qué bueno, qué bueno!]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Ulla Viesnere]] |''[[Paradies, wo bist du?]]'' |- | rowspan="2" |[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |{{ESC|Itālija}} |[[Domeniko Madugno]] |''[[Dio, come ti amo]]'' |- |{{ESC|Monako}} |[[Terēza Kesovija]] |''[[Bien plus fort]]'' |- |[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |{{ESC|Šveice}} |[[Želardīne Guljē]] |''[[Quel cœur vas-tu briser?]]'' |- |[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |{{ESC|Luksemburga}} |[[Deivids Aleksandrs Vintrē]] |''[[Je suis tombé du ciel]]'' |} === 1975–2015 === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | rowspan="2" |{{ESC|Norvēģija}} |[[Jans Teigens]] |''[[Mil etter mil]]'' |- |[[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Fins Kolviks]] |''[[Aldri i livet]]'' |- |[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |{{ESC|Somija}} |[[Timo Kojo|Kojo]] |''[[Nuku pommiin]]'' |- | rowspan="2" |[[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |{{ESC|Spānija}} |[[Remendioss Amaija]] |''[[¿Quién maneja mi barca?]]'' |- | rowspan="2" |{{ESC|Turcija}} |[[Četins Alps]] un ''[[The Short Wawes]]'' |[[Opera (dziesma)|''Opera'']] |- |[[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Seijala Tanešra]] un ''[[Lokomotif]]'' |''[[Şarkım Sevgi Üstüne]]'' |- |[[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |{{ESC|Austrija}} |[[Vilfrīds Šoics]] |''[[Lisa Mona Lisa]]'' |- |[[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |{{ESC|Islande}} |[[Daniels Augusts Haralsons]] |''[[Það sem enginn sér]]'' |- |[[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |{{ESC|Austrija}} |[[Tomass Forstners]] |''[[Venedig im Regen]]'' |- |[[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |{{ESC|Lietuva}} |[[Ovidijus Višniauskis]] |''[[Lopšinė mylimai]]'' |- | rowspan="2" |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |{{ESC|Norvēģija}} |[[Tūrs Endersens]] |''[[San Francisco]]'' |- |{{ESC|Portugāle}} |[[Selija Lavsone]] |''[[Antes do adeus]]'' |- |[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |{{ESC|Šveice}} |[[Gurvors Guniksbergs]] |''[[Lass ihn]]'' |- |[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Jemini]]'' |''[[Cry Baby]]'' |- | rowspan="2" |[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |{{ESC|Austrija}} (rīkotāji) |''[[The Makemakes]]'' |''[[I Am Yours]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Anna Sofija]] |''[[Black Smoke]]'' |} ==== Pusfināli ==== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |{{ESC|Šveice}} |[[Pjēro Esterjore]] un ''[[The MusicStars]]'' |''[[Celebrate]]'' |- |[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |{{ESC|Čehija}} |''[[Gipsy.cz]]'' |''[[Aven Romale]]'' |} === 2016–pašlaik === Kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]], kad ieviesta jaunā balsošanas sistēma, iespēja iegūt 0 punktus konkursā ir daudz zemāka nekā iepriekš. ==== Fināls ==== ===== 0 žūrijas punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Spānija}} |[[Manels Navarro]] |''[[Do it for Your Lover]]'' |- |[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |{{ESC|Izraēla}} |[[Kobi Marimi]] |''[[Home (dziemsa)|Home]]'' |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Džeimss Ņūmens]] |''[[Embers]]'' |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Vācija}} |[[Maliks Heriss]] |''[[Rockstars]]'' |- |[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |{{ESC|Islande}} |''[[Væb]]'' |''[[Róa]]'' |} ===== 0 skatītāju punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |{{ESC|Čehija}} |[[Gabriela Gunčīkova]] |''[[I Stand]]'' |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Austrija}} |[[Natans Trents]] |''[[Running on Air]]'' |- |[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |{{ESC|Vācija}} |''[[S!sters]]'' |''[[Sister]]'' |- |rowspan="4"|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Džeimss Ņūmens]] |''[[Embers]]'' |- |{{ESC|Nīderlande}} (rīkotāji) |[[Žangu Makrojs]] |''[[Birth of a New Age]]'' |- |{{ESC|Spānija}} |[[Blass Kanto]] |''[[Voy a quedarme]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Jendriks]] |''[[I Don't Feel Hate]]'' |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Šveice}} |''[[Marius Bear]]'' |''[[Boys Do Cry]]'' |- |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Olijs Aleksandrs]] |''[[Dizzy]]'' |- |rowspan="2" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Remember Monday]]'' |''[[What the Hell Just Happened?]]'' |- |{{ESC|Šveice}} (rīkotāji) |''[[Zoë Më]]'' |''[[Voyage]]'' |- |rowspan="3" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |{{ESC|Beļģija}} |''[[Essyla]]'' |''[[Dancing on the Ice]]'' |- |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Look Mum No Computer]]'' |''[[Eins, zwei, drei]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Sāra Engelsa]] |''[[Fire]]'' |} ===== 0 kopējie punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Džeimss Ņūmens]] |''[[Embers]]'' |} ==== Pusfināli ==== ===== 0 žūrijas punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Sanmarīno}} |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''[[Spirit of the Night]]'' |} ===== 0 skatītāju punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Malta}} |[[Klaudija Faniello]] |''[[Breathlessly]]'' |- |[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |{{ESC|Islande}} |[[Āri Oulafsons]] |''[[Our Choice]]'' |- |[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |{{ESC|Austrija}} |''[[Paenda]]'' |''[[Limits]]'' |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Čehija}} |[[Benni Kristo]] |''[[Omaga]]'' |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Azerbaidžāna}} |[[Nadirs Rūstemli]] |''[[Fade to Black]]'' |- |rowspan="2" |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Rumānija}} |[[Teodors Andrejs]] |''[[D.G.T. (Off and On)]]'' |- |{{ESC|Sanmarīno}} |''[[Piqued Jacks]]'' |''[[Like an Animal]]'' |- |[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |{{ESC|Azerbaidžāna}} |''[[Mamagama]]'' |''[[Run with U]]'' |} == Reģionālā balsošana == Lai arī 2001. – 2005. gada konkursu rezultātu statistiskā analīze pierāda reģionālās balsošanas esamību Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir diskutējams jautājums vai tas notiek politisku apvienību labad, vai kulturāli cieši saistītu valstu dēļ. Vairākas konkursa dalībvalstis var iedalīt dažādās reģionālās balsošanas kategorijās: * [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] un [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]] * [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]] * [[Nāciju Sadraudzība]]s valstis: [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]] un [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]] * [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] * [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] un [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] * [[Andora Eirovīzijas dziesmu konkursā|Andora]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] * [[Ziemeļvalstis]]: [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]], [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] + [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]] * [[Baltijas valstis]]: [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]], [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] un [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]] * [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] * [[Balkānu valstis]]: ** [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]] ** Bijušās [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvijas]] valstis: [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]], [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]] * Bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis: [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]], [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]], [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] * [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums|Eirovīzijas dziesmu konkursa vadītāju uzskaitījums]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis]] == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] r45og5i1a0vw5v94suazz2yctgend7t 4469324 4469323 2026-05-17T07:05:10Z Lasks 38532 /* 0 skatītāju punkti */ 4469324 wikitext text/x-wiki Konkursa gaitā vairākkārt ir mainījusies '''Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošana'''s kārtība. [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs]] tiek izvēlēts pēc tā brīža balsošanas sistēmas. Katras valsts profesionālā žūrija un skatītāji atsevišķi dod 12, 10 un 8-1 punktus.<ref name="Lielākās izmaiņas">{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=biggest_change_to_eurovision_song_contest_voting_since_1975|title=Biggest change to Eurovision Song Contest voting since 1975|publisher=eurovision.tv|accessdate=18 February 2016|date=18 February 2016}}</ref> Pašreizējā balsošanas sistēma ieviesta [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Balsošanas sistēmas == {| class="wikitable" ! width="30" | Gads(i) ! width="60" | Punkti ! width="150" | Balsošanas sistēma |- |[[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] |2 |Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā piešķir 2 punktus viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]–[[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] |10–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] |3–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 3–1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |5–1 |Katras valsts žūrija 20 cilvēku sastāvā piešķir 5–1 punktus 5 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]–[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |5, 3, 1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 5, 3, 1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]–[[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | rowspan="2" |10–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |Tāda pati balsošanas sistēma kā no 1967–1969. gada konkursam, bet bija un vēl joprojām pieejams vienādu rezultātu noteikums. |- |[[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]–[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |10–2 |Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā (viens – 16–25 gadus vecs, otrs – 25–55 gadus vecs) vērtēja dziesmas no 1 punkta līdz 5 punktiem. |- |[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |10–1 |Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]–[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | rowspan="8" |12, 10, 8–1 |Visām valstīm bija vismaz 11 žūrijas locekļi (vēlāk – 16) piešķir 12, 10, 8–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem. |- |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |20 valstis izmantoja žūrijas, bet 5 valstis izmantoja skatītāju balsojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=312|publisher=Eurovision.tv|title=Eurovision 1997|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]–[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |Visas valstis izmantoja skatītāju balsojuma rezultātus, tomēr dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=313|title=Eurovision history|publisher=Eurovision.tv|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc1999.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 1999|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2000.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2000|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]–[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |Katras valsts pārraidītājs varēja izvēlēties no 100% skatītāju telebalsošanu vai arī 50/50 žūrijas un telebalsošanas variantu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2001.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2001|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2002.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2002|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2003.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2003|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}</ref> |- |[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]–[[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu. |- |[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]–[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. |- |[[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]–[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija vai skatītāju balsojums. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. Atšķirībā no līdz 2012. gada konkursam izmantotās balsošanas sistēmas žūrija vērtēja citādāk.<ref>https://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2013/Public_version_ESC_2013_Rules_ENG_FINAL.pdf</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sofabet.com/2013/03/11/eurovision-2013-how-will-birds-fly-for-the-netherlands/|title=Eurovision 2013: How will 'Birds' fly for the Netherlands?|date=2013. gada 11. marts|website=Sofabet.com}}</ref> |- |[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]–[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | rowspan="2" |(12, 10, 8–1) x 2 |Kopš 2016. gada konkursa skatītāju balsojums un žūrijas balsojums netiek saskaitīts kopā, līdz konkursa vadītāji nav paziņojuši skatītāju balsojumu. Pēc šīs balsošanas sistēmas ieviešanas maksimālais punktu skaits, ja konkursā piedalās 43 valstis ir 1008 punkti.<ref name="Lielākās izmaiņas"/> |- |[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]—[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |Tas pats, kas 2016.–2017. gadā, taču valsts žūrijas punkti tagad tiek aprēķināti, izmantojot eksponenciālu svara modeli, kas piešķir lielāku nozīmi augstāk novērtētajām dziesmām un mazina ietekmi, ja viens žūrijas dalībnieks dziesmu ierindo daudz zemāk.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/subtle-significant-ebu-changes-weight-individual-jury-rankings|title=Subtle but significant: EBU changes weight of individual jury rankings|date=April 27, 2018|website=eurovision.tv}}</ref> |- |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]—[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |12, 10, 8—1 (pusfinālos)<br />(12, 10, 8—1) x 2 |Pusfinālā tiks ņemts vērā tikai skatītāju balsojums. Žūrija, šajā gadījumā, iesaistās tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav nostrādājis skatītāju balsojums. Finālā žūrijas un skatītāju balsojumi tiek atsevišķi saskaitīti. Balsot ir iespējams arī to valstu skatītājiem kā "Pārējā pasaule", kuru valstis nepiedalās konkursā, izmantojot tiešsaistes balsojumu. |- |[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]— |(12, 10, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1) × 2 |Tas pats, kas 2018.–2022. gadā, klāt pievienojot "Pārējās pasaules" skatītāju balsojumu. Žūrijas sastāvā būs septiņi, iepriekšējo piecu vietā. |} == Visvairāk iegūto punktu == [[Poļina Gagarina|Poļinas Gagarinas]] no [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] ''[[A Million Voices]]'' [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 300 punktiem, neuzvarot tajā. [[Damī Ima]]s no [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālijas]] ''[[Sound of Scilence]]''[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 500 punktiem, neuzvarot tajā. [[Kristiāns Kostovs|Kristiāna Kostova]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] ''[[Beautiful Mess]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 600 punktiem, neuzvarot tajā. Šajā pašā gadā [[Salvadors Sobrals]] no [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'' kļuva par pirmo dziesmu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture|Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē]], kura ir ieguvusi vairāk par 750 punktiem. === TOP 5 uzvarētāji pēc visu punktu procentuālās daļas === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma !Punkti !Visu punktu procentuālā daļa !Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem |- |[[1964. gads|1964]] |{{ESC|Itālija}} |[[Džiļola Činkveti]] |''[[Non ho l'età]]'' |49 |34,03% |65,33% |- |[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] |{{ESC|Nīderlande}} |[[Korija Brokena]] |''[[Net als toen]]'' |31 |31,00% |34,44% |- |[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Sendija Šova]] |''[[Puppet on a String]]'' |47 |27,65% |29,38% |- |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | rowspan="2" |{{ESC|Francija}} |[[Izabella Obrē]] |''[[Un premier amour]]'' |26 |27,08% |57,78% |- |[[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] |[[Andrē Klavo]] |''[[Dors, mon amour]]'' |27 |27,00% |30,00% |} === TOP 5 uzvarētāji pēc procentuālās daļas no visiem iespējamajiem punktiem === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma !Punkti !Visu punktu procentuālā daļa !Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem |- |[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |{{ESC|Luksemburga}} |[[Anna Marija Davida]] |''[[Tu te reconnaîtras]]'' |129 |8,66% |80,62% |- |[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Brotherhood of Man]]'' |''[[Save Your Kisses for Me]]'' |164 |15,71% |80,39% |- |[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |{{ESC|Vācija}} |[[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] |[[Ein bißchen Frieden|''Ein Bißchen Frieden'']] |161 |15,42% |78,92% |- |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Katrina and the Waves]]'' |''[[Love Shine a Light]]'' |227 |15,66% |78,82% |- |[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |{{ESC|Norvēģija}} |[[Aleksandrs Ribaks]] |''[[Fairytale]]'' |387 |15,89% |78,66% |} === TOP 10 dalībnieki ar visaugstāko punktu skaitu === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma !Punkti !Visu punktu procentuālā daļa |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Portugāle}} |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |758 |15,56% |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Ukraina}} |[[Kalush Orchestra]] |[["Stefania (Стефанія)"]] |631 |13,6% |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Bulgārija}} |[[Kristiāns Kostovs]] |''[[Beautiful Mess]]'' |615 |12,62% |- |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Ukraina}} |''[[Nemo]]'' |''[[The Code]]'' |591 |13,59% |- |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Zviedrija}} |[[Lorīna]] |[[''Tattoo'']] |583 |13,40% |- |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Horvātija}} |''[[Baby Lasagna]]'' |''[[Rim Tim Tagi Dim]]'' |547 |12,57% |- |[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |{{ESC|Ukraina}} |[[Džamala]] |[[1944 (dziesma)|''1944'']] |534 |10,96% |- |[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |{{ESC|Izraēla}} |[[Neta Barzila|''Netta'']] |''[[Toy]]'' |529 |10,85% |- |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Somija}} |''[[Käärijä]]'' |''[[Cha Cha Cha]]'' |526 |12,09% |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Itālija}} |[[Måneskin]] |''[[Zitti e buoni]]'' |524 |11,58% |} == Vienādu rezultātu noteikums == Vienādu rezultātu noteikumu Eirovīzijas dziesmu konkursā ieviesa pēc [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursa]], kad uzvarēja 4 dalībvalstis – [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Bez vienādu rezultātu noteikuma visas četras valstu pārstāves ieguva Eirovīzijas uzvarētāja statusu. 1969. gada rezultātu dēļ sekojošā – [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gada konkursu]] boikotēja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Ja jau 1969. gada konkursā būtu ieviests vienādu rezultātu noteikums, uzvarētu Francija. == 0 punktu ieguvēji == [[Attēls:Eurovision_nul_points_map.svg|alt=Colour-coded map|right|thumb|400x400px|Valstis, kas ir ieguvušas 0 punktus]] Parasti katra Eirovīzijas dziesmu konkurs dalībvalsts saņem punktus, taču dažās situācijās kāda dalībvalsts balsošanas beigās nesaņem nevienu punktu. Pirmā reize, kad kāda dalībvalsts nesaņem punktus, jeb iegūst 0 punktus bija [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gada konkursā]], kad četras valstis ieguva zemāko punktu skaitu, kas iespējams. Pēdējā reize, kad kāda valsts ieguva 0 punktus balsošanas beigās bija [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]]. === 1956–1974 === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- | rowspan="4" |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] |{{ESC|Austrija}} |[[Eleonora Švarca]] |''[[Nur in der Wiener Luft]]'' |- |{{ESC|Beļģija}} |[[Fuds Leclercs]] |''[[Ton nom]]'' |- |{{ESC|Nīderlande}} |''[[De Spelbrekers]]'' |''[[Katinka]]'' |- |{{ESC|Spānija}} |[[Viktors Balaguers]] |''[[Llámame]]'' |- | rowspan="4" |[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |{{ESC|Nīderlande}} |[[Annija Palmena]] |''[[Een speeldoos]]'' |- |{{ESC|Norvēģija}} |[[Anita Taulauga]] |''[[Solhverv]]'' |- |{{ESC|Somija}} |[[Laila Halme]] |''[[Muistojeni laulu]]'' |- |{{ESC|Zviedrija}} |[[Monika Zeterlunda]] |''[[En gång i Stockholm]]'' |- | rowspan="4" |[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |{{ESC|Dienvidslāvija}} |[[Sabahudins Kurts]] |''[[Život je sklopio krug]]'' |- |{{ESC|Portugāle}} |[[Antonijo Kalvarijo]] |''[[Oração]]'' |- |{{ESC|Šveice}} |[[Anita Travesī]] |''[[I miei pensieri]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Nora Nova]] |''[[Man gewöhnt sich so schnell an das Schöne]]'' |- | rowspan="4" |[[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |{{ESC|Beļģija}} |[[Lize Marke]] |''[[Als het weer lente is]]'' |- |{{ESC|Somija}} |[[Viktors Klimenko]] |''[[Aurinko laskee länteen]]'' |- |{{ESC|Spānija}} |[[Končita Bautista]] |''[[¡Qué bueno, qué bueno!]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Ulla Viesnere]] |''[[Paradies, wo bist du?]]'' |- | rowspan="2" |[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |{{ESC|Itālija}} |[[Domeniko Madugno]] |''[[Dio, come ti amo]]'' |- |{{ESC|Monako}} |[[Terēza Kesovija]] |''[[Bien plus fort]]'' |- |[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |{{ESC|Šveice}} |[[Želardīne Guljē]] |''[[Quel cœur vas-tu briser?]]'' |- |[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |{{ESC|Luksemburga}} |[[Deivids Aleksandrs Vintrē]] |''[[Je suis tombé du ciel]]'' |} === 1975–2015 === {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | rowspan="2" |{{ESC|Norvēģija}} |[[Jans Teigens]] |''[[Mil etter mil]]'' |- |[[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Fins Kolviks]] |''[[Aldri i livet]]'' |- |[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |{{ESC|Somija}} |[[Timo Kojo|Kojo]] |''[[Nuku pommiin]]'' |- | rowspan="2" |[[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |{{ESC|Spānija}} |[[Remendioss Amaija]] |''[[¿Quién maneja mi barca?]]'' |- | rowspan="2" |{{ESC|Turcija}} |[[Četins Alps]] un ''[[The Short Wawes]]'' |[[Opera (dziesma)|''Opera'']] |- |[[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Seijala Tanešra]] un ''[[Lokomotif]]'' |''[[Şarkım Sevgi Üstüne]]'' |- |[[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |{{ESC|Austrija}} |[[Vilfrīds Šoics]] |''[[Lisa Mona Lisa]]'' |- |[[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |{{ESC|Islande}} |[[Daniels Augusts Haralsons]] |''[[Það sem enginn sér]]'' |- |[[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |{{ESC|Austrija}} |[[Tomass Forstners]] |''[[Venedig im Regen]]'' |- |[[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |{{ESC|Lietuva}} |[[Ovidijus Višniauskis]] |''[[Lopšinė mylimai]]'' |- | rowspan="2" |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |{{ESC|Norvēģija}} |[[Tūrs Endersens]] |''[[San Francisco]]'' |- |{{ESC|Portugāle}} |[[Selija Lavsone]] |''[[Antes do adeus]]'' |- |[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |{{ESC|Šveice}} |[[Gurvors Guniksbergs]] |''[[Lass ihn]]'' |- |[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Jemini]]'' |''[[Cry Baby]]'' |- | rowspan="2" |[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |{{ESC|Austrija}} (rīkotāji) |''[[The Makemakes]]'' |''[[I Am Yours]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Anna Sofija]] |''[[Black Smoke]]'' |} ==== Pusfināli ==== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |{{ESC|Šveice}} |[[Pjēro Esterjore]] un ''[[The MusicStars]]'' |''[[Celebrate]]'' |- |[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |{{ESC|Čehija}} |''[[Gipsy.cz]]'' |''[[Aven Romale]]'' |} === 2016–pašlaik === Kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]], kad ieviesta jaunā balsošanas sistēma, iespēja iegūt 0 punktus konkursā ir daudz zemāka nekā iepriekš. ==== Fināls ==== ===== 0 žūrijas punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Spānija}} |[[Manels Navarro]] |''[[Do it for Your Lover]]'' |- |[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |{{ESC|Izraēla}} |[[Kobi Marimi]] |''[[Home (dziemsa)|Home]]'' |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Džeimss Ņūmens]] |''[[Embers]]'' |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Vācija}} |[[Maliks Heriss]] |''[[Rockstars]]'' |- |[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |{{ESC|Islande}} |''[[Væb]]'' |''[[Róa]]'' |} ===== 0 skatītāju punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |{{ESC|Čehija}} |[[Gabriela Gunčīkova]] |''[[I Stand]]'' |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Austrija}} |[[Natans Trents]] |''[[Running on Air]]'' |- |[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |{{ESC|Vācija}} |''[[S!sters]]'' |''[[Sister]]'' |- |rowspan="4"|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Džeimss Ņūmens]] |''[[Embers]]'' |- |{{ESC|Nīderlande}} (rīkotāji) |[[Žangu Makrojs]] |''[[Birth of a New Age]]'' |- |{{ESC|Spānija}} |[[Blass Kanto]] |''[[Voy a quedarme]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Jendriks]] |''[[I Don't Feel Hate]]'' |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Šveice}} |''[[Marius Bear]]'' |''[[Boys Do Cry]]'' |- |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Olijs Aleksandrs]] |''[[Dizzy]]'' |- |rowspan="2" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Remember Monday]]'' |''[[What the Hell Just Happened?]]'' |- |{{ESC|Šveice}} (rīkotāji) |''[[Zoë Më]]'' |''[[Voyage]]'' |- |rowspan="3" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |{{ESC|Beļģija}} |''[[Essyla]]'' |''[[Dancing on the Ice]]'' |- |{{ESC|Lielbritānija}} |''[[Look Mum No Computer]]'' |''[[Eins, zwei, drei]]'' |- |{{ESC|Vācija}} |[[Sāra Engelsa]] |''[[Fire]]'' |} ===== 0 kopējie punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Lielbritānija}} |[[Džeimss Ņūmens]] |''[[Embers]]'' |} ==== Pusfināli ==== ===== 0 žūrijas punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Sanmarīno}} |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''[[Spirit of the Night]]'' |} ===== 0 skatītāju punkti ===== {| class="wikitable" !Gads !Dalībvalsts !Izpildītājs !Dziesma |- |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |{{ESC|Malta}} |[[Klaudija Faniello]] |''[[Breathlessly]]'' |- |[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |{{ESC|Islande}} |[[Āri Oulafsons]] |''[[Our Choice]]'' |- |[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |{{ESC|Austrija}} |''[[Paenda]]'' |''[[Limits]]'' |- |[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Čehija}} |[[Benni Kristo]] |''[[Omaga]]'' |- |[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Azerbaidžāna}} |[[Nadirs Rūstemli]] |''[[Fade to Black]]'' |- |rowspan="2" |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Rumānija}} |[[Teodors Andrejs]] |''[[D.G.T. (Off and On)]]'' |- |{{ESC|Sanmarīno}} |''[[Piqued Jacks]]'' |''[[Like an Animal]]'' |- |[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |rowspan="2" | {{ESC|Azerbaidžāna}} |''[[Mamagama]]'' |''[[Run with U]]'' |- |[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]' |''[[Jiva]]'' |''[[Just Go]]'' |} == Reģionālā balsošana == Lai arī 2001. – 2005. gada konkursu rezultātu statistiskā analīze pierāda reģionālās balsošanas esamību Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir diskutējams jautājums vai tas notiek politisku apvienību labad, vai kulturāli cieši saistītu valstu dēļ. Vairākas konkursa dalībvalstis var iedalīt dažādās reģionālās balsošanas kategorijās: * [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] un [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]] * [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]] * [[Nāciju Sadraudzība]]s valstis: [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]] un [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]] * [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] * [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] un [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] * [[Andora Eirovīzijas dziesmu konkursā|Andora]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] * [[Ziemeļvalstis]]: [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]], [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] + [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]] * [[Baltijas valstis]]: [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]], [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] un [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]] * [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] * [[Balkānu valstis]]: ** [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]] ** Bijušās [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvijas]] valstis: [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]], [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]] * Bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis: [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]], [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]], [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] * [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums|Eirovīzijas dziesmu konkursa vadītāju uzskaitījums]] * [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis]] == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] n34udb66zq172e3m4ixrxgs3kg0rjho 0 357418 4469047 4378932 2026-05-16T18:23:53Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469047 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|10}} | caps1 = 38 | caps2 = 1 | caps3 = 15 | caps4 = 86 | caps5 = 281 | caption = Silva 2024. gadā | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica B]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Lisabona}} | goals1 = 7 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | goals4 = 22 | goals5 = 43 | height = 173 | image = Bernardo Silva (Isto É Gozar Com Quem Trabalha, 2024).png | nationalcaps1 = 13 | nationalcaps2 = 14 | nationalcaps3 = 100 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 6 | nationalgoals3 = 13 | nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19 | nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21 | nationalteam3 = {{fb|Portugāle}} | nationalyears1 = 2013 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalyears3 = 2015— | pcupdate = {{dat|2025|12|15|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}} | playername = Bernardu Silva | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2015 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2014—2015 | years4 = 2015—2017 | years5 = 2017— | name = | birth_place = }} '''Bernardu Silva''' ({{Val|pt|Bernardo Mota Veiga de Carvalho e Silva}}; dzimis {{Dat|1994|8|10}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Manchester City F.C.]]'' un [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlases]] pussargs. == Karjera == Silva savu karjeru sāka dzimtās pilsētas [[Lisabona]]s klubā [[Lisabonas "Benfica"|''S.L. Benfica'']]. Pārsvarā Silva spēlēja ''Benfica'' dublieros, tāpēc tika izīrēts [[AS Monaco FC|''AS Monaco'']].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=26 August 2017|date=7 August 2014|publisher=slbenfica.pt|title=Futebol: Ivan Cavaleiro e Bernardo Silva emprestados|url=https://web.archive.org/web/20140810003640if_/http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/37653/language/pt-PT/.aspx}}</ref> Pēc aizvadītas labas sezonu ''Monaco'' Silvu nopirka.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=26 August 2017|date=10 August 2015|publisher=asmonaco.com|title=Bernardo Silva prolonge d'un an|url=http://www.asmonaco.com/fr/article/bernardo-silva-prolonge-d-un-an-68591.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180111164930/http://www.asmonaco.com/fr/article/bernardo-silva-prolonge-d-un-an-68591.html|archivedate={{dat|2018|01|11||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180111164930/http://www.asmonaco.com/fr/article/bernardo-silva-prolonge-d-un-an-68591.html |date={{dat|2018|01|11||bez}} }}</ref> [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] Silva ar ''Monaco'' izcīnīja [[Francija]]s čempionu titulu. 2017. Silvu iegādājās ''[[Manchester City F.C.]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=26 August 2017|date=26 May 2017|publisher=sportacentrs.com|title="Manchester City" par teju 50 miljoniem nopērk Bernardu Silvu|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/26052017-manchester_city_par_teju_50_miljoniem_nop}}</ref> [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlasē]] spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2013—14 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013—14 * [[Taça da Liga]]: 2013—14 '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2018, 2019, 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Portugāle''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]], [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] gada labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Silva, Bernardu}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] aaakgh60k6e8m7h7q1bso9a664lmh2w 0 358351 4469347 4276739 2026-05-17T07:46:23Z Vylks 50297 4469347 wikitext text/x-wiki '''Ivanovičs''' (sieviešu dzimtē '''Ivanoviča''') ir slāvu izcelsmes uzvārds. ; Vīrieši * [[Branislavs Ivanovičs]] (''Бранислав Ивановић''; 1984) — serbu futbolists; * [[Fraņo Ivanovičs]] (''Franjo Ivanović''; 2003) — horvātu futbolists; * [[Ivans Ivanovičs]] (''Ivan Ivanovitch'') — franču paukotājs. ; Sievietes * [[Ana Ivanoviča]] (''Ана Ивановић''; 1987) — serbu tenisiste; {{uzvārds}} [[Kategorija:Slāvu uzvārdi]] kkdj9cx9zoh2k65k3idmafi2e9n1nnx 0 361402 4469053 4331133 2026-05-16T18:29:04Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469053 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|25}} | birth_place = | caps1 = 215 | caption = Donnarumma 2025. gadā | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubnumber = 25 | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Kastelamare di Stabia}} | goals1 = 0 | height = 199,5<ref>{{Cite web|url=https://www.legaseriea.it/it/serie-a/calciatori|title=Calciatori &#124; Serie A|website=www.legaseriea.it}}</ref> | image = Donnarumma asse psg 2425.png | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U17 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalteam4 = {{fb|ITA}} | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 10 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 74 | nationalyears1 = 2014 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalyears4 = 2016— | name = | playername = Džanluidži Donnarumma | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | years1 = 2015—2021 | pcupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | years2 = 2021—2025 | caps2 = 104 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years3 = 2025— | caps3 = 0 | goals3 = 0 }} '''Džanluidži Donnarumma''' ({{Val|it|Gianluigi Donnarumma}}; dzimis {{Dat|1999|2|25}}) ir [[Itālija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Donnarumma pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Donnarumma jau kopš 14 gadu vecuma pārstāv ''[[AC Milan]]'' klubu. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]] debitēja {{Dat|2015|10|25|5=}} 16 gadu un 242 dienu vecumā, tādējādi kļūstot par otru jaunāko spēlētāju, kas nācis sākumsastāvā ''Serie A.''<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 September 2017|date=25 October 2015|publisher=bbc.co.uk|title=Teenage keeper Gianluigi Donnarumma plays in AC Milan win|url=http://www.bbc.com/sport/football/34632553}}</ref> Pēc [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonas]] par Donnarummu interesējās gan [[Parīzes "Saint-Germain"]], gan [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], bet viņš tomēr pagarināja līgumu ar ''AC Milan''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 September 2017|date=15 June 2017|publisher=sportacentrs.com|title=Talantīgais Donnarumma atraida Milānu; PSG un Madrides "Real" var sākt cīņu|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/15062017-talantigais_donnarumma_atraida_milan_psg_}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 September 2017|date=4 July 2017|publisher=sportacentrs.com|title=Medijs: Donnarumma tomēr pagarinās līgumu ar "Milan"|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/04072017-medijs_donnarumma_tomer_pagarinas_ligumu_}}</ref> 2020—21. gada sezonā tika atzīts par ''Serie A'' labāko vārtsargu. Pēc sezonas, beidzoties līgumam, Donnarumma pievienojās Francijas komandai ''[[Paris Saint-Germain]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.psg.fr/teams/first-team/content/gianluigi-donnarumma-joins-paris-saint-germain|title=Gianluigi Donnarumma joins Paris Saint-Germain|website=EN.PSG.FR|access-date=2021-08-06|language=en|archive-date=2021-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210714174151/https://en.psg.fr/teams/first-team/content/gianluigi-donnarumma-joins-paris-saint-germain}}</ref> Tur viņš izcīnīja četrus [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] čempionu titulus, kā arī 2025. gadā uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2025. gada 2. septembrī [[Anglijas Premjerlīga]]s klubs Mančestras "City" paziņoja par līguma parakstīšanu ar Donnarummu uz pieciem gadiem ar iespēju pagarināt līgumu vēl uz gadu, par 26 miljoniem mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/02092025-mancestras_city_un_donnarumma_vienojusies|title=Mančestras "City" un Donnarumma vienojušies par ilgtermiņa līgumu|website=sportacentrs.com|access-date=2025-09-02|language=|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{Dat|2017|9|1}} Donnarumma debitēja [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasē]] pret [[Francija|Franciju]], nākot uz maiņu pēc pirmā puslaika un nomainot [[Džanluidži Bufons|Džanluidži Bufonu]]. Donnarumma kļuva par jaunāko spēlētāju, kas spēlējis Itālijas futbola izlasē. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]], kurā Itālija ieguva čempionu titulu. Donnarumma ieguva arī turnīra vērtīgākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/026b-12bbaca60278-20409c108613-1000--gianluigi-donnarumma-named-euro-2020-player-of-the-tournament/|title=Gianluigi Donnarumma named EURO 2020 Player of the Tournament|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-08-06|date=2021-07-11|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]: 2016 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/05042025-psg_pieveic_angers_un_13_reizi_vesture_no |title= PSG pieveic ″Angers″ un 13. reizi vēsturē nodrošina ″Ligue 1″ čempionu titulu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24, 2024—25 * [[Trophée des Champions]]: 2022, 2023, 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> '''Itālijas izlase''' * [[UEFA Eiropas čempionāts]]:2020 * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: 2020-21, [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://www.sportazinas.com/italija-izcina-treso-vietu-naciju-liga/|title=Itālija izcīna trešo vietu Nāciju līgā &#124; Sportazinas.com|date=2023. gada 18. jūn.|website=www.sportazinas.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{UEFA Euro 2020 simboliskā izlase}} {{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Donnarumma, Džanluidži}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kampānijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] medvmfv66huop21f3qf0rhkt7i6hz7f 0 367142 4469006 3904477 2026-05-16T17:36:35Z Meistars Joda 781 4469006 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Juris Gornavs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|6|10}} | dz. vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Juris Gornavs''' (dzimis {{dat|1951|6|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Filmējies vairākās latviešu filmās, tai skaitā "[[Kur pazudis Elvis?]]", "[[Ziemassvētku jampadracis]]",<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/28625/works/|title=Juris Gornavs|publisher=kino-teatr.ru|access-date={{dat|2017|12|09||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141104141323/http://kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/28625/works/|archivedate={{dat|2014|11|04||bez}}}}</ref> "[[Rīgas sargi]]","[[Likteņdzirnas]]", "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]" "[[Pitons (filma)|Pitons]]", kā arī seriālā "[[Saldā indes garša]]" un [["Ugunsgrēks"]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/juris-gornavs-7972 Juris Gornavs] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Īss-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gornavs, Juris}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 2mete7gtr591mydnnm03z5jqnbb4h84 0 370484 4469033 4257085 2026-05-16T18:16:04Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469033 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Mateo Kovačičs | image = [[Attēls:ISL-HRV (9) (cropped) Mateo Kovačić.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|6}} | cityofbirth = {{vieta|Austrija|Linca}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2000—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Austrija}} [[LASK Linz]] | youthyears2 = 2007—2010 | youthclubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb]] | caps1 = 43 | goals1 = 7 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | caps2 = 80 | goals2 = 5 | years3 = 2015—2019 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 73 | goals3 = 1 | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U14 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2008 | nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U15 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2009—2011 | nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U17 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2011—2012 | nationalteam4 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U19 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2011—2014 | nationalteam5 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U21 | nationalcaps5 = 7 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2013— | nationalteam6 = {{fb|CRO}} | nationalcaps6 = 110 | nationalgoals6 = 5 | pcupdate = {{dat|2025|04|07|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|07|SK|bez}} | name = | caption = Kovačičs 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years4 = 2018—2019 | caps4 = 32 | goals4 = 0 | caps5 = 110 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals5 = 4 | years5 = 2019—2023 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years6 = 2023— | caps6 = 55 | goals6 = 5 }} '''Mateo Kovačičs''' ({{val|hr|Mateo Kovačić}}; dzimis {{dat|1994|5|6}}) ir [[Horvātija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Horvātijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Kovačičs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']]. == Sasniegumi == '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2010—11, 2011—12 '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2017 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017 '''Chelsea''' * UEFA Čempionu līga: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] * UEFA Superkauss: 2021 * FIFA Klubu Pasaules kauss: 2021 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Horvātijas izlase''' * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sezonas labākais spēlētājs: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/en/news/2020/08/25/player-of-the-season--mateo-kovacic|title=Chelsea Player of the Season 2019/20: Mateo Kovacic announced as winner {{!}} Official Site {{!}} Chelsea Football Club|website=ChelseaFC|access-date=2021-03-04}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbolists-aizmetnis}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kovačičs, Mateo}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Augšaustrijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jba63u787g9cvp26anuqq0ys0otggd4 0 370809 4469120 4307586 2026-05-16T20:15:57Z ZANDMANIS 91184 4469120 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Tosins Adarabiojo | image = UEFA Youth League FC Salzburg gegen Manchester City FC ( 8. Februar 2017) 58 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|24}} | cityofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | height = 196 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubnumber = 4 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2003—2016 | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | years1 = 2016—2020 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2015 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | years2 = 2018—2019 | caps2 = 29 | goals2 = 0 | caps3 = 34 | caps4 = 119 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | goals3 = 3 | goals4 = 5 | years3 = 2019—2020 | years4 = 2020—2024 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years5 = 2024— | caps5 = 14 | goals5 = 1 }} '''Abdulnasirs Oluvatosins Adarabiojo''' (''Abdul-Nasir Oluwatosin Adarabioyo''; dzimis {{dat|1997|9|24}}) ir [[Nigērija|nigēriešu]] izcelsmes [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Kopš 2024. gada Adarabiojo pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Adarabiojo, Tosins}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] glrg2uzvr81d7m5g124114sy7m56oqh 0 370812 4469059 4349631 2026-05-16T18:35:33Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469059 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Fils Fodens | image = Phil Foden 2022-11-21 1.jpg | fullname = Filips Volters Fodens | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|28}} | cityofbirth = {{vieta|Anglija|Stokporta}} | height = 171 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | clubnumber = 47 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2009—2016 | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | years1 = 2016— | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps1 = 186 | goals1 = 61 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalcaps2 = 23 | nationalgoals2 = 11 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}} | name = | caption = Fodens 2022. gadā | birth_date = | birth_place = | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2018—2019 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 4 | nationalcaps6 = 43 | nationalgoals6 = 4 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears6 = 2020— | medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}} {{MedalCompetition|[[FIFA U-17 Pasaules kauss]]}} {{Medal|W|2017|}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas U-17 čempionāts]]}} {{Medal|RU|2017|}} }} '''Filips Volters Fodens''' ({{val|en|Philip Walter Foden}}; dzimis {{dat|2000|5|28}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], kurš spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' sastāvā un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē. Fodena izrāviens profesionālajā futbolā notika 2017. gadā, kad viņš ieguva [[FIFA U-17 Pasaules kauss|FIFA U-17 Pasaules kausa]] Zelta bumbu pēc Anglijas veiksmīgās kampaņas [[2017. gada FIFA U-17 Pasaules kauss|2017. gada U-17 Pasaules kausā]]. Fodens kluba rindās ir aizvadījis vairāk nekā 200 spēles, izcīnot četrpadsmit godalgas, tostarp kontinenta "zelta hetriku" 2022.—2023. gadā, un kļūstot par jaunāko Premjerlīgas uzvarētāja medaļas ieguvēju 2018. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-foden-diaz-medal-14652426|title=Man City fans loved seeing Phil Foden make Premier League history|first=Richard|last=Fay|date=2018. gada 13. maijs|website=Manchester Evening News}}</ref> Fodens ir pārstāvējis Anglijas izlasi daudzos jaunatnes līmeņos, 51 spēlē gūstot 19 vārtus. Viņš pirmo reizi tika izsaukts uz pieaugušo izlasi 2020. gada 25. augustā, bet 2020. gada 5. septembrī debitēja pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]], uzvarot [[UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] ar 1:0. == Karjera klubos == === Manchester City === ==== Agrīnā dzīve un karjera ==== Filips Volters Fodens<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/408901|title=2016/17 Premier League clubs publish retained lists|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> dzimis 2000. gada 28. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/philip-walter-foden/453102/|title=England - P. Foden - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2023-11-08}}</ref> [[Stokporta|Stokportā]], [[Lielā Mančestra|Lielajā Mančestrā]] un bija [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] atbalstītājs bērnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first%20team/first%20team%20news/2017/july/phil%20foden%20man%20utd%20v%20man%20city|title="City Starlet Foden: Silva's My Idol"}}</ref> Viņš pievienojās klubam četru gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/phil-foden|title="Manchester City U18's Phil Foden profile"}}</ref> 2016. gada 6. decembrī "City" galvenais treneris [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] iekļāva Fodenu sastāvā [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] grupu turnīra spēlei pret [[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]; viņš palika uz rezervistu soliņa mājas spēlē, kas noslēdzās neizšķirti 1:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38202631|title=Manchester City 1-1 Celtic|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> ==== 2017—18 ==== 2017. gada jūlijā Fodens tika iekļauts Mančestras "City" sastāvā kluba pirmssezonas turnejā pa ASV, kur viņš demonstrēja iespaidīgu sniegumu, 0:2 zaudējot [[Manchester United FC|Mančestras "United"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/phil-foden-pep-guardiola-manchester-derby|title="Guardiola: Foden display 'Another level' "}}</ref> kā arī sāka spēli, 4:1 uzvarā pār [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first%20team/match%20report/2017/july/city%20v%20real%20madrid|title="City 4 Real Madrid 1"}}</ref> Pēc vairākām spēlēm uz rezervistu soliņa 2017.—2018. gada sezonas sākumā, Fodens debitēja Mančestras "City" 2017. gada 21. novembrī Čempionu līgas spēlē pret [[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]], 75. minūtē nākot [[Jaja Ture|Jajas Turē]] vietā. Viņš kļuva par ceturto jaunāko angļu spēlētāju, kurš piedalījies Čempionu līgas spēlē (17 gadi 177 dienas).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42055934|title=Manchester City 1-0 Feyenoord|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2017. gada 6. decembrī Fodens pārspēja [[Džošs Makīčrans|Džošam Makīčranam]] piederošo rekordu, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju 17 gadu un 192 dienu vecumā, kurš sācis UEFA Čempionu līgas spēli, kas notika 2:1 zaudējumā pret [[Doneckas "Šahtar"]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42260682|title=Foden sets Champions League record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2020. gada 20. oktobrī 17 gadus un 113 dienas vecais [[Džūds Belingems]] pārspēja Fila Fodena rekordu, kļūstot par jaunāko angli, kurš uzsācis Čempionu līgas maču.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559710|title=Bellingham sets Champions League record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Fodens arī kļuva par pirmo 2000. gadā dzimušo spēlētāju, kurš šajās sacensībās sācis spēli.<ref name=":0" /> [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] viņš debitēja nākot uz maiņu, 2017. gada 16. decembrī, uzvarot [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] ar 4:1, 83. minūtē nomainot [[Ilkajs Gindogans|Ilkaju Gindoganu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42290590|title=Manchester City 4-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Fodens 2018. gada 25. februārī [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas finālā spēles beigās nomainīja [[Serhio Agvero]], palīdzot "City" nodrošināt uzvaru ar 3:0, [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] pret [[Arsenal FC|Arsenal]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/43101681|title=Arsenal 0-3 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Nākamajā mēnesī viņš laboja [[Kīrans Ričardsons|Kīrana Ričardsona]] rekordu, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju, kurš Čempionu līgā startējis izslēgšanas mačā, to paveicot 17 gadu un 283 dienu vecumā, uzvarot [[FC Basel|Basel]] ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-za/news/phil-foden-breaks-champions-league-record-with-man-city-start/axhiosmdyol91vc07kz5dqtbc|title=Man City news: Phil Foden breaks Champions League appearance record {{!}} Goal.com South Africa|website=www.goal.com|access-date=2023-11-08|date=2018-03-07|language=en-ZA}}</ref> 13. maijā viņš kļuva par visu laiku jaunāko spēlētāju, kurš saņēmis [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] uzvarētāja medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-foden-diaz-medal-14652426|title=Man City fans loved seeing Phil Foden make Premier League history|last=Fay|first=Richard|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-08|date=2018-05-13|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] par šo varoņdarbu grāmatas 2020. gada izdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/news/2019/10/qa-with-manchester-city-fcs-phil-foden-the-youngest-football-player-to-win-th-595923/|title="Q&A with Manchester City FC's Phil Foden — the youngest football player to win the Premier League"}}</ref> ==== 2018—19 ==== [[Attēls:Phil Foden (36502388741).jpg|thumb|254x254px|Fodens [[Manchester City F.C.|Manchester City]] 2017. gadā]] Fodens 2018. gada 5. augustā bija daļa no "City" sākumsastāva [[FA Community Shield]], kopumā nospēlējot 75 minūtes, kā arī asistējot Agvero pirmo vārtu guvumā, Vemblija stadionā ar 2:0 uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]], gūstot trešo uzvarētāju medaļu kalendārajā gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44995783|title=Aguero wins Community Shield for Man City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2018. gada 25. septembrī viņš sniedza rezultatīvu piespēli [[Rijāds Mehrezs|Rijādam Mehrezam]] un vēlāk guva savus pirmos vārtus kompensācijas laikā, nodrošinot "City" 3:0 uzvaru izbraukumā pret [[Oxford United FC|Oxford United]] Anglijas kausa izcīņas trešajā kārtā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45555893|title=Foden compared to Iniesta after first goal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Savus pirmos vārtus mājās "City" komandā Fodens guva 2019. gada 6. janvārī, uzvarot [[Rotherham United F.C.|Rotherham United]] 2018.—2019. gada [[FA kauss|FA kausa]] trešajā kārtā ar 7:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46713168|title=Foden loan from Man City 'impossible'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Trīs dienas vēlāk Fodens atkal bija rezultatīvs, palīdzot "City" ar 9:0 sagraut [[Burton Albion F.C.|Burton Albion]] Anglijas līgas kausa pusfināla pirmajā spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46732982|title=Man City hit nine in Burton thrashing|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2019. gada 12. martā Fodens guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus atbildes spēlē pret [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke]], kurā "City" uzvarēja ar 7:0 (summā 10:2).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47524808|title=Man City thrash Schalke in last 16|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem viņš, 18 gadu un 288 dienu vecumā kļuva par "City" visu laiku jaunāko vārtu guvēju Čempionu līgā un par jaunāko angļu vārtu guvēju, kurš guvis vārtus sacensību izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/foden-becomes-citys-youngest-champions-league-scorer-as-records-tumble-in-schalke-rout/1vlqv9ly2rmat1o8o2ui3qqu3p|title=Manchester City news: Phil Foden becomes youngster Champions League scorer as records tumble in Schalke rout {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-08|date=2019-03-13|language=en}}</ref> Nākamā mēneša sākumā viņš klubā pirmo reizi startēja līgā, uzvarot [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] ar 2:0, to izdarot, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju kopš [[Denjels Staridžs|Daniela Staridža]] 2008. gadā.<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47809378|title='Foden will be important for next decade'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Pēc mača "City" treneris [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] medijiem sacīja, ka sagaida, ka Fodens būs nozīmīgs [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] spēlētājs "nākamajā desmitgadē".<ref name="bbc.com"/> Fodens guva savus pirmos vārtus Premjerlīgā 2019. gada 20. aprīlī, uzvarot 1:0 [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]. Tādējādi, viņš kļuva par trešo jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus kluba labā Premjerlīgā, pēc [[Maika Ričardss|Maika Ričardsa]] un Staridža.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47917515|title=Man City go top with win over Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> "Manchester City" noslēdza sezonu, iegūstot visas vietējās trofejas, Fodenam ieņemot arvien nozīmīgāku lomu komandā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48321358|title=How big a feat is Man City's treble?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> ==== 2019—20 ==== Fodens 2019.—2020. gada sezonu sāka ar savu septīto titulu, 2019. gada 4. augustā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] uzvarot [[FA Community Shield]] pret [[Liverpool FC|Liverpool]]. Viņš guva vārtus [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu sērijā, kas izšķīra uzvarētājus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49141690|title=Man City beat Liverpool on penalties|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Sešas dienas vēlāk viņš aizvadīja pirmo spēli [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada Premjerlīgā]], Mančestras "City" pārspējot [[West Ham United FC|West Ham United]] ar 5:0 [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadionā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/stats?co=1&se=274|title=Phil Foden Statistics {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-08|date=2021-04-18|archive-date=2021-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418094301/https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/stats?co=1&se=274}}</ref> 2019. gada 1. oktobrī Fodens guva savus pirmos vārtus [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas sezonā]], ar 2:0 mājās izcīnot uzvaru pret [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] grupu turnīra 2. spēļu kārtā. Fodens radīja otras lielākās izredzes gūt vārtus (6) UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, atpaliekot tikai no [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] (7).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/foden-messi-man-city-news-17854212|title=The Lionel Messi stat that shows Foden's importance to Man City|last=Bray|first=Joe|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-08|date=2020-03-04|language=en}}</ref> 2019. gada 15. decembrī Fodens pirmo reizi sāka spēli Premjerlīgas sezonā, [[Emirates Stadium]] iedodot rezultatīvu piespēli [[Kevins de Breine|Kevinam De Bruinem]] pret [[Arsenal FC|Arsenal]], "Pilsētniekiem" izcīnot uzvaru ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/46765|title=Arsenal v Man City, 2019/20 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2020. gada 1. martā Fodens startēja [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] finālā un ieguva savu 6. galveno trofeju un 8. trofeju karjerā, "City" ar 2:1 uzvarot [[Aston Villa FC|Aston Villa]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51601970|title=Man City win third Carabao Cup in a row|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Viņš arī tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, tādējādi kļūstot par jaunāko [[Alana Hārdakera trofeja]]s saņēmēju.{{Nepieciešama atsauce}} 2020. gada 17. jūnijā Premjerlīga atgriezās pēc tam, kad [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ sezona uz neilgu laiku tika pārtraukta. Fodens bija rezultatīvs, kad "City" savā laukumā ar 3:0 pārspēja "Arsenal".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51601979|title=Luiz sent off as Man City beat Arsenal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Nākamajā mačā Fodens pirmoreiz Premjerlīgā guva divus vārtus un pirmo reizi guva vārtus līgas spēlēs pēc kārtas, Mančestras "City" savā laukumā ar 5:0 uzvarot [[Burnley FC|Burnley]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51779561|title=Man City thrash Burnley to make Reds wait|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2019.—2020. gada Premjerlīgas sezona noslēdzās 26. jūlijā, kad Fodens sāka spēli starta sastāvā, ar 5:0 uzvarot [[Norwich City F.C.|Norwich City]], Mančestras "City" sezonu noslēdzot otrajā vietā. Tomēr, šis notikums iezīmējās ar Fodena elka [[Davids Silva|Davida Silvas]] aiziešanu pēc 10 klubā pavadītiem gadiem. 2017. gadā Fodens paziņoja: "Treniņi ir ātrāki, un ir bijis lieliski spēlēt ar Silvu, viņš patiešām ir mans elks. Es cenšos skatīties, ko viņš dara, mācos no viņa un cenšos darīt tās pašas lietas."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/phil-foden-man-utd-v-man-city|title="City starlet Foden: Silva's my idol"}}</ref> Fodenam tika ieteikts pārņemt Silvas vietu, Pepam Gvardiolam sakot, ka "Manchester City" "uzticas" Filam Fodenam, lai viņu aizstātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2870955-pep-guardiola-manchester-city-trust-phil-foden-to-replace-david-silva|title=Pep Guardiola: Manchester City 'Trust' Phil Foden to Replace David Silva|last=Jones|first=Matt|website=Bleacher Report|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Fodens piedalījās UEFA Čempionu līgas izslēgšanas spēlē 2020. gada 7. augustā pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], palīdzot savai komandai uzvarēt ar 2:1 (4:2 kopsummā) un iekļūt ceturtdaļfinālā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53683510|title=Man City beat Real in Champions League|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> kur "City" izstājās no sacensībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53759805|title=Lyon stun Man City in Champions League|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Viņš sezonu noslēdza ar 38 aizvadītām spēlēm, reģistrējot 8 vārtus un 9 rezultatīvas piespēles visos turnīros.<ref name=":1" /> ==== 2020—21 ==== Fodens atvēra savu vārtu "kontu" 2020.—21. gada sezonā pret [[Vulverhemptonas "Wanderers"]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonas 1. spēļu kārtā, 2020. gada 21. septembrī izbraukumā, izcīnot uzvaru ar 3:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/58915|title=Wolves v Man City, 2020/21 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 2020. gada 24. oktobrī viņš guva savus otros vārtus līgā pret [[West Ham United FC|West Ham]], spēlējot neizšķirti 1:1 [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadionā]] 2020. gada 24. oktobrī. Viņš panāca izlīdzinājumu tikai sešas minūtes pēc tam, kad puslaikā nomainīja [[Serhio Agvero]], pēc komandas biedra [[Žuau Kanselu]] piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/58954|title=West Ham v Man City, 2020/21 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens 2020. gada 25. novembrī guva savus pirmos [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] vārtus sezonā, Grieķijā pret [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029427--olympiacos-vs-man-city/|title=Olympiacos-Man City: UEFA Champions League 2020/21 Group stage|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Šī uzvara Čempionu līgā nodrošināja "City" iekļūšanu astotdaļfinālā 8. sezonu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/olympiakos-v-manchester-city-match-report-ucl-25-november-63741922|title=Foden goal sends City through to UCL Round of 16|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-01-27|archive-date=2021-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127135125/https://www.mancity.com/news/mens/olympiakos-v-manchester-city-match-report-ucl-25-november-63741922}}</ref> 2021. gada 7. februārī Fodens guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Ilkajs Gindogans|Ilkaja Gindogana]] vārtu guvumā, izbraukumā ar 4:1 uzvarot [[Liverpool FC|Liverpool]], kas bija viņa komandas pirmā uzvara [[Enfīldas stadions|Anfield]] laukumā kopš 2003. gada.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55875683|title=Man City put four past Reds at Anfield|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens vēlreiz guva vārtus [[Mērzisaida|Mērzisaidā]], 17. februārī Mančestras "City" izbraukumā ar 3:1 uzvarot [[Everton FC|Everton]], palielinot pārsvaru tabulas augšgalā un izcīnot 17 uzvaras pēc kārtas visos turnīros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55391049|title=Man City beat Everton to open up 10-point lead|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens bija rezultatīvs abās "City" Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēlēs pret [[Dortmundes "Borussia"]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56641944|title=Foden scores late as City beat Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56736853|title=Mahrez and Foden send Man City into last four|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> nodrošinot savu iekļūšanu sacensību pusfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/apr/14/manchester-city-champions-league-pep-guardiola|title=Guardiola delights in Manchester City ‘building history’ in Champions League|work=The Guardian|access-date=2023-11-09|date=2021-04-14|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2021. gada 21. aprīlī Fodens saņēma labākā spēlētāja balvu un guva vārtus pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], [[Villa Park]] laukumā, nodrošinot "City" uzvaru ar 2:1, palielinot savu pārsvaru tabulas augšgalā līdz 11 punktiem. Šie bija Fodena 14. vārti visos turnīros 2020.—2021. gada sezonā un 7. vārti Premjerlīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56741406|title=ESL a 'closed chapter' says Guardiola after win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Tikai četras dienas vēlāk Fodens izcīnīja savu 9. trofeju ar Mančestras "City", 2021. gada [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas kausa]] finālā ar 1:0 pārspējot [[Tottenham Hotspur F.C.|Totenhemas "Hotspur"]], Fodenam nospēlējot visas 90 minūtes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56790307|title=Man City beat Spurs to lift Carabao Cup|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens atkal iegāja vēsturē ar "City", jo viņi pirmo reizi sasniedza [[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]] pēc tam, kad ar 4:1 divu spēļu summā uzvarēja [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]], Fodenam sniedzot rezultatīvu piespēli [[Rijāds Mehrezs|Rijādam Mehrezam]] atbildes spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56973031|title=Man City reach first Champions League final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 12. maijā Fodens nodrošināja savu trešo Premjerlīgas titulu četru gadu laikā, pēc tam, kad [[Manchester United FC|Manchester United]] ar 2:1 zaudēja [[Leicester City FC|Leicester City]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11679/12287450/man-city-crowned-2020-21-premier-league-champions|title=Man City crowned 2020-21 Premier League champions|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens tika nosaukts starta vienpadsmitniekā "City" pirmajā UEFA Čempionu līgas finālā kluba vēsturē. "City" zaudēja maču ar 1:0 pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]], kas ir Fodena pirmais zaudējums finālā viņa pieaugušo karjerā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57296702|title=We're the best team in the world - Mount|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts "UEFA Čempionu līgas sezonas komandā" un ieguva "Premjerlīgas sezonas labākā jaunā spēlētāja" balvu, vienlaikus tiekot nominētam gan "Anglijas futbola gada spēlētāja", gan "Anglijas futbola gada jaunākā spēlētāja" kategorijās, iegūstot pēdējo balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-02|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602200013/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thepfa.com/news/2021/6/2/pfa-awards-mens-nominees|title=PFA Awards Men’s Nominees|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-02|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215926/https://www.thepfa.com/news/2021/6/2/pfa-awards-mens-nominees}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/phil-foden-named-premier-league-young-player-of-the-year-63758492|title=Phil Foden named Premier League Young Player of the Year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-05|archive-date=2021-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210605170457/https://www.mancity.com/news/mens/phil-foden-named-premier-league-young-player-of-the-year-63758492}}</ref> ==== 2021—22 ==== Fodens savainojuma dēļ pirms [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|Euro 2020 fināla]], izlaida [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] kampaņas sākumu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/11/phil-foden-faces-up-to-another-month-out-in-blow-to-manchester-city|title=Phil Foden faces up to another month out in blow to Manchester City|work=The Guardian|access-date=2023-11-09|date=2021-08-11|last=Media|first=P. A.|issn=0261-3077|language=en}}</ref> nespēlējot pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham]], [[Norwich City F.C.|Norwich City]] un [[Arsenal FC|Arsenal]], bet palika uz rezervistu soliņa pret [[Leicester City FC|Leicester City]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vavel.com/en/football/2021/09/15/manchester-city/1085979-manchester-city-vs-rb-leipzig-live-stream-tv-updates-and-how-to-watch-champions-league-202122.html|title=Manchester City vs RB Leipzig: Live Stream TV Updates and How to Watch Champions League 2021/22 {{!}} 22/11/2022|last=VAVEL.com|website=VAVEL|access-date=2023-11-09|date=2022-11-22|language=en}}</ref> Viņš uzsāka spēli, guva vārtus, atdeva divas rezultatīvas piespēles un kļuva par spēles labāko spēlētāju Anglijas līgas kausa izcīņā, ar 6:1 uzvarot [[Wycombe Wanderers F.C.|Wycombe Wanderers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bucksfreepress.co.uk/sport/19595926.match-report-manchester-city-6-1-wycombe-wanderers/|title=Wycombe Wanderers crash out of the Carabao Cup following Man City thrashing|website=Bucks Free Press|access-date=2023-11-09|date=2021-09-21|language=en}}</ref> Fodens guva savus pirmos vārtus [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonā 3. oktobrī, izbraukumā spēlējot neizšķirti 2:2 pret [[Liverpool FC|Liverpool]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58667917|title=Salah nets stunner in draw with Man City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš kļuva par mača labāko spēlētāju [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupu turnīra spēlē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11945/12438406/club-brugge-1-5-manchester-city-cole-palmer-grabs-first-champions-league-goal-in-big-win|title=Club Brugge 1-5 Manchester City: Cole Palmer grabs first Champions League goal in big win|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> pret [[Club Brugge KV]] —viņš guva vārtus pāra atbildes spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/manchester-city-v-club-brugge-match-report-63771563|title=Classy City complete Champions League double over Club Brugge|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-04-19|archive-date=2022-04-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220419193138/https://www.mancity.com/news/mens/manchester-city-v-club-brugge-match-report-63771563}}</ref> Fodens guva divus vārtus Premjerlīgas spēlē pret [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] izbraukumā, uzvarot ar 4:1, vienlaikus sniedzot arī rezultatīvu piespēli [[Rijāds Mehrezs|Rijāda Mahreza]] vārtu guvumā, kā rezultātā viņš kļuva par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12442285/brighton-1-4-manchester-city-phil-foden-at-the-double-as-city-turn-on-the-style|title=Brighton 1-4 Manchester City: Phil Foden at the double as City turn on the style|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš arī guva uzvaras vārtus un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju pret [[Brentford FC|Brentford]] izbraukumā, uzvarot ar 1:0,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12505868/brentford-0-1-man-city-phil-foden-on-target-as-pep-guardiolas-side-march-into-eight-point-lead-at-summit|title=Brentford 0-1 Man City: Phil Foden on target as Pep Guardiola's side march into eight-point lead at summit|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> taču izlaida nākamo spēli pret [[Arsenal FC|Arsenal]] veselības problēmu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/manchestercity/news/revealed-why-phil-foden-and-oleksandr-zinchenko-are-missing-from-the-man-city-squad-to-face-arsenal|title=Revealed: Why Phil Foden and Oleksandr Zinchenko are Missing From the Man City Squad to Face Arsenal - Sports Illustrated Manchester City News, Analysis and More|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-08-15|archive-date=2022-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815230104/https://www.si.com/soccer/manchestercity/news/revealed-why-phil-foden-and-oleksandr-zinchenko-are-missing-from-the-man-city-squad-to-face-arsenal}}</ref> Fodens divās spēlēs guva divus vārtus, izbraukumā uzvarot "Norwich City" un [[Sporting CP]] — attiecīgi, 12. un 15. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/content/match-report-manchester-city-h|title=Norwich City beaten as Raheem Sterling hits a hat-trick for Manchester City at Carrow Road|website=Norwich City|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/champions-league/2021-2022/sporting-cp-v-man-city-follow-live_sto8791539/story.shtml|title=Sporting CP 0-5 Manchester City: Bernardo Silva scores twice as ruthless visitors deliver Lisbon thrashing - Eurosport|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-02-16|archive-date=2022-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220216063459/https://www.eurosport.co.uk/football/champions-league/2021-2022/sporting-cp-v-man-city-follow-live_sto8791539/story.shtml}}</ref> Viņš vēlreiz guva uzvaras vārtus 26. februārī pret [[Everton FC|Everton]] un tika atzīts par mača labāko spēlētāju, uzvarot ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12552254/everton-0-1-man-city-phil-fodens-late-breakthrough-goal-wins-it-as-hosts-are-left-to-bemoan-penalty-decision|title=Everton 0-1 Man City: Phil Foden's late breakthrough goal wins it as hosts are left to bemoan penalty decision|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens guva vārtus arī pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], uzvarot mājās ar 4:3, Čempionu līgas pusfinālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/04/26/europe/uefa-champions-league/manchester-city-football-club/real-madrid-club-de-futbol/3768535/|title=Manchester City vs. Real Madrid - 26 April 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-11-09}}</ref> lai gan Madrides "Real" uzvarēja atbildes spēlē [[Santjago Bernabeu stadions|Bernabéu]] ar 3:1, izslēdzot Mančestras "City" no sacensībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-1511132895f4-1744cbc9329e-1000--real-madrid-3-1-manchester-city-agg-6-5-rodrygo-and-benzema-/|title=Real Madrid 3-1 Manchester City (agg 6-5): Rodrygo and Benzema pull off remarkable comeback {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-09|date=2022-05-04|language=en}}</ref> Viņš arī bija iesaistīts "City" neticamajā atspēlēšanās mačā pret "Aston Villa",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-gundogan-villa-champions-24030911|title=Gundogan explains what sparked Man City's comeback vs Aston Villa|last=Bray|first=Joe|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-09|date=2022-05-22|language=en}}</ref> pēdējā dienā, izcīnot Premjerlīgas titulu pār "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61453540|title=Man City win title after thrilling fightback|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens gadu pabeidza ar 14 vārtiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/players/player.sd?player_id=99916&season_id=154|title=Phil Foden {{!}} Football Stats {{!}} Manchester City {{!}} Season 2021/2022 {{!}} Soccer Base|website=www.soccerbase.com|access-date=2023-11-09}}</ref> tostarp deviņiem Premjerlīgā. Viņš arī ieguva "Anglijas futbola gada jaunā spēlētāja" balvu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thepfa.com/news/2022/6/9/pfa-awards-ypoty-foden|title=Phil Foden named PFA Young Player of the Year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-06-10|archive-date=2022-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220610020940/https://www.thepfa.com/news/2022/6/9/pfa-awards-ypoty-foden}}</ref> kā arī "Premjerlīgas sezonas jaunākā spēlētāja" balvu otro gadu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/foden-premier-league-young-player-of-the-season-63788714|title=Foden wins Premier League Young Player of the Season|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-06-24|archive-date=2022-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220624042325/https://www.mancity.com/news/mens/foden-premier-league-young-player-of-the-season-63788714}}</ref> Turklāt, Fodens tika nominēts "Anglijas futbola gada spēlētāja" un 2022. gada [[Zelta bumba]]s balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.allfootballapp.com/news/EPL/Fans-staggered-by-Phil-Foden-nomination-for-PFA-Player-of-the-Year-over-Mo-Salah/2622226|title=Fans staggered by Phil Foden nomination for PFA Player of the Year over Mo Salah{{!}} All Football|website=AllfootballOfficial|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/seven-city-players-nominated-ballon-d-or-yashin-trophy-63795902|title=Six City stars up for 2022 Ballon d'Or|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-08-13|archive-date=2022-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220813013550/https://www.mancity.com/news/mens/seven-city-players-nominated-ballon-d-or-yashin-trophy-63795902}}</ref> ==== 2022—23 ==== 2022. gada 2. oktobrī Fodens guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' karjerā, mājās uzvarot [[Manchester United FC|Manchester United]] ar 6:3.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63024245|title=Haaland & Foden hat-tricks as Man City thump Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 2022. gada 14. oktobrī Fodens ar "Manchester City" parakstīja trīs gadu pagarinājumu savam pašreizējam līgumam, līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37632897/man-city-phil-foden-signs-new-long-term-contract|title=Man City's Foden signs new long-term contract|website=ESPN.com|access-date=2023-11-09|date=2022-10-14|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == === Jauniešu === 2017. gada maijā Fodens guva vārtus 2017. gada UEFA Eiropas U-17 čempionāta finālā, kurā Anglijas U-17 izlase piedzīvoja zaudējumu [[11 metru soda sitiens|11 metru]] pēcspēles soda sitienu sērijā pret Spānijas vienaudžiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/may/19/spain-v-england-u17-report-190517|title=Spain 2-2 England U17 (4-1 on penalties)|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Tā paša gada oktobrī Fodens ieguva plašu preses uzmanību pēc tam, kad 2017. gada FIFA U-17 Pasaules kausa izcīņas finālā divreiz guva vārtus, arī pret Spāniju, kad Anglija uzvarēja šajās sacensībās. Viņš tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref name="independent.co.uk">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/england-win-under17-world-cup-vs-spain-phil-foden-rhian-brewster-gibbswhite-a8025086.html|title=England thrash Spain to win U17 World Cup|website=The Independent|access-date=2023-11-09|date=2017-10-28|language=en}}</ref> 2017. gadā viņš ieguva FIFA U-17 Pasaules kausa Zelta bumbu, kad arī ieguva plašu preses uzmanību un ievērojamu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.<ref name="independent.co.uk"/><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/phil-foden-who-is-englands-17-year-old-world-cup-hero/phu48rixtx151egq8b3nfgmsg|title=Phil Foden: Who is England's 17-year-old World Cup hero? {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-09|date=2017-10-28|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/av/football/41789998|title=Foden scores England's fifth to seal U17 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 2019. gada 27. maijā Fodens tika iekļauts Anglijas 23 spēlētāju izlasē [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātam]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/may/26/england-u21s-squad-named-for-euros-270519|title=England U21s squad named by Aidy Boothroyd for this summer's Euro Finals in Italy|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> un guva iespaidīgus vārtus — savus pirmos U-21 izlases rindās — [[Čezēna|Čezēnā]], ar 2:1 zaudējot [[Francijas U-21 futbola izlase|Francijai]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48669141|title=England U21s lose Euros opener|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> === Pieaugušo === ==== Debija UEFA Euro 2020 ==== 2020. gada 25. augustā [[Gerets Sautgeits]] pirmo reizi iekļāva Fodenu [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] pieaugušo izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53892235|title=Maguire withdrawn from England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš debitēja izlasē pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]] 2020. gada 5. septembrī, izbraukumā ar 1:0 uzvarot [[UEFA Nāciju līga]]s turnīrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2020/sep/05/iceland-v-england-nations-league-live|title=Iceland 0-1 England: Nations League — as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-11-09|date=2020-09-05|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 7. septembrī Fodens kopā ar Anglijas komandas biedru [[Meisons Grīnvuds|Meisonu Grīnvudu]] tika atbrīvoti no Anglijas izlases, jo tika pārkāpti komandas [[COVID-19]] izolācijas protokoli, ievedot vismaz vienu viesi savas komandas viesnīcā Islandē.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/phil-foden-mason-greenwood-girls-iceland-hotel-photo-england-nations-league-b404882.html|title=England stars sent home after breaching quarantine rules in Iceland|website=The Independent|access-date=2023-11-09|date=2020-09-07|language=en}}</ref> Mančestras "City" nosodīja Fodena rīcību.<ref name="ReferenceA"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/club/man-city-club-statement-7-september-63735079|title=Club Statement|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2020-09-08|archive-date=2020-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20200908092127/https://www.mancity.com/news/club/man-city-club-statement-7-september-63735079}}</ref> Fodens guva savus pirmos un otros vārtus Anglijas izlasē [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret Islandi, [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], 2020. gada 18. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-foden-england-goals-19305880|title=Man City star Phil Foden reacts to scoring first goals for England|last=Murphy|first=Daniel|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-09|date=2020-11-18|language=en}}</ref> 2021. gada 1. jūnijā Fodens tika iekļauts 26 cilvēku izlasē no jauna pārceltajam [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīram. Viņš pievienojās komandai vēlāk, jo viņš piedalījās tā gada UEFA Čempionu līgas finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/england-squad-euro-2020-euros-team-list-line-up-full-players-numbers-1029257|title=England Euro 2020 squad in full - no space for Lingard or Watkins but White called up|last=Team|first=i|website=inews.co.uk|access-date=2023-11-09|date=2021-07-11|language=en}}</ref> 8. jūnijā Fodens atklāja, ka ir nokrāsojis blondus matus, salīdzinot ar bijušo Anglijas pussargu [[Pols Gaskoins|Polu Gaskoinu]], kuram arī bija līdzīga frizūra [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 96]]. Fodens tajā pašā dienā preses konferencē sacīja: "Visa tauta zina, ko viņš nozīmē valstij un tam, ko viņš darīja, tāpēc nebūs pārāk slikti, ja mēģināšu laukumā ienest mazliet no "Gacas" (''Gazza'')."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/2021-06-08/phil-foden-dyes-his-hair-ahead-of-euros-to-bring-a-bit-of-gazza-on-the-pitch|title=Phil Foden dyes his hair ahead of Euros to 'bring a bit of Gazza on the pitch' {{!}} ITV News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-09|archive-date=2021-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210609063040/https://www.itv.com/news/2021-06-08/phil-foden-dyes-his-hair-ahead-of-euros-to-bring-a-bit-of-gazza-on-the-pitch}}</ref> ==== 2022. gada FIFA Pasaules kauss ==== 2022. gada 10. novembrī Fodens tika iekļauts 26 cilvēku sastāvā [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kampaņai Katarā. Viņš pirmo reizi šajās sacensībās piedalījās nākot uz maiņu 71. minūtē, uzvarot [[Irānas futbola izlase|Irānu]] ar 6:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63603382|title=Saka scores twice as England thrash Iran in opener|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 29. novembrī viņš guva Anglijas izlases otros vārtus 51. minūtē, uzvarot [[Velsas futbola izlase|Velsu]] ar 3:0. Tie bija arī viņa pirmie vārti lielā starptautiskā turnīrā savas valsts labā. Nākamajā spēlē pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] Fodens asistēja [[Harijs Keins|Harija Keina]] vārtu guvumā pirmā puslaika kompensācijas laika trešajā minūtē. Pēc tam viņš 57. minūtē asistēja [[Bukajo Saka]]s vārtu guvumā otrajā puslaikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2022/Dec/04/phil-foden-england-senegal-reaction-20221204|title=Phil Foden hails his best England showing|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> == Spēles stils == Fodena "darba" kāja ir kreisā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/24/england-under-17-players-brazil-world-cup-semi-final-chelsea-manchester-city|title=Meet the England players who have reached the under-17 World Cup final|work=The Guardian|access-date=2023-11-09|date=2017-10-25|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}</ref> un viņš var spēlēt kā malējais aizsargs vai malējais uzbrucējs labajā pusē, lai gan Peps Gvardiola viņu raksturojis "vairāk kā pussargu".<ref name=":2" /> 2017. gadā Gvardiola viņu raksturoja kā "īpašu spēlētāju", sakot: "Ir bīstami teikt labas lietas par jaunajiem spēlētājiem, jo ​​viņi joprojām ir jauni, un viņiem ir jāaug un jāmācās daudzas jo daudzas lietas... Bet mums ir liela pārliecība, lai viņam palīdzētu, jo mēs uzskatām, ka viņš ir puisis, kuram ir potenciāls, pat ja viņš nav spēcīgs, viņš nav garš."<ref name=":2" /> Spēlējot Mančestras "City", komandas treneris Peps Gvardiola viņu laiku pa laikam izmantoja arī [[Uzbrucējs (futbols)#Centra uzbrucējs|centrālā uzbrucēja]] lomā kā [[Uzbrucējs (futbols)#Viltus devītnieks|viltus devītnieku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/phil-foden-pep-guardiola-derby-23309745|title=Phil Foden solves Pep Guardiola's false nine conundrum with derby performance|last=Siddall|first=Harry|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-09|date=2022-03-07|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Fodenam ir divi bērni ar savu ilggadējo draudzeni; 2019. gadā dzimis dēls un 2021. gadā dzimusi meita.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/phil-foden-england-football-world-cup-2022-fmb7ddtt9|title=Phil Foden: England’s rising star who loves football, fishing and fatherhood|access-date=2023-11-09|date=2023-11-09|last=Parker|first=Charlie|issn=0140-0460|language=en}}</ref> Viņš valkā 47. numura kreklu, un uz viņa kakla ir atbilstošs tetovējums par godu savam mirušajam vectēvam Ronijam, kurš nomira 47 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/why-does-phil-foden-wear-47-shirt|title=Why does Phil Foden wear the 47 shirt?|website=90min.com|access-date=2023-11-09|date=2023-07-12|language=en}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2023. gada 4. novembrī}} {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |[[FA Cup|FA kauss]] ! colspan="2" |[[EFL Cup|EFL kauss]] ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="7" |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |2017—18 |[[Premier League]] |5 |0 |0 |0 |2 |0 |3{{efn|Spēles [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |10 |0 |- |2018—19 |Premier League |13 |1 |3 |3 |5 |2 |4{{efn|name=UCL}} |1 |1{{efn|Spēle [[FA Community Shield]]|name=FACS}} |0 |26 |7 |- |2019—20 |Premier League |23 |5 |4 |1 |5 |0 |5{{efn|name=UCL}} |2 |1{{efn|name=FACS}} |0 |38 |8 |- |2020—21 |Premier League |28 |9 |5 |2 |4 |2 |13{{efn|name=UCL}} |3 | colspan="2" |— |50 |16 |- |2021—22 |Premier League |28 |9 |4 |1 |2 |1 |11{{efn|name=UCL}} |3 |0 |0 |45 |14 |- |2022—23 |Premier League |32 |11 |5 |3 |2 |0 |8{{efn|name=UCL}} |1 |1{{efn|name=FACS}} |0 |48 |15 |- |2023—24 |Premier League |11 |3 |0 |0 |1 |0 |2{{efn|name=UCL}} |1 |2{{efn|Viena spēle "FA Community Shield", viena spēle [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]]}} |0 |16 |4 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !140 !38 !21 !10 !21 !5 !46 !11 !5 !0 !233 !64 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2023. gada 17. oktobrī}}<ref name="wfnat">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/phil-foden/4/ |title=Phil Foden: Internationals |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |access-date=17 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230625202828/https://www.worldfootball.net/player_summary/phil-foden/4/ |archive-date=25 June 2023 |dead-url=no}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |{{Fb|Anglija}} |2020 |3 |2 |- |2021 |10 |0 |- |2022 |9 |1 |- |2023 |7 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !29 !4 |} {| class="wikitable sortable" |+Vārti izlasē ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- | style="text-align: center;" |1 | rowspan="2" |2020. gada 18. novembris | rowspan="2" |[[Wembley Stadium|Vemblija stadions]], Londona, Anglija | rowspan="2" |{{fb|Iceland}} | style="text-align: center;" |'''3'''—0 | rowspan="2" style="text-align: center;" |4—0 | rowspan="2" |[[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]] | rowspan="2" style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2020/11/18/europe/uefa-nations-league/england/iceland/3243350/|title=England vs. Iceland 4—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=18 November 2020|archive-date=28 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200828000215/https://uk.soccerway.com/matches/2020/11/18/europe/uefa-nations-league/england/iceland/3243350/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |2 | style="text-align: center;" |'''4'''—0 |- | style="text-align: center;" |3 |2022. gada 29. novembris |[[Ahmad bin Ali Stadium]], Raijāna, Katara |{{fb|WAL}} | style="text-align: center;" |'''2'''—0 | style="text-align: center;" |3—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/29/world/world-cup/wales/england/3749511/|title=Wales vs. England 0—3: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=29 November 2022|archive-date=29 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221129230140/https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/29/world/world-cup/wales/england/3749511/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |4 |2023. gada 12. septembris |[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija |{{fb|Scotland}} | style="text-align: center;" |'''1'''—0 | style="text-align: center;" |3—1 |[[Draudzības spēle]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/09/12/world/friendlies/scotland/england/3981905/|title=Scotland vs. England 1—3: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=24 September 2023}}</ref> |} == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56790307|title=Carabao Cup final: Manchester City 1-0 Tottenham Hotspur - Aymeric Laporte heads winner|date=2021. gada 23. apr.|via=www.bbc.com}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2018, 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref>; finālists: 2020—21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029498--man-city-vs-chelsea/|title=History: Man City 0-1 Chelsea: UEFA Champions League 2020/21 Final|website=UEFA.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Anglijas U17''' * [[FIFA U-17 Pasaules kauss]]: 2017 * UEFA Eiropas U-17 čempionāta finālists: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/may/19/spain-v-england-u17-report-190517|title=Report: Spain 2-2 England U17 (4-1 on penalties)|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2017-06-28|archive-date=2017-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20170628045458/http://www.thefa.com/news/2017/may/19/spain-v-england-u17-report-190517}}</ref> '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198762|title=England lose shootout in Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> '''Individuālie''' * Eiropas U-17 čempionāta Turnīra komanda: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/under17/season=2017/technical-report/uefa-technical-team/index.html|title=Under-17 - Technical report - The UEFA technical team — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2017-09-16|archive-date=2017-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916010923/http://www.uefa.com/under17/season=2017/technical-report/uefa-technical-team/index.html}}</ref> * FIFA U-17 Pasaules kausa Zelta bumba: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/u17worldcup/awards/index.html|title=FIFA U-17 World Cup India 2017 - Awards - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2017-11-19|archive-date=2018-04-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180430114304/http://www.fifa.com/u17worldcup/awards/index.html}}</ref> * [[Alana Hārdakera trofeja]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Carabao_Cup/status/1234184212577738754|title=https://twitter.com/Carabao_Cup/status/1234184212577738754|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> * UEFA Čempionu līgas Sezonas komanda: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--champions-league-all-star-squad/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-05-31|archive-date=2021-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20210531182653/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--champions-league-all-star-squad/}}</ref> * [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] Sezonas jaunais labākais spēlētājs: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/overview|title=Phil Foden Profile, News & Stats {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2018-05-14|archive-date=2018-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180514160847/https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/overview}}</ref> * Anglijas futbola gada jaunais labākais spēlētājs: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57376601|title=De Bruyne wins second PFA men's award|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Fodens, Fils}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] inulst7ryvog382zjr486fpysrgj2w5 4469065 4469059 2026-05-16T18:41:33Z ZANDMANIS 91184 4469065 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Fils Fodens | image = 2023-10-04 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Manchester City FC 1DX 2613, Phil Foden.jpg | fullname = Filips Volters Fodens | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|28}} | cityofbirth = {{vieta|Anglija|Stokporta}} | height = 171 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | clubnumber = 47 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2009—2016 | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | years1 = 2016— | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps1 = 186 | goals1 = 61 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalcaps2 = 23 | nationalgoals2 = 11 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}} | name = | caption = Fodens 2023. gadā | birth_date = | birth_place = | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2018—2019 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 4 | nationalcaps6 = 43 | nationalgoals6 = 4 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears6 = 2020— | medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}} {{MedalCompetition|[[FIFA U-17 Pasaules kauss]]}} {{Medal|W|2017|}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas U-17 čempionāts]]}} {{Medal|RU|2017|}} }} '''Filips Volters Fodens''' ({{val|en|Philip Walter Foden}}; dzimis {{dat|2000|5|28}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], kurš spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' sastāvā un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē. Fodena izrāviens profesionālajā futbolā notika 2017. gadā, kad viņš ieguva [[FIFA U-17 Pasaules kauss|FIFA U-17 Pasaules kausa]] Zelta bumbu pēc Anglijas veiksmīgās kampaņas [[2017. gada FIFA U-17 Pasaules kauss|2017. gada U-17 Pasaules kausā]]. Fodens kluba rindās ir aizvadījis vairāk nekā 200 spēles, izcīnot četrpadsmit godalgas, tostarp kontinenta "zelta hetriku" 2022.—2023. gadā, un kļūstot par jaunāko Premjerlīgas uzvarētāja medaļas ieguvēju 2018. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-foden-diaz-medal-14652426|title=Man City fans loved seeing Phil Foden make Premier League history|first=Richard|last=Fay|date=2018. gada 13. maijs|website=Manchester Evening News}}</ref> Fodens ir pārstāvējis Anglijas izlasi daudzos jaunatnes līmeņos, 51 spēlē gūstot 19 vārtus. Viņš pirmo reizi tika izsaukts uz pieaugušo izlasi 2020. gada 25. augustā, bet 2020. gada 5. septembrī debitēja pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]], uzvarot [[UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] ar 1:0. == Karjera klubos == === Manchester City === ==== Agrīnā dzīve un karjera ==== Filips Volters Fodens<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/408901|title=2016/17 Premier League clubs publish retained lists|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> dzimis 2000. gada 28. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/philip-walter-foden/453102/|title=England - P. Foden - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2023-11-08}}</ref> [[Stokporta|Stokportā]], [[Lielā Mančestra|Lielajā Mančestrā]] un bija [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] atbalstītājs bērnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first%20team/first%20team%20news/2017/july/phil%20foden%20man%20utd%20v%20man%20city|title="City Starlet Foden: Silva's My Idol"}}</ref> Viņš pievienojās klubam četru gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/phil-foden|title="Manchester City U18's Phil Foden profile"}}</ref> 2016. gada 6. decembrī "City" galvenais treneris [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] iekļāva Fodenu sastāvā [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] grupu turnīra spēlei pret [[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]; viņš palika uz rezervistu soliņa mājas spēlē, kas noslēdzās neizšķirti 1:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38202631|title=Manchester City 1-1 Celtic|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> ==== 2017—18 ==== 2017. gada jūlijā Fodens tika iekļauts Mančestras "City" sastāvā kluba pirmssezonas turnejā pa ASV, kur viņš demonstrēja iespaidīgu sniegumu, 0:2 zaudējot [[Manchester United FC|Mančestras "United"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/phil-foden-pep-guardiola-manchester-derby|title="Guardiola: Foden display 'Another level' "}}</ref> kā arī sāka spēli, 4:1 uzvarā pār [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first%20team/match%20report/2017/july/city%20v%20real%20madrid|title="City 4 Real Madrid 1"}}</ref> Pēc vairākām spēlēm uz rezervistu soliņa 2017.—2018. gada sezonas sākumā, Fodens debitēja Mančestras "City" 2017. gada 21. novembrī Čempionu līgas spēlē pret [[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]], 75. minūtē nākot [[Jaja Ture|Jajas Turē]] vietā. Viņš kļuva par ceturto jaunāko angļu spēlētāju, kurš piedalījies Čempionu līgas spēlē (17 gadi 177 dienas).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42055934|title=Manchester City 1-0 Feyenoord|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2017. gada 6. decembrī Fodens pārspēja [[Džošs Makīčrans|Džošam Makīčranam]] piederošo rekordu, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju 17 gadu un 192 dienu vecumā, kurš sācis UEFA Čempionu līgas spēli, kas notika 2:1 zaudējumā pret [[Doneckas "Šahtar"]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42260682|title=Foden sets Champions League record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2020. gada 20. oktobrī 17 gadus un 113 dienas vecais [[Džūds Belingems]] pārspēja Fila Fodena rekordu, kļūstot par jaunāko angli, kurš uzsācis Čempionu līgas maču.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559710|title=Bellingham sets Champions League record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Fodens arī kļuva par pirmo 2000. gadā dzimušo spēlētāju, kurš šajās sacensībās sācis spēli.<ref name=":0" /> [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] viņš debitēja nākot uz maiņu, 2017. gada 16. decembrī, uzvarot [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] ar 4:1, 83. minūtē nomainot [[Ilkajs Gindogans|Ilkaju Gindoganu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42290590|title=Manchester City 4-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Fodens 2018. gada 25. februārī [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas finālā spēles beigās nomainīja [[Serhio Agvero]], palīdzot "City" nodrošināt uzvaru ar 3:0, [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] pret [[Arsenal FC|Arsenal]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/43101681|title=Arsenal 0-3 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Nākamajā mēnesī viņš laboja [[Kīrans Ričardsons|Kīrana Ričardsona]] rekordu, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju, kurš Čempionu līgā startējis izslēgšanas mačā, to paveicot 17 gadu un 283 dienu vecumā, uzvarot [[FC Basel|Basel]] ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-za/news/phil-foden-breaks-champions-league-record-with-man-city-start/axhiosmdyol91vc07kz5dqtbc|title=Man City news: Phil Foden breaks Champions League appearance record {{!}} Goal.com South Africa|website=www.goal.com|access-date=2023-11-08|date=2018-03-07|language=en-ZA}}</ref> 13. maijā viņš kļuva par visu laiku jaunāko spēlētāju, kurš saņēmis [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] uzvarētāja medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-foden-diaz-medal-14652426|title=Man City fans loved seeing Phil Foden make Premier League history|last=Fay|first=Richard|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-08|date=2018-05-13|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] par šo varoņdarbu grāmatas 2020. gada izdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/news/2019/10/qa-with-manchester-city-fcs-phil-foden-the-youngest-football-player-to-win-th-595923/|title="Q&A with Manchester City FC's Phil Foden — the youngest football player to win the Premier League"}}</ref> ==== 2018—19 ==== [[Attēls:Phil Foden (36502388741).jpg|thumb|254x254px|Fodens [[Manchester City F.C.|Manchester City]] 2017. gadā]] Fodens 2018. gada 5. augustā bija daļa no "City" sākumsastāva [[FA Community Shield]], kopumā nospēlējot 75 minūtes, kā arī asistējot Agvero pirmo vārtu guvumā, Vemblija stadionā ar 2:0 uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]], gūstot trešo uzvarētāju medaļu kalendārajā gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44995783|title=Aguero wins Community Shield for Man City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2018. gada 25. septembrī viņš sniedza rezultatīvu piespēli [[Rijāds Mehrezs|Rijādam Mehrezam]] un vēlāk guva savus pirmos vārtus kompensācijas laikā, nodrošinot "City" 3:0 uzvaru izbraukumā pret [[Oxford United FC|Oxford United]] Anglijas kausa izcīņas trešajā kārtā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45555893|title=Foden compared to Iniesta after first goal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Savus pirmos vārtus mājās "City" komandā Fodens guva 2019. gada 6. janvārī, uzvarot [[Rotherham United F.C.|Rotherham United]] 2018.—2019. gada [[FA kauss|FA kausa]] trešajā kārtā ar 7:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46713168|title=Foden loan from Man City 'impossible'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Trīs dienas vēlāk Fodens atkal bija rezultatīvs, palīdzot "City" ar 9:0 sagraut [[Burton Albion F.C.|Burton Albion]] Anglijas līgas kausa pusfināla pirmajā spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46732982|title=Man City hit nine in Burton thrashing|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2019. gada 12. martā Fodens guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus atbildes spēlē pret [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke]], kurā "City" uzvarēja ar 7:0 (summā 10:2).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47524808|title=Man City thrash Schalke in last 16|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem viņš, 18 gadu un 288 dienu vecumā kļuva par "City" visu laiku jaunāko vārtu guvēju Čempionu līgā un par jaunāko angļu vārtu guvēju, kurš guvis vārtus sacensību izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/foden-becomes-citys-youngest-champions-league-scorer-as-records-tumble-in-schalke-rout/1vlqv9ly2rmat1o8o2ui3qqu3p|title=Manchester City news: Phil Foden becomes youngster Champions League scorer as records tumble in Schalke rout {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-08|date=2019-03-13|language=en}}</ref> Nākamā mēneša sākumā viņš klubā pirmo reizi startēja līgā, uzvarot [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] ar 2:0, to izdarot, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju kopš [[Denjels Staridžs|Daniela Staridža]] 2008. gadā.<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47809378|title='Foden will be important for next decade'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Pēc mača "City" treneris [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] medijiem sacīja, ka sagaida, ka Fodens būs nozīmīgs [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] spēlētājs "nākamajā desmitgadē".<ref name="bbc.com"/> Fodens guva savus pirmos vārtus Premjerlīgā 2019. gada 20. aprīlī, uzvarot 1:0 [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]. Tādējādi, viņš kļuva par trešo jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus kluba labā Premjerlīgā, pēc [[Maika Ričardss|Maika Ričardsa]] un Staridža.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47917515|title=Man City go top with win over Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> "Manchester City" noslēdza sezonu, iegūstot visas vietējās trofejas, Fodenam ieņemot arvien nozīmīgāku lomu komandā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48321358|title=How big a feat is Man City's treble?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> ==== 2019—20 ==== Fodens 2019.—2020. gada sezonu sāka ar savu septīto titulu, 2019. gada 4. augustā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] uzvarot [[FA Community Shield]] pret [[Liverpool FC|Liverpool]]. Viņš guva vārtus [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu sērijā, kas izšķīra uzvarētājus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49141690|title=Man City beat Liverpool on penalties|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Sešas dienas vēlāk viņš aizvadīja pirmo spēli [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada Premjerlīgā]], Mančestras "City" pārspējot [[West Ham United FC|West Ham United]] ar 5:0 [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadionā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/stats?co=1&se=274|title=Phil Foden Statistics {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-08|date=2021-04-18|archive-date=2021-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418094301/https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/stats?co=1&se=274}}</ref> 2019. gada 1. oktobrī Fodens guva savus pirmos vārtus [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas sezonā]], ar 2:0 mājās izcīnot uzvaru pret [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] grupu turnīra 2. spēļu kārtā. Fodens radīja otras lielākās izredzes gūt vārtus (6) UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, atpaliekot tikai no [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] (7).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/foden-messi-man-city-news-17854212|title=The Lionel Messi stat that shows Foden's importance to Man City|last=Bray|first=Joe|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-08|date=2020-03-04|language=en}}</ref> 2019. gada 15. decembrī Fodens pirmo reizi sāka spēli Premjerlīgas sezonā, [[Emirates Stadium]] iedodot rezultatīvu piespēli [[Kevins de Breine|Kevinam De Bruinem]] pret [[Arsenal FC|Arsenal]], "Pilsētniekiem" izcīnot uzvaru ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/46765|title=Arsenal v Man City, 2019/20 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2020. gada 1. martā Fodens startēja [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] finālā un ieguva savu 6. galveno trofeju un 8. trofeju karjerā, "City" ar 2:1 uzvarot [[Aston Villa FC|Aston Villa]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51601970|title=Man City win third Carabao Cup in a row|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Viņš arī tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, tādējādi kļūstot par jaunāko [[Alana Hārdakera trofeja]]s saņēmēju.{{Nepieciešama atsauce}} 2020. gada 17. jūnijā Premjerlīga atgriezās pēc tam, kad [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ sezona uz neilgu laiku tika pārtraukta. Fodens bija rezultatīvs, kad "City" savā laukumā ar 3:0 pārspēja "Arsenal".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51601979|title=Luiz sent off as Man City beat Arsenal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Nākamajā mačā Fodens pirmoreiz Premjerlīgā guva divus vārtus un pirmo reizi guva vārtus līgas spēlēs pēc kārtas, Mančestras "City" savā laukumā ar 5:0 uzvarot [[Burnley FC|Burnley]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51779561|title=Man City thrash Burnley to make Reds wait|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> 2019.—2020. gada Premjerlīgas sezona noslēdzās 26. jūlijā, kad Fodens sāka spēli starta sastāvā, ar 5:0 uzvarot [[Norwich City F.C.|Norwich City]], Mančestras "City" sezonu noslēdzot otrajā vietā. Tomēr, šis notikums iezīmējās ar Fodena elka [[Davids Silva|Davida Silvas]] aiziešanu pēc 10 klubā pavadītiem gadiem. 2017. gadā Fodens paziņoja: "Treniņi ir ātrāki, un ir bijis lieliski spēlēt ar Silvu, viņš patiešām ir mans elks. Es cenšos skatīties, ko viņš dara, mācos no viņa un cenšos darīt tās pašas lietas."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/phil-foden-man-utd-v-man-city|title="City starlet Foden: Silva's my idol"}}</ref> Fodenam tika ieteikts pārņemt Silvas vietu, Pepam Gvardiolam sakot, ka "Manchester City" "uzticas" Filam Fodenam, lai viņu aizstātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2870955-pep-guardiola-manchester-city-trust-phil-foden-to-replace-david-silva|title=Pep Guardiola: Manchester City 'Trust' Phil Foden to Replace David Silva|last=Jones|first=Matt|website=Bleacher Report|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Fodens piedalījās UEFA Čempionu līgas izslēgšanas spēlē 2020. gada 7. augustā pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], palīdzot savai komandai uzvarēt ar 2:1 (4:2 kopsummā) un iekļūt ceturtdaļfinālā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53683510|title=Man City beat Real in Champions League|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> kur "City" izstājās no sacensībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53759805|title=Lyon stun Man City in Champions League|work=BBC Sport|access-date=2023-11-08|language=en}}</ref> Viņš sezonu noslēdza ar 38 aizvadītām spēlēm, reģistrējot 8 vārtus un 9 rezultatīvas piespēles visos turnīros.<ref name=":1" /> ==== 2020—21 ==== Fodens atvēra savu vārtu "kontu" 2020.—21. gada sezonā pret [[Vulverhemptonas "Wanderers"]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonas 1. spēļu kārtā, 2020. gada 21. septembrī izbraukumā, izcīnot uzvaru ar 3:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/58915|title=Wolves v Man City, 2020/21 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 2020. gada 24. oktobrī viņš guva savus otros vārtus līgā pret [[West Ham United FC|West Ham]], spēlējot neizšķirti 1:1 [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadionā]] 2020. gada 24. oktobrī. Viņš panāca izlīdzinājumu tikai sešas minūtes pēc tam, kad puslaikā nomainīja [[Serhio Agvero]], pēc komandas biedra [[Žuau Kanselu]] piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/58954|title=West Ham v Man City, 2020/21 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens 2020. gada 25. novembrī guva savus pirmos [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] vārtus sezonā, Grieķijā pret [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029427--olympiacos-vs-man-city/|title=Olympiacos-Man City: UEFA Champions League 2020/21 Group stage|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Šī uzvara Čempionu līgā nodrošināja "City" iekļūšanu astotdaļfinālā 8. sezonu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/olympiakos-v-manchester-city-match-report-ucl-25-november-63741922|title=Foden goal sends City through to UCL Round of 16|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-01-27|archive-date=2021-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127135125/https://www.mancity.com/news/mens/olympiakos-v-manchester-city-match-report-ucl-25-november-63741922}}</ref> 2021. gada 7. februārī Fodens guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Ilkajs Gindogans|Ilkaja Gindogana]] vārtu guvumā, izbraukumā ar 4:1 uzvarot [[Liverpool FC|Liverpool]], kas bija viņa komandas pirmā uzvara [[Enfīldas stadions|Anfield]] laukumā kopš 2003. gada.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55875683|title=Man City put four past Reds at Anfield|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens vēlreiz guva vārtus [[Mērzisaida|Mērzisaidā]], 17. februārī Mančestras "City" izbraukumā ar 3:1 uzvarot [[Everton FC|Everton]], palielinot pārsvaru tabulas augšgalā un izcīnot 17 uzvaras pēc kārtas visos turnīros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55391049|title=Man City beat Everton to open up 10-point lead|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens bija rezultatīvs abās "City" Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēlēs pret [[Dortmundes "Borussia"]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56641944|title=Foden scores late as City beat Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56736853|title=Mahrez and Foden send Man City into last four|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> nodrošinot savu iekļūšanu sacensību pusfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/apr/14/manchester-city-champions-league-pep-guardiola|title=Guardiola delights in Manchester City ‘building history’ in Champions League|work=The Guardian|access-date=2023-11-09|date=2021-04-14|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2021. gada 21. aprīlī Fodens saņēma labākā spēlētāja balvu un guva vārtus pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], [[Villa Park]] laukumā, nodrošinot "City" uzvaru ar 2:1, palielinot savu pārsvaru tabulas augšgalā līdz 11 punktiem. Šie bija Fodena 14. vārti visos turnīros 2020.—2021. gada sezonā un 7. vārti Premjerlīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56741406|title=ESL a 'closed chapter' says Guardiola after win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Tikai četras dienas vēlāk Fodens izcīnīja savu 9. trofeju ar Mančestras "City", 2021. gada [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas kausa]] finālā ar 1:0 pārspējot [[Tottenham Hotspur F.C.|Totenhemas "Hotspur"]], Fodenam nospēlējot visas 90 minūtes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56790307|title=Man City beat Spurs to lift Carabao Cup|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens atkal iegāja vēsturē ar "City", jo viņi pirmo reizi sasniedza [[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]] pēc tam, kad ar 4:1 divu spēļu summā uzvarēja [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]], Fodenam sniedzot rezultatīvu piespēli [[Rijāds Mehrezs|Rijādam Mehrezam]] atbildes spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56973031|title=Man City reach first Champions League final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 12. maijā Fodens nodrošināja savu trešo Premjerlīgas titulu četru gadu laikā, pēc tam, kad [[Manchester United FC|Manchester United]] ar 2:1 zaudēja [[Leicester City FC|Leicester City]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11679/12287450/man-city-crowned-2020-21-premier-league-champions|title=Man City crowned 2020-21 Premier League champions|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens tika nosaukts starta vienpadsmitniekā "City" pirmajā UEFA Čempionu līgas finālā kluba vēsturē. "City" zaudēja maču ar 1:0 pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]], kas ir Fodena pirmais zaudējums finālā viņa pieaugušo karjerā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57296702|title=We're the best team in the world - Mount|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts "UEFA Čempionu līgas sezonas komandā" un ieguva "Premjerlīgas sezonas labākā jaunā spēlētāja" balvu, vienlaikus tiekot nominētam gan "Anglijas futbola gada spēlētāja", gan "Anglijas futbola gada jaunākā spēlētāja" kategorijās, iegūstot pēdējo balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-02|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602200013/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thepfa.com/news/2021/6/2/pfa-awards-mens-nominees|title=PFA Awards Men’s Nominees|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-02|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215926/https://www.thepfa.com/news/2021/6/2/pfa-awards-mens-nominees}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/phil-foden-named-premier-league-young-player-of-the-year-63758492|title=Phil Foden named Premier League Young Player of the Year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-05|archive-date=2021-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210605170457/https://www.mancity.com/news/mens/phil-foden-named-premier-league-young-player-of-the-year-63758492}}</ref> ==== 2021—22 ==== Fodens savainojuma dēļ pirms [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|Euro 2020 fināla]], izlaida [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] kampaņas sākumu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/11/phil-foden-faces-up-to-another-month-out-in-blow-to-manchester-city|title=Phil Foden faces up to another month out in blow to Manchester City|work=The Guardian|access-date=2023-11-09|date=2021-08-11|last=Media|first=P. A.|issn=0261-3077|language=en}}</ref> nespēlējot pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham]], [[Norwich City F.C.|Norwich City]] un [[Arsenal FC|Arsenal]], bet palika uz rezervistu soliņa pret [[Leicester City FC|Leicester City]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vavel.com/en/football/2021/09/15/manchester-city/1085979-manchester-city-vs-rb-leipzig-live-stream-tv-updates-and-how-to-watch-champions-league-202122.html|title=Manchester City vs RB Leipzig: Live Stream TV Updates and How to Watch Champions League 2021/22 {{!}} 22/11/2022|last=VAVEL.com|website=VAVEL|access-date=2023-11-09|date=2022-11-22|language=en}}</ref> Viņš uzsāka spēli, guva vārtus, atdeva divas rezultatīvas piespēles un kļuva par spēles labāko spēlētāju Anglijas līgas kausa izcīņā, ar 6:1 uzvarot [[Wycombe Wanderers F.C.|Wycombe Wanderers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bucksfreepress.co.uk/sport/19595926.match-report-manchester-city-6-1-wycombe-wanderers/|title=Wycombe Wanderers crash out of the Carabao Cup following Man City thrashing|website=Bucks Free Press|access-date=2023-11-09|date=2021-09-21|language=en}}</ref> Fodens guva savus pirmos vārtus [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonā 3. oktobrī, izbraukumā spēlējot neizšķirti 2:2 pret [[Liverpool FC|Liverpool]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58667917|title=Salah nets stunner in draw with Man City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš kļuva par mača labāko spēlētāju [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupu turnīra spēlē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11945/12438406/club-brugge-1-5-manchester-city-cole-palmer-grabs-first-champions-league-goal-in-big-win|title=Club Brugge 1-5 Manchester City: Cole Palmer grabs first Champions League goal in big win|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> pret [[Club Brugge KV]] —viņš guva vārtus pāra atbildes spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/manchester-city-v-club-brugge-match-report-63771563|title=Classy City complete Champions League double over Club Brugge|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-04-19|archive-date=2022-04-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220419193138/https://www.mancity.com/news/mens/manchester-city-v-club-brugge-match-report-63771563}}</ref> Fodens guva divus vārtus Premjerlīgas spēlē pret [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] izbraukumā, uzvarot ar 4:1, vienlaikus sniedzot arī rezultatīvu piespēli [[Rijāds Mehrezs|Rijāda Mahreza]] vārtu guvumā, kā rezultātā viņš kļuva par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12442285/brighton-1-4-manchester-city-phil-foden-at-the-double-as-city-turn-on-the-style|title=Brighton 1-4 Manchester City: Phil Foden at the double as City turn on the style|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš arī guva uzvaras vārtus un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju pret [[Brentford FC|Brentford]] izbraukumā, uzvarot ar 1:0,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12505868/brentford-0-1-man-city-phil-foden-on-target-as-pep-guardiolas-side-march-into-eight-point-lead-at-summit|title=Brentford 0-1 Man City: Phil Foden on target as Pep Guardiola's side march into eight-point lead at summit|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> taču izlaida nākamo spēli pret [[Arsenal FC|Arsenal]] veselības problēmu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/manchestercity/news/revealed-why-phil-foden-and-oleksandr-zinchenko-are-missing-from-the-man-city-squad-to-face-arsenal|title=Revealed: Why Phil Foden and Oleksandr Zinchenko are Missing From the Man City Squad to Face Arsenal - Sports Illustrated Manchester City News, Analysis and More|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-08-15|archive-date=2022-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815230104/https://www.si.com/soccer/manchestercity/news/revealed-why-phil-foden-and-oleksandr-zinchenko-are-missing-from-the-man-city-squad-to-face-arsenal}}</ref> Fodens divās spēlēs guva divus vārtus, izbraukumā uzvarot "Norwich City" un [[Sporting CP]] — attiecīgi, 12. un 15. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/content/match-report-manchester-city-h|title=Norwich City beaten as Raheem Sterling hits a hat-trick for Manchester City at Carrow Road|website=Norwich City|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/champions-league/2021-2022/sporting-cp-v-man-city-follow-live_sto8791539/story.shtml|title=Sporting CP 0-5 Manchester City: Bernardo Silva scores twice as ruthless visitors deliver Lisbon thrashing - Eurosport|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-02-16|archive-date=2022-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220216063459/https://www.eurosport.co.uk/football/champions-league/2021-2022/sporting-cp-v-man-city-follow-live_sto8791539/story.shtml}}</ref> Viņš vēlreiz guva uzvaras vārtus 26. februārī pret [[Everton FC|Everton]] un tika atzīts par mača labāko spēlētāju, uzvarot ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12552254/everton-0-1-man-city-phil-fodens-late-breakthrough-goal-wins-it-as-hosts-are-left-to-bemoan-penalty-decision|title=Everton 0-1 Man City: Phil Foden's late breakthrough goal wins it as hosts are left to bemoan penalty decision|website=Sky Sports|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens guva vārtus arī pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], uzvarot mājās ar 4:3, Čempionu līgas pusfinālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/04/26/europe/uefa-champions-league/manchester-city-football-club/real-madrid-club-de-futbol/3768535/|title=Manchester City vs. Real Madrid - 26 April 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-11-09}}</ref> lai gan Madrides "Real" uzvarēja atbildes spēlē [[Santjago Bernabeu stadions|Bernabéu]] ar 3:1, izslēdzot Mančestras "City" no sacensībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-1511132895f4-1744cbc9329e-1000--real-madrid-3-1-manchester-city-agg-6-5-rodrygo-and-benzema-/|title=Real Madrid 3-1 Manchester City (agg 6-5): Rodrygo and Benzema pull off remarkable comeback {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-09|date=2022-05-04|language=en}}</ref> Viņš arī bija iesaistīts "City" neticamajā atspēlēšanās mačā pret "Aston Villa",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-gundogan-villa-champions-24030911|title=Gundogan explains what sparked Man City's comeback vs Aston Villa|last=Bray|first=Joe|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-09|date=2022-05-22|language=en}}</ref> pēdējā dienā, izcīnot Premjerlīgas titulu pār "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61453540|title=Man City win title after thrilling fightback|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Fodens gadu pabeidza ar 14 vārtiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/players/player.sd?player_id=99916&season_id=154|title=Phil Foden {{!}} Football Stats {{!}} Manchester City {{!}} Season 2021/2022 {{!}} Soccer Base|website=www.soccerbase.com|access-date=2023-11-09}}</ref> tostarp deviņiem Premjerlīgā. Viņš arī ieguva "Anglijas futbola gada jaunā spēlētāja" balvu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thepfa.com/news/2022/6/9/pfa-awards-ypoty-foden|title=Phil Foden named PFA Young Player of the Year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-06-10|archive-date=2022-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220610020940/https://www.thepfa.com/news/2022/6/9/pfa-awards-ypoty-foden}}</ref> kā arī "Premjerlīgas sezonas jaunākā spēlētāja" balvu otro gadu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/foden-premier-league-young-player-of-the-season-63788714|title=Foden wins Premier League Young Player of the Season|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-06-24|archive-date=2022-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220624042325/https://www.mancity.com/news/mens/foden-premier-league-young-player-of-the-season-63788714}}</ref> Turklāt, Fodens tika nominēts "Anglijas futbola gada spēlētāja" un 2022. gada [[Zelta bumba]]s balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.allfootballapp.com/news/EPL/Fans-staggered-by-Phil-Foden-nomination-for-PFA-Player-of-the-Year-over-Mo-Salah/2622226|title=Fans staggered by Phil Foden nomination for PFA Player of the Year over Mo Salah{{!}} All Football|website=AllfootballOfficial|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/seven-city-players-nominated-ballon-d-or-yashin-trophy-63795902|title=Six City stars up for 2022 Ballon d'Or|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2022-08-13|archive-date=2022-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220813013550/https://www.mancity.com/news/mens/seven-city-players-nominated-ballon-d-or-yashin-trophy-63795902}}</ref> ==== 2022—23 ==== 2022. gada 2. oktobrī Fodens guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' karjerā, mājās uzvarot [[Manchester United FC|Manchester United]] ar 6:3.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63024245|title=Haaland & Foden hat-tricks as Man City thump Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 2022. gada 14. oktobrī Fodens ar "Manchester City" parakstīja trīs gadu pagarinājumu savam pašreizējam līgumam, līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37632897/man-city-phil-foden-signs-new-long-term-contract|title=Man City's Foden signs new long-term contract|website=ESPN.com|access-date=2023-11-09|date=2022-10-14|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == === Jauniešu === 2017. gada maijā Fodens guva vārtus 2017. gada UEFA Eiropas U-17 čempionāta finālā, kurā Anglijas U-17 izlase piedzīvoja zaudējumu [[11 metru soda sitiens|11 metru]] pēcspēles soda sitienu sērijā pret Spānijas vienaudžiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/may/19/spain-v-england-u17-report-190517|title=Spain 2-2 England U17 (4-1 on penalties)|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Tā paša gada oktobrī Fodens ieguva plašu preses uzmanību pēc tam, kad 2017. gada FIFA U-17 Pasaules kausa izcīņas finālā divreiz guva vārtus, arī pret Spāniju, kad Anglija uzvarēja šajās sacensībās. Viņš tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref name="independent.co.uk">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/england-win-under17-world-cup-vs-spain-phil-foden-rhian-brewster-gibbswhite-a8025086.html|title=England thrash Spain to win U17 World Cup|website=The Independent|access-date=2023-11-09|date=2017-10-28|language=en}}</ref> 2017. gadā viņš ieguva FIFA U-17 Pasaules kausa Zelta bumbu, kad arī ieguva plašu preses uzmanību un ievērojamu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.<ref name="independent.co.uk"/><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/phil-foden-who-is-englands-17-year-old-world-cup-hero/phu48rixtx151egq8b3nfgmsg|title=Phil Foden: Who is England's 17-year-old World Cup hero? {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-09|date=2017-10-28|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/av/football/41789998|title=Foden scores England's fifth to seal U17 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 2019. gada 27. maijā Fodens tika iekļauts Anglijas 23 spēlētāju izlasē [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātam]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/may/26/england-u21s-squad-named-for-euros-270519|title=England U21s squad named by Aidy Boothroyd for this summer's Euro Finals in Italy|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> un guva iespaidīgus vārtus — savus pirmos U-21 izlases rindās — [[Čezēna|Čezēnā]], ar 2:1 zaudējot [[Francijas U-21 futbola izlase|Francijai]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48669141|title=England U21s lose Euros opener|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> === Pieaugušo === ==== Debija UEFA Euro 2020 ==== 2020. gada 25. augustā [[Gerets Sautgeits]] pirmo reizi iekļāva Fodenu [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] pieaugušo izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53892235|title=Maguire withdrawn from England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> Viņš debitēja izlasē pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]] 2020. gada 5. septembrī, izbraukumā ar 1:0 uzvarot [[UEFA Nāciju līga]]s turnīrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2020/sep/05/iceland-v-england-nations-league-live|title=Iceland 0-1 England: Nations League — as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-11-09|date=2020-09-05|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 7. septembrī Fodens kopā ar Anglijas komandas biedru [[Meisons Grīnvuds|Meisonu Grīnvudu]] tika atbrīvoti no Anglijas izlases, jo tika pārkāpti komandas [[COVID-19]] izolācijas protokoli, ievedot vismaz vienu viesi savas komandas viesnīcā Islandē.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/phil-foden-mason-greenwood-girls-iceland-hotel-photo-england-nations-league-b404882.html|title=England stars sent home after breaching quarantine rules in Iceland|website=The Independent|access-date=2023-11-09|date=2020-09-07|language=en}}</ref> Mančestras "City" nosodīja Fodena rīcību.<ref name="ReferenceA"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/club/man-city-club-statement-7-september-63735079|title=Club Statement|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2020-09-08|archive-date=2020-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20200908092127/https://www.mancity.com/news/club/man-city-club-statement-7-september-63735079}}</ref> Fodens guva savus pirmos un otros vārtus Anglijas izlasē [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret Islandi, [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], 2020. gada 18. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-foden-england-goals-19305880|title=Man City star Phil Foden reacts to scoring first goals for England|last=Murphy|first=Daniel|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-09|date=2020-11-18|language=en}}</ref> 2021. gada 1. jūnijā Fodens tika iekļauts 26 cilvēku izlasē no jauna pārceltajam [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīram. Viņš pievienojās komandai vēlāk, jo viņš piedalījās tā gada UEFA Čempionu līgas finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/england-squad-euro-2020-euros-team-list-line-up-full-players-numbers-1029257|title=England Euro 2020 squad in full - no space for Lingard or Watkins but White called up|last=Team|first=i|website=inews.co.uk|access-date=2023-11-09|date=2021-07-11|language=en}}</ref> 8. jūnijā Fodens atklāja, ka ir nokrāsojis blondus matus, salīdzinot ar bijušo Anglijas pussargu [[Pols Gaskoins|Polu Gaskoinu]], kuram arī bija līdzīga frizūra [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 96]]. Fodens tajā pašā dienā preses konferencē sacīja: "Visa tauta zina, ko viņš nozīmē valstij un tam, ko viņš darīja, tāpēc nebūs pārāk slikti, ja mēģināšu laukumā ienest mazliet no "Gacas" (''Gazza'')."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/2021-06-08/phil-foden-dyes-his-hair-ahead-of-euros-to-bring-a-bit-of-gazza-on-the-pitch|title=Phil Foden dyes his hair ahead of Euros to 'bring a bit of Gazza on the pitch' {{!}} ITV News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-06-09|archive-date=2021-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210609063040/https://www.itv.com/news/2021-06-08/phil-foden-dyes-his-hair-ahead-of-euros-to-bring-a-bit-of-gazza-on-the-pitch}}</ref> ==== 2022. gada FIFA Pasaules kauss ==== 2022. gada 10. novembrī Fodens tika iekļauts 26 cilvēku sastāvā [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kampaņai Katarā. Viņš pirmo reizi šajās sacensībās piedalījās nākot uz maiņu 71. minūtē, uzvarot [[Irānas futbola izlase|Irānu]] ar 6:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63603382|title=Saka scores twice as England thrash Iran in opener|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> 29. novembrī viņš guva Anglijas izlases otros vārtus 51. minūtē, uzvarot [[Velsas futbola izlase|Velsu]] ar 3:0. Tie bija arī viņa pirmie vārti lielā starptautiskā turnīrā savas valsts labā. Nākamajā spēlē pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] Fodens asistēja [[Harijs Keins|Harija Keina]] vārtu guvumā pirmā puslaika kompensācijas laika trešajā minūtē. Pēc tam viņš 57. minūtē asistēja [[Bukajo Saka]]s vārtu guvumā otrajā puslaikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2022/Dec/04/phil-foden-england-senegal-reaction-20221204|title=Phil Foden hails his best England showing|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> == Spēles stils == Fodena "darba" kāja ir kreisā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/24/england-under-17-players-brazil-world-cup-semi-final-chelsea-manchester-city|title=Meet the England players who have reached the under-17 World Cup final|work=The Guardian|access-date=2023-11-09|date=2017-10-25|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}</ref> un viņš var spēlēt kā malējais aizsargs vai malējais uzbrucējs labajā pusē, lai gan Peps Gvardiola viņu raksturojis "vairāk kā pussargu".<ref name=":2" /> 2017. gadā Gvardiola viņu raksturoja kā "īpašu spēlētāju", sakot: "Ir bīstami teikt labas lietas par jaunajiem spēlētājiem, jo ​​viņi joprojām ir jauni, un viņiem ir jāaug un jāmācās daudzas jo daudzas lietas... Bet mums ir liela pārliecība, lai viņam palīdzētu, jo mēs uzskatām, ka viņš ir puisis, kuram ir potenciāls, pat ja viņš nav spēcīgs, viņš nav garš."<ref name=":2" /> Spēlējot Mančestras "City", komandas treneris Peps Gvardiola viņu laiku pa laikam izmantoja arī [[Uzbrucējs (futbols)#Centra uzbrucējs|centrālā uzbrucēja]] lomā kā [[Uzbrucējs (futbols)#Viltus devītnieks|viltus devītnieku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/phil-foden-pep-guardiola-derby-23309745|title=Phil Foden solves Pep Guardiola's false nine conundrum with derby performance|last=Siddall|first=Harry|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-09|date=2022-03-07|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Fodenam ir divi bērni ar savu ilggadējo draudzeni; 2019. gadā dzimis dēls un 2021. gadā dzimusi meita.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/phil-foden-england-football-world-cup-2022-fmb7ddtt9|title=Phil Foden: England’s rising star who loves football, fishing and fatherhood|access-date=2023-11-09|date=2023-11-09|last=Parker|first=Charlie|issn=0140-0460|language=en}}</ref> Viņš valkā 47. numura kreklu, un uz viņa kakla ir atbilstošs tetovējums par godu savam mirušajam vectēvam Ronijam, kurš nomira 47 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/why-does-phil-foden-wear-47-shirt|title=Why does Phil Foden wear the 47 shirt?|website=90min.com|access-date=2023-11-09|date=2023-07-12|language=en}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2023. gada 4. novembrī}} {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |[[FA Cup|FA kauss]] ! colspan="2" |[[EFL Cup|EFL kauss]] ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="7" |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |2017—18 |[[Premier League]] |5 |0 |0 |0 |2 |0 |3{{efn|Spēles [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |10 |0 |- |2018—19 |Premier League |13 |1 |3 |3 |5 |2 |4{{efn|name=UCL}} |1 |1{{efn|Spēle [[FA Community Shield]]|name=FACS}} |0 |26 |7 |- |2019—20 |Premier League |23 |5 |4 |1 |5 |0 |5{{efn|name=UCL}} |2 |1{{efn|name=FACS}} |0 |38 |8 |- |2020—21 |Premier League |28 |9 |5 |2 |4 |2 |13{{efn|name=UCL}} |3 | colspan="2" |— |50 |16 |- |2021—22 |Premier League |28 |9 |4 |1 |2 |1 |11{{efn|name=UCL}} |3 |0 |0 |45 |14 |- |2022—23 |Premier League |32 |11 |5 |3 |2 |0 |8{{efn|name=UCL}} |1 |1{{efn|name=FACS}} |0 |48 |15 |- |2023—24 |Premier League |11 |3 |0 |0 |1 |0 |2{{efn|name=UCL}} |1 |2{{efn|Viena spēle "FA Community Shield", viena spēle [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]]}} |0 |16 |4 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !140 !38 !21 !10 !21 !5 !46 !11 !5 !0 !233 !64 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2023. gada 17. oktobrī}}<ref name="wfnat">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/phil-foden/4/ |title=Phil Foden: Internationals |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |access-date=17 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230625202828/https://www.worldfootball.net/player_summary/phil-foden/4/ |archive-date=25 June 2023 |dead-url=no}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |{{Fb|Anglija}} |2020 |3 |2 |- |2021 |10 |0 |- |2022 |9 |1 |- |2023 |7 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !29 !4 |} {| class="wikitable sortable" |+Vārti izlasē ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- | style="text-align: center;" |1 | rowspan="2" |2020. gada 18. novembris | rowspan="2" |[[Wembley Stadium|Vemblija stadions]], Londona, Anglija | rowspan="2" |{{fb|Iceland}} | style="text-align: center;" |'''3'''—0 | rowspan="2" style="text-align: center;" |4—0 | rowspan="2" |[[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]] | rowspan="2" style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2020/11/18/europe/uefa-nations-league/england/iceland/3243350/|title=England vs. Iceland 4—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=18 November 2020|archive-date=28 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200828000215/https://uk.soccerway.com/matches/2020/11/18/europe/uefa-nations-league/england/iceland/3243350/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |2 | style="text-align: center;" |'''4'''—0 |- | style="text-align: center;" |3 |2022. gada 29. novembris |[[Ahmad bin Ali Stadium]], Raijāna, Katara |{{fb|WAL}} | style="text-align: center;" |'''2'''—0 | style="text-align: center;" |3—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/29/world/world-cup/wales/england/3749511/|title=Wales vs. England 0—3: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=29 November 2022|archive-date=29 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221129230140/https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/29/world/world-cup/wales/england/3749511/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |4 |2023. gada 12. septembris |[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija |{{fb|Scotland}} | style="text-align: center;" |'''1'''—0 | style="text-align: center;" |3—1 |[[Draudzības spēle]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/09/12/world/friendlies/scotland/england/3981905/|title=Scotland vs. England 1—3: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=24 September 2023}}</ref> |} == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56790307|title=Carabao Cup final: Manchester City 1-0 Tottenham Hotspur - Aymeric Laporte heads winner|date=2021. gada 23. apr.|via=www.bbc.com}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2018, 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref>; finālists: 2020—21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029498--man-city-vs-chelsea/|title=History: Man City 0-1 Chelsea: UEFA Champions League 2020/21 Final|website=UEFA.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Anglijas U17''' * [[FIFA U-17 Pasaules kauss]]: 2017 * UEFA Eiropas U-17 čempionāta finālists: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/may/19/spain-v-england-u17-report-190517|title=Report: Spain 2-2 England U17 (4-1 on penalties)|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2017-06-28|archive-date=2017-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20170628045458/http://www.thefa.com/news/2017/may/19/spain-v-england-u17-report-190517}}</ref> '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198762|title=England lose shootout in Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> '''Individuālie''' * Eiropas U-17 čempionāta Turnīra komanda: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/under17/season=2017/technical-report/uefa-technical-team/index.html|title=Under-17 - Technical report - The UEFA technical team — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2017-09-16|archive-date=2017-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916010923/http://www.uefa.com/under17/season=2017/technical-report/uefa-technical-team/index.html}}</ref> * FIFA U-17 Pasaules kausa Zelta bumba: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/u17worldcup/awards/index.html|title=FIFA U-17 World Cup India 2017 - Awards - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2017-11-19|archive-date=2018-04-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180430114304/http://www.fifa.com/u17worldcup/awards/index.html}}</ref> * [[Alana Hārdakera trofeja]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Carabao_Cup/status/1234184212577738754|title=https://twitter.com/Carabao_Cup/status/1234184212577738754|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> * UEFA Čempionu līgas Sezonas komanda: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--champions-league-all-star-squad/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2021-05-31|archive-date=2021-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20210531182653/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12688c451cdd-b6efcb4ce948-1000--champions-league-all-star-squad/}}</ref> * [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] Sezonas jaunais labākais spēlētājs: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/overview|title=Phil Foden Profile, News & Stats {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-09|date=2018-05-14|archive-date=2018-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180514160847/https://www.premierleague.com/players/14805/Phil-Foden/overview}}</ref> * Anglijas futbola gada jaunais labākais spēlētājs: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57376601|title=De Bruyne wins second PFA men's award|work=BBC Sport|access-date=2023-11-09|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Fodens, Fils}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 82kvmk5vtqek88xv41z67gcrgagc36k 0 378790 4469005 3962353 2026-05-16T17:36:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469005 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Heincs Erhards | image = | imagesize = 150px | caption = Vācijas 2009. gada pastmarka | birthname = ''Heinz Erhardt'' | birthdate = {{dat|1909|02|20|}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] <br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{dat|1979|06|05|}} | deathplace = [[Hamburga]], {{DEU}} | nationality = [[Vācbaltietis]] | field = aktiermāksla, mūzika, dzeja | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Heincs Erhards''' ({{val-de|Heinz Erhardt}}, 1909–1979) bija [[Vācbaltieši|vācbaltu]] filmu aktieris, [[kabarē|kabaretists]], mūziķis un dzejnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1909. gada 20. februārī Rīgā mūziķa Gustava Erharda (1883—1945) ģimenē, viņa vectēvs bija cēlies no [[Iršu pagasts|Iršu pagasta]] vācu kolonijas (''Kolonie Hirschenhof'') zemniekiem.<ref>[https://forum.ahnenforschung.net/archive/index.php/t-111711.html ahnenforschung.net] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231201052628/https://forum.ahnenforschung.net/archive/index.php/t-111711.html |date={{dat|2023|12|01||bez}} }} (vāciski)</ref> Neilgi pēc viņa piedzimšanas vecāki izšķīrās, mazo Heincu audzināja viņa mātes tēvs Pāvuls Neldners (1852—1929). Viņam Ķēniņu ielā 5 piederēja grāmatu un muzikāliju veikals ''Mellin&Neldner'', kas apgādāja nošu izdevumus, pārsvarā latviešu komponistu vokālo mūziku.<ref>[http://lgdb.lnb.lv/index/person/38/ LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas datubāze]</ref> Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš kopā ar māti 1915. gadā pārcēlās uz [[Petrograda|Petrogradu]], bet pēc karadarbības beigām atgriezās pie vectēva. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā Heincs kopā ar tēvu un viņa jauno sievu devās uz Vāciju, mācījās Barzinghauzenas (''Barsinghausen'') internātskolā un [[Hannovere]]s ģimnāzijā (1919—1924). 1924. gadā atgriezās Latvijā un turpināja mācības [[Valsts vācu klasiskā ģimnāzija|Valsts vācu klasiskajā ģimnāzijā]] (1924—1926), piedaloties amatieru teātra grupā. 1926. gadā vectēvs viņu aizsūtīja studēt klavierspēli un komponēšanu [[Leipciga]]s konservatorijā, 1928. gadā viņš atgriezās Rīgā un sāka strādāt vectēva veikalā. Pēc vectēva nāves viņa veikalu mantoja Heinca Erharda māte un patēvs, bet viņš turpināja strādāt par pārdevēju, reizēm [[kabarē]] kafejnīcās uzstājoties ar muzikāliem izklaides priekšnesumiem. 1935. gadā viņš Rīgā apprecējās ar itāļu diplomāta meitu Džildu Zanetti (1913–1987) un viņiem piedzima meita Grita. 1938. gadā viņš kopā ar ģimeni devās uz Vāciju, kur darbojās [[Berlīne]]s kabarē ''Kabarett der Komiker''. Otrā pasaules kara laikā Erhards dienēja Vācijas kara flotes orķestrī kā pianists. Pēc kara beigām 1948. gadā viņš sāka strādāt par diktoru [[Hamburga]]s NWDR radiostacijā un pēc 1957. gada kļuva plaši pazīstams kā komisku dzejoļu autors un filmu aktieris. 1970. gadā viņš filmējās savā pēdējā filmā ''Was ist denn bloß mit Willi los?'', 1971. gadā pārdzīvoja [[Insults|smadzeņu trieku]], pēc kuras zaudēja spēju runāt un rakstīt. 1979. gada 21. februārī Vācijas TV kanālā ZDF notika viņa 1930. gados uzrakstītās komiskās operas ''Noch ’ne Oper'' pirmizrāde. Miris Hamburgā 1979. gada 5. jūnijā. == Darbi == * ''Das Neueste von Heinz Erhardt'' (1976) * ''Das Grosse Heinz Erhardt Buch'' (1984) * ''Alles Liebe!'' (2004) * ''Heinz Erhardt - Die Gedichte'' == Citāti == {{Citāts|"Vislielākā kļūda, ko daži runas vīri pieļauj, ir tā, ka dažreiz viņi nemaz nepasaka par ko viņi runā." "Neticiet visam, ko jūs domājat."}} == Filmas == * ''Der müde Theodor'' (1957) * ''Witwer mit fünf Töchtern'' (1957) * ''Immer die Radfahrer'' (1958) * ''Natürlich die Autofahrer'' (1959) * ''Was ist denn bloß mit Willi los?'' (1970) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.heinz-erhardt.de/html/biographie.html Heinz Erhardt Erbengemeinschaft lapa] * [https://www.youtube.com/watch?v=wCqLqPdkzEI kāzu runa] youtube.com {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erhards, Heincs}} [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 0i0wzn7whqcatg237lsc2yqx8iebq5q 0 382234 4468977 4065164 2026-05-16T15:18:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468977 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gunita Ķiesnere | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arhitekte, uzņēmēja, pasniedzēja | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gunita Ķiesnere''' (dzimusi '''Kuļikovska)''' ir [[latvieši|latviešu]] [[arhitekte]] un uzņēmēja, augstskolu pasniedzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://va.lv/lv/kontakti/sazinies/gunita-kiesnere|title=Gunita Ķiesnere {{!}} Vidzemes Augstskola|website=va.lv|access-date=2023-10-09|archive-date=2023-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009190149/https://va.lv/lv/kontakti/sazinies/gunita-kiesnere}}</ref> [[jaunuzņēmums|Jaunuzņēmuma]] ''Vividly'' dibinātāja un vadītāja. G. Ķiesnere dzimusi [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Studējusi Milānas Politehnikumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/gunitaku|title=Facebook.com|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Iekļauta ''[[Forbes]]'' sarakstā “30 talanti līdz 30 gadiem”, kā arī bijusi viena no runātājām ''[[TEDxRiga]]'' konferencē.<ref>{{Atsauce|last=TEDx Talks|title=The dawn of the virtual reality in architecture {{!}} Gunita Kulikovska {{!}} TEDxRiga|date=2016-09-08|url=https://www.youtube.com/watch?v=-KGPf_PM8gQ|accessdate=2018-04-24}}</ref> ''Archipreneur'' apbalvojis Gunitu, pasludinot viņu par vienu no septiņām visvairāk iedvesmojošākajām sievietēm uzņēmējām arhitektūras jomā. 2016. gadā Gunita kopā ar partneriem izveidojusi jaunuzņēmumu ''Vividly'', kas [[virtuālā realitāte|virtuālo realitāti]] uztver kā jaunu mediju labākas pilsētvides veidošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.inovuss.lv/team/gunita-kulikovska/|title=Gunita Kuļikovska|work=iNOVUSS|access-date=2018-04-24|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181021210136/http://www.inovuss.lv/team/gunita-kulikovska/|archivedate=2018-10-21}}</ref> Gunita Ķiesnere ir ''Archi Tech Riga'' pasākumu idejas autore, arī jaunuzņēmuma ''Go VR Studio'' (šobrīd izstrādā virtuālās realitātes risinājumus uzņēmumam ''Vividly'') dibinātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.labsoflatvia.com/lv/zinas/gunita-kulikovska-tehnologiju-lietojums-nav-pasmerkis-tam-ir-jarada-reala-vertiba-2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161013031542/http://www.labsoflatvia.com/lv/zinas/gunita-kulikovska-tehnologiju-lietojums-nav-pasmerkis-tam-ir-jarada-reala-vertiba-2 |archivedate={{dat|2016|10|13||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.labsoflatvia.com/lv/zinas/gunita-kulikovska-tehnologiju-lietojums-nav-pasmerkis-tam-ir-jarada-reala-vertiba-2|title=Gunita Kuļikovska: Tehnoloģiju lietojums nav pašmērķis &ndash; tām ir jārada reāla vērtība|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161013031542/http://www.labsoflatvia.com/lv/zinas/gunita-kulikovska-tehnologiju-lietojums-nav-pasmerkis-tam-ir-jarada-reala-vertiba-2|archivedate={{dat|2016|10|13||bez}}}}</ref> 2020. gadā kopā ar pilsētplānotāju [[Justīne Panteļējeva|Justīni Panteļējevu]] izveidoja digitālās pilsētplānošanas uzņēmumu "Vividly Urban Solutions".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/en/news/vividly-urban-uses-data-power-in-strategic-planning|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2023-10-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā kļuva par [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolas]] studiju programmas “Koka ēkas un ekobūves” virziena vadītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://va.lv/lv/jaunakais/zinas/vidzeme-ka-ilgtspejigas-buvniecibas-un-digitalais-centrs-ziemeleiropa|title=Vidzeme kā ilgtspējīgas būvniecības un digitālais centrs Ziemeļeiropā {{!}} Vidzemes Augstskola|website=va.lv|access-date=2023-10-09|archive-date=2023-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009190147/https://va.lv/lv/jaunakais/zinas/vidzeme-ka-ilgtspejigas-buvniecibas-un-digitalais-centrs-ziemeleiropa}}</ref> 2023. gadā kļuva par augstskolas paspārnē jaunveidotās Jaunās Būvniecības skolas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2023/07/vidzemes-augstskola-izveidota-jaunas-buvniecibas-skola/|title=Vidzemes Augstskolā izveidota Jaunās Būvniecības skola ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-10-09|archive-date=2023-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009190541/https://www.fold.lv/2023/07/vidzemes-augstskola-izveidota-jaunas-buvniecibas-skola/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180406192033/http://vividlyapp.com/ ''Vividlyapp''] * {{tviteris|gunitaKU}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vidzemes Augstskolas darbinieki]] {{DEFAULTSORT:Ķiesnere, Gunita}} furfyo8ebdbretnaq97vcnnr0r6dblf 0 385018 4469302 3699983 2026-05-17T02:27:38Z Treisijs 347 {{cita nozīme|mūziķi, kurš spēlē klavieres|filmu|Pianists (filma)}} 4469302 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūziķi, kurš spēlē klavieres|filmu|Pianists (filma)}} [[Attēls:Rachmaninoff_playing_Steinway_grand_piano.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2d/Rachmaninoff_playing_Steinway_grand_piano.jpg/220px-Rachmaninoff_playing_Steinway_grand_piano.jpg|thumb| [[Sergejs Rahmaņinovs]] pie klavierēm.]] '''Pianists''' ir individuāls mūziķis, kurš spēlē [[klavieres]]. Tā kā lielākajā daļā rietumu mūzikas veidu izmanto klavieres, pianistiem ir plašs repertuārs un plašs stilu klāsts, no kuriem izvēlēties, tostarp tradicionālo [[Klasiskā mūzika|klasisko mūziku]], džezu, [[Blūzs|blūzu]] un visa veida [[Populārā mūzika|populāro mūziku]], tostarp [[Rokmūzika|rokenrolu]]. Lielākā daļa pianistu zināmā mērā var viegli spēlēt arī citus taustiņinstrumentus, piemēram, [[Sintezators|sintezatoru]], [[Klavesīns|klavesīnu]], [[čelesta|čelestu]] un [[ērģeles]]. == Pianisti pagātnē un tagadnē == Mūsdienu [[Klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] pianisti savu karjeru velta, izpildot, ierakstot, mācot, pētot un apgūstot jaunus darbus, lai paplašinātu savu repertuāru. Viņi parasti neraksta un netranskribē mūziku, kā to darīja pianisti 19. gadsimtā. Daži klasiskie pianisti var specializēties pavadījumā un [[Kamermūzika|kamermūzikā]], savukārt citi (lai gan salīdzinoši maz) uzstāsies kā pilnas slodzes solisti. == Klasiskā mūzika == [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocartu]] varētu uzskatīt par pirmo "koncertpianistu", jo viņš plaši uzstājās ar klavieru koncertiem. Arī [[Klasicisms (mūzika)|klasiskās ēras]] komponisti [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovens]] un [[Mucio Klementi|Klementi]] bija slaveni ar savu klavierspēli, tāpat kā [[romantisms (mūzika)|romantisma laikmetā]] — [[Ferencs Lists|Lists]], [[Johanness Brāmss|Brāmss]], [[Frideriks Šopēns|Šopēns]], [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszons]], [[Sergejs Rahmaņinovs|Rahmaņinovs]] un [[Roberts Šūmanis|Šūmanis]]. Klasiskajā laikmetā klavieres sāka ieņemt savu vietu ikdienas cilvēku sirdīs un mājās. Kopš tā laika vadošie izpildītāji, kas mazāk pazīstami kā komponisti, bija [[Klāra Šūmane]] un [[Hanss fon Bīlovs]]. Tomēr, tā kā mums nav pieejamu vairuma šo pianistu audioierakstu, mēs galvenokārt paļaujamies uz rakstiskiem komentāriem, lai gūtu pārskatu par viņu tehniku un stilu. == Džezs == Džeza pianisti gandrīz vienmēr uzstājas kopā ar citiem mūziķiem. Viņu spēle ir brīvāka nekā klasiskajiem pianistiem, un viņi savos priekšnesumos rada spontanitātes gaisotni. Viņi parasti nepieraksta savus skaņdarbus; [[improvizācija]] ir nozīmīga viņu klavierspēles sastāvdaļa. Pazīstamākie džeza pianisti ir [[Bills Evanss]], [[Ārts Teitums]], [[Djūks Elingtons]], [[Telonijs Monks]], [[Oskars Pītersons]] un [[Bads Pauels]]. == Pops un roks == Populāri pianisti var būt gan dzīvās uzstāšanās (koncerta, teātra u.c.), gan [[Sesijas mūziķis|sesiju mūziķi]]. Aranžētāji bieži izmanto [[Sintezators|sintezatorus]] un citus elektroniskos taustiņinstrumentus. Ievērojami pianisti ir [[Viktors Borge]], kas uzstājās kā komiķis; [[Rišārs Kleidermans]], kas pazīstams ar savām populāro melodiju [[Kaverversija|kaverversijām]] un dziedātājs un izklaidētājs [[Liberače]], kas savas slavas virsotnē bija viens no vislabāk apmaksātajiem izklaidētājiem pasaulē. == Pianisti-komponisti == Daudzi nozīmīgi [[Komponists|komponisti]] bija arī [[virtuozs|virtuozi]] pianisti. Zemāk ir nepilnīgs šādu mūziķu uzskaitījums. === Klasiskais periods === * [[Mucio Klementi]] * [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] * [[Ludvigs van Bēthovens]] * [[Johans Nepomuks Hummels]] * [[Kārlis Maria fon Vēbers]] * [[Francis Šūberts]] === Romantiskais periods === * [[Fēlikss Mendelszons]] * [[Frideriks Šopēns]] * [[Roberts Šūmanis]] * [[Ferencs Lists]] * [[Antons Rubinšteins]] * [[Johanness Brāmss]] * [[Kamils Sensānss]] * [[Edvards Grīgs]] * [[Isaaks Alveniss]] * [[Aleksandrs Skrjabins]] * [[Sergejs Rahmaņinovs]] === Mūsdienu periods === * [[Klods Debisī]] * [[Moriss Ravēls]] * [[Bēla Bartoks]] * [[Sergejs Prokofjevs]] * [[Džordžs Gēršvins]] * [[Dmitrijs Šostakovičs]] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pianisti]] [[Kategorija:Muzikālās profesijas]] kr6xw1g5nb1tzu8q2dl4alnqvnmfghz 0 389473 4469356 2859447 2026-05-17T08:27:34Z Vylks 50297 Pāradresācija nomainīta no [[Aleksandrs Matanovičs]] uz [[Matanovičs]] 4469356 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Matanovičs]] 9w5zpor735ftt651a60dcqntcmvrjhj 0 395850 4469348 2865828 2026-05-17T07:47:05Z Vylks 50297 Pāradresācija nomainīta no [[Branislavs Ivanovičs]] uz [[Ivanovičs]] 4469348 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ivanovičs]] t9o2mycayfgw7md3dqinrs5rbn0easq 0 399495 4468975 4337268 2026-05-16T15:11:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468975 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Guna Zeltiņa | vārds_orig = Guna Eizenšmite | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1950|7|12}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = teātra zinātniece | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Antons Zeltiņš (1944-2004) | bērni = [[Agnese Zeltiņa]] Lauma Zeltiņa (Valeine) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Guna Zeltiņa''' (dzimusi {{dat|1950|7|12}} [[Madona|Madonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra zinātniece un kritiķe. 1968. gadā beigusi [[Siguldas Valsts ģimnāzija|Siguldas 1. vidusskolu]]. 1973. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Filoloģijas fakultāti. 1981. gadā aizstāvējusi disertāciju, 1992. gadā nostrificēta kā mākslas zinātņu doktore. Kopš 2021. gada — valsts emeritētā zinātniece (Dr. art. emeritus). 1973. gadā kļuvusi par [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Zinātņu Akadēmijas]] Valodu un literatūras institūta zinātnisko līdzstrādnieci, tad vecāko zinātnisko līdzstrādnieci un vadošo pētnieci. No 1992. līdz 2014. gadam bijusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Teātra, mūzikas un kino daļas vadītāja, pēc tam pensionējusies un darbojas kā neatkarīga pētniece un teātra kritiķe. 1978. gadā kļuvusi par [[Teātra darbinieku savienība]]s biedru. [1] 1993. gadā kopā ar Pēteri Pētersonu bijusi viena no Starptautiskā teātra institūta Latvijas centra dibinātājām, kur darbojusies gan kā projektu vadītāja un prezidente, gan kā referente un starptautisku publikāciju un konferenču organizatore (skat. Theatre in Latvia. Composed and edited by Guna Zeltina. Riga: Institute of Literature, Folklore & Art, 2012). Sarakstījusi vairākas grāmatas par teātri, tai skaitā "Vienā karuselī ar Ģirtu Jakovļevu", "Teātris Siguldā", "Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī", "Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām" {sast. un viena no autoriem), "Ernests Feldmanis" un "Marija Leiko"(kopā ar Anitu Uzulnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/person/872129/Guna-Zeltina|title=Guna Zeltiņa|access-date={{dat|2025|09|18||bez}}|archive-date={{dat|2024|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240719052216/https://garamantas.lv/lv/person/872129/Guna-Zeltina}}</ref> Vadījusi 9 Latvijas Zinātnes Padomes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētus projektus (“Latvijas teātris Baltijas kultūrtelpā”, “Latvijas teātris. 20. gadsimta 90. gadi un gadsimtu mija”, „Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām”, „Latviešu teātris, mūzika un kino: vēsture un aktualitātes” u. c.), kā arī Eiropas Reģionālās Attīstības fonda projektu „Latvijas teātris un teātra zinātne Eiropā: starptautiska sadarbības projekta sagatave un iesniegšana” (2010—2012). Stažējusies Šekspīra pētniecības centrā Šekspīra Dzimtās vietas kompleksā Stretfordā pie Eivonas un '' ''Glouba ''teātrī'' Londonā (AK, 2003) un Dienvidillinoisas universitātē (ASV, 1989).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Teātris un dzīve|last=Zeltiņa|first=Guna|publisher=Izdevniecība "Liesma"|year=1991|location=Rīga|pages=84.-97.}}</ref> Publicējusi gan zinātniskas monogrāfijas, kā pētījumu "Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu" (Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds, 2015), gan rakstus kolektīvos krājumos un pētījumos Latvijā un ārzemēs, kā "Shakespeare's Reception and Interpretation in the Baltics" (kopā ar Ramuni Marcinkevičiuti un Maris Petersu, Cambridge Scholars Publishing: Newcastle upon Tyne, 2023), "Text in the Comtemporary Theatre. The Baltics within the World Experience" (kopā ar Sanitu Reinsoni,, Cambridge Scholars Publishing: Newcastle upon Tyne, 2013) u.c. Publicējusi pāri par 400 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu latviešu, angļu, vācu, franču, krievu, poļu u.c. valodās Latvijā un ārzemēs, stažējusies ASV, Apvienotajā karalistē, utt. Organizējusi un piedalījusies starptautiskos teātra forumos, konferencēs un forumos, kā Pasaules Šekspīra kongresos un festivālos, Starptautiskā teātra institūta un Starptautiskās teātra kritiķu asociācijas kongresos Ķīnā, Spānijā, Nīderlandē un citur. No 2022. gada darbojas kā literārā konsultante un projektu vadītāja biedrības "Ziemerpils" Muižas teātrī Ziemeru muižā, Alūksnes novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Latvijas_Avize/2023/08/23/piepildit-sapni|title=News.lv: Piepildīt sapni 23.08.2023 Latvijas Avīze|last=Lursoft|website=news.lv|access-date=2025-09-18|date=2023-08-26|language=LV}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeltiņa, Guna}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra zinātnieki]] pjhmnk5zb7jmlppwai7n4rsooocfk1e 0 400233 4469014 4461255 2026-05-16T17:55:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469014 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Helēna Mārnija | Vārds_orig = ''Helen Marnie'' | Attēls = Helen Marnie 1.jpg | Att_izm = 260px | Ainava = | Apraksts = Helēna Marnija Otavas blūza festivālā 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|2|21}} | Vieta_dz = [[Glāzgova]], [[Skotija]] | Vieta = | Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[sintpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[drīmpops]] | Nodarbošanās = [[Mūziķis|Mūziķe]] | Instrumenti = [[Balss]], [[sintezators]], [[klavieres]] | Gadi = 1999 - pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Nettwerk]], [[Les Disques Du Crépuscule]], [[Cobraside]]'' | Darbojies_arī = ''[[Ladytron]]'' | Mlapa = {{URL|www.helenmarnie.com}}<br />{{URL| www.ladytron.com}} | Dzimums = S }} '''Helēna Mārnija''' ({{val|en|Helen Marnie}}) ir [[Skoti|skotu]] izcelsmes mūziķe, zināma kā elektroniskās mūzikas grupas ''[[Ladytron]]'' galvenā vokāliste. Sākot solo karjeru 2012. gadā ar pseidonīmu '''''Marnie''''', viņa izdeva savu debijas solo albumu [[Crystal World|''CrystalWorld'']] 2013. gada 11. jūnijā. Otrs solo albums, ''[[Strange Words and Weird Wars]]'', tika izlaists 2017. gada 2. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|title=Marnie - A Badge Of Friendship|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180301010620/http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|archivedate={{dat|2018|03|01||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Helēna Mārnija piedzima un uzauga [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theskinny.co.uk/article/102242-interview-ladytrons-helen-marnie|title=Interview: Ladytron's Helen Marnie - The Skinny}}</ref> Viņa apguva klasisko klavierspēli<ref name="TheGuardian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2002/nov/29/artsfeatures5|title=Home entertainment: Ladytron – Culture – The Guardian|access-date=23 March 2013|date=4 December 2002|last=Hodgkinson|first=Will|location=London}}</ref><ref name="liv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|title=The University of Liverpool: Insight Autumn 2006 – PDF page 11|access-date={{dat|2012|12|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140909235918/http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|archivedate={{dat|2014|09|09||bez}}}}</ref> [[Skotijas Karaliskā konservatorija|Skotijas Karaliskajā Mūzikas un Drāmas akadēmijā]], Glāzgovā.<ref name="HeraldScotland">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldscotland.com/arts-ents/music/album-with-sci-fi-sheen-marks-a-new-beginning.22190119|title=Album with sci-fi sheen marks a new beginning – Herald Scotland}}</ref> Mūziķe izstājās no akadēmijas pirms studēšanas [[Liverpūles Universitāte|Liverpūles Universitātē]], saņemot bakalaura grādu 1999. gadā popmūzikā. 1999. gada vasarā [[Liverpūle]]s producenti un dīdžeji [[Daniels Hants]] un [[Rūbens Vū]] iepazinās ar studentēm Helēnu Mārniju (caur vairākiem dīdžeju koncertiem)<ref name="nettskinny">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|title=3/29 – Ladytron – 'Best Of: 00 – 10'|website=Nettwerk Press Blog|access-date=8 May 2013|date=14 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|archivedate={{dat|2013|12|24||bez}}}}</ref> un [[Mira Arojo|Miru Arojo]] (caur savstarpēju draugu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html|title=Videovision: Ladytron interview|access-date=8 May 2013}}</ref> Tā ka visiem bija līdzīgas intereses mūzikā, viņi tai pašā gadā dibināja [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupu [[Ladytron]]. Kopš tā laika Mārnija uzstājas kā grupas vadošā dziedātāja, kā arī spēlē sintezatoru un piedalās dziesmu vārdu rakstīšanā. 2012. gada 24. maijā viņas grupas biedrs Daniels Hants paziņoja, ka viņš producēs Mārnijas solo albumu [[Islande|Islandē]] 2012. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Daniel_IV_/status/205741417044262912|title=Just confirmed that I'll b|last=Daniel_IV_|publisher=Twitter|access-date=16 June 2012|date=24 May 2012}}</ref> 2012. gada 16. septembrī Mārnija izveidoja kontu vietnē [[PledgeMusic]], lai palīdzētu finansēt sava albuma īstenošanu.<ref name="pledgemusic">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pledgemusic.com/projects/marnie|title=Marnie: New Album|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180410052658/https://www.pledgemusic.com/projects/marnie|archivedate={{dat|2018|04|10||bez}}}}</ref> Albums tika producēts 2012. gadā [[Reikjavika|Reikjavikā]], pateicoties Daniela Hanta sadarbībai ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]].<ref name="TheElectricityClub">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|title=An Interview with MARNIE – The Electricity Club|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130222224649/http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|archivedate={{dat|2013|02|22||bez}}}}</ref> Mārnija piebilda, ka viņa gribēja "radīt elektronisku albumu vairāk ar popmūzikas elementiem un neiztrūkstošu vokālu". Mārnijas pirmais solo muzikālais videoklips tika uzņemts 30. aprīlī [[Glāzgova|Glāzgovā]] ar draugu grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/posts/513350248725473|title=Marnie – Shooting my first ever solo music video tomorrow with a...}}</ref> 2013. gada 16. maijā viņa publicēja albuma vāku un virsrakstu ''[[Crystal World]]''. 2013. gada 29. maijā mūziķe izlika muzikālo videoklipu "The Hunter" savā oficiālajā YouTube profilā, kuru producēja Maikls Šeringtons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=OqJQEf9q6go|title=Marnie – The Hunter (Official Video) – YouTube}}</ref> Pēc dažām atlikšanām Mārnija laida klajā savu debijas albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Pēc PledgeMusic CD kopiju piegādāšanas 2013. gada jūlijā ''[[Crystal World]]'' tika izsniegts veikalam [[Les Disques Du Crépuscule]] 2013. gada augustā. Mārnija atzīmēja Record Store dienu 2014. gada aprīlī ar ierobežotu 12 collu singlu, ''The Hunter Remixed'', ar [[Stīvens Moriss|Stīvena Morisa]] remiksiem priekšgalā (no [[Joy Division|Joy Divison]]/[[New Order (grupa)|New Order]]) un Glāzgovas elektroniskās mūzikas radikāļiem ''Roman Nose'', kā arī dziesmas albuma versiju, plus dziesmas Sugarland [[Marks Rīders|Marka Rīdera]] remiksu. Singls tika ierobežots līdz 500 kopijām caurspīdīgā vinilā. Tika izlaists arī Džeimsa Sleitera muzikālais videoklips "Hearts on Fire." 2014. gada 9. septembrī viņa laida klajā jaunu singlu "Wolves" no gaidāmā otrā solo albuma, ko sākotnēji bija plānots izlaist 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/photos/a.405882622805570.90621.309579672435866/768261329901029/?type=1|title=Marnie - Timeline Photos}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/helenmarnie/wolves-1|title=WOLVES by Marnie Official on SoundCloud - Hear the world’s sounds}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|title=Wolves: A Short Conversation with MARNIE - The Electricity Club|publisher=The Electricity Club|access-date={{dat|2015|01|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150114081430/http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|archivedate={{dat|2015|01|14||bez}}}}</ref> Dziesmu producēja Džonijs Skots un tā tika izlaista vietnē ''iTunes'' 2014. gada 14. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/us/album/wolves-single/id915879706|title=iTunes - Music - Wolves - Single by Marnie}}</ref> Muzikālais videoklips tika publicēts ''YouTube'' 17. septembrī, to kopīgi producēja pati Helēna Mārnija un Maikls Šeringtons. 2015. gada 18. aprīlī (Record Store dienā), "Wolves" ar [[Marsheaux]] remiksu B-pusē tika izlaists uz 7 collu vinila, kā ierobežota versija (500 kopijas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lesdisquesducrepuscule.com/2015/04/in-case-you-hadnt-noticed-next-saturday.html|title=Official website of the independent record label Les Disques du Crépuscule founded in Brussels and associated with Factory Benelux}}</ref> 2015. gadā Mārnija izpildīja vokālu [[Bang Gang]] dziesmai "Silent Bite".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.indieshuffle.com/bang-gang-silent-bite/|title=[LISTEN] Bang Gang - Silent Bite :: Indie Shuffle}}</ref> 2016. gadā viņa sadarbojās ar mūziķi [[RM Hubbert]] dziesmā "Sweet Dreams". 2017. gada 24. janvārī viņa izlaida savu pirmo singlu ar virsrakstu "Alphabet Block" no gaidāmā solo albuma ''[[Strange Words and Weird Wars]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popjustice.com/songs/marnie-alphabet-block/|title=Marnie — 'Alphabet Block' - Popjustice|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180321041314/https://www.popjustice.com/songs/marnie-alphabet-block/}}</ref> Otrais singls, "Lost Maps" tika izdots 30. martā un muzikālais videoklips dienu vēlāk. == Tūre == 2015. gadā Mārnija devās koncerttūrē kā solo māksliniece kopā ar savu mūzikas grupu, kas sastāv no [[Emera Tumiltija|Emeras Tumiltijas]] (sintezators un fona vokāliste), [[Džonijs Skots|Džonija Skota]] (ģitāra, sintezators) un [[Pīters Kelijs|Pītera Kelija]] (bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://helenmarnie.wordpress.com/2015/02/19/introducing-the-band/|title=INTRODUCING THE BAND... - MARNIE}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thevpme.com/2015/06/30/live-review-marnie-hebden-bridge-trades-club-27615/|title=The VPME – LIVE REVIEW – MARNIE – Hebden Bridge Trades Club – 27/6/15}}</ref> Helēna izpildīja savas solo karjeras dziesmas un dziesmas no ''Ladytron''. Mārnija uzstājās [[Lima|Limā]] (Peru) un [[Santjago]] (Čīlē) . == Muzikālā ietekmēšanās == Helēna Mārnija uzauga, klausoties popmūziku, kuru izpildīja [[Vitnija Hjūstone]], [[Belinda Karlaila]], [[Maikls Džeksons]], [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[The Bangles]], [[Karla Saimone]] un [[ABBA]]. Viņa apgalvoja, ka ietekmējās arī no [[Keita Buša|Keitas Bušas]],<ref name="BIYL">{{Tīmekļa atsauce|url=http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|title=biyl – Interviews: Helen Marnie (Ladytron)|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://archive.today/20120707112418/http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|archivedate={{dat|2012|07|07||bez}}}}</ref> [[Marija Kalla|Marijas Kallas]]<ref name="BIYL" /> un [[Džonija Mičela|Džonijas Mičelas]], kā arī pieminēja izpildītājus — [[Bat for Lashed]],<ref name="Repeat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm|title=An Interview|access-date=23 March 2013|archive-date={{dat|2019|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191119152408/http://repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm}}</ref> [[MGMT]], [[Fairport Convention]], [[Seržs Gensburgs]], [[Grimes]] un [[Chvrches]] kā favorītus. == Personīgā dzīve == Helēna Mārnija apprecējās 2011. gadā. Tuvu 2012. gada beigām viņa pārcēlās uz Glāzgovu, pēc dzīvošanas Londonā vairāk par desmitgadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron|title=Five Questions For Ladytron " The FADER|publisher=Thefader.com|access-date=7 November 2012|date=27 May 2009|archiveurl=https://archive.today/20130105070608/http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron/|archivedate={{dat|2013|01|05||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|title=Interview: Ladytron's Reuben Wu – Shanghai – Shanghai Blogs Blog – City Weekend Guide|access-date=24 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|archivedate={{dat|2013|10|30||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|title=Marnie update - October, 2012|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924114954/http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|archivedate={{dat|2015|09|24||bez}}}}</ref> == Instrumenti == [[Attēls:Helen_Marnie_-_Live_at_the_Arches,_Glasgow_2011.jpg|thumb|260x260px|Helēna Marnija uzstājoties Arches, Glāzgovā, 2011. gadā]] Kad Helēna vēl uzstājās kopā ar grupu ''Ladytron'', dziedot, viņa reizēm spēlēja sintezatoru. Viņa spēlēja dzīvajā sekojošus instrumentus: * [[Korg]] M500 Micro-Preset (''604'' tūre); * [[Roland Juno 6]] (''Light & Magic'' tūre); * [[Korg MS2000]]<nowiki/>B (''Witching Hour'' tūre); * [[Roland Juno-G]] (early part of ''Velocifero'' tūre); * [[Korg]] Delta (''Velocifero'', ''Best of 00—10'' un ''Gravity the Seducer'' tūrēs). Agrajā ''Witching Hour'' tūres daļā ''Ladytron'' mēdza dot iesauku saviem identiskajiem sintezatoriem [[Korg MS2000]]<nowiki/>B, lai tos būtu vieglāk uzstādīt uz skatuves. Helēnas MS2000B tastatūras iesauka bija Kleopatra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259|title=Artist Details|publisher=Korg|access-date=7 November 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259|archivedate={{dat|2010|01|02||bez}}}}</ref> Savos solo karjeras koncertos viņa dzied un spēlē uz sintezatora ''Korg Delta''. == Diskogrāfija == [[Attēls:Helen_Marnie_in_Mexico_2011.jpg|right|490x490px]] === ''Ladytron'' === '''Studijas albumi''' * ''604'' (2001) * ''Light & Magic'' (2002) * ''Witching Hour ''(2005) * ''Velocifero''(2008) * ''Gravity the Seducer''(2011) === ''Marnie'' === '''Studijas albumi''' * ''Crystal World ''(2013) * ''Strange Words and Weird Wars'' (2017) '''Singli''' * "The Hunter" (2013) * "Wolves" (2014) * "Alphabet Block" (2017) * "Lost Maps" (2017) * "Electric Youth" (2017) '''Remiksi''' * "The Hunter Remixed" (2013) * "Lost Maps Remixed" (2017) '''Muzikālie videoklipi''' * "The Hunter" (2013) * "Hearts on Fire" (2014) * "Wolves" (2014) * "Lost Maps" (2017) * "Electric Youth" (2017) '''Sadarbošanās''' * [[Bang Gang]] — "Silent Bite" * [[RM Hubbert]] "Sweet Dreams" == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās vietnes == * [http://www.helenmarnie.com Helen Marnie official website] * [http://www.ladytron.com Ladytron official website] * [https://www.youtube.com/user/MarnieMusicOfficial/featured Helēnas Mārnijas YouTube kanāls] * [http://www.lesdisquesducrepuscule.com/crystal_world_twi1156cd.html Crystal World page at Crépuscule] {{DEFAULTSORT:Mārnija, Helēna}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu dziedātāji]] [[Kategorija:Britu mūziķi]] [[Kategorija:Skotijas cilvēki]] jbf43gusbklq55hnh1nw9diaj1cvoh2 0 405422 4469299 4461370 2026-05-17T01:44:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469299 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Evika Siliņa]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>{{Cite web|url=http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html|title=Parties and Elections in Europe|website=www.parties-and-elections.eu}}</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|25|100|hex=#64C049}} |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|8|15|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex= #64C049}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2025 |membership = 3156{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]" un "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]". Ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Jaunā Vienotība|access-date=2025-01-05|language=lv-LV}}</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. [[13. Saeima]]s darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] bija mazākā Saeimas frakcija, un visu [[13. Saeima]]s sasaukumu pie varas bija [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]], un A. K. Kariņš turpināja darbu kā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]], vadot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|savu otro valdību]]. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] [[Siliņas valdība|vadītā valdība]]. == Vēsture == "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saeimā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23|5=bez}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] un [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte [[Dace Melbārde]].<ref>{{Cite web|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/|title=Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”|date=2022. gada 22. aug.|website=tv3.lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14|5=bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetam]]. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]], [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministra]], [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] un [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] portfeļus. Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa. [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]] par prezidentu tika ievēlēts "Vienotības" pārstāvis ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]]. Pirms [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] "Jaunā Vienotība" saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti). == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 18,97<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2022-10-03}}</ref> | {{Infobox political party/seats|26|100|hex=#64C049}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 25,09 | {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 15,24 | {{Infobox political party/seats|10|60|hex=#64C049}} | |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,90 | {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#64C049}} | |} == Ziedotāji == Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Jānis Bergs]], Arnis Vējš, [[Arvils Ašeradens]], Dace Pūce, [[Normunds Bergs]], Māris Kannenieks, [[Ainārs Ščipčinskis]], Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, [[Olafs Berķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] hghc2f9gqyz4owtu56eleeihc5kirzi 0 406131 4469432 4468384 2026-05-17T11:30:13Z Ri4ardsons 18612 Notikumi līdz valdības krišanai (dronu incidents, AM un ZM ministru atstādināšana) 4469432 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis2 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], bijusi arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. [[14. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "[[Progresīvie]]" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai ''kokrūpnieku lietā'' [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> bet dēls Matīss Siliņš — [[futbolists]], pārstāv Latvijas U-19 izlasi un trenējas [[Horvātija]]s kluba [[Zagrebas "Dinamo"]] sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/matiss-silins/profil/spieler/1150733|title=Matiss Silins - Player profile|website=www.transfermarkt.com|access-date=2025-10-24|language=en}}</ref> Darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] 8huqrl37wqljem5l2xxlav9lbcu8lae 0 412398 4469010 4294260 2026-05-16T17:52:06Z Meistars Joda 781 4469010 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Bohēmista rapsodija | oriģinālnos = ''Bohemian Rhapsody'' | attēls = Bohemian Rhapsody poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska filma | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = * [[Greiems Kings]] * [[Džims Bīčs]] | scenārijs = [[Entonijs Makkartens]] | aktieri = * [[Rāmī Māleks]] * [[Lūsija Bojtona]] * [[Bens Hārdijs]] * [[Džozefs Mazello]] * [[Eidans Gilens]] * [[Toms Holanders]] * [[Maiks Maierss]] * [[Gvilims Lī]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' * ''[[New Regency]]'' * ''[[GK Films]]'' * ''[[Queen Films]]'' | izplatītājs = ''20th Century Fox'' | izdošana = {{Filmas datums|2018|10|23|Londona|2018|10|24|Apvienotā Karaliste|2018|11|1|Latvija|2018|11|2|ASV|}} | ilgums = 134 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/bohemian-rhapsody-2018|title=Bohemian Rhapsody|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 12, 2018|archive-date={{dat|2018|11|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181105232603/http://bbfc.co.uk/releases/bohemian-rhapsody-2018}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|52 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bohemianrhapsody.htm|title=Bohemian Rhapsody (2018) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 12, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|875 miljoni}}<ref name="BOM"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Bohēmista rapsodija"''' ({{val|en|Bohemian Rhapsody}}) ir 2018. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[biogrāfiskā filma]], kuras oficiālais režisors ir [[Braiens Singers]], kuru filmēšanas procesa noslēgumā aizstāja [[Deksters Flečers]]. Galvenās lomas atveido [[Rāmī Māleks]], [[Lūsija Bojtona]], [[Bens Hārdijs]], [[Džozefs Mazello]], [[Eidans Gilens]], [[Toms Holanders]], [[Maiks Maierss]] un [[Gvilims Lī]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2018|10|23||bez}} Londonā. Filmā parādīta grupas ''[[Queen]]'' karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada ''[[Live Aid]]'' koncertam. Filmā ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes.<ref name="greene">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/freddie-mercury-queen-biopic-bohemian-rhapsody-movie-fact-check-746195/|title=Fact-Checking the Queen Biopic, 'Bohemian Rhapsody'|website=[[Rolling Stone]]|last=Greene|first=Andy|date=1 November 2018|accessdate=8 November 2018}}</ref> == Vēsturiskā precizitāte == Daļa no vēsturiskajiem notikumiem filmā nav attēloti hronoloģiski; Makkartens apgalvojis, kas tas darīts dramatiskākam efektam: "Mēs veidojam mākslas, nevis dokumentālo filmu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Baillie |first1=Russell |title=How Kiwi Anthony McCarten wrote the Queen movie Bohemian Rhapsody |url=https://www.noted.co.nz/culture/movies/bohemian-rhapsody-kiwi-anthony-mccarten-wrote-queen-movie/ |date=14 November 2018 |website=Noted |publisher=BAUER MEDIA PTY LTD |accessdate=5 January 2019 |archive-date={{dat|2019|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190106153255/https://www.noted.co.nz/culture/movies/bohemian-rhapsody-kiwi-anthony-mccarten-wrote-queen-movie/ }}</ref> === Attiecībā uz grupu === * ''Queen'' izveide nebija tik vienkārša, kā attēlots filmā.<ref name="greene"/> Merkūrijs Stafelu pazina jau kopš mākslas koledžas un bija izrādījis vēlmi pievienoties grupai, jau pirms Stafels to pameta.<ref name="ultimateclassicrock.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ultimateclassicrock.com/queen-smile-band-history/ |title=The History of Smile: The Band That Set the Stage for Queen |last=Chiu |first=David |date=5 November 2018 |publisher=Ultimate Classic Rock}}</ref> * Džons Dīkons nebija sākotnējais basģitārists, bet gan ceturtais.<ref name="greene"/> * Reja Fostera tēls ir izdomāts un veidots pēc attālas līdzības ar [[EMI]] vadītāju Roju Feterstonu. Lai arī Feterstons un citi uzskatīja, ka "Bohemian Rhapsody" ir par garu, lai to izdotu singlā, Feterstons bija grupas fans.<ref name="greene"/> * Merkūrijs nebija pirmais grupas dalībnieks, kas izdeva soloalbumu: Teilors 1981. gada aprīlī izdeva ''[[Fun in Space]]'' un 1984. gada jūnijā ''[[Strange Frontier]]''. Mejs 1983. gada oktobrī izdeva ''[[Star Fleet Project]]''. Merkūrija ''[[Mr. Bad Guy]]'' tika izdots 1985. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/news/pride/8485190/freddie-mercury-solo-career-things-you-didnt-know|title=5 Things You Didn't Know About Freddie Mercury's Solo Career|work=Billboard|accessdate=19 December 2018|date=15 December 2018}}</ref> * ''Queen'' nekad neizjuka, tāpēc ''Live Aid'' koncerts nebija apvienošanās. Viņi 1984. gada sākumā izdeva ''[[The Works]]'' un pēc tam devās albuma Pasaules koncerttūrē. Pēdējais tūres koncerts bija astoņas nedēļas pirms ''Live Aid''.<ref name="greene"/> === Attiecībā uz Merkūrija personīgo dzīvi === * Saskaņā ar ''[[Vanity Fair (žurnāls)|Vanity Fair]]'', filmā izlaistas daudzas detaļas par Merkūrija attiecībām ar Mēriju Ostinu un Džimu Hatonu, sagrozot un izlaižot faktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2018/11/freddie-mercury-true-story-relationships-mary-austin-jim-hutton|title=Bohemian Rhapsody: The True Story Behind Freddie Mercury’s Relationships|first=Yohana|last=Desta|work=Vanity Fair|date=1 November 2018|accessdate=21 December 2018}}</ref> * Merkūrijs nesatika Mēriju Ostinu tajā pašā vakarā, kad pievienojās grupai. Džims Hatons nebija viesmīlis kādā no Merkūrija ballītēm; viņš bija frizieris Savojas viesnīcā, kurš Merkūriju satika naktsklubā.<ref name="greene"/> * Īpašu kritiku saņēma Merkūrija [[HIV]] diagnozes attēlojums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.salon.com/2018/11/07/bohemian-rhapsody-called-out-for-factual-inaccuracies_partner/|title="Bohemian Rhapsody" called out for inaccuracies, including handling of Mercury's HIV diagnosis|last=Sharf|first=Zack|date=7 November 2018|website=[[Salon (website)|Salon]]|accessdate=12 November 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/articles/2018/11/bohemian-rhapsody-factually-incorrect-freddie-merc.html|title=Bohemian Rhapsody Draws Harsh Critiques for Factual Inaccuracies|last=Bamberger|first=Cayla|date=5 November 2018|website=[[Paste (magazine)|Paste]]|accessdate=12 November 2018}}</ref> ''[[The Spectator]]'' žurnālistam Jasperam Rīsam to aprakstot kā "viscietsirdīgāko faktu pārkārtošana".<ref name="rees2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/2018/10/a-succession-of-predigested-cliches-bohemian-rhapsody-reviewed/|title=A succession of predigested clichés: Bohemian Rhapsody reviewed|last=Rees|first=Jasper|work=The Spectator|accessdate=25 October 2018}}</ref> Brīdis, kad Merkūrijs uzzināja par HIV, ir strīdīgs, bet parasti tiek norādīts starp 1986. un 1987. gadu, nevis pirms ''Live Aid'' koncerta 1985. gadā, kā attēlots filmā.<ref name="greene"/> Citi grupas dalībnieki netika informēti līdz 1989. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/uk/news/983949/everything-bohemian-rhapsody-got-wrong-about-freddie-mercury-s-life|title=Everything Bohemian Rhapsody Got Wrong About Freddie Mercury's Life|last=Nilles|first=Billy|work=[[E!]]|date=5 November 2018|accessdate=8 January 2019}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)}} {{Queen}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Vēsturiskas filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvējas drāmas filmas]] [[Kategorija:Dekstera Flečera filmas]] [[Kategorija:Filmas par LGBT tēmu]] jbdpm1a50ear9nvqfy2tdrizc9ul63w 10 413574 4469020 4468626 2026-05-16T18:01:37Z EdgarsBot 50781 upd 4469020 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-16 18:01:37{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 15 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 13 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- | {{page-multi|page=Viljams Dunsts|t|h|d}} || 2026-05-12 12:03:07 || 4 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || mazonzīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā || |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 0 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> tku1nevuqa4spbu4jylibukfe9zmi0m 4 415707 4469018 4468625 2026-05-16T18:01:14Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4469018 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|16||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199436}}] | {{formatnum:1350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13697}}] | 2009-02-13 | 2026-05-16 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171930}}] | {{formatnum:10500}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7966}}] | 2007-12-03 | 2026-05-16 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113545}}] | {{formatnum:9899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9737}}] | 2007-11-24 | 2026-05-15 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112105}}] | {{formatnum:9939}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1881}}] | 2009-10-02 | 2026-05-16 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86918}}] | {{formatnum:7292}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6607}}] | 2005-10-30 | 2026-05-16 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69589}}] | {{formatnum:10368}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-16 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68665}}] | {{formatnum:1840}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3270}}] | 2005-07-26 | 2026-05-15 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1167}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50697}}] | {{formatnum:7149}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6336}}] | 2018-06-22 | 2026-05-15 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48850}}] | {{formatnum:1555}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3518}}] | 2006-05-03 | 2026-05-16 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47969}}] | {{formatnum:4833}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-16 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43162}}] | {{formatnum:4661}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1491}}] | 2015-03-11 | 2026-05-14 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42131}}] | {{formatnum:1911}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-05-13 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38270}}] | {{formatnum:5042}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:771}}] | 2013-03-30 | 2026-05-16 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30991}}] | {{formatnum:3730}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:615}}] | 2020-05-10 | 2026-05-16 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:28168}}] | {{formatnum:8333}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4175}}] | 2023-01-18 | 2026-05-16 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25953}}] | {{formatnum:4650}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}] | 2015-08-30 | 2026-05-16 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}] | {{formatnum:2706}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-05-06 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15579}}] | {{formatnum:1310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-13 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14868}}] | {{formatnum:2292}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1974}}] | 2005-07-30 | 2026-05-16 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14525}}] | {{formatnum:3339}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1326}}] | 2014-07-27 | 2026-05-15 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}] | {{formatnum:504}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}] | 2011-08-03 | 2026-05-08 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14152}}] | {{formatnum:750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}] | 2013-06-21 | 2026-05-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13214}}] | {{formatnum:989}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10619}}] | {{formatnum:2120}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:391}}] | 2021-07-27 | 2026-05-15 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10517}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-05-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}] | {{formatnum:279}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9536}}] | {{formatnum:254}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-05-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:813}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}] | {{formatnum:101}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-05-07 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] c2ex1zl4fu4fatxyd1m2l70zs3bye3d 0 417429 4469385 4174394 2026-05-17T09:45:22Z Pēteris Buks 93248 Pievienotas darbavietas 4469385 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Buks | vārds_orģ = | attēls = DSC01030 edited.jpg | mazs_att = | apraksts = Jānis Buks 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents | term_sākums = {{dat|2023|7|11|N}} | term_beigas = {{dat|2024|6|4|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Žoržs Tikmers]] | pēctecis = [[Raimonds Lazdiņš]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Volejbola federācija]]s prezidents | term_sākums2 = {{dat|2019|1|18|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|7|11|N}} | priekštecis2 = [[Atis Sausnītis]] | pēctecis2 = Egīls Lapsalis ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor Bank]] valdes loceklis | term_sākums3 = {{dat|2017|11|1|N}} | term_beigas3 = {{dat|2018|12|31|N}} <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = [[Nordea]] Latvijas filiāles vadītājs | term_sākums4 = {{dat|2010|11|1|N}} | term_beigas4 = {{dat|2017|11|1|N}} | pēctecis4 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|10|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = latvietis | partija = Bezpartijisks | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = jurists | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | taut = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Buks''' (dzimis {{dat|1969|10|21}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/volejbola-sturmanis-ar-bankiera-rudijumu|title=Volejbola stūrmanis ar baņķiera rūdījumu|website=la.lv|access-date={{dat|2023|7|12||bez}}}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], finansists un sporta funkcionārs. Bijušais [[Nordea banka]]s Latvijas filiāles vadītājs. 2023. un 2024. gadā viņš bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/19.07.2023-olimpiskas-komitejas-prezidents-buks-jaizskauz-aprunasana-un-barosanas-no-baumam.a516975/|title=Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-20|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1969. gadā Rīgā, viņa vecākais brālis bija skolotājs un vēsturnieks [[Artis Buks]] (1966–2023). Kopš 1982. gada trenējās Rīgas [[Volejbols|volejbola]] skolā Andra Leiša vadībā. Pēc [[Rīgas 4. vidusskola]]s (tagad [[Rīgas Angļu ģimnāzija]]) absolvēšanas 1988. gadā sāka studēt tieslietas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], kuru absolvēja 1993. gadā ar tiesību zinātņu bakalaura grādu. Kopš 1993. gada Jānis Buks darbojās finanšu sektorā, specializējoties uz līzinga pakalpojumiem un tā uzņēmumiem, no 1997. gada līdz 2009. gadam bija Latvijas Līzinga asociācijas padomes loceklis, ieņēma vadošus amatus "UniCredit līzings" un "Unilīzings". No 2008. līdz 2010. gadam, strādājot Maskavā, Jānis Buks ieņēma amatu "UniCredit Leasing Russia" ģenerāldirektors (krieviski: ''Генеральный директор ООО «ЮниКредит Лизинг»).'' 2011. gadā kļuva par [[Nordea banka]]s Latvijas filiāles vadītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/piektdienas-intervija-ar-nordea-bankas-vaditaju-latvija-jani-buku-455740|title=Piektdienas intervija ar Nordea bankas vadītāju Latvijā Jāni Buku|website=db.lv|access-date=2019-01-17|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> no 2014. līdz 2018. gadam bija [[Latvijas Komercbanku asociācija]]s padomes loceklis. "[[Olainfarm]]" padomes priekšsēdētājs.<ref name=":0" /> No 2020. gada jūlija līdz 2021. gada augustam Jānis Buks bija AS "Latvijas balzams" padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://amberlb.lv/|title=Amber Latvijas balzams|access-date=2026-05-17|date=2019-04-24|language=lv}}</ref> == Sabiedriskā darbība == 2002. gadā Jānis Buks sāka darboties asociācijā "[[Dzīvesprieks (organizācija)|Dzīvesprieks]]", 2014. gadā kļuva par "''[[Junior Achievement Latvija]]''" padomes locekli, Līderu programmas mentoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/tiesraide-noslegusies-_junior-achievement-latvija_-jauno-lideru-saruna-ar-_luminor_-valdes-locekli-jani-buku-14198792|title=TIEŠRAIDE noslēgusies: Junior Achievement Latvija jauno līderu saruna ar Luminor valdes locekli Jāni Buku|website=www.diena.lv|access-date=2019-01-17}}</ref> {{dat|2019|1|18||bez}} Jāni Buku ievēlēja par Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidentu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50752413|title=Latvijas volejbola dzīvi vadīs Jānis Buks|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-01-18|date=2019-01-18|language=lv}}</ref> 2021. gadā pārvēlēja uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/29012021-buks_parvelets_ka_latvijas_volejbola_fede |title=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/29012021-buks_parvelets_ka_latvijas_volejbola_fede |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|7|12||bez}}|date={{dat|2021|1|29|N|bez}}}}</ref> {{dat|2023|7|11||bez}} ievēlēja par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpiade.lv/zinas/raksts/lok-prezidenta-amata-ievel-jani-buku |title=LOK prezidenta amatā ievēl Jāni Buku|website=olimpiade.lv|access-date={{dat|2023|7|12||bez}}|date={{dat|2023|7|12|N|bez}}}}</ref> Iepriekšējā prezidenta priekšlaicīgās atkāpšanās dēļ Bukam dots īss pilnvaru termiņš līdz kārtējām LOK prezidenta vēlēšanām 2024. gadā.<ref name=":0" /> Kļūstot par LOK prezidentu pēc aktīvas opozīcijas bijušajam tās prezidentam [[Žoržs Tikmers|Žoržam Tikmeram]], Buks aicināja uz lielāku sadarbību un mazāk aizkulišu konfliktēšanas, kā arī sāka ar pārvaldes izdevumu samazināšanu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.linkedin.com/in/janis-buks-9479937b/ Jānis Buks — Linkedin profils]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents | periods = {{dat|2023|7|11|N}} — {{dat|2024|6|4|N}} | pirms = [[Žoržs Tikmers]] | pēc = [[Raimonds Lazdiņš]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Atis Sausnītis]] | virsraksts = [[Latvijas Volejbola federācija|LVF]] prezidents | periods = {{dat|2019|1|18|N}} — {{dat|2023|7|11|N}} | pēc = Egīls Lapsalis ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Buks, Jānis}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Volejbols Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]] [[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]] 8phzt7osm01wwp2hqmb5nkr29ct3i2x 0 418402 4469030 4273364 2026-05-16T18:14:02Z ZANDMANIS 91184 4469030 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Neitans Akē | image = Yokohama F. Marinos - Manchester City (3-5) - 53075276224 (Nathan Ake).jpg | caption = Akē 2023. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|18}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Hāga}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | pcupdate = {{dat|2025|05|04|sk|bez}} | years1 = 2012—2017 | caps1 = 7 | goals1 = 0 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]] | years2 = 2015 | caps2 = 5 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | years3 = 2015—2016 | caps3 = 24 | goals3 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]] | years4 = 2016—2017 | caps4 = 10 | goals4 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U17 | ntupdate = {{dat|2025|05|04|sk|bez}} | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 27 | nationalgoals1 = 3 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U21 | nationalyears3 = 2013—2016 | nationalcaps3 = 22 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{fb|NED}} | nationalyears4 = 2017— | nationalcaps4 = 53 | nationalgoals4 = 5 | caps5 = 105 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]] | goals5 = 8 | years5 = 2017—2020 | caps6 = 89 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years6 = 2020— | goals6 = 6 }} '''Neitans Akē''' ({{Val|nl|Nathan Aké}}, dzimis {{Dat|1995|2|18}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Akē spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]].'' == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15 * [[UEFA Eiropas līga]]: 2012—13 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2012—13 * [[Watford F.C.|''Watford'']] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2015—16 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Akē, Neitans}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] mhwwwfiif5nj1irfflhach0h2pvv6w7 0 424174 4469094 4404953 2026-05-16T19:28:13Z Baisulis 11523 /* Atsauces */ : 4469094 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Oto Nemsadze | Vārds_orig = ''ოთო ნემსაძე'' | Attēls = ESC2019-Georgia.jpg | Att_izm = 230px | Ainava = | Apraksts = Oto Nemsadze [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]] | Dz_vārds = Otars Nemsadze | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1989|6|18}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Gori|td=Gruzija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]], [[rokmūzika]], [[džezs]], [[blūzs]] | Nodarbošanās = [[Dziedātājs]] | Instrumenti = [[Vokāls]] | Gadi = 2010—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Oto Nemsadze''' ({{val|ka|ოთო ნემსაძე}}; dzimis {{Dat|1989|6|18}} kā '''Otars Nemsadze''' ({{val|ka|ოთარ ნემსაძე}}) [[Gori]]) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] [[dziedātājs]]. Oto piedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]], pārstāvot [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruziju]] ar dziesmu ''[[Sul tsin iare]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2019/03/03/oto-nemsadze-wins-georgian-idol-2019-with-the-patriotic-rock-ballad-sul-tsin-iare/234414/|title=Oto Nemsadze wins Georgian Idol 2019 with the patriotic rock ballad “Sul Tsin Iare”|last=Mamsikashvili|first=Rezo|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|24||bez}}|date={{Dat|2019|3|3||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/03/03/georgia-oto-nemsadze-to-the-eurovision-song-contest-2019/|title=Georgia: Oto Nemsadze To The Eurovision Song Contest 2019|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|24||bez}}|date={{Dat|2019|3|3||bez}}|language=en}}</ref> Savā pusfinālā viņš ieguva 14. vietu, kas neļāva kvalificēties finālam. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Iriao]]''<br/>ar dziesmu ''[[Sheni gulistvis]]'' | virsraksts = [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br/>ar dziesmu ''[[Sul tsin iare]]'' | periods = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Tornike Kipiani]]<br/>ar dziesmu ''[[You (dziesma)|You]]'' }} {{kastes beigas}} {{Gruzija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nemsadze, Oto}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas dziedātāji]] [[Kategorija:Gruzijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] sby8y5nvwjsnyahijdkn6zjwqotrp2w 0 427715 4469387 3985329 2026-05-17T09:46:10Z Lasks 38532 4469387 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Baltkrievija]] | karogs = Flag of Belarus.svg | parraiditajs = [[BTRC]] | nac atlase = ''Eurofest'' <small>(2004–2009, 2012–2018, 2020)</small><br/>''Nationalny Otbor'' <small>(2019)</small> | pied reizes = 16 (6 fināli) | pirma reize = {{escy|2004}}. | ESC lab = 6. vieta: {{escy|2007}}. | ESC sl = 22. vieta pusfinālā: {{escy|2006}}. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/belarus EBU lapa] }} '''[[Baltkrievija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 16 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 6 reizes, debitējot [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]]. Pašlaik valsts labākais sniegums ir 6. vieta [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], bet sliktākais — 22. vieta [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursa]] pusfinālā. Baltkrievija Eirovīzijā nepiedalās kopš [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursa]] pēc tam, kad valsti {{Dat|2021|3|26}} rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] no konkursa diskvalificēja pēc tam, kad tā atkārtoti bija iesniegusi dziesmas no izpildītāja ''[[GalasyZMesta]]'', kas pārkāpj konkursa apolitiskos noteikumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/ebu-statement-on-belarusian-entry-2021|title=EBU statement on Belarusian participation|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|26||bez}}|date={{Dat|2021|3|26||bez}}|language=en}}</ref> == Baltkrievijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] | [[Aleksandra un Konstantīns]] | ''My Galileo'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 19. | align="center" | 10 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | [[Anželika Agurbaša]] | ''Love Me Tonight'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 67 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | [[Dmitrijs Kolduns]] | ''Work Your Magic'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 145 | align="center" | 4. | align="center" | 176 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | [[Ruslans Aļehno]] | ''Hasta la Vista'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 27 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 25 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | [[3+2]], pied. [[Roberts Velss]] | ''Butterflies'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 18 | align="center" | 9. | align="center" | 59 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Anastasija Vinnikova]] | ''I Love Belarus'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | ''[[Litesound]]'' | ''We Are the Heroes'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 35 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Aļona Lanska]] | ''Solayoh'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 48 | align="center" | 7. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] | ''[[Teo]]'' | ''Cheesecake'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 43 | align="center" | 5. | align="center" | 87 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | [[Juzari]] & [[Maimuna]] | ''Time'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 39 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | ''[[Aleksanders Ivanovs|Ivan]]'' | ''Help You Fly'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 84 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | ''[[NAVI]]'' | ''Story of My Life'' | [[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] | align="center" | 17. | align="center" | 83. | align="center" | 9. | align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | ''[[Ņikita Aļeksejevs|Alekseev]]'' | ''Forever'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 65 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]] | ''Like It'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 31 | align="center" | 10. | align="center" | 122 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[VAL]]'' | ''Da vidna'' <small>(''Да вiдна'')</small> | Baltkrievu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | {{N/A|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]}} | ''[[GalasyZMesta]]'' | ''Ya nauchu tebya'' <small>(''Я научу тебя'')</small> | [[Krievu valoda|Krievu]] | colspan="4" {{N/A|Valsts tika diskvalificēta}} |- |colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022.]]}} gada konkursa |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltkrievija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltkrievijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 3ny77rfjk6qieuh5hh8wt0g2zh4xmec 0 429530 4469254 4288005 2026-05-16T23:42:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469254 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ivars Strautmanis | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 17 | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 21 | bērni = [[Baiba Strautmane]], Mado Strautmane | nodarbošanās = [[arhitekts]] }} '''Ivars Strautmanis''' (dzimis 1932. gada 19. jūlijā, miris 2017. gada 21. septembrī)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3974&Itemid=43 |title=In Memoriam. Ivars Strautmanis (19.07.1932.-21.09.2017.) |access-date=13.05.2019 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190307000500/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3974&Itemid=43 |archivedate=07.03.2019 }}</ref> bija latviešu [[arhitekts]]. Strādājis institūtā [[Pilsētprojekts]]. Bija pazīstams kā pilsētbūvnieks, arhitektūras teorētiķis, pedagogs, sabiedriskais darbinieks un mecenāts, kurš strādāja dažādos vides mērogos un problemātikā. Profesionālās darbības laikā tika izstrādāti gan vērienīgi pilsētbūvnieciski priekšlikumi, gan dzīvojamo un sabiedrisko ēku projekti, gan arī vides dizaina objekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/2022/10/arhitektam-ivaram-strautmanim-veltita-izstade/|title=Arhitektam Ivaram Strautmanim veltīta izstāde}}{{Novecojusi saite}}</ref> Žurnālistes [[Baiba Strautmane|Baibas Strautmanes]] un Mado Strautmanes tēvs. Piešķirts augstais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktora goda nosaukums.<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=630&Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]</ref> Vairāku pilsētbūvniecības projektu un apjoma arhitektūras autors, [[Salaspils memoriāls|Salaspils memoriālā ansambļa]] līdzautors. Ivars Strautmanis sarakstījis vairākas grāmatas par arhitektūru.<ref>{{Atsauce|title=Latviešu: Ivara Strautmaņa grāmata "Arhitekts"|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:ARHITEKT%C5%AARA_m.pdf|date=2016|accessdate=2025-04-10|first=Roberts|last=Griskevics}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: Grāmata SALASPILS (Ivars Strautmanis)|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:SALASPILS_1.v%C4%81ks.jpg|date=2014-06-25|accessdate=2025-04-10|first=Roberts|last=Griskevics}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Strautmanis, Ivars}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] lvs1mz8hlcut683lbqmupuyotyf68i6 0 429943 4469079 4319300 2026-05-16T19:11:55Z Baisulis 11523 /* Otrais pusfināls */ : 4469079 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''Open Up'' ("Atraisies") | attēls = Eurovision Song Contest 2021 logo.png | att_izm = 280 | fināls = {{dat|2021|05|22}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2021|05|18}} | otrais pusfināls = {{dat|2021|05|20}} | vadītājs (i) = [[Šantala Janzena]]<br />[[Edsīlija Romblija]]<br />[[Jans Smits]]<br />''[[NikkieTutorials]]'' | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = Daniels Jelineks<br />Marniks Kārts<br />Marks Poss | pārraidītājs = ''[[AVROTROS]]''<br />''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS)<br />''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NOP) | vieta = {{ESC|Nīderlande}}, [[Roterdama]], ''[[Rotterdam Ahoy]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Itālija}} ''[[Måneskin]]'' — ''[[Zitti e buoni]]'' | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 39 | valstis, kas debitē = nav | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Ukraina}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Baltkrievija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} | nulle punktu = {{ESC|Lielbritānija}} | viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />[[Dankans Lorencs]] — ''Feel Something''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />Davina Mišele, Tekla Rētena — ''The Power of Water''<br />'''2. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />''Redo'' un Ēfje de Visere — ''Forward Unlimited''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''<br />'''Fināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm ar DJ Pītera Gabriela mūziku<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />''Afrojack'', Glenisa Greisa un ''Wulf'' — ''Music Binds Us''<br />Agrākie konkursa uzvarētāji [[Lenija Kūra]], ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]], [[Sandra Kima]], [[Elena Paparizu]], [[Lordi]], [[Monss Selmerlēvs]] — ''Rock the Roof''<br />Dankans Lorencs — ''Stars'' un ''[[Arcade]]''<br />''The Human Countdown'' | map = ESC 2021 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #d40000 | tag2 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam | col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2019]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ <s>2020</s>]] | nākamais = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022 ►]] }} '''2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2021}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2021}}) bija 65. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Piekto reizi konkursa vēsturē tas notika [[Nīderlande|Nīderlandē]], iepriekš valstij rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, bet pirmo reizi [[Roterdama]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc [[Dankans Lorencs|Dankana Lorenca]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]]. Nīderlande bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] gada Eirovīzijas dziesmu konkursu, tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts. Konkursā piedalījās 39 valstis. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezās pēc nepiedalīšanās 2019. gada konkursā, bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājās. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies konkursā, taču Armēnija izstājās politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā, kamēr Baltkrievija tika diskvalificēta pēc tam, kad viņu atkārtoti iesniegtā dziesma neatbilda konkursa noteikumiem. Vairākas valstis izvēlējās uz konkursu sūtīt atceltajam 2020. gada konkursam jau izvēlētos izpildītājus. Pusfināli notika {{dat|2021|05|18|6=un|7=20}} un {{dat||05|20}}, savukārt fināls — {{dat||05|22}}. Trīs šovus vadīja [[Šantala Janzena]], [[Edsīlija Romblija]], [[Jans Smits]] un ''[[NikkieTutorials]]''. Konkursā uzvarēja [[rokmūzika]]s grupa ''[[Måneskin]]'' no [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', kuras autori bija grupas dalībnieki Damiano Davids, Viktorija De Anželisa, Tomass Radži un Ītans Torkio. Šī bija Itālijas trešā uzvara pēc [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]. un [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]. gada konkursiem. Pirmo reizi konkursa vēsturē [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] nekvalificējās finālam, atstājot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainu]] kā vienīgo valsti, kas vienmēr, kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā, ir kvalificējusies finālam. == Norise == Konkurss bija [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) un trīs Nīderlandes pārraidītāju — ''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NPO), ''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS) and ''[[AVROTROS]]'' —, no kuriem katrs pildīja atšķirīgu uzdevumu, kopīgi veidots projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|18||bez}}|language=en}}</ref> Sītse Bakers un Astrida Duntrenita bija galvenie konkursa producenti, Emilija Sikinge un Džesika Stama bija galveno producentu vietnieces, kamēr Daniels Jelineks, Marniks Kārts un Marks Poss bija konkursa režisori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/interview-with-sietse-bakker|title=2020 and 2021 Executive Producer Sietse Bakker looks back and forward|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|6|16}}|language=en}}</ref> 2020. gada janvārī tika paziņots, ka par EBU Eirovīzijas koordinatoru no 2020. gada konkursa kļūs [[Martins Esterdāls]], kas šo amatu pārņēma no [[Juns Ūla Sanns|Juna Ūla Sanna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/martin-osterdahl-new-eurovision-song-contest-executive-supervisor|title=Martin Österdahl new Eurovision Song Contest Executive Supervisor|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|1|20}}|language=en}}</ref> Pirms viņa darba kā koordinatoran viņš ir bijis galvenais producents [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursiem [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/01/20/martin-osterdahl-appointed-eurovision-executive-supervisor/|title=Martin Österdahl Appointed Eurovision Executive Supervisor|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Norises vieta === [[Attēls:Rotterdam_Ahoy_2016.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].|200px]] Konkurss norisinājās ''[[Rotterdam Ahoy]]'' arēnā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas to rīkoja pēc valsts uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''. Šī bija piektā reize, kad Nīderlande rīkoja konkursu, iepriekš rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]., [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, taču tas pirmo reizi notika Roterdamas pilsētā. ''Rotterdam Ahoy'' iepriekš ir rīkojusi arī [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]], kā arī bija plānotā norises vieta vēlāk atceltajam [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/newsbeat-57079037|title=Eurovision 2021: How this year's acts are aiming for a Covid-safe contest|publisher=[[BBC]]|work=[[BBC News]]|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2021|5|16}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> ==== Rīkotājpilsētas noteikšana ==== Eirovīzijas tradīcija nosaka, ka iepriekšējā konkursa uzvarētājvalstij (šajā gadījumā — Nīderlandei) ir jārīko nākamais konkurss. Nīderlandes pārraidītāji NPO, NOS un AVROTROS neilgi pēc 2019. gada konkursa uzsāka pilsētu pieteikšanos konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html|title=Eurovision: several cities in the Netherlands already candidates to host the 2020 edition {{!}} Teller Report|website=www.tellerreport.com|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|19}}|language=en|archive-date=2021-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412235156/https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html}}</ref> {{dat|2019|7|10}} Nīderlandes pilsētām tika atvērta pieteikšanās konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-city-bid-process-has-begun|title=Which Dutch city or region will host Eurovision 2020?|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|29}}|language=en}}</ref> {{dat||7|10}} svinīgā ceremonijā [[Hāga|Hāgā]] piecu valsts pilsētu — [[Arnema]]s, [[Hertogenbosa]]s, [[Māstrihta]]s, [[Roterdama]]s un [[Utrehta]]s — pārstāvji iesniedza pieteikšanās dokumentus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/5-cities-in-the-race-to-become-eurovision-2020-host-city|title=5 Dutch cities in the race to become Eurovision 2020 Host City|last=Zwart|first=Josianne|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|10}}|language=en}}</ref> {{dat||7|16}} kandidātpilsētu saraksts tika saīsināts līdz divām pilsētām — Māstrihtas un Roterdamas —,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.nl/consent/?siteKey=V9f6VUvlHxq9wKIN&callbackUrl=https%3a%2f%2fwww.ad.nl%2fprivacy-gate%2faccept-tcf2%3fredirectUri%3d%252fshow%252frotterdam-en-maastricht-strijden-om-songfestival-andere-steden-vallen-af%257ead566645%252f%253freferrer%253dhttps%253a%252f%252fen.wikipedia.org%252f|title=Rotterdam en Maastricht strijden om Songfestival, andere steden vallen af|last=Oomen|first=Eefje|website=AD|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|16}}|language=nl}}</ref> un pēc katras pilsētas apmeklēšanas un apskates {{dat||8|30}} Roterdama tika paziņota kā 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/176894/eurovision-2020-highlights-from-npos-visit-to-rotterdam/|title=Eurovision 2020: Highlights from NPO's visit to Rotterdam|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|19}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rotterdam-to-host-eurovision-2020|title=Rotterdam to host Eurovision 2020!|last=LaFleur|first=Louise|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|8|30}}|language=en}}</ref> Uzreiz pēc 2020. gada konkursa atcelšanas konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] uzsāka pārrunas ar Nīderlandes pārraidītājiem, kā arī Roterdamas pilsētu saistībā ar iespēju tiem rīkot 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|3|18}}|language=en}}</ref> {{dat|2020|4|23}} Roterdamas pilsētas dome apstiprināja sava budžeta līdzekļu palielināšanu pēc tam, kad nīderlandiešu mediji bija ziņojuši, ka pilsētai būtu nepieciešami papildus miljoni 6,7 miljoni eiro, lai konkursu rīkotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/04/08/eurovision21-rotterdam-requires-6-7-million-euros-additional-funding-to-host-eurovision-2021/|title=Eurovision'21: Rotterdam Requires 6.7 Million Euro's Additional Funding to Host Eurovision 2021||last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|8}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2020/04/23/rotterdam-city-council-agrees-to-extra-funding-for-eurovision-2021/|title=🇳🇱 Rotterdam City Council agrees to extra funding for Eurovision 2021|last=Jurnavan|first=Tim|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|23}}|language=en}}</ref> Šis lēmums bija nozīmīgs, jo pilsētai bija jāpieņem un jāpaziņo lēmums par to, vai tā vēlas rīkot konkursu, EBU līdz aprīļa beigām. Ja Roterdama būtu atteikusies no konkursa rīkošanas, nīderlandiešu pārraidītājiem būtu bijis jāatrod cita alternatīva rīkotājvietai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/179651/esc-2021-will-rotterdam-host-the-contest-next-year-6-7-million-euros-required|title=ESC 2021: Will Rotterdam host the contest next year? 6.7 million euros required|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|9}}|language=en}}</ref> [[Eirovīzija 2020: Eiropa staro!]] pārraides laikā {{Dat|2020|5|16}} tika oficiāli paziņots, ka norises vieta 2021. gada konkursam būs ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> === COVID-19 pandēmijas ietekme === {{Dat|2020|5|7}} [[Nīderlande]]s valdība paziņoja, ka jebkāda veida masveida pulcēšanas tiks aizliegta līdz plaši būtu pieejama vakcīna pret [[COVID-19]]. Konkursa rīkotāji novērtēja šo lēmumu, kā tas varētu ietekmēt konkursa norisi. {{Dat|2020|9|18}} tika paziņoti 4 scenāriji, kā konkurss varētu notiktː<ref name="scenāriji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-4-ways-to-make-eurovision-2021-happen|title=The 4 ways to make Eurovision 2021 happen|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/|title=Eurovision confirms radical 2021 plans to ensure contest takes place – even in lockdown|last=Smith|first=Reiss|website=PinkNews|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2020|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201002144220/https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/}}</ref> * Konkurss notiek kā ierasts iepriekšējos gados (A scenārijs) * Konkurss notiek ar fiziskās distancēšanās un citiem epid emioloģiskās drošības pasākumiem (B scenārijs) * Radīt iespēju dalībniekiem uzstāties no savas valsts, ja tiem nav iespēju ierasties Roterdamā (C scenārijs) * Pilnībā attālināta veida konkurss, (D scenārijs) kas tiek rīkots Roterdamā, kamēr dziedātāji uzstājas no savām valstīm, arēnā nav skatītāju un pilsētā nenotiek nekāda veida klātienes pasākumi. Šāda veida konkursa scenārijs tika izmēģinās [[2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa]] laikā. 2021. gada februārī EBU un rīkotāju pārraidītāji paziņoja, ka konkurss kā ierasts (A scenārijs) nevarētu notikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2021-determined-yet-realistic-plans-for-may|title=Eurovision 2021 organizers set determined yet realistic plans for May|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|3|3||bez}}|language=en}}</ref> Lai gan jau ilgu laiku bija plānots, ka konkurss norisināsies pēc B scenārija principiem, {{Dat||4|30}} EBU to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/2021-faqs|title=Rotterdam 2021 FAQs|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|language=en}}</ref> {{Dat|2021|4|1}} tika paziņots, ka 3500 skatītājiem būs ļauts atrasties arēnā 9 šovu laikā, ieskaitot abus pusfinālus un finālu un 6 mēģinājumus. Nīderlandes valdība {{Dat||4|29}} to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-fieldlab|title=Eurovision Song Contest to proceed with limited audience|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=en}}</ref> Visiem skatītājiem, tāpat kā visiem konkursa rīkotājiem un darbiniekiem un valstu delegāciju dalībniekiem, lai iekļūtu arēnā ir jānodod negatīvs COVID-19 tests.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/l/2374944|title=Alsnog Songfestival met publiek, ongeveer helft van toeschouwers welkom|publisher=NOS|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|1||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij|title=Kabinet hakt knoop door: publiek welkom bij songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|05|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210501014153/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij}}</ref> == Formāts == === Vizuālais noformējums === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika paziņots, ka plānotais 2020. gada konkursa vizuālais dizains un sauklis ''Open Up'' ("Atraisies") tiks saglabāts arī 2021. gada konkursam.<ref name="scenāriji"/> {{Dat|2020|12|4}} tika atklāts jaunais uzlabotais konkursa logo un zīmols. Logo parāda abstraktu Eiropas karti, kas savieno visu sākotnēji plānoto 41 dalībvalstu galvaspilsētas ar Roterdamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/new-logo-for-eurovision-song-contest-2021|title=This is the new logo of Eurovision 2021|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2020|12|4||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cleverfranke.com/work/eurovision|title=CLEVER°FRANKE - Work - Eurovision Song Contest|website=CLEVER°FRANKE|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/eurovision-song-contest-may-2021-1.5778255|title=Eurovision Song Contest set for May 2021 with same theme intended for 2020|publisher=Canadian Broadcasting Corporation|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|10|27||bez}}|language=en}}</ref> === Vadītāji === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika arī paziņots, ka 2020. gada konkursam plānotie vadītāji — aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja [[Šantala Janzena]], dziedātāja [[Edsīlija Romblija]], kas pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. un [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursos, dziedātājs un konkursa komentētājs [[Jans Smits]], kā arī ''[[YouTube]]'' skaistumkopšanas [[Vlogeris|vlogere]] [[NikkieTutorials|Niki de Jāgere]] (''NikkieTutorials'') — atgriezīsies vadīt 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/09/19/eurovision-2021-hosts-jan-smit-chantal-janzen-and-edsilia-rombley-are-reconfirmed/257457/|title=Eurovision 2021 hosts: Jan Smit, Chantal Janzen and Edsilia Rombley are reconfirmed|last=Feliks|first=Natalie|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|09|19||bez}}|language=en}}</ref> Papildus arī ''NikkieTutorials'' un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursa [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāve [[Krista Siegfridsa]] bija konkursa tiešsaistes satura vadītājas. Krista Siegfridsa vadīja iknedēļas ''[[YouTube]]'' video sērijas ''Krista Calling'' ar aizkulišu video,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/online-shows-2021|title=Ding-dong! Details of two online shows!|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|29||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182531/eurovision-2021-krista-siegfriends-confirmed-as-backstage-host/|title=Eurovision 2021: Krista Siegfriends confirmed as backstage host!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|3|29}}|language=en}}</ref> kamēr ''NikkieTutorials'' vadīja tiešsaistes sarunu video sērijas ''LookLab with NikkieTutorials'' ar visu 39 dalībvalstu izpildītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/looklab-with-nikkietutorials|title=NikkieTutorials covers glitter, glamour and gossip in new show|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Koss van Plateringens, Hila Nuozaja un Samja Hasauja vadīja preses konferences, kamēr Koss van Plateringens arī kopā ar Fenu Ramosu vadīja Tirkīza paklāja ceremoniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://songfestival.nl/nieuws/press-conference-en-online-hosts-van-het-eurovisie-songfestival-bekend|title=Press Conference en Online Hosts van het Eurovisie Songfestival bekend|website=songfestival.nl|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|14||bez}}|publisher=[[NOP]]|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/sunday-the-turquoise-carpet-live|title=Sunday: The Turquoise Carpet Live|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|13||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Skatuve === Paziņojumā par konkursa norises datumiem galvenais šova producents Sītse Bakers paziņoja, ka 2020. gada konkursam plānotā skatuve tiks izmantota arī 2021. gada konkursam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|title=Dates for Eurovision 2021 announced|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|15||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tās dizains ir iedvesmots no konkursa saukļa Open Up ("Atraisies") un līdzeno Nīderlandes dabas ainavu. Skatuves dizaineris bija Florains Vīders, kas ir veidojis arī skatuves dizainu [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].—[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]].—[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/eurovision-2020-stage-design-revealed-for-rotterdam|title=Eurovision 2020: Stage design revealed for Rotterdam|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/this-is-what-the-eurovision-2020-stage-will-look-like|title=Eurovision 2020 stage design: Flat, minimalist and modern|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tā sastāv no rotējoša galvenā LED ekrāna, kā arī pārvietojama daļēji caurspīdīga ekrāna.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rijnmond.nl/nieuws/1199638/Zo-ziet-het-indrukwekkende-podium-voor-het-Eurovisie-Songfestival-in-Ahoy-eruit|title=Zo ziet het indrukwekkende podium voor het Eurovisie Songfestival in Ahoy eruit|website=Rijnmond|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|22||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182842/eurovision-2021-the-stage-is-lit-and-in-full-action/|title=Eurovision 2021: The stage is lit and in full action!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|22}}|language=en}}</ref> Skatuve tiek papildināta arī ar paplašinātās realitātes elementiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2021/04/28/augmented-reality-to-play-important-role-in-2021-contest/|title=🇳🇱 Augmented reality to play important role in 2021 contest|last=Christou|first=Costa|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|28}}|language=en}}</ref> Atšķirībā no 2019. gada konkursa dalībnieku ''green room'', atpūtas zona, atrodas pašā arēnā un aizpilda visu tās grīdas zonu, kas iepriekš bija paredzēta skatītājiem, lai nodrošinātu fizisko distancēšanos starp valstu delegācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/02/12/eurovision21-changes-to-greenroom-for-the-contest/|title=Eurovision’21: Changes to Greenroom For The Contest|last=van Waarden|first=Franciska|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|2|12||bez}}|language=en}}</ref> === Dziesmas === {{Dat|2020|6|18}} EBU paziņoja, ka šī gada konkursā valstu delegācijām būs iespēja izvēlēties, vai tā vēlas dziesmā izmantot arī iepriekš ierakstītus bekvokālus, kas iepriekš konkursā bija aizliegts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/06/18/pre-recorded-backing-vocals-to-trialled-at-eurovision-for-one-year/|title=Pre-recorded Backing Vocals to Trialled at Eurovision For One Year|last=Granger|first=Anhony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/changes-announced-to-ensure-eurovision-comes-back-for-good|title=Changes announced to ensure Eurovision comes "back for good"|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> kamēr {{Dat||11|18}} EBU paziņoja, ka, lai nodrošinātu to, ka visas valstis varētu piedalīties konkursā, katras dalībvalsts pārraidītājam būs jāizveido iepriekš ierakstīts dziesmas priekšnesums, kas tiktu izmantots, ja kādas valsts izpildītājam ceļošanas ierobežojumu dēļ nebūtu iespējams ierasties uz konkursu klātienē Roterdamā. Šie ieraksti notika studijā un tie, lai nodrošinātu godīgumu, tika stingri uzraudzīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2021-artists-to-record-song-live-on-tape-to-ensure-contest-will-happen|title=2021 artists to record song “live-on-tape” to ensure Contest will happen|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|11|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Vienīgā valsts, kas šo ierakstu dalībai konkursā izmantoja bija [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]].<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/australia-to-use-live-on-tape|title=Australia to compete from home using ‘live-on-tape’ performance|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|20||bez}}|language=en}}</ref> Citas atšķirības no iepriekšējo gadu konkursiem konkursa noteikumos, kas attiecas uz dziesmām un to izpildīšanu, nebija, ieskaitot arī noteikumu par to, ka konkursā izpildītās dziesmas nedrīkst būt izlaistas pirms iepriekšējā gada 1. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/about/rules|title=Rules|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas EBU bija izskatījusi iespēju atļaut konkursam pieteiktās dziesmas izmantot arī 2021. gada konkursam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|4|6||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> ko publiski atbalstīja arī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/the-favorit-to-win-eurovision-2020-we-should-be-allowed-to-perform-our-songs-in-2021|title=The favourite to win Eurovision 2020: "We should be allowed to perform our songs in 2021"|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|language=en}}</ref> taču {{Dat|2020|3|20}} tika nolemts, ka tomēr konkursa noteikumi netiks mainīti un konkursā nedrīkstēs piedalīties dziesmas, kas izlaistas pirms {{Dat|2020|9|1}}, kas nozīmē, ka arī neviena 2020. gada konkursa dziesma neatbilst noteikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/intention-to-honour-eurovision-2020-songs-artists|title=Intention to honour Eurovision 2020 songs and artists|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|20||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Uzstāšanās secība === {{Dat|2020|11|17}} tika paziņots, ka ierastā pusfināla dalībvalstu uzstāšanās vietu sadalījuma izloze netiks, tā vietā pusfinālos tiktu izmantotas jau 2020. gada konkursam izlozētās vietas, kas tika noteiktas izlozē {{Dat|2020|1|28}}, kas notika Roterdamas pilsētas domē un ko vadīja konkursa vadītāji [[Šantala Janzena]], [[Jans Smits]] un [[Edsīlija Romblija]]. Šī izloze noteica arī, kurā pusfinālā balsos kura no "lielā piecinieka" — [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānijas]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānijas]], [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] — valstīm, kā arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]], kas finālam kvalificējas automātiski. EBU noteica arī to, ka tiks saglabāta arī iepriekš izlozētā Nīderlandes uzstāšanās pozīcija finālā — 23. Uzstāšanās secību, balstoties uz sadalījuma izlozēs iedalītajām pusēm no šova, pusfinālos un finālā noteica konkursa producenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2020-semi-final-line-up-to-stay-this-year|title=2020 Semi-Final line-up to stay for 2021|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|11|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Viesmākslinieki === {{Dat|2021|5|4}} tika paziņoti konkursa trīs šovu atklāšanas un starpšova priekšnesumi. 1. pusfinālu atklāja 2019. gada konkursa uzvarētājs [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''Feel Something'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/05/04/duncan-laurence-feel-something-eurovision/|title=🇳🇱 Eurovision’21: Duncan Laurence to Open Eurovision With “Feel Something”|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2021|5|4||bez}}|language=en}}</ref> kamēr starpšova priekšnesums bija ''The Power of Water'', kas bija jūtūberes [[Davina Mišele|Davinas Mišeles]] uzstāšanās ar savu jauno singlu ''Sweet Water'', kurā piedalījās arī aktrise [[Tekla Rētena]] un kas bija balstīts uz Nīderlandes seno vēsturi ar ūdens apsaimniekošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-power-of-water|title='The Power of Water' set to make a splash!|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival|title=Davina Michelle en Thekla Reuten in interval-act songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210419012222/https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival}}</ref> 2. pusfināla atklāšanas priekšnesumā piedalījās breika dejotājs ''Redo'' un dziedātāja un dziesmu autore ''Ēfje de Visere'' ar priekšnesumu ''Forward Unlimited''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gelderlander.nl/show/redo-en-eefje-de-visser-treden-samen-op-bij-songfestival~aee890b0/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Redo en Eefje de Visser treden samen op bij Songfestival|publisher=De Gelderlander|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-duo-revealed-for-second-semi-final|title=Dutch duo to open Second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Starpšova priekšnesums bija baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-interval-semi-two|title=Ballet and BMX bikes for second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|9||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Finālu atklāja ar ar ierasto konkursa karogu parādi, kas atrādīja visu 26 fināla dalībvalstu izpildītājus, kuras pavadījums bija nīderlandiešu grupas [[Shocking Blue]] singla ''Venus'' remikss, kuru veidojis 16 gadīgais diskžokejs Pīters Gabriels, un kurā daļu no dziesmas dziedāja konkursa vadītāji Šantala Janzena, Jans Smits un Edsīlija Romblija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/pieter-gabriel-to-produce-music-for-flag-parade|title=DJ Pieter Gabriel will produce a flag parade remix for the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Viens no starpšova priekšnesumiem bija speciāli konkursam sarakstīta dziesma ''Music Binds Us'', ko izpildīja diskžokejs ''[[Afrojack]]'', [[Glenisa Greisa|Glenisu Greisu]], Nīderlandes [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursa pārstāve, un [[Wulf (dziedātājs)|Wulf]] kopā ar simfonisko orķestri, kas sastāvēja no jauniem mūziķiem no visas Nīderlandes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival|title=Afrojack, Glennis Grace en Wulf in grote finale songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210405071232/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/music-binds-us-interval-act|title=Afrojack, Glennis Grace and Wulf will perform in the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Fināla viesmākslinieki bija arī seši iepriekšējo konkursu uzvarētāji — [[Lenija Kūra]] ([[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]].), ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]] ([[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]].), [[Sandra Kima]] ([[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]].), [[Elena Paparizu]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]].), ''[[Lordi]]'' ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]].) un [[Monss Selmerlēvs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]].) —, kas izpildīja savas uzvarējušās dziesmas uz dažādu Roterdamas ēku jumtiem priekšnesumā ''Rock the Roof'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rock-the-roof|title=Rotterdam ready to ‘Rock the Roof’|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|25||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> tikmēr Dankans Lorencs izpildīja savu uzvarētājdziesmu ''[[Arcade]]'', kā arī savu jauno singlu ''Stars''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/duncan-laurence-set-for-eurovision-stage|title=Duncan Laurence set for Rotterdam shows|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēdējās balsošanas sekundēs tiks izpildīta arī deja ''The Human Countdown''. == Dalībvalstis == {{Dat|2020|10|26}} EBU paziņoja, ka konkursā piedalīsies 41 valsts — tās pašas, kas būtu piedalījušās atceltajā [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursā.<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/10/26/eurovision-2021-same-41-countries-confirm-participation-for-song-contest-as-in-2020/258233/|title=Eurovision 2021: Same 41 countries confirm participation for song contest as in 2020|last=Smith|first=David|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29}}|date={{Dat|2020|10|26}}|language=en}}</ref> [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezīsies pēc nepiedalīšanās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]], bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājas.<ref name="dalībvalstis" /> [[2021. gads|2021]]. gada martā arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] izstājās no konkursa. [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], par kuras izstāšanos [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja {{Dat||3|5}}, izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}</ref> Baltkrieviju {{Dat||3|26}} konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] no konkursa diskvalificēja pēc tam, kad valsts atkārtoti bija iesniegusi dziesmas no izpildītāja ''[[GalasyZMesta]]'', kas pārkāpj konkursa apolitiskos noteikumus, samazinot dalībvalstu skaitu uz 39 valstīm.<ref name="Baltkrievija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/ebu-statement-on-belarusian-entry-2021|title=EBU statement on Belarusian participation|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|26||bez}}|date={{Dat|2021|3|26||bez}}|language=en}}</ref> === Dalībnieki, kas atgriežas === Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas 24 no dalībvalstīm paziņoja, ka šim konkursam pieteiktie dalībnieki varēs atgriezties dalībai 2021. gada konkursā, tas nozīmē, ka visi šie izpildītāji atgriezās konkursā, papildus arī Igaunijas un Lietuvas iepriekšējā gada konkursam pieteikti dalībnieki uzvarēja rīkotajās nacionālajās atlasēs, kas nozīmē, ka arī viņi konkursā atgriezās. Neieskaitot 2020. gada konkursa dalībniekus konkursā piedalījās trīs dalībnieki, kas jau vēl iepriekš bija piedalījušies konkursā, kā arī pieci izpildītāji, kas ir piedalījušies citos Eirovīzijas formāta konkursos vai arī bijuši bekvokālisti iepriekšējos konkursos sevis pārstāvētajai vai citai valstij. * {{ESC|Moldova}} — [[Natālija Gordijenko]] ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., kopā ar ''[[Arsenium]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/natalia-gordienko-returns-for-moldova|title=Natalia Gordienko returns for Moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Sanmarīno}} — [[Senita]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/san-marino-senhit-to-eurovision-2020|title=San Marino: Senhit to Eurovision 2020|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|3|13||bez}}|date={{Dat|2020|3|6||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Saņa Vučiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]].)<ref name="Hurricane">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/05/08/hurricane-10-facts-about-serbia-eurovision-2020-group/253274/|title=Hurricane: 10 facts about Serbia’s Eurovision 2020 group|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|8||bez}}|last=Rainbird|first=Oliver|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Ksenija Kneževiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., bekvokāliste, pārstāvot [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalni]])<ref name="Hurricane"/> * {{ESC|Malta}} — [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ([[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], uzvarētāja; [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/malta-destiny-chukunyere-will-compete-in-eurovision-2021/|title=Malta: Destiny Chukunyere Will Compete in Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Grieķija}} — [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] ([[2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kā daļa no grupas ''Kisses'', pārstāvot [[Nīderlande Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/18/greece-stefania-eurovision-2021/|title=Greece: Stefania Will Represent Greece at Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|28||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Austrija}} — [[Vincents Bueno]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/26/austria-vincent-bueno-eurovision/|title=Austria: Vincent Bueno to Eurovision 2021|last=Herbert|first=Emily|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} — [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] ([[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/vasil-is-back-for-north-macedonia|title=Vasil is back for North Macedonia!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika {{Dat|2021|05|18}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šīs valstis kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tai dalību liedza [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] pēc tam, kad valsts pārraidītājs [[BTRC]] bija jau atkārtoti iesniedzis dziesmu, kas neatbilda konkursa noteikumiem.<ref name="Baltkrievija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]], tai sekojot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-running-orders|title=Semi-Final running orders revealed|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="190" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants|title=First Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210331150025/https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="1. pusfināls"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="1. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="1. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | "Diskotēka" | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Ana Sokliča]] | ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]'' | Angļu | "Āmen" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Krievija}} | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | [[Krievu valoda|Krievu]]<br />Angļu | "Krievu sieviete" | align="center" | 3. | align="center" | 225 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | Angļu | "Balsis" | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrālija}}{{efn|name=Austrālija|[[COVID-19 pandēmija]]s radīto ceļošanas ierobežojumu dēļ Austrālija konkursā piedalījās ar iepriekš ierakstītu priekšnesumu studijā [[Sidneja|Sidnejā]]<ref name="Austrālija"/>}} | ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]'' | ''[[Technicolour]]'' | Angļu | "Krāsains" | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] | ''[[Here I Stand]]'' | Angļu | "Šeit es stāvu" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Īrija}} | [[Leslija Roja]] | ''[[Maps]]'' | Angļu | "Kartes" | align="center" | 16. | align="center" | 20 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | Angļu{{efn|name=Kipra|Sastāv no atkārtota vārdu savienojuma [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | "Velns" | align="center" | 6. | align="center" | 170 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | Angļu | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 10. | align="center" | 115 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Albina]] | ''[[Tick-Tock]]'' | Angļu<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] | "Tik tak" | align="center" | 11. | align="center" | 110 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | Angļu | "Nepareizā vieta" | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Izraēla}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Ivrits|irvitā]]}} | "Atbrīvo mani" | align="center" | 5. | align="center" | 192 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Rumānija}} | ''[[Roxen]]'' | ''[[Amnesia]]'' | Angļu | "Amnēzija" | align="center" | 12. | align="center" | 85 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}} | — | align="center" | 8. | align="center" | 138 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | "Troksnis" | align="center" | 2. | align="center" | 267 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Malta}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | Angļu{{efn|name=Malta|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}} | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 1. | align="center" | 325 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika {{Dat|2021|05|20}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis, tai skaitā arī [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tā izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]], tai sekojot [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]] un [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr"/> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="190" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/second-semi-final|title=Second Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="2. pusfināls"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="2. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="2. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno|Dziesma sastāv arī no nekreditētiem [[Flo Rida]] vokāliem}} | ''[[Adrenalina]]'' | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2|Sastāv no atkārtota vārda [[Itāļu valoda|itāliski]]}} | "Adrenalīns" | align="center" | 9. | align="center" | 118 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Uku Suviste]] | ''[[The Lucky One (dziesma)|The Lucky One]]'' | Angļu | "Laimīgais" | align="center" | 13. | align="center" | 58 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Čehija}} | [[Benni Kristo]] | ''[[Omaga]]'' | Angļu{{efn|name=Čehija|Sastāv no teikuma [[Čehu valoda|čehiski]]}} | "Ak, mans dievs" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | Angļu | "Pēdējā deja" | align="center" | 6. | align="center" | 184 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrija}} | [[Vincents Bueno]] | ''[[Amen (Vincenta Bueno dziesma)|Amen]]'' | Angļu | "Āmen" | align="center" | 12. | align="center" | 66 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Polija}} | [[Rafals Bžozovskis|Rafals]] | ''[[The Ride]]'' | Angļu | "Brauciens" | align="center" | 14. | align="center" | 35 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Moldova}} | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | Angļu | "Cukurs" | align="center" | 7. | align="center" | 179 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande|Tā kā vienam no grupas ''Daði & Gagnamagnið'' dalībniekiem bija pozitīvs [[COVID-19]] tests, Islande konkursā piedalījās ar ierakstu no konkursa mēģinājuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/iceland-member-of-dadi-gagnamagnid-tests-positive-for-covid-19|title=Iceland will probably not take part in the live show of Semi-Final 2 after positive COVID test|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2021|5|6|19||bez}}|language=en}}</ref>}} | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | Angļu | "10 gadi" | align="center" | 2. | align="center" | 288 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Serbija}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no frāzes [[Angļu valoda|angliski]] un atkārtota vārda [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | "Traki traki" | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Gruzija}} | [[Tornike Kipiani]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | Angļu | "Tu" | align="center" | 16. | align="center" | 16 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Albānija}} | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | — | align="center" | 10. | align="center" | 112 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | Angļu | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 4. | align="center" | 239 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | Angļu | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 3. | align="center" | 250 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Somija}} | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | Angļu | "Tumšā puse" | align="center" | 5. | align="center" | 234 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Latvija}} | [[Samanta Tīna]] | ''[[The Moon Is Rising]]'' | Angļu | "Mēness lec" | align="center" | 17. | align="center" | 14 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Šveice}} | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | [[Franču valoda|Franču]] | "Viss visums" | align="center" | 1. | align="center" | 291 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Fyr & Flamme]]'' | ''[[Øve os på hinanden]]'' | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | "Mēģiniet viens uz otra" | align="center" | 11. | align="center" | 89 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika {{Dat|2021|05|22}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]]. Finālā uzvarēja [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] pārstāvji ''[[Måneskin]]'' ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', tai sekojot [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijai]] un [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveicei]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/grand-final-running-order-revealed|title=⭐️ Grand Final Running Order ⭐️|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|21||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="190" | Izpildītājs<ref name="fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/grand-final|title=Grand Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="fināls"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="fināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="fināls"/> |- | align="center" | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | Angļu{{efn|name=Kipra}} | "Velns" | align="center" | 16. | align="center" | 94 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Albānija}} | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | — | align="center" | 21. | align="center" | 57 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | Angļu{{efn|name=Izraēla}} | "Atbrīvo mani" | align="center" | 17. | align="center" | 93 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | Angļu | "Nepareizā vieta" | align="center" | 19. | align="center" | 74 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Krievija}} | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | Krievu<br />Angļu | "Krievu sieviete" | align="center" | 9. | align="center" | 204 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Malta}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | Angļu{{efn|name=Malta}} | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 7. | align="center" | 255 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | Angļu | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 12. | align="center" | 153 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} | "Traki traki" | align="center" | 15. | align="center" | 102 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Džeimss Ņūmens]] | ''[[Embers]]'' | Angļu | "Gailošas ogles" | align="center" | 26. | align="center" | 0 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Grieķija}} | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | Angļu | "Pēdējā deja" | align="center" | 10. | align="center" | 170 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Šveice}} | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | [[Franču valoda|Franču]] | "Viss visums" | align="center" | 3. | align="center" | 432 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande}} | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | Angļu | "10 gadi" | align="center" | 4. | align="center" | 378 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Spānija}} | [[Blass Kanto]] | ''[[Voy a quedarme]]'' | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | "Es palikšu" | align="center" | 24. | align="center" | 6 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Moldova}} | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | Angļu | "Cukurs" | align="center" | 13. | align="center" | 115 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Vācija}} | [[Jendriks]] | ''[[I Don't Feel Hate]]'' | Angļu{{efn|name=Vācija|Sastāv no 2 teikumiem [[Vācu valoda|vāciski]]}} | "Es nejūtu naidu" | align="center" | 25. | align="center" | 3 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Somija}} | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | Angļu | "Tumšā puse" | align="center" | 6. | align="center" | 301 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | Angļu | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 11. | align="center" | 170 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | Angļu | "Diskotēka" | align="center" | 8. | align="center" | 220 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Ukraina}} | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | Ukraiņu | "Troksnis" | align="center" | 5. | align="center" | 364 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Francija}} | [[Barbara Pravi]] | ''[[Voilà]]'' | Franču | "Lūk" | align="center" | 2. | align="center" | 499 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna}} | — | align="center" | 20. | align="center" | 65 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Norvēģija}} | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | Angļu | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 18. | align="center" | 75 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Nīderlande}} <small>(rīkotāji)</small> | [[Žangu Makrojs]] | ''[[Birth of a New Age]]'' | Angļu<br />[[Sranantogo]] | "Jauna laika dzimšana" | align="center" | 23. | align="center" | 11 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 24 | {{ESC|Itālija}} | ''[[Måneskin]]'' | ''[[Zitti e buoni]]'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | "Klusie un paklausīgie" | align="center" | 1. | align="center" | 524 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | Angļu | "Balsis" | align="center" | 14. | align="center" | 109 |- | align="center" | 26 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno}} | ''[[Adrenalina]]'' | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2}} | "Adrenalīns" | align="center" | 22. | align="center" | 50 |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[2021. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2021. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] qe0y1inoe508jqvq5ls5729va47q5fw 0 435962 4469025 4334087 2026-05-16T18:09:02Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469025 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 39 | caps3 = 16 | caps4 = 67 | caps5 = 94 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Bryne FK|Bryne]] | clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Līdsa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 14 | goals3 = 17 | goals4 = 62 | goals5 = 84 | height = 194 | image = ManCity20240722-031 (cropped).jpg | caption = Holanns 2024. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|05|07|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|07|sk|bez}} | name = | playername = Ērlings Breuts Holanns | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2016 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2019 | years4 = 2020—2022 | years5 = 2022—šobrīd | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 5 | nationalcaps7 = 3 | nationalcaps8 = 45 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 6 | nationalgoals5 = 6 | nationalgoals6 = 11 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 48 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18 | nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19 | nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U20 | nationalteam7 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21 | nationalteam8 = {{fb|Norvēģija}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2017—2018 | nationalyears5 = 2018 | nationalyears6 = 2019 | nationalyears7 = 2018 | nationalyears8 = 2019— }} '''Ērlings Breuts Holanns''' ({{val|no|Erling Braut Håland}}, dzimis {{Dat|2000|7|21}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada 1. jūlija Holanns pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Mančestras "City"]]. == Karjera == Holanns ir dzimis [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]], jo tobrīd viņa tēvs [[Alfs Inge Holanns]] pārstāvēja ''[[Leeds United F.C.]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/193845/molde-starlet-erling-braut-haland-wants-follow-father-alf-inge-and-play-leeds-united/|title=Alf-Inge Haland's son dreams of winning Premier League with Leeds United|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2019-06-21|date=2017-02-10|language=en-US}}</ref> Savu karjeru Holanns sāka ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[Bryne FK]]''. 2017. gadā Holanns pievienojās [[Molde FK]]. 2018. gadā bija tuvu pārejai uz ''[[Manchester United FC]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-utd-transfer-erling-haland-14853170|title=Manchester United scout watches wonderkid Erling Haaland score FOUR goals|last=Kelly|first=Ciaran|website=men|access-date=2019-06-21|date=2018-07-02}}</ref> 2019. gada janvārī viņš pievienojās [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] klubam ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html|title=FC Red Bull Salzburg - Servus in Salzburg, Erling Haland!|website=redbulls|access-date=2019-06-21|language=de|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818214857/https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html}}</ref> Debijas spēlē [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 2019. gada 17. septembrī guva trīs vārtus 6:2 uzvarā pār [[Beļģija]]s klubu ''[[KRC Genk]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/sep/17/champions-league-roundup-haland-makes-history-in-salzburg-romp-as-barca-are-held |title=Champions League roundup: Haaland makes history in Salzburg romp as Barça are held |language=en |date={{Dat|2019|9|17||bez}}|website=theguardian.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> Viņš guva vārtus pirmajās piecās Čempionu līgas spēlēs pēc kārtas. 2019. gada decembrī vienojās par pāreju uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/29122019-holanns_janvari_pievienosies_dortmundes_b|title=Holanns janvārī pievienosies Dortmundes "Borussia"|date={{Dat|2019|12|29||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> 2020. gada 18. janvārī savā pirmajā spēlē Bundeslīgā ''Borussia'' sastāvā pret ''[[FC Augsburg]]'' nāca uz maiņu 56. minūtē un izcēlās ar trim vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/18012020-norvegu_superzvaigzne_holanns_vacija_debi|title=Norvēģu superzvaigzne Holanns Vācijā debitē ar hat-trick 20 minūtēs|date={{Dat|2020|1|18||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> {{Dat|2019|5|30||bez}} Holanns U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģija]]i uzvarēt ar 12—0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48465037|title=Erling Braut Haaland: Norway player scores nine goals in U20 World Cup win|access-date=2019-06-21|date=2019-05-30|language=en-GB}}</ref> Šī spēle kļuva par vislielāko uzvaru U-20 Pasaules kausā, un Holanns uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - Matches - Norway - Honduras - FIFA.com|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2019-06-21|language=en-GB|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517053718/https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/}}</ref> [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2019|9|5||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. {{dat|2024|10|10||bez}} Holanns guva divus vārtus Norvēģijas uzvarā ar 3:0 pār [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]], sasniedzot 34 vārtus izlasē un kļūstot par Norvēģijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju tikai 24 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/41721566/erling-haaland-norway-leading-scorer|title=Erling Haaland becomes Norway's all-time leading scorer|date={{Dat|2024|10|10||bez}}|website=espn.com|language=en|access-date={{Dat|2024|10|11||bez}}}}</ref> 2025. gada 9. septembrī viņš guva piecus vārtus 11:1 uzvarā pār [[Moldovas futbola izlase|Moldovas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092025-norvegiem_11_1_islandiesi_vadiba_parize_a|title=Norvēģiem 11:1, islandieši vadībā Parīzē, angļi grauj Belgradā, Ronaldu 141. bumba izlasē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-10|date=2025-09-09|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2018—19, 2019—20 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2018—19 '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=Leipzig - Dortmund 1:4 &#124; BVB krönt sich zum Pokalsieger|website=kicker}}</ref> '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile & Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-09-28|language=en}}</ref> * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award|title=🌟 Erling Haaland beats Sancho, Ansu Fati to the 2020 Golden Boy award {{!}} Futaa.com|last=Futaa|website=futaa.com|access-date=2021-03-23|archive-date=2020-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201121044434/https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award}}</ref> * [[Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile & Stats &#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}</ref> * [[Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[Premjerlīgas Zelta "futbola zābaks"]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Holanns, Ērlings Breuts}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Molde FK spēlētāji]] 3img0lfcizsw453suwsrhm2x30fodg5 0 437823 4469075 3092209 2026-05-16T19:08:58Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana..... 4469075 wikitext text/x-wiki '''Tu''' var būt: * "[[Tu (seriāls)|Tu]]" (''You'') — ASV psiholoģiskā trillera un drāmas seriāls; * [[Le Thaņa Tu]] (''Lê Thanh Tú''; 1985) — Vjetnamas starptautiskā lielmeistare šahā. {{nozīmju atdalīšana}} 2ieb4dsepblee6w3gxomh990v44cqim 0 438986 4469137 3593088 2026-05-16T20:32:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469137 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilgonis Vilks | vārds_orig = | attēls = Ilgonis Vilks astronomijas seminārā Ērglis 2019 (1).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = Laimonis un Vera Vilki | brāļi = | māsas = viena māsa | dzīvesbiedrs = Gunta Vilka | bērni = divas meitas | paraksts = | zinātne = [[astronomija]] | grāds = pedagoģijas zinātņu doktors | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] (1997, doktora grāds) | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilgonis Vilks''' (dzimis {{dat|1960|12|10}}) ir [[Latvija]]s astronoms, [[pedagoģija]]s zinātņu doktors, vairāku mācību grāmatu autors, [[astronomija]]s pasniedzējs augstskolā, [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts|Latvijas Universitātes Astronomijas institūta]] pētnieks, [[Latvijas Astronomijas biedrība]]s valdes loceklis, [[Eiropas Astronomijas izglītības asociācija]]s biedrs, [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] biedrs. == Biogrāfija == Ilgonis Vilks dzimis {{dat|1960|12|10||bez}} Rīgā Laimoņa un Veras Vilkas ģimenē. Tēvs strādāja [[Tramvaja un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldē]], bet māte strādāja autostransporta ministrijā. Ir viena māsa. Precējies ar Guntu Vilku, ir divas meitas. Vaļasprieki — [[fotografēšana]] un [[ceļošana]]. Piedalās ekspedīcijās uz [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]] novērošanas vietām. == Zinātniskā darbība == 1984. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]] absolvējis [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultāti]]. 1993. gadā izglītība tika pielīdzināta [[maģistra grāds|maģistra grādam]]. 1997. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis [[pedagoģija]]s zinātņu doktora grādu par publikācijām saistībā ar astronomijas metodikām. Izstrādājis vairākas [[mācību grāmata]]s astronomijā, fizikā, dabaszinībās, rakstījis arī populārzinātniskās grāmatas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/saraksts/?search=Ilgonis+Vilks&submit=Mekl%C4%93t|title=Ilgonis Vilks - Zvaigzne ABC - Saraksts|publisher=Zvaigzne ABC}}</ref> Nodarbojas ar astronomijas popularizēšanu un populārzinātnisko darbību. Bijis žurnāla “[[Terra]]” galvenais redaktors, pašlaik ir žurnāla “[[Zvaigžņotā Debess]]” galvenais redaktors. Strādā arī [[Latvijas Universitātes muzejs|Latvijas Universitātes muzejā]] kā eksperts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/muzejs/kolekcijas/fridriha-candera-un-latvijas-astronomijas-kolekcija/|title=Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcija|publisher=LU|access-date={{dat|2020|12|26||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230330113239/https://www.lu.lv/muzejs/kolekcijas/fridriha-candera-un-latvijas-astronomijas-kolekcija/}}</ref> [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts|Latvijas Universitātes Astronomijas institūta]] pētnieks, galvenokārt darbojas izglītības un komunikācijas projektos. [[Latvijas Astronomijas biedrība]]s valdes loceklis, [[Eiropas Astronomijas izglītības asociācija]]s biedrs. Vairāku [[zinātniskais izdevums|zinātnisko izdevumu]] autors. Kā astronomijas pasniedzējs strādājis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], mazliet arī [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]]. Kā fizikas un astronomijas skolotājs strādājis [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskolā]], [[Brīvās izglītības centra skola|Brīvās izglītības centra skolā]], [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]] un [[Jūrmalas alternatīvā skola|Jūrmalas alternatīvajā skolā]]. Saņēmis izcilības balvu kā gada inovatīvākais skolotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/astronoms-ilgonis-vilks-svarigakais-skola-iemacities-macities.a336644/|title=Astronoms Ilgonis Vilks: Svarīgākais skolā - iemācīties mācīties|publisher=lsm.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://openminded.lv/index.php/ilgonis-vilks-visuma-noslepumus-sketinot/ Ilgonis Vilks: Visuma noslēpumus šķetinot. Divpadsmit lekcijas patstāvīgām studijām] LU Open Minded {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vilks, Ilgonis}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas astronomi]] ofy0zua0asqz9hukghef88ofmhoppzn 0 439402 4468992 4361409 2026-05-16T16:52:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468992 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Hanzas perons | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Hanzas perons.JPG | image_alt = | image_size = | caption = Kultūras centra ēka atklāšanas dienā | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = aptuveni 11 miljoni eiro (rekonstrukcija)<ref name=TVNET>{{Tīmekļa atsauce|title=Iepazīstina ar kultūras un izklaides centru "Hanzas Perons"|url=https://www.tvnet.lv/6752526/iepazistina-ar-kulturas-un-izklaides-centru-hanzas-perons|publisher=[[TVNET]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> | ren_cost = | client = ''[[ABLV Bank]]'' | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Hanzas iela 16a|3s=Hanzas iela (Rīga)}} | address = | location_town = {{Rīga}} | location_country = {{LAT}} | pushpin_map = Rīga | latd = 56 | latm = 57 | lats = 47.5 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 24.8 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1903 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 2017—2019 | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = 2800 kvadrātmetri<ref name=TVNET/> | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = * "Sudraba Arhitektūra" * ''Pillar Architecten''<ref name=Skaties.lv/> | awards = | designations = | ren_architect = [[Reinis Liepiņš]]<ref name=LSM>{{Tīmekļa atsauce|title=«Hanzas perons» – jauna kultūrvieta Rīgā|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/hanzas-perons--jauna-kulturvieta-riga.a328657/|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> | ren_firm = [[Sudraba Arhitektūra]] | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''"Hanzas perons"''' ir kultūras un izklaides centrs,<ref name=TVNET/> kas atrodas [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielā]] 16a [[Rīga|Rīgā]]. Šī ir viena no pirmajām un lielākajām neatkarīgās Latvijas kultūras celtnēm, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem.<ref name=DELFI>{{Tīmekļa atsauce|title=Darbu sāk 11 miljonus vērtā koncertzāle – kultūras telpa 'Hanzas perons|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/foto-darbu-sak-11-miljonus-verta-koncertzale-kulturas-telpa-hanzas-perons.d?id=51363123|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> "Hanzas perona" projekta arhitektūras daļas autori ir birojs "[[Sudraba Arhitektūra]]" un tā vadošais arhitekts [[Reinis Liepiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> "Perona" lielās zāles platība ir 1230 [[kvadrātmetrs|kvadrātmetri]], kuros var izvietot līdz 1100 sēdvietām. No 2019. gada rudens ēkā notiek teātra izrādes, mūzikas festivāli, koncerti un citi pasākumi.<ref name="Skaties.lv" /> Ēka 2020. gada februārī saņēma sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” kā 2019. gada Latvijas kultūrvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-balvu-kilograms-kulturas-ka-aizvadita-gada-nozimigakais-notikums-izcina-filma-dveselu-putenis/|title=FOTO: Balvu “Kilograms kultūras” kā aizvadītā gada nozīmīgākais notikums izcīna filma “Dvēseļu putenis”|website=LA.LV|access-date=2020-02-18|language=lv|archive-date=2022-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220627050953/https://www.la.lv/foto-balvu-kilograms-kulturas-ka-aizvadita-gada-nozimigakais-notikums-izcina-filma-dveselu-putenis}}</ref> "Hanzas perons" vēl būvniecības stadijā jau vērtēts arī populārajā žurnālista [[Mārtiņš Ķibilds|Mārtiņa Ķibilda]] raidījumā "[[Adreses]]".<ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref> 2020. gada februārī projekts ieguva [[Latvijas Televīzija]]s un [[Latvijas Radio]] gada balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Kultūrvieta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/kgkulturas/sakums/|title=Kilograms Kultūras|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-19|language=lv}}</ref> == Vēsture == Sākotnēji "Hanzas perona" vietā atradās pilsētas ganības. 1903. gadā satiksmei ar Sarkandaugavu ierīkoja ielas dzelzceļa līniju „Daugavas krasts — Sarkandaugava”, līdz ar to paplašinot I un II Ganību dambi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ngkm.lv/7_Turistu_marsruti/Ganibu_dambis.html|title=Ganību dambis|website=www.ngkm.lv|access-date=2020-02-19}}</ref> Līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta atzars un Rīgas dzelzceļa mezgla Preču stacija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/skanste/vesture/|title=Vēsture {{!}} Skanste|website=Apkaimes|access-date=2020-02-19|language=lv-LV}}</ref> 1903. gadā šeit tika uzbūvēta [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas ēka, kura darbojās līdz 2009. gadam. Preču noliktava Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustpunktā ir vienīgā saglabājusies ēka kādreizējās Rīgas Preču stacijas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/aktuali/24267-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-02-19}}</ref> 2017. gadā tika uzsākti rekonstrukcijas darbi, kas ilga līdz 2019. gada augustam.<ref name="Skaties.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Durvis ver “Hanzas perons” bijušajā dzelzceļa preču stacijā Rīgā|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/durvis-ver-hanzas-perons-bijusaja-dzelzcela-precu-stacija-riga/|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> Sākotnēji ēku plānoja atklāt 2018. gada beigās un veltīt to [[Latvija 100|Latvijas valsts simtgadei]], tomēr saistībā ar ''[[ABLV Bank]]'' likvidēšanos darbi tika aizkavēti.<ref name="LSM" /> "Hanzas perons" tika atklāts apmeklētājiem 2019. gada 17. augustā.<ref name="TVNET" /> == Jaunā arhitektūra un materiāli == Līdz šīm nepieejamais [[Industriālais mantojums|industriālā mantojuma]] objekts līdz mūsdienām bija saglabājies gandrīz neskartā veidā — arhitekti atklāja skaistas [[ķieģelis|ķieģeļu]] sienas, koka sijas, daudzas bīdāmās durvis un vārtus. Ēkas [[restaurācija]]s un pārbūves galvenais uzdevums bija to pielāgot jaunam lietojumam — daudzfunkciju kultūras būvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=FOLD.lv: «Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra»|last=|first=|access-date=19.02.20.|date=17.08.19.|archive-date={{dat|2020|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/}}</ref> Lai iekļautos stingrajās mūsdienu [[energoefektivitāte]]s prasībās, vēsturiskajai ēkai pa perimetru uzbūvēts stikla "mētelis" ar priedes dēļu dubulto fasādi noēnojumam. Šāds arhitektoniskais risinājums aizsargā veco ēku un veido jaunus perona stila vestibilus apmeklētājiem. Vecās noliktavas atjaunotais ķieģelis un citi arhitektoniskie elementi veido jaunā "Hanzas perona" interjeru un atraktīvu scenogrāfiju daudzveidīgiem kultūras un izklaides sarīkojumu formātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lofficielbaltics.com/lv/ieraksti/kultura/jauna-kulturas-telpa-hanzas-perons|title=Jauna kultūras telpa - Hanzas perons|website=lofficielbaltics.com|access-date=2020-02-19|language=lv|archive-date=2020-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200219093840/https://lofficielbaltics.com/lv/ieraksti/kultura/jauna-kulturas-telpa-hanzas-perons}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.hanzasperons.lv/ Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] tt4m4ro00uhtx7jmfzxm7bb525p4dmm 0 439431 4469046 4280075 2026-05-16T18:23:05Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469046 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|23}} | birth_place = | caps1 = 41 | caps2 = 63 | caps3 = 34 | caps4 = 174 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | goals4 = 22 | height = 191 | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 123 (cropped).jpg | caption = | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | name = | playername = Rodri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018—2019 | years4 = 2019— | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 57 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2018— | fullname = Rodrigo Ernandess Kaskante }}'''Rodrigo Ernandess Kaskante''' ({{Val|es|Rodrigo Hernández Cascante}}, dzimis {{Dat|1996|6|23}}), zināms arī kā '''Rodri''' (''Rodri''), ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Rodri spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']]. Rodri ir Spānijas izlases dalībnieks un arī bijušais jaunatnes izlašu dalībnieks. Viņš debitēja pieaugušo nacionālajā izlasē 2018. gadā un pārstāvēja savu valsti [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022 FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2024]]. [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2023. gadā]] viņš uzvarēja UEFA Nāciju līgā, tiekot atzīts par finālturnīra labāko spēlētāju un bija neatņemams Spānijas izlases dalībnieks uzvarā Euro 2024 turnīrā, kurā viņš arī tika atzīts par [[UEFA Eiropas čempionāta futbolā balvas|turnīra labāko spēlētāju]]. 2024. gadā Rodri saņēma [[Zelta bumba]]s balvu, kā sezonas labākais spēlētājs, un tā viņam bija pirmā šāda veida balva karjerā. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Superkauss]]: 2018 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2019—20 * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Spānijas izlase''' * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * '''[[Zelta bumba]]s ieguvējs (1 reizi):''' ** 2024.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/28102024-i_ballon_d_or_i_iegust_rodri_real_madrid_|title= Ballon d'Or iegūst Rodri, "Real Madrid" solidarizējas ar Vinisiusu un neierodas|accessdate=2024-10-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] <references />{{Zelta bumbas saņēmēji}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 8rnwyd6yk6u39rud56q8mn2tvm5vo2r 0 451053 4469002 4418737 2026-05-16T17:26:35Z Meistars Joda 781 4469002 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Piejūras klimats | attēls = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Rolands Kalniņš]] | producents = | scenārija autors = [[Olafs Zellis]] | galvenajās lomās = * [[Regīna Razuma]] * [[Ivars Kalniņš]] | mūzika = | operators = Gvido Skulte | montāža = | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{Filmas datums|1974}} | ilgums = 34 minūtes | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = }} '''"Piejūras klimats"''' ir 1974. gadā [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] daļēji uzņemta mākslas filma, kas cenzūras dēļ palika nepabeigta. Filmas režisors ir [[Rolands Kalniņš]]. 1992. gadā studija "Trīs" restaurēja filmas režisora versiju.<ref>[https://www.filmas.lv/movie/2321/ filmas.lv]</ref> 2017. gada 29. jūlija vakarā filmas palikušās un samontētās ainas demonstrēja festivāla ''RojaL'' noslēgumā [[Roja]]s pludmalē.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/izklaide/kalnina-neredzamas-filmas-14176415 Kalniņa neredzamās filmas] diena.lv, 2017. gada 16. jūlijā</ref> == Vēsture == Kad 1974. gada vasarā iesāktās filmas materiālu atrādīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts Kinematogrāfijas komitejā [[Maskava|Maskavā]], tika pavēlēts mainīt tās stilistiku. Režisora izvēlēta spilgtais, nosacītais un nepārprotami ironiskais stils pēc padomju funkcionāru domām nederēja stāstam par gāzes kantora brigādi. 1974. gada otrajā pusgadā turpinājās darbs pie iespējamām izmaiņām, lauzta deguna dēļ nomainīja galvenās lomas atveidotāju [[Ivars Kalniņš|Ivaru Kalniņu]], taču gada pēdējās dienās tika izdota pavēle par "Piejūras klimata" uzņemšanas pārtraukšanu un izdevumu norakstīšanu zaudējumos. No uzņemtā materiāla saglabājās 870 m lentes (apmēram 20 minūtes) – gan melnais materiāls, gan kino proves, kas 1992. gadā tika apvienotas īsfilmā, pierādot, ka "Piejūras klimats" varēja kļūt par vienu no oriģinālākajiem Latvijas kino darbiem. 2015. gadā Olafs Zellis savu scenāriju pārstrādāja stāstā "Piejūras klimats".<ref name="aizliegtās">[http://www.bestbaltic.eu/rolanda-kalnina-aizliegtas-filmas.html ROLANDA KALNIŅA AIZLIEGTĀS FILMAS]</ref> == Sižets == Stāsts ir par trim jauniešiem — Ēriku Riekstiņu (spēlē [[Ivars Kalniņš]]), Hariju Ozolu ([[Dzintars Veits]]) un Gunti Ruģēnu ([[Pēteris Liepiņš]]), kuri strādā Gāzes pārvaldē, tomēr prāts viņiem vairāk nesas uz izklaidēm. Pludmalē Ēriks, uzdodoties par apavu fabrikas galveno inženieri, iepazīstas ar skaistu meiteni Dainu ([[Regīna Razuma]]), kura, kā izrādās, ir gāzes kantora jaunā inženiere. Vēlāk Ēriks un Daina satiekas amatierteātra izrādē, atveidojot [[Kleopatra]]s un [[Antonijs|Antonija]] lomu.<ref name="aizliegtās"/> == Lomās == [[Dzintars Veits]], [[Pēteris Liepiņš]], [[Ivars Kalniņš]], [[Svetlana Bless]], [[Helga Dancberga]], [[Uldis Dumpis]], [[Edgars Liepiņš]], [[Arnolds Liniņš]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Elza Radziņa]], [[Regīna Razuma]], [[Velta Straume]], [[Juris Strenga]], [[Rolands Zagorskis]], [[Anda Zaice]], [[Ansis Epners]], [[Uldis Pauzers]], Eižens Ivanovs, Broņa Braškīte, Genoveva Skangale, [[Līga Liepiņa]], [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]]. == Interesanti fakti == * Filmēšanas laikā Lietuvā Ivars Kalniņš Regīnas Razumas dēļ sakāvās ar Rolandu Zagorski, tādēļ viņa vietā vajadzēja ņemt dublieri; * Filmas beigās režisors Rolands Kalniņš sēž, kāju pārlicis pār kāju, un saka: “Paldies par uzmanību”.<ref>[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/paldies-par-uzmanibu-20793 Paldies par uzmanību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220529022928/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/paldies-par-uzmanibu-20793 |date={{dat|2022|05|29||bez}} }} Ar kinorežisoru Rolandu Kalniņu sarunājas [[Uldis Tīrons]] rigaslaiks.lv, 2021. gada novembrī</ref> == Mūzika == * [https://www.youtube.com/watch?v=BA356zj3nCw&ab_channel=ImantsKalni%C5%86%C5%A1-Topic Dziesma Par Johanu] [[Imants Kalniņš]] == Filmēšanas grupa == * Režisors: [[Rolands Kalniņš]] * Scenārija autors: [[Olafs Zellis]] * Operators: [[Gvido Skulte]] * Komponists: [[Imants Kalniņš]] * Mākslinieks: [[Gunārs Balodis]] * Otrais režisors: [[Renāte Gintere]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/2321/ Filmas profils] Nacionālā Kino centra portālā * [https://www.delfi.lv/kultura/news/screen/noskaties-rolanda-kalnina-izpostitais-sedevrs-filma-piejuras-klimats.d?id=48872545 filmas fragmenti] {{Rolanda Kalniņa filmas}} [[Kategorija:1974. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] 5zhmqvg0sx38zqlkwv9bn2ihwve9r5g 0 451966 4469362 4465755 2026-05-17T08:31:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469362 wikitext text/x-wiki '''KEDGE Biznesa skola''' ({{val-en|KEDGE Business School}}) ir [[Eiropa]]s biznesa augstskola ar vairākām universitātes pilsētiņām, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]], [[Bordo]], [[Marseļa|Marseļā]], [[Tulona|Tulonā]], [[Dakara|Dakarā]], [[Sudžou]] un [[Šanhaja|Šanhajā]]. ''Kedge'' dibināta 2013. gadā, apvienojot divas vecākas biznesa skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://student.kedge.edu/about-kedge/kedge-group/kedge-history |title=KEDGE History |access-date={{dat|2020|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240213022914/https://student.kedge.edu/about-kedge/kedge-group/kedge-history }}</ref> ''[[The Financial Times]]'' 2019. gadā skolu Eiropas biznesa skolu vidū ierindoja 31. vietā.<ref>[https://www.laprovence.com/article/economie/5800269/marseille-kedge-ameliore-encore-son-rang-dans-le-classement-du-financial-times-2019.html Marseille : Kedge améliore encore son rang dans le classement du Financial Times 2019]</ref> Skolas programmas ir trīskārši akreditētas — atbilstoši starptautiskajiem [[AMBA]], [[EQUIS]] un [[AACSB]] standartiem.<ref>{{en}}[http://www.mba.today/guide/triple-accreditation-business-schools Triple accredited business schools (AACSB, AMBA, EQUIS)]</ref> Skolas absolventu vidū ir tāda līmeņa uzņēmēji un politiķi kā bijušais ''Danone'' izpilddirektors Daniels Karaso. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://kedge.edu/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170528201927/https://kedge.edu/ |date={{dat|2017|05|28||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas augstskolas]] e8rmn05yte750gumbfson2777gczsk2 0 454869 4469326 4468477 2026-05-17T07:15:52Z Lasks 38532 /* Albānijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4469326 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Albānija]] | karogs = Flag of Albania.svg | parraiditajs = [[RTSH]] | nac atlase = ''Festivali i Këngës'' (2004–pašlaik) | pied reizes = 23 (14 fināli) | pirma reize = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. | ESC lab = 5. vieta: [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. | ESC sl = 17. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/albania Albānijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Albānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 23 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā. Albānija konkursā nekad nav uzvarējusi, un pašlaik labākais rezultāts tai ir 5. vieta [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Rona Nišliu]] ar dziesmu ''[[Suus]]''. == Albānijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flaga|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Anjeza Šahini]] | ''The Image of You'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 7. | align="center" | 106 | align="center" | 4. | align="center" | 167 |- | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Ledina Čelo]] | ''Tomorrow I Go'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 58 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr e ftohtë'' | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 58 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Frederiks Ndoci]] | ''Hear My Plea'' | Angļu, albāņu | align="center" | 17. | align="center" | 49 |- | align="center" | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Olta Boka]] | ''Zemrën e lamë peng'' | Albāņu | align="center" | 17. | align="center" | 55 | align="center" | 9. | align="center" | 67 |- | align="center" | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Kejsi Tola]] | Carry Me in Your Dreams | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 48 | align="center" | 7. | align="center" | 73 |- | align="center" | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 62 | align="center" | 6. | align="center" | 76 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Aurela Gače]] | ''Feel the Passion'' | Angļu, albāņu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Rona Nišliu]] | ''Suus'' | Albāņu | align="center" | 5. | align="center" | 146 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 124 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Adrians Lulgjurajs]] un [[Bledars Sejko]] | ''Identitet'' | Albāņu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 31 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Hersi Matmuja]] | ''One Night's Anger'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 22 |- | align="center" | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Elhaida Dani]] | ''I'm Alive'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 34 | align="center" | 10. | align="center" | 62 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Lindita]] | ''World'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 76 |- | align="center" | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Eugents Bušpepa]] | ''Mall'' | Albāņu | align="center" | 11. | align="center" | 184 | align="center" | 8. | align="center" | 162 |- | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Jonida Maliči]] | ''Ktheju tokës'' | Albāņu | align="center" | 17. | align="center" | 90 | align="center" | 9. | align="center" | 96 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Arilena Ara]] | ''Fall from the Sky'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Andžela Peristeri]] | ''Karma'' | Albāņu | align="center" | 21. | align="center" | 57 | align="center" | 10. | align="center" | 122 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ronela Hajati]] | ''Sekret'' | Albāņu, angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flaga|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Albīna]] un [[Kelmendi ģimene]] | ''Duje'' | Albāņu | align="center" | 22. | align="center" | 76 | align="center" | 9. | align="center" | 83 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Besa Kokedhima]] | ''Zemrën n'dorë'' | Albāņu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Shkodra Elektronike]]'' | ''Zjerm'' | Albāņu | align="center" | 8. | align="center" | 218 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | align="center" | 122 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Alis]]'' | ''Nân'' | Albāņu | align="center" | 7. | align="center" | 158 | align="center" | 13. | align="center" | 145 |} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="7"> Attēls:Anjeza Shahini - Albania 2004 Final.jpg|<small>[[Anjeza Šahini]] [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].</small> Attēls:Ndoci 2007 Eurovision.jpg|<small>[[Frederiks Ndoci]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].</small> Attēls:Flickr - proteusbcn - Semifinal 2 Eurovision 2008 (29).jpg|<small>[[Olta Boka]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].</small> Attēls:Juliana Pasha, Albania.jpg|<small>[[Juliāna Paša]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].</small> Attēls:Rona Nishliu Eurovision 2012 Baku Semi-Final.jpg|<small>[[Rona Nišliu]] [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. gada konkursā [[Baku]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]].</small> Attēls:ESC2013 - Albania 01.jpg|<small>[[Adrians Lulgjurajs]] un [[Bledars Sejko]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2014 - Albania 04.jpg|<small>[[Hersi Matmuja]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].</small> Attēls:20150515 ESC 2015 Elhaida Dani 7496.jpg|<small>[[Elhaida Dani]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Albania 05.jpg|<small>[[Eneda Tarifa]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2017 - Albania 01.jpg|<small>[[Lindita]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Albania 05.jpg|<small>[[Eugents Bušpepa]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> Attēls:Eurovision 2019 Albania.jpg|<small>[[Jonida Maliči]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].</small> Attēls:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Albania - Ronela Hajati.jpg|<small>[[Ronela Hajati]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].</small> </gallery></center> == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/albania Albānijas profils Eurovision.tv lapā] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/albania Albānijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Albānijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 7wlcarwml8u3tmfk1w3lv5oyumjlo7b 4469327 4469326 2026-05-17T07:16:09Z Lasks 38532 /* Albānijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4469327 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Albānija]] | karogs = Flag of Albania.svg | parraiditajs = [[RTSH]] | nac atlase = ''Festivali i Këngës'' (2004–pašlaik) | pied reizes = 23 (14 fināli) | pirma reize = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. | ESC lab = 5. vieta: [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. | ESC sl = 17. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/albania Albānijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Albānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 23 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā. Albānija konkursā nekad nav uzvarējusi, un pašlaik labākais rezultāts tai ir 5. vieta [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Rona Nišliu]] ar dziesmu ''[[Suus]]''. == Albānijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flaga|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Anjeza Šahini]] | ''The Image of You'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 7. | align="center" | 106 | align="center" | 4. | align="center" | 167 |- | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Ledina Čelo]] | ''Tomorrow I Go'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 58 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr e ftohtë'' | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 58 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Frederiks Ndoci]] | ''Hear My Plea'' | Angļu, albāņu | align="center" | 17. | align="center" | 49 |- | align="center" | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Olta Boka]] | ''Zemrën e lamë peng'' | Albāņu | align="center" | 17. | align="center" | 55 | align="center" | 9. | align="center" | 67 |- | align="center" | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Kejsi Tola]] | Carry Me in Your Dreams | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 48 | align="center" | 7. | align="center" | 73 |- | align="center" | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Juliāna Paša]] | ''It's All About You'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 62 | align="center" | 6. | align="center" | 76 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Aurela Gače]] | ''Feel the Passion'' | Angļu, albāņu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Rona Nišliu]] | ''Suus'' | Albāņu | align="center" | 5. | align="center" | 146 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 124 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Adrians Lulgjurajs]] un [[Bledars Sejko]] | ''Identitet'' | Albāņu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 31 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Hersi Matmuja]] | ''One Night's Anger'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 22 |- | align="center" | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Elhaida Dani]] | ''I'm Alive'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 34 | align="center" | 10. | align="center" | 62 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Lindita]] | ''World'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 76 |- | align="center" | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Eugents Bušpepa]] | ''Mall'' | Albāņu | align="center" | 11. | align="center" | 184 | align="center" | 8. | align="center" | 162 |- | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Jonida Maliči]] | ''Ktheju tokës'' | Albāņu | align="center" | 17. | align="center" | 90 | align="center" | 9. | align="center" | 96 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Arilena Ara]] | ''Fall from the Sky'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Andžela Peristeri]] | ''Karma'' | Albāņu | align="center" | 21. | align="center" | 57 | align="center" | 10. | align="center" | 122 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ronela Hajati]] | ''Sekret'' | Albāņu, angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flaga|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Albīna]] un [[Kelmendi ģimene]] | ''Duje'' | Albāņu | align="center" | 22. | align="center" | 76 | align="center" | 9. | align="center" | 83 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Besa Kokedhima]] | ''Zemrën n'dorë'' | Albāņu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Shkodra Elektronike]]'' | ''Zjerm'' | Albāņu | align="center" | 8. | align="center" | 218 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | align="center" | 122 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Alis]]'' | ''Nân'' | Albāņu | align="center" | 13. | align="center" | 145 | align="center" | 7. | align="center" | 158 |} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="7"> Attēls:Anjeza Shahini - Albania 2004 Final.jpg|<small>[[Anjeza Šahini]] [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].</small> Attēls:Ndoci 2007 Eurovision.jpg|<small>[[Frederiks Ndoci]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].</small> Attēls:Flickr - proteusbcn - Semifinal 2 Eurovision 2008 (29).jpg|<small>[[Olta Boka]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].</small> Attēls:Juliana Pasha, Albania.jpg|<small>[[Juliāna Paša]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].</small> Attēls:Rona Nishliu Eurovision 2012 Baku Semi-Final.jpg|<small>[[Rona Nišliu]] [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. gada konkursā [[Baku]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]].</small> Attēls:ESC2013 - Albania 01.jpg|<small>[[Adrians Lulgjurajs]] un [[Bledars Sejko]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2014 - Albania 04.jpg|<small>[[Hersi Matmuja]] [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].</small> Attēls:20150515 ESC 2015 Elhaida Dani 7496.jpg|<small>[[Elhaida Dani]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Albania 05.jpg|<small>[[Eneda Tarifa]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2017 - Albania 01.jpg|<small>[[Lindita]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Albania 05.jpg|<small>[[Eugents Bušpepa]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> Attēls:Eurovision 2019 Albania.jpg|<small>[[Jonida Maliči]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].</small> Attēls:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Albania - Ronela Hajati.jpg|<small>[[Ronela Hajati]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].</small> </gallery></center> == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/albania Albānijas profils Eurovision.tv lapā] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/albania Albānijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Albānijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] n94vz9brd2flpcfn2kh5jeo7wpw0h21 0 455874 4469011 4325053 2026-05-16T17:52:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469011 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Helēna Ledus | vārds_orig = | attēls = BOT16442-6 copy.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Foto no LU Muzeja fonda | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 1 | dz_vieta = Tukuma apr. Zebrene, Latvija | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|ASV|Indianapolisa}} | dzīves_vieta = | tautība = [[latvietis|latviete]] | dzīvesbiedrs = [[Kārlis Starcs]] | bērni = Jānis Starcs (1943) | paraksts = | dzimums = S | darba vietas = [[Latvijas Universitāte|LU]], Augu morfoloģijas un sistemātikas katedra, [[Rīga]], Latvija; Marion County General slimnīca, [[Indianapolisa]], [[ASV]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]], Batlera universitāte, Indianapolisa | zinātne = [[botānika]], [[mikrobioloģija]] | sasniegumi = [[Zebrus ezers|Zebrus ezera]] un tā apkārtnes [[flora|floras]] izpēte}} '''Helēna Ledus''', pēc laulībām '''Helēna Starca''' (1912—2005), bija latviešu [[botānika|botāniķe]], kas pētīja [[Zebrenes pagasts|Zebrenes]] apkārtnes un [[Bikstu pagasts|Bikstu]] pagasta floru. Pēc došanās trimdā studēja [[mikrobioloģija|mikrobioloģiju]] un strādāja par mikrobioloģi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Dzīvesgājums == Helēna Ledus (pirms uzvārda latviskošanas Helēna Eisberga) dzimusi 1912. gada 1. novembrī [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] Zebrenes pagasta skolā, kur tēvs Roberts bija skolotājs. Māte Marija, dzim. Bulle. Helēna mācījās Bikstu un Jaunpils pamatskolā. 1932. gadā viņa beidza [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Valsts skolotāju institūtu]]. No 1932. līdz 1938. gadam H. Ledus studēja [[Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātātē]] un absolvēja to ar dabas zinātņu kandidāta grādu. 1937. gadā H. Ledus sāka strādāt kā subasistente Augu morfoloģijas un sistemātiskās botānikas katedrā, bet ar 1938. gada rudens semestri bija jaunākā asistente. H. Ledus piedalījās 1938. gadā Fenno-Baltijas augu ģeogrāfu konferencē [[Helsinki|Helsinkos]] un [[Olande]]s salās. H. Ledus darbojās žurnāla "Daba un Zinātne" redakcijas komisijā.<ref>Latvijas Universitāte 20 gados. 2.sēj. Mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfijas. Rīga, 1939</ref> Helēna Ledus bija precējusies ar latviešu biologu, [[Botānika|botāniķi]] [[Kārlis Starcs|Kārli Starcu]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās ģimene devās bēgļu gaitās. 1950. gadā viņi ieceļoja ASV un apmetās Indianapolisā. Tur K. Starcs strādāja "pie kāda miljonāra 40 akru lielā parkā", par dārznieka palīgu.<ref>Latvieši aizjūrā. "Latvija", nr. 41, 11.10.1952</ref> 1952. gada jūlijā, atgriežoties no Latviešu spēlēm [[Čikāga|Čikāgā]], viņas padēls Gunārs gāja bojā autokatastrofā. 1953. gada 2. februārī mira viņas vīrs Kārlis Starcs. Helēna Starca palika viena ar dēlu Jāni (dzimušu 1943. gadā). Viņa iestājās Indianapolisas Baltera Universitātē un studēja mikrobioloģiju (1954—1955). Jau studiju laikā Helēna sāka strādāt ''Marion County General'' slimnīcā, kur nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā 1979. gadā. Helēna Starca bija Indianapolisas Zinātņu Akadēmijas biedre, Indianopolisas latviešu akadēmiskās kopas valdes locekle un aktīva dalībniece, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē un latviešu ev. luteriskās draudzes darbā. Helena Starca mirusi Indianapolisā 2005. gada 3. janvārī.<ref>Divās dienās trīs zaudējumi Indianapolē. "Latvija Amerikā", nr.5, 29.01.2005</ref> 110. zinātnieces dzimšanas dienā LU Muzejs izveidojis viņai veltītu virtuālo izstādi savā vietnē "Neaizmirstamās biogrāfijas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/74703/?fbclid=IwAR1noxp_Kdb4GmLCWklmRdgvwMqM7wjLSaAQFFusKyCNT3MmsGeK5f6Op5k |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221104131705/https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/74703/?fbclid=IwAR1noxp_Kdb4GmLCWklmRdgvwMqM7wjLSaAQFFusKyCNT3MmsGeK5f6Op5k }}</ref> == Darbi == Helēnas Ledus botāniķes karjeru nežēlīgi pārtrauca Otrais pasaules karš. Viņas pirmās publikācijas un ievāktie [[herbārijs|herbārija]] materiāli (kas glabājas LU Muzeja herbārijā RIG) parāda, ka Latvija zaudējusi aizrautīgu dabas pētnieci. * Ledus H. Pie Zebrus ezera. Daba un zinātne, nr.6. Riga, 1938. * Ledus H. Notizen zu Flora von W-Zemgale in Lettland. Acta Horti botanici Universitatis latviensis. vol. 11., 12. Riga, 1939. * Ledus H. Bikstu pagasts. Daba un zinātne, nr. 2. Rīga, 1939. * Ledus H. Par daudzsakņu ''Spirodella polyrrhyza (L.) Schleid.'' Latvijā. Daba un zinātne, nr. 1. == Avoti == * Табака Л. Основные этапы развития флористических исследований в Латвии. Флора и растительность Латвийской ССР, Приморская низменность. Рига, 1974. * Enciklopēdija Latvijas Daba, 6.sēj. Preses nams, Rīga, 1998. == Ārējās saites == https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/61716/Raksts.pdf?sequence=1&isAllowed=y {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230522084455/https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/61716/Raksts.pdf?sequence=1&isAllowed=y |date={{dat|2023|05|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ledus, Helēna}} [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 385kxqa5ixzd3myloecrcs0sit8wzqf 0 459844 4468966 4288545 2026-05-16T14:12:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468966 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''grimt''}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''grimt'' | Izpildītājs = [[Oghre]] otrais studijas albums | Vāks = Oghre_grimt_2020.png | Background = #83ADC0 | Izdots = {{flaga|Latvija}} {{dat|2020|05|15|N}} | Ierakstīts = [[2019]]. gada augusts<br />{{flaga|Latvija}} ''[[Studija Gateris]]''<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[4D Sounds]]'' | Žanrs = [[progresīvais metāls]]<br />[[sladžmetāls]]<br />[[alternatīvais metāls]]<br />[[postmetāls]]<br/>[[eksperimentālā rokmūzika]] | Garums = 42:52 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | Ierakstu kompānija = [[Grautiņa ieraksti]] | Izpildītājsģen = [[Oghre]] albumu | Iepriekšējais albums = [[Gana (mūzikas albums)|Gana]]<br />(2017) | Šis albums = '''''grimt'''''<br />(2020) | Nākamais albums = | Singls1 = Māli | Singls1 datums = {{dat|2020|03|15|N}} | Singls2 = Trauksme | Singls2 datums = {{dat|2020|04|15|N}} }} '''''grimt''''' ir [[Latvija]]s [[progresīvais metāls|progresīvā metāla]] grupas [[Oghre]] otrais [[studijas albums]]. Tas tika izdots {{dat|2020|05|15}}. Šis ir pirmais grupas albums ar ģitāristu [[Toms Gaļinauskis|Tomu Gaļinauski]]. Ieraksts tika veikts Mārupē — [[Studija Gateris|Studijā Gateris]], grupas bijušā ģitārista Gata Krievāna vadībā ar Jāņa Kalvāna piedalīšanos. Māsterēšanu veica britu grupas ''[[TesseracT]]'' dibinātājs un ģitārists Acle Kahney savā studijā [[4D Sounds]] [[Miltonkīnza|Miltonkīnzā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. ''Grimt'' singlu un albuma noformējumu veidojis mākslinieks [[Aigars Opincāns]]. Albums tika izdots sadarbībā ar alternatīvās mūzikas ierakstu kompāniju [[Grautiņa ieraksti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/metal/6396-grupa-oghre-izdod-otro-studijas-albumu-latviesu-valoda-grimt|title=Grupa OGHRE izdod otro studijas albumu latviešu valodā “Grimt”|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2020-10-28|language=lv-lv|archive-date=2021-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210119060557/https://muzikaspasaule.lv/home/metal/6396-grupa-oghre-izdod-otro-studijas-albumu-latviesu-valoda-grimt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52141969|title=Grupa 'Oghre' izdod otro studijas albumu 'Grimt'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-28|date=2020-05-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/grupa-oghre-laiz-klaja-albumu-grimt.a359915/|title=Grupa «Oghre» laiž klajā albumu «Grimt»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6975981/grupa-oghre-izdod-savu-otro-studijas-albumu-latviesu-valoda|title=Grupa "Oghre" izdod savu otro studijas albumu latviešu valodā|website=TVNET|access-date=2020-10-28|date=2020-05-18|language=lv}}</ref> 2020. gada 22. decembrī albums tika iekļauts [[Intro.lv]] 15 labāko Latvijas 2020. gada albumu izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://intro.lv/zinas/intro_lv_2020_gada_labako_latvijas_albumu_top_15|title=Intro.lv 2020. gada labāko Latvijas albumu TOP 15|website=intro.lv|access-date=2020-12-23|language=en-us}}</ref> 2021. gada 19. janvārī albums tika nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons"]] kategorijā "Metāla mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7158451/zinami-zelta-mikrofona-2021-nominanti|title=Zināmi "Zelta mikrofona 2021" nominanti|website=TVNET|access-date=2021-01-19|date=2021-01-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/pazinoti-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons-nominanti.a389438/|title=Paziņoti mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons» nominanti|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-19|language=lv}}</ref> 2023. gada sākumā albums tika nominēts [[Latvijas Metālmūzikas gada balva]]i<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/entertainment/music/pec-tris-gadu-partraukuma-pasniegtas-latvijas-metalmuzikas-gada-balvas.d?id=55330922|title=Pēc trīs gadu pārtraukuma pasniegtas Latvijas Metālmūzikas gada balvas|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> == Koncepcija == Grimt ir otrais albums albumu triloģijā, kas katrs ir balstīts uz vienu no dzīvībai nepieciešamiem ķīmiskiem elementiem — [[skābeklis|skābekļa]], [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[ogleklis|oglekļa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/319257-recenzija-oghre-grimt.htm|title=RECENZIJA: Oghre "Grimt"|website=nra.lv|access-date=2020-10-22|language=lv}}</ref> Albuma vizuālajā noformējumā kāpnes veido burtu H, kas apzīmē ūdeņradi. Šī albuma elements ir ūdeņradis. Dziesmu vārdos tiek izmantotas ar slīkšanu, grimšanu, ūdeņiem un citu šķidrumu un ar to saistītas metaforas un salīdzinājumi, piemēram, albuma otrajā skaņdarbā ''Trauksme'' ir frāze "Kā patīk pret straumi iet, nārstot un mirt; labāk būtu izkāpis krastā", ''Sarkans'' — "Sviedri straumēm plūst" un "Viss izmērcēts sarkanā", ''Māli'' — "Straumē tiks aizskalots viss, no liesmām līdz atspulgiem" un "Dziesmu svētku asaras satiekas Baltijas jūrā", ''Slāpes'' — "Bezrūpīgs atspīdums, kurā grimt dziļāk", kā arī noslēdzošā dziesma ''Rītausmas zirgs'', kurā ir pieminētas dažāda lieluma ūdens formas — migla, pilītes, tērcītes, straumes, līči, jūras, upes, ezeri, dīķi, kanāli, lāsītes un peļķes. Albums sākas ar sīnusa vilni, kas izmanto Rīdberga formulu, un ūdeņraža elektromagnētiskās radiācijas viļņa garumu vakuumā, lai veidotu ūdeņraža skaņu. Albums noslēdzas ar plūstošas upes ([[Tuleja]]) skaņām. Albumā ir gan gari skaņdarbi (virs septiņām un desmit minūtēm), gan vidēja garuma — no četrām līdz sešām minūtēm. Tiek izmantoti dažādi taktsmēri un to maiņas vienas dziesmas ietvaros, piemēram, 3/4, 4/4, 5/4, 6/4, 5/8, 7/8, 9/8. Līdzīgi kā debijas albumā plaši tiek lietoti kvintakordi, mazi [[Intervāls (mūzika)|intervāli]] un disonanse. Vokālists Oskars Dreģis lieto gan netīro (bļaušanu, rūkšanu, kliegšanu), gan melodisku dziedāšanu, un dziesmā "Vaidava celies!" arī falsetu. Šajā albumā pirmoreiz grupa izmanto arī politaktisku un poliritmisku kompozīciju. == Singli == <gallery> Attēls:OGHRE_MALI.png|<center>1. Māli</center> Attēls:OGHRE_TRAUKSME.png|<center>2. Trauksme</center> </gallery> == Dziesmu saraksts == # ''Viens'' <small>— 05:35</small> # ''Trauksme'' <small>— 06:06</small> # ''Sarkans'' <small>— 04:01</small> # ''Māli'' <small>— 04:22</small> # ''Vaidava celies!'' <small>— 10:04</small> # ''Slāpes'' <small>— 05:25</small> # ''Rītausmas zirgs'' <small>— 07:20</small> == Dalībnieki == '''Oghre''' * Oskars Dreģis — vokāls * [[Normunds Balodis]] — bungas * Kristaps Baķis — ģitāra un citi sitamie instrumenti * [[Toms Gaļinauskis]] — ģitāra * Andis Zvejnieks — basģitāra un pavadošais vokāls '''Citi dalībnieki''' * Gatis Krievāns — ieraksts un miksēšana * Jānis Kalvāns — ieraksts, asistējoša loma * Acle Kahney — māsterēšana (pirmveide) * Aigars Opincāns — albuma un singlu mākslinieciskais noformējums == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gada albumi]] [[Kategorija:Oghre albumi]] oxo3nh9wd9vxwgcm3a6pq47x0jw7ndu 0 460250 4468990 4466493 2026-05-16T16:41:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468990 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Hanss Dīters Fliks | image = 2022 Hansi Flick (cropped).jpg | image_size = 220px | caption = Fliks 2022. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|2|24}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Heidelberga}} | height = 177 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1971—1976 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} BSC Mückenloch | youthyears2 = 1976—1981 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} SpVgg Neckargemünd | youthyears3 = 1981—1983 | youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SV Sandhausen]] | years1 = 1983—1985 | caps1 = | goals1 = | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SV Sandhausen]] | years2 = 1985—1990 | caps2 = 104 | goals2 = 5 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | years3 = 1990—1993 | caps3 = 44 | goals3 = 1 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years4 = 1994—2000 | caps4 = | goals4 = | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Victoria Bammental]] | nationalyears1 = 1983 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | manageryears1 = 1996—2000 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Victoria Bammental]] | manageryears2 = 2000—2005 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | manageryears3 = 2006 | managerclubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] (asistents) | manageryears4 = 2006—2014 | managerclubs4 = {{fb|Vācija}} (asistents) | manageryears5 = 2019 | managerclubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]] (asistents) | manageryears6 = 2019—2021 | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]] | manageryears7 = 2021—2023 | managerclubs7 = {{fb|Vācija}} |manageryears8 = 2024— | managerclubs8 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona]] }} '''Hanss Dīters Fliks''' ({{val|de|Hans-Dieter Flick}}; dzimis {{dat|1965|2|24}} [[Heidelberga|Heidelbergā]]) ir vācu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. No 2024. gada maija ir Spānijas [[La Liga]] kluba [[FC Barcelona]] galvenais treneris.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/spanija/29052024-oficiali_vacietis_fliks_klust_par_jauno_b</ref> No 2021. gada augusta līdz 2023. gada septembrim bija [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Piecas sezonas pārstāvējis [[Minhenes "Bayern"]], aizvadot 104 spēles [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Šajā laikā četras reizes kļuva par Vācijas čempionu un vienreiz izcīnīja [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]]. 1987. gadā spēlēja [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] finālā, kurā viņa pārstāvētā komanda piekāpās ''[[FC Porto]]''. 1990. gadā pārgāja uz ''[[1. FC Köln]]'', bet 1993. gadā, 28 gadu vecumā, bija spiests beigt profesionālo karjeru savainojumu dēļ. Vēlāk spēlēja amatieru vienībā ''Victoria Bammental''. Fliks nekad nav spēlējis [[Vācijas futbola izlase|Vācijas pieaugušo izlasē]], bet ir pārstāvējis U-18 izlasi 1983. gada Eiropas čempionātā. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka kā ''Victoria Bammental'' spēlējošais treneris. 2000. gada jūlijā kļuva par ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]'' galveno treneri. Klubs tolaik spēlēja [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] Oberlīgā, Vācijas futbola ceturtajā līmenī. 2001. gadā uzvarēja līgā un iekļuva Dienvidu reģionālajā līgā. Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem iekļūt [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]], 2005. gada novembrī bija spiests amatu atstāt. 2006. gadā neilgu laiku bija [[Austrija]]s kluba ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'' trenera asistents un sporta koordinators. 2006. gada augustā sāka strādāt par [[Vācijas futbola izlase]]s galvenā trenera [[Joahims Lēvs|Joahima Lēva]] asistentu. [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] pildīja galvenā trenera pienākumus, jo Lēvs bija diskvalificēts. Šajā amatā nostrādāja līdz [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]], kurā Vācija izcīnīja čempiontitulu, finālturnīra begām. No 2014. līdz 2017. gadam strādāja par sporta direktoru [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola asociācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.football.co.uk/germany/hansdieter-flick-steps-down-as-german-football-association/8241896/#GoOAcB4kwPI2HR5H.97 |title=Hans-Dieter Flick steps down as German Football Association sporting director |language=en |date=16 January 2017 |website=football.co.uk|access-date={{dat|2020|5|19||bez}}}}</ref> 2019. gada jūlijā uzsāka darbu kā [[Minhenes "Bayern"]] trenera [[Niko Kovačs|Niko Kovača]] asistents. Kad tā paša gada novembrī Kovačs amatu atstāja, Fliks kļuva par galvenā trenera pienākumu izpildītāju. Decembrī tika apstiprināts par galveno treneri līdz sezonas beigām. 2020. gada aprīlī klubs pagarināja līgumu ar Fliku līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fcbayern.com/en/news/2020/04/contract-until-2023-fc-bayern-and-head-coach-hansi-flick-agree-extension |title=FC Bayern and head coach Hansi Flick agree extension |language=en |date=3 April 2020 |website=fcbayern.com |access-date={{dat|2020|5|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200607035935/https://fcbayern.com/en/news/2020/04/contract-until-2023-fc-bayern-and-head-coach-hansi-flick-agree-extension |archivedate={{dat|2020|06|07||bez}} }}</ref> 2019.—2020. gada sezonā Flika vadībā ''Bayern'' uzvarēja gan Bundeslīgā, gan Vācijas kausa izcīņā, bet 2020. gada augustā triumfēja arī [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] vēlreiz uzvarēja Bundeslīgā. Pēc sezonas klubu atstāja un kļuva par [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] galveno treneri, nomainot amatā [[Joahims Lēvs|Joahimu Lēvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.dfb.de/news/detail/hansi-flick-wird-neuer-bundestrainer-226926/ |title=Hansi Flick wird neuer Bundestrainer |language=de |date={{dat|2021|5|25|N|bez}} |website=dfb.de|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}}}</ref> [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] nespēja ar izlasi izkļūt no grupas. 2023. gada septembrī pēc zaudējuma pārbaudes spēlē ar 1:4 [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasei]] tika atbrīvots no amata. Izlase pēdējās piecās spēlēs Flika vadībā nebija uzvarējusi nevienā, zaudējot četras no tām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092023-krize_esosa_euro_2024_majiniece_vacija_de |title=Krīzē esošā "Euro 2024" mājiniece Vācija deviņus mēnešus pirms turnīra atlaiž treneri |date={{dat|2023|9|10|N|bez}} |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|9|11||bez}}}}</ref> 2024. gada 29. maijā Fliks parakstīja līgumu ar [[La Liga]] klubu [[FC Barcelona]] kļūstot par tā jauno galveno treneri līdz 2026. gada 30. jūnijam. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''SV Sandhausen''' *[[Ziemeļbādenes kauss]]: 1982–83, 1984–85<ref name="Baden Cup winner">{{cite web |url=https://www.dsfs.de/wp-content/uploads/2024/01/Ehrentafel-Pokalsieger-Norbaden.pdf |title=Ehrentafel Nordbadische Pokalsieger |publisher=Deutscher Sportclub für Fußballstatistiken e. V. (DSFS) |date= |access-date=20 April 2025 }}</ref> '''Bayern Munich''' *[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]: [[1985–86 Bundesliga|1985–86]], [[1986–87 Bundesliga|1986–87]], [[1988–89 Bundesliga|1988–89]], [[1989–90 Bundesliga|1989–90]]<ref name="auto2">{{cite web |url=https://fcbayern.com/en/teams/first-team/coaches-and-staff/hansi-flick |title=Hansi Flick |publisher=FC Bayern Munich |access-date=10 September 2023 |archive-date=4 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231004202318/https://fcbayern.com/en/teams/first-team/coaches-and-staff/hansi-flick |url-status= }}</ref> *[[DFB-Pokal]]: 1985–86<ref name="auto2"/> *[[DFB-Supercup]]: 1987 === Trenera asistenta karjera=== '''Vācija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]; trešā vieta: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] *[[Eiropas čempionāts futbolā]]: finālists: [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]; trešā vieta: [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]<ref>{{Cite news |last=Burrows |first=Ben |title=Is there a third-place playoff at Euro 2024? And are there bronze medals? |url=https://www.nytimes.com/athletic/5627940/2024/07/10/euro-2024-third-place-playoff-bronze/ |access-date=28 February 2026 |work=The New York Times |date=15 July 2024 |language=en-US |issn=0362-4331}}</ref> === Trenera karjera === '''TSG 1899 Hoffenheim''' *[[Oberliga Baden-Württemberg]]: 2000–01<ref>{{cite web |url=https://fcbayern.com/de/news/2020/02/5-zahlen--fakten-zum-bundesligaspiel-gegen-1899-hoffenheim |title=5 Fakten zum Bundesligaspiel gegen Hoffenheim |publisher=FC Bayern Munich |language=de |date=29 February 2020 |access-date=10 September 2023 |archive-date=29 January 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230129192748/https://fcbayern.com/de/news/2020/02/5-zahlen--fakten-zum-bundesligaspiel-gegen-1899-hoffenheim |url-status= }}</ref> *[[Ziemeļbādenes kauss]]: 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2004–05 '''Bayern Munich''' *[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]: [[2019–20 Bundesliga|2019–20]],<ref>{{cite web | url = https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-2019-20-title-win-in-numbers-lewandowski-davies-hansi-flick-muller-11772 | title = Bayern Bundesliga 2019/20 title win | website = bundesliga.com | language = en | access-date = 17 January 2022 | archive-date = 18 January 2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220118182525/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-2019-20-title-win-in-numbers-lewandowski-davies-hansi-flick-muller-11772 | url-status = }}</ref> [[2020–21 Bundesliga|2020–21]]<ref>{{cite web | url = https://www.beinsports.com/en/football/news/bayern-munich-win-bundesliga-2020-21-ninth-1/1683792 | title = Ninth successive title for Bavarian giants | website = beinsports.com | language = en | access-date = 17 January 2022 | archive-date = 8 May 2021 | archive-url = https://web.archive.org/web/20210508154355/https://www.beinsports.com/en/football/news/bayern-munich-win-bundesliga-2020-21-ninth-1/1683792 | url-status = }}</ref> *[[DFB-Pokal]]: [[2019–20 DFB-Pokal|2019–20]]<ref>{{cite web | url = https://www.dfb.de/dfb-pokal/spieltag/?spieledb_path=%2Fmatches%2F2301896 | title = Bayer Leverkusen 2:4 Bayern München | website = DFB | date = 10 May 2014 | language = de | access-date = 5 January 2022 | archive-date = 16 November 2021 | archive-url = https://web.archive.org/web/20211116082459/https://www.dfb.de/dfb-pokal/spieltag/?spieledb_path=%2Fmatches%2F2301896 | url-status = }}</ref> *[[DFL-Supercup]]: [[2020 DFL-Supercup|2020]]<ref>{{cite web | url = https://www.thescore.com/deu_fed/news/2032473 | title = Bayern Munich win DFL-Supercup to claim 5th trophy of 2020 | website = thescore.com | date = 30 September 2020 | language = en | access-date = 17 January 2022 | archive-date = 8 May 2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220508033031/https://www.thescore.com/deu_fed/news/2032473 | url-status = }}</ref> *[[UEFA Čempionu līga]]: [[2019–20 UEFA Champions League|2019–20]]<ref>{{cite web |url=https://www.espn.com/soccer/uefa-champions-league/story/4165270/bayern-munich-win-the-champions-league-how-social-media-reacted-to-the-bavarians-being-kings-of-europe |title=Bayern Munich win the Champions League: How social media reacted to the Bavarians being kings of Europe |publisher=ESPN |date=23 July 2020 |access-date=23 July 2020 |archive-date=20 September 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200920213302/https://www.espn.com/soccer/uefa-champions-league/story/4165270/bayern-munich-win-the-champions-league-how-social-media-reacted-to-the-bavarians-being-kings-of-europe |url-status= }}</ref> *[[UEFA Superkauss]]: [[2020. gada UEFA Superkauss|2020]] *[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2020. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2020]]<ref>{{cite news |url=https://www.fifa.com/clubworldcup/news/amp/pavard-completes-sextuple-for-dominant-bayern |archive-url=https://web.archive.org/web/20210211201846/https://www.fifa.com/clubworldcup/news/amp/pavard-completes-sextuple-for-dominant-bayern |url-status= |archive-date=11 February 2021 |title=Pavard completes sextuple for dominant Bayern |publisher=FIFA |date=11 February 2021 |access-date=11 February 2021}}</ref> '''Barcelona''' *[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024–25]],<ref>{{Cite web |title=Hansi Flick's Barça: League champions |url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/4265368/hansi-flicks-barca-league-champions |access-date=2025-05-15 |website=www.fcbarcelona.com |language=en}}</ref> [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025–26]] *[[Copa del Rey]]: [[2024–25 Copa del Rey|2024–25]]<ref>{{Cite web |date=2025-04-26 |title=FC Barcelona crowned Cup Kings in classic encounter |url=https://rfef.es/en/noticias/match-report-fc-barcelona-crowned-cup-kings-in-classic-encounter |access-date=2025-04-26 |website= |publisher=[[Real Federación Española de Fútbol]] |language=en}}</ref> *[[Spānijas Superkauss]]: 2025,<ref>{{Cite web |date=2025-01-13 |title=FC Barcelona win the Super Cup in a final for the history books (2-5) |url=https://rfef.es/en/noticias/match-report-fc-barcelona-win-the-super-cup-in-a-final-for-the-history-books-2-5 |access-date=2025-01-13 |website= |publisher=[[Real Federación Española de Fútbol]] |language=en}}</ref> 2026<ref name=super26>{{cite web|first=|last=|title=Barcelona vs Real Madrid Highlights, El Clasico Supercopa Final: Barcelona Beat Real Madrid 3-2 In Thriller, Clinch 1st Trophy Of Season|url=https://sports.ndtv.com/football/barcelona-vs-real-madrid-live-updates-supercopa-de-espana-final-live-score-super-cup-live-streaming-mbappe-vinicius-raphinha-lamine-yamal-10688288|access-date=12 Jan 2026|website=NDTV|archive-date={{dat|2026|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260113075805/https://sports.ndtv.com/football/barcelona-vs-real-madrid-live-updates-supercopa-de-espana-final-live-score-super-cup-live-streaming-mbappe-vinicius-raphinha-lamine-yamal-10688288}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fliks, Hanss Dīters}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] it2irearawi7tg0bpsfwile9jirysnt 0 461138 4469391 4411976 2026-05-17T10:04:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469391 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Karels Krils |Attēls = Karel Kryl v roce 1990.jpg |Att_izm = 200px |Apraksts = 1990 |Fons = solists |Dz_vārds = |Pseidonīms = |Dzimis = {{Dat|1944|4|12|N}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|1994|3|3|1944|4|12}} |Vieta = [[Kromeržīža]], [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts]] |Instrumenti = dziedāšana, [[ģitāra]] |Žanrs = [[folkmūzika]], [[autordziesma]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]], [[dzejnieks]], [[mākslinieks]], [[radiožurnālists]] |Gadi = 1968—1994 |Izdevējkompānija = [[Supraphon]], [[Primaphon]], [[Caston]], [[Bonton]] |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.karelkryl.cz/ karelkryl.cz čehu valodā] |Dzimums = V }} '''Karels Krils''' (dzimis {{dat|1944|4|12}} [[Kromeržīža|Kromeržīžā]] — miris {{dat|1994|3|3}} [[Minhene|Minhenē]]) bija pazīstams [[Čehoslovākija]]s (dzimis [[Morāvija|Morāvijā]] ar [[Čehu valoda|čehu]] valodu kā dzimto) [[Dzeja|dzejnieks]], dziesminieks un daudzu protesta dziesmu autors, kurās viņš asi kritizēja liekulību, stulbumu un necilvēcību savas dzimtenes [[Komunisms|komunistiskā]] (un vēlāk arī pēckomunistiskā) režīma izpildījumā. Krila dziesmu teksti ir izteikti poētiski un izsmalcināti, ar rūpīgām [[Atskaņa|atskaņām]] un biežu metaforu un vēsturisko norāžu izmantošanu. Viņa [[ģitāra]]s retās skaņas tikai pasvītro pašu tekstu dabisko plūsmu. Atsevišķos aspektos — it īpaši viņa dziesmu tekstu sarežģītības dēļ, viņa pavadījuma ar vienu akustisko ģitāru un arī ar lielu popularitāti — Krils bija līdzīgs [[Bobs Dilans|Bobam Dilanam]] jaunībā. Tomēr atšķirībā no Dilana, čehu dziedātājam bija gluda un tīra, bet spēcīga balss, kas viņa bieži skumjajiem dziesmu tekstiem piešķīra citu noskaņu. Divdesmit gadus nodzīvojis piespiedu trimdā, sākotnēji viņš ļoti vēlējās komunisma sabrukumu savā valstī, bet drīz vien viņš asi un bez kompromisiem kritizēja jauno režīmu un tā galvenos varoņus, ieskaitot [[Vāclavs Havels|Vāclavu Havelu]], un it īpaši tos, kuri bija atbildīgi par [[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas izjukšanu]] 1992. gadā.<ref name="czradio">[https://www.radio.cz/ru/rubrika/allegro/akkordy-protesta-karela-kryla Čehijas radio: ''АККОРДЫ ПРОТЕСТА КАРЕЛА КРЫЛА''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190719033624/https://www.radio.cz/ru/rubrika/allegro/akkordy-protesta-karela-kryla |date={{dat|2019|07|19||bez}} }}, Катерина Айзпурвит, Антон Каймаков, 03-03-2019</ref> == Biogrāfija == Krils dzimis 1944. gada 12. aprīlī [[Kromeržīža|Kromeržīžā]], [[Trešais reihs|nacistu]] okupētajā [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|Bohēmijas un Morāvijas protektorātā]], tomēr viņa ģimenes saknes bija [[Novi Jičīna|Novi Jičīnā]], kur viņi vēlāk pārcēlās uz dzīvi. Krilu ģimenei piederēja tipogrāfija, kas viņiem tika konfiscēta pēc komunistu varas pārņemšanas 1948. gadā un atdota metāllūžņos, ģimenei nācās pārvākties dzīvot uz pussagruvušas mājas pagrabu.<ref name="czradio" /> Krils plānoja kļūt par podnieku un mācījās arodvidusskolā Behiņē, kur specializējās keramikā. 1962. gadā viņš to pabeidza, taču [[buržuāzija|buržuāziskās]] izcelsmes dēļ neatrada piemērotu darbu un sāka strādāt tualetes santehnikas fabrikā [[Teplice|Teplicē]].<ref name="bard">[https://www.radio.cz/ru/rubrika/slavija/bard-poet-i-grazhdanin-karel-kryl/ Čehijas radio: ''БАРД, ПОЭТ И ГРАЖДАНИН КАРЕЛ КРЫЛ'', Михал Лаштовичка] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190723044321/https://www.radio.cz/ru/rubrika/slavija/bard-poet-i-grazhdanin-karel-kryl/ |date={{dat|2019|07|23||bez}} }}, 13-06-2003</ref> Tai pašā laikā sāka sacerēt dziesmas. 1966. gadā viņš pārbrauca dzīvot uz [[Olomouca|Olomoucu]], 1967. gadā uz [[Ostrava|Ostravu]], kur strādāja par Čehoslovākijas radio korespondentu. Krils uz [[Prāga|Prāgu]] pārcēlās 1968. gadā kā Čehoslovākijas televīzijas asistents. Brīvajā laikā viņš dziedāja savas romantiskās un satīriskās folka dziesmas teātros un klubos, tās kopš 1966. gada skanēja arī radio. Kad [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] armijas 1968. gada 21. augustā okupēja Čehoslovākiju, lai apspiestu [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] reformu kustību, Krils izlaida savu pirmo albumu. Nosaukuma dziesma ''Bratříčku zavírej vrátka'' ("Turi vārtus aizvērtus, mazais brālīt") tika uzrakstīta spontāni 1968. gada 22. augustā kā tūlītēja reakcija uz okupāciju. Albumā parādīts viņa priekšstats par režīma nehumānumu un viņa uzskati par dzīvi komunistiskā pakļautībā.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=zQZKmsTVkp4 Youtube: Krila agrīno dziesmu izlase]</ref> Albums, kas tika izlaists 1969. gada sākumā, tika [[Cenzūra|aizliegts]] un izņemts no plauktiem neilgi pēc tam, taču tas nespēja kavēt dziesmu kļūšanu par kulta hītiem. Krils 1969. gadā koncertēja valsts mācību iestādēs, neslēpjot savu viedokli par notiekošo, taču drīz cenzūras ierobežojumi kļuva stingrāki. Krils 1969. gadā pameta Čehoslovākiju, lai apmeklētu autormūzikas festivālu Valdekas pilī [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Paredzot iespēju tikt ieslodzītam dzimtenē, kura, viņaprāt, pārāk ātri pielāgojās okupācijas režīmam,<ref name="bard" /> viņš nolēma pieprasīt politisko patvērumu un palikt ārzemēs. Viņa otrais albums ''Rakovina'' (čehu valodā tas nozīmē "vēzis") Čehoslovākijā tika aizliegts; tomēr kontrabandas ceļā valstī tika ievestas un plaši izplatītas tā kopijas.<ref name="KrymRealii">[https://ru.krymr.com/a/25379355.html/ Оккупация как долгая ночь]</ref> Nosaukuma dziesma un citas albuma dziesmas atspoguļoja paralīzi, kas nospieda [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] nāciju uz ceļiem; tās atsaucas uz [[Jans Palahs|Jana Palaha]] pašupurēšanos, kā arī uz to, ka Čehoslovākijas policija nesaudzīgi apspieda mierīgos protestus 1968. gada iebrukuma pirmajā gadadienā. Krils Vācijā studēja mākslas vēsturi un žurnālistiku Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē, taču grādu neieguva. Lielāko daļu sava laika trimdā Krils strādāja [[Radio Brīvā Eiropa]] un šajā laika posmā izdeva vairākus albumus. Lai arī viņa albumi Čehoslovākijā tika aizliegti un netika atskaņoti valdības kontrolētajās radiostacijās, daudzas viņa dziesmas kļuva populāras dzimtenē, kur viņa ierakstu klausīšanās vai dziesmu dziedāšana kļuva par pagrīdes protesta svarīgu sastāvdaļu. Krils devās vairākās tūrēs pa Skandināviju, Ziemeļameriku un Austrāliju. Šajā laikā viņš sacerēja dziesmas ne tikai dzimtajā čehu valodā, bet arī poļu un vācu valodās. Tāpat viņš nelielās tirāžās izdeva savu dzejoļu krājumus.<ref name="KrymRealii" /> Aizrautības pilnajās 1989. gada novembra dienās, [[samta revolūcija]]s laikā, Krils atgriezās Čehoslovākijā, lai apmeklētu savas mātes bēres. Sākumā viņš bija sajūsmā par totalitārisma beigām, bet drīz vien atklāti izteica sarūgtinājumu par politikas un sabiedrības pārvērtību gaitu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Krylogie: Půlkacíř|last=Kryl|first=Karel|isbn=80-7215-102-9|page=64|year=2000|publisher=TORST}}</ref> Viņš turpināja rakstīt protesta dziesmas (piem., ''Demokracie'', “Demokrātija”), kritizējot politiķus un citus, kas, viņaprāt, bija atbildīgi par neveiksmēm valsts pārejā uz pilnvērtīgu demokrātiju, īpaši tos, kuri pameta komunistisko partiju 1989. gadā vai pēc tā un pēkšņi kļuva par “demokrātiem”. Impulsīvais taisnības meklētājs Krils pārmeta arī tiem, kuri centās manipulēt ar Čehijas un Slovākijas pilsoņiem, izmantojot vietējo nacionālismu un melus par ekonomisko pārveidi. Sakarā ar apstākļiem valstī, kurus viņš uzskatīja par nepanesamiem, viņš nolēma atkal doties prom uz Vāciju. Karels Krils 1994. gada 3. martā, tikai mēnesi pirms savas piecdesmitās dzimšanas dienas, nomira no [[Miokarda infarkts|sirdslēkmes]] [[Minhene]]s slimnīcā. Apglabāts Prāgā Brževnovas kapsētā blakus klosterim, kurā ik gadus viņa nāves dienā pēc aizlūguma notiek viņam veltīta tikšanās. == Balvas == * 1989. gads — Jana Zahradnīčeka čehu dzejas balva no Čehoslovāku literatūras kluba [[Losandželosa|Losandželosā.]] === Pēcnāves === * 1994. gads — Kārļa universitātes sudraba piemiņas medaļa par ieguldījumu nācijas garīgajā attīstībā un morālajā atbalstā * 1995. gads — Františeka Krīgla balva * 1995. gads — Čehijas Grammy * 1995. gads — II klases medaļa "Par nopelniem" == Bibliogrāfija == * ''Hraje a zpívá Karel Kryl'' * ''Kníška Karla Kryla'' * ''Sedm básniček na zrcadlo'' * ''Pochyby'' * ''17 kryptogramů na dívčí jména'' * ''(Zpod stolu) sebrané spisy'' * ''Slovíčka'' * ''Amoresky'' * ''Z mého plíživota'' * ''Zbraně pro Erató'' * ''LOT'' * ''Sněhurka v hadřících'' * ''POD GRAFIKU'' * ''Půlkacíř'' * ''Texty písní'' * ''Básně'' * ''Krylogie+Půlkacíř'' * ''Rozhovory'' * ''Demokracie, aneb s malou vadou na kráse…'' == Diskogrāfija == [[Attēls:Kryluv_hrob1.jpg|thumb|Krila kaps Brževnovas kapos Prāgā]] Karels Krils [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] izdeva tikai vienu albumu (''Bratříčku, zavírej vrátka),''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radio.cz/en/article/82387|title=Radia.cz Article|last=Horáková|first=Pavla|access-date=2008-01-21|date=2006-08-22|archive-date=2008-01-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20080128174548/http://www.radio.cz/en/article/82387}}</ref> bet daudzi albumi tika izdoti trimdā, ievērojams piemērs bija ''Tekuté písky''.<ref name="Discography">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.karelkryl.com/kryl/kryl-com/index_english.html|title=Kryl Discography|access-date=2009-06-25|archive-date=2011-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927144122/http://www.karelkryl.com/kryl/kryl-com/index_english.html}}</ref> * ''Bratříčku, zavírej vrátka'' (1969, LP, Panton Records, [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|ČSSR]] ) * ''Rakovina'' (1969, LP, Primaphon, [[Vācija]] ) * ''Maškary'' (1970, LP, Caston, [[Vācija]] ) * ''Carmina Resurrectionis'' (1974, EP, Caston, [[Vācija]] ) * ''Karavana mraků'' (1979, LP, Šafrán 78, [[Zviedrija]] ) * ''Plaváček'' (1983) * ''Ocelárna'' (1984, EP) * ''Dopisy'' (1988, MC) * ''Tekuté písky'' (1990, LP, MC, CD, Bonton, [[Čehoslovākija]] ) * ''Dvě půle lunety anebs rebelants o lásce'' (1992, Karela Krila deklamētie dzejoļi) * ''Monology'' (1992, LP, CD, MC Janez, [[Čehoslovākija]] ) * ''To nejlepší 1'' (1993, CD, MC, Bonton, [[Čehija]] ) * ''Děkuji '' (1995) * ''Jedůfky '' (1996) * ''To nejlepší 2'' (1998) <ref name="Discography" /> == Atsauces == {{commons|Karel Kryl|Karels Krils}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=Y2WI9XsXu2M Youtube, dziesma ''Tak vás tu máme, bratři'' — čehu un krievu valodās] {{DEFAULTSORT:Krils, Karels}} [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas mūziķi]] [[Kategorija:Čehijas rakstnieki]] n2d5kyh931vuvkzflg0f44l797ejvtq 0 464614 4468986 4275331 2026-05-16T16:09:10Z Eluksevics 78395 Pievienots foto no ģimenes arhīva. Tāpat arī pielikta precizējoša informācija par drēbniecības uzņēmumu, kā arī atsauce uz to. 4468986 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada augusts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Lukšēvics | vārds_orģ = | attēls = | amats = Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs | dzim_dati = {{dat|1880|04|19}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1943|02|10|1880|04|19}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Sakas pagasts|td=Latvija}} | mir_vieta = {{vieta|Krievijas PFSR|Usoļlags|td=Krievija}} }} [[Attēls:Jānis Lukšēvics.jpg|thumb|Jāņa Lukšēvica portreta foto 1938. gadā]] '''Jānis Lukšēvics''' bija [[Amatniecība|Latvijas Amatniecības kameras]] priekšsēdētājs, drēbniecības uzņēmuma ([[Uzvalks|uzvalku]] salona) „J. Lukševics un M. Sprūde” (Rīgā, [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24) līdzīpašnieks, [[amatniecība]]s un [[tirdzniecība]]s a/s „Drēbnieks” (Krišjāņa Barona ielā 14, ko tagad pazīstam kā Bibliotēkas namu) priekšsēdētājs un Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == J. Lukšēvics dzimis 1880. gada 19. aprīli [[Krievijas Impērija]]s [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķī]], [[Sakas pagasts|Sakas pagasta]] Upesmuižā — netālu no [[Pāvilosta|Pāvilostas.]] Viņa tēvs — arī Jānis, jūras [[Zvejniecība|zvejnieks]], varētu būt dzimis ap 1855. gadā [[Kurzeme|Kurzemē]], māte — vārdā Līze. Vairāk par šo pāri nekas nav zināms, jo Sakas pagasta baznīcu grāmatas (īpaši [[Baptisti|baptistu]]) nav saglabājušās.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1938.g. marts|title=Finanšu ministrs L. Ēķis, sākot ar š.g. 17, februāri, par Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētāju iecēlis Jāni Lukšēvicu|url=|journal=Amatnieks|volume=|pages=1. lpp.|via=}}</ref> Apņēmība mācīties drēbnieka amatu aizrāva J. Lukšēvicu jau septiņpadsmit gadu vecumā (1897. gadā) no zvejnieka ģimenes ikdienas un aizveda viņu uz [[Liepāja|Liepāju]], kur viņš bija skrodera māceklis. Amats patika un J. Lukšēvics pārgāja uz [[Rīga|Rīgu]], kur turpināja apgūt arodu un vakaros pašmācības ceļā papildināties vispārējās zināšanās. Vēlākos gados vairākkārtīgi, ilgāku laiku, uzturējies ārzemēs un apmeklējis speciālās drēbnieku mācību iestādes. No 1914. gada strādājis kā piegriezējs A. Ferliņa drēbniecībā, bet 1919. gadā kopā ar M. Sprūdi nodibināja savu uzņēmumu, kas bija viens no redzamākajiem drēbniecības uzņēmumiem Latvijā.<ref name=":0" /> 1923. gadā pie Sv. Jāņa Ģildes ieguvis amata meistara tiesības. Ap 1904. gadā J. Lukšēvics apprecēja krustpilieša Ģederta Pātenberga meitu Annu Katrīni (1884-1943; mirusi [[Sibīrija|Sibīrijā]]). 1906. gada 2. maijā [[Rīga|Rīgā]] piedzima viņu vienīgais dēls [[Arnolds Lukšēvics]] (1906-1942; miris [[Vjatlags|Vjatlagā]]). J. Lukšēvics rosīgi darbojās līdzi dažādās saimnieciskās un sabiedriskās organizācijās — Sv. Jāņa ģildē, Latvijas rūpnieku un amatnieku savienībā, vairākās krājkasēs un tml. Ilgus gadus J. Lukšēvics piedalījās arī tirdzniecības, tad rūpniecības nodokļu un transporta regulēšanas komisijās. Nodibinoties Amatniecības kamerai (1937. gadā), iecelts par tās vicepriekšsēdētāju, kur viņš strādājis pie amatniecības pārveidošanas un jaunizbūves, dibinot jaunas amatnieku biedrības. Sākot ar 1938. gada 17. februāri, kļūdams par Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētāju, J. Lukšēvics organizēja un vadīja kameras darbu, gan kā Rīgas amatnieku biedrības valdes loceklis, gan arī kā priekšsēdētājs amata sekcijās un komisijās, kurās apspriesti amatniecības attīstības jautājumi un problēmas. Lai sekmētu amatniecības saimniecisko uzplaukumu, J. Lukšēvics veicināja amatnieku kopdarbības pasākumu organizēšanu, 1939. gadā, nodibinot arī amatniecības un tirdzniecības a/s “Drēbnieks”, kur ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, kur dibinātāju vidū bija arī citi Rīgā labi zināmi drēbnieka amata meistari, kā piemēram Augusts Brasliņš, Ernests Gruzdiņš, Voldemārs Ļūmanis un Kārlis Miezis. AS “Drēbnieks” valdes sēdeklis, veikals, noliktava un darbnīcas atradās Krišjāņa Barona ielā 14, ko tagad pazīstam kā Bibliotēkas namu, aizņemot trīs stāvus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-20.-gadsimta-divdesmitie-trisdesmitie-gadi-bija-dreb.a172935/|title=Vai zini, ka 20. gadsimta divdesmitie, trīsdesmitie gadi bija drēbnieku laiks?|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> J. Lukšēvics darbojās arī Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrībā. Visos šajos amatos J. Lukšēvics centās sekmēt kā amatnieku gribu un patstāvību, tā arī viņu izglītības padziļināšanu. Pēc 1940. gada 17. jūnija okupācijas ģimene bija spiesta pārvākties no dzīvokļa [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 2-23 uz J. Lukšēvica vedeklas vecāku ([[Alfrēds Birznieks|Alfrēda Birznieka]] un Natālijas Birznieks) māju [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] 5. Tad sekoja [[valsts pārvalde]]s sistēmas likvidācija, kameru slēgšana, valsts darba zaudēšana un privātīpašumu [[nacionalizācija]] (apģērbu salons Kaļķu ielā 24, Amatniecības un tirdzniecības a/s “Drēbnieks” Krišjāņa Barona ielā 14). Bijušajam "kapitālistam" bija jāsāk meklēt jaunās varas neaizliegts darbs, protams, saglabājot Strēlnieku ielas dzīvoklī savu drēbnieka galdu un šujmašīnu. Kaut arī šajā adresē J. Lukšēvics vēl nebija pierakstīts, modrie izvedēji zināja meklēt viņu Strēlnieku ielā 5—1. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnijā]] jau minētajā Strēlnieku ielas 5. namā izsūtīšanu veicēji sastapa tikai abus mājas īpašniekus, kā arī Jāni un Annu Katrīnu Lukšēvicus. Savukārt, jaunā ģimene (Rasma un Arnolds Lukšēvici) ar gadu veco dēlu Andreju vasaras mēnešus pavadīja vasarnīcā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]], [[Kastaņolas iela|Gončarova ielā]] 1. No turienes Rasma kopā ar bērnu tika aizvesta uz Rīgas [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas staciju]]. Protokolā tika pat atzīmēts, ka dzīvoklī, kur bija J. Lukšēvica šujmašīna un darba galds, atradās arī vairākas pakas ar advokāta [[Alfrēds Birznieks|Alfrēda Birznieka]] aktīm (juridiska rakstura dokumentiem). J. Lukšēvics kopā ar savas vedeklas tēvu [[Alfrēds Birznieks|Alfrēdu Birznieku]] ticis izsūtīts uz [[Permas novads|Molotovas apgabala]] (līdz 1939. gadam un pēc 1957. gada — Permas) "labošanas darbu" nometni “[[Usoļlags|Usoļlag]]”, kur viņš jau 62 gadu vecumā bija kļuvis par II grupas invalīdu. Apsūdzētā lietā (Nr. 16840) atrodama saņurcīta maza lapiņa — "medicīniskās apskates akts". Tajā minēta diagnoze: "''Drjahlostj''" (latviešu valodā būtu tulkojams kā "vārgums, nevarīgums, nespēks"), tātad fiziskam darbam nederīgs, un līdz ar to zaudējis pusi no pārtikas normas. 1943. gada 10. februārī J. Lukšēvics aizgājis bojā, nesagaidot sava piecu gadu termiņa beigas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Aizvestie : 1941. gada 14. jūnija|url=http://worldcat.org/oclc/226970095|publisher=Latvijas Valsts arhīvs|date=2007|isbn=9984-675-55-6|oclc=226970095|last=Pelkaus, E.}}</ref> Reabilitēts tikai 1992. gadā pēc ilgstošas sarakstes ar atbildīgajām iestādēm, jo J. Lukšēvica apsūdzības lieta nezināmu apstākļu dēļ tika laimīgi uzieta [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]] iekšlietu pārvaldē, kur neviens to nemaz neiedomājās meklēt. == Apbalvojumi == * Atzinības krusts, 3. šķira Nr. 108 (1940)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n127{{!}}article:DIVL89{{!}}query:Atzin%C4%ABbas%20krustu{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 127 (08.06.1940), 2. lpp. |access-date=10.09.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n127{{!}}article:DIVL89{{!}}query:Atzin%C4%ABbas%20krustu{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lukšēvics, Jānis}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1943. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] lo2ha8kegytoxmf69cdw3g5qpwwiaq7 0 467323 4469132 4307598 2026-05-16T20:27:56Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469132 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|12|8}} | years1 = 2018— | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | name = | playername = Rīss Džeimss | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years2 = 2018—2019 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2017—2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps1 = 118 | caps2 = 45 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Redbridža}} | goals1 = 8 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | goals2 = 3 | height = 179 | image = Reece James 2021.jpg | caption = Džeimss 2021. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears4 = 2019 | nationalcaps5 = 16 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears5 = 2020— }}'''Rīss Džeimss''' ({{Val-en|Reece James}}, dzimis {{Dat|1999|12|8}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2018. gada Džeimss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021, [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Anglijas U19''' * [[UEFA Eiropas U-19 čempionāts]]: 2017 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Wigan Athletic]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džeimss, Rīss}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] rljngzu9vjx2x9v60u1wscllhx2jryr 0 468194 4469418 4468200 2026-05-17T11:01:38Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4469418 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2020. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]] | time = | location = Tiešsaistē | network = | first = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] | first_t = [[Ņujorkas "Rangers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | latv1_nr = 149 | latv1 = [[Raivis Ansons]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | next_year = [[2021. gada NHL drafts|2021]] }} '''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |2 |{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |3 |{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]] |[[Otavas "Senators"]] |- |4 |{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]] |[[Otavas "Senators"]] |- |6 |{{flaga|CAN}} [[Džeimijs Draisdeils]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |7 |{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |8 |{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |10 |{{flaga|CAN}} [[Kouls Perfeti]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |11 |{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |12 |{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |13 |{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |14 |{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |15 |{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |16 |{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |17 |{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |18 |{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |19 |{{flaga|CAN}} [[Breidens Šneiders]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |20 |{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |21 |{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |22 |{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |24 |{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |25 |{{flaga|CAN}} [[Džastins Barons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |26 |{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |27 |{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |30 |{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |31 |{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |34 |{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |43 |{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |45 |{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |60 |{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |69 |{{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Ņikišins]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |83 |{{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]] |[[Losandželosas "Kings"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |149 |{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |161 |{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} {{NHLdrafts}} {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] sl7otyr35g0e0ibub4ddgjdmbdnlavk 0 468617 4469335 4465998 2026-05-17T07:26:24Z ~2026-29149-21 145478 /* Tēli */ 4469335 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par Jāņa Baloža un Raja Kogana slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. * '''Rolands''' † ([[Reinis Ozoliņš]]) — Bārmenis. Gāja bojā autoavārijā, pēc tam, kad Marks dzērumā brauca ar automašīnu, izraisīja autoavāriju. * '''Andžela''' ([[Rūta Vītiņa]]) — Švarca audzinātāja no bērnu nama, Izstāstīja Švarcam par viņa māti, pateica kurš ir īstais Švarca tēvs, kādēļ Švarca māte nomira, kurš ir vainīgais Švarca mātes nāvē. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] lj1iuvyirwlxm7053ztbi0ziga7qu14 4469342 4469335 2026-05-17T07:37:08Z Lasks 38532 /* Tēli */ 4469342 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par Jāņa Baloža un Raja Kogana slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. * '''Rolands''' † ([[Reinis Ozoliņš]]) — Bārmenis. Gāja bojā autoavārijā, pēc tam, kad Marks dzērumā brauca ar automašīnu, izraisīja autoavāriju. * '''Andžela''' ([[Rūta Vītiņa]]) — Švarca audzinātāja no bērnu nama. Izstāstīja Švarcam par viņa māti un kas ir viņa īstais tēvs == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 59du1xb7yzb1dmt2qb8qfz9kmbc90uf 0 469801 4469336 4468467 2026-05-17T07:26:26Z Lasks 38532 4469336 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Čehija]] | karogs = Flag of Czech Republic.svg | parraiditajs = [[Čehijas Televīzija|ČT]] | nac atlase = ''Eurosong'' (2007–2008)<br/>''Eurovision Song CZ'' (2018–2020) | pied reizes = 14 (6 fināli) | pirma reize = {{escy|2007}} | ESC lab = 6. vieta: {{escy|2018}} | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2007}}, {{escy|2009}} | majaslapa = | EBU lapa = {{URL|https://eurovision.tv/country/czech-republic}} }} '''[[Čehija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad Čehiju pārstāvēja ''[[Kabát]]'' ar dziesmu ''[[Malá dáma]]''. Čehijas labākais rezultāts ir 6. vieta [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Mikolass Jozefs]] ar dziesmu ''[[Lie to me (dziesma)|Lie to me]]''. == Čehijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="230" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | ''[[Kabát]]'' | ''Malá dáma'' | [[Čehu valoda|Čehu]] | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 28. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 1 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | [[Tereza Kerndlova]] | ''Have Some Fun'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center"| 18. | align="center"| 9 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | Angļu, [[Čigānu valoda|čigānu]] | bgcolor="#FE8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 0 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] līdz [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] gada konkursam}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | [[Marta Jandova]] un [[Vāclavs Noids Bārta]] | ''Hope Never Dies'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | Angļu | align="center" | 25. | align="center" | 41 | align="center"| 9. | align="center"| 161 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Martina Bārta]] | ''My Turn'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 83 |- | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | [[Mikolass Jozefs]] | ''Lie to me'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 281 | bgcolor="#cc9966" align="center"| 3. | bgcolor="#cc9966" align="center"| 232 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Lake Malawi (grupa)|Lake Malawi]]'' | ''Friend of a Friend'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 157 | bgcolor="#CCCCCC" align="center"| 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center"| 242 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Benni Kristo]] | ''Kemama'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Benni Kristo]] | ''Omaga'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[We Are Domi]]'' | ''Lights Off'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 38 | align="center" | 4. | align="center" | 227 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Vesna]]'' | ''My Sister's Crown'' | Angļu, [[Bulgāru valoda|bulgāru]], čehu, [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] | align="center" | 10. | align="center" | 129 | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Aiko]]'' | ''Pedestal'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 38 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Adonxs]]'' | ''Kiss Kiss Goodbye'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 29 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 113 | align="center" | 9. | align="center" | 142 |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 8p7gdpqtg78wni0wvnrzbo52jrzfn9x 0 469877 4469333 4467333 2026-05-17T07:23:32Z Lasks 38532 4469333 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Beļģija]] | karogs = Flag of Belgium.svg | parraiditajs = [[Flāmu Radio un Televīzijas organizācija|VRT]], [[RTBF]] | nac atlase = | pied reizes = 67 (55 fināli) | pirma reize = {{escy|1956}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|1986}} | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|1961}}, {{escy|1962}}, {{escy|1965}}, {{escy|1973}}, {{escy|1979}}, {{escy|1985}}, {{escy|1993}}, {{escy|2000}} | majaslapa = | EBU lapa = https://eurovision.tv/country/belgium }} '''[[Beļģija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 55 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]]. Beļģija ir uzvarējusi 1 reizi — [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Sandra Kima]] ar dziesmu ''[[J'aime la vie]]''. == Beļģijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | rowspan="2" align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | [[Fuds Leklērks]] | ''Messieurs les noyés de la Seine'' | [[Franču valoda|Franču]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav zināms}} | colspan="2" rowspan="41" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | [[Monija Marka]] | ''Le plus beau jour de ma vie'' | Franču |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Bobejāns Shopens]] | ''Straatdeuntje'' | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | align="center" | 8. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | Fuds Leklērks | ''Ma petite chatte'' | Franču | align="center" | 5. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Bobs Benijs]] | ''Hou toch van mij'' | Nīderlandiešu | align="center" | 6. | align="center" | 9 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | Fuds Leklērks | ''Mon amour pour toi'' | Franču | align="center" | 6. | align="center" | 9 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | Bobs Benijs | ''September, gouden roos'' | Nīderlandiešu | align="center" | 15. | align="center" | 1 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | Fuds Leklērks | ''Ton nom'' | Franču | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Žaks Reimonds]] | ''Waarom?'' | Nīderlandiešu | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | [[Roberts Koguā]] | ''Près de ma rivière'' | Franču | align="center" | 10. | align="center" | 2 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Līze Marke]] | ''Als het weer lente is'' | Nīderlandiešu | align="center" | 17. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]] | ''[[Tonia]]'' | ''Un peu de poivre, un peu de sel'' | Franču | align="center" | 4. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]] | [[Luī Nēfs]] | ''Ik heb zorgen'' | Nīderlandiešu | align="center" | 7. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]] | [[Kloda Lombā]] | ''Quand tu reviendras'' | Franču | align="center" | 7. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]] | Luī Nēfs | ''Jennifer Jennings'' | Nīderlandiešu | align="center" | 7. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1970|1970]] | [[Žons Valē]] | ''Viens l'oublier'' | Franču | align="center" | 8. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]] | [[Lilija Kastela]] un Žaks Reimonds | ''Goeiemorgen, morgen'' | Nīderlandiešu | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]] | [[Seržs un Kristine Gizolandi]] | ''À la folie ou pas du tout'' | Franču | align="center" | 17. | align="center" | 55 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] | [[Nikole un Ugo]] | ''Baby, Baby'' | Nīderlandiešu, franču, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" | 17. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] | [[Žaks Hustē]] | ''Fleur de liberté'' | Franču | align="center" | 9. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] | [[Anna Kristija]] | ''Gelukkig zijn'' | Nīderlandiešu, angļu | align="center" | 15. | align="center" | 17 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] | [[Pjērs Rapsats]] | ''Judy et Cie'' | Franču | align="center" | 8. | align="center" | 68 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] | ''[[Dream Express]]'' | ''A Million in One, Two, Three'' | Nīderlandiešu | align="center" | 7. | align="center" | 69 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] | Žons Valē | ''L'amour ça fait chanter la vie'' | Franču | align="center" | 2. | align="center" | 125 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] | [[Miša Mara]] | ''Hey Nana'' | Nīderlandiešu | align="center" | 18. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]] | ''[[Telex]]'' | ''Euro-Vision'' | Franču | align="center" | 17. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] | [[Emlija Stāra]] | ''Samson'' | Nīderlandiešu | align="center" | 13. | align="center" | 40 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] | [[Stella Māsena|Stella]] | ''Si tu aimes ma musique'' | Franču | align="center" | 4. | align="center" | 96 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] | ''[[Pas de Deux]]'' | ''Rendez-vous'' | Nīderlandiešu | align="center" | 18. | align="center" | 13 |- | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]] | [[Žaks Zegērs]] | ''Avanti la vie'' | Franču | align="center" | 5. | align="center" | 70 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] | [[Linda Lepome]] | ''Laat me nu gaan'' | Nīderlandiešu | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] | [[Sandra Kima]] | ''[[J'aime la vie]]'' | Franču | align="center" | 1. | align="center" | 176 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] | [[Liliāne Senpjēra]] | ''Soldiers of Love'' | Nīderlandiešu, angļu | align="center" | 11. | align="center" | 56 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] | [[Reinards]] | ''Laissez briller le soleil'' | Franču | align="center" | 18. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] | Ingeborga | ''Door de wind'' | Nīderlandiešu | align="center" | 19. | align="center" | 13 |- | align="center" | {{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] | [[Filips Lafontēns]] | ''Macédomienne'' | Franču | align="center" | 12. | align="center" | 46 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] | ''[[Clouseau]]'' | ''Geef het op'' | Nīderlandiešu | align="center" | 16. | align="center" | 23 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] | ''[[Morgane]]'' | ''Nous, on veut des violons'' | Franču | align="center" | 20. | align="center" | 11 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] | [[Barbara Deksa]] | ''Iemand als jij'' | Nīderlandiešu | align="center" | 25. | align="center" | 3 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1994|1994]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] | Frederiks Eserlinks | ''La voix est libre'' | Franču | align="center" | 20. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]] | [[Liza del Bo]] | ''Liefde is een kaartspel'' | Nīderlandiešu | align="center" | 16. | align="center" | 22 | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1997|1998]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]] | [[Melanija Kola]] | ''Dis oui'' | Franču | align="center" | 6. | align="center" | 122 |- | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] | [[Vanesa Činitora]] | ''Like the Wind'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] | [[Natalija Sorsa]] | ''Envie de vivre'' | Franču | align="center" | 24. | align="center" | 2 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2001|2001]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] | ''[[Sergio & The Ladies]]'' | ''Sister'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | align="center" | 2. | align="center" | 165 |- | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] | ''[[Xandee]]'' | ''1 Life'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 7 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | [[Nono Hesendže]] | ''Le Grand Soir'' | Franču | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 22. | align="center" | 29 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Keita Rajena]] | ''Je t'adore'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 69 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | ''[[The KMG's]]'' | ''Love Power'' | Angļu | align="center" | 26. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]'' | ''O Julissi'' | Mākslīgā | align="center" | 17. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | ''[[Patriks Ušēns]]'' | Copycat | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | [[Toms Dīss]] | Me and My Guitar | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 143 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 167 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Witloof Bay]]'' | ''With Love Baby'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | ''[[Iris]]'' | ''Would You?'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 16 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Roberto Belarosa]] | ''Love Kills'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 71 | align="center" | 5. | align="center" | 75 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] | [[Aksels Irsū]] | ''Mother'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | [[Loiks Notets]] | ''Rhythm Inside'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 217 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 149 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 181 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 274 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | ''[[Blanche]]'' | ''City Lights'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 363 | align="center" | 4. | align="center" | 165 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | ''[[Laura Grusenekene|Sennek]]'' | ''A Matter of Time'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 91 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Eljots Vasamilē|Eljots]] | ''Wake Up'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 70 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Hooverphonic]]'' | ''Release Me'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''The Wrong Place'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 74 | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Džeremijs Makiese]] | ''Miss You'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 64 | align="center" | 8. | align="center" | 151 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Gustavs (dziedātājs)|Gustavs]] | ''Because of You'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 182 | align="center" | 8. | align="center" | 90 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Mustii]]'' | ''Before the Party's Over'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 18 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Red Sebastian]]'' | ''Strobe Lights'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 23 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 36 | align="center" | 10. | align="center" | 91 |} == Konkursi Beļģijā == {| class="wikitable" ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Brisele]] | ''Palais du Centenaire'' | Viktora Lazlo |} {{Beļģija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 3chfyyvlajbgn5uedbfdc3bngck5e39 10 479838 4469077 3418193 2026-05-16T19:10:20Z Baisulis 11523 precizējums...... 4469077 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | title = <small>[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]</small> ← <small><s>[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]</s></small> ← [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] → <small>''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]''</small> | state = {{{state|autocollapse}}} |bodyclass = hlist | above = | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] * [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] * [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] * [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] * [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] * [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] * [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]] * [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]] * [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] * [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] * [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]] * [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]] * [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]] * [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]] * [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] * [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] * [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]] * [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]] * [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] * [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] * [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] * [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]] * [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]] * [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] * [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] * [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] * [[Polija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Polija]] * [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] * [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] * [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] * [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] * [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] * [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] * [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] * [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] * [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] * [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] * [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] * [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]] | group2 = Dalībnieki | list2 = {{Navbox subgroup |bodyclass = hlist | group1 = 1. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list1 = * [[Albina]] * [[Ana Sokliča]] * [[Leslija Roja]] * ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]'' * ''[[Roxen]]'' * [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] | group2 = 2. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list2 = * [[Benni Kristo]] * ''[[Fyr & Flamme]]'' * [[Rafals Bžozovskis|Rafals]] * [[Samanta Tīna]] * [[Tornike Kipiani]] * [[Uku Suviste]] * [[Vincents Bueno]] | group3 = Fināls <small>(pēc rezultāta)</small> | list3 = * ''[[Måneskin]]'' * [[Barbara Pravi]] * ''[[Gjon's Tears]]'' * ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' * ''[[Go_A]]'' * ''[[Blind Channel]]'' * [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] * ''[[The Roop]]'' * [[Maniža]] * [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] * [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] * ''[[The Black Mamba]]'' * [[Natālija Gordijenko]] * ''[[Tusse]]'' * ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' * [[Elena Cagrinu]] * [[Edena Alene]] * ''[[TIX]]'' * ''[[Hooverphonic]]'' * [[Samira Efendi|Efendi]] * [[Andžela Peristeri]] * [[Senita]] * [[Žangu Makrojs]] * [[Blass Kanto]] * [[Jendriks]] * [[Džeimss Ņūmens]] }} | group3 = Dziesmas | list3 = {{Navbox subgroup |bodyclass = hlist | group1 = 1. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list1 = * ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]'' * ''[[Amnesia]]'' * ''[[Here I Stand]]'' * ''[[Maps]]'' * ''[[Technicolour]]'' * ''[[Tick-Tock]]'' | group2 = 2. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list2 = * ''[[Amen (Vincenta Bueno dziesma)|Amen]]'' * ''[[Omaga]]'' * ''[[Øve os på hinanden]]'' * ''[[The Lucky One (dziesma)|The Lucky One]]'' * ''[[The Moon Is Rising]]'' * ''[[The Ride]]'' * ''[[You (dziesma)|You]]'' | group3 = Fināls <small>(pēc rezultāta)</small> | list3 = * ''[[Zitti e buoni]]'' * ''[[Voilà]]'' * ''[[Tout l'Univers]]'' * ''[[10 Years]]'' * ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> * ''[[Dark Side]]'' * ''[[Je me casse]]'' * ''[[Discoteque]]'' * ''[[Russian Woman]]'' * ''[[Last Dance]]'' * ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' * ''[[Love Is On My Side]]'' * ''[[Sugar]]'' * ''[[Voices]]'' * ''[[Loco Loco]]'' * ''[[El diablo]]'' * ''[[Set Me Free]]'' * ''[[Fallen Angel]]'' * ''[[The Wrong Place]]'' * ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' * ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' * ''[[Adrenalina]]'' * ''[[Birth of a New Age]]'' * ''[[Voy a quedarme]]'' * ''[[I Don't Feel Hate]]'' * ''[[Embers]]'' }} | group4 = Saistīti raksti | list4 = * [[Nīderlande]] * [[Roterdama]] * ''[[Rotterdam Ahoy]]'' * [[Dankans Lorencs]] * ''[[Arcade]]'' * [[EBU]] * [[Martins Esterdāls]] * [[Šantala Janzena]] * [[Edsīlija Romblija]] * [[Jans Smits]] * ''[[NikkieTutorials]]'' * [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā]] }} <noinclude>[[Kategorija:Mūzikas veidnes]]</noinclude> qfdo00gvu64datb3gj9e5guw7dl5ofr 0 482180 4469379 4468479 2026-05-17T09:40:58Z Lasks 38532 4469379 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Malta]] | karogs = Flag of Malta.svg | parraiditajs = ''PBS Malta'' | nac atlase = ''Malta Song Festival'' <small>(1971–1972, 1975)</small><br />''Malta Song for Europe'' <small>(1991–2011)</small><br />''Malta Eurovision'' <small>(2012–2018)</small><br />''X Factor Malta''<br /><small>(2019–2020)</small><br />''Malta Eurovision Song Contest''<br /><small>(2022—pašlaik)</small> | pied reizes = 38 (28 fināli) | pirma reize = {{escy|1971}}. | ESC lab = 2. vieta: {{escy|2002}}., {{escy|2005}}. | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|1971}}., {{escy|1972}}., {{escy|2006}}., {{escy|2023}}., {{escy|2024}} | majaslapa = [https://www.tvm.com.mt/mt/eurovision/ ''PBS Malta'' Eirovīzijas lapa] | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/malta Maltas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Malta]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 38 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 28 reizes, debitējot [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. gada konkursā. Malta joprojām nav uzvarējusi konkursā, taču ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā. == Vēsture == Malta pirmo reizi piedalījās [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Džo Grehs]] ar dziesmu ''Marija l-Maltija'', kas kopvērtējumā ieguva pēdējo vietu. Arī nākamajā, [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]. gada konkursā, valsts konkursā iekļuva pēdējā vietā. [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]. un [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]. gada konkursos Malta nepiedalījās, bet atgriezās [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]. gada konkursā, taču pēc tam konkursā nepiedalījās 16 gadus pēc kārtas, atgriežoties tikai [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursā. Pēc šīs atgriešanās rezultāti konkursā bija daudz labāki, jo 8 gadus pēc kārtas tika iegūtas vietas TOP 10. Malta ir viena no visveiksmīgākajām valstīm rezultātu ziņā, kas nekad konkursā nav uzvarējusi, sasniedzot TOP 3 rezultātu četras reizesː [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]. gada konkursā iegūstot 3. vietu, kad Maltu pārstāvēja [[Marija Spiteri]] ar dziesmu ''Little Child'', [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. gada konkursā arī iegūstot 3. vietu, kad valsti pārstāvēja [[Kiara]] ar dziesmu ''The One That I Love'', kā arī iegūstot 2. vietu gan [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]. gada konkursā, kad Maltu pārstāvēja [[Ira Losko]] ar dziesmu ''7th Wonder'', atpaliekot ar 12 punktiem no konkursa uzvarētājas ''[[Marija Naumova|Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]'', kas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]], gan arī [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Kiara]] ar dziesmu ''Angel''. Kiara kļuva arī par vienīgo dziedātāju, kas Maltu ir pārstāvējusi 3 reizes, pēc [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gada konkursa, kura finālā viņa ieguva 22. vietu. Pēc 2. vietas [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursā Malta ir ieguvusi TOP 10 rezultātus tikai divreiz — [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja [[Džianluka Bezzina]] ar dziesmu ''Tomorrow'', un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ar dziesmu ''Je Me Casse'', kad attiecīgi tika iegūta 8. un 7. vieta. Valsts arī [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. gada konkursā ieguva pēdējo vietu finālā. Kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā Malta finālam nav kvalificējusies 9 reizesː [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]., [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]., [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]., [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]., [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]., un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā. Kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedriju]] Malta ir vienīgā valsts, kas nav izlaidusi nevienu konkursu kopš [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursa. Visas Maltas pārstāvētās dziesmas kopš [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]. gada konkursa ir bijušas [[Angļu valoda|angļu valodā]], ar kuru valstij bija ļauts piedalīties no [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]. līdz [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. gada konkursam, kad katrai dalībvalstij bija jādzied savā oficiālajā valodā, jo tā ir viena no Maltas oficiālajām valodām. Otrā oficiālajā valodā, [[Maltiešu valoda|maltiešu]], valsts ir tikusi pārstāvēta tikai pirmajās divās dalības reizēs — [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]. un [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]. gada konkursā. Maltas [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]. gada konkursa dziesma ''Desire'', kuru izpildīja [[Klodeta Pače]], arī sastāvēja no maltiešu valodas teksta, taču tās bija tikai 3 rindiņas. Malta parasti ir izmantojusi nacionālo atlasi, lai izvēlētos dziesmu un izpildītāju, kas pārstāvēs valsti dziesmu konkursā. Pirmajās trīs dalības reizēs Malta savu pārstāvi izvēlējās, nosūtot ''Malta Song Festival'' ("Maltas dziesmu konkursa"), kas noticis jau kopš [[1960. gads|1960]]. gada, uzvarētāju piedalīties Eirovīzijā. Pēc atgriešanās [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]. gada konkursā Malta ir izmantojusi nacionālās atlases ar dažādiem nosaukumiem, lai izvēlētos savu pārstāvi, kā ''l-Festival Kanzunetta għall-Ewropa'', ''Malta Eurovision Song Contest'' un ''Malta Eurosong''. Nacionālās atlases rīko [[Maltas Sabiedriskā televīzija]] (PBS), kas arī pārraida un nodrošina valsts dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/14513|title=Malta: National final on 20th February|last=Stella|first=Floras|date={{Dat|2009|11|19||bez}}|publisher=ESCToday|archive-url=https://web.archive.org/web/20091121181936/http://esctoday.com/news/read/14513|archive-date={{Dat|2009|11|21||bez}}|access-date={{Dat|2009|12|16||bez}}|language=en}}</ref> Pēc neiekļūšanas [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. un [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursu finālos PBS nolēma, ka tā vairs nerīkos nacionālo atlasi un tā vietā valsti pārstāvēs Maltas [[X Faktors|X Faktora]] versijas ''X Factor Malta'', kuru arī pārraida PBS, uzvarētājs, dziesmu izvēloties pēc tam. Šāda atlases kārtība tika izmantota [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. un [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/167509/malta-pbs-confirms-participation-in-eurovision-2019-x-factor-malta-winner-to-israel/|title=Eurovision Malta: PBS confirms participation in Eurovision 2019; X Factor Malta winner to Israel|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2018|6|20||bez}}|language=en}}</ref> kad attiecīgi tika izvēlēta [[Mikela Pače|Mikela]] un [[Destinija Čukunjēra|Destinija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2019/01/26/michela-pace-wins-grand-final-x-factor-malta/231907/|title=Michela Pace wins grand final of X Factor Malta and will represent Malta at Eurovision 2019|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2019|1|26||bez}}|last=Gallagher|first=Robyn|language=en|archive-date={{dat|2020|01|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200106145429/https://wiwibloggs.com/2019/01/26/michela-pace-wins-grand-final-x-factor-malta/231907/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltatoday.com.mt/arts/entertainment/100261/destiny_wins_x_factor_will_represent_malta_in_eurovision|title=Destiny wins X Factor, will represent Malta in Eurovision||last=Sansone|first=Kurt|work=Malta Today|access-date={{Dat|2021|4|4||bez}}|date={{Dat|2020|2|8||bez}}|language=en}}</ref> == Maltas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | [[Džo Grehs]] | ''Marija l-Maltija'' | [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] | align="center" | 18. | align="center" | 52 | colspan="2" rowspan="12" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | [[Helēna un Jozefs]] | ''L-imħabba'' | Maltiešu | align="center" | 18. | align="center" | 48 |- | {{N/A|[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | {{N/A|[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]}} | [[Enco Gusmans]] | ''Paċi fid-Dinja'' | Maltiešu | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Renato Mikalefs|Renato]] | ''Singing This Song'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 12. | align="center" | 32 |- | {{N/A|[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]}} | [[Enco Gusmans]] | ''Sing Your Song Country Boy'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977.]] līdz [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990.]] gada konkursam.}} |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Pauls Džiordimaina]] un [[Džordžina Abela|Džordžina]] | ''Could It Be'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 106 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Marija Spiteri]] | ''Little Child'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 123 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | [[Viljams Mandžions]] | ''This Time'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ''[[Chris & Moira]]'' | ''More Than Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 97 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Maiks Spiteri]] | ''Keep Me In Mind'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 76 |- | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | [[Miriama Kristine]] | ''In a Woman's Heart'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 68 | align="center" | 4. | align="center" | 138 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | [[Debija Skeri]] | ''Let Me Fly'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 66 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Kiara]] | ''The One That I Love'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 165 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | ''[[Times Three]]'' | ''Believe 'n Peace'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 32 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | [[Klodeta Pače]] | ''Desire'' | Angļu{{efn|name=Desire|Sastāv no dažiem vārdiem [[Maltiešu valoda|maltiski]]}} | align="center" | 8. | align="center" | 73 |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Fabrīcio Faniello]] | ''Another Summer Night'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 48 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Ira Losko]] | ''7th Wonder'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 164 |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | Angļu | align="center" | 25. | align="center" | 4 |- | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Julie & Ludwig]]'' | ''On Again... Off Again'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 50 | align="center" | 8. | align="center" | 74 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Kiara]] | ''Angel'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 192 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Fabricio Faniello]] | ''I Do'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 1 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Olivija Luisa]] | ''Vertigo'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 25. | align="center" | 15 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Morena]]'' | ''Vodka'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 38 |- | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Kiara]] | ''What If We'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 31 | align="center" | 6. | align="center" | 86 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Tea Gereta]] | ''My Dream'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Glena Vella]] | ''One life'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 54 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Kurts Kaleja]] | ''This Is the Night'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 41 | align="center" | 7. | align="center" | 70 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Džianluka Bezzina]] | ''Tomorrow'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 120 | align="center" | 4. | align="center" | 118 |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' | ''Coming Home'' | Angļu | align="center" | 23. | align="center" | 32 | align="center" | 9. | align="center" | 63 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Ambera Bondina|Ambera]] | ''Warrior'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 43 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 153 | bgcolor="#CC9966" align="center" | 3. | bgcolor="#CC9966" align="center" | 209 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Klaudija Faniello]] | ''Breathlessly'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 55 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Kristabella Borga|Kristabella]] | ''Taboo'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 101 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Mikela Pače|Mikela]] | ''Chameleon'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 107 | align="center" | 8. | align="center" | 157 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''All of My Love'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Je me casse'' | Angļu{{efn|name=Je me casse|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}} | align="center" | 7. | align="center" | 255 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 325 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Emma Maskata]] | ''I Am What I Am'' | Angļu | rowspan="3" colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 47 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[The Busker]]'' | ''Dance (Our Own Party)'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 15. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 3 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Sāra Boniči]] | ''Loop'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 16. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 13 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Miriana Konte]] | ''Serving'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 91 | align="center" | 9. | align="center" | 53 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | Angļu, Maltiešu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="6"> Attēls:Julie & Ludwig.jpg|<small>''[[Julie & Ludwig]]'' [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].</small> Attēls:ESC 2007 Malta - Olivia Lewis - Vertigo.jpg|<small>[[Olivija Luisa]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].</small> Attēls:Flickr - proteusbcn - Semifinal 2 Eurovision 2008 (60).jpg|<small>''[[Morena]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].</small> Attēls:Flickr - aktivioslo - Thea Garrett - Malta (2) cropped.jpg|<small>[[Tea Gereta]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursā [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].</small> Attēls:ESC2013 - Malta 05.jpg|<small>[[Džianluka Bezzina]] [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2014 - Malta 01 (crop).jpg|<small>''[[Firelight (grupa)|Firelight]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].</small> Attēls:20150520 ESC 2015 Amber 3334.jpg|<small>[[Ambera Bondina|Ambera]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Malta 11.jpg|<small>[[Ira Losko]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC 2017 - Malta 03.jpg|<small>[[Klaudija Faniello]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Malta 02.jpg|<small>[[Kristabella Borga|Kristabella]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> Attēls:Eurovision 2019 Malta.jpg|<small>[[Mikela Pače|Mikela]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].</small> </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.tvm.com.mt/mt/eurovision/ ''PBS Malta'' Eirovīzijas lapa] * [https://eurovision.tv/country/malta Maltas profils ''Eurovision.tv'' lapā] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/malta Maltas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums — ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Maltas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] qqflsveo6shtehn2nnsoh7jy6l00ctf 0 490988 4468956 4167808 2026-05-16T13:48:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468956 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gothards Velings | vārds_orig = ''Dr. Gotthard Welling'' | attēls = BM01076Am.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Gotharda Velinga kapa plāksne ar ģerboņiem Rīgas Domā (no [[Broce]]s kolekcijas). | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Minstere]]s bīskapija (tagad {{DEU}}) | m_gads = 1586 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 1 | m_vieta = [[Rīga]], [[Livonijas hercogiste]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Gothards Velings''' ({{val|de|Dr. Gotthard Welling}}, 1546/1548—1586) bija [[Rīgas rāte|Rīgas rātskungs]], [[birģermeistars]] un [[sindiks]]. Nogalināts [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieros]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Minstere]]s bīskapijā 1546. vai 1548. gadā<ref>[https://docplayer.fi/9789682-Tohtori-gotthard-welling-k-in-kuolema-v-1586-der-tod-vom-d-gotthard-welling-k-i-j-1586-the-death-of-dr-gotthard-welling-k-in-1586.html The Death of Dr. Gotthard Welling[k] in 1586] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210802102750/https://docplayer.fi/9789682-Tohtori-gotthard-welling-k-in-kuolema-v-1586-der-tod-vom-d-gotthard-welling-k-i-j-1586-the-death-of-dr-gotthard-welling-k-in-1586.html |date={{dat|2021|08|02||bez}} }} kompilācija no dažādiem avotiem: SIEBMACHER, S. 245; V. RECKE & NAPIERSKY; ADEBUSCH II:I, S. 226; HUPEL, S. 474</ref> Filipa Velinga (''Philipp Wellingk'', miris 1563) un viņa sievas Margaretas ģimenē. Pēc studijām universitātē viņš ieguva tieslietu zinātņu doktora grādu un pārcēlās uz Livoniju, kur bija [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvalža]] un Kurzemes hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] padomnieks. 1576. gadā viņš kļuva par Rīgas birģermeistaru un sindiku. Kā [[Rīgas brīvpilsēta]]s pārstāvis viņš 1579. un 1580. gadā veda sarunas ar [[jezuīti]]em par pakļaušanos [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]], kas noslēdzās ar [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanu 1581. gada 14. janvārī. Par to karalis viņam izlēņoja [[Jērkules vaka|Jērkules vaku]] un viņa dzimtu jau 1580. gada 4. janvārī uzņēma dižciltīgo kārtā. Līgumā Rīgas pilsoņiem gan izdevās saglabāt atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu", tomēr nācās piekrist atdot jezuītiem [[Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcu]]. Polijas jezuītu provinciāls [[Džovanni Paolo Kampana]] tā paša gada 7. martā vērsās [[Rīgas rāte|Rīgas rātē]] ar lūgumu atļaut atvērt jezuītu akadēmiju pēc [[Viļņas Universitāte]]s parauga, taču Gothards Velings esot to noraidījis, jo "tirdznieciskai pilsētai nav nepieciešama universitāte".<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 132 lpp.</ref> 1585. gada [[11. janvāris|11. janvāra]] vakarā burggrāfs [[Nikolajs Eke]] kopā ar sindiku Velingu no [[Viļņa]]s atgriezās Rīgā. Nākamā dienā burggrāfs ziņoja par panākumiem Viļņā, bet pilsoņi šo ziņojumu uzņēma vēsi un aizdomīgi. Tad Eke sāka iztaujāt klātesošos, kā [[Rīgas Domskola|Domskolas]] rektors [[Heinrihs Melers|Melers]] (''Möller'') bija apvainojis karali (kādā rātes sēdē, oponējot virsmācītājam [[Georgs Neiners|Neineram]], rektors Melers bija izteicies par Polijas karali, ko rātskungi bija interpretējuši kā karaļa apvainošanu). Tomēr neviens neatzinās, ko dzirdējuši. Tad Eke pēc sekretāra Kannes ierosinājuma lika atvest uz rātsnamu Meleru un pavēlēja viņu arestēt. Seši namnieki ar konrektoru un juristu [[Mārtiņš Gīze|Mārtiņu Gīzi]] priekšgalā devās pie burggrāfa Ekes un pieprasīja rektora atbrīvošanu. Andrejs Knute paņēma lielās sardzes bungas un sacēla trauksmi. No visām pusēm sapulcējās bruņoti pilsētnieki un sāka demolēt rātskungu namus. Varu pilsētā pārņēma rātes pretinieki ar Mārtiņu Gīzi vadībā, Eke ar Velingu tika arestēti un katru dienu tika vesti pratināt. Pa to laiku tika sastādīts jauns līgums starp Rīgas namniekiem un rāti. Pēc atbrīvošanas Eke un Velings uzsāka asu aģitāciju pret Rīgas namniekiem, izmantojot pazīšanos poļu valdības aprindās. Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] pavēlēja [[Vidzemes valdnieku uzskaitījums|Vidzemes pārvaldniekam]] Nikolajam Radvilam iznīcināt namnieku un rātes noslēgto līgumu, kā arī uzlika pilsētai naudas sodu. Rīgas namnieki 1586. gada sākumā nosūtīja savu delegāciju pie karaļa, kurš lika atjaunot rāti iepriekšējā sastāvā, taču namnieki nepakļāvās viņa pavēlei. Eke bailēs par savu drošību aizbēga uz [[Koknese|Koknesi]], bet Johanu Tastu bēgot 17. jūnijā apcietināja un pēc viņa liecībām apcietināja arī Velingu. 23. jūnijā viņam nolasīja apsūdzību nodevībā un piesprieda nāvessodu. 27. jūnijā abus atveda uz tirgus laukumu, kur Tastam nocirta galvu, bet Velingu apžēloja. Tomēr pēc pūļa prasības Velingu no jauna apcietināja un 1. jūlijā nocirta galvu. Velings un Tasts apglabāti [[Rīgas Doms|Rīgas Domā]]. == Ģimene == Bija divreiz precējies, vispirms ar Vendelu Rigemani (mirusi 1585), tad 1586. gadā ar Annu Vitingu. Viņa dēls Gothards Velings (1579—1656) 1610. gadā kļuva par Rīgas rātskungu, [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1632. gadā bija Rīgas birģermeistars, 1646. gadā virssoģis (''Obervogt''). Viņa mazdēli bija brāļi [[Oto Velinks]] (''Otto Vellingk'', 1649—1708) un Morics Velinks (''Mauritz Vellingk'', 1651—1727). == Literatūra == * [[Gadebusch]], Friedrich Konrad. Livlændische Jahrbücher von Friederich Konrad Gadebusch, Justizbürge-meister der kaiserl. Stadt Dœrpat. Zweyter Theil, erster und zweyter Abschn. Johann Friederich Hartknoch. Riga 1781. * [[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel]], August Wilhelm. Nachricht von des rigischen Syndicus D. Gotthard Welling traurigen Ende i. J. 1586. — Bemerkungen über Ingermanland, als den betræchtlichsten Theil des jetzigen St. petersburgschen Gouvernements. Nebst andern kürzern Aufsætzen etc. Der nordischen Miscellaneen 13tes und 14tes Stück. Riga 1787. S. 472—476. * Mettig, C. Geschichte der Stadt Riga. Mit Ansichten und Plänen, sowie Abbildungen im Text. Jonck & Poliews-ky. Riga 1897. S. 283—298. * [[Von Recke]], Johann Friedrich & [[Napiersky]], Karl Eduard. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Vierter Band (S—Z). Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn. Mitau 1832. S. 487. * Siebmacher, J. Der Adel der russischen Ostseeprovinzen (Estland, Kurland, Livland, Oesel). J. Siebmacher’s großes Wappenbuch. Band 25. Bauer & Raspe, Inhaber Gerhard Gessner. Neustadt and der Aisch 1980. S. 245—246. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Velings, Gothards}} [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:1586. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] b1z17ur9s9uudlr4o28wvfxzpw8sqti 0 492014 4469039 4240570 2026-05-16T18:19:15Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469039 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|27}} | nationalcaps4 = 4 | ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | name = | playername = Žeremī Dokū | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2020—2023 | nationalcaps3 = 16 | nationalcaps5 = 30 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals3 = 6 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U21 | nationalteam5 = {{fb|BEL}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019— | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | nationalyears1 = 2017 | birth_place = | goals1 = 5 | caps1 = 34 | caps2 = 75 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Antverpene}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals2 = 10 | nationalyears2 = 2017—2018 | height = 171 | image = Jérémy Doku.png | caption = Dokū 2019. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16 | nationalyears5 = 2020— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years3 = 2023— | caps3 = 48 | goals3 = 6 }}'''Žeremī Dokū''' ({{Val|fr|Jérémy Doku}}, dzimis {{Dat|2002|5|27}}) ir [[Beļģija|Beļģijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Dokū pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Manchester City|''Manchester City'']]. [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]. gada Pasaules kausā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Antverpenes provincē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Dokū, Žeremī}} hvaubl8c4pkt219640r3d3cixzprp4q 4469061 4469039 2026-05-16T18:37:33Z ZANDMANIS 91184 4469061 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|27}} | nationalcaps4 = 4 | ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | name = | playername = Žeremī Dokū | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2020—2023 | nationalcaps3 = 16 | nationalcaps5 = 30 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals3 = 6 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U21 | nationalteam5 = {{fb|BEL}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019— | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | nationalyears1 = 2017 | birth_place = | goals1 = 5 | caps1 = 34 | caps2 = 75 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Antverpene}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals2 = 10 | nationalyears2 = 2017—2018 | height = 171 | image = Jérémy Doku USMNT v Belgium Mar 28 2026-27 (cropped).jpg | caption = Dokū 2026. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16 | nationalyears5 = 2020— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years3 = 2023— | caps3 = 48 | goals3 = 6 }}'''Žeremī Dokū''' ({{Val|fr|Jérémy Doku}}, dzimis {{Dat|2002|5|27}}) ir [[Beļģija|Beļģijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Dokū pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Manchester City|''Manchester City'']]. [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]. gada Pasaules kausā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Antverpenes provincē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Dokū, Žeremī}} bj2pgpwn7yef4emvwrkauyo5xjf19zq 0 504597 4469295 4293157 2026-05-17T00:27:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469295 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Jackass uz visiem laikiem | oriģinālnos = ''Jackass Forever'' | attēls = Jackass Forever film poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Džefs Tremeins]] | producents = * Džefs Tremeins * [[Spaiks Džonzs]] * [[Džonijs Noksvils]] | scenārijs = * [[Endrū Veinbergs]] * [[Koltons Dans]] * [[Deriks Bekls]] * [[Ēriks Andrē]] * Neits Gveltnijs * Niks Kreiss * [[Sāra Šermane]] * Džonijs Noksvils * Džefs Tremeins * Spaiks Džonzs | aktieri = * Džonijs Noksvils * [[Stīvs-O]] * [[Kriss Pontiuss]] * [[Deivs Inglends]] * [[Džeisons Akunja|Vī Mens]] * [[Erens Makgīhijs|Bīstamais Erens]] * [[Prestons Leisijs]] * Šons ''Poopies'' Makinernijs * [[Zeks Holmss]] * [[Džaspers Dolfins]] * Reičela Volfsone * Ēriks Manaka | mūzika = Džosefs Širlijs | operators = Dmitrijs Eljaškēvičs<ref name="Crew" /> | mākslinieks = | montāža = * Metjū Kosinskis * Metjū Probsts * Saša Stentons Kreivens<ref name="Crew">{{Tīmekļa atsauce |title=Jackass Forever credits |url=https://www.jackassmovie.com/gallery/ |website=jackassmovie.com |access-date=January 6, 2022 |archive-date={{dat|2022|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220106224555/https://www.jackassmovie.com/gallery/ }}</ref> | studija = * ''[[MTV Entertainment Studios]]'' * ''Dickhouse Productions'' * ''Gorilla Flicks'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|2|2|[[Holivuda (Losandželosa)|Holivuda]]|2022|2|4|ASV}} | ilgums = 96 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}}<ref name="DeadlinePreview">{{Tīmekļa atsauce|url= https://deadline.com/2022/02/jackass-forever-moonfall-box-office-1234924591/ |title= ''Jackass Forever'' To Punk Disaster Pic ''Moonfall'' As Winter Box Office Tries To Thaw Out – Weekend Preview |date= February 1, 2022|first=Anthony|last=D'Alessandro |website=[[Deadline Hollywood]] |access-date=February 2, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|80,3 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jackass Forever (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11466222/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|5|2||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Jackass uz visiem laikiem"''' ({{val|en|Jackass Forever}}) ir 2022. gada ASV [[Realitātes filma|realitātes]] [[kinokomēdija]]. Filmas režisors un producents ir [[Džefs Tremeins]], pārējie producenti ir [[Spaiks Džonzs]] un [[Džonijs Noksvils]], izplatītājs — ''[[Paramount Pictures]]''. Šī ir ceturtā [[Jackass (filmu sērija)|''Jackass'' filmu sērijas]] filma pēc "[[Trakuļi 3D]]" (2010). Galvenās filmas zvaigznes ir ''Jackass'' sākotnējais pamatsastāvs — Noksvils, [[Stīvs-O]], [[Kriss Pontiuss]], [[Deivs Inglends]], [[Džeisons Akunja|Vī Mens]], [[Erens Makgīhijs|Bīstamais Erens]] un [[Prestons Leisijs]], kuriem pievienojušās dažādas slavenības un viens no sākotnēja sastāva ''Jackass'' locekļiem [[Bems Mārdžera]], ar kuru tika lauzts līgums filmas veidošanas laikā. Filmas ''Jackass Forever'' pirmizrāde notika {{dat|2022|2|2||bez}} [[Graumana ķīniešu teātris|Ķīniešu teātrī]] Holivudā, Kalifornijā, bet ASV kinoteātros to sāka demonstrēt divas dienas vēlāk — 4. februārī.<ref name="2022Date">{{Tīmekļa atsauce |last1=D'Alessandro |first1=Anthony |last2=Tartaglione |first2=Nancy |title='Top Gun: Maverick' Flies From Thanksgiving To Memorial Day Weekend; 'Mission: Impossible 7' Ignites In Fall 2022 |url=https://deadline.com/2021/09/top-gun-maverick-flies-from-thanksgiving-to-memorial-day-weekend-mission-impossible-7-ignites-in-fall-2022-1234825624/ |website=[[Deadline Hollywood]] |access-date=September 1, 2021 |date=September 1, 2021}}</ref> Filma saņēmusi daudz pozitīvas kritikas, un daudzi norāda, ka šī iespējams ir labākā sērijas filma.<ref name="Hibberd">{{Tīmekļa atsauce |date=4 February 2022 |last=Hibberd |first=James |title='Jackass Forever' a "Masterpiece"? Critic Reviews Are Best in Franchise History |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jackass-forever-reviews-1235087315/ |website=[[The Hollywood Reporter]] }}</ref> Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|80 miljoni}} ASV dolāru. == Sižets == Filma ''Jackass'' ir [[kaskadieris|kaskadieru]] triku, skeču un nejaušu cilvēku izjokošanu izlase. Filmā Džonijā Noksvilā ietriecas bullis; Stīva O [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumloceklis]] kļūst par bišu stropu; Deivu Inglendu aplej ar cūku spermu; [[maitas putni|maitas putns]] ēd gaļas gabalus no "Vī Mena" ķermeņa; Erenam Makgīhijam zirneklis iekoda krūtsgalā; Prestona Leisija pautus izmanto kā boksa maisu; Zeks Holmss lec kaktusu laukā; Reičela Volfsone laiza elektrošokeri, pēc tam viņu lūpās iedzeļ skorpions; ''Poopies'' cīnās pret Teksasas sarkano čūsku; Ēriks Manaka pilnā ātrumā ietriecas sienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] gcvqpytiqp5dkcxm2isouu0f862biaw 0 508425 4469118 4309715 2026-05-16T20:14:10Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469118 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Roberts Sančess | goals2 = 0 | birth_place = | birth_date = | caption = Sančess 2025. gadā | name = | ntupdate = {{dat|2025|07|19|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2025|07|19|sk|bez}} | nationalcaps1 = 3 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2021— | goals3 = 0 | caps3 = 26 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Rochdale A.F.C.|Rochdale]] | years3 = 2019—2020 | caps2 = 17 | image = Robert Sánchez FIFA Club World Cup final extraction.jpg | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Forest Green Rovers F.C.|Forest Green Rovers]] | years2 = 2018—2019 | goals1 = 0 | caps1 = 87 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years1 = 2018—2023 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | clubnumber = 1 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | height = 197 | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Kartahena}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|18}} | fullname = | nationalgoals1 = 0 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years4 = 2023— | caps4 = 48 | goals4 = 0 }}'''Roberts Linčs Sančess''' ({{Val|es|Robert Lynch Sánchez}}, dzimis {{Dat|1997|11|18}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Sančess pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. 2013. gadā, 15 gadu vecumā no Spānijas pārcēlies uz [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']] jauniešu komandu. Ticis izīrēts [[Anglija]]s komandām [[Forest Green Rovers F.C.|''Forest Green Rovers'']] un [[Rochdale A.F.C.|''Rochdale'']]. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] debitējis {{Dat|2020|11|1|5=bez}}. 2023. gadā pārcēlies uz [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Spānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2021. gadā. Sančess tika iekļauts izlases sastāvā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie''' * [[FIFA Klubu Pasaules kausa balvas|FIFA Klubu Pasaules kausa Zelta cimds]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{cite web |last=Fentuo |first=Fentuo Tahiru |author-link=Fentuo Tahiru Fentuo |url=https://www.olympics.com/en/news/fifa-club-world-cup-2025-awards-cole-palmer-best-player-full-list |title=FIFA Club World Cup 2025 Awards: Cole Palmer named best player, Desire Doué wins best young player - full list |publisher=Olympics.com |date=14 July 2025 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Sančess, Roberts}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Mursijas reģionā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] tox03d494008pnjs79m4z3hbcsv1ugi 0 508428 4469119 4307585 2026-05-16T20:15:02Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469119 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Marks Kukurelja | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalcaps5 = 6 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalyears5 = 2016 | nationalgoals4 = 0 | nationalcaps4 = 6 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears6 = 2019—2021 | nationalcaps3 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalyears3 = 2016 | nationalgoals2 = 2 | nationalcaps2 = 16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam7 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalgoals7 = 0 | nationalcaps8 = 15 | nationalcaps7 = 6 | nationalyears8 = 2021— | nationalyears7 = 2021 | nationalteam8 = {{fb|ESP}} | birth_place = | nationalcaps6 = 10 | birth_date = | caption = Kukurelja 2025. gadā | name = | ntupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}} | nationalgoals6 = 1 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 3 | image = Marc Cucurella 20042025 (1).jpg | years1 = 2016—2019 | caps2 = 0 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | years2 = 2017—2020 | goals1 = 1 | caps1 = 48 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B]] | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years3 = 2018—2019 | clubnumber = 3 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]] | height = 172 | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Alelja}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|22}} | fullname = | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | caps5 = 38 | nationalyears1 = 2014 | goals6 = 1 | caps6 = 35 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years6 = 2021—2022 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]] | years7 = 2022— | caps7 = 79 | goals7 = 4 | goals5 = 3 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | caps3 = 31 | years5 = 2020—2021 | goals4 = 1 | caps4 = 37 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years4 = 2019—2020 | goals3 = 1 | nationalgoals8 = 0 }}'''Marks Kukurelja Saseta''' ({{Val|es|Marc Cucurella Saseta}}, dzimis {{Dat|1998|7|22}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Kukurelja pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Chelsea F.C.]].<ref>{{Cite web|url=https://www.chelseafc.com/en/news/article/cucurella-becomes-a-blue|title=Cucurella becomes a Blue|website=www.chelseafc.com}}</ref> 2016. gadā debitējis ''[[FC Barcelona B]]'' komandā, bet ''[[La Liga]]'' turnīrā nevienu spēli ar galveno komandu viņš neaizvadīja. Ticis izīrēts citām Spānijas komandām [[SD Eibar|''Eibar'']] un [[Getafe CF|''Getafe'']]. 2020. gadā par 6 miljoniem [[eiro]] pievienojies ''Getafe'' komandai. Pēc vienas sezonas Spānijas komandā, Kukurelja noslēdza piecu gadu līgumu ar Anglijas Premjerlīgas komandu [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']]. Spānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2021. gadā. Izcīnījis sudraba medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Spānija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kukurelja, Marks}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] <references />{{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] rt9qt3q1x4otocdust4dld20ntvd395 0 511177 4469395 4266593 2026-05-17T10:16:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469395 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Karloss Kameni | nationalyears2 = 2000 | goals5 = 0 | years6 = 2021—2022 | clubs6 = {{flaga|Džibuti}} [[AS Arta/Solar7|Arta/Solar7]] | caps6 = 20 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 1999 | nationalteam1 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūna U20 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūna U23 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2001—2019 | nationalteam3 = {{fb|CMR}} | nationalcaps3 = 71 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = | name = | caption = Kameni 2009. gadā | birth_date = | caps5 = 9 | years5 = 2017—2019 | image = Idriss Carlos Kameni 2009.jpg | goals1 = 0 | fullname = Idriss Karloss Kameni | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|18}} | cityofbirth = {{vieta|Kamerūna|Duala}} | height = 184 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2000—2004 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | caps1 = 2 | years2 = 2002—2003 | goals4 = 0 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2004—2012 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | caps3 = 222 | goals3 = 0 | years4 = 2012—2017 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | caps4 = 113 | birth_place = | youthyears1 = 1995—2000 | youthclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} Kadji Sports | clubs7 = {{flaga|Andora}} [[UE Santa Coloma|Santa Coloma]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 7 | goals7 = 0 | medaltemplates = {{MedalCountry|{{CMR}}}} {{MedalSport|Vīriešu [[Futbols Olimpiskajās spēlēs|Futbols]]}} {{MedalGold|[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]]|}} | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Antequera CF|Antequera]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 4 | goals8 = 0 }}'''Idriss Karloss Kameni''' ({{Val|fr|Idriss Carlos Kameni}}; dzimis {{Dat|1984|2|18}}) ir [[Kamerūna]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Savu karjeras lielāko daļu pavadījis [[Spānija|Spānijā]]. Ar [[RCD Espanyol|''Espanyol'']] komandu astoņu sezonu laikā piedalījies 229 ''[[La Liga]]'' mačos. Spēlējis arī [[Francija|Francijā]] un [[Turcija|Turcijā]]. Kamerūnas futbola izlases sastāvā debitējis 2001. gadā. Piedalījies [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Ieguvis zelta medaļu [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis 2002. gada [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]]. == Karjera klubos == === Francijā === Kameni dzimis [[Duala|Dualā]], pirmo reizi uzmanību izpelnījās, kad 16 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kurš izcīnījis [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko]] [[Zelta medaļa|zelta medaļu]] [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000. gadā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/cameroon/squad/newsid_1935000/1935330.stm|title=Idriss Kameni|access-date=2023-10-26|date=2002-05-20|language=en}}</ref> Tādējādi viņš pārcēlās uz Francijas klubu [[Le Havre AC]], taču viņš nespēja ielauzties pamatsastāvā un visu laiku palika rezervē, turklāt tika izīrēts [[AS Saint-Étienne]] un tur arī neieguva spēles laiku. 2001. gadā viņš tika saistīts ar pāreju uz [[Turīnas "Juventus"|Juventus FC]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/africa/1632901.stm|title=Juventus want Cameroon keeper|access-date=2023-10-26|date=2001-11-01|language=en}}</ref> bet no tā nekas nesanāca. Kameni gandrīz pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] komandai [[Vulverhemptonas "Wanderers"]] uz īri 2003.–2004. gada sezonā, taču darījums izjuka pēc tam, kad viņam netika piešķirta Apvienotās Karalistes darba atļauja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/w/wolverhampton_wanderers/3170449.stm|title=Wolves wait on Kameni verdict|access-date=2023-10-26|date=2003-08-21|language=en}}</ref> === Espanyol === 20 gadus vecais Kameni 2004. gada jūlijā parakstīja līgumu ar Spānijas komandu [[RCD Espanyol]] par 600 000 ASV dolāru<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/africa/3934069.stm|title=Espanyol sign Kameni|access-date=2023-10-26|date=2004-07-28|language=en}}</ref> un kļuva par pirmo izvēli otrajā gadā klubā, uzvarot [[Spānijas Karaļa kauss|Copa del Rey]] kā aizstājējs [[Gorka Iraisoss|Gorkam Iraisosam]], kurš spēlēja starta sastāvā [[La Liga]]. 2006.–2007. gada kampaņā bija otrādi: Kameni bija starta spēlētājs, bet Iraisoss tika izvēlēts [[Katalonija|katalāņu]] kluba [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] finālspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/01c1-0ea8bcef50f2-6a7f49744da3-1000--gorka-keen-to-remain-mr-uefa-cup/|title=Gorka keen to remain Mr UEFA Cup {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-10-26|date=2007-05-15|language=en}}</ref> 2006. gada sākumā klubs aizliedza divus līdzjutējus par rasistisku vardarbību pret spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/africa/4603158.stm|title=Espanyol suspend fans over racism|access-date=2023-10-26|date=2006-01-11|language=en}}</ref> 2008.–2009. gada sezonā, kura bija saspringta "Espanyol" komandai, kas ilgu laiku ierindojās pirmajā trijniekā, Kameni piedzīvoja divus incidentus: pirmkārt, viņam bija gandrīz fiziska konfrontācija ar līdzjutēju (kurš pirmais apvainoja spēlētāju) pēc treniņa janvārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archivo.marca.com/edicion/marca/futbol/1a_division/espanyol/es/desarrollo/1196376.html|title=Kameni se encara con un aficionado después del entrenamiento - Marca.com|website=archivo.marca.com|access-date=2023-10-26}}</ref> pēc tam maijā treniņā kāvās ar komandas biedru [[Gregorī Beranžē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elespanyol.com/articles/19560-incidente-entre-beranger-y-kameni|title=Incidente entre Beranger y Kameni - elespanyol.com|website=web.archive.org|access-date=2023-10-26|date=2009-05-18|archive-date=2009-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20090518135152/http://elespanyol.com/articles/19560-incidente-entre-beranger-y-kameni}}</ref> Par spīti tam, viņš joprojām piedalījās 37 no 38 līgas spēlēm, būdams svarīgs spēlētājs savas komandas izdzīvošanai augstākajā līgā, kā arī laboja sava tautieša [[Tomass N'Kono|Tomasa N'Kono]] rekordu, neielaižot vārtus 498 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2009/05/04/futbol/equipos/espanyol/1241435601.html|title=Kameni supera el r�cord N'Kono - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2023-10-26}}</ref> === Málaga === Pēc vēl divām sezonām kā starta spēlētājs, Kameni tika pazemināts līdz trešajai izvēlei 2011.–2012. gada sezonā, argentīnietim [[Maurisio Početino]] joprojām esot "Espanyol" galvenajam trenerim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mundodeportivo.com/20120111/rcd-espanyol/kameni-de-titular-a-ni-ser-suplente_54244253224.html|title=Kameni: De titular a ni ser suplente|website=Mundo Deportivo|access-date=2023-10-26|date=2012-01-11|language=es}}</ref> 2012. gada 13. janvārī viņš pārcēlās uz [[Málaga CF|Málaga]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/news/88/spain/2012/01/13/2845826/official-malaga-signs-espanyols-carlos-kameni-on-a-free|title="Official: Malaga signs Espanyol's Carlos Kameni on a free transfer"}}</ref> debitējot līgā 25. martā pēc tam, kad pirmajā puslaikā nomainīja savainoto [[Villijs Kavaljero|Villiju Kavaljero]], izbraukumā ar 2:1 uzvarot savu bijušo komandu un sev atvēlētajā laikā laukumā nosargāja vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2012/03/27/futbol/equipos/malaga/1332843392.html|title=Kameni: &quot;No me imaginaba un debut así ni en sueños&quot;|website=www.marca.com|access-date=2023-10-26}}</ref> Kameni kļuva par starta sastāva spēlētāju pēc tam, kad Kavaljero devās uz [[Manchester City F.C.|Manchester City]]. 2015. gada 26. septembrī spēlē, kurā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] izdarīja 31 sitienu, viņš [[Santjago Bernabeu stadions|Santjago Bernabeu stadionā]] nospēlēja neizšķirti 0:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kickoff.com/news/59223/cameroon-keeper-carlos-kameni-blanks-out-cristiano-ronaldo|title="Cameroon keeper Carlos Kameni blanks out Ronaldo"|access-date={{dat|2023|10|26||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180703050500/http://www.kickoff.com/news/59223/cameroon-keeper-carlos-kameni-blanks-out-cristiano-ronaldo}}</ref> Nākamajā spēļu kārtā viņš kļuva par pirmo kluba vārtsargu, kurš atdevis rezultatīvu piespēli Spānijas augstākajā līgā, kad [[Čārlzs Diašs de Oliveira]] guva otros no saviem trim vārtiem, uzvarot mājās ar 3:1 pret [[Real Sociedad]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.africatopsports.com/2015/10/05/carlos-kameni-dans-lhistoire-de-la-liga/|title=Carlos Kameni: dans l'histoire de la Liga|last=rédaction|first=La|website=Africa Top Sports|access-date=2023-10-26|date=2015-10-05|language=fr-FR|archive-date=2023-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231103071740/http://www.africatopsports.com/2015/10/05/carlos-kameni-dans-lhistoire-de-la-liga/}}</ref> 2016. gada 2. martā Kameni dīvainā kārtā ielaida bumbu savos vārtos, mājās zaudējot ar 1:2 pret [[Valencia CF]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/11837/10189346/malaga-goalkeeper-carlos-kameni-scored-a-bizarre-own-goal-against-valencia|title="Malaga goalkeeper Carlos Kameni scores bizarre own-goal against Valencia"}}</ref> Trīs dienas vēlāk pret [[Deportivo de La Coruña]] viņš savainojuma dēļ bija jānomaina neilgi pirms puslaika un mačs noslēdzās ar 3:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/mexico/2016/03/05/56db55edca474106548b459b.html|title=Ochoa es el primer portero mexicano que debuta en la Liga|website=Marca.com|access-date=2023-10-26|date=2016-03-05|language=es}}</ref> 2016. gada 19. novembrī Kameni nospēlēja neizšķirti 0:0 pret [[FC Barcelona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/eventos/marcador/futbol/2016_17/la-liga/jornada_12/bar_mga/|title=Barcelona vs Málaga: Messi estornuda y el Barça se resfría|website=MARCA.com|access-date=2023-10-26|date=2016-11-19}}</ref> === Fenerbahçe === 2017. gada jūlijā Kameni parakstīja trīs gadu līgumu ar Turcijas klubu [[Stambulas "Fenerbahçe"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/story/3153924/fenerbahce-sign-cameroons-carlos-kameni|title="Fenerbahce sign Cameroon's Carlos Kameni"}}</ref> Viņš debitēja [[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]] 17. septembrī, saņemot brīdinājumu spēles beigās, zaudējot [[Alanyaspor]] ar 4:1 izbraukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milliyet.com.tr/skorer/fenerbahce-alanyada-farkli-kazandi-1-4-iste-macin-ozeti-2520988|title=Fenerbahçe Alanya'da farklı kazandı! 1-4 İşte maçın özeti|website=Milliyet|access-date=2023-10-26|date=2020-06-30|language=tr}}</ref> Kameni pēc abpusējas vienošanās atstāja klubu 2019. gada 28. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49504433|title=Kameni leaves Turkish side Fenerbahce|work=BBC Sport|access-date=2023-10-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haberturk.com/son-dakika-kameni-fenerbahce-den-ayrildi-2517039-spor|title=SON DAKİKA! Fenerbahçe, Carlos Kameni ile yollarını ayırdı - Fenerbahçe Haberleri|last=Habertürk|website=Habertürk|access-date=2023-10-26|language=tr}}</ref> === Vēlākā karjera === 2021. gada aprīlī 37 gadus vecais Kameni pievienojās [[Alekss Songs|Aleksam Songam]] Džibutijas klubā [[Arta/Solar7]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kingfut.com/2021/04/20/kameni-joins-arta-solar-7/|title=Former Cameroon international Kameni joins Alex Song in Djibouti|last=Ismail|first=Ali|website=KingFut|access-date=2023-10-26|date=2021-04-20|language=en}}</ref> 2022. gada augustā viņš atkal mainīja komandas un valstis, parakstot līgumu ar [[UE Santa Coloma]] Andoras [[Primera Divisió]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/mas_futbol/carlos-kameni-he-venido-a-la-ue-santa-coloma-con-la-ilusion-de-un-nino-n/|title=Carlos Kameni: “He venido a la UE Santa Coloma con la ilusión de un niño”|last=EFE|website=Diario AS|access-date=2023-10-26|date=2022-08-31|language=es|archive-date=2023-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231107012030/https://as.com/futbol/mas_futbol/carlos-kameni-he-venido-a-la-ue-santa-coloma-con-la-ilusion-de-un-nino-n/}}</ref> == Karjera izlasē == Kopš 17 gadu vecuma Kameni ir [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] dalībnieks, un viņš bija valstsvienības sastāvā [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002.]], [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004.]], [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006.]] un [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008. gada]] Āfrikas Nāciju kausa izcīņā, startējot visos turnīros, izņemot pirmo. Viņš bija pirmās izvēles vārtsargs, kad viņa valsts ieņēma otro vietu [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003. gada FIFA Konfederāciju kausa]] izcīņā. 2002. gadā 18 gadu vecumā Kameni tika izvēlēts Kamerūnas 23 spēlētāju izlasē [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš tika atzīts par labāko Āfrikas vārtsargu 2006.–2007. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.postnewsline.com/2008/01/mtn-can-2008who.html|title="Who is Who in the Lions Den"}}</ref> pēc tam, kad iepriekšējā sezonā ieņēma otro vietu šajā ziņā. Kameni tika izvēlēts arī 2010. gada Pasaules kausa izcīņai Dienvidāfrikā un daudzi futbola apskatnieki domāja, ka viņš būs starta sastāvā. Tomēr viņš palika uz rezervistu soliņa, jo treneris [[Pols Le Gvens]] deva priekšroku [[Suleimanu Hamidu]] un valstsvienība bija pirmā komanda, kas tika izslēgta no turnīra pēc visu trīs grupas spēļu zaudēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/fr/20100614-coupe-monde-2010-mondial-cameroun-defaite-japon-groupe-e-etoo-lions-indomptables|title=Le Cameroun rate son entrée dans la compétition face au Japon|website=France 24|access-date=2023-10-26|date=2010-06-14|language=fr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ouest-france.fr/sport/mondial-2010-battu-par-le-danemark-le-cameroun-deja-elimine-500190|title=Mondial 2010. Battu par le Danemark, le Cameroun déjà éliminé|last=Ouest-France|website=Ouest-France.fr|access-date=2023-10-26|date=2010-06-19|language=fr}}</ref> 2015. gada 27. oktobrī, vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad Kameni tika izslēgts no atlases par "mēģināšanu organizēt nekārtības", jaunais galvenais treneris [[Folkers Finke]] izsauca Kameni uz spēli pret [[Nigēras futbola izlase|Nigēru]] [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lanouvelleexpression.info/index.php?option=com_k2&view=item&id=2370:lions-indomptables-idris-carlos-kameni-rappel%C3%A9-en-pompier&Itemid=700|title=Lions indomptables: Idris Carlos Kameni rappelé en pompier|website=web.archive.org|access-date=2023-10-26|date=2015-11-18|archive-date=2015-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20151118143555/http://www.lanouvelleexpression.info/index.php?option=com_k2&view=item&id=2370:lions-indomptables-idris-carlos-kameni-rappel%C3%A9-en-pompier&Itemid=700}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pressafrik.com/Mondial-2018-Kameni-de-retour-avec-le-Cameroun_a142495.html|title=Mondial 2018 : Kameni de retour avec le Cameroun|website=PRESSAFRIK.COM, Premier journal en ligne au Sénégal et en Afrique de l'ouest|access-date=2023-10-26|language=fr}}</ref> == Personīgā dzīve == Kameni vecākais brālis Maturins arī bija futbolists un vārtsargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mmegi.bw/index.php?sid=8&aid=17&dir=2010/January/Wednesday27|title="Time up for Marumo in Egypt"}}</ref> == Sasniegumi == '''Espanyol''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2005—06<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/2006/04/13/pagina-14/813719/pdf.html|title=Edición del ceturtdiena 13 apr?lis 2006, Página 14 - Hemeroteca - MundoDeportivo.com|website=hemeroteca.mundodeportivo.com|access-date=2023-10-26}}</ref> * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] finālists: 2006—07<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/01c1-0e6e4d406be4-868e035f5820-1000--palop-lauds-perfect-performance/|title=Palop lauds perfect performance {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-10-26|date=2007-05-17|language=en}}</ref> '''Arta/Solar7''' * Džibuti Premjerlīga: 2021—22<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20220502005486/en/Djibouti-Premier-league-Arta-Solar-7-retains-Premier-League-title-and-strives-to-become-the-Dream-Team-of-African-football|title=Djibouti Premier league : Arta Solar 7 retains Premier League title and strives to become the Dream Team of African football|website=www.businesswire.com|access-date=2023-10-26|date=2022-05-03|language=en}}</ref> * Džibuti kauss: 2022 '''Kamerūna U23''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://recuerdosdenigeria.blogspot.com/2009/05/oro-negro.html|title=Recuerdos de Nigeria: Sidney 2000: Oro negro|last=Snedecor|website=Recuerdos de Nigeria|access-date=2023-10-26|date=2009-05-26}}</ref> '''Kamerūna''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2002<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/02a-det.html|title=African Nations Cup 2002 - Final Tournament Details|website=www.rsssf.org|access-date=2023-10-26}}</ref> * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/en/display/article,70517.html|title=FIFA.COM The Official web site of the F�d�ration Internationale de Football Association|website=web.archive.org|access-date=2023-10-26|date=2003-08-12|archive-date=2003-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20030812152644/http://fifa.com/en/display/article,70517.html}}</ref> '''Individuālie''' * [[Málaga CF]] gada labākais spēlētājs: 2014—15<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://newsducamer.com/index.php/societe/item/5083-liga-idris-carlos-kameni,-meilleur-joueur-de-malaga-2014-2015|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2023-10-26|date=2016-03-05|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305022341/http://newsducamer.com/index.php/societe/item/5083-liga-idris-carlos-kameni,-meilleur-joueur-de-malaga-2014-2015}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Kameni, Karloss}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Kamerūnas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] qfv2d6fvvuf0uq4ggphcmn37laif4z0 0 520270 4469240 4444313 2026-05-16T23:22:13Z Votre Provocateur 111653 4469240 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = ASV revolūcija | image = Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg | caption = Džona Trambula glezna, kurā attēlota ASV neatkarības deklarēšana | date = {{dat|1765|3|22|N}} — {{dat|1786|1|14}} | place = [[Ziemeļamerika]]s [[Trīspadsmit kolonijas]] | result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarība no [[Britu impērija]]s<br />Britu koloniālās valdīšanas beigas [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit kolonijās]]<br />[[Pirmā Britu impērija|Pirmās Britu impērijas]] beigas<br />Sākas [[Revolūciju laikmets]]<br />Sākas [[Ameriku dekolonizācija]] | casus = | territory = | combatant1 = [[Britu Amerika]]s kolonisti<br />Vergi<br />Amerikas [[indiāņi]] ar Spānijas, Francijas un Nīderlandes atbalstu | combatant2 = | commander1 = | commander2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | image_size = 250px }} '''ASV revolūcija''' jeb '''Amerikāņu revolūcija''' bija politiska un ideoloģiska [[revolūcija]], kas norisinājās [[Britu Amerika|Britu Amerikā]] starp 1765. un 1791. gadu. Šajā laikā amerikāņu [[Trīspadsmit kolonijas]] nostājās pret [[Britu impērija|Britu impēriju]], norisinājās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]] (1775—1783), kā rezultātā 1776. gadā tika dibinātas [[Amerikas Savienotās Valstis]]. == Revolūcijas sekas == pēc revolūcijas bijušajās Amerikas kolonijās kļuva iespējama patiesi demokrātiska politika. Tautas tiesības tika iekļautas valsts konstitūcijā. Brīvības, individuālo tiesību, vīriešu līdztiesības un naidīguma pret korupciju jēdzieni tika iekļauti kā liberālā republikānisma pamatvērtības. Lielākais izaicinājums vecajai kārtībai [[Eiropa|Eiropā]] bija izaicinājums mantotajai politiskajai varai un demokrātiskai idejai, ka valdība balstās uz pārvaldīto piekrišanu. Pirmās veiksmīgās revolūcijas pret Eiropas impēriju piemērs un pirmā veiksmīgā republikas demokrātiski ievēlētas valdības formas izveide bija paraugs daudzām citām koloniālajām tautām, kuras saprata, ka arī tās var atdalīties un kļūt par pašpārvaldes valstīm ar tiešu palīdzību. ievēlēta reprezentatīvā valdība. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Barnes, Ian, and [[Charles Royster]]. ''The Historical Atlas of the American Revolution'' (2000), maps and commentary [https://www.amazon.com/dp/0415922437/ excerpt and text search] * {{grāmatas atsauce|last1=Blanco|first1=Richard L.|last2=Sanborn|first2=Paul J.|title=The American Revolution, 1775–1783: An Encyclopedia|publisher=Garland Publishing Inc.|location=New York|year=1993|isbn=978-0824056230|url=https://archive.org/details/americanrevoluti0000unse_o8w2}} * {{grāmatas atsauce|last=Boatner|first=Mark Mayo III|title=Encyclopedia of the American Revolution|edition=2|publisher=Charles Scribners and Sons|location=New York|year=1974|isbn=978-0684315133}} * Cappon, Lester J. ''Atlas of Early American History: The Revolutionary Era, 1760–1790'' (1976) * Fremont-Barnes, Gregory, and Richard A. Ryerson, eds. ''The Encyclopedia of the American Revolutionary War: A Political, Social, and Military History'' (5 vol. 2006) 1000 entries by 150 experts, covering all topics {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] bes72b943u03tl17ebqqdy1g4cydfsk 4469241 4469240 2026-05-16T23:22:34Z Votre Provocateur 111653 4469241 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = ASV revolūcija | image = Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg | caption = Džona Trambula glezna, kurā attēlota ASV neatkarības deklarēšana | date = {{dat|1765|3|22|N}} — {{dat|1786|1|14}} | place = [[Ziemeļamerika]]s [[Trīspadsmit kolonijas]] | result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarība no [[Britu impērija]]s<br />Britu koloniālās valdīšanas beigas [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit kolonijās]]<br />[[Pirmā Britu impērija|Pirmās Britu impērijas]] beigas<br />Sākas [[Revolūciju laikmets]]<br />Sākas [[Ameriku dekolonizācija]] | casus = | territory = | combatant1 = [[Britu Amerika]]s kolonisti<br />Vergi<br />Amerikas [[indiāņi]] ar Spānijas, Francijas un Nīderlandes atbalstu | combatant2 = | commander1 = | commander2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | image_size = 250px }} '''ASV revolūcija''' jeb '''Amerikāņu revolūcija''' bija politiska un ideoloģiska [[revolūcija]], kas norisinājās [[Britu Amerika|Britu Amerikā]] starp 1765. un 1791. gadu. Šajā laikā amerikāņu [[Trīspadsmit kolonijas]] nostājās pret [[Britu impērija|Britu impēriju]], norisinājās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]] (1775—1783), kā rezultātā 1776. gadā tika dibinātas [[Amerikas Savienotās Valstis]]. == Vēsture == === Priekšvēsture === 18. gadsimta vidū [[Britu impērija]] kontrolēja plašas teritorijas Ziemeļamerikā, kur atradās [[Trīspadsmit kolonijas]]. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1756—1763) Lielbritānija ieguva jaunas teritorijas, taču vienlaikus ievērojami pieauga valsts parāds. Lai segtu kara izmaksas, britu valdība nolēma palielināt nodokļus kolonijās. Kolonisti arvien vairāk iebilda pret Londonas politiku, jo viņiem nebija pārstāvniecības [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]]. Īpaši nepopulāri bija [[Zīmognodevas akts]], [[Taunsenda akti]] un citi nodokļi. Kolonijās izplatījās sauklis '<nowiki/>'''No taxation without representation'''' (“Nekādi nodokļi bez pārstāvniecības”). === Konflikta sākums === 1770. gadā [[Bostona|Bostonas]] ielās notika sadursme starp britu karavīriem un kolonistiem, kas kļuva pazīstama kā [[Bostonas slaktiņš]]. 1773. gadā kolonisti protestējot pret tējas nodokļiem sarīkoja [[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]], iemetot britu Austrumindijas kompānijas tējas kravu ostā. Atbildot uz protestiem, britu valdība ieviesa stingrus soda pasākumus, kurus kolonisti dēvēja par ''Nepanesamajiem aktiem''. Tas vēl vairāk pastiprināja neapmierinātību un veicināja koloniju sadarbību. 1774. gadā notika [[Pirmais Kontinentālais kongress]], kur koloniju pārstāvji koordinēja pretošanos britu politikai. === Neatkarības karš === Bruņotais konflikts sākās 1775. gada aprīlī ar kaujām pie [[Leksingtona|Leksingtonas]] un Konkordas. Drīz tika izveidota [[Kontinentālā armija]], par kuras virspavēlnieku iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]]. 1776. gada 4. jūlijā [[Otrais Kontinentālais kongress]] pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kuru galvenokārt sagatavoja [[Tomass Džefersons]]. Tajā kolonijas pasludināja sevi par neatkarīgām valstīm. Kara sākumā britu armijai bija militārs pārākums, tomēr kolonisti izmantoja plašo teritoriju, vietējo atbalstu un partizānu taktiku. Svarīgs pavērsiens bija amerikāņu uzvara [[Saratogas kauja|Saratogas kaujā]] 1777. gadā, pēc kuras kolonistus sāka atbalstīt [[Francija]]. Vēlāk karā pret Lielbritāniju iesaistījās arī [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Izšķirošā kara epizode bija [[Jorktaunas aplenkums]] 1781. gadā, kad britu ģenerālis [[Čārlzs Kornvoliss]] padevās amerikāņu un franču spēkiem. === Kara beigas un ASV izveide === 1783. gadā tika noslēgts [[Parīzes līgums (1783)|Parīzes miera līgums]], kurā Lielbritānija atzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarību. Pēc kara jaunajai valstij bija jāizveido stabila politiskā sistēma. Sākotnēji spēkā bija [[Konfederācijas statūti]], taču tie izrādījās nepietiekami efektīvi. 1787. gadā tika izstrādāta [[Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija]], kas stājās spēkā 1789. gadā. 1791. gadā tika pieņemts [[Tiesību bils]], kas garantēja pilsoņu pamattiesības un brīvības. == Revolūcijas sekas == pēc revolūcijas bijušajās Amerikas kolonijās kļuva iespējama patiesi demokrātiska politika. Tautas tiesības tika iekļautas valsts konstitūcijā. Brīvības, individuālo tiesību, vīriešu līdztiesības un naidīguma pret korupciju jēdzieni tika iekļauti kā liberālā republikānisma pamatvērtības. Lielākais izaicinājums vecajai kārtībai [[Eiropa|Eiropā]] bija izaicinājums mantotajai politiskajai varai un demokrātiskai idejai, ka valdība balstās uz pārvaldīto piekrišanu. Pirmās veiksmīgās revolūcijas pret Eiropas impēriju piemērs un pirmā veiksmīgā republikas demokrātiski ievēlētas valdības formas izveide bija paraugs daudzām citām koloniālajām tautām, kuras saprata, ka arī tās var atdalīties un kļūt par pašpārvaldes valstīm ar tiešu palīdzību. ievēlēta reprezentatīvā valdība. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Barnes, Ian, and [[Charles Royster]]. ''The Historical Atlas of the American Revolution'' (2000), maps and commentary [https://www.amazon.com/dp/0415922437/ excerpt and text search] * {{grāmatas atsauce|last1=Blanco|first1=Richard L.|last2=Sanborn|first2=Paul J.|title=The American Revolution, 1775–1783: An Encyclopedia|publisher=Garland Publishing Inc.|location=New York|year=1993|isbn=978-0824056230|url=https://archive.org/details/americanrevoluti0000unse_o8w2}} * {{grāmatas atsauce|last=Boatner|first=Mark Mayo III|title=Encyclopedia of the American Revolution|edition=2|publisher=Charles Scribners and Sons|location=New York|year=1974|isbn=978-0684315133}} * Cappon, Lester J. ''Atlas of Early American History: The Revolutionary Era, 1760–1790'' (1976) * Fremont-Barnes, Gregory, and Richard A. Ryerson, eds. ''The Encyclopedia of the American Revolutionary War: A Political, Social, and Military History'' (5 vol. 2006) 1000 entries by 150 experts, covering all topics {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] p051fwzlgzuus798ha1in3wneq1pje7 4469242 4469241 2026-05-16T23:22:50Z Votre Provocateur 111653 4469242 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = ASV revolūcija | image = Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg | caption = Džona Trambula glezna, kurā attēlota ASV neatkarības deklarēšana | date = {{dat|1765|3|22|N}} — {{dat|1786|1|14}} | place = [[Ziemeļamerika]]s [[Trīspadsmit kolonijas]] | result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarība no [[Britu impērija]]s<br />Britu koloniālās valdīšanas beigas [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit kolonijās]]<br />[[Pirmā Britu impērija|Pirmās Britu impērijas]] beigas<br />Sākas [[Revolūciju laikmets]]<br />Sākas [[Ameriku dekolonizācija]] | casus = | territory = | combatant1 = [[Britu Amerika]]s kolonisti<br />Vergi<br />Amerikas [[indiāņi]] ar Spānijas, Francijas un Nīderlandes atbalstu | combatant2 = | commander1 = | commander2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | image_size = 250px }} '''ASV revolūcija''' jeb '''Amerikāņu revolūcija''' bija politiska un ideoloģiska [[revolūcija]], kas norisinājās [[Britu Amerika|Britu Amerikā]] starp 1765. un 1791. gadu. Šajā laikā amerikāņu [[Trīspadsmit kolonijas]] nostājās pret [[Britu impērija|Britu impēriju]], norisinājās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]] (1775—1783), kā rezultātā 1776. gadā tika dibinātas [[Amerikas Savienotās Valstis]]. == Vēsture == === Priekšvēsture === 18. gadsimta vidū [[Britu impērija]] kontrolēja plašas teritorijas Ziemeļamerikā, kur atradās [[Trīspadsmit kolonijas]]. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1756—1763) Lielbritānija ieguva jaunas teritorijas, taču vienlaikus ievērojami pieauga valsts parāds. Lai segtu kara izmaksas, britu valdība nolēma palielināt nodokļus kolonijās. Kolonisti arvien vairāk iebilda pret Londonas politiku, jo viņiem nebija pārstāvniecības [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]]. Īpaši nepopulāri bija [[Zīmognodevas akts]], [[Taunsenda akti]] un citi nodokļi. Kolonijās izplatījās sauklis '''No'' ''taxation without representation'''''<nowiki/>'<nowiki/>''' (“Nekādi nodokļi bez pārstāvniecības”). === Konflikta sākums === 1770. gadā [[Bostona|Bostonas]] ielās notika sadursme starp britu karavīriem un kolonistiem, kas kļuva pazīstama kā [[Bostonas slaktiņš]]. 1773. gadā kolonisti protestējot pret tējas nodokļiem sarīkoja [[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]], iemetot britu Austrumindijas kompānijas tējas kravu ostā. Atbildot uz protestiem, britu valdība ieviesa stingrus soda pasākumus, kurus kolonisti dēvēja par ''Nepanesamajiem aktiem''. Tas vēl vairāk pastiprināja neapmierinātību un veicināja koloniju sadarbību. 1774. gadā notika [[Pirmais Kontinentālais kongress]], kur koloniju pārstāvji koordinēja pretošanos britu politikai. === Neatkarības karš === Bruņotais konflikts sākās 1775. gada aprīlī ar kaujām pie [[Leksingtona|Leksingtonas]] un Konkordas. Drīz tika izveidota [[Kontinentālā armija]], par kuras virspavēlnieku iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]]. 1776. gada 4. jūlijā [[Otrais Kontinentālais kongress]] pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kuru galvenokārt sagatavoja [[Tomass Džefersons]]. Tajā kolonijas pasludināja sevi par neatkarīgām valstīm. Kara sākumā britu armijai bija militārs pārākums, tomēr kolonisti izmantoja plašo teritoriju, vietējo atbalstu un partizānu taktiku. Svarīgs pavērsiens bija amerikāņu uzvara [[Saratogas kauja|Saratogas kaujā]] 1777. gadā, pēc kuras kolonistus sāka atbalstīt [[Francija]]. Vēlāk karā pret Lielbritāniju iesaistījās arī [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Izšķirošā kara epizode bija [[Jorktaunas aplenkums]] 1781. gadā, kad britu ģenerālis [[Čārlzs Kornvoliss]] padevās amerikāņu un franču spēkiem. === Kara beigas un ASV izveide === 1783. gadā tika noslēgts [[Parīzes līgums (1783)|Parīzes miera līgums]], kurā Lielbritānija atzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarību. Pēc kara jaunajai valstij bija jāizveido stabila politiskā sistēma. Sākotnēji spēkā bija [[Konfederācijas statūti]], taču tie izrādījās nepietiekami efektīvi. 1787. gadā tika izstrādāta [[Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija]], kas stājās spēkā 1789. gadā. 1791. gadā tika pieņemts [[Tiesību bils]], kas garantēja pilsoņu pamattiesības un brīvības. == Revolūcijas sekas == pēc revolūcijas bijušajās Amerikas kolonijās kļuva iespējama patiesi demokrātiska politika. Tautas tiesības tika iekļautas valsts konstitūcijā. Brīvības, individuālo tiesību, vīriešu līdztiesības un naidīguma pret korupciju jēdzieni tika iekļauti kā liberālā republikānisma pamatvērtības. Lielākais izaicinājums vecajai kārtībai [[Eiropa|Eiropā]] bija izaicinājums mantotajai politiskajai varai un demokrātiskai idejai, ka valdība balstās uz pārvaldīto piekrišanu. Pirmās veiksmīgās revolūcijas pret Eiropas impēriju piemērs un pirmā veiksmīgā republikas demokrātiski ievēlētas valdības formas izveide bija paraugs daudzām citām koloniālajām tautām, kuras saprata, ka arī tās var atdalīties un kļūt par pašpārvaldes valstīm ar tiešu palīdzību. ievēlēta reprezentatīvā valdība. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Barnes, Ian, and [[Charles Royster]]. ''The Historical Atlas of the American Revolution'' (2000), maps and commentary [https://www.amazon.com/dp/0415922437/ excerpt and text search] * {{grāmatas atsauce|last1=Blanco|first1=Richard L.|last2=Sanborn|first2=Paul J.|title=The American Revolution, 1775–1783: An Encyclopedia|publisher=Garland Publishing Inc.|location=New York|year=1993|isbn=978-0824056230|url=https://archive.org/details/americanrevoluti0000unse_o8w2}} * {{grāmatas atsauce|last=Boatner|first=Mark Mayo III|title=Encyclopedia of the American Revolution|edition=2|publisher=Charles Scribners and Sons|location=New York|year=1974|isbn=978-0684315133}} * Cappon, Lester J. ''Atlas of Early American History: The Revolutionary Era, 1760–1790'' (1976) * Fremont-Barnes, Gregory, and Richard A. Ryerson, eds. ''The Encyclopedia of the American Revolutionary War: A Political, Social, and Military History'' (5 vol. 2006) 1000 entries by 150 experts, covering all topics {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] rpmqqjy4bshrpj946uckcqk3p6zzhdp 4469243 4469242 2026-05-16T23:23:14Z Votre Provocateur 111653 4469243 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = ASV revolūcija | image = Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg | caption = Džona Trambula glezna, kurā attēlota ASV neatkarības deklarēšana | date = {{dat|1765|3|22|N}} — {{dat|1786|1|14}} | place = [[Ziemeļamerika]]s [[Trīspadsmit kolonijas]] | result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarība no [[Britu impērija]]s<br />Britu koloniālās valdīšanas beigas [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit kolonijās]]<br />[[Pirmā Britu impērija|Pirmās Britu impērijas]] beigas<br />Sākas [[Revolūciju laikmets]]<br />Sākas [[Ameriku dekolonizācija]] | casus = | territory = | combatant1 = [[Britu Amerika]]s kolonisti<br />Vergi<br />Amerikas [[indiāņi]] ar Spānijas, Francijas un Nīderlandes atbalstu | combatant2 = | commander1 = | commander2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | image_size = 250px }} '''ASV revolūcija''' jeb '''Amerikāņu revolūcija''' bija politiska un ideoloģiska [[revolūcija]], kas norisinājās [[Britu Amerika|Britu Amerikā]] starp 1765. un 1791. gadu. Šajā laikā amerikāņu [[Trīspadsmit kolonijas]] nostājās pret [[Britu impērija|Britu impēriju]], norisinājās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]] (1775—1783), kā rezultātā 1776. gadā tika dibinātas [[Amerikas Savienotās Valstis]]. == Vēsture == === Priekšvēsture === 18. gadsimta vidū [[Britu impērija]] kontrolēja plašas teritorijas Ziemeļamerikā, kur atradās [[Trīspadsmit kolonijas]]. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1756—1763) Lielbritānija ieguva jaunas teritorijas, taču vienlaikus ievērojami pieauga valsts parāds. Lai segtu kara izmaksas, britu valdība nolēma palielināt nodokļus kolonijās. Kolonisti arvien vairāk iebilda pret Londonas politiku, jo viņiem nebija pārstāvniecības [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]]. Īpaši nepopulāri bija [[Zīmognodevas akts]], [[Taunsenda akti]] un citi nodokļi. Kolonijās izplatījās sauklis ''No taxation without representation'' (“Nekādi nodokļi bez pārstāvniecības”). === Konflikta sākums === 1770. gadā [[Bostona|Bostonas]] ielās notika sadursme starp britu karavīriem un kolonistiem, kas kļuva pazīstama kā [[Bostonas slaktiņš]]. 1773. gadā kolonisti protestējot pret tējas nodokļiem sarīkoja [[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]], iemetot britu Austrumindijas kompānijas tējas kravu ostā. Atbildot uz protestiem, britu valdība ieviesa stingrus soda pasākumus, kurus kolonisti dēvēja par ''Nepanesamajiem aktiem''. Tas vēl vairāk pastiprināja neapmierinātību un veicināja koloniju sadarbību. 1774. gadā notika [[Pirmais Kontinentālais kongress]], kur koloniju pārstāvji koordinēja pretošanos britu politikai. === Neatkarības karš === Bruņotais konflikts sākās 1775. gada aprīlī ar kaujām pie [[Leksingtona|Leksingtonas]] un Konkordas. Drīz tika izveidota [[Kontinentālā armija]], par kuras virspavēlnieku iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]]. 1776. gada 4. jūlijā [[Otrais Kontinentālais kongress]] pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kuru galvenokārt sagatavoja [[Tomass Džefersons]]. Tajā kolonijas pasludināja sevi par neatkarīgām valstīm. Kara sākumā britu armijai bija militārs pārākums, tomēr kolonisti izmantoja plašo teritoriju, vietējo atbalstu un partizānu taktiku. Svarīgs pavērsiens bija amerikāņu uzvara [[Saratogas kauja|Saratogas kaujā]] 1777. gadā, pēc kuras kolonistus sāka atbalstīt [[Francija]]. Vēlāk karā pret Lielbritāniju iesaistījās arī [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Izšķirošā kara epizode bija [[Jorktaunas aplenkums]] 1781. gadā, kad britu ģenerālis [[Čārlzs Kornvoliss]] padevās amerikāņu un franču spēkiem. === Kara beigas un ASV izveide === 1783. gadā tika noslēgts [[Parīzes līgums (1783)|Parīzes miera līgums]], kurā Lielbritānija atzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarību. Pēc kara jaunajai valstij bija jāizveido stabila politiskā sistēma. Sākotnēji spēkā bija [[Konfederācijas statūti]], taču tie izrādījās nepietiekami efektīvi. 1787. gadā tika izstrādāta [[Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija]], kas stājās spēkā 1789. gadā. 1791. gadā tika pieņemts [[Tiesību bils]], kas garantēja pilsoņu pamattiesības un brīvības. == Revolūcijas sekas == pēc revolūcijas bijušajās Amerikas kolonijās kļuva iespējama patiesi demokrātiska politika. Tautas tiesības tika iekļautas valsts konstitūcijā. Brīvības, individuālo tiesību, vīriešu līdztiesības un naidīguma pret korupciju jēdzieni tika iekļauti kā liberālā republikānisma pamatvērtības. Lielākais izaicinājums vecajai kārtībai [[Eiropa|Eiropā]] bija izaicinājums mantotajai politiskajai varai un demokrātiskai idejai, ka valdība balstās uz pārvaldīto piekrišanu. Pirmās veiksmīgās revolūcijas pret Eiropas impēriju piemērs un pirmā veiksmīgā republikas demokrātiski ievēlētas valdības formas izveide bija paraugs daudzām citām koloniālajām tautām, kuras saprata, ka arī tās var atdalīties un kļūt par pašpārvaldes valstīm ar tiešu palīdzību. ievēlēta reprezentatīvā valdība. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Barnes, Ian, and [[Charles Royster]]. ''The Historical Atlas of the American Revolution'' (2000), maps and commentary [https://www.amazon.com/dp/0415922437/ excerpt and text search] * {{grāmatas atsauce|last1=Blanco|first1=Richard L.|last2=Sanborn|first2=Paul J.|title=The American Revolution, 1775–1783: An Encyclopedia|publisher=Garland Publishing Inc.|location=New York|year=1993|isbn=978-0824056230|url=https://archive.org/details/americanrevoluti0000unse_o8w2}} * {{grāmatas atsauce|last=Boatner|first=Mark Mayo III|title=Encyclopedia of the American Revolution|edition=2|publisher=Charles Scribners and Sons|location=New York|year=1974|isbn=978-0684315133}} * Cappon, Lester J. ''Atlas of Early American History: The Revolutionary Era, 1760–1790'' (1976) * Fremont-Barnes, Gregory, and Richard A. Ryerson, eds. ''The Encyclopedia of the American Revolutionary War: A Political, Social, and Military History'' (5 vol. 2006) 1000 entries by 150 experts, covering all topics {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] fzircfspkgmlcl1i45ga41envhe6zww 4469244 4469243 2026-05-16T23:23:25Z Votre Provocateur 111653 /* Priekšvēsture */ 4469244 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = ASV revolūcija | image = Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg | caption = Džona Trambula glezna, kurā attēlota ASV neatkarības deklarēšana | date = {{dat|1765|3|22|N}} — {{dat|1786|1|14}} | place = [[Ziemeļamerika]]s [[Trīspadsmit kolonijas]] | result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarība no [[Britu impērija]]s<br />Britu koloniālās valdīšanas beigas [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit kolonijās]]<br />[[Pirmā Britu impērija|Pirmās Britu impērijas]] beigas<br />Sākas [[Revolūciju laikmets]]<br />Sākas [[Ameriku dekolonizācija]] | casus = | territory = | combatant1 = [[Britu Amerika]]s kolonisti<br />Vergi<br />Amerikas [[indiāņi]] ar Spānijas, Francijas un Nīderlandes atbalstu | combatant2 = | commander1 = | commander2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | image_size = 250px }} '''ASV revolūcija''' jeb '''Amerikāņu revolūcija''' bija politiska un ideoloģiska [[revolūcija]], kas norisinājās [[Britu Amerika|Britu Amerikā]] starp 1765. un 1791. gadu. Šajā laikā amerikāņu [[Trīspadsmit kolonijas]] nostājās pret [[Britu impērija|Britu impēriju]], norisinājās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]] (1775—1783), kā rezultātā 1776. gadā tika dibinātas [[Amerikas Savienotās Valstis]]. == Vēsture == === Priekšvēsture === 18. gadsimta vidū [[Britu impērija]] kontrolēja plašas teritorijas Ziemeļamerikā, kur atradās [[Trīspadsmit kolonijas]]. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1756—1763) Lielbritānija ieguva jaunas teritorijas, taču vienlaikus ievērojami pieauga valsts parāds. Lai segtu kara izmaksas, britu valdība nolēma palielināt nodokļus kolonijās. Kolonisti arvien vairāk iebilda pret Londonas politiku, jo viņiem nebija pārstāvniecības [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]]. Īpaši nepopulāri bija [[Zīmognodevas akts]], [[Taunsenda akti]] un citi nodokļi. Kolonijās izplatījās sauklis <nowiki>''</nowiki>''No taxation without representation<nowiki>''</nowiki>'' (“Nekādi nodokļi bez pārstāvniecības”). === Konflikta sākums === 1770. gadā [[Bostona|Bostonas]] ielās notika sadursme starp britu karavīriem un kolonistiem, kas kļuva pazīstama kā [[Bostonas slaktiņš]]. 1773. gadā kolonisti protestējot pret tējas nodokļiem sarīkoja [[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]], iemetot britu Austrumindijas kompānijas tējas kravu ostā. Atbildot uz protestiem, britu valdība ieviesa stingrus soda pasākumus, kurus kolonisti dēvēja par ''Nepanesamajiem aktiem''. Tas vēl vairāk pastiprināja neapmierinātību un veicināja koloniju sadarbību. 1774. gadā notika [[Pirmais Kontinentālais kongress]], kur koloniju pārstāvji koordinēja pretošanos britu politikai. === Neatkarības karš === Bruņotais konflikts sākās 1775. gada aprīlī ar kaujām pie [[Leksingtona|Leksingtonas]] un Konkordas. Drīz tika izveidota [[Kontinentālā armija]], par kuras virspavēlnieku iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]]. 1776. gada 4. jūlijā [[Otrais Kontinentālais kongress]] pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kuru galvenokārt sagatavoja [[Tomass Džefersons]]. Tajā kolonijas pasludināja sevi par neatkarīgām valstīm. Kara sākumā britu armijai bija militārs pārākums, tomēr kolonisti izmantoja plašo teritoriju, vietējo atbalstu un partizānu taktiku. Svarīgs pavērsiens bija amerikāņu uzvara [[Saratogas kauja|Saratogas kaujā]] 1777. gadā, pēc kuras kolonistus sāka atbalstīt [[Francija]]. Vēlāk karā pret Lielbritāniju iesaistījās arī [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Izšķirošā kara epizode bija [[Jorktaunas aplenkums]] 1781. gadā, kad britu ģenerālis [[Čārlzs Kornvoliss]] padevās amerikāņu un franču spēkiem. === Kara beigas un ASV izveide === 1783. gadā tika noslēgts [[Parīzes līgums (1783)|Parīzes miera līgums]], kurā Lielbritānija atzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarību. Pēc kara jaunajai valstij bija jāizveido stabila politiskā sistēma. Sākotnēji spēkā bija [[Konfederācijas statūti]], taču tie izrādījās nepietiekami efektīvi. 1787. gadā tika izstrādāta [[Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija]], kas stājās spēkā 1789. gadā. 1791. gadā tika pieņemts [[Tiesību bils]], kas garantēja pilsoņu pamattiesības un brīvības. == Revolūcijas sekas == pēc revolūcijas bijušajās Amerikas kolonijās kļuva iespējama patiesi demokrātiska politika. Tautas tiesības tika iekļautas valsts konstitūcijā. Brīvības, individuālo tiesību, vīriešu līdztiesības un naidīguma pret korupciju jēdzieni tika iekļauti kā liberālā republikānisma pamatvērtības. Lielākais izaicinājums vecajai kārtībai [[Eiropa|Eiropā]] bija izaicinājums mantotajai politiskajai varai un demokrātiskai idejai, ka valdība balstās uz pārvaldīto piekrišanu. Pirmās veiksmīgās revolūcijas pret Eiropas impēriju piemērs un pirmā veiksmīgā republikas demokrātiski ievēlētas valdības formas izveide bija paraugs daudzām citām koloniālajām tautām, kuras saprata, ka arī tās var atdalīties un kļūt par pašpārvaldes valstīm ar tiešu palīdzību. ievēlēta reprezentatīvā valdība. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Barnes, Ian, and [[Charles Royster]]. ''The Historical Atlas of the American Revolution'' (2000), maps and commentary [https://www.amazon.com/dp/0415922437/ excerpt and text search] * {{grāmatas atsauce|last1=Blanco|first1=Richard L.|last2=Sanborn|first2=Paul J.|title=The American Revolution, 1775–1783: An Encyclopedia|publisher=Garland Publishing Inc.|location=New York|year=1993|isbn=978-0824056230|url=https://archive.org/details/americanrevoluti0000unse_o8w2}} * {{grāmatas atsauce|last=Boatner|first=Mark Mayo III|title=Encyclopedia of the American Revolution|edition=2|publisher=Charles Scribners and Sons|location=New York|year=1974|isbn=978-0684315133}} * Cappon, Lester J. ''Atlas of Early American History: The Revolutionary Era, 1760–1790'' (1976) * Fremont-Barnes, Gregory, and Richard A. Ryerson, eds. ''The Encyclopedia of the American Revolutionary War: A Political, Social, and Military History'' (5 vol. 2006) 1000 entries by 150 experts, covering all topics {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] sxumx5q0f1lhrctx2dr7juw8lpwc4pc 4469252 4469244 2026-05-16T23:31:03Z Votre Provocateur 111653 4469252 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = ASV revolūcija | image = Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg | caption = Džona Trambula glezna, kurā attēlota ASV neatkarības deklarēšana | date = {{dat|1765|3|22|N}} — {{dat|1786|1|14}} | place = [[Ziemeļamerika]]s [[Trīspadsmit kolonijas]] | result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarība no [[Britu impērija]]s<br />Britu koloniālās valdīšanas beigas [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit kolonijās]]<br />[[Pirmā Britu impērija|Pirmās Britu impērijas]] beigas<br />Sākas [[Revolūciju laikmets]]<br />Sākas [[Ameriku dekolonizācija]] | casus = | territory = | combatant1 = [[Britu Amerika]]s kolonisti<br />Vergi<br />Amerikas [[indiāņi]] ar Spānijas, Francijas un Nīderlandes atbalstu | combatant2 = | commander1 = | commander2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | image_size = 250px }} '''ASV revolūcija''' jeb '''Amerikāņu revolūcija''' bija politiska un ideoloģiska [[revolūcija]], kas norisinājās [[Britu Amerika|Britu Amerikā]] starp 1765. un 1791. gadu. Šajā laikā amerikāņu [[Trīspadsmit kolonijas]] nostājās pret [[Britu impērija|Britu impēriju]], norisinājās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]] (1775—1783), kā rezultātā 1776. gadā tika dibinātas [[Amerikas Savienotās Valstis]]. == Vēsture == === Priekšvēsture === 18. gadsimta vidū [[Britu impērija]] kontrolēja plašas teritorijas Ziemeļamerikā, kur atradās [[Trīspadsmit kolonijas]]. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1756—1763) Lielbritānija ieguva jaunas teritorijas, taču vienlaikus ievērojami pieauga valsts parāds. Lai segtu kara izmaksas, britu valdība nolēma palielināt nodokļus kolonijās. Kolonisti arvien vairāk iebilda pret Londonas politiku, jo viņiem nebija pārstāvniecības [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]]. Īpaši nepopulāri bija [[Zīmognodevas akts]], [[Taunsenda akti]] un citi nodokļi. Kolonijās izplatījās sauklis <nowiki>''</nowiki>''No taxation without representation<nowiki>''</nowiki>'' (“Nekādi nodokļi bez pārstāvniecības”). === Konflikta sākums === 1770. gadā [[Bostona|Bostonas]] ielās notika sadursme starp britu karavīriem un kolonistiem, kas kļuva pazīstama kā [[Bostonas slaktiņš]]. 1773. gadā kolonisti protestējot pret tējas nodokļiem sarīkoja [[Bostonas tējas dzeršana|Bostonas tējas dzeršanu]], iemetot britu Austrumindijas kompānijas tējas kravu ostā. Atbildot uz protestiem, britu valdība ieviesa stingrus soda pasākumus, kurus kolonisti dēvēja par [[Nepanesamie akti|Nepanesamajiem aktiem]]. Tas vēl vairāk pastiprināja neapmierinātību un veicināja koloniju sadarbību. 1774. gadā notika [[Pirmais Kontinentālais kongress]], kur koloniju pārstāvji koordinēja pretošanos britu politikai. === Neatkarības karš === Bruņotais konflikts sākās 1775. gada aprīlī ar kaujām pie [[Leksingtona|Leksingtonas]] un Konkordas. Drīz tika izveidota [[Kontinentālā armija]], par kuras virspavēlnieku iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]]. 1776. gada 4. jūlijā [[Otrais Kontinentālais kongress]] pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], kuru galvenokārt sagatavoja [[Tomass Džefersons]]. Tajā kolonijas pasludināja sevi par neatkarīgām valstīm. Kara sākumā britu armijai bija militārs pārākums, tomēr kolonisti izmantoja plašo teritoriju, vietējo atbalstu un partizānu taktiku. Svarīgs pavērsiens bija amerikāņu uzvara [[Saratogas kauja|Saratogas kaujā]] 1777. gadā, pēc kuras kolonistus sāka atbalstīt [[Francija]]. Vēlāk karā pret Lielbritāniju iesaistījās arī [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Izšķirošā kara epizode bija [[Jorktaunas aplenkums]] 1781. gadā, kad britu ģenerālis [[Čārlzs Kornvoliss]] padevās amerikāņu un franču spēkiem. === Kara beigas un ASV izveide === 1783. gadā tika noslēgts [[Parīzes līgums (1783)|Parīzes miera līgums]], kurā Lielbritānija atzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neatkarību. Pēc kara jaunajai valstij bija jāizveido stabila politiskā sistēma. Sākotnēji spēkā bija [[Konfederācijas statūti]], taču tie izrādījās nepietiekami efektīvi. 1787. gadā tika izstrādāta [[Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija]], kas stājās spēkā 1789. gadā. 1791. gadā tika pieņemts [[Tiesību bils]], kas garantēja pilsoņu pamattiesības un brīvības. == Revolūcijas sekas == pēc revolūcijas bijušajās Amerikas kolonijās kļuva iespējama patiesi demokrātiska politika. Tautas tiesības tika iekļautas valsts konstitūcijā. Brīvības, individuālo tiesību, vīriešu līdztiesības un naidīguma pret korupciju jēdzieni tika iekļauti kā liberālā republikānisma pamatvērtības. Lielākais izaicinājums vecajai kārtībai [[Eiropa|Eiropā]] bija izaicinājums mantotajai politiskajai varai un demokrātiskai idejai, ka valdība balstās uz pārvaldīto piekrišanu. Pirmās veiksmīgās revolūcijas pret Eiropas impēriju piemērs un pirmā veiksmīgā republikas demokrātiski ievēlētas valdības formas izveide bija paraugs daudzām citām koloniālajām tautām, kuras saprata, ka arī tās var atdalīties un kļūt par pašpārvaldes valstīm ar tiešu palīdzību. ievēlēta reprezentatīvā valdība. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Barnes, Ian, and [[Charles Royster]]. ''The Historical Atlas of the American Revolution'' (2000), maps and commentary [https://www.amazon.com/dp/0415922437/ excerpt and text search] * {{grāmatas atsauce|last1=Blanco|first1=Richard L.|last2=Sanborn|first2=Paul J.|title=The American Revolution, 1775–1783: An Encyclopedia|publisher=Garland Publishing Inc.|location=New York|year=1993|isbn=978-0824056230|url=https://archive.org/details/americanrevoluti0000unse_o8w2}} * {{grāmatas atsauce|last=Boatner|first=Mark Mayo III|title=Encyclopedia of the American Revolution|edition=2|publisher=Charles Scribners and Sons|location=New York|year=1974|isbn=978-0684315133}} * Cappon, Lester J. ''Atlas of Early American History: The Revolutionary Era, 1760–1790'' (1976) * Fremont-Barnes, Gregory, and Richard A. Ryerson, eds. ''The Encyclopedia of the American Revolutionary War: A Political, Social, and Military History'' (5 vol. 2006) 1000 entries by 150 experts, covering all topics {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] ks9kz23zv3g2cr0c5dngk3roystp45v 0 521371 4469052 4257070 2026-05-16T18:27:49Z ZANDMANIS 91184 4469052 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|23}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 13 | caps3 = 59 | caps4 = 23 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb II]] | clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City]] | caps5 = 58 | goals5 = 9 | years5 = 2023—pašlaik | countryofbirth = {{vieta|Horvātija|Zagreba}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | goals4 = 2 | height = 185 | image = 2021 Joško Gvardiol 2 (cropped).jpg | caption = Joško Gvardiols 2021. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U14 | nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U16 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2025|04|08|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|08|SK|bez}} | name = | playername = Joško Gvardiols | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2019—2020 | years3 = 2020—2023 | years4 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 41 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U21 | nationalteam6 = {{fb|CRO}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2019—2021 | nationalyears6 = 2021— }} '''Joško Gvardiols''' ({{Val|hr|Joško Gvardiol}}, dzimis {{Dat|2002|1|23}}) ir [[Horvāti|horvātu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Gvardiols pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Manchester City F.C.]] No 2020. gada līdz 2023. gadam Gvardiols pārstāvēja [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[RB Leipzig]]''. Iepriekš spēlējis [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgas]] komandā [[GNK Dinamo Zagreb|''Dinamo Zagreb'']]. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada Pasaules kauss futbolā|2022. gada Pasaules čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līga]]: 2019—20, 2020—21 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2020—21 * [[Horvātijas Superkauss]]: 2019 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi|title="Manchester City" atspēlējas un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|date=2023. gada 17. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbolists-aizmetnis}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Gvardiols, Joško}} 1tvo6vdegpl1ao48s0zve5yek6ky4z7 4469062 4469052 2026-05-16T18:38:37Z ZANDMANIS 91184 4469062 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|23}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 13 | caps3 = 59 | caps4 = 23 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb II]] | clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City]] | caps5 = 58 | goals5 = 9 | years5 = 2023—pašlaik | countryofbirth = {{vieta|Horvātija|Zagreba}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | goals4 = 2 | height = 185 | image = 2023-10-04 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Manchester City FC 1DX 2611 (Joško Gvardiol).jpg | caption = Joško Gvardiols 2023. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U14 | nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U16 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2025|04|08|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|08|SK|bez}} | name = | playername = Joško Gvardiols | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2019—2020 | years3 = 2020—2023 | years4 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 41 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U21 | nationalteam6 = {{fb|CRO}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2019—2021 | nationalyears6 = 2021— }} '''Joško Gvardiols''' ({{Val|hr|Joško Gvardiol}}, dzimis {{Dat|2002|1|23}}) ir [[Horvāti|horvātu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Gvardiols pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Manchester City F.C.]] No 2020. gada līdz 2023. gadam Gvardiols pārstāvēja [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[RB Leipzig]]''. Iepriekš spēlējis [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgas]] komandā [[GNK Dinamo Zagreb|''Dinamo Zagreb'']]. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada Pasaules kauss futbolā|2022. gada Pasaules čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līga]]: 2019—20, 2020—21 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2020—21 * [[Horvātijas Superkauss]]: 2019 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi|title="Manchester City" atspēlējas un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|date=2023. gada 17. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbolists-aizmetnis}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Gvardiols, Joško}} pem6ckdsxy5gr006b5hrdg16nz0iryz 0 522003 4469308 4194125 2026-05-17T04:09:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469308 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Juris Monvīds Skalbergs | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1935|6|11}} | location = {{LAT}} | deathdate = {{mdv|2022|8|3|1935|6|11}} | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = [[modernisms]] | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = [[Aleksandrs Birzenieks]], [[Osvalds Tīlmanis]] | pupils = | influenced = | awards = | dzimums = V }} '''Juris Monvīds Skalbergs''' (1935—2022) bija [[latvieši|latviešu]] [[modernisms|modernisma]] [[arhitekts]]. Projektēšanas institūta “Agroprojekts” galvenais arhitekts (1975–1991). Baltijas Arhitektu savienības (BAUA) prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1935. gada 11. jūnijā. 1960. gadā absolvēja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā un strādāja [[Latvijas PSR]] Kultūras ministrijas celtniecības, restaurācijas projektēšanas uzņēmumos (1960-1975). Projektēja [[Rīgas pareizticīgo katedrāle]]s pārbūvi par Zinību namu (1964), kinoteātri "Blāzma" (1964), [[Rīgas Krievu drāmas teātris|Rīgas Krievu drāmas teātra]] rekonstrukciju (1967), muzikālo klubu "Allegro" (1970) u.c. Projektēja [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] pieminekli Rīgas Meža kapos (tēlnieks [[Aivars Gulbis]], 1974). 1975. gadā Skalbergs kļuva par projektēšanas institūta “Agroprojekts/Latgiprokolhozstroj” galveno arhitektu, projektēja [[Renda]]s administratīvās ēkas (1987), apvienības "Lauku celtnieks" tehniskā centra ēku [[Peldu iela (Rīga)|Peldu ielā]] Vecrīgā (1987), institūta "Agroprojekts" ēku Maskavas ielā (1988), kā arī saliekamu ūdenstorni lauku ciemiem. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Juris Monvīds Skalbergs bija Baltijas Arhitektu savienības (BAUA) prezidents, 1993. gadā panāca tās uzņemšanu Starptautiskajā Arhitektu savienībā (UIA). Līdztekus vadīja projektēšanas biroju “Arbi”, vēlāk bija SIA “ JS & Partneri” valdes priekšsēdētājs. Projektēja [[kultūras pils "Ziemeļblāzma"]] pārbūvi un skatu torņa rekonstrukciju (2011–2013).<ref>[https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/juris-monvids-skalbergs-11-06-1935-03-08-2022/ Juris Monvīds Skalbergs (11.06.1935.-03.08.2022.)] Latvijas Mākslinieku savienība</ref> 2015. gadā Latvijas Arhitektūras muzejā notika izstāde "Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu." Miris 2022. gada 3. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/juris-skalbergs-1935-2022/ |title=Juris Skalbergs &#91;1935—2022&#93; |access-date={{dat|2022|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220923205654/https://a4d.lv/notikumi/juris-skalbergs-1935-2022/ }}</ref> == Balvas == * Latvijas PSR Ministru Padomes prēmija (1989) par Lodes ciema sabiedriskā centra projektēšanu (kopā ar Ivaru Martinsonu) * J.F. Baumaņa prēmija, Būvindustrijas Lielā balva == Literatūra == * Jānis Lejnieks. Juris Monvīds Skalbergs, Divkāršais kūlenis. Modernisms – Postmodernisms. Rīga: 2018. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fold.lv/2015/03/jura-skalberga-arhitekturas-izstade/ Jura Skalberga arhitektūras izstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220925185243/https://www.fold.lv/2015/03/jura-skalberga-arhitekturas-izstade/ |date={{dat|2022|09|25||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skalbergs, Juris Monvīds}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] 1fepdhbsxt3ii2c4tgyuix1qt1wtegu 0 522735 4469317 4466984 2026-05-17T05:38:31Z ~2026-29159-99 145408 4469317 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = ''TBA'' | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = ''TBA'' | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] e2nu62ia1nfz6v9c2hyejla065m2a6v 4469344 4469317 2026-05-17T07:44:19Z Lasks 38532 4469344 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = ''TBA'' | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = ''TBA'' | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 5hfixibuhypnk1ezvnombuwzz07ptqv 0 527512 4469012 4290647 2026-05-16T17:55:34Z Ri4ardsons 18612 Nominēts Ministru prezidenta amatam 4469012 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Kulbergs | vārds_orģ = | attēls = Andris Kulbergs 2023.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andris Kulbergs 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|05|26}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Starptautiskā Konkordijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Andris Kulbergs''' (dzimis {{dat|1979|05|26}}) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1979. gada 26. maijā automehāniķa un Latvijas Antīko automobiļu kluba prezidenta [[Viktors Kulbergs|Viktora Kulberga]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas komercskola|Rīgas komercskolā]] (1996—1998), studēja [[Tallina]]s [[Starptautiskā Konkordijas Universitāte|Starptautiskajā Konkordijas universitātē]], kur 2002. gadā ieguva bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. 2004. gadā sāka studēt Rīgas Biznesa skolā. Strādājis SIA "[[Lattelekom]]" par mārketinga programmu vadītāju un starptautisko attiecību vadītāju (2001—2003), tad par SIA "Auto Torino" rīkotājdirektoru (2003—2005), SIA "Auto Group Baltic" reģionālo vadītāju (2005—2008) un līdz 2013. gadam par "Inchcape" uzņēmumu grupas vadītāju Latvijā.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/vards-pelna-vairs-neeksiste.-intervija-ar-andri-kulbergu-no-inchcape-645741 Vārds "peļņa" vairs neeksistē. Intervija ar Andri Kulbergu no "Inchcape"] diena.lv 2009. gada 13. janvārī</ref> 2022. gadā A. Kulbergs bija SIA "VK Development" un biedrības "Auto Asociācija" valdes priekšsēdētājs, kā arī [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s (LDDK) padomes loceklis. === Politiskā darbība === 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Kulbergu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]"<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/apvienotais-saraksts-latvijas-zala-partija-latvijas-regionu-apvieniba-liepajas-partija/813-andris-kulbergs Andris Kulbergs] lsm.lv/velesanas2022</ref> (sarakstā viņš pārstāvēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidoto biedrību "Apvienotais Latvijas saraksts"). Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts. Pēc [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentes]] [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] {{dat|2026|5|14|Ģ|bez}} paziņojuma par demisiju {{dat|2026|5|16|L|bez}} [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] Ministru prezidenta amatam nominēja Andri Kulbergu, uzliekot viņam par pienākumu līdz {{dat|2026|5|25|D|bez}} sniegt ziņojumu Valsts prezidentam par progresu jaunas koalīcijas izveidē. Preses konferencē Kulbergs pauda gatavību izveidot iespējami plašu "rīcības koalīciju", ietverot [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], Apvienoto sarakstu, [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]] un [[Progresīvie|Progresīvos]]. Kā prioritātes nākamās valdības darbam Kulbergs izvirzīja valsts budžeta pārskatīšanu, drošību, tai skaitā, ārlietas, drošu [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] norisi, kā arī korupcijas un karteļu apkarošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=YiU8t7WvNjQ|title=Valsts prezidenta paziņojums pēc konsultācijām ar visu Saeimas frakciju deleģētajiem pārstāvjiem|publisher=Valsts prezidenta kanceleja|date={{dat|2026|5|16|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|16|L|bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kulbergs, Andris}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] 9n2ilk6tpqae54b1res8fdtx9w6mm7r 0 527841 4468979 4382854 2026-05-16T15:26:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468979 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Guntars Mucenieks | Vārds_orig = | Attēla izmērs = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{ddv|1964|3|20}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[roks]], [[smagais roks]] | Nodarbošanās = taustiņinstrumentālists | Instrumenti = taustiņinstrumenti | Gadi = 1986—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = * [[Līvi (grupa)|Līvi]] * [[Zvani (grupa)|Zvani]] | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Guntars Mucenieks''' (dzimis {{dat|1964|3|20}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5625778/koncerts-livi-svin-liepaja|title=Koncerts «Līvi svin» Liepājā|website=[[tvnet.lv]]|access-date=2022-12-08|date=2009-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/micrecmusic/posts/pfbid0Fy6e7m9h7hRrjHQzsPPjhbDMAbzqe5UvcjTBMRSsXJfKWfe9koAVaPM3XGFKbMDZl|title=MicRec|website=www.facebook.com|access-date=2023-08-18|language=lv}}</ref>) ir latviešu rokmūziķis (taustiņinstrumentālists), dziesmu autors, skaņu inženieris. Pazīstams ar darbību grupās "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" un "Zvani". == Muzikālā karjera == === Sākums mūzikā === Guntars Mucenieks ar mūziku sācis nodarboties, mā­co­ties [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Val­mie­ras 4. vi­dus­sko­lā]] un vienlaikus kla­vie­ru kla­sē Val­mie­ras mūzikas skolā. Izveidojis un darbojies 4.&nbsp;vidusskolas ansamblī. Vi­dus­sko­lu vēl ne­pa­bei­dzis, Gun­tars ie­stā­jās [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jā­ze­pa Me­di­ņa mū­zikas vidusskolā]], taču to neabsolvēja. Topošais mūziķis at­grie­zās Val­mie­rā, lai pa­beig­tu vi­dus­sko­lu. Pēc tam gadu Rī­gā mācījies teh­nis­ka­jā ra­dio­sko­lā. <!--Nezinu gan, kas tā par iestādi. --> G. Mucenieks bija plānojis studēt estrādes mūziku [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas valsts kon­ser­va­to­ri­jā]], ta­ču estrā­des no­da­ļu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/muzikis-no-legendas|title=Mūziķis no leģendas|last=Briedis|first=Andris|website=eLiesma|access-date=2022-12-08|date=2011-6-10|language=lv|archive-date=2022-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221208193201/https://www.eliesma.lv/muzikis-no-legendas}}</ref> === Līvu sastāvā === 1986. gadā nonāca grupā "[[Līvi (grupa)|Līvi]]", kuru tobrīd bija sācis vadīt [[Ainars Virga]], taustiņinstrumentālista lomā aizstājot Elmāru Cielavu. Bija autors albumā "[[Kurzemei — saules ceļš]]" iekļautajai dziesmai "Zvani" ar [[Olafs Gūtmanis|Olafa Gūtmaņa]] vārdiem, ar kuru “[[Liepājas dzintars|Liepājas dzintara]]” 1987. gada festivālā grupa nopelnīja publikas balvu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/105634|title=“Līvi”|last=Mazvērsīte|first=Daiga|authorlink=Daiga Mazvērsīte|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-08|language=lv}}</ref> 1991. gadā, A. Virgam uzturoties ASV, "Līvu" darbība pārtrūka, un G. Mucenieks piedalījās cita "līva" [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] grupas ''Whiskey Band'' ierakstos, tomēr 1994. gadā, "Līviem" darbību atjaunojot, vienīgais grupā neatgriezās.<ref name=":0" /> 2003. gada 26. jūlijā, autoavārijā gāja bojā "Līvu" bundzinieks [[Dainis Virga]] un skaņu režisors Juris Jakovļevs. 16. augustā piemiņas koncertā “Draugus pieminot” Ogres estrādē G. Mucenieks pievienojās A. Virgam, J. Grodumam un [[Vilnis Krieviņš|Vilnim Krieviņam]]. No 2004. gada Mucenieks atgriezās grupas sastāvā. "Līvu" darbība atkal tika pārtraukta 2010. gadā, pēc [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] nāves.<ref name=":0" /> 2017. gadā pievienojās Ainara Virgas atjaunotajam "Līvu" sastāvam.<ref name=":1" /> === Zvanu sastāvā === 2014. gadā Guntars Mucenieks kopā ar dziedātāju Uldi Kākuli, savu dēlu ģitāristu Henriju Eduardu Mucenieku, ģitāristu Mārtiņu Bērtuli, basģitāristu Aivaru Vīksnu un bundzinieku Gundaru Lintiņu izveidoja radošo apvienību "Zvani", kuras nosaukums cēlies no 1987. gada G. Mucenieka dziesmas. Grupa pirmoreiz uzstājās festivālā "Bildes 2014"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/kultura/muzika/174697-uldis-kakulis-patriots-lidz-kaulam.htm|title=Uldis Kākulis. Patriots līdz kaulam|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=[[nra.lv]]|access-date=2022-12-08|date=2016-6-06|language=lv}}</ref>, bet plašāk sevi prezentēja 2016. gada maijā. Ir vairāku grupas dziesmu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/535-31-maija-latvijas-1-rokkafejnica-sevi-pieteica-jauna-radosa-apvieniba-zvani|title=31. maijā Latvijas 1. Rokkafejnīcā sevi pieteica jauna radošā apvienība „ZVANI“|last=|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2022-12-08|language=lv-lv|archive-date=2022-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221208193202/https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/535-31-maija-latvijas-1-rokkafejnica-sevi-pieteica-jauna-radosa-apvieniba-zvani}}</ref> === Darbība citās grupās un projektos === Kopš 1984. gada aktīvi darbojies dažādās blūza, roka un kantrī mūzikas grupās, starp tām "Rīts", "Wiskey Band", "The Cucumbers", "Libau", Ērika Ķiģeļa dziesmu grupā "Rudens Vēju Muzikants" un daudzās citās. Sadarbojies ar citiem mūziķiem, to starpā ar Liepājas kluba Fontaine Palace īpašnieku Louie Fontaine un repa apvienību "[[Kreisais Krasts|Kreisais krasts]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/astoni-pustoni/jaunumi-muzika-no-gaidamiem-koncertiem-saruna-ar-mucenieku-un-ak.a192155/|title=Jaunumi, mūzika no gaidāmiem koncertiem, saruna ar Mucenieku un Akermani|website=naba.lsm.lv|access-date=2025-12-21|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Dēls Henrijs Eduards Mucenieks arī ir mūziķis (ģitārists), kopā ar tēvu spēlē grupā "Līvi" un radošajā apvienībā "Zvani".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/kultura/personibas/239796-livi-bez-stepseliem-virga-turpina-savas-grupas-darbibu-ar-legendaro-zimolu.htm|title="Līvi" bez štepseļiem - Virga turpina savas grupas darbību ar leģendāro zīmolu|website=nra.lv|access-date=2022-12-08|language=lv}}</ref><ref name=":2" /> 2018. gada oktobrī mūziķa nesen iegūtās mājas [[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagastā]] nodega ugunsgrēkā: gāja bojā visa iedzīve, tai skaitā, mūzikas instrumenti un ierakstu studijas aprīkojums. Viņa atbalstam tika rīkots labdarības koncerts. Tomēr māju nav izdevies atjaunot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/grupas-livi-dalibnieka-guntara-mucenieka-maju-nopostijusi-uguns-nepieciesama-palidziba|title=Grupas “Līvi” dalībnieka Guntara Mucenieka māju nopostījusi uguns. Lūdz palīdzību!|website=la.lv|access-date=2022-12-08|date=2018-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/livu-muzikis-nespej-atjaunot-pirms-4-gadiem-nodeguso-maju-52859/|title=«Līvu» mūziķis nespēj atjaunot pirms 4 gadiem nodegušo māju|website=www.santa.lv|access-date=2022-12-08}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mucenieks, Guntars}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas taustiņinstrumentālisti]] 7jacld34y9pq5d26qvrkk06bkd5zwxr 0 528749 4469124 4380787 2026-05-16T20:18:52Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469124 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Enco Fernandess | image = Enzo Fernández WC2022.jpg | image_size = | caption = Enco Fernandess [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] | fullname = Enco Heremiass Fernandess | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|17}} | birth_place = {{vieta|Argentīna|Sanmartina|2s=Sanmartina (Buenosairesa)}} | height = 178 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubnumber = 8 | youthyears1 = 2005—2006 | youthclubs1 = {{flaga|ARG}} Club La Recova | youthyears2 = 2006—2019 | youthclubs2 = {{flaga|ARG}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]] | years1 = 2019—2022 | clubs1 = {{flaga|ARG}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]] | caps1 = 40 | goals1 = 10 | years2 = 2020—2021 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|ARG}} [[Defensa y Justicia]] | caps2 = 14 | goals2 = 0 | years3 = 2022—2023 | clubs3 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | caps3 = 17 | goals3 = 1 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|ARG}} Argentīna U18 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2022— | nationalteam2 = {{fb|ARG}} | nationalcaps2 = 34 | nationalgoals2 = 4 | club-update = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | clubs4 = {{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years4 = 2023— | caps4 = 97 | goals4 = 13 }} '''Enco Heremiass Fernandess''' ({{val|es|Enzo Jeremías Fernández}}, dzimis {{dat|2001|1|17}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']]. == Karjera == E. Fernandess ir ''[[Club Atlético River Plate|River Plate]]'' kluba akadēmijas audzēknis. No 2020. līdz 2021. gadam tika izīrēts klubam ''[[Defensa y Justicia]]''. Palīdzēja komandai uzvarēt 2020. gada ''[[Copa Sudamericana]]'' turnīrā. 2021. gadā uzvarēja ar šo komandu arī ''Recopa Sudamericana'', kur tikās ar ''[[Copa Libertadores]]'' čempioniem ''[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]''. 2021. gada jūlijā atgriezās ''River Plate''. 2022. gada jūnijā pievienojās [[Portugāle]]s klubam ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mundoalbiceleste.com/2022/06/23/benfica-announce-enzo-fernandez-will-join-the-club/ |title=Benfica announce Enzo Fernández will join the club |website=mundoalbiceleste.com |language=en |date={{dat|2022|6|23||bez}} |access-date={{dat|2022|12|13||bez}}}}</ref> Nospēlējis tur tikai pus sezonu, viņš par 106,8 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņām]] pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']]. Tā kļuva par visu laiku dārgāko pāreju uz Premjerlīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4145509/2023/02/01/enzo-fernandez-chelsea-british-transfer-record/|title=Enzo Fernandez to Chelsea and why this is a British transfer record like no other|last=James|first=Stuart|website=The Athletic|access-date=2023-02-02|language=en}}</ref> [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlases]] sastāvā debitēja {{dat|2022|9|24||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.abola.pt/nnh/2022-09-24/messi-bisa-na-estreia-de-enzo-fernandez/957941 |title=Messi bisa na estreia de Enzo Fernández |website=abola.pt |language=pt |date={{dat|2022|9|24||bez}} |access-date={{dat|2022|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221206073724/https://www.abola.pt/nnh/2022-09-24/messi-bisa-na-estreia-de-enzo-fernandez/957941 }}</ref> Tika iekļauts komandas sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. Grupu turnīra spēlē pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] guva savus pirmos vārtus izlasē. == Sasniegumi == '''Defensa y Justicia''' * ''[[Copa Sudamericana]]'': 2020 * ''[[Recopa Sudamericana]]'': 2021 '''River Plate''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Pirmā divīzija]]: 2021 '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Argentīna''' *[[FIFA Pasaules kauss]]:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) – as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> * [[Copa America]]: [[2024. gada Copa America|2024]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Fernandess, Enco}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "River Plate" spēlētāji]] [[Kategorija:Defensa y Justicia spēlētāji]] msbkabyhtmlthrr7ykjcyuak0nj7tgt 0 531724 4468995 4156138 2026-05-16T17:00:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468995 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Haralds Matulis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[rakstnieks]]<br>[[tulkotājs]]<br> | ienākumi = | darbības_gadi = 2001—pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Haralds Matulis''' ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]], [[tulkotājs]] un publicists.<ref name="lit" /> Studējis filozofiju, kā arī sociālo un kultūras antropoloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un digitālās humanitārās zinātnes Helsinku universitātē. Tulkojis [[Daniils Harmss|Daniila Harmsa]] stāstus.<ref name="lit">{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Haralds-Matulis/875829|title=Personas: Haralds Matulis / LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2023-01-21}}</ref> Darbojies arī kā filmu producents un režisors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/3037/|title= Haralds Matulis / Latvijas filmu datubāze|website=filmas.lv|access-date=2023-01-21}}</ref> Viņa īsprozas krājums "Vidusšķiras problēmas" 2019. gadā saņēma [[Literatūras gada balva|Latvijas literatūras gada balvu]] par spilgtāko debiju. 2020. gadā iznācis viņa dzejprozas krājums "Eksistenciālisms".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/nokratit-saubas-par-savu-eksistenci|title= Līvija Baumane-Andrejevska recenzē Haralda Matuļa darbu „Eksistenciālisms”|website=la.lv|access-date=2023-01-21}}</ref> == Bibliogrāfija == * Vidusšķiras problēmas. Rīga: Mansards, 2018 * Eksistenciālisms. Rīga: Ascendum, 2020. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://www.haraldsmatulis.lv Personiskā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241123122428/https://haraldsmatulis.lv/ |date={{dat|2024|11|23||bez}} }} {{kultūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Matulis, Haralds}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] 0xg1y359sqet0hzie1kezwcwcd6n2fo 0 535977 4469133 4307599 2026-05-16T20:28:38Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469133 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|11|2}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 45 | caps3 = 12 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Ekvadora}} [[C.S.D. Independiente del Valle|Independiente del Valle]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion FC|Brighton & Hove Albion]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[K Beerschot VA|Beerschot]] | countryofbirth = {{vieta|Ekvadora|Santodomingo|2s=Santodomingo (Ekvadora)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | goals1 = 4 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 178 | image = Moises Caicedo 2022.jpg | caption = Moisess Kaisedo 2022. gadā | nationalgoals1 = 3 | nationalteam1 = {{fb|ECU}} | nationalyears1 = 2020— | nationalcaps1 = 51 | pcupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} | name = | playername = Moisess Kaisedo | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2021—2023 | years3 = 2021—2022 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | years4 = 2023— | caps4 = 63 | goals4 = 2 }}'''Moisess Isaks Kaisedo Koroso''' ({{Val|es|Moisés Isaac Caicedo Corozo}}, dzimis {{Dat|2001|11|2}}) ir [[Ekvadora|Ekvadoras]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Kaisedo pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']]. Iepriekš spēlējis Ekvadoras komandā [[C.S.D. Independiente del Valle|''Independiente del Valle'']], [[Beļģija|Beļģijas]] komandā [[K Beerschot VA|''Beerschot'']] un Anglijas komandā [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']]. 2023. gada augustā noslēdzis astoņu gadu līgumu ar [[Chelsea FC|''Chelsea'']] komandu, kas par viņu samaksāja 115 miljonus [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]]. Tādējādi Kaisedo kļuva par visu laiku dārgāko kādas Angiljas komandas pirkumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66504891|title=Chelsea sign Brighton's Caicedo for initial £100m|work=BBC Sport|access-date=2023-08-15|language=en-GB}}</ref> [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras futbola izlases]] sastāvā debitējis 2020. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ekvadoras futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ekvadoras futbolisti]] [[Kategorija:Ekvadoras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:K Beerschot VA spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Kaisedo, Moisess}} [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] qtkqz0lbvft28ufkslhwlobhptzygce 0 535993 4469121 4307587 2026-05-16T20:16:39Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469121 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|26}} | birth_place = | caps1 = 12 | caps2 = 106 | caps3 = 34 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco II]] | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Limoža}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 6 | goals3 = 1 | height = 194 | image = Badiashile (Testspiel, 3. Juli 2021) 23 (cropped).jpg | caption = Benuā Badiašils 2021. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2025|03|22|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|22|SK|bez}} | name = | playername = Benuā Badiašils | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2018—2023 | years3 = 2023— | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 18 | nationalcaps5 = 19 | nationalcaps6 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2020—2023 | nationalyears6 = 2022— }}'''Benuā Ntambue Badiašils Mukinaji Baja''' ({{Val|fr|Benoît Ntambue Badiashile Mukinayi Baya}}, dzimis {{Dat|2001|3|26}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Badiašils spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgas]] komandas [[Chelsea FC|''Chelsea'']] sastāvā. Iepriekš spēlējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[AS Monaco|''AS Monaco'']]. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2022. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Augšvjennā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Badiašils, Benuā}} m9p59d50itske50ewjclnjb2r5sol9u 0 536403 4469135 4286275 2026-05-16T20:30:21Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469135 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|17}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 20 | caps3 = 37 | clubnumber = 29 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC|Leicester City]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Wesley Fofana 2022.jpg | caption = Veslijs Fofana 2022. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|03|29|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|29|SK|bez}} | name = | playername = Veslijs Fofana | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019—2020 | years3 = 2020—2022 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | years4 = 2022— | caps4 = 29 | goals4 = 1 | nationalyears2 = 2023— | nationalteam2 = {{fb|Francija}} | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 }} '''Veslijs Tidžans Fofana''' ({{Val|fr|Wesley Tidjan Fofana}}, dzimis {{Dat|2000|12|17}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Fofana pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']] un Anglijas komandā [[Leicester City FC|''Leicester City'']]. [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|6|16||bez}} pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]]. == Sasniegumi == '''Leicester City''' * [[FA kauss]]: 2020—21 '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bušdironā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Fofana, Veslijs}} j55oupg8lmd419rzr6r9aha899za96s 0 538182 4469310 4404137 2026-05-17T04:34:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469310 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Juuk'' | Attēls = Juuk.jpg | Vieta = [[Latvija]] | Žanrs = [[folkroks]],<br />[[alternatīvais roks]] | Gadi = 2017–pašlaik | Dalībnieki = {{ubl | [[Edgars Šubrovskis]] | [[Sniedze Prauliņa]] | [[Oskars Jansons]] | [[Rasa Pole]] | [[Ričards Dauksts]] | Niks Moss Rodžerss (''Nick Moss Rogers'') }} | Bij_dalībnieki = {{ubl | [[Dina Skreitule]] | [[Rinalds Maksimovs]] | [[Kalvis Sležis-Zaļkalns]] }} | Apraksts = Grupa ''Juuk'' 2023. gadā Liepājā | Att_izm = 250 }} '''''Juuk''''' ir [[Latvija]]s [[mūzikas grupa]], kas veido oriģinālmūziku, ietekmējoties no [[folkroks|folkroka]], [[Drīmpops|drīmpopa]], amerikāņu folkmūzikas un sakrālās mūzikas. Dziesmas un aranžējumi tiek radīti, spēlējot gan roka, gan akustiskos instrumentus ([[bungas]] un [[Sitamie instrumenti|perkusijas]], [[basģitāra]] un [[bandžo]], [[ģitāra]]s, [[vijole]] un [[flauta]]), tādējādi apvienojot akadēmisku, inteliģentu manieri ar roka un folka tiešumu un vienkāršību un pāri visam saglabājot [[balāde]]s melodiju. Grupā ''Juuk'' apvienojušies Latvijas alternatīvās, roka, folka un džeza scēnas mūziķi — komponists, dziesminieks, ģitārists [[Edgars Šubrovskis]], komponiste, dziedātāja, flautiste [[Sniedze Prauliņa]], komponists, multiinstrumentālists [[Oskars Jansons]], vijolniece Rasa Pole, ģitārists Ričards Dauksts un bundzinieks Niks Moss Rodžerss (''Nick Moss Rogers)''. [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] (2024) ieguvēji kategorijā "''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums" (albums "Muļķa stabule"). Grupas albumi bijuši nominēti [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons"]] un [[Austras balva]]i. == Darbība == Grupa dibināta 2017. gadā. Kopš tā laika tai bijusi aktīva koncertdarbība Latvijā — atsevišķi grupas koncerti un dalība festivālos (Ceļojošais festivāls “Vadātājs”, mūzikas un mākslas festivāls “[[Laba Daba]]”, [[Valmiermuižas etnomūzikas festivāls]], Valmieras vasaras teātra festivāls, kā arī ''Zagare Fringe Festival'' un ''Saulės muzikos festivalis'' Lietuvā). === Debijas albums “Indulgenču tirgotāji” (2019) === Ietekmējoties no ASV un Rietumeiropas folkmūzikas mantojuma, ''Juuk'' pirmais albums “Indulgenču tirgotāji” bija veltīts kultūrai, kura ir eksistējusi vienmēr — no ceļmalām un tavernām līdz rokmūzikai; mūzikai, kas sākotnēji domāta nevis koncertzālēm, bet kopā spēlēšanai virtuvēs, viesistabās vai citādi sanākot kopā. Albumu rakstījis, ieraksta laikā miksējis un producējis Latvijas alternatīvās scēnas veterāns [[Ingus Baušķenieks]] savā studijā ''Bicycle Systems''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/grupa-juuk-izdod-debijas-albumu-indulgencu-tirgotaji-un-aicina-uz-koncertu.a324245/|title=Grupa «Juuk» izdod debijas albumu «Indulgenču tirgotāji» un aicina uz koncertu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> Mūzikas žurnālists Jānis Žilde albumu ierindojis portāla [[Tvnet.lv|TVNET]] 2019. gada albumu topa 1. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6859108/tvnet-gada-albums-1-juuk|title=TVNET gada albums. 1. Juuk|website=Mūzika Latvijā|access-date=2023-04-15|date=2019-12-31|language=lv}}</ref> === Bērnu mūzikas albums “Sikspārņi” (2021) === ''Juuk'' otrajā studijas albumā ir dziesmas ar dzeju bērniem. “Sikspārņi” iecerēts kā albums ģimenei ja ģimenē klausās arī ārpusmeinstrīma mūziku ''folk'', ''country'' un ''rock'' stilā. Albumā ir komponista [[Edgars Mākens|Edgara Mākena]] 3 dziesmu cikls ar [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] dzeju, kuru papildina arī Sniedzes Prauliņas, Edgara Šubrovska un Oskara Jansona skaņdarbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-254-juuk-albums-siksparni-2021.a172354/|title=# 254 JUUK - albums "Sikspārņi" (2021)|website=naba.lsm.lv|access-date=2023-04-15}}</ref> Komentējot albumu, grupas dalībnieks Oskars Jansons saka: “Muzikālā teritorija, rakstot bērniem, ir pavisam citādāka — varam atļauties būt naivāki un vairāk eksperimentēt.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/08/grupa-juuk-izdod-bernu-muzikas-albumu-siksparni/|title=Grupa «Juuk» izdod bērnu mūzikas albumu «Sikspārņi» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-04-15|archive-date=2023-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411215216/https://www.fold.lv/2021/08/grupa-juuk-izdod-bernu-muzikas-albumu-siksparni/}}</ref> === Baltijas balāžu albums “Muļķa stabule” (2023) === Trešajā studijas albumā iekļautās dziesmas radītas ar latviešu un lietuviešu dzejas rindām un nodēvētas par Baltijas balādēm. Tie ir notikumu, ainu un prāta dēku pārstāsti un tēlojumi. “Muļķa stabulē” klausītājs var doties ceļojumā no Antana A. Jonīna un Henrika Radauska gotiskajām [[Antiutopija|antiutopijām]] līdz [[Linards Tauns|Linarda Tauna]] vasaras idillei, un no [[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]] laikmeta vērojumiem līdz [[Pēteris Draguns|Pētera Draguna]] un [[Andris Ogriņš|Andra Ogriņa]] pārlaicīgajām cilvēkdrāmām. Dažādu ietekmju salikums izpaužas arī mūzikas stilistikā — “Muļķa stabules” skanējumu ietekmējusi pašmāju, eiropiešu un amerikāņu folkmūzika, roks, drīmpops, senā mūzika un, protams, balādes. Grupas dziesmu trīs autori ir arī solisti — [[Edgars Šubrovskis]], [[Oskars Jansons]] un [[Sniedze Prauliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/grupa-juuk-izdevusi-jaunu-albumu-un-aicina-uz-koncertu.1348|title=Grupa "Juuk" izdevusi jaunu albumu un aicina uz koncertu|website=[[lasi.lv]]}}</ref> === Albums “Tulkojumi” ar dažādu tautu un autoru dziesmām (2025) === Albumā piedalās ne tikai grupa, bet arī viesmūziķi — dziedātāji Mārtiņš Vilnītis (“[[Nova Koma]]”) ar dziesmu “Pasaule ir neērta vieta” (oriģinālā to izpilda “[[Bērnības milicija]]”) un Asmika Bagojana, kuras balss dzirdama četrās armēņu tautas dziesmās no Komitasa pierakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/jauns-albums/grupas-juuk-albums-tulkojumi-2025.a216155/|title=Grupas "Juuk" albums "Tulkojumi" (2025)|website=[[klasika.lsm.lv]]}}</ref> === Citas aktivitātes === Arī veidota mūzika filmai “[[Smilšu kovbojs]]” (rež. [[Marta Elīna Martinsone]], 2017), dokumentālajai filmai “Pārgājiens ‘44” (rež. Lauris Ābele, Mārcis Ābele, 2019, Latvijas Televīzijas projekts “Latvijas kods”), teātra izrādei “Miega peles” (rež. [[Paula Pļavniece]], 2019, [[Dirty Deal Teatro]]), raidījumam “Pa straumei” (Latvijas Televīzija, 2020), bet animācijas filmai “[[Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi]]” (rež. [[Edmunds Jansons]], 2019) veidota tituldziesma “Runājošo suņu dziesma” un fona mūzika. == Diskogrāfija == {| class="wikitable" !Gads !Nosaukums !Informācija |- !2019 | Indulgenču tirgotāji | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], lejupielāde, straumēšana |- !2020 | Divi koncerti | * Izdevējs: Juuk * Formāts: lejupielāde, straumēšana |- !2021 | Sikspārņi | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], lejupielāde, straumēšana |- !2023 | Muļķa stabule | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], kasete, lejupielāde, straumēšana |- !2025 | Tulkojumi | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], kasete, lejupielāde, straumēšana |} == Nominācijas un apbalvojumi == * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2020 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais alternatīvās vai indie mūzikas albums” un “Labākais albuma dizains” — albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-nominanti/|title=Zelta Mikrofons 2020 nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2023-04-15|date=2020-01-09|language=lv|archive-date=2023-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415112706/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-nominanti/}}</ref> * Latvijas mūzikas žurnālistu, koncertu rīkotāju un industrijas profesionāļu [[Austras balva]] 2019 nominācija — gada albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.delfi.lv/news/music/austras-balva-2019-juuk-pieradinatais-kantri-albums-indulgencu-tirgotaji.d?id=51626035|title='Austras balva 2019'. 'Juuk' pieradinātais kantrī – albums 'Indulgenču tirgotāji'|last=Delfi|website=kultura.delfi.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2022 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais albuma dizains” — albums “Sikspārņi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/481694-zinami-zelta-mikrofons-2022-balvu-nominanti|title=Zināmi "Zelta mikrofons 2022" balvu nominanti|website=Jauns.lv|access-date=2023-08-28|language=lv}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2024 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] laureāts kategorijā “''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums” — albums “Muļķa stabule”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/09.03.2024-apbalvoti-zelta-mikrofona-laureati-gada-albums-grupas-astronout-777.a546091/|title=Apbalvoti «Zelta mikrofona» laureāti; gada albums – grupas «Astro´n´out» «777»|website=www.lsm.lv}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2026 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums” un “Labākais albuma dizains” — albums “Tulkojumi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/07.01.2026-pazinoti-zelta-mikrofona-2026-nominanti-visvairak-nominaciju-grupai-prata-vetra.a628981/|title=Paziņoti «Zelta mikrofona 2026» nominanti; visvairāk nomināciju grupai «Prāta vētra»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] gihs9tf84kguyhtfnpa876hdr2yxa0u 0 538222 4469397 4154160 2026-05-17T10:25:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469397 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Piekarpatu Rutēnija Čehoslovākijas sastāvā 1935.jpg|thumb|Piekarpatu Rutēnija [[Čehoslovākija]]s sastāvā (1935).]] [[Attēls:Coat of arms of Rusyns 2007.svg|thumb|[[Rusīni|Rusīnu]] ģerbonis]] '''Karpatu Krievzeme''' jeb '''Karpatu Rutēnija''' ({{val|uk|Карпатська Русь}}, {{val|rue|Карпатьска Русь}}) ir vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Centrāleiropā, kur kopš seniem laikiem dzīvo vairākas [[Slāvi|slāvu]] tautas, tostarp [[rutēņi]]. == Vēsture == No 10. gadsimta tā bija [[Ungārijas Karaliste]]s daļa. 16. gadsimtā teritorija tika pievienota [[Austrijas Impērija]]i. 17. gadsimtā kļuva par daļu no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu impērijas]]. Pēc Pirmā pasaules kara tā tika pievienota [[Čehoslovākija]]i kā [[Piekarpatu Rutēnija]]. No 1938. līdz 1940. gadam ar Trešo reihu aktīvu atbalstu tika pārskatīts [[Trianonas līgums]], to anektēja [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kafkadesk.org/2021/06/29/on-this-day-in-1945-carpathian-ruthenia-was-annexed-by-the-soviet-union/|title=On this Day, in 1945: Carpathian Ruthenia was annexed by the Soviet Union|last=office|first=Kafkadesk Budapest|website=Kafkadesk|access-date=2023-04-09|date=2021-06-29|language=en-GB}}</ref> Saskaņā ar 1945. gada 29. jūnija līgumu starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un Čehoslovākijas Republiku Aizkarpatu Ukraina tika iekļauta [[Ukrainas PSR]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ruski.radio.cz/istoriya-odnoy-anneksii-75-let-nazad-podkarpatskaya-rus-oficialno-voshla-v-8706283|title=История одной аннексии. 75 лет назад Подкарпатская Русь официально вошла в состав СССР|website=Radio Prague International|access-date=2023-04-09|date=2021-01-22|language=ru|archive-date=2023-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230409183608/https://ruski.radio.cz/istoriya-odnoy-anneksii-75-let-nazad-podkarpatskaya-rus-oficialno-voshla-v-8706283}}</ref> 1946. gada 22. janvārī tika izveidots Ukrainas PSR Aizkarpatu apgabals ar centru [[Užhoroda|Užgorodā]]. == Iedzīvotāji == Slāvi ienāca Karpatu teritorijā ap mūsu ēras 2. gadsimtu. Vietējie iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību. == Daba == [[Attēls:Білий виноград на Малій Горі.jpg|thumb|Aizkarpatija ir viens no Ukrainas vīna ražošanas centriem.]] Aizkarpatu klimats ir mēreni kontinentāls, pateicoties [[Karpati|Karpatu kalniem]], kas no ziemeļiem robežojas ar Aizkarpatiju, šeit ir siltāks klimats nekā citās [[Ukraina]]s daļās, kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā platumā. Klimats ļauj audzēt augļu dārzus un vīnogas, un pat dažus subtropu augus. Bagāta ir arī flora un fauna. No aptuveni 2000 augstāko augu sugām 67 ir iekļautas [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] 4xvmzwewdh6r422gokeyrgmqaogk74t 0 540330 4468954 4356620 2026-05-16T13:43:43Z Carsten Steger 99852 Aerial image of Lake Bohinj inserted. 4468954 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Bohiņas ezers |attēls=Aerial image of Lake Bohinj (view from the south).jpg |paraksts= |karte= |kartes_paraksts= | map = Slovēnija | plat_d=46 | plat_m=16 | plat_s=56 | plat_NS=N | gar_d=13 | gar_m=51 | gar_s=29 | gar_EW=E |vieta={{SVN}} |platība=3,18 |garums=4,35 |Vid_dziļums=30 |Max_dziļums=45 |tilpums= |augstums_vjl=526 |izteka=[[Sava Bohiņka]] |baseins=107 |valstis= |salas= |pilsētas= }} '''Bohiņas ezers''' ({{val|sl|Bohinjsko jezero}}) ir kalnu [[ezers]] [[Slovēnija|Slovēnijā]], lielākais pastāvīgais ezers valstī. Garenās formas ezers atrodas [[Bohiņas ieleja|Bohiņas ielejā]] [[Jūlija Alpi|Jūlija Alpos]]. No tā iztek viena no [[Sava]]s iztekām — [[Sava Bohiņka|Savas Bohiņkas]] upe. Tāpat kā daļa no Bohiņas ielejas ietilpst [[Triglava nacionālais parks|Triglava nacionālā parka]] teritorijā. Ezers ir 4,2 km garš un aptuveni 1 km plats. Tas ir ledāja cilmes kalnu ezers, kura gultni norobežo [[morēna]]. Lielākā ieteka ezerā ir nelielā Savica. Ezers ir ļoti tīrs, tāpat kā visa Bohiņas ieleja — populārs tūrisma objekts. == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{slovēnija-aizmetnis}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovēnijas ezeri]] qnbfq119x3tk2783jwuols7ktt9ex5x 4468983 4468954 2026-05-16T15:48:41Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Carsten Steger|Carsten Steger]] ([[User talk:Carsten Steger|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4468954 Better image 4468983 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Bohiņas ezers |attēls=Bohinjsko jezero s peči.jpg |paraksts= |karte= |kartes_paraksts= | map = Slovēnija | plat_d=46 | plat_m=16 | plat_s=56 | plat_NS=N | gar_d=13 | gar_m=51 | gar_s=29 | gar_EW=E |vieta={{SVN}} |platība=3,18 |garums=4,35 |Vid_dziļums=30 |Max_dziļums=45 |tilpums= |augstums_vjl=526 |izteka=[[Sava Bohiņka]] |baseins=107 |valstis= |salas= |pilsētas= }} '''Bohiņas ezers''' ({{val|sl|Bohinjsko jezero}}) ir kalnu [[ezers]] [[Slovēnija|Slovēnijā]], lielākais pastāvīgais ezers valstī. Garenās formas ezers atrodas [[Bohiņas ieleja|Bohiņas ielejā]] [[Jūlija Alpi|Jūlija Alpos]]. No tā iztek viena no [[Sava]]s iztekām — [[Sava Bohiņka|Savas Bohiņkas]] upe. Tāpat kā daļa no Bohiņas ielejas ietilpst [[Triglava nacionālais parks|Triglava nacionālā parka]] teritorijā. Ezers ir 4,2 km garš un aptuveni 1 km plats. Tas ir ledāja cilmes kalnu ezers, kura gultni norobežo [[morēna]]. Lielākā ieteka ezerā ir nelielā Savica. Ezers ir ļoti tīrs, tāpat kā visa Bohiņas ieleja — populārs tūrisma objekts. == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{slovēnija-aizmetnis}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovēnijas ezeri]] p26lllk7701oxrxundhhtm477zd5ch6 0 544982 4469085 4465818 2026-05-16T19:25:04Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4469085 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Katina Paksinu | vārds_orig = ''Κατίνα Παξινού'' | attēls = Katina Paxinou 1945 Hollywood Vintage (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Katina Paksinu 1945. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1900|12|17}} | dz. vieta = {{vieta|Grieķija|Pireja}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1973|2|22|1900|12|17}} | miršanas vieta = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1928—1970 | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Katina Paksinu''' ({{Val|gr|Κατίνα Παξινού}}; dzimusi {{Dat|1900|12|17}}, mirusi {{Dat|1973|2|22}}) bija [[Grieķi|grieķu]] kino un teātra [[aktrise]]. Savu aktrises karjeru 1928. gadā sākusi Grieķijā, 1932. gadā bijusi viena no Grieķijas Nacionālā teātra dibinātājām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pārcēlusies uz Apvienoto Karalisti un vēlāk uz ASV. Tur viņa piedzīvoja savu kinodebiju [[Sems Vuds|Sema Vuda]] episkajā kara filmā "[[Kam skanēs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'', 1943), par ko viņa saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Viņa vēl joprojām ir vienīgā savas valsts pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Kinoakadēmijas balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.greeknewsagenda.gr/paxinou/|title=Katina Paxinou, a Greek stage legend|website=Greek News Agenda|access-date=2026-05-16|date=2020-12-16|language=en}}</ref> Vēlāk piedalījusies arī vairākās citās Holivudas filmās, atgriežoties Grieķijā 1950. gadu sākumā. Vēlāk piedalījusies vairākās citās Eiropas filmās, kā [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] "[[Misters Arkadins]]" (1955) un [[Lukīno Viskonti]] "[[Roko un viņa brāļi]]" (1960). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paksinu, Katina}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Grieķijas aktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] 4zrvurfvvlu8we7xpj17vxk2lbkiwam 0 545023 4469318 4158999 2026-05-17T06:21:42Z Carsten Steger 99852 Aerial image of Vis inserted. 4469318 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Visa |attēls = Aerial image of Vis (view from the southwest).jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = | map_type = Horvātija#Eiropa | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = |latd=43.0425 |longd=16.1525 |platība = 89,72 |garums = 22 |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = Hums |augstums = 587 |salu skaits = |valsts = Horvātija |valsts adm vienības tips = Župānija |valsts adm vienība = [[Splitas-Dalmācijas župānija]] |iedzīvotāji = 3617 |iedzīvotāju gads = 2011 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Visa (pilsēta)|Visa]] |piezīme = }} <mapframe text="Visa" width=290 height=290 zoom=10 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q203767" } </mapframe> '''Visa''' ({{val|hr|Vis}}), vēsturiski arī '''Lisa''' ({{val|it|Lissa}}), ir [[Horvātija]]s sala [[Adrijas jūra|Adrijas jūrā]]. Tā ir vistālāk no Horvātijas kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā sala, 2011. gadā tajā bija 3617 iedzīvotāju. Vēstures gaitā sala piederējusi [[liburni]]em, [[senā Grieķija|sengrieķiem]], [[Senā Roma|romiešiem]], [[Venēcijas Republika|venēciešiem]], [[Napoleons|Napoleona]] [[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistei]], [[Austrijas Impērija]]i, [[Austroungārija]]i. 1866. gadā netālu no salas notika [[Lisas kauja]], kurā Austroungārijas flote sakāva itāļus. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], pamatojoties uz 1920. gada [[Rapallo līgums (1920. gads)|Rapallo līgumu]], sala tika piešķirta [[Dienvidslāvija]]i. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā Visā ar britu atbalstu atradās [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] galvenā mītne. Pēc Otrā pasaules kara Visā tika ierīkota Dienvidslāvijas kara flotes bāze, kas šeit atradās līdz 1989. gadam. Mūsdienās salas ekonomika balstās uz vīnkopību, zvejniecību un tūrismu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Horvātijas salas]] [[Kategorija:Adrijas jūra]] [[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānija]] bnn3672mpnt3twkvd774xznnnsgqeel 0 548804 4469131 4346502 2026-05-16T20:26:59Z ZANDMANIS 91184 4469131 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|5}} | birth_place = | caps1 = 63 | caps2 = 43 | caps3 = 36 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]] | countryofbirth = {{vieta|Sjerraleone|Frītauna}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 4 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 192 | image = TrevohChalobahIpsBlR1.jpg | caption = Trevo Čalobā 2018. gadā | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | name = | playername = Trevo Čalobā | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2018— | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019—2020 | nationalcaps3 = 25 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2016—2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2025— | nationalteam6 = {{fb|Anglija}} | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals6 = 0 | years4 = 2020—2021 | caps4 = 29 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 12 | goals5 = 3 }} '''Trevo Toms Čalobā''' ({{Val|en|Trevoh Tom Chalobah}}; dzimis {{Dat|1999|7|5}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2018. gada Čalobā pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. No ''Chelsea'' komandas ticis izīrēts [[Ipswich Town FC|''Ipswich Town'']], [[Huddersfield Town AFC|''Huddersfield Town'']], [[FC Lorient|''Lorient'']] un ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]].'' [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|6|10||bez}} draudzības spēlē pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA kauss]]: 2017—18, finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čalobā, Trevo}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] 8v9u6xsjqyc1jrkafqovmjuv94m19pl 0 548806 4469138 4307602 2026-05-16T20:32:47Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469138 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|6}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 29 | caps3 = 17 | clubnumber = 45 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Brisele}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 181 | image = Roméo Lavia 20042025 (1) cropped.jpg | caption = Romeo Lavija 2025. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|05|29|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|29|SK|bez}} | name = | playername = Romeo Lavija | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021—2022 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023— | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U21 | nationalteam5 = {{Fb|BEL}} | nationalyears3 = 2021—2022 | nationalyears4 = 2022— | nationalyears5 = 2023— }}'''Romeo Lavija''' ({{Val|fr|Roméo Lavia}}; dzimis {{Dat|2004|1|6}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Lavija pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Iepriekš pārstāvējis [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] un [[Southampton FC|''Southampton'']]. 2023. gada vasarā par 53 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņām]] pievienojies [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Beļģijas futbola izlases rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lavija, Romeo}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]] n91p70hnnpuudg0g5ymp0d3ieth8jex 0 548807 4469044 4423592 2026-05-16T18:22:12Z ZANDMANIS 91184 4469044 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|13}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 52 | caps3 = 152 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 8 | height = 182 | image = Marc Guehi December 2018.jpg | caption = Marks Gehi 2018. gadā | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|01|24|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|01|24|SK|bez}} | name = | playername = Marks Gehi | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2026 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 3 | nationalcaps6 = 16 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2019—2020 | nationalyears6 = 2019—2021 | nationalteam7 = {{fb|ENG}} | nationalyears7 = 2022— | nationalcaps7 = 26 | nationalgoals7 = 1 | years4 = 2026— | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps4 = 6 | goals4 = 0 }} '''Marks Gehi''' ({{Val|en|Marc Guéhi}}; dzimis {{Dat|2000|7|13}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Gehi pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Chelsea FC|''Chelsea'']], [[Swansea City A.F.C.|''Swansea City'']] un [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']] komandas. Anglijas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Crystal Palace FC''' * [[FA kauss]]: 2024–25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo "Community Shield" kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Gehi, Marks}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Abidžanā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jg3y55j02qt19y36nvax96ogt56jy8k 0 548890 4469139 4329945 2026-05-16T20:36:20Z ZANDMANIS 91184 4469139 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|7|1}} | birth_place = | caps1 = 93 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 16 | height = 180 | image = Manchester United v Brighton & Hove Albion, 7 August 2022 (36).jpg | caption = Alehandro Garnačo 2022. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U20 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|05|16|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|16|SK|bez}} | name = | playername = Alehandro Garnačo | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2022—2025 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|ARG}} | nationalyears3 = 2023— | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years2 = 2025— | caps2 = 23 | goals2 = 1 }}'''Alehandro Garnačo Ferrejra''' ({{Val|es|Alejandro Garnacho Ferreyra}}; dzimis {{Dat|2004|7|1}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Garnačo pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Garnačo pievienojās [[Manchester United FC|''Manchester United'']] sistēmai no ''[[Atletico Madrid]]'' 2020. gadā. Savu Premjerlīgas debiju piedzīvojis 2021—22. gada sezonā. Savas karjeras sākumā pārstāvējis Spānijas jauniešu izlasi. Tā kā Garnačo māte ir argentīniete, viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi. Argentīnas futbola izlases rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2022—23 * [[FA kauss]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse</ref> '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> ;Argentīna * [[Copa America]]: [[2024. gada Copa America|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Garnačo, Alehandro}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] 34h4d3jq8tukgacjufyyd7nv4knxejk 0 549718 4469056 4276243 2026-05-16T18:31:57Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469056 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|8|27}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 6 | caps3 = 76 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[G.D.U. Ericeirense|Ericeirense]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[GD Estoril-Praia|Estoril]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 7 | height = 184 | image = NunesWolves 2022.jpg | caption = Nunešs 2022. gadā | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{fb|Portugāle}} | nationalyears1 = 2021— | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}} | name = | playername = Mateušs Nunešs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019—2022 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 36 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years5 = 2023— | caps5 = 41 | goals5 = 1 }}'''Mateušs Luišs Nunešs''' ({{Val|pt|Matheus Luiz Nunes}}; dzimis {{Dat|1998|8|27}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Nunešs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Manchester City FC|''Manchester City'']]. Iepriekš spēlējis Portugāles komandās [[GDU Ericeirense|''Ericeirense'']], [[GD Estoril-Praia|''Estoril'']] un ''[[Sporting CP]]'', kā arī Anglijas komandā ''[[Wolverhampton Wanderers]]''. [[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Sporting CP''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Taça da Liga]]: 2020—21, 2021—22 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2021 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Nunešs, Mateušs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:GD Estoril-Praia spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] qu4cr3axf0qcj0n99pgpipd6igo304n 4469068 4469056 2026-05-16T18:43:35Z ZANDMANIS 91184 4469068 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|8|27}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 6 | caps3 = 76 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[G.D.U. Ericeirense|Ericeirense]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[GD Estoril-Praia|Estoril]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 7 | height = 184 | image = Matheus Nunes USMNT v Portugal Mar 31 2026-21 (cropped).jpg | caption = Nunešs 2026. gadā | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{fb|Portugāle}} | nationalyears1 = 2021— | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}} | name = | playername = Mateušs Nunešs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019—2022 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 36 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years5 = 2023— | caps5 = 41 | goals5 = 1 }}'''Mateušs Luišs Nunešs''' ({{Val|pt|Matheus Luiz Nunes}}; dzimis {{Dat|1998|8|27}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Nunešs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Manchester City FC|''Manchester City'']]. Iepriekš spēlējis Portugāles komandās [[GDU Ericeirense|''Ericeirense'']], [[GD Estoril-Praia|''Estoril'']] un ''[[Sporting CP]]'', kā arī Anglijas komandā ''[[Wolverhampton Wanderers]]''. [[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Sporting CP''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Taça da Liga]]: 2020—21, 2021—22 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2021 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Nunešs, Mateušs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:GD Estoril-Praia spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 9gjweeusjb98o50mmrd9hjuqfj9rx9u 0 551592 4469156 4200866 2026-05-16T21:46:34Z Votre Provocateur 111653 4469156 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Pilsoniska sabiedrība'''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://termini.gov.lv/atrast/pilsoniska%20sabiedr%C4%ABba | title= Pilsoniska sabiedrība | publisher= Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls | accessdate= 2023. gada 28. septembrī}}</ref> ir [[sabiedrība]]s daļa, kas atrodas ārpus varas institūciju sistēmas un valsts pārzināto organizāciju loka. Pilsonisko sabiedrību var saprast kā sabiedrības trešo sektoru, kas nav saistīts ar [[valdība|valdību]] un [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]]. Šī daļa ietver [[ģimene]]s un [[privātums|privāto]] sfēru. Ar pilsoniskās sabiedrības jēdzienu saprot [[nevalstiska organizācija|nevalstisku organizāciju]] kopumu, piemēram, [[sabiedriska organizācija|sabiedriskās organizācijas]] un dažādu interešu [[biedrība]]s. Arī [[brīvprātīgie]] ir pilsoniskas sabiedrības daļa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilsoniska sabiedrība| ]] 7fixnu0qw8oidxajmc03n8417i0t3p3 4469158 4469156 2026-05-16T21:47:29Z Votre Provocateur 111653 4469158 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Pilsoniska sabiedrība'''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://termini.gov.lv/atrast/pilsoniska%20sabiedr%C4%ABba | title= Pilsoniska sabiedrība | publisher= Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls | accessdate= 2023. gada 28. septembrī}}</ref> ir [[sabiedrība]]s daļa, kas atrodas ārpus varas institūciju sistēmas un valsts pārzināto organizāciju loka. Pilsonisko sabiedrību var saprast kā sabiedrības trešo sektoru, kas nav saistīts ar [[valdība|valdību]] un [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]]. Šī daļa ietver [[ģimene]]s un [[privātums|privāto]] sfēru. Ar pilsoniskās sabiedrības jēdzienu saprot [[nevalstiska organizācija|nevalstisku organizāciju]] kopumu, piemēram, [[sabiedriska organizācija|sabiedriskās organizācijas]] un dažādu interešu [[biedrība]]s. Arī [[brīvprātīgie]] ir pilsoniskas sabiedrības daļa. == Vēsture == Pilsoniskās sabiedrības idejas pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]], kur pilsoņa līdzdalība kopienas politiskajā dzīvē tika uzskatīta par nozīmīgu sabiedriskās kārtības sastāvdaļu. Antīkajā politiskajā domā pilsonis nebija tikai privātpersona, bet arī kopienas loceklis, kuram bija pienākums piedalīties kopējo jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā. Viduslaikos pilsoniskās sabiedrības elementi attīstījās pilsētās, ģildēs, draudzēs un dažādās pašpārvaldes kopienās. Šīs institūcijas nebija pilnībā neatkarīgas no reliģiskās vai monarhiskās varas, tomēr tās veidoja sociālas organizācijas formas ārpus tiešas valsts pārvaldes. Jaunajos laikos pilsoniskās sabiedrības jēdziens kļuva nozīmīgs [[Liberālisms|liberālās]] politiskās domas attīstībā. [[Džons Loks]], [[Šarls Luijs de Monteskjē]] un citi domātāji uzsvēra indivīda tiesības, īpašuma aizsardzību, likuma varu un sabiedrības spēju ierobežot valsts varu. Šajā periodā pilsoniskā sabiedrība arvien vairāk tika saprasta kā telpa starp indivīdu un valsti. 18. un 19. gadsimtā līdz ar [[Industrializācija|industrializāciju]], [[Kapitālisms|kapitālisma]] attīstību un [[Buržuāzija|buržuāzijas]] nostiprināšanos pilsoniskā sabiedrība kļuva par svarīgu modernās sabiedrības sastāvdaļu. Veidojās biedrības, preses izdevumi, arodbiedrības, profesionālās organizācijas un politiskās kustības, kas pārstāvēja dažādas sociālās intereses. [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis]] pilsonisko sabiedrību aplūkoja kā starpposmu starp ģimeni un valsti. Viņa skatījumā tā bija ekonomisko attiecību, interešu grupu un sociālo institūciju sfēra, kurā indivīdi īsteno savas privātās intereses, vienlaikus nonākot savstarpējā atkarībā. [[Karls Markss]] kritizēja Hēgeļa izpratni un uzskatīja, ka pilsoniskā sabiedrība modernajā kapitālismā galvenokārt atspoguļo privātīpašuma, šķiru attiecību un ekonomiskās nevienlīdzības struktūras. Marksistiskajā tradīcijā pilsoniskā sabiedrība bieži tika analizēta kā telpa, kurā nostiprinās valdošo šķiru vara. 20. gadsimtā nozīmīgu ieguldījumu jēdziena attīstībā sniedza [[Antonio Gramši]], kurš pilsonisko sabiedrību saistīja ar kultūras un ideoloģisko hegemoniju. Viņš uzskatīja, ka vara sabiedrībā tiek uzturēta ne tikai ar valsts piespiešanas mehānismiem, bet arī ar izglītības, reliģijas, preses un citu sabiedrisko institūciju palīdzību. 20. gadsimta otrajā pusē pilsoniskās sabiedrības jēdziens kļuva īpaši nozīmīgs demokrātisko kustību, cilvēktiesību aizsardzības un opozīcijas kustību aprakstā. Austrumeiropā tas tika lietots, lai raksturotu neatkarīgas sabiedriskās iniciatīvas, kas pretojās autoritārai vai totalitārai valsts kontrolei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilsoniska sabiedrība| ]] 477u3vvrzi59bk1wqnbtze6fabaqtey 0 557326 4469298 4403922 2026-05-17T00:53:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469298 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Janvāris | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Inese Boka-Grūbe]] * [[Gints Grūbe]] | operators = * [[Vojcehs Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = [[Juste Janulīte]] | izplatītājs = ''[[Mistrus Media]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Alise Dzene]] * [[Sandis Runge]] * [[Alekss Kazanavičs]] | attēls = Janvaris plakats.jpg }} '''"Janvāris"''' ir 2022. gadā uzņemta latviešu un lietuviešu filma,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/kino/rezisora-viestura-kairisa-filma-janvaris-apbalvota-ar-lietuvas-nacionalo-kino-balvu/|title=Režisora Viestura Kairiša filma "Janvāris" apbalvota ar Lietuvas nacionālo kino balvu|website=tv3.lv|access-date=2023-12-07|date=2023-06-06|language=lv}}</ref> kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]]. Filmas nacionālā pirmizrāde notika 2022. gada 11. novembrī.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/uz-lielajiem-ekraniem-nonaks-viestura-kairisa-filma-janvaris.a481862/|title=Uz lielajiem ekrāniem nonāks Viestura Kairiša filma «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> Tā ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, gan Latvijā, gan ārvalstīs. == Sižets == Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana [[Sarkanā armija|Padomju armijā]], veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanu]], bet padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības [[OMON (Krievija)|OMON]] draud apstādināt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmoto revolūciju]], tāpēc Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli. == Filmēšanas gaita == Filma tika uzņemta [[COVID-19 pandēmija]]s laikā.<ref name=":1" /> Filmēšanas laikā tika regulāri veiktas [[COVID-19 diagnosticēšana|COVID-19 pārbaudes]] un stingri ievēroti piesardzības pasākumi. Nevienam no filmēšanas grupas un filmas aktieriem COVID-19 netika atklāts, bet pāris gadījumos filmēšanā nepiedalījās masu skatu dalībnieki, kas bija kļuvuši par inficētas cilvēka kontaktpersonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/434019-viesturs-kairiss-sogad-jau-desmit-reizu-veicis-covid-19-testu|title=Viesturs Kairišs šogad jau desmit reižu veicis Covid-19 testu|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> Lai filma vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''[[Betacam]]'' formātu kameras.<ref name=":1" /> == Apbalvojumi == Filma [[Traibekas filmu festivāls|Traibekas filmu festivālā]] (ASV) ieguva balvu kā labākā ārzemju filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/viestura-kairisa-filmas-janvaris-latvijas-pirmizrade-notiks-11-novembri.a475253/|title=Viestura Kairiša filmas «Janvāris» Latvijas pirmizrāde notiks 11. novembrī|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/kairisa-filma-janvaris-iegust-galveno-balvu-romas-kinofestivala|title=Kairiša filma "Janvāris" iegūst galveno balvu Romas kinofestivālā|website=satori.lv|access-date=2023-12-07|language=en|archive-date=2022-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20221022191228/https://satori.lv/article/kairisa-filma-janvaris-iegust-galveno-balvu-romas-kinofestivala}}</ref> [[Romas kinofestivāls|Romas kinofestivālā]] tika iegūtas balvas kategorijās "Labākās filmas", "Labākais režisors" un savukārt galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots ieguva balvu kategorijā "Labākais aktieris".<ref name=":2" /> Filma bija nominēta četrās [[Lietuvas nacionālālā kino balva|Lietuvas nacionālālās kino balvas]] “Sudraba dzērve” kategorijās — [[Jons Maksvītis]] (''Jonas Maksvytis'') kā labākais skaņu režisors, [[Juste Janelīte]] (''Juste Janulyte'') kā labākā komponiste, [[Rūta Lečaite]] (''Rūta Lečaitė'') kā labākā kostīmu māksliniece. Filma tika apbalvota kā “Gada labākā minoritārā kopražojuma filma”.<ref name=":0" /> Filma "Janvāris" [[2022. gada Lielā Kristapa balva|2022. gada Nacionālajā kino balvā "Lielais Kristaps"]] bija nominēta divpadsmit kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2022/12/pazinoti-liela-kristapa-nominanti/|title=Paziņoti «Lielā Kristapa» nominanti ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-12-07|archive-date=2023-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230930130129/https://www.fold.lv/2022/12/pazinoti-liela-kristapa-nominanti/}}</ref> Tā ieguva balvu kategrijās: [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]], [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]], [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais montāžas režisors]], [[Labākais filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais filmas mākslinieks]], [[Labākais kostīmu mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais kostīmu mākslinieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ceremonija-godinati-liela-kristapa-laureati-visvairak-balvu-lentei-janvaris.a498259/|title=Ceremonijā godināti «Lielā Kristapa» laureāti; visvairāk balvu lentei «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]] — Jazis * [[Alise Dzene|Alise Dzene (Danovska)]] — Anna * [[Sandis Runge]] — Zeps * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — Biruta * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Lauris Dzelzītis]] * [[Imants Strads]] * [[Kaspars Dumburs]] * [[Juhans Ulfsaks]] — [[Juris Podnieks]] * [[Alekss Kazanavičs]] — Andrejs == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} [[Kategorija:2022. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] hkip0r6r132d6g5so2oggnyy0fk2d19 0 559552 4469101 4466010 2026-05-16T19:36:08Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4469101 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mjūrielas kāzas | oriģinālnos = ''Muriel's Wedding'' | attēls = Muriels wedding poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[P. Dž. Hogans]] | producents = * Linda Hausa * [[Džoselina Morhausa]] | scenārijs = P. Dž. Hogans | aktieri = * [[Toni Kolete]] * [[Bills Hanters]] * [[Reičela Grifitsa]] | mūzika = [[Pīters Bests]] | operators = Mārtins Makgrāts | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[Ciby 2000|CiBy 2000]]'' * ''Film Victoria'' * ''House & Moorhouse Films'' | izplatītājs = ''[[Roadshow Entertainment]]''<ref name=ozmovies>{{Tīmekļa atsauce|title=Muriel's Wedding - Review|work=Oz Movies|access-date=12 June 2021|url=http://www.ozmovies.com.au/movie/muriels-wedding|archive-date={{dat|2023|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231029084224/https://ozmovies.com.au/movie/muriels-wedding}}</ref> | izdošana = {{filmas datums|1994|09|15|Toronto kinofestivāls|1994|09|29|Austrālija}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{AUS}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|9 miljoni}}<ref name="boxofficemojo-summary">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=murielswedding.htm|title=''Muriel's Wedding'' (1995)|publisher=Box Office Mojo|access-date=31 January 2010}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|57,5 miljoni}}<ref name="boxofficemojo-summary"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mjūrielas kāzas"''' ({{val|en|Muriel's Wedding}}) ir 1994. gada Austrālijas [[komēdijdrāma]]s filma, kuras scenārija autors un režisors ir [[P. Dž. Hogans]]. Lomas atveido [[Toni Kolete]], [[Reičela Grifitsa]], [[Džīnija Draiena]], [[Sofija Lī]] un [[Bills Hanters]]. Filma fokusējas uz sociāli neveiklo Mjūrielu, kura vēlas sarīkot sev krāšņas kāzas un uzlabot personīgo dzīvi, pārceļoties no savas dzimtās pilsētas uz [[Sidneja|Sidneju]]. Filmas pirmizrāde notika 1994. gada [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto kinofestivālā]], bet Austrālijā filmas pirmizrāde notika {{dat|1994|9|29||bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un vairākas balvu nominācijas, tostarp [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kategorijā [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|"Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā"]] (Kolete). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gada filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] 9ib4v3sf32fq3889m5chxj42dstvvm7 0 560479 4469307 4192540 2026-05-17T03:49:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469307 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jurijs Solomins | vārds_orig = ''Юрий Соломин'' | attēls = Yuri Solomin (2019-01-23).jpg | att_izmērs = | komentārs = Jurijs Solomins 2019. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1935|6|18}} | dz vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Čita|td=Krievija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2024|1|11|1935|6|18}} | mirš vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 1957–2024 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jurijs Solomins''' ({{val|ru|Юрий Соломин}}; dzimis {{dat|1935|6|18}}, miris {{dat|2024|1|11}}) bija padomju un krievu aktieris un režisors, [[Maskava]]s [[Mazais teātris|Mazā teātra]] mākslinieciskais vadītājs no 1988. gada.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Historical Dictionary of Russian and Soviet Cinema|author=Peter Rollberg|publisher=Rowman Littlefield|year=2016|place=US|isbn=978-1442268425|pages=702–703}}</ref> No 1990. līdz 1991. gadam viņš bija [[Krievijas PFSR]] Kultūras ministrs.<ref>[http://www.peoples.ru/state/citizen/valentin_rodionov/ Валентин Родионов — всё о знаменитости]</ref><ref>[http://sbornik-zakonov.ru/267359.html Постановление Верховного Совета РСФСР от 15 ноября 1991 № 1881-I]</ref><ref>[http://graph.document.kremlin.ru/documents/1218372?items=1&page=1 Указ президента РСФСР от 5 декабря 1991 года № 259 «О членах бывшего Совета министров РСФСР»] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20150622223524/http://graph.document.kremlin.ru/documents/1218372?items=1&page=1 |date=June 22, 2015 }}</ref> Piedalījies tādās filmās kā "[[Garā stiprie]]" (''Сильные духом'', 1967), "[[Sarkanā telts]]" (''Красная палатка'', 1969), "[[Dersu Uzala]]" (1975) un "[[TASS pilnvarots paziņot]]" (''ТАСС уполномочен заявить...'', 1984). Padomju Savienībā kļuva plaši pazīstams ar galvenās lomas tēlojumu piecu sēriju TV filmā "[[Viņa Augstības adjutants]]" (''Адъютант его превосходительства'', 1969). Viņa jaunākais brālis [[Vitālijs Solomins]] (1941—2002) arī bija pazīstams aktieris.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://ria.ru/photolents/20100618/247276664_18.html|title=Его превосходительство Юрий Соломин|publisher=[[RIA Novosti|РИА Новости]]|access-date=2011-10-15}}</ref> 2014. gada 11. martā viņš parakstīja Krievijas Federācijas kultūras aicinājumu atbalstīt Krievijas prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] politiku [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Krima|Krimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cikrf.ru/law/decree_of_cec/2012/02/06/Zp12767.html |title=Постановление ЦИК РФ № 96/767-6, 6 февраля 2012 |access-date={{dat|2024|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121226233432/http://www.cikrf.ru/law/decree_of_cec/2012/02/06/Zp12767.html }}</ref><ref>[http://mkrf.ru/press-tsentr/novosti/ministerstvo/deyateli-kultury-rossii-v-podderzhku-pozitsii-prezidenta-po-ukraine-i-krymu Деятели культуры России — в поддержку позиции Президента по Украине и Крыму] {{webarchive|url=https://archive.today/20140311194202/mkrf.ru/press-tsentr/novosti/ministerstvo/deyateli-kultury-rossii-v-podderzhku-pozitsii-prezidenta-po-ukraine-i-krymu |date=2014-03-11 }}</ref> 2015. gada decembrī viņš atbalstīja Putina politiku attiecībā uz Ukrainu un Krimas [[aneksija|aneksiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gordonua.com/publications/Solomin-Krym-nasha-zemlya-i-otklyuchiv-svet-Ukraina-podlyanu-sdelala-Eto-polnyy-bespredel.html |title=Соломин: Крым — наша земля и, отключив свет, Украина подляну сделала. Это полный беспредел! |access-date={{dat|2024|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151223185932/http://gordonua.com/publications/Solomin-Krym-nasha-zemlya-i-otklyuchiv-svet-Ukraina-podlyanu-sdelala-Eto-polnyy-bespredel.html }}</ref> Jurijs Solomins nomira {{dat|2024|1|11||bez}}, 88 gadu vecumā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Miris slavenais krievu aktieris Jurijs Solomins — tā pati kaite, kas paņēma arī brāļa, leģendārā "doktora Vatsona" dzīvību |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/590568-miris-slavenais-krievu-aktieris-jurijs-solomins-ta-pati-kaite-kas-panema-ari-brala-legendara-doktora-vatsona-dzivibu |accessdate={{dat|2024|1|13||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2024|1|11||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solomins, Jurijs}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] tja5x887vkfee5blpout9setr98yh03 0 564182 4469341 4467316 2026-05-17T07:35:49Z Lasks 38532 4469341 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Gruzija]] | karogs = Flag of Georgia.svg | parraiditajs = [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | nac atlase = ''Geostar'' <small>(2007–2011)</small><br/>''Gruzijas balss'' <small>(2012–pašlaik)</small> | pied reizes = 18 (8 fināli) | pirma reize = {{escy|2007}}. | ESC lab = 9. vieta: {{escy|2010}}., {{escy|2011}}. | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2014}}., {{escy|2018}}., {{escy|2022}}., {{escy|2026}}. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/georgia Gruzijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Gruzija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 8 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā. Gruzija konkursā nav ne reizi uzvarējusi. Augstākais rezultāts bijis 9. vietaː [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā. == Gruzijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Dalība atsaukta'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 12. | align="center" | 97 | align="center" | 8. | align="center" | 123 |- | align="center" | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Diāna Gurtskaja]] | ''Peace Will Come'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 60 | align="center" | 3. | align="center" | 112 |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Stefānija un 3G]] | ''We Don't Wanna Put In'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Izstājusies}} |- | align="center" | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 136 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 106 |- | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Eldrine]]'' | ''One More Day'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 110 | align="center" | 6. | align="center" | 74 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Anrijs Džohadze]] | ''I'm a Joker'' | Angļu, [[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]] | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Nodi Tatišvili]] un [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 50 | align="center" | 10. | align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Mariko Ebralidze]] un ''[[The Shin]]'' | ''Three Minutes to Earth'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15 |- | align="center" | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Nina Sublati]] | ''Warrior'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 51 | align="center" | 4. | align="center" | 98 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Niko Kočarovs]] un ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 104 | align="center" | 9. | align="center" | 123 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Tako Gačečiladze]] | ''Keep The Faith'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 99 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Iriao]] | ''For You'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 18. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 24 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Oto Nemsadze]] | ''Sul tsin iare (სულ წინ იარე)'' | Gruzīnu{{efn|name=Abhāzu|Sastāv no frazeloģisma [[Abhāzu valoda|abhāzu valodā]]}} | align="center" | 10. | align="center" | 94 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Tornike Kipiani]] | ''Take Me as I Am'' | Angļu{{efn|name=Daudz1|Sastāv no frāzēm [[Itāļu valoda|itāļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Vācu valoda|vācu]] un [[Franču valoda|Franču]] valodās.}} | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | Tornike Kipiani | ''You'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Circus Mircus]]'' | ''Lock Me In'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 18. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 22 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Iru Hečanova]] | ''Echo'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 33 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Notsa Buzaladze]] | ''Fire Fighter'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 34 | align="center" | 8. | align="center" | 54 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Mariama Šengelija]] | ''Freedom'' | Gruzīnu<br />Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 28 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 5 |} == Galerija == == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/georgia Gruzijas profils Eurovision.tv lapā] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/georgia Gruzijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Gruzijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 73otc726vniy209gbaaf6vf3qw4ym2r 0 567545 4468972 4033993 2026-05-16T15:08:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468972 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste | nosaukums = Gulbenes novada ģerbonis | attēls = Gulbenes novads COA.svg | attēla_platums = 180 | īpašnieks = [[Gulbenes novads]] | ieviests = {{dat|2010|04|27||bez}} | atcelts = | vairogs = Sarkanā laukā trīs (2/1) sudraba peldoši gulbji. | predecessors = | lietojums = [[Latvijas novadu ģerboņi|Novada ģerbonis]] }} '''Gulbenes novada ģerbonis''' ir viens no [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] oficiālajiem simboliem.<ref>[https://www.gulbene.lv/lv/gerboni-logo Gulbenes novads: Ģerboņi, logo]</ref> Ģerboņa autori ir [[Juris Ivanovs]] un [[Ilze Lībiete]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/gulbenes-novada-gerbonim-10/ |title=Gulbenes novada ģerbonim – 10 |access-date={{dat|2024|03|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240327220902/https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/gulbenes-novada-gerbonim-10/ }}</ref> == Heraldiskais apraksts == Sarkanā laukā trīs (2/1) sudraba peldoši gulbji. Sarkanā krāsa simbolizē [[Vidzeme|Vidzemi]], savukārt trīs gulbji simbolizē daudzumu, jo Gulbenes novadā ir apvienota [[Gulbene]]s pilsēta un visi bijušā [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajona]] pagasti. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas novadu ģerboņi}} {{DEFAULTSORT:Gulbenes novada gzerbonis}} [[Kategorija:Gulbenes novads|Gzerbonis]] mvhbo4vb95ltjn28dz4no5an3uc90l1 0 571128 4469224 4468828 2026-05-16T23:04:39Z Lasks 38532 4469224 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Bulgārija}} [[Dara (dziedātāja)|Dara]] — <br />''[[Bangaranga]]'' | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) bija 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī bija trešā reize, kad konkursu rīkoja Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). Konkursā pirmo reizi uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēka balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstājās starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstājās starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstājās starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 01 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 02 | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |- | 04 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 06 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 07 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 08 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 09 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |- | 10 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 11 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |- | 14 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | 16 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |- | 17 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 18 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |- | 19 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 22 | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | 23 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] gstmhngv0t25uq8vl861vfaw0j6ya4l 4469238 4469224 2026-05-16T23:21:13Z Lasks 38532 4469238 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Bulgārija}} [[Dara (dziedātāja)|Dara]] — <br />''[[Bangaranga]]'' | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) bija 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notika [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī bija trešā reize, kad konkursu rīkoja Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). Konkursā pirmo reizi uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēka balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstājās starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstājās starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstājās starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 01 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 02 | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |- | 04 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 06 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 07 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 08 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 09 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |- | 10 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 11 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |- | 14 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | 16 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |- | 17 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 18 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |- | 19 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 22 | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | 23 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 9yojx5fn16npysg11mgk4e6i25uuwq4 4469319 4469238 2026-05-17T06:50:51Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis */ 4469319 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Bulgārija}} [[Dara (dziedātāja)|Dara]] — <br />''[[Bangaranga]]'' | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) bija 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notika [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī bija trešā reize, kad konkursu rīkoja Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). Konkursā pirmo reizi uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | 4. | 208 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu | 9. | 96 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | 6. | 175 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 7. | 159 |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 12. | 74 |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 15. | 5 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] | 3. | 227 |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | 13. | 71 |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu | 11. | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu | 1. | 269 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu | 10. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu | 8. | 101 |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] pied. ''[[Boy George]]'' | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu | 14. | 41 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu | 2. | 247 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] | 5. | 187 |} ==== Otrais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstājās starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstājās starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstājās starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu | 1. | 278 |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] | 15. | 2 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu | 2. | 234 |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu | 12. | 60 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu | 9. | 142 |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] | 14. | 49 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu | 11. | 108 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 10. | 122 |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] | 13. | 49 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 5. | 199 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu | 3. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 6. | 174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | 7. | 158 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] | 8. | 143 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu | 4. | 206 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalijās 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsoja visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalijās, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 7. | 243 |- | 02 | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 12. | 23 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu | 2. | 343 |- | 04 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu | 21. | 36 |- | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | 13. | 145 |- | 06 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 10. | 220 |- | 07 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 9. | 221 |- | 08 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu | 4. | 287 |- | 09 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] | 17. | 90 |- | 10 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] | 18. | 89 |- | 11 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu | 16. | 113 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''[[Bangaranga]]'' | — | Angļu | 1. | 516 |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | 15. | 124 |- | 14 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu | 25. | 1 |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] | 11. | 158 |- | 16 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | 8. | 226 |- | 17 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] | 6. | 279 |- | 18 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu | 12. | 150 |- | 19 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu | 22. | 22 |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu | 20. | 51 |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 19. | 75 |- | 22 | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] | 5. | 281 |- | 23 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu | 14. | 134 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu | 3. | 296 |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 24. | 6 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] qs4lzg36fgpdbhk7jjgy2xvh2t8u5ik 4469338 4469319 2026-05-17T07:31:13Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4469338 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Bulgārija}} [[Dara (dziedātāja)|Dara]] — <br />''[[Bangaranga]]'' | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) bija 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notika [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī bija trešā reize, kad konkursu rīkoja Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). Konkursā pirmo reizi uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | 4. | 208 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu | 9. | 96 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | 6. | 175 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 7. | 159 |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 12. | 74 |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 15. | 5 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] | 3. | 227 |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | 13. | 71 |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu | 11. | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu | 1. | 269 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu | 10. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu | 8. | 101 |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] pied. ''[[Boy George]]'' | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu | 14. | 41 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu | 2. | 247 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] | 5. | 187 |} ==== Otrais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstājās starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstājās starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstājās starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu | 1. | 278 |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] | 15. | 2 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu | 2. | 234 |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu | 12. | 60 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu | 9. | 142 |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] | 14. | 49 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu | 11. | 108 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 10. | 122 |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] | 13. | 49 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 5. | 199 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu | 3. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 6. | 174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | 7. | 158 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] | 8. | 143 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu | 4. | 206 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalijās 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsoja visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalijās, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 7. | 243 |- | 02 | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 23. | 12 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu | 2. | 343 |- | 04 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu | 21. | 36 |- | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | 13. | 145 |- | 06 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Dod šurp" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 10. | 220 |- | 07 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 9. | 221 |- | 08 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu | 4. | 287 |- | 09 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] | 17. | 90 |- | 10 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] | 18. | 89 |- | 11 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu | 16. | 113 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''[[Bangaranga]]'' | — | Angļu | 1. | 516 |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | 15. | 124 |- | 14 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu | 25. | 1 |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] | 11. | 158 |- | 16 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | 8. | 226 |- | 17 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] | 6. | 279 |- | 18 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu | 12. | 150 |- | 19 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu | 22. | 22 |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu | 20. | 51 |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 19. | 75 |- | 22 | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] | 5. | 281 |- | 23 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu | 14. | 134 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu | 3. | 296 |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 24. | 6 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] e434zzjrvcyrg1r06yslw6xneflycvo 0 571863 4468942 4257127 2026-05-16T13:02:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468942 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = GetJet Airlines Latvia | logo = | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = - | ICAO = DML | izsaukums = DREAMLAND | dibināta = {{dat|2021|02|25|bez}} | darbību uzsāka = | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Rīga]], [[Latvija]]<br />([[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]) | citas bāzes = | lojalitātes programma = | aviokompāniju alianse = | flote = 1 | galamērķi = | sauklis = | mātes kompānija = | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = Rolands Ramiņš | ieņēmumi = [[€]]3000 | mājas lapa = }} '''''GetJet Airlines Latvia''''' (uzņēmuma nosaukums '''SIA "''GetJet Airlines Latvia''"''', agrāk '''SIA "''Diamond Sky LV''"''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/en/legal-entity/?id=40203296037|title=Legal entity|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-05-21|date=2021-02-25|language=en|archive-date=2024-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240521191545/https://www.ur.gov.lv/en/legal-entity/?id=40203296037}}</ref> ir [[RIX|Starptautiskajā lidostā "Rīga"]] bāzēta latviešu un lietuviešu [[lidsabiedrība]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/GetJet-Airlines-Latvia|title=GetJet Airlines Latvia Fleet Details and History|website=Planespotters.net|access-date=2024-05-21|date=2024-05-07|language=en}}</ref> Plānots, ka čarterlidojumu un tūrisma operatoru pakalpojumi Latvijā sākotnēji tiks nodrošināti ar ''[[Airbus A320]]'' [[lidmašīna|lidmašīnām]]. Lidsabiedrība pieder [[Lietuva|Lietuvā]] reģistrētajam uzņēmumam ''[[GetJet Airlines]]'', kas ir Lietuvā licencēts gaisa pārvadājumu nodrošinātājs. Tas veic komerclidojumus, kā arī piedāvā pilna servisa [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]] nomu citām aviokompānijām. Sākotnēji plānots, ka Lietuvas uzņēmums palīdzēs jaunizveidotajai aviokompānijai ''GetJet Airlines Latvia'', lai tā varētu uzsākt gaisa pārvadājumus un palielināt savu gaisa kuģu floti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/398537-latvija-ienak-aviokompanija-getjet-airlines-latvia.htm|title=Latvijā ienāk aviokompānija "GetJet Airlines Latvia"|website=nra.lv|access-date=2024-05-21|language=lv}}</ref> [[2022]]. gadā ''GetJet Airlines'' ienāca Latvijas tirgū, nodibinot ''GetJet Airlines Latvia'', kas gaisa kuģa ekspluatanta sertifikātu saņēma 2022. gada 30. novembrī. [[Civilās aviācijas aģentūra]]s izsniegtais gaisa kuģa ekspluatanta sertifikāts (''AOC'') bija vajadzīgs, lai uzsāktu darbību. Sertifikāts apliecina, ka uzņēmums atbilst visām prasībām, kas piemērojamas pārvadātājiem [[latvija|Latvijā]], un var sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/getjet-airlines-ienak-latvijas-tirgu-509924|title=GetJet Airlines ienāk Latvijas tirgū|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-21|language=lv}}</ref> == Flote == Flotē ietilpst viens ''[[Airbus A320|Airbus A320-200]]'' ar reģistrācijas numuru YL-EMU, [[lidmašīna]] tika piegādāta [[lidsabiedrība]]i [[2024]]. gada februārī.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{aviācija-aizmetnis}} {{Latvija avio}} [[Kategorija:Latvijas lidsabiedrības]] 2rqi2lakk85v5iqta886ps8m1up5fop 0 571899 4469126 4309714 2026-05-16T20:20:28Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469126 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|6}} | birth_place = | caps1 = 19 | caps2 = 60 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 36 | height = 189 | image = Cole Palmer 2025 FIFA Club World Cup Final.jpg | caption = Kols Pālmers 2025. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | name = | playername = Kols Pālmers | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2023 | years2 = 2023— | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 15 | nationalcaps5 = 11 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 5 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021— | nationalyears5 = 2023— }} '''Kols Džermeins Pālmers''' ({{Val|en|Cole Jermaine Palmer}}, dzimis {{Dat|2002|5|6}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Pālmers spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem spēlētājiem Eiropā.<ref>{{Cite web|url=https://www.football.london/chelsea-fc/news/gary-lineker-issues-glowing-two-29002798|title=Gary Lineker's two-word Cole Palmer verdict after Chelsea hat-trick vs Everton|first=Kieran|last=Horn|date=2024. gada 15. apr.|website=Football London}}</ref> Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', ar ko izcīnījis Premjerlīgas un [[UEFA Čempionu līga]]s titulu. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Anglijas izlases sastāvā ir spēlējis [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[FA kauss]]: 2022—23 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]] * [[UEFA Superkauss]]: 2023 '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2023—24 * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]] finālists: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|date=2024. gada 14. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Palmers, Kols}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] dl14o3e7sj4lkpw1m2hopi918w5kjyl 0 573935 4469027 4293827 2026-05-16T18:10:57Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469027 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|29}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 92 | caps3 = 93 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[PEC Zwolle]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong AZ]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Zvolle}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 19 | goals3 = 7 | height = 185 | image = Reijnders arriva in albergo (cropped).jpg | caption = Tidžani Reinderss 2024. gadā | nationalcaps2 = 23 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U20 | nationalteam2 = {{fb|NED}} | nationalyears2 = 2023— | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2025|06|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|06|13|sk|bez}} | name = | playername = Tidžani Reinderss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017 | years2 = 2017—2021 | years3 = 2018—2023 | years4 = 2020 | caps4 = 8 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[RKC Waalwijk]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 73 | goals5 = 13 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years6 = 2025— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Tidžani Reinderss''' ({{Val|nl|Tijjani Reijnders}}; dzimis {{Dat|1998|7|29}}) ir [[Nīderlande]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Reinderss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Nīderlandes komandas ''[[PEC Zwolle]]'', ''[[AZ Alkmaar]]'' un ''[[RKC Waalwijk]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[AC Milan|Milan]]''. [[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''AC Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Reinderss, Tidžani}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:PEC Zwolle spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:RKC Waalwijk spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Overeiselā dzimušie]] co1j7v79w6pnzau1ktqi53t7c7ijkis 0 574216 4469123 4307589 2026-05-16T20:18:07Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469123 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|9}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 3 | caps3 = 4 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] B | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Vjana du Kaštēlu}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 173 | image = Pedro Neto (cropped) WWFC vs Brighton & Hove Albion 4.3.2022 (1).jpg | caption = Pedru Netu 2022. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17 | nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}} | name = | playername = Pedru Netu | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017 | years2 = 2017—2019 | years3 = 2017—2019 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 11 | nationalcaps5 = 10 | nationalcaps6 = 15 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 3 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19 | nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20 | nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21 | nationalteam6 = {{fb|POR}} | nationalyears3 = 2017—2019 | nationalyears4 = 2017—2019 | nationalyears5 = 2019—2023 | nationalyears6 = 2020— | years4 = 2019—2024 | caps4 = 111 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | goals4 = 11 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years5 = 2024— | caps5 = 32 | goals5 = 4 }} '''Pedru Lomba Netu''' ({{Val|pt|Pedro Lomba Neto}}; dzimis {{Dat|2000|3|9}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Netu spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš spēlējis Portugāles komandā ''[[SC Braga|Braga]]'' un Itālijas komandā ''[[S.S. Lazio|Lazio]]''. [[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Lazio''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2018—19 '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Portugāle''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Netu, Pedru}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:SC Braga spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] eytr1ucpfxf03jsk1qm9t05rn5oqdep 0 578214 4469134 4307600 2026-05-16T20:29:33Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469134 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|5|19}} | birth_place = | caps1 = 8 | caps2 = 53 | caps3 = 51 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Desīna Šarpjē}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 178 | image = Olympique lyonnais - ES Troyes AC L1 19-08-2022 - Malo Gusto.jpg | caption = Malo Gisto 2022. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|03|29|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|29|SK|bez}} | name = | playername = Malo Gisto | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2020—2021 | years2 = 2021—2023 | years3 = 2023— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2021— | nationalyears5 = 2023— }} '''Malo Arturs Gisto''' ({{Val|fr|Malo Arthur Gusto}}, dzimis {{Dat|2003|5|19}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Gisto spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu [[Lionas "Olympique"]]. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gisto, Malo}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] h53j92ymgdqlr17kv3pzltuqykxhlyr 3 578606 4468959 4467039 2026-05-16T14:01:01Z MediaWiki message delivery 42254 /* Wiki Loves Eurovision 2026 */ jauna sadaļa 4468959 wikitext text/x-wiki {{tmbox | text = Ja esmu pieļāvis kādu kļūdu kādā no rakstiem, atceries — es esmu tikai cilvēks, es mēdzu pieļaut kļūdas. Droši labo šīs kļūdas vai arī paziņo par to man. Tas pats attiecināms uz manām administratīvajām darbībām — droši atcel, varēsim padiskutēt. Es vienmēr esmu gatavs '''civilizētai''' sarunai.}} {{tmbox | text = '''Tehniskā informācija'''.<br>Ja esi šeit paziņot par kādu tehnisku kļūmi (nestrādā tas vai tas), būtu vēlams iekļaut ekrānuzņēmumu, lai redzu, kā Tev izskatās vikipasaule. Tā iespējams ātrāk nokļūsim līdz problēmas risinājumam.}} Arhīvi: {{div col|2}} * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs1|17.02.2009.—09.06.2010.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs2|22.06.2010.—30.01.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs3|02.02.2011.—01.10.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs4|04.10.2011.—28.09.2012.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs5|04.10.2012.—11.12.2013.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs6|13.12.2013.—18.10.2014.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs7|17.10.2014.—14.06.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs8|18.06.2015.—25.08.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs9|26.08.2015.—27.08.2024.]] {{div col end}} == Welcome to your new talk page == The move went fine, thank you for [[Tēma:Yb6ta1odjn6yz6hx|letting me performing it]]. I'll move the other pages as /Arhīvs. Can you mark [[Vikipēdija:Flow]] as obsolete, please? Thank you again, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.34 (EEST) :Edit: as the sandbox page is already a subpage, I'll keep it as it is; just protect it. [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.42 (EEST) ::makes sense about sandbox. protected the sandbox and made some notes about deprecation on the Flow page. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.18 (EEST) :::Thank you again for your help! [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.36 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Now that Automoderator doesn't have any chance of encountering Flow we'd be happy to move forward with Automoderator deployment! Please see [[:mw:Extension:AutoModerator/Deploying]] for the steps :) [[Dalībnieks:Samwalton9|Samwalton9]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 13.40 (EEST) :::::{{ping|Samwalton9}} was just about to ask you for the lv.wiki dataset in the [[:mw:Moderator Tools/Automoderator/Testing#How to test Automoderator|excel file]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 14.40 (EEST) ::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Ah, absolutely. We're just in the process of getting ready to test a new model ([[phab:T372747|T372747]]), so I'll let you know when we have this available - we think the new model will be much better so I wouldn't want you to waste time going through this twice. [[Dalībnieks:Samwalton9 (WMF)|Samwalton9 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9 (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 18.37 (EEST) == Dainik Target == @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atsūtiet Purnai rakstu "[[Dainik Target]]". Angļu Vikipēdiju, iespējams, ir izdzēsis kāds bloķēts vai aizliegts lietotājs. Saglabājiet rakstu Latviešu valoda. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.55 (EEST) :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Šis raksts svešvalodās iepriekš tika dzēsts. Bet šobrīd pastāvīgā valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.58 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]<nowiki/>Ja nepieciešams, varat izveidot rakstu angļu valodā. Satur saites uz rakstiem. Jauns populārs laikraksts. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.01 (EEST) :::ja jūsu latviešu valodu vēl varētu saprast... kas ir, piemēram, "Purnai"? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.03 (EEST) ::::Ja saglabājat dienas mērķa avīzes rakstu un, ja iespējams, izveidojat to angļu valodā, tad raksts būs noderīgs ikvienam, lai saprastu par reģistrāciju. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.09 (EEST) :::::sāksim ar atbildi uz iepriekš uzdoto jautājumu, tad varbūt parunāsim par raksta izveidi vikipēdijā angļu valodā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.14 (EEST) ::::::Lūdzu, atkārtojiet visu jautājumu, ko es nesapratu. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.22 (EEST) :::::::tas par to "Purnai" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 11.04 (EEST) ::::::::Dienas mērķis latviešu valodā iepriekš tika izdzēsts, sakot, ka tas tika izdzēsts, jo tas bija svešvalodā. Atgriezt un paturēt Purnā Daily Target rakstu, kas tagad bija pilnībā latviešu valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.02 (EEST) :::::::::Labi jau labi, paturēsim purnā... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.07 (EEST) ::::::::::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Atjaunojiet izdzēstos rakstus, lai sasniegtu ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.24 (EEST) :::::::::::Diemžēl vēl nav gūtas atbildes uz sākotnējiem jautājumiem, lai runātu par darbībām rakstu vārdtelpā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.36 (EEST) ::::::::::::Un kas par ikdienas mērķiem? Šādi mēs diemžēl nekur netiksim un būs jābeidz saruna. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.38 (EEST) :::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Dainik Target ir bengāļu laikraksts [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 14.28 (EEST) ::::::::::::::Tā kā dalībnieks ir no Bangladešas un tulkošanai no bengāļu valodas izmanto Google Translate (un, protams, pat nenojauš, kādi brīnumi sanākuši tulkošanas rezultātā), ir skaidrs, ka tie ikdienas mērķi ir laikraksts "Dainik Target", kurš tika dzēsts un par kura atjaunošanu viņš vislaik uzstāj. Iespējams, 'Purna" ir neveikls "Vikipēdijas" tulkojums, spriežot pēc lielā burta. ::::::::::::::Nu diez vai mums būtu svarīgs bengāļu laikraksts... ja nu vienīgi viņi tur Bangladešā apmaiņai uzrakstītu rakstu par mūsu Laimīgo programmu... :) -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.37 (EEST) :::::::::::::::Saglabājiet ikdienas mērķa laikrakstu. Šeit ir vajadzīga bengāļu avīze. Un pieredzējis lietotājs var izveidot rakstu angļu valodā. Uz diskusiju ierodas pieredzējuši redaktori. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.46 (EEST) :::::::::::::::vienu reizi gan vikipēdiju bija nosaucis par vikipēdiju, nevis purnu :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 19.09 (EEST) ::::::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atgrieziet dzēstos ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 21.33 (EEST) :::::::::::::::::Cik var ņirgt par cilvēku, kurš ne ar ko nav nenormālāks par pusi mūsu vietējo anonīmo redaktoru?.. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::::::::::::::::::1. es neņirdzu 2. mani patiešām interesē, kas tie par purniem :) 3. teiktu, ka starpviki spamotāji ir daudz sliktāki par random vietējiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 06.47 (EEST) :::::::::::::::::::Ievērības cienīgs ir fakts, ka viņš laikam grib no mums izspiest raksta izveidošanu angļu vikipēdijā, kur šis spams izdzēsts jau sešas reizes. Neviens jau akurāt neņirgājas, bet zināms jautrības moments šajā pasākumā, protams, ir :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 09.02 (EEST) :::::::::::::::::::Par "purnu tēmu": gugļa tulks no lv atpakal uz bn - Atsūtiet Purnai rakstu "Dainik Target".- ''Pūrṇākē"dainika lakṣya" nibandhaṭi pāṭhāna.'' No kā secinām, ka tas ir nepārtulkots bengāļu vārds. Angliski bengāļu frāzi tulko kā'' Send Purna the "Daily Goals" article''. Atsevišķi vārdu "''pūrņākē''" guglis tulko kā "pilns", "full", bet viktionārijs norāda uz nozīmi "pilnīgs". Secinu, ka domāts "ievietojiet pilnā apjomā iekšā to manu ūdensgabalu". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 21.08 (EEST) ::::::::::::::::::::Franči tomēr [[:fr:Dainik Target|padevušies]], atbilstoši nacionālajai tradīcijai :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. septembris, plkst. 12.45 (EEST) == Translation request == Hello, Edgars2007. Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia? Yours sincerely, [[Dalībnieks:Oirattas|Oirattas]] ([[Dalībnieka diskusija:Oirattas|diskusija]]) 2024. gada 15. oktobris, plkst. 09.02 (EEST) == Hello can you permanently delete this user I don't care if Lola died in 2022 my name is Alexis coco == It's on wiki media foundation <nowiki>https://foundation.wikimedia.org/wiki/User:I_don't_care_if_Lola_died_in_2022_my_name_is_Alexis_cocohttps://foundation.wikimedia.org/wiki/User:Ternera</nowiki> [[Dalībnieks:Orange vert 56|Orange vert 56]] ([[Dalībnieka diskusija:Orange vert 56|diskusija]]) 2024. gada 16. oktobris, plkst. 02.13 (EEST) == Bots == Sveiks! Vai Tu man dod atļauju izveidot botu? [[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 13.57 (EET) :sveiks! varētu sākt ar to, ka tu pastāstīsi, ko tu plāno darīt ar to. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 14.36 (EET) ::# Pareizrakstības kļūdu labošana ::# Kategorizēšana/kļūdainu kategoriju labošana ::# Starprakstu saites ::# Infokastu pareiza noformēšana (piem. atstarpes ::[[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 15.16 (EET) :::Es pieteikšos tajā vietā, kur tas oficiāli jādara :::'''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 10.09 (EET) == Infodaļa valsts amatpersonas infokastē == Ahoi! Vari lūdzu novērst to '''|- |''', kas parādījās raksta [[Dace Rukšāne-Ščipčinska]] infokastē, pēc infodaļas pievienošanas.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 23. marts, plkst. 12.44 (EET) :visvienkāršāka novēršana ir infodaļas izņemšana ;) bet pamatproblēma ir tā, ka "x infodaļa" ir saderīga vienīgi ar "personas infokaste" tipa veidnēm. skatīt, piem, [[Viktors Ščerbatihs]] [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 3. aprīlis, plkst. 22.59 (EEST) == Administratora statuss == Sveiks, labs laiks pagājis, aktivitāte tikai mazinājusies - droši slēdziet man nost statusu. -- [[Lietotājs:Gragox|gragox]] <small>([[Lietotāja diskusija:Gragox|diskusija]])</small> 2025. gada 30. marts, plkst. 22.16 (EEST) :{{ping|Gragox}} sveiks, tiešām esi pārliecināts, ka vairs nevajadzēs? Vietējie birokrāti šo "operāciju" nav tiesīgi veikt. Visātrāk un nesāpīgāk ir pašrocīgi pieteikties stjuartiem [https://meta.wikimedia.org/wiki/Steward_requests/Permissions#Removal_of_access šeit]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 31. marts, plkst. 00.45 (EEST) ==Freedom monument (Riga) photo deletion discussion== Hi Edgars2007, I've just had a post about this photo deletion discussion on my user talk page, at: [[w:en.User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again|User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again]]. This seems to be a perennial issue, and I'd appreciate your thoughts on the matter. I'm thinking of sending an email to the Latvian Ministry of Culture, with a suggestion that they might set up a GLAM collaboration with Wikipedia, but first I'd like to ask whether the local Latvian Wikipedia community has undertaken any steps in this direction. Cheers, Bahudhara == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Support for Dark Mode Compatibility on Latvian Wikipedia == Dear @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], I hope this message finds you well! My name is Uzoma, and I am a Movement Communications Specialist with the Wikimedia Foundation. I'm contacting you because of your valuable role as an interface admin for Latvian Wikipedia. We are excited to share that the [[mediawikiwiki:Reading/Web|Web team]] will soon be rolling out the Dark Mode feature for logged-out users across several Wikipedias! To ensure that it is enabled for all users in your Wikipedia, we've identified [https://night-mode-checker.wmcloud.org/lv-mobile/night.html a few color contrast issues] on some pages that don't align with our [[mediawikiwiki:Recommendations_for_night_mode_compatibility_on_Wikimedia_wikis#Recommendations|recommendations for night mode compatibility]]. Please read [[mediawikiwiki:Reading/Web/Accessibility_for_reading/Updates/2024-04|this page]] and follow the steps provided to help you sort out the errors in preparation for the enablement. Your efforts in addressing the issues will significantly enhance the user experience for those who prefer Dark Mode. If you have any questions or need assistance doing the required, please don't hesitate to [[mediawikiwiki:Talk:Reading/Web/Accessibility_for_reading#How_to_apply_CSS_styling_for_dark_mode_users_only|reach out to the Web team here]]. We're here to support you! I appreciate your dedication to your work as an interface admin, and we look forward to having Dark mode available for everyone in your Wikipedia. Best regards, [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 23. maijs, plkst. 03.08 (EEST) == Changes to the country alias module == Hello! Can you make changes to the country alias module so it fits more with the current version?. You use an old version check the English one and then paste it over. You must translate some competition and country names to your language and also add the correct flag files [[Special:Contributions/&#126;2026-81287-9|&#126;2026-81287-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-81287-9|talk]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 19.05 (EET) == Atsauču sakārtošana == Sveiks, man ir iesācēja jautājums par atsaucēm. Es tulkoju saturu rakstā [[Django (tīmekļa ietvars)]], tur ir versiju tabula ar atsauci uz katras versijas laidiena piezīmēm. Atsaucēs ir veci pārbaudes datumi, dažādi datumu formāti, daži datumi latviski, daži angliski. Katru atsauci var, protams, manuāli salabot, bet varbūt tas jau ir automatizēts? Ievēroju, ka EdgarsBot lapā ir pieminēta atsauču sakārtošana, vai šis bots šeit varētu noderēt? Ja jā, vai man ir kas speciāli jādara, jebšu bots pats lapu kaut kad atradīs un salabos? Paldies! [[Dalībnieks:Cuu508|Pēteris]] ([[Dalībnieka diskusija:Cuu508|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 10.58 (EET) :{{ping|Cuu508}} vispirms paldies par raksta sakārtošanu :) par atsaucēm - es teiktu, ka tā nav problēma un var droši to ignorēt, labāk enerģiju ieguldīt raksta/rakstu papildināšanā. bet nu labā prakse ir lietot {{tl|cite web}} -- izskatās, ka veidnes dokumentācijā pieminēti arī vienkāršie varianti, kur jāaizpilda tikai galvenie veidnes atribūti. bet nu kopējot no citām wiki, domāju, ka neviens baigi nekārto un vienkārši kopīpeisto. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 11.14 (EET) == CEE Newsletter is out now! == Dear all, The first CEE Newsletter issue of 2026 is now live, and we are happy to share it with you. The past few months have been anything but quiet across our region. From Wikimedia CEE Spring and the CEE Women Campaign, to cross-border collaborations, youth initiatives, and new ideas taking shape, there is a lot happening -- and this issue brings together many of those stories in one place. You will find highlights from community activities, updates from the CEE Hub, international news, and a wide range of contributions from across the region. It is a good snapshot of what we have been working on together at the start of the year. As always, thank you to everyone who contributed -- by writing, sharing updates, or supporting behind the scenes. Take a moment to explore the issue and see what is going on across the region: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026 As always, we have prepared a Russian version of the same issue: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026/ru Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, Karo <!-- Message sent by User:KGruszczyk-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30270755 --> == Category checker == Man ļoti patika instruments (tūls) ''Category checker''. Skatīt [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šeit]. Nu jau kādu laiku (mēnesi) tas nestrādā. Vai vari salabot? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 07.17 (EEST) :lkm būs salabots. vismaz tas piemērs strādā [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 08.09 (EEST) ::Paldies! Darbojas! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 08.46 (EEST) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) == Palīdzība == Esmu izveidojis Wikipedia rakstu par [[Viljams Dunsts]]. Pašlaik rakstā ir pievienoti 6 avoti, taču nepieciešamības gadījumā es varu tos papildināt ar vēl papildu atsaucēm un uzticamiem avotiem. Svarīgi pieminēt, ka mākslinieks ir arī reģistrēta persona Petőfi Irodalmi Múzeum arhīvā un datubāzē. Būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs varētu pārskatīt rakstu. Ja tajā ir kļūdas vai nepieciešami uzlabojumi, lūdzu, izlabojiet tos. Tāpat būtu lieliski, ja no lapām “William Dunst” un “Vilmos Dunszt” varētu izveidot pāradresāciju uz rakstu “Viljams Dunsts”, lai lasītāji vieglāk atrastu pareizo lapu. Jau iepriekš pateicos par palīdzību un ieguldīto laiku! Ar cieņu, [[Dalībnieks:Lapjams78|Lapjams78]] ([[Dalībnieka diskusija:Lapjams78|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 14.21 (EEST) == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30513878 --> 46ou63499vkcfdwtqkuwzoeovx68qdv 0 581492 4469023 4397024 2026-05-16T18:06:48Z ZANDMANIS 91184 4469023 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|7}} | birth_place = | caps1 = 112 | caps2 = 14 | caps3 = 21 | clubnumber = 42 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bath City F.C.|Bath City]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Newport County A.F.C.|Newport County]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 16 | goals2 = 3 | goals3 = 3 | height = 185 | image = Antoine Semenyo 2026.png | caption = Antuāns Semenjo 2026. gadā | nationalgoals1 = 3 | nationalteam1 = {{fb|GHA}} | nationalyears1 = 2022— | nationalcaps1 = 32 | pcupdate = {{dat|2026|01|17|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|01|17|SK|bez}} | name = | playername = Antuāns Semenjo | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2023 | years2 = 2018 | years3 = 2019—2019 | years4 = 2020 | caps4 = 7 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | years5 = 2023—2026 | caps5 = 101 | goals5 = 30 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Antuāns Serloms Semenjo''' ({{Val|en|Antoine Serlom Semenyo}}, dzimis {{Dat|2000|1|7}}) ir [[Gana]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Ganas futbola izlase|Ganas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Semenjo spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš spēlējis Anglijas zemāko līgu komandās ''[[Bristol City FC|Bristol City]]'', ''[[Bath City F.C.|Bath City]]'', ''[[Newport Country A.F.C.|Newport Country]]'' un ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'', kā arī [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]''. [[Ganas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[FA kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Ganas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Semenjo, Antuāns}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Ganas futbolisti]] [[Kategorija:Ganas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ed19q4e5in5uv223viz4oxkqcqsk12l 0 581647 4469054 4242945 2026-05-16T18:30:48Z ZANDMANIS 91184 4469054 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|4|10}} | birth_place = | caps1 = 20 | caps2 = 0 | caps3 = 9 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Mineiro]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[ES Troyes AC|Troyes]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanmateuša}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 176 | image = | caption = | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|03|16|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|16|SK|bez}} | name = | playername = Saviņu | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 11 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalteam4 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2021— | nationalyears4 = 2024— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 6 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 37 | goals5 = 9 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years6 = 2024— | caps6 = 24 | goals6 = 1 }} '''Saviu Moreira de Oliveira''' ({{Val|pt|Sávio Moreira de Oliveira}}, dzimis {{Dat|2004|4|10}}), pazīstams kā '''Saviņu''' (''Savinho''), ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Saviņu spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Brazīlijas komandu ''[[Atlético Mineiro]]''. Eiropā pirmais Saviņu klubs bija ''[[Troyes AC|Troyes]]'', no kura viņš tika izīrēts Nīderlandes komandai ''[[PSV Eindhoven]]'' un Spānijas komandai ''[[Girona FC|Girona]]''. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Atlético Mineiro''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2021 * [[Copa do Brasil]]: 2021 * [[Campeonato Mineiro]]: 2020, 2021, 2022 * [[Supercopa do Brasil]]: 2022 '''PSV''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2022—23 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2022 '''Manchester City''' * [[FA Community Shield]]: 2024 * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Beluorizonti "Atletico Mineiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Espiritu Santu dzimušie]] ifiitbd4zmhn9fauvwdg0tdwzdat29a 4469064 4469054 2026-05-16T18:40:17Z ZANDMANIS 91184 4469064 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|4|10}} | birth_place = | caps1 = 20 | caps2 = 0 | caps3 = 9 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Mineiro]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[ES Troyes AC|Troyes]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanmateuša}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 176 | image = Paris Saint-Germain - Manchester City FC, 22 January 2025 (74) (cropped).jpg | caption = Saviņu 2025. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|03|16|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|16|SK|bez}} | name = | playername = Saviņu | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 11 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalteam4 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2021— | nationalyears4 = 2024— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 6 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 37 | goals5 = 9 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years6 = 2024— | caps6 = 24 | goals6 = 1 }} '''Saviu Moreira de Oliveira''' ({{Val|pt|Sávio Moreira de Oliveira}}, dzimis {{Dat|2004|4|10}}), pazīstams kā '''Saviņu''' (''Savinho''), ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Saviņu spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Brazīlijas komandu ''[[Atlético Mineiro]]''. Eiropā pirmais Saviņu klubs bija ''[[Troyes AC|Troyes]]'', no kura viņš tika izīrēts Nīderlandes komandai ''[[PSV Eindhoven]]'' un Spānijas komandai ''[[Girona FC|Girona]]''. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Atlético Mineiro''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2021 * [[Copa do Brasil]]: 2021 * [[Campeonato Mineiro]]: 2020, 2021, 2022 * [[Supercopa do Brasil]]: 2022 '''PSV''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2022—23 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2022 '''Manchester City''' * [[FA Community Shield]]: 2024 * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Beluorizonti "Atletico Mineiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Espiritu Santu dzimušie]] lbu62myv59mkb9lae1mkoiaf8dceeh6 0 582068 4469073 4465496 2026-05-16T18:59:45Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4469073 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dženna Ortega | vārds_orig = ''Jenna Ortega'' | attēls = Jenna Ortega-63792 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Dženna Ortega 2024. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|27}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Palmdezerta}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2012—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dženna Marija Ortega''' ({{Val|en|Jenna Marie Ortega}}; dzimusi {{Dat|2002|9|27}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Ieguvusi atpazīstamību ar lomu televīzijas seriālos "[[Jaunava Džeina]]" (''Jane the Virgin'', 2014—2019) un ''[[Stuck in the Middle]]'' (2016—2018). Piedalījusies arī ''[[Netflix]]'' seriālos "[[Tu (seriāls)|Tu]]" (2019), un ''[[Wednesday]]'' (2022—pašlaik), par ko tikusi nominēta [[Zelta globusa balva]]i, [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i. Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[The Fallout]]'' (2021), "[[Kliedziens (2022. gada filma)|Kliedziens]]" (2022), "[[X (filma)|X]]" (2022), "[[Kliedziens 6]]" (2023), ''[[Miller's Girl]]'' (2024), "[[Bītldžūss Bītldžūss]]" (2024) un "[[Vienradža nāve]]" (2025). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ortega, Dženna}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] kmob6rbu2yq4gjbcsryvlrhwy0sd8xd 0 585434 4469043 4279534 2026-05-16T18:20:45Z ZANDMANIS 91184 4469043 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|3}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 27 | caps3 = 26 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Akoruņa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 188 | image = Nico Gonzalez (cropped).jpg | caption = Niko Gonsaless 2021. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalyears2 = 2021—2024 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}} | name = | playername = Niko Gonsaless | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2022 | years2 = 2021—2023 | years3 = 2022—2023 | years4 = 2023—2025 | caps4 = 42 | clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years5 = 2025— | caps5 = 9 | goals5 = 0 }} '''Nikolass Gonsales Iglesjass''' ({{Val|es|Nicolás González Iglesias}}, dzimis {{Dat|2002|1|3}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Gonsaless spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City FC|Manchester City]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' un ''[[Valencia CF|Valencia]]'', kā arī Portugāles komandā ''[[FC Porto|Porto]]''. == Sasniegumi == '''Porto''' * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2023—24 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2024 '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gonsaless, Niko}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Galisijā dzimušie]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] 92aufhee2jxn5buakra0rb4984r4ykg 0 587105 4469055 4234624 2026-05-16T18:31:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469055 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|filmu|Himera (nozīmju atdalīšana)|Himera}} {{Filmas infokaste | nosaukums = Himera | operators = | attēls = La chimera lv.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = vēsturiska filma, komēdijdrāma, piedzīvojumu filma | režisors = [[Alīče Rorvākere]] | producents = | scenārijs = Alīče Rorvākere | aktieri = * [[Džošs O'Konors]] * [[Karola Dvarte]] * [[Vinčenco Nemolato]] * [[Alba Rorvākere]] * [[Izabella Rosellīni]] | mūzika = | oriģinālnos = ''La chimera'' | studija = * ''Tempesta'' * ''Rai Cinema'' * ''Ad Vitam Production'' * ''Amka Films Productions'' * ''RSI Radiotelevisione svizzera SRG SSR'' * ''Arte France Cinéma'' | montāža = | izplatītājs = * ''01 Distribution'' * ''Ad Vitam Distribution'' * ''Filmcoopi'' | izdošana = {{Filmas datums|2023|5|26|[[2023. gada Kannu kinofestivāls|Kannas]]|2023|11|23|Itālija}} | ilgums = 133 minūtes | valsts = * {{ITA}} * {{FRA}} * {{CHE}} | valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]] * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Franču valoda|franču]] * [[Portugāļu valoda|portugāļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|5,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt14561712/|title= La Chimera (2023) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2024|12|21}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Himera"''' ({{Val|it|La chimera}}) ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Itālija]]s, [[Francija]]s un [[Šveice]]s [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskā]] [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisore un scenārija autore ir [[Alīče Rorvākere]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džošs O'Konors]], [[Karola Dvarte]], [[Vinčenco Nemolato]], [[Alba Rorvākere]] un [[Izabella Rosellīni]]. Filma stāsta par britu arheologu, kurš atgriežas mazā [[Toskāna]]s ciematā, kur viņš ar kapu izlaupītāju bandu izposta senus [[Etruski|etrusku]] kapus un pārdod nozagtos artefaktus melnajā tirgū. Filmas "Himera" pirmizrāde notika {{Dat|2023|5|26|5=bez}} [[2023. gada Kannu kinofestivāls|76. Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2023/05/la-chimera-alice-rohrwacher-josh-oconnor-standing-ovation-cannes-film-festival-premiere-1235380901/|title=Alice Rohrwacher’s ‘La Chimera’ Revels In Nine-Minute Standing Ovation At Triumphant Cannes Film Festival Premiere|last=Tartaglione|first=Anthony D'Alessandro,Nancy|website=Deadline|access-date=2024-12-21|date=2023-05-26|language=en}}</ref> Filmu nominēja Itālijas ''[[David di Donatello]]'' balvai 13 kategorijās. Filma guva pozitīvu kritiķu vērtējumu, nodēvējot to par vienu no gada labākajām Itālijas filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.it/film/film-italiani/bianco-e-nero-noir-e-documentari-anche-un-pizzico-di-humor-tutto-il-meglio-del-cinema-italiano-del-2023-in-10-film-scelti-dalla-redazione-lista-classifica/77510/|title=Bianco e nero, noir e documentari. Anche un pizzico di humor: tutto il meglio del cinema italiano del 2023 in 10 film (scelti dalla redazione)|last=Barone|first=Martina|website=The Hollywood Reporter Roma|access-date=2024-12-21|date=2023-12-29|language=it-IT}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.it/lifestyle/film-italiani-piu-belli-2023|title=I 10 film italiani più belli del 2023 - Panorama|website=www.panorama.it|access-date=2024-12-21|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tg24.sky.it/spettacolo/cinema/approfondimenti/migliori-film-2023|title=I 23 migliori film usciti al cinema in Italia nel 2023|last=TG24|first=Sky|website=tg24.sky.it|access-date=2024-12-21|date=2023-12-29|language=it}}</ref> [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]] filmu "Himera" nosauca par vienu no piecām labākajām 2023. gada starptautiskajām filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/2023-national-board-of-review-winners-list-1235714873/|title=National Board of Review Names ‘Killers of the Flower Moon’ Best Film of 2023|last=Lewis|first=Hilary|website=The Hollywood Reporter|access-date=2024-12-21|date=2023-12-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Šveices filmas]] [[Kategorija:Vēsturiskas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Neon filmas]] t2vxwr7pupw05s8fji3yaanh0b1z3y9 0 590646 4469031 4298674 2026-05-16T18:14:59Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469031 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|7}} | birth_place = | caps1 = `6 | caps2 = 36 | caps3 = 41 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Ēģipte}} [[Wadi Degla SC|Wadi Degla]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] II | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | countryofbirth = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 2 | goals2 = 11 | goals3 = 5 | height = 183 | image = OmarMarmoush.png | caption = Omārs Marmušs 2024. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte U20 | nationalteam2 = {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte U23 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|6|23|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|6|23|SK|bez}} | name = | playername = Omārs Marmušs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016–2017 | years2 = 2017–2020 | years3 = 2020–2023 | nationalcaps3 = 37 | nationalgoals3 = 6 | nationalteam3 = {{fb|EGY}} | nationalyears3 = 2021– | years4 = 2021 | caps4 = 21 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli]] | goals4 = 7 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | years5 = 2021–2022 | caps5 = 21 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | years6 = 2023–2025 | caps6 = 46 | goals6 = 27 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years7 = 2025– | caps7 = 16 | goals7 = 7 }} '''Omārs Marmušs''' ({{Val|ar|عمر مرموش}}, dzimis {{Dat|1999|2|7}}) ir [[Ēģiptieši|ēģiptiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Marmušs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Ēģiptes komandu ''[[Wadi Degla SC|Wadi Degla]]'', kā arī Vācijas komandas ''[[VfL Wolfsburg]]'', ''[[FC St. Pauli]]'', ''[[VfB Stuttgart]]'' un ''[[Eintracht Frankfurt]]''. [[Ēģiptes futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Manchester City F.C.''' * [[FA kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref>; finālists: 2024—25<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cm23zrkn7ryt#Line-ups |title=Crystal Palace 1–0 Manchester City: Line-ups |website=BBC Sport |date=17 May 2025 |access-date=17 May 2025}}</ref> '''Ēģipte''' *[[Āfrikas Nāciju kauss]] finālists: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]]<ref>{{cite news|date=6 February 2022|title=Afcon 2021: Senegal beat Egypt on penalties to win first-ever Nations Cup|work=BBC Sport|url=https://www.bbc.com/sport/football/60186276|access-date=8 February 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marmušs, Omārs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ēģiptes futbolisti]] [[Kategorija:Ēģiptes izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] 77qr2g6arkftu3dlgjpfn6pzz6m0duk 0 590647 4469058 4283328 2026-05-16T18:34:38Z ZANDMANIS 91184 4469058 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|29}} | birth_place = | caps1 = 35 | caps2 = 24 | caps3 = 1 | clubnumber = 45 | clubs1 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Minskas "Energetik-BGU"|Energetik-BGU]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] B | countryofbirth = {{vieta|Uzbekistāna|Taškenta}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 4 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Lens - Torino FC (02-08-2023) 58.jpg | caption = Abdukodirs Husanovs 2023. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U19 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2025|05|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|23|sk|bez}} | name = Abdukodirs Husanovs | playername = Sebastjans Šimaņskis | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2025 | years3 = 2024 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 20 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U23 | nationalteam5 = {{fb|UZB}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2023— | nationalyears5 = 2023— | years4 = 2025— | caps4 = 6 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals4 = 0 }} '''Abdukodirs Hikmatovičs Husanovs''' ({{Val|uz|Abduqodir Xikmatjon oʻgʻli Xusanov}}, dzimis {{Dat|2004|2|29}}) ir [[Uzbeki|uzbeku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Uzbekistānas futbola izlase|Uzbekistānas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Husanovs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Baltkrievijas komandu [[Minskas "Energetik-BGU"]] un Francijas komandu ''[[RC Lens|Lens]]''. [[Uzbekistānas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Husanovs, Abdukodirs}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbolisti]] [[Kategorija:Uzbekistānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minskas "Energetik-BGU" spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 5nei1qj4ea1mh0dwff87l4tde9j0ksc 4469067 4469058 2026-05-16T18:42:33Z ZANDMANIS 91184 4469067 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|29}} | birth_place = | caps1 = 35 | caps2 = 24 | caps3 = 1 | clubnumber = 45 | clubs1 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Minskas "Energetik-BGU"|Energetik-BGU]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] B | countryofbirth = {{vieta|Uzbekistāna|Taškenta}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 4 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Abdukodir Khusanov (cropped).jpg | caption = Abdukodirs Husanovs 2025. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U19 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2025|05|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|23|sk|bez}} | name = Abdukodirs Husanovs | playername = Sebastjans Šimaņskis | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2025 | years3 = 2024 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 20 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Uzbekistāna}} Uzbekistānas U23 | nationalteam5 = {{fb|UZB}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2023— | nationalyears5 = 2023— | years4 = 2025— | caps4 = 6 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals4 = 0 }} '''Abdukodirs Hikmatovičs Husanovs''' ({{Val|uz|Abduqodir Xikmatjon oʻgʻli Xusanov}}, dzimis {{Dat|2004|2|29}}) ir [[Uzbeki|uzbeku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Uzbekistānas futbola izlase|Uzbekistānas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Husanovs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Baltkrievijas komandu [[Minskas "Energetik-BGU"]] un Francijas komandu ''[[RC Lens|Lens]]''. [[Uzbekistānas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Husanovs, Abdukodirs}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbolisti]] [[Kategorija:Uzbekistānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minskas "Energetik-BGU" spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] pswf95pl1htp0syuwc4fej81njr0j5l 0 593430 4469393 4467318 2026-05-17T10:13:35Z Lasks 38532 4469393 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Melnkalne]] | karogs = Flag of Montenegro.svg | parraiditajs = [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | nac atlase = | pied reizes = 14 (2 fināli) | pirma reize = {{escy|2007}} | ESC lab = 13. vieta: {{escy|2015}} | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: {{escy|2025}} | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/montenegro] }} '''[[Melnkalne]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Stevans Fadijs]] ar dziesmu "Ajde, kroči" <small>(Ајде, крочи)</small>". Melnkalne Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]], iegūstot 13. vietu. == Melnkalnes pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Stevans Fadijs]] |''Ajde, kroči <small>(Ајде, крочи)</small>'' |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 22. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Stefans Filipovičs]] |''Zauvijek volim te <small>(Заувијек волим те)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 14. |align="center" | 23 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Andrea Demiroviča]] |''Just Get Out Of My Life'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]] gada konkursa}} |- |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Rambo Amadeus]] |''Euro Neuro'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 15. |align="center" | 20 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Who See]]'' |''Igranka <small>(Игранка)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 12. |align="center" | 41 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Sergejs Četkovičs]] |''Moj Svijet <small>(Мој свијет)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 19. |align="center" | 37 |align="center" | 7. |align="center" | 63 |- |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Knez]]'' |''Adio <small>(Адио)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 13. |align="center" | 44 |align="center" | 9. |align="center" | 57 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Highway (grupa)|Highway]]'' |''Real Thing'' |Angļu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 60. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |Angļu |align="center" | 16. |align="center" | 56 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 16. |align="center" | 40 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |''[[D mol]]'' |''Heaven'' |Angļu |align="center" | 16. |align="center" | 46 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] gada konkursa}} |- |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Vladana Vučiniča]] | ''Breathe'' | Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 33 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] un [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024.]] gada konkursa}} |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Nina Žižiča]] | ''Dobrodošli <small>(Добродошли)</small>?'' | Melnkalniešu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 12 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora <small>(Нова зора)</small>'' | Melnkalniešu | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Melnkalnes mūzika]] 2d9ufg9s1ojjpnpzarcsoecqt0eqe5j 0 594538 4469122 4307588 2026-05-16T20:17:18Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4469122 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|26}} | birth_place = | caps1 = 50 | caps2 = 29 | caps3 = 17 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Sauthemptona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 2 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 187 | image = Levi Colwill (cropped).png | caption = Levi Kolvils 2024. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2025|03|17|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|3|17|SK|bez}} | name = | playername = Levi Kolvils | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2021— | years2 = 2021—2022 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 11 | nationalcaps5 = 4 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2022— | nationalyears5 = 2023— }} '''Levi Lamars Semjuelss Kolvils''' ({{Val|en|Levi Lamar Samuels Colwill}}, dzimis {{Dat|2003|2|26}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Kolvils pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. No ''Chelsea'' komandas ticis izīrēts ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kolvils, Levi}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] dzbj8a2oultjytn6b38fgz2cf2c4ap1 0 594660 4469255 4465446 2026-05-16T23:49:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469255 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Iveta Mietule | vārds_orig = | attēls = Mietule.png | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Iveta Mietule 2025. gada martā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzeknes rajons|Viļāni|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = ekonomika un uzņēmējdarbība | grāds = Dr.oec. | darba_vietas = [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] | akad_amats = profesore | alma_mater = [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }}'''Iveta Mietule''' (dzimusi {{dat|1972|5|21}} [[Viļāni|Viļānos]], [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6361|title=Iveta Mietule|publisher=Latgales dati}}{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas]] profesore. Piedalījusies vairāk nekā 15 projektos un programmās, tostarp FRONTEX, [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|ERAF]], [[ESF]], INTERREG, [[Erasmus+|ERASMUS]], Valsts pētījumu programmā, Latgales reģiona attīstības stratēģijas “Latgales stratēģija 2030” izstrādē.<ref name="rta">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rta.lv/par-rta|title=Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|publisher=rta.lv}}</ref> Bijusi [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s rektore. == Dzīvesgājums == 1996. gadā absolvējusi [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolu]], ieguvusi ekonomikas bakalaura grādu un profesionālo kvalifikāciju finanšu vadībā. [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. 2009. gadā aizstāvējusi promocijas darbu "Personāla izmaksu uzskaites pilnveidošanas iespējas Latvijā" un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rta.lv/par-rta|title=Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija – Tavs staRTA punkts RĒZEKNĒ!|website=rta.lv|access-date=2025-03-19}}</ref> 2012. gadā Iveta Mietule kļuva par [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāni. No 2014. gada — profesores amatā. 2019. gadā 26. februārī viņu apstiprināja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektores amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-rta-rektore-akademijai-jabut-strategiskajam-elementam-ekonomikas-izaugsme.a308143/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Jaunā RTA rektore: Akadēmijai jābūt stratēģiskajam elementam ekonomikas izaugsmē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-19|language=lv}}</ref> 2025. gada 1. aprīļa Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju pievienoja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un Iveta Mietule kļuva par RTU Rēzeknes akadēmijas direktora p.i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/rezekne/kontakti-rezekne|title=Kontakti|publisher=RTU Rēzekne|access-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2026|02|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260202182519/https://www.rtu.lv/lv/rezekne/kontakti-rezekne}}</ref> == Zinātniski pētnieciskais darbs == Ivetas Mietules zinātniski pētnieciskais darbs saistīts ar cilvēkresursiem, reģionālo attīstību, augstāko izglītību un digitalizāciju. Viņa ir vairāk nekā 50 publikāciju un 3 monogrāfiju autore.<ref name="rta" /> === Monogrāfijas === * ''Communications skills for mentors and mentees in entepreneurship : theory and practice'' * "Iekšējā audita izvērtējums un pilnveidošanas iespēju analīze Latvijas valsts tiešajā pārvaldē un pašvaldībās" * "Latgales reģiona sociāli ekonomisko procesu izpēte" == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mietule, Iveta}} [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] 1cjzheqiu0srv7zf8a9umngrw1jjc9o 0 594836 4469372 4455657 2026-05-17T09:20:54Z Vylks 50297 4469372 wikitext text/x-wiki '''Moro''' ir [[franču valoda|franču]] [[uzvārds|uzvārdu]] ''Moreau'',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Moreau |url=https://www.personvarduatveide.lv/words/43692?locale=lv |website=personvarduatveide.lv |accessdate={{dat|2025|3|21||bez}}}}</ref> ''Moreaux''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Moreaux |url=https://www.personvarduatveide.lv/words/43694?locale=lv |website=personvarduatveide.lv |accessdate={{dat|2025|3|21||bez}}}}</ref> un ''Moreaud''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Moreaud |url=https://www.personvarduatveide.lv/words/43693?locale=lv |website=personvarduatveide.lv |accessdate={{dat|2025|3|21||bez}}}}</ref> atveide [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kā arī [[itāļu valoda|itāļu]] cilmes uzvārda ''Moro'' atveide latviešu valodā. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Aldo Moro]] (''Aldo Moro''; 1916—1978) — Itālijas jurists un politiķis; * [[Gistavs Moro]] (''Gustave Moreau''; 1826—1898) — franču mākslinieks; * [[Leons Moro]] (''Léon Moreaux''; 1852—1921) — franču sporta šāvējs; * [[Nikola Moro]] (''Nikola Moro'', 1998) — horvātu futbolists; * [[Pols Moro]] (''Paul Moreau'') — franču sporta šāvējs; * [[Žanna Moro]] (''Jeanne Moreau''; 1928—2017) — franču aktrise, dziedātāja, scenāriste un režisore. == Skatīt arī == * [[Mora]] * [[Morē]] * [[Moro]] == Atsauces == {{atsauces}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Franču uzvārdi]] [[Kategorija:Itāļu uzvārdi]] pfcr70zqi9qa0nlq0z5u4rng345g83h 0 598321 4469267 4377799 2026-05-17T00:02:46Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Gao.svg]] → [[File:Gao in Mali 2023.svg]] standard name 4469267 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Gao reģions |official_name = ''Région de Gao'' |settlement_type = reģions | image_skyline = GaoPirogeNiger1990.jpg | imagesize = | image_caption = Laivas [[Nigēra (upe)|Nigēras]] krastā pie Gao | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Gao in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Gao reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Gao (pilsēta)|Gao]] |largest_city = |established_title = Dibināta |established_date = 1977 |established_title1 = Reorganizēta |established_date1 = 2012 |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts=16 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 94846 |population_as_of = 2023 |population_total = 727517 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[songaji]], [[bozo]], [[tuaregi]], [[bambari]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-07 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Gao reģions''' ({{val|fr|Région de Gao}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts austrumu daļā gar [[Nigēra (upe)|Nigēras]] upi, robežojas dienvidos ar [[Burkinafaso]] un [[Nigēra|Nigēru]], rietumos — ar [[Tombuktu reģions|Tombuktu]], ziemeļos ar [[Kidalas reģions|Kidalu]], bet austrumos — ar [[Menakas reģions|Menakas]] reģionu. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Gao (pilsēta)|Gao]]. Sākotnēji Gao reģions izveidots 1977. gada 12. jūlijā. 1992. gadā no Gao reģiona patstāvīgā reģionā nodalīja Kidalas reģionu ziemeļos, bet ar 2011. gada 14. decembra dekrētu no Gao reģiona patstāvīgā reģionā tika nodalīts Menakas distrikts austrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, «Conseil des Ministres du 14 décembre 2011», ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 67kkyb2qefcoocji8xg93hg21u1a4m2 0 598322 4469273 4375843 2026-05-17T00:05:13Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Tombouctou.svg]] → [[File:Tombouctou in Mali 2023.svg]] standard name 4469273 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Tombuktu reģions |official_name = ''Région de Tombouctou'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Gourma Rharous.jpg | imagesize = | image_caption = [[Nigēra (upe)|Nigēras]] upe pie Gurmas | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Tombouctou in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Tombuktu reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Tombuktu]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 1977 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 13 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 206000 |population_as_of = 2023 |population_total = 974278 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[songaji]], [[tuaregi]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-06 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Tombuktu reģions''' ({{val|fr|Région de Tombouctou}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts ziemeļdaļā [[Nigēra (upe)|Nigēras]] krastos. Robežojas rietumos ar [[Mauritānija|Mauritāniju]], ziemeļos — ar [[Taudenni reģions|Taudenni]], austrumos — ar [[Kidalas reģions|Kidalas]] un [[Gao reģions|Gao]] reģioniem, dienvidaustrumos — ar [[Burkinafaso]], bet dienvidos — ar [[Duencas reģions|Duencas]], [[Mopti reģions|Mopti]] un [[Segu reģions|Segu]] reģioniem. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Tombuktu]]. Reģions nodibināts ar 1977. gadā. 2011. gadā patstāvīgā Taudenni reģionā tika nodalīta Tombuktu reģiona tuksnešainā ziemeļdaļa, bet 2023. gada reformā daļa teritorijas tika atgriezta Tombuktu reģionam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 &#91;archive&#93; », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} ny3dx0vyxfafsu0ynazf57y89lki657 0 598323 4469281 4379616 2026-05-17T00:12:08Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Koulikoro.svg]] → [[File:Koulikoro in Mali 2023.svg]] standard name 4469281 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Kulikoro reģions |official_name = ''Région de Koulikoro'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Manding.jpg | imagesize = | image_caption = Reģiona dienviddaļas ainava pie Sibi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Koulikoro in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Kulikoro reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Kulikoro]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 1977 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 8 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 47040 |population_as_of = 2023 |population_total = 2255157 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[bambari]], [[malinki]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-02 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Kulikoro reģions''' ({{val|fr|Région de Koulikoro}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts rietumu daļā [[Nigēra (upe)|Nigēras]] krastos, robežojas dienvidrietumos ar [[Gvineja|Gvineju]], rietumos — ar [[Kitas reģions|Kitas reģionu]], ziemeļos — ar [[Ņoro reģions|Ņoro]] un [[Naras reģions|Naras]] reģioniem, austrumos — ar [[Segu reģions|Segu]] un [[Djoilas reģions|Djoilas]] reģioniem, dienvidos — ar [[Buguni reģions|Buguni reģionu]], bet kā anklāvs reģiona teritorijā ir valsts galvaspilsēta [[Bamako]]. Reģiona administratīvais centrs ir [[Kulikoro]], bet lielākā apdzīvotā vieta — [[Kati]]. Reģions dibināts 1977. gadā. 2023. gadā Naras apriņķi reģiona ziemeļos un Djoilas apriņķi dienvidaustrumos nodalīja patstāvīgos reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 9pevfb7c9pmtbpcnkxknb3qu5bkkksy 0 598324 4469289 4383393 2026-05-17T00:17:01Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Ségou.svg]] → [[File:Ségou in Mali 2023.svg]] standard name 4469289 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Segu reģions |official_name = ''Région de Ségou'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Solartainer in Cinzana-Gare (Segou-region) Mali.jpg | imagesize = | image_caption = Reģiona ainava | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Ségou in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Segu reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Segu]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 11 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 52100 |population_as_of = 2023 |population_total = 2455263 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[bambari]], [[fulani]], |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-04 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Segu reģions''' ({{val|fr|Région de Ségou}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā [[Nigēra (upe)|Nigēras]] upes krastos, robežojas ziemeļos ar [[Mauritānija|Mauritāniju]] un [[Tombuktu reģions|Tombuktu reģionu]], austrumos — ar [[Mopti reģions|Mopti]] un [[Sanas reģions|Sanas]] reģioniem, dienvidos — ar [[Kutialas reģions|Kutialas]] un [[Djoilas reģions|Djoilas]] reģioniem, bet rietumos — ar [[Kulikoro reģions|Kulikoro]] un [[Naras reģions|Naras]] reģioniem. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Segu]]. 2023. gadā no Segu reģiona patstāvīgā Sanas reģionā nodalīja Sanas un Tominianas apriņķus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} g7zvq931tsbx5ywclktccdj7ytnk986 0 598325 4469277 4379406 2026-05-17T00:07:27Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Kayes.svg]] → [[File:Kayes in Mali 2023.svg]] standard name 4469277 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Kajesas reģions |official_name = ''Région de Kayes'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Chutes Gouina3.jpg | imagesize = | image_caption = Guinas ūdenskritums | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Kayes in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Kajesas reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Kajesa]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 1960 |established_title1 = Reorganizēts |established_date1 = 2023 |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 10 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 63210 |population_as_of = 2023 |population_total = 1840329 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[soninki]], [[hasonki]], [[malinki]] u.c. |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-01 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Kajesas reģions''' ({{val|fr|Région de Kayes}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts rietumos pie [[Senegāla (upe)|Senegālas]] upes, robežojas dienvidos ar [[Gvineja|Gvineju]], rietumos — ar [[Senegāla|Senegālu]], ziemeļos — ar [[Mauritānija|Mauritāniju]], bet austrumos — ar [[Ņoro reģions|Ņoro]] un [[Kitas reģions|Kitas]] reģioniem. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Kajesa]]. Reģions dibināts 1960. gadā. 2023. gadā no reģiona nodalīja Ņoro, Djemas un Kitas apriņķus, izveidojot divus jaunus reģionus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} fpann7ko12q45n0g9i4jei43f6d76lj 0 598326 4469261 4375631 2026-05-16T23:58:00Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Kidal.svg]] → [[File:Kidal in Mali 2023.svg]] standard name 4469261 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Kidalas reģions |official_name = ''Région de Kidal'' |settlement_type = reģions | image_skyline = TessalitFortress.jpg | imagesize = | image_caption = Tesalitas cietoksnis | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Kidal in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Kidalas reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Kidala]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 1992 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 9 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 151430 |population_as_of = 2023 |population_total = 83192 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[tuaregi]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-08 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Kidalas reģions''' ({{val|fr|Région de Kidal}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts ziemeļaustrumos, [[Sahāra]]s tuksnesī un [[Iforasas plato]]. Robežojas ziemeļos ar [[Alžīrija|Alžīriju]], austrumos — ar [[Nigēra|Nigēru]], dienvidos — ar [[Menakas reģions|Menakas]] un [[Gao reģions|Gao]] reģioniem, bet rietumos — ar [[Tombuktu reģions|Tombuktu]] un [[Taudenni reģions|Taudenni]] reģioniem. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Kidala]]. Reģions nodibināts ar 1991. gada 8. augusta rīkojumu, no Gao reģiona nodalot Kidalas apriņķi.<ref>[https://sgg-mali.ml/JO/1991/mali-jo-1991-15.pdf Journal officiel de la République du Mali, 1991-15, Ordonnance 91-039 M-CTSP p. 540, 15 août 1991]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 1womq511r3kj46kb70dxehazfuhpy1a 0 598328 4469285 4380332 2026-05-17T00:14:00Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Mopti.svg]] → [[File:Mopti in Mali 2023.svg]] standard name 4469285 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Mopti reģions |official_name = ''Région de Mopti'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Djenne market.jpg | imagesize = | image_caption = [[Dženne]]s tirgus | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Mopti in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Mopti reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Mopti]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 1960 |established_title1 = Reorganizēts |established_date1 = 2023 |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 8 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 26550 |population_as_of = 2023 |population_total = 935579 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[fulani]], [[dogoni]], [[bozo]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-05 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Mopti reģions''' ({{val|fr|Région de Mopti}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā [[Sahels|Sāhelā]], pārejas zonā starp dienvidu auglīgajiem rajoniem un ziemeļos esošo [[Sahāra|Sahāru]]. Robežojas ziemeļos ar [[Tombuktu reģions|Tombuktu]], austrumos — ar [[Duencas reģions|Duencu]] un [[Bandiagaras reģions|Bandiagara]], dienvidos — ar [[Sanas reģions|Sanu]], bet rietumos — ar [[Segu reģions|Segu]] reģionu. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Mopti]]. Reģions dibināts 1960. gadā. 2011. gadā tika pieņemts lēmums reģionu sadalīt, nodalot patstāvīgos reģionos Duencas un Bandiagaras apriņķus rietumos, bet šis lēmums tika īstenots tikai 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> Reģiona dienvidos atrodas senā [[Dženne]]s pilsēta, kura 1988. gadā iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>[http://whc.unesco.org/en/list/116 Old Towns of Djenné]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 4mt1nh3ayzxvu6b9yn931e72f7o54mx 0 598329 4469271 4383596 2026-05-17T00:04:20Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Sikasso.svg]] → [[File:Sikasso in Mali 2023.svg]] standard name 4469271 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Sikaso reģions |official_name = ''Région de Sikasso'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Camp tieba sikasso (4).jpg | imagesize = | image_caption = Ražas novākšana pie Sikaso | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Sikasso in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Sikaso reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Sikasso]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 1960 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 8 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 20800 |population_as_of = 2023 |population_total = 1533123 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[senufi]], [[bambari]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-03 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Sikaso reģions''' ({{val|fr|Région de Sikasso}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts dienvidu daļā [[Bani]] pieteku Banifingas un Bagoe starpupē, robežojas dienvidos ar [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]], austrumos — ar [[Burkinafaso]], ziemeļos — ar [[Kutialas reģions|Kutialas]] un [[Djoilas reģions|Djoilas]] reģioniem, bet rietumos — ar [[Buguni reģions|Buguni reģionu]]. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Sikaso]]. Reģions dibināts 1960. gadā. 2023. gadā vairāku apriņķus reģiona ziemeļaustrumos un rietumos nodalīja patstāvīgos Kutialas un Buguni reģionos; reģiona teritorija samazinājās no 70 līdz 21 tūkstotim kvadrātkilometru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 4xkqaoqxj9btv2odwlv70l23xghs2tu 0 600626 4469320 4467912 2026-05-17T06:58:15Z Lasks 38532 4469320 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = 2027. gada maijs | pusfināls = | pirmais pusfināls = 2027. gada maijs | otrais pusfināls = 2027. gada maijs | vadītājs (i) = | koordinators = | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = {{karogs|Bulgārija}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 5 (pašlaik) | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Plānots, ka konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalstī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijā]] pēc valsts [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Ja Bulgārija tiks apstiprināta par rīkotājvalsti, tad tā būs pirmā reize, kad konkurss notiks šajā valstī. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 5 valstis: {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | | | | |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | | | | |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] s4fyfwdmumu5pnfy9rvc7dgle4cxf56 4469365 4469320 2026-05-17T08:46:38Z Ytteroy 50392 4469365 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision_Song_Contest_2027_Logo.svg | att_izm = | fināls = 2027. gada maijs | pusfināls = | pirmais pusfināls = 2027. gada maijs | otrais pusfināls = 2027. gada maijs | vadītājs (i) = | koordinators = | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = {{karogs|Bulgārija}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 5 (pašlaik) | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Plānots, ka konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalstī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijā]] pēc valsts [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Ja Bulgārija tiks apstiprināta par rīkotājvalsti, tad tā būs pirmā reize, kad konkurss notiks šajā valstī. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 5 valstis: {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | | | | |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | | | | |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] rn1ah2qb0xfno7d1vutxlq803zbalys 0 605548 4469082 4465801 2026-05-16T19:21:02Z Baisulis 11523 /* Izglītība */ atjaunota novecojusī saite...... 4469082 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Karmena Asekasa | vārds_orig = ''Carmen Asecas'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|12}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Aļaska}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[dejotāja]], [[modele]] | darbības gadi = 2018—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = s | citas daļas = }} '''Karmena Asekasa''' ({{val|es|Carmen Asecas}}; dzimusi {{dat|1996|9|12}} [[Aļaska|Aļaskā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] un [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]], [[dejotāja]] un [[modele]], kura pazīstama ar Katalīnas de Luhanas lomu [[Spānija]]s TV kanāla ''[[La 1]]'' [[Ziepju opera|ziepju operā]] "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" (2023—pašlaik). == Biogrāfija == Karmena Asekasa dzimusi 1996. gada 12. septembrī [[Aļaska|Aļaskā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas |url=https://mayteortega.com/carmen-asecas/ |website=Mayte Ortega {{!}} Management {{!}} Representación artística |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas |url=https://www.listal.com/carmen-asecas |website=www.listal.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> kur dzimis viņas tēvs, un uzaugusi [[Valensija (Spānija)|Valensijā]], [[Spānija|Spānijā]], kur dzimusi Asekasas māte.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas: noticias, fotos y vídeos de Carmen Asecas |url=https://www.formulatv.com/personas/carmen-asecas/ |website=FormulaTV |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Amante de la danza y el arte: quién es Carmen Asecas, la actriz de Catalina de Luján en “La promesa” |url=https://mag.elcomercio.pe/fama/quien-es-carmen-asecas-la-actriz-que-hace-de-catalina-de-lujan-en-la-promesa-biografia-carrera-y-fotos-serie-de-rtve-nnda-nnlt-noticia/ |website=El Comercio Perú |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|12|19||bez}}}}</ref> Papildus aktiermākslai, K. Asekasa aizraujas ar [[Fotogrāfija|fotogrāfēšanu]] un [[māksla|mākslu]], un brīvi pārvalda [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Valensiešu valoda|valensiešu valodu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas: su edad, su pareja y biografía de Catalina Luján en ‘La Promesa’ |url=https://happyfm.es/personajes/carmen-asecas-edad-pareja-catalina-lujan-la-promesa-biografia-224688 |website=Happyfm |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|1|17||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Amoruso |first1=Maria |title=Carmen Asecas biografia: chi è, età, altezza, peso, tatuaggi, fidanzato, carriera, Instagram e vita privata |url=https://www.spettegolando.it/carmen-asecas-biografia-chi-e-eta-altezza-peso-tatuaggi-fidanzato-carriera-instagram-e-vita-privata.html |website=Spettegolando |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=it |date={{dat|2023|5|7||bez}}}}</ref> == Karjera == === Izglītība === Karmena Asekasa apguvusi dažādas mākslas jomas, piemēram, teātra mākslu, dziedāšanu, laikmetīgo deju un kinomākslu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas - Series |url=https://www.cine.com/actores/carmen-asecas |website=cine.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=project |first1=orfheo community |title=Carmen Asecas |url=https://www.orfheo.org/profile?id=c3336d7d-e8cc-4941-9383-4c2218773b73 |website=orfheo |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> No 2004. līdz 2010. gadam viņa apguva dziedāšanu un mūzikas teoriju ''La Nau'' kora skolā, kas ir saistīta ar [[Valensijas Universitāte|Valensijas Universitāti]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas - Actriz - e-TALENTA |url=https://es.e-talenta.eu/members/profile/carmen-asecas |website=es.e-talenta.eu |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> No 2011. līdz 2021. gadam Asekasa mācījās laikmetīgās dejas, urbānās dejas un gaisa dejas kursos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Así es Carmen Asecas, la joven actriz de 'La promesa' |url=https://www.vanitatis.elconfidencial.com/famosos/2023-03-13/carmen-asecas-pareja-aficiones-la-promesa-actriz_3588669/ |website=vanitatis.elconfidencial.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2026|5|1||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=La vida personal de Carmen Asecas, actriz de 'La Promesa': su novio, su país de origen y el misterio sobre su apellido |url=https://www.20minutos.es/noticia/5109605/0/asi-es-carmen-asecas-la-joven-actriz-de-la-promesa/ |website=www.20minutos.es - Últimas Noticias |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2025|1|29||bez}}}}</ref> No 2014. līdz 2018. gadam Asekasa studēja aktiermākslu Dramatiskās mākslas augstskolā (ESAD) [[Valensija (Spānija)|Valensijā]]. 2019. gadā viņa stažējās centra ''Atalaya TNT'' teātra pētniecības laboratorijā [[Sevilja|Seviljā]], lai gan [[COVID-19 pandēmija]]s laikā K. Asekasa izmantoja iespēju apmeklēt vēl vienu kursu, šoreiz kinomākslā, Universālajā mākslas skolā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Si el servicio hablara... - Episodio 11: Carmen Asecas |url=https://www.rtve.es/play/videos/si-el-servicio-hablara/episodio-11-carmen-asecas/6919722/ |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|6|23||bez}}}}</ref> 2021. gadā Asekasa apmeklēja gaisa dejas kursu cirkā ''Espai de Circ'' un vēl vienu kinomākslas kursu UA skolā, abos gadījumos Valensijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas: Llegará el momento en que no hablaremos de mujeres empoderadas porque será lo normal |url=https://feminismoinc.org/carmen-asecas-llegara-el-momento-en-que-no-hablaremos-de-mujeres-empoderadas-porque-sera-lo-normal/ |website=feminismoinc.org |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Así es Carmen Asecas, la joven actriz de 'La promesa' - Punta Cana Hits |url=https://puntacanahits.com/asi-es-carmen-asecas-la-joven-actriz-de-la-promesa/ |website=Punta Cana Hits |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|3|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231002160605/https://puntacanahits.com/asi-es-carmen-asecas-la-joven-actriz-de-la-promesa/ }}</ref> === Aktrises karjera === 2018. gadā K. Asekasa sāka uzstāties teātra lugās ''L'Òpera dels tres rals'' (ESAD diplomdarbs) un ''Ser Visibles'', kam 2019. gadā sekoja izrāde ''Baby Shark'' festivālā ''Cinta'' Seviljā un ''Radical'' teātrī [[Kordova (Spānija)|Kordovā]]. 2020. gadā kopā ar teātra trupu ''Little Lions'' viņa devās valsts mēroga turnejā ar izrādi ''Shakespeare Returns'', bērnu un jauniešu teātra iestudējumu angļu valodā. Nākamajā, 2021. gadā, K. Asekasa piedalījās lugā ''A Galopar''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas, entrevista a la actriz de La promesa |url=https://www.magazinema.es/carmen-asecas-entrevista-a-la-actriz-de-la-promesa/ |website=magazinema.es |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Scopri tutto su Carmen Asecas Catalina: la sua età, la sua vita privata e molto altro! |url=https://www.asiaticafilmmediale.it/scopri-tutto-su-carmen-asecas-catalina-la-sua-eta-la-sua-vita-privata-e-molto-altro/ |website=asiaticafilmmediale.it/ |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=it |archive-date={{dat|2025|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250709054813/https://www.asiaticafilmmediale.it/scopri-tutto-su-carmen-asecas-catalina-la-sua-eta-la-sua-vita-privata-e-molto-altro/ }}</ref> Nākamajā gadā, 2022. gadā, Karmena Asekasa pievienojās Spānijas video straumēšanas platformas ''[[Atresplayer|Atresplayer Premium]]'' seriāla ''[[La ruta]]'' aktieru ansamblim Noes lomā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Los actores valencianos de la serie La ruta |url=https://www.levante-emv.com/cultura/2022/11/13/ruta-serie-actores-valencianos-78519387.html |website=levante-emv.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> 2023. gadā [[Televisión Española|TVE]] viņu izvēlējās Katalīnas de Luhanas,<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Barco |first1=Cristina |title=Carmen Asecas: "Catalina buscaría en Tinder una persona que respete sus ideas y entienda cómo es" |url=https://www.rtve.es/television/20230623/promesa-serie-videopodcast-episodio-11-catalina-carmen-asecas/2450209.shtml |website=RTVE.es |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|6|23||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Chi è Carmen Asecas, Catalina ne La promessa? |url=https://www.tvserial.it/chi-e-carmen-asecas-catalina-la-promessa-eta-vita-privata/ |website=tvserial.it |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=it |archive-date={{dat|2023|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231002160608/https://www.tvserial.it/chi-e-carmen-asecas-catalina-la-promessa-eta-vita-privata/ }}</ref> marķīza Alonso de Luhana, kuru atveido [[Manuels Regeiro]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=“La Promesa”: Carmen Asecas es Catalina, la hija rebelde de los Marqueses ¡Conócela! |url=https://www.vemostv.com/noticias/9776/la-promesa-actriz-carmen-asecas-personaje-catalina-hija-rebelde-marqueses |website=vemosTV |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|4|28||bez}}}}</ref> meitas, lomai kanāla ''[[La 1]]'' [[Ziepju opera|ziepju operā]] "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]".<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Richart |first1=Alberto |title=¿Quién es y dónde hemos visto a Carmen Asecas, la actriz que encarna a Catalina en 'La Promesa'? |url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2023-04-18/la-promesa-serie-tve1-asi-es-actriz-carmen-asecas_3611223/ |website=elconfidencial.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|4|18||bez}}}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 2022 | ''[[La ruta]]'' | Noe | Seriāls, 3 sērijas |- | 2023—pašlaik | "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" | Katalīna de Luhana | Seriāls, vairāk nekā 600 sērijas |- | 2024 | ''180 Graus'' | Diāna | Īsfilma |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * {{instagram|carmen_asecas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Asekasa, Karmena}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aļaskā dzimušie]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Spānijas teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Spānijas televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Spānijas kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV fotomodeles]] [[Kategorija:Spānijas fotomodeles]] o3swrcme6g8ihbpi9clitxr2aqyamkg 0 606887 4468969 4338199 2026-05-16T14:47:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468969 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | partof = [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] ([[Otrais pasaules karš]]) [[Marianas un Palau salu operācija]]s | conflict = Guamas kauja (1944) | image = 80-G-238994.jpg | image_size = 300px | caption = Asanas pludmale pusotru stundu pēc pirmā amerikāņu desanta izsēšanās. Darbojas lauka apgādes stacija. Otrajā plānā redzami LVT desanta transportieri un M-4 tanki | date = 1944. gada 21. jūlijs — 10. augusts | place = [[Guama]], [[Marianas salas]] | coordinates = {{coord|13|24|N|144|39|E|region:DE-BE_type:event|display=inline,title}} | result = Amerikāņu uzvara | combatant1 = {{ASV}} | combatant2 = [[Japānas impērija]] | commander1 = {{ubl | [[Ričards Konolijs]] | [[Rojs Geidžers]]| | [[Alens Tarneidžs]] | [[Endrjū Brūss]] | [[Lemjuels Šeperds jaunākais]] }} | commander2 = {{ubl | [[Takeši Takašima]]{{KIA}} | [[Hidejoši Obata]]{{KIA|Pašnāvība}} }} | units1 = {{tree list}} * [[File:Emblem of III Marine Expeditionary Force.png|25px]] [[III Amfībiju korpuss]] ** [[File:3DMARDIV Vector Caltrap.png|25px]] [[3. Jūras kājnieku divīzija (ASV)|3. Jūras kājnieku divīzija]] ** [[File:77th Infantry Division.patch.jpg|25px]] [[77. kājnieku divīzija (ASV)|77. kājnieku divīzija]] ** [[1. pagaidu jūras kājnieku brigāde]] {{tree list/end}} | units2 = {{tree list}} * [[31. armija (Japāna)|31. armija]] ** [[29. divīzija (Japānas impērijas armija)|29. divīzija]] ** [[48. neatkarīgā jauktā brigāde]] ** [[10. neatkarīgais jauktais pulks]] {{tree list/end}} | strength1 = {{ubl|'''Flote un jūras kājnieki:''' 37 292 |'''Armija:''' 19 245|'''Kopā:''' 65 787 }} | strength2 = {{ubl|'''Armija:''' 11 500|'''Flote:''' 5000 |'''Gaisa spēki:''' 2000|'''Kopā:''' 18,500 }} | casualties1 = {{ubl|'''Jūras kājnieki:''' 1567 nogalināti, 5308 ievainoti | '''Armija:''' 177 nogalināti, 662 ievainoti | '''Flote''' 16 nogalināti, 42 ievainoti | '''Kopā:''' 1760 miruši, 6012 ievainoti ''(uz 1944. gada 10. augustu)'' }} | casualties2 = {{ubl| 18 377 miruši, 1250 saņemti gūstā ''(uz 1945. gada 31. augustu)'' }} | casualties3 = 600+ civilpersonas nogalinātas | campaignbox = }} '''Guamas kauja (1944)''' ({{val|en|Battle of Guam (1944)}}; {{val|ja|グアムの戦い (1944年)}}) bija ASV bruņoto spēku [[Militāra operācija|militārā operācija]] pret [[Japānas impērija]]s armiju un jūras spēkiem Otrā pasaules kara [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] laikā ar uzdevumu ieņemt [[Guama]]s salu, kas notika no 1944. gada 21. jūlija līdz 10. augustam [[Marianas un Palau salu operācija|Marianas un Palau salu operācijas]] ietvaros. [[File:Japanese infantry and tank dispositions on Guam, 21 July 1944.jpg|thumb|Japāņu spēku pozīcijas uz salas, 1944. gada 21. jūlijā|left]] [[File:Guam USMC Photo No. 1-13 (21600526626).jpg|thumb|Jūras kājnieki ar kaujas suņiem.]] Amerikāņu atguva Guamas salu, ASV teritoriju [[Marianas salas|Marianas salās]], ko japāņi okupēja Pirmajā Guamas kaujā 1941. gadā. Guamas atgūšana un plašākā Marianas un Palau salu operācija izraisīja lielas daļas Japānas jūras gaisa spēku iznīcināšanu un ļāva Amerikas Savienotajām Valstīm izveidot lielas gaisa spēku bāzes, no kurām tās varēja bombardēt [[Japānas salu arhipelāgs|Japānas galvenās salas]] izmantojot savu jauno stratēģisko bumbvedēju [[Boeing B-29 Superfortress]]. {{multiple image | direction = horizontal | width = 120 | header = Guamas japāņu spēku komandieri | image1 = Takeshi_Takashina.jpg | caption1 = Ģenerālleitnants Takeši Takašima | image2 = Hideyoshi_Obata.jpg | caption2 = Ģenerālleitnants Hidejoši Obata }} == Militārā un operatīvā situācija == Guama ir lielākā no Marianas salām, tās garums ir 48 km un platums 14 km. Un tā kļuva par ASV pārvaldītu teritoriju 1898. gadā [[Spānijas—ASV karš|Spānijas-Amerikas kara]] rezultātā. Japānas armija salu ieņēma 1941. gada 11. decembrī Guamas kaujas (1941) rezultātā. Lai gan Japāna jau bija pārņēmusi savā kontrolē atlikušās Marianas salas kopš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Guama bija ārkārtīgi svarīga ASV armijai, galvenokārt tās lieluma dēļ, kā bāze operācijām pret Filipīnām, [[Taivāna|Taivānu]] un [[Rjūkjū]] salām. Turklāt Aprā bija dziļūdens osta, kas varēja uzņemt lielus karakuģus, kā arī divi skrejceļi tālas darbībās stratēģiskajiem bumbvedējiem, piemēram, Boeing B-29. Tādēļ amerikāņi plānoja veikt spēcīgu salas bombardēšanu kaujas sākuma posmā, pret japāņu nocietinājumiem. Šī uzdevuma veikšanai bija paredzēts nosūtīt smagos bumbvedējus no bāzēm [[Māršala salas|Māršala salās]], kas atrodas 2 tūkstošus kilometru uz austrumiem no Guamas. Saskaņā ar ASV Jūras spēku ģenerālštāba plānu Klusajā okeānā, [[Saipana]]s salas ieņemšana Marianas salu ziemeļu daļā bija paredzēta 15. jūnijā, bet amerikāņu karaspēka desants Guamā - 18. jūnijā. Tomēr Japānas vienību izmisīgā [[Saipanas kauja|pretošanās Saipanā]] un Japānas flotes mēģinājums pārņemt iniciatīvu (kauja pie Filipīnu salām) piespieda amerikāņus uz mēnesi atlikt Guamas operācijas sākumu. == Kaujas gaita == [[file:Battle of Guam map.jpg|thumb|Кaujas karte|left]] Amerikāņu karaspēka [[desants]] Guamā sākās 1944. gada 21. jūlija rītā Guamas rietumu daļā, abās Orotes pussalas pusēs (kur atradās japāņu lidlauks). Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem un grūtībām desanta laikā - japāņu artilērijai izdevās nogremdēt 20 amfībijas bruņutransportierus; turklāt rifi gar krastu un spēcīgie viļņi neļāva desanta kuģiem tuvoties krastam tuvāk par dažiem simtiem metru - amerikāņiem izdevās ieņemt un noturēt divus [[placdarms|placdarmus]] piekrastē, un tur nogādāt arī [[tanks|tankus]]. Līdz ofensīvas pirmās dienas vakaram desantniekiem izdevās ievirzīties 2 kilometrus tālāk salā. 28. jūlijā viņiem izdevās savienot abus placdarmus,<ref>Crowl, Philip A. (1960). Campaign in the Marianas (PDF). United States Army in World War II, The War in the Pacific. Center of Military History, United States Army. OCLC 1049152860. CMH Pub 5-7. Retrieved 13 March 2024.</ref> un 30. jūlijā amerikāņi ieņēma skrejceļus netālu no Orotes un Apras ostu. Kopš ASV desanta sākuma Guamā japāņu vienības izrādīja sīvu pretestību, galvenokārt veicot nakts uzbrukumus, kas nogurdināja amerikāņus. 28. jūlijā tika nogalināts Japānas garnizona komandieris Guamā, ģenerālleitnants Takeši Takašima, un viņa vietā stājās ģenerālleitnants Hidejoši Obata. Līdz augusta sākumam Japānas karaspēks sāka izjust pārtikas un ieroču trūkumu, un darba kārtībā bija palikuši arī tikai daži tanki. Saistībā ar to ģenerālis Obata atsauca savas vienības no salas dienvidiem uz Guamas centrālo, kalnaino daļu, kur viņš nostiprināja pozīcijas, lai nodrošinātu ilgstošu pretestību. Neskatoties uz amerikāņu milzīgo pārsvaru gaisā un spēcīgajiem triecieniem, ko viņi veica no okeāna ar jūras artilēriju, dziļa virzīšanās salā bija sarežģīta, tostarp nepārtraukto lietusgāžu un necaurredzamo, blīvo džungļu dēļ. Tikai 4. augustā ASV karaspēkam izdevās izlauzties cauri Japānas nocietinājumu līnijai Guamas centrālajā daļā pēc uzbrukuma Barakudu kalnam. Tāpat kā lielākajā daļā citu kauju Klusā okeāna salās 1944.–1945. gadā, Japānas garnizona karavīri Guamā atteicās padoties un gandrīz visi tika iznīcināti. Tomēr atsevišķas, izdzīvojušas japāņu karavīru grupas vēlāk turpināja savu "partizānu karu" salā. == Kaujas rezultāti == Guamas ieņemšanai bija liela stratēģiska nozīme turpmākajām amerikāņu militārajām operācijām Klusajā okeānā. Salā tika izveidoti pieci jauni skrejceļi B-29 bumbvedējiem, kas no šīs gaisa spēku bāzes sasniedza [[Tokija|Tokiju]], Japānas centrālās daļas apgabalus un Klusā okeāna rietumu daļu. Līdz 1944. gada 12. augustam kaujās kritušo japāņu skaits tika lēsts līdz 11 340 karavīru. Tā kā 21. jūlijā Guamā atradās 18 500 japāņu karavīru, pieņemot, ka kritušo uzskaitē pieļautas kļūdas, salā palika pat 10 000 karavīru. Pēdējais izdzīvojušais, Trīsdesmit pirmās armijas štāba priekšnieks ģenerālmajors Jošitomo Tamura, 22. augustā izdarīja pašnāvību. Pēc viņa nāves par augstākā ranga japāņu virsnieku Guamā kļuva pulkvežleitnants Hidejuki Takeda, 29. divīzijas operāciju virsnieks. 1945. gada jūlijā salas pavēlniecība ziņoja, ka kopš 1944. gada 10. augusta ir nogalināts 7831 japānis un 1026 sagūstīti. Līdz 1945. gada augusta beigām tika saskaitīti 18 377 kritušie japāņi un 1250 tika sagūstīti. [[ASV Jūras kājnieku korpuss|Amerikāņu jūras kājnieku]] upuru skaits Guamā (ieskaitot jūras spēku personālu, kas norīkots jūras kājnieku vienībās) līdz 1944. gada 10. augustam bija 1190 kritušie, 377 miruši no ievainojumiem un 5308 ievainoti kaujā. Armijas upuri tajā pašā laika posmā bija 177 kritušie un 662 ievainoti. Jūras spēku vienības Guamā zaudēja 3 kritušos un 15 ievainotos, bet kuģi zaudēja 13 kritušos un 27 ievainotos.Tiek lēsts, ka bojā gāja arī 600 civiliedzīvotāju Pēc kaujas beigām 4 amerikāņu jūras kājnieki, 2 jau pēc nāves saņēma augstāko ASV militāro apbalvojumu [[Goda medaļa|Goda medaļu]].<ref>O'Brien, Cyril J. (1994). Liberation: Marines in the Recapture of Guam. Marines in World War II Commemorative Series. Washington, D.C.: Marine Corps Historical Center, United States Marine Corps. ISBN 978-0-16-045512-4. OCLC 34549735. Retrieved 9 June 2025.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book | last = Clark | first = George B. | year = 2006 | title = The Six Marine Divisions in the Pacific: Every Campaign of World War II | url = https://archive.org/details/sixmarinedivisio0000clar | publisher = McFarland and Co. | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 978-0-7864-2769-7 }} * {{cite book | last = Morison | first = Samuel Eliot | year = 1953 | title = New Guinea and the Marianas, March 1944 – August 1944 | volume = VIII | series = History of United States Naval Operations in World War II | publisher = Little, Brown and Co. | location = Boston | lccn = 53-7298 }} * {{cite book | last = Rottman | first = Gordon L. | year = 2004 | title = Guam 1941 & 1944: Loss and reconquest | url = https://archive.org/details/guam19411944loss0000gord | publisher = Osprey Publishing Ltd. | location = Oxford | isbn = 978-1-84176-811-3 }} == Ārējās saites == {{Commons}} * {{YouTube|id=FiQUCxbHgnI|title=Battle for the Mariana Islands}} * [http://ww2db.com/battle_spec.php?battle_id=10 "The Marianas and the Great Turkey Shoot"], World War II Database. * {{cite web |last=Keene |first=R.R. |title=Wake up and die, Marine! |magazine=Leatherneck Magazine |url=http://www.military.com/NewContent/0,13190,Leatherneck_WWII_072804,00.html |ref=none |access-date={{dat|2025|08|06||bez}} |archive-date={{dat|2007|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071121212101/http://www.military.com/NewContent/0%2C13190%2CLeatherneck_WWII_072804%2C00.html }} * [http://therealrevo.com/blog//?page_id=423 ''Photos from the Liberation of Guam''] {{Webarchive |url=https://web.archive.org/web/20170806160819/http://therealrevo.com/blog/?page_id=423 |date=6 August 2017 }} The Real Revo * [https://www.nps.gov/wapa/index.htm Pacific War Museum National Park Service site] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Guama]] [[Kategorija:1944. gads]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]] 638r397mizdl97zsdkvuslx1kacpgxy 0 608070 4469125 4324758 2026-05-16T20:19:48Z ZANDMANIS 91184 4469125 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|8}} | birth_place = | caps1 = 2 | caps2 = 22 | caps3 = 15 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Vinčestera}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 1 | height = 186 | image = Liam Delap in 2025.jpg | caption = Liams Delaps 2025. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 6 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}} | name = | playername = Liams Delaps | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2020—2024 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 7 | nationalcaps6 = 12 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2022 | nationalyears5 = 2022—2023 | nationalyears6 = 2023—2025 | years4 = 2023—2024 | caps4 = 31 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 37 | goals5 = 12 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years6 = 2025— | caps6 = 1 | goals6 = 0 }} '''Liams Rorijs Delaps''' ({{Val|en|Liam Rory Delap}}, dzimis {{Dat|2003|2|8}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Delaps spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'', ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'', ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]''. Ar ''Chelsea'' komandu izcīnījis [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausu]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2020—21 '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Delaps, Liams}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] t6mz5thybeqoag9ihptgx63dgsvurde 0 608109 4469127 4324884 2026-05-16T20:21:52Z ZANDMANIS 91184 4469127 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|8|8}} | birth_place = | caps1 = 76 | caps2 = 1 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Redinga}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 12 | goals2 = 0 | height = 175 | image = | caption = | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalyears2 = 2019—2020 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}} | name = | playername = Džeimijs Gitenss | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2022—2025 | years2 = 2025— | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 11 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2022 | nationalyears4 = 2022 | nationalyears5 = 2023— }} '''Džeimijs Džermeins Baino-Gitenss''' ({{Val|en|Jamie Jermaine Bynoe-Gittens}}, dzimis {{Dat|2004|8|8}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Gitenss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu [[Dortmundes "Borussia"]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gitenss, Džeimijs}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bārkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] mr1fnbkkqnnxjgdssno157u725i42x1 0 608111 4469129 4324889 2026-05-16T20:24:05Z ZANDMANIS 91184 4469129 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|26}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 104 | caps3 = 58 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense FC|Fluminense]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Ribeiraunpretu}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 5 | goals2 = 23 | goals3 = 19 | height = 182 | image = João Pedro, 2025 FIFA Club World Cup final (54654843615).jpg | caption = Žuau Pedru 2025. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2023— | nationalyears1 = 2023 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}} | name = | playername = Žuau Pedru | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019 | years2 = 2020—2023 | years3 = 2023—2025 | years4 = 2025— | caps4 = 1 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals4 = 0 }} '''Žuau Pedru Žunkeira de Žezuss''' ({{Val|pt|João Pedro Junqueira de Jesus}}, dzimis {{Dat|2001|9|26}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Pedru spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis Brazīlijas komandu [[Riodežaneiro "Fluminense"]], kā arī Anglijas komandas ''[[Watford FC|Watford]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pedru, Žuau}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] oune98q57kbt4cfbnmogcimn3188dc9 0 608239 4469060 4325545 2026-05-16T18:36:30Z ZANDMANIS 91184 4469060 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|11|21}} | birth_place = | caps1 = 59 | clubnumber = 82 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Beri}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 3 | height = 169 | image = ManCity20240722-027.jpg | caption = Riko Lūiss 2024. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalyears2 = 2021—2022 | nationalyears1 = 2019—2020 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2025|08|21|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|21|sk|bez}} | name = | playername = Riko Lūiss | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2022— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2022 | nationalyears4 = 2023— | nationalyears5 = 2023— }} '''Riko Marks Lūiss''' ({{Val|en|Rico Mark Lewis}}, dzimis {{Dat|2004|11|21}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Lūiss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Ar ''Manchester City'' komandu divas reizes uzvarējis Premjerlīgā, kā arī 2023. gadā uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]] * [[UEFA Superkauss]]: 2023 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūiss, Riko}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] dd5m7nx4ikw7zwlrwh4zsavryemvivy 0 608243 4469035 4325558 2026-05-16T18:17:54Z ZANDMANIS 91184 4469035 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|8|17}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 146 | caps3 = 1 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 5 | goals2 = 14 | goals3 = 1 | height = 177 | image = Cherki asse ol 2425.png | caption = Rajans Šerki 2025. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|08|21|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|21|sk|bez}} | name = | playername = Rajans Šerki | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2019—2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 23 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals3 = 13 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2021—2025 | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2025— }} '''Matiss Rajans Šerki''' ({{Val|fr|Mathis Rayan Cherki}}, dzimis {{Dat|2003|8|17}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Šerki spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu [[Lionas "Olympique"|Lionas "''Olympique''"]]. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. == Sasniegumi == '''Francija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpisko spēļu]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šerki, Rajans}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] ixx3rh63i3rlqowic65j4gi5j5b27il 0 608357 4469007 4375498 2026-05-16T17:38:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469007 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Helsinki-86_14061987.jpg|thumb|250px|1987. gada 14. jūnijs: ceļā uz [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekli]]. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" [[Eva Biteniece]], [[Rolands Silaraups]] un Heinis Lāma]] '''Heinis Lāma''' (dzimis {{dat|1910|12|10}} [[Rendas pagasts|Rendas pagastā]]<ref>[https://www.geni.com/people/Heinis-L%C4%81ma/6000000011350149095 geni.com]</ref> — pazudis {{dat|1998|03|16}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[disidents]], organizācijas "[[Helsinki-86]]" loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1910. gada 10. decembrī Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā. Uzauga pie audžu vecākiem, strādāja AS „Latvijas bērzs” [[Kuldīga]]s finiera apstrādes uzņēmumā, tad Kuldīgas sērkociņu fabrikā “Vulkāns”. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņu iesaistīja [[milicija]]s palīgdienestā. Vācu okupācijas laikā neilgu laiku bija apcietinājumā, 1944. gada 9. septembrī mobilizēts vācu armijā. Pēc [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kapitulācijas 1945. gadā pabija padomju filtrācijas nometnē.<ref>[https://garamantas.lv/lv/record/437260 Heiņa Lāmas dzīvesstāsts]{{Novecojusi saite}} garamantas.lv</ref> [[Atmodas kustība]]s laikā 1987. gadā viņš iesaistījās cilvēktiesību grupā "Helsinki 86", 1988. gadā bija spiests izceļot uz Minsteri Vācijā.<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/235447 "Helsinki '86" darbība] [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]] "Laiks" nr. 14; 17.02.1988</ref> Kad 1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas "Helsinki-86" bāzes izveidoja politisku partiju, Heinis Lāma kļuva par partijas pirmo priekšsēdētāju. Viņš pazuda bez vēsts 1998. gada 16. martā, kad pēc leģionāru atceres pasākuma devās uz savu dzīvokli Kuldīgā, meklēšanu veica Interpola birojs Latvijā.<ref>[https://timenote.info/lv/Heinis-Lama timenote.info] avots: Laiks, 19.02.2000</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lāma, Heinis}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:Helsinki-86]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] kmeujk769v705ox7iksnd6ppt0vgq4a 0 609352 4469128 4333098 2026-05-16T20:23:00Z ZANDMANIS 91184 4469128 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|5|3}} | birth_place = | caps1 = 37 | caps2 = 3 | caps3 = 10 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 8 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 180 | image = Santos asse rcsa 2425.jpg | caption = Andrejs Santuss 2024. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 8 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | nationalyears2 = 2021—2025 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | name = | playername = Andrejs Santuss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021—2023 | years2 = 2023— | years3 = 2023 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalteam4 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2023— | nationalyears4 = 2023— | years4 = 2023—2024 | caps4 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 43 | goals5 = 11 }} '''Andrejs Nasimentu dus Santuss''' ({{Val|pt|Andrey Nascimento dos Santos}}, dzimis {{Dat|2004|5|3}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Santuss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Karjeru sācis Brazīlijas komandā [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"]]. 2023. gadā pievienojies Anglijas komandai ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Ticis izīrēts "Vasco da Gama", [[Notingemas "Forest"]] un [[Strasbūras "Racing"]]. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Santuss, Andrejs}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Vasco da Gama" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] 82xsv2q7dx1hlqpyclgr1ihfgd2bfxm 0 609353 4469130 4333094 2026-05-16T20:25:29Z ZANDMANIS 91184 4469130 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|3|7}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 75 | caps3 = 1 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong Ajax]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 1 | goals2 = 3 | goals3 = 0 | height = 182 | image = Jorrel Hato.jpg | caption = Jorels Hato 2024. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U16 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U17 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | name = | playername = Jorels Hato | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21 | nationalteam4 = {{fb|NED}} | nationalyears3 = 2023— | nationalyears4 = 2023— }} '''Jorels Hato''' ({{Val|nl|Jorrel Hato}}, dzimis {{Dat|2006|3|7}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Hato spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis Nīderlandes komandu [[Amsterdamas "Ajax"]]. [[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hato, Jorels}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] lt95cbqal6cl98o7z991dc2k38l0z9h 0 609354 4469136 4333100 2026-05-16T20:31:51Z ZANDMANIS 91184 4469136 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|4|24}} | birth_place = | caps1 = 62 | caps2 = 3 | clubnumber = 41 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SE Palmeiras|Palmeiras]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Franka}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 18 | goals2 = 0 | height = 176 | image = Estevao-Palmeiras-Criciuma-sep24-6 (cropped).jpg | caption = Estevans Viljans 2024. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2024— | nationalyears1 = 2023 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | name = | playername = Estevans Viljans | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2023—2025 | years2 = 2025— }} '''Estevans Viljans Almeida de Oliveira Gonsalviss''' ({{Val|pt|Estêvão Willian Almeida de Oliveira Gonçalves}}, dzimis {{Dat|2007|4|24}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Estevans spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandā [[Sanpaulu "Palmeiras"]]. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. == Sasniegumi == '''Palmeiras''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2023 '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Estevans, Viljans}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanpaulu "Palmeiras" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] 2ksladiailp22lrqx2qkt2uojhr7uz2 0 610399 4469051 4340066 2026-05-16T18:26:18Z ZANDMANIS 91184 4469051 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|6}} | birth_place = | caps1 = 11 | caps2 = 23 | caps3 = 21 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Montrē}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 180 | image = Rayan Aït-Nouri playing for Algeria in 2024.jpg | caption = Rajans Aits-Nuri 2024. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2025|09|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|26|sk|bez}} | name = | playername = Rajans Aits-Nuri | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2018—2021 | years3 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ALG}} | nationalyears3 = 2019—2020 | nationalyears4 = 2023— | years4 = 2021—2025 | caps4 = 114 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | years5 = 2025— | caps5 = 3 | goals5 = 0 }} '''Rajans Aits-Nuri''' ({{Val|ar|رَيَّان آيَت نُورِيّ}}, dzimis {{Dat|2001|6|6}}) ir [[Alžīrija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Aits-Nuri spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu ''[[Angers SCO]]'' un Anglijas komandu ''[[Wolverhampton Wanderers]]''. [[Alžīrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aits-Nuri, Rajans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Alžīrijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Alžīrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] p65rff5fen6n4dh2fn6ms3fulf3je42 0 616534 4469269 4380103 2026-05-17T00:03:33Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Ménaka.svg]] → [[File:Ménaka in Mali 2023.svg]] standard name 4469269 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Menakas reģions |official_name = ''Région de Ménaka'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Menaka.jpg | imagesize = | image_caption = Reģiona ainava pie Menakas pilsētas | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Ménaka in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Menakas reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Menaka]] |largest_city = |established_title = Dibināta |established_date = 2012 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts=6 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 78100 |population_as_of = 2023 |population_total = 318876 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[songaji]], [[tuaregi]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-10 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Menakas reģions''' ({{val|fr|Région de Ménaka}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts austrumos, robežojas austrumos un dienvidos ar [[Nigēra|Nigēru]], rietumos — ar [[Gao reģions|Gao]], bet ziemeļos — ar [[Kidalas reģions|Kidalas]] reģionu. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Menaka]]. Reģions nodibināts 2011. gada 14. decembrī, no Gao reģiona nodalot Menakas apriņķi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, «Conseil des Ministres du 14 décembre 2011», ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> bet faktiski izveidots 2016. gada 19. janvārī līdz ar pirmā gubernatora nozīmēšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 3hm7mc16zcws75bsrtcy5r1i75utl7t 0 616551 4469275 4384456 2026-05-17T00:05:59Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Taoudénit.svg]] → [[File:Taoudénit in Mali 2023.svg]] standard name 4469275 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Taudenni reģions |official_name = ''Région de Taoudénit'' |settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Taoudénit in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Taudenni reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Taudenni]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2016 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 6 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 292000 |population_as_of = 2023 |population_total = 100358 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[tuaregi]], [[songaji]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-09 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Taudenni reģions''' ({{val|fr|Région de Taoudénit}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts ziemeļdaļā [[Sahāra]]s tuksnesī. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Mauritānija|Mauritāniju]], ziemeļos — ar [[Alžīrija|Alžīriju]], austrumos — ar [[Kidalas reģions|Kidalas]] reģionu, bet dienvidos un rietumos — ar [[Tombuktu reģions|Tombuktu]] reģionu. Reģiona plānotais administratīvais centrs ir [[Taudenni]] reģiona ziemeļos, bet infrastruktūras trūkuma dēļ administratīvās iestādes atrodas [[Tombuktu]]. Reģions nodibināts ar 2011. gadā, nodalot no Tombuktu reģiona,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> bet karadarbības dēļ tā ieviešana notika 2016. gadā. 2023. gada reformā daļa reģiona teritorijas rietumos un dienvidaustrumos tika atgriezta Tombuktu reģionam, bet reģionam tika pievienota teritorija dienvidos līdz pat Tombuktu priekšpilsētām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} kmmlm9imn4r24ga5c7281nv22fiaqg2 0 616693 4469265 4395827 2026-05-17T00:00:56Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Douentza.svg]] → [[File:Douentza in Mali 2023.svg]] standard name 4469265 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Duencas reģions |official_name = ''Région de Douentza'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Hombori Tondo.jpg | imagesize = | image_caption = Valsts augstākā virsotne [[Hombori Tondo]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Douentza in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Duencas reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Duenca]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 6 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 23310 |population_as_of = 2023 |population_total = 170189 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[fulani]], [[bambari]], [[dogoni]], [[tuaregi]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-18 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Duencas reģions''' ({{val|fr|Région de Douentza}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā, [[Sahels|Sāhelā]]. Robežojas austrumos ar [[Burkinafaso]], ziemeļos ar [[Tombuktu reģions|Tombuktu]], rietumos — ar [[Mopti reģions|Mopti]], bet dienvidos — ar [[Bandiagaras reģions|Bandiagaras]] reģionu. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Duenca]]. Lēmums par reģiona dibināšanu pieņemts 2012. gadā, nodalot patstāvīgā reģionā Mopti reģiona Duencas apriņķi, bet ieilgušās karadarbības dēļ tas tika īstenots tikai 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} s2hyro0apjyqr0jeeksg1nlt579rgov 0 616712 4469257 4377077 2026-05-16T23:55:20Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Bandiagara.svg]] → [[File:Bandiagara in Mali 2023.svg]] standard name 4469257 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Bandiagaras reģions |official_name = ''Région de Bandiagara'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Landscape Dogon Mali.png | imagesize = | image_caption = [[Bandiagaras krauja]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Bandiagara in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Bandiagaras reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Bandiagara]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 9 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 24850 |population_as_of = 2023 |population_total = 868916 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[dogoni]], [[fulani]], [[bambari]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-19 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Bandiagaras reģions''' ({{val|fr|Région de Bandiagara}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts centrālajā daļā [[Sahels|Sāhelā]]. Robežojas austrumos un dienvidos ar [[Burkinafaso]], ziemeļos — ar [[Duencas reģions|Duencu]], bet rietumos — ar [[Mopti reģions|Mopti]] un [[Sanas reģions|Sanas]] reģioniem. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Bandiagara]]. Lēmums par reģiona dibināšanu pieņemts 2012. gadā, nodalot patstāvīgā reģionā Mopti reģiona Duencas, Koro un Bankasas apriņķus, bet ieilgušās karadarbības dēļ tas tika īstenots tikai 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> Reģiona teritorijā atrodas [[Bandiagaras krauja]], kas kopš 1989. gada iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>[https://whc.unesco.org/en/list/516 Cliff of Bandiagara (Land of the Dogons)]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} m0yhhf0xxnugtetiyb2pbqzbpvalqro 0 616829 4469291 4383223 2026-05-17T00:18:28Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - San.svg]] → [[File:San in Mali 2023.svg]] standard name 4469291 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Sanas reģions |official_name = ''Région de San'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Mosquée de San.JPG | imagesize = | image_caption = [[Sana (Mali)|Sanas]] mošeja | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = San in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Segu reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Sana (Mali)|Sana]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 7 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 14200 |population_as_of = 2023 |population_total = 820807 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[bozo]], [[bambari]], [[fulani]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-17 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Sanas reģions''' ({{val|fr|Région de San}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts dienvidaustrumu daļā [[Nigēra (upe)|Nigēras]] pietekas [[Bani]] baseinā, robežojas austrumos ar [[Bandiagaras reģions|Bandiagaras reģionu]] un [[Burkinafaso]], dienvidos — ar [[Kutialas reģions|Kutialas reģionu]], rietumos — ar [[Segu reģions|Segu reģionu]], bet ziemeļos — ar [[Mopti reģions|Mopti reģionu]]. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Sana (Mali)|Sana]]. Lēmums par reģiona izveidi, nodalot no Segu reģiona Sanas un Tominianas apriņķus un Bla apriņķa piecas komūnas, pieņemts 2011. gadā, bet faktiski reģions izveidots 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} fmdvab431isbfux294htm06bb93qvq2 0 616870 4469283 4379617 2026-05-17T00:13:00Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Koutiala.svg]] → [[File:Koutiala in Mali 2023.svg]] standard name 4469283 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Kutialas reģions |official_name = ''Région de Koutiala'' |settlement_type = reģions | image_skyline = 2014.05-417-110apv mosque DD12.669936,-5.720296@M'Pessoba(Koutiala Crc.,Sikasso Reg.),ML tue20may2014-1411h.jpg | imagesize = | image_caption = Mpesobas mošeja | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Koutiala in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Kutialas reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Kutiala]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 8 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 14600 |population_as_of = 2023 |population_total = 1169882 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[senufi]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-16 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Kutialas reģions''' ({{val|fr|Région de Koutiala}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas austrumos ar [[Burkinafaso]], dienvidos — ar [[Sikaso reģions|Sikaso reģionu]], rietumos — ar [[Djoilas reģions|Djoilas reģionu]], bet ziemeļos — ar [[Segu reģions|Segu]] un [[Sanas reģions|Sanas]] reģioniem. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Kutiala]]. Lēmums par reģiona izveidi, nodalot no Sikaso reģiona Kutialas un Joroso apriņķus, pieņemts 2011. gadā, bet faktiski reģions izveidots 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 0h3idej4uyxn93135gp3e7szwp80yge 0 616884 4469259 4400638 2026-05-16T23:56:29Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Bougouni.svg]] → [[File:Bougouni in Mali 2023.svg]] standard name 4469259 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Buguni reģions |official_name = ''Région de Bougouni'' |settlement_type = reģions | image_skyline = Kora (village).jpg | imagesize = | image_caption = Koras ciems pie Buguni | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Bougouni in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Buguni reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Buguni]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2019 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 10 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 36670 |population_as_of = 2023 |population_total = 1570979 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[bambari]], [[fuli]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-15 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Buguni reģions''' ({{val|fr|Région de Bougouni}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas dienvidos ar [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]], rietumos — ar [[Gvineja|Gvineju]], ziemeļos — ar [[Kulikoro reģions|Kulikoro]] un [[Djoilas reģions|Djoilas]] reģioniem, bet austrumos — ar [[Sikaso reģions|Sikaso reģionu]]. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Buguni]]. Lēmums par reģiona izveidi, nodalot no Sikaso reģiona Buguni, Janfolilas un Kolondjebas apriņķus, kā arī 7 komūnas no Kulikoro reģiona, pieņemts 2011. gadā, bet faktiski reģions izveidots 2019. gadā, kad iecelts pirmais gubernators.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} 3splk4zdl438r78p707v2ibkffayd39 0 617018 4469263 4400723 2026-05-16T23:59:51Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Dioïla.svg]] → [[File:Dioïla in Mali 2023.svg]] standard name 4469263 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Djoilas reģions |official_name = ''Région de Dioïla'' |settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Dioïla in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Djoilas reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Djoila]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 6 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 12330 |population_as_of = 2023 |population_total = 675965 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[bambari]], [[fuli]], [[djuli]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-13 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Djoilas reģions''' ({{val|fr|Région de Dioïla}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts rietumu daļā [[Nigēra (upe)|Nigēras]] pietekas [[Bani]] baseinā, robežojas austrumos ar [[Kutialas reģions|Kutialas reģionu]], dienvidos — ar [[Sikaso reģions|Sikaso]] un [[Buguni reģions|Buguni]] reģioniem, rietumos — ar [[Kulikoro reģions|Kulikoro reģionu]], bet ziemeļos — ar [[Segu reģions|Segu reģionu]]. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Djoila]]. Lēmums par reģiona izveidi, nodalot no Kulikoro reģiona Djoilas apriņķi, pieņemts 2011. gadā, bet faktiski reģions izveidots 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} n0bo3xamybvq02vkkxyuemnrgqjfgbw 0 617062 4469287 4380392 2026-05-17T00:14:50Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Nara.svg]] → [[File:Nara in Mali 2023.svg]] standard name 4469287 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Naras reģions |official_name = ''Région de Nara'' |settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Nara in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Naras reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Nara (Mali)|Nara]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 6 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 31250 |population_as_of = 2023 |population_total = 307777 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[soninki]], [[bambari]], [[fuli]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-14 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Naras reģions''' ({{val|fr|Région de Nara}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ziemeļos ar [[Mauritānija|Mauritāniju]], austrumos — ar [[Segu reģions|Segu reģionu]], dienvidos — ar [[Kulikoro reģions|Kulikoro reģionu]], bet rietumos — ar [[Ņoro reģions|Ņoro reģionu]]. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Nara (Mali)|Nara]]. Lēmums par reģiona izveidi, nodalot no Kulikoro reģiona Naras apriņķi, pieņemts 2011. gadā, bet faktiski reģions izveidots 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} eage76ijtxgy45lwr7n1k134ha6tpnl 0 617119 4469279 4379516 2026-05-17T00:10:07Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Kita.svg]] → [[File:Kita in Mali 2023.svg]] standard name 4469279 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Kitas reģions |official_name = ''Région de Kita'' |settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Kita in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Kitas reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Kita (Mali)|Kita]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 6 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 31250 |population_as_of = 2023 |population_total = 307777 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[malinki]], [[fuli]], [[bambari]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-14 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Kitas reģions''' ({{val|fr|Région de Kita}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts rietumu daļā, robežojas dienvidos ar [[Gvineja|Gvineju]], rietumos — ar [[Kajesas reģions|Kajesas reģionu]], ziemeļos — ar [[Ņoro reģions|Ņoro reģionu]], bet austrumos — ar [[Kulikoro reģions|Kulikoro reģionu]]. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Kita (Mali)|Kita]]. Lēmums par reģiona izveidi, nodalot no Kajesas reģiona Kitas apriņķi, pieņemts 2011. gadā, bet faktiski reģions izveidots 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> Reģiona ziemeļdaļu aizņem 1972. gadā izveidotais Baules loka nacionālais parks 1878 km² platībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} h5rrs82q4zkm8ew2d9ne44ohf463qxt 0 617126 4469293 4400160 2026-05-17T00:20:19Z Milenioscuro 33594 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mali regions (2023) - Nioro.svg]] → [[File:Nioro in Mali 2023.svg]] standard name 4469293 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Ņoro reģions |official_name = ''Région de Nioro'' |settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Nioro in Mali 2023.svg |map_caption = {{nobr|Ņoro reģions Mali}} |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MLI}} |official_language = [[franču valoda]] |capital_type = Centrs |capital = [[Ņoro du Sahela]] |largest_city = |established_title = Dibināts |established_date = 2023 |established_title1 = |established_date1 = |leader_title = |leader_name = |parts_type = Iedalījums |parts = 6 apriņķi |p1 = |area_total_km2 = 23350 |population_as_of = 2023 |population_total = 678061 |population_density_km2 = auto | population_blank02_title = Tautas | population_blank02 = [[malinki]], [[bambari]] |timezone = [[Griničas laiks|UTC]] |utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = |blank_name = [[ISO 3166]] |blank_info = ML-11 |blank1_name = |blank1_info = | blank2_name = | blank2_info = | website = }} '''Ņoro reģions''' ({{val|fr|Région de Nioro}}) ir viens no [[Mali]] administratīvajiem reģioniem. Tas atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ziemeļos ar [[Mauritānija|Mauritāniju]], austrumos — ar [[Naras reģions|Naras reģionu]], dienvidos — ar [[Kulikoro reģions|Kulikoro]] un [[Kitas reģions|Kitas]] reģioniem, bet rietumos — ar [[Kajesas reģions|Kajesas reģionu]]. Reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Ņoro du Sahela]]. Lēmums par reģiona izveidi, nodalot no Kajesas reģiona Ņoro un Djemas apriņķus, pieņemts 2011. gadā, bet faktiski reģions izveidots 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.journaldumali.com/article.php?aid=3991 |title=Gouvernement du Mali, « Conseil des Ministres du 14 décembre 2011 », ''journaldumali.com'' |access-date={{dat|2025|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121050121/http://journaldumali.com/article.php?aid=3991 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mali-aizmetnis}} {{Mali reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} pfmjomfk5b0nhus7h5c36eds84adiau 0 617487 4469339 4456641 2026-05-17T07:31:17Z Lasks 38532 4469339 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Francija]] | karogs = Flag of France.svg | parraiditajs = [[Francijas Televīzija]] (2001—pašlaik) | nac atlase = | pied reizes = 67 | pirma reize = {{escy|1956}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|1958}}, {{escy|1960}}, {{escy|1962}}, {{escy|1969}}, {{escy|1977}} | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|2014}} | majaslapa = | EBU lapa = https://eurovision.tv/country/france }} '''[[Francija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes. Pirmo reizi [[Francija]] piedalījās konkursā [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gadā]], kas bija pirmais konkurss [[Lugāno]], [[Šveice|Šveicē]]. Francija ir uzvarējusi 5 reizes: [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gadā]], [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960. gadā]], [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gadā]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]] un [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977. gadā]]. Kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] ir daļa no "Lielā piecinieka" valstīm, kas katru gadu kopā ar rīkotājvalsti automātiski kvalificējas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam. == Francijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" rowspan="2"|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | [[Matjē Alterī]] |''Le temps perdu'' |[[franču valoda|franču]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}} | colspan="2" rowspan="27" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | [[Denija Daubersone]] |''Il est là'' |franču |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Paule Desjardins]] |''La Belle Amour'' |franču | align="center" |2. | align="center" |17 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Andrē Klavo]] |''Dors, mon amour'' |franču | align="center" |1. | align="center" |27 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Džins Filipe]] |''Oui, oui, oui, oui'' |franču | align="center" |3. | align="center" |15 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Žaklīna Boijera]] |''[[Tom Pillibi]]'' |franču | align="center" |1. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Žans-Pols Mauriks]] |''Printemps, avril carillonne'' |franču | align="center" |4. | align="center" |13 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Izabella Obrē]] |''Un premier amour'' |franču | align="center" |1. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Alans Barriers]] |''Elle était si jolie'' |franču | align="center" |5. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |''[[Rachel]]'' |''Le chant de Mallory'' |franču | align="center" |4. | align="center" |14 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Gaijs Mardels]] |''N'avoue jamais'' |franču | align="center" |3. | align="center" |22 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Dominiks Valters]] |''Chez nous'' |franču | align="center" |13. | align="center" |1 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Nuelle Kordjē]] |''Il doit faire beau là-bas'' |franču | align="center" |3. | align="center" |20 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Izabella Obrēta]] |''Ein Hoch der Liebe'' |franču | align="center" |3. | align="center" |20 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Frīda Bokara]] |''Un jour, un enfant'' |franču | align="center" |1.{{efn|name=;1969|Uzvarēja kopā ar [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]].}} | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Gajs Bonets]] |''Marie-Blanche'' |franču | align="center" |4. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Seržs Lama]] |''Un jardin sur la terre'' |franču | align="center" |10. | align="center" |82 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Betija Marsa]] |''Comé-comédie'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |81 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Martīna Klemanso]] |''Sans toi'' |franču | align="center" |15. | align="center" |65 |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |''[[Dani (dziedātāja)|Dani]]'' |''La Vie à vingt-cinq ans'' |franču | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Nikola Rijū|Nikola]] |''Et bonjour à toi l'artiste'' |franču | align="center" |4. | align="center" |91 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |[[Katrīna Ferija]] |''Un, deux, trois'' |franču | align="center" |2. | align="center" |147 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Marija Mirjama]] |''L'oiseau et l'enfant'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |136 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Džoels Prevosts]] |''Il y aura toujours des violons'' |franču | align="center" |3. | align="center" |119 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Anna Marija Davida]] |''Je suis l'enfant soleil'' |franču | align="center" |3. | align="center" |106 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |''[[Profil]]'' |''Hé, hé m'sieurs dames'' |franču | align="center" |11. | align="center" |45 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Žans Gabilū]] |''Humanahum'' |franču | align="center" |3. | align="center" |125 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |Gajs Bonets |''Vivre'' |franču | align="center" |8. | align="center" |56 | colspan="2" rowspan="13" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |[[Annika Tumazo]] |''Autant d'amoureux que d'étoiles'' |franču | align="center" |8. | align="center" |61 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Rodžers Bens]] |''Femme dans ses rêves aussi'' |franču | align="center" |10. | align="center" |56 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[Cocktail Chic]]'' |''Européennes'' |franču | align="center" |17. | align="center" |13 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Kristīne Minjēra]] |''Les mots d'amour n'ont pas de dimanche'' |franču | align="center" |14. | align="center" |44 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |[[Žerārs Lenormāns]] |''Chanteur de charme'' |franču | align="center" |10. | align="center" |64 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |[[Natālija Paka]] |''J'ai volé la vie'' |franču | align="center" |8. | align="center" |60 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |[[Džoela Ursula]] |''White and Black Blues'' |franču | align="center" |2. | align="center" |132 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Amina Annabi|Amina]] |''C'est le dernier qui a parlé qui a raison'' |franču | align="center" |2. | align="center" |146 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Kali (dziedātāja)|Kali]]'' |''Monté la riviè'' |franču,<br />[[Antiļu kreolu valoda|antiļu kreolu]] | align="center" |8. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Patriks Fiori]] |''Mama Corsica'' |franču,<br />[[Korsikāņu valoda|korsikāņu]] | align="center" |4. | align="center" |121 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Nīna Morato]] |''Je suis un vrai garçon'' |franču | align="center" |7. | align="center" |74 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Natālija Santamarija]] |''Il me donne rendez-vous'' |franču | align="center" |4. | align="center" |94 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |''[[Dan Ar Braz]]'' un ''[[Héritage des Celtes]]'' |''Diwanit bugale'' |[[Bretoņu valoda|Bretoņu]] | align="center" |19. | align="center" |18 | align="center" |11. | align="center" |55 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[Fanny]]'' |''Sentiments songes'' |franču | align="center" |7. | align="center" |95 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Marija Lina]] |''Où aller'' |franču | align="center" |24. | align="center" |3 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Nayah]]'' |''Je veux donner ma voix'' |franču | align="center" |19. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Sofija Mestari]] |''On aura le ciel'' |franču | align="center" |23. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Nataša Sentpīrsa]] |''Je n'ai que mon âme'' |franču,<br />[[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |4. | align="center" |142 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Sandrīna Fransuāza]] |''Il faut du temps'' |franču | align="center" |5. | align="center" |104 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Luīza Beileša]] |''Monts et merveilles'' |franču | align="center" |18. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Džonatans Serada]] |''À chaque pas'' |franču,<br/>[[Spāņu valoda|Spāņu]] | align="center" |8. | align="center" |93 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Lielais četrinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Ortal]]'' |''Chacun pense à soi'' |franču | align="center" |23. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Virdžīnija Poučeina]] |''Il Était Temps'' |franču | align="center" |22. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Les Fatals Picards]]'' |''Il était temps'' |franču,<br/>Angļu | align="center" |22. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Sebastjēns Teljē]] |''Divine'' |Angļu,<br />franču | align="center" |19. | align="center" |47 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Patrīcija Kāsa]] |''Et S'il Fallait Le Faire'' |franču | align="center" |8. | align="center" |207 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Žesī Matadors]] |''Allez Ola Olé'' |franču | align="center" |12. | align="center" |82 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Amori Vasili]] | ''Sognu'' | korsikāņu | align="center" |15. | align="center" |82 | colspan="2" rowspan="9" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Anguna]] | ''Echo (You and I)'' | Franču,<br />Angļu | align="center" |22. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Amandīne Buržua]] |''L'enfer et moi'' |Franču | align="center" |23. | align="center" |14 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |''[[Twin Twin]]'' |''Moustache'' |Franču | align="center" |26. | align="center" |2 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |[[Lasa Anžela]] |''N'oubliez pas'' |Franču | align="center" |25. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Amir]]'' |''J'ai cherché'' |Angļu,<br />Franču | align="center" |6. | align="center" |257 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''[[Aleksandra Makē|Alma]]'' |''Requiem'' |Angļu,<br />Franču | align="center" |12. | align="center" |135 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[Madame Monsieur]]'' |''Mercy'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |173 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Bilals Hasani]] |''Roi'' |Franču,<br />Angļu | align="center" |16. | align="center" |105 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Toms Lēbs]] | ''Mon alliée (The Best in Me)'' | Franču,<br />Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Barbara Pravi]] | ''Voilà'' | Franču | align="center" | 2. | align="center" | 499 | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Alvan]]'' un ''[[Ahez]]'' | ''Fulenn'' | Bretoņu | align="center" | 24. | align="center" | 17 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[La Zarra]]'' | ''Evidemment'' | Franču | align="center" | 16. | align="center" | 104 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Slimane]]'' | ''Mon Amour'' | Franču | align="center" | 4. | align="center" | 445 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Luāna Emera|Luāna]] | ''Maman'' | Franču | align="center" | 7. | align="center" | 230 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | Franču | align="center" | 11. | align="center" | 158 | colspan="2" {{N/A|Lielais četrinieks}} |} == Konkursi Francijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | rowspan="2" | [[Kannas]] | ''[[Palais des Festivals et des Congrès]]'' | rowspan="2" | [[Žaklīna Žubēra]] |- | align="center" | [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Festivālu un konferenču nams]] |- | align="center" | [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Parīze]] | ''[[Palais des Congrès]]'' | [[Dunīse Fabre]], [[Leons Zitrons]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/france Francijas profils Eurovision.tv lapā] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Francijas mūzika]] h4kvvo4xd5v8adndx278u9t82n97kcc 0 618468 4469231 4384940 2026-05-16T23:11:12Z Votre Provocateur 111653 4469231 wikitext text/x-wiki {{Tauta | native_name = ''Australians'' | attēls = | population = ~26 miljoni | regions = {{flag|Austrālija}} 26 000 000<br />Diaspora:<br /> {{flag|Apvienotā Karaliste}} ~1 200 000<br /> {{flag|ASV}} ~1 000 000<br /> {{flag|Jaunzēlande}} ~670 000<br /> {{flag|Kanāda}} ~300 000 | reliģija = Galvenokārt [[kristietība]] ([[anglikānisms]], [[katolicisms]], [[protestantisms]]), kā arī [[islāms]], [[budisms]], [[hinduisms]] | valoda = [[Austrālijas angļu valoda]] }} '''Austrālieši''' ({{val|en|Australians}}) ir [[Austrālija|Austrālijas]] pilsoņi, kā arī viņu pēcteči. Austrālijas nācija veidojusies no [[Austrālijas aborigēni]]em, [[Torresa šaurums|Torresa šauruma]] salu iedzīvotājiem un vēlākajiem imigrantiem, galvenokārt no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrija|Īrijas]], kā arī no citām Eiropas, Āzijas un pasaules valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju runā [[Austrālijas angļu valoda|Austrālijas angļu valodā]], kas ir valsts ''de facto'' oficiālā valoda, taču plaši tiek lietotas arī citas valodas. Austrālijas kultūru būtiski ietekmējušas britu tradīcijas, pamatiedzīvotāju mantojums un pēckara migrācija. Vēsturiski [[kristietība]] ir bijusi dominējošā reliģija Austrālijā, tomēr 21. gadsimtā ievērojama iedzīvotāju daļa sevi identificē kā nereliģiskus. Valstī pastāv arī nozīmīgas musulmaņu, budistu, hinduistu un citu reliģisko kopienu grupas. Austrāliešu diaspora ir sastopama galvenokārt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Kanāda|Kanādā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālija]] [[Kategorija:Tautas]] c8602rfxjlhes8uodj1bunivlxqm2no 10 619615 4469190 4468842 2026-05-16T22:21:03Z Dainis 876 4469190 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> dgns9afc676yuykcsvl10dsjg4y4ab3 0 619616 4469188 4468839 2026-05-16T22:20:17Z Dainis 876 /* Februāris */ 4469188 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 0za0vokjdwzh15qr4n3bhkypm92b96c 0 620976 4469037 4456936 2026-05-16T18:18:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4469037 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit | unit_name = Hesenes algotņi | native_name = | image = Assiani3.jpg | caption = Heseniešu grenadieri | dates = [[18. gadsimts]] | country = [[file:Flag of Hesse.svg|25px]] [[Hesene-Kasele]]<br>[[file:Flag of Hesse.svg|25px]] [[Hesene-Hānava]] | branch = | type = [[Algotnis|algotņi]] | role = | size = | command_structure = | garrison = | past_commanders = | notable_commanders = Leopolds Filips de Heisters<br>Johans Rolls {{KIA}}<br>Vilhelms fon Knīphauzens | nickname = | patron = | motto = | colors = | march = | mascot = | battles = [[Amerikas Neatkarības karš]] }} '''Hesenes karavīri''' bija vācu karavīri, kas 18. gadsimtā vairākos lielos karos, īpaši [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]] laikā, pildīja [[Britu armija]]s palīgvienību funkcijas.<ref name="atwood">{{cite book |last1= Atwood |first1= Rodney |title= The Hessians: Mercenaries from Hessen-Kassel in the American Revolution |url= https://archive.org/details/hessiansmercenar0000atwo |date=1980 |publisher= Cambridge University Press |location= Cambridge, England}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |title=Hessian troops in the American Revolution introduced {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/video/195114/Hessians-troops-German-side-American-Revolution-British |access-date=2024-07-08 |website=www.britannica.com |language=en}}</ref> Šis termins tiek attiecināts uz visiem [[vācieši]]em, kas cīnījās britu pusē, jo 65% nāca no Vācijas [[Hesenes-Kaseles]] un [[Hesenes-Hānavas]] zemēm. Karā cīnījās aptuveni 30 000 līdz 37 000 heseniešu, kas veidoja aptuveni 25% no [[Lielbritānija]]s sauszemes spēkiem.<ref name="Axelrod2014">{{cite book |author=Alan Axelrod |title=Mercenaries: A Guide to Private Armies and Private Military Companies |url=https://books.google.com/books?id=fWF2AwAAQBAJ&pg=PA66 |date= 2014 |publisher=Sage Publications |isbn=978-1-4833-4030-2|page=66}}</ref><ref>{{Cite web |date=2017-01-25 |title=Hessians |url=https://www.battlefields.org/learn/articles/hessians |access-date=2024-07-08 |website=American Battlefield Trust |language=en-US}}</ref> [[file:Hessen-Kassel.png|thumb|Hesene-Kasele|left]] Lai gan gan tā laika, gan vēstures kontekstā hesenieši tika uzskatīti par [[Algotnis|algotņiem]],<ref>Atwood, p. 1.</ref> juridiski viņi tika atzīti par palīgkaravīriem: algotņi paši dienēja ārvalsts pakļautībā, palīgkaravīri bija karavīri, kurus viņu pašu valdība nolīga ārvalsts pusei, kuras dienestā tie atradās. Palīgspēku tirdzniecība citām valstīm bija galvenais ienākumu avots daudzām mazām un relatīvi nabadzīgām Vācijas valstīm, parasti dienējot karos, kuros to valdības citādi bija neitrālas. Tāpat kā lielākā daļa palīgkaravīru šajā periodā, hesenieši tika piesaistīti ārvalstu armijām kā veselas vienības, cīnoties zem saviem karogiem, komandējot viņu pašu virsniekiem un valkājot savus atbilstošos formas tērpus. [[file:Cacciatori assiani.jpg|thumb|Hesenes jēgeri]] Heseniešiem bija būtiska loma Amerikas Revolūcijas karā, īpaši karadarbības ziemeļu teātrī.<ref name=":0">{{Cite web|date=2017-01-25|title=Hessians|url=https://www.battlefields.org/learn/articles/hessians|access-date=2020-06-24|website=American Battlefield Trust|language=en}}</ref> Viņi ar izcilību piedalījās daudzās [[kauja|kaujās]], īpaši Vaitpleinas un Vašingtonas forta kaujās. Vācu karaspēka pievienotais cilvēkresursu daudzums un spējas lielā mērā atbalstīja britu kara centienus – dažos brīžos tas veidoja līdz pat trešdaļai no britu spēka –, bet arī saniknoja kolonistus un palielināja atbalstu [[ASV revolūcija|revolūcijai]]. [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijā]] 25. no 27 koloniālajām sūdzībām pret karali [[Džordžs III|Džordžu III]] ir minēta "lielu ārzemju algotņu armiju" izmantošana, un patrioti minēja heseniešu izvietošanu Amerikā kā pierādījumu britu kolonistu tiesību pārkāpumiem.<ref>Benjamin Franklin, "The Sale of the Hessians", (1777).</ref> == Vēsture == Daudzu [[Svētās Romas impērija]]s kņazistu valdnieki galvenokārt tirgojās ar savu armiju karavīriem, gan lai izpildītu savas saistības pret sabiedrotajiem, gan lai gūtu no tā ienākumus. Šim nolūkam karavīri (algotņi) tika savervēti, apmācīti, apbruņoti, organizēti militārajās vienībās un pēc tam iznomāti citām valstīm. Līdz 18. gadsimta beigām Vācijas-Romas impērijas vācu zemes faktiski tirgojās ne tikai ar rekrūšiem, bet arī ar tiem, kas [[Karaklausība|dienēja]] viņu militārajā dienestā. Karavīru tirdzniecība radīja ievērojamu peļņu to tirgotājiem. Hesenes-Kaseles landgrāfi bija visaktīvākie sava karaspēka tirdzniecībā. Pirmais cilvēks Vācijas zemēs, kas iesaistījās karaspēka nomā, bija [[Minstere]]s [[bīskaps]] Kristofs Bernhards fon Galens 1665. gadā. Viņa piemēram sekoja sakšu kūrfirsts Johans Georgs III, kurš 1685. gadā par 120 000 [[dālderis|dālderiem]] nodeva 3000 karavīru [[Venēcijas Republika]]i, lai cīnītos karā Grieķijas [[Peloponēsa|Peloponēsā]]. Hesenes-Kaseles landgrāfs Kārlis pēc tam uzsāka karaspēka nomu Hesenē-Kaselē. [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma kara laikā]] Hesenes landgrāfs Vilhelms VIII iznomāja karaspēku abām konflikta pusēm: [[Anglija]]i un imperatoram [[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārlim VII]]. Kopumā viņš iznomāja 17 000 karavīru par 1254 [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]]. Karaspēka noma sasniedza kulmināciju Amerikas revolūcijas laikā, kad 1776. gadā uz Ameriku tika nosūtīti hesenieši. Tā kā Anglijas armijā bija tikai 42 000 vīru, tika ieviestas smagas vervēšanas programmas. Daudzi no uzskaitītajiem rekrūšiem bija lauku zēni, tāpat kā lielākā daļa nākamo ASV karavīru. Citi tika rekrutēti no pilsētu graustu rajoniem. Tā kā britu regulārā karaspēka lielums parasti bija salīdzinoši neliels un vispārēja iesaukšana saskaņā ar Lielbritānijas likumiem nebija zināma, Lielbritānijas valdība, ievērojot tradicionālo politiku, rekrutēja aptuveni 30 000 karavīru no vairākām Vācijas zemēm. Hesenes grāfiste nodrošināja trīs ceturtdaļas no kopējā vācu spēku karavīru skaita. Relatīvi nedaudzie gadījumi, kad Britu kronis izmantoja ārvalstu algotņus, tika izmantoti propagandas nolūkos, lai kurinātu amerikāņu naidu pret karalisko varu, tostarp ideju, ka pats Britu monarhs ir cēlies no [[Hannoveres dinastija|vācu dinastijas]] un izmanto vācu algotņus, lai apspiestu savus bijušos pavalstniekus. Hesenes karaspēks sastāvēja no jēgeriem, [[huzāri]]em, trim [[artilērija]]s rotām un četriem grenadieru bataljoniem. 1776. gada 25. decembrī Johana Rolla Hesenes brigāde (trīs pulki) tika sakauta no skaitliski lielākiem amerikāņu nemiernieku spēkiem Trentonas kaujā. Apmēram 30 000 vīru no Vācijas zemēm (galvenokārt Hesenes-Kaseles, [[Nasavas hercogiste]]s, Valdekas, Ansbahas-Bajreitas grāfistes, [[Braunšveiga]]s hercogistes un Anhaltes-Cerbstas kņazistes) devās karā Lielbritānijas pusē, par ko valstu vadītāji saņēma aptuveni 8 000 000 sterliņu mārciņu. Piemēram, vācu rakstnieku un dzejnieku J. G. Zeimi 1781. gadā sagūstīja heseniešu vervētāji un nosūtīja kā karavīru uz Ameriku. Līdz kara beigām bija miruši 7000 hesenieši (apmēram 6000 no slimībām), 17 000 atgriezās Vācijā, un aptuveni 5000–6000 izvēlējās palikt topošajās [[ASV|Amerikas Savienotajās Valstīs]], jo ASV valdība nodrošināja zemi un naudu tiem, kas pārgāja amerikāņu pusē. Karaspēka iznomāšana bija izplatīta prakse līdz 19. gadsimta sākumam. Tomēr apgaismības laikmetā šī vācu prinču darbība tika kritizēta, īpaši no Kristiāna Frīdriha Daniela Šūbarta puses savā laikrakstā "Deutsche Chronicle" un [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] drāmā "Intriga un mīlestība". == Vācu zemju karaspēka lielums Amerikas Neatkarības kara laikā == {| class="wikitable" border="1" ! width="40%" |Valsts ! width="30%" | Lielums ! width="30%" | Zaudējumi |- align="center" | align="left" | [[Hesene-Kasele]] | 16 992 | 6500 |- align="center" | align="left" | [[Hesene-Hānava]] | 2422 | 981 |- align="center" | align="left" | [[Braunšveigas-Līneburgas hercogiste|Braunšveiga-Līneburga]] | 5723 | 3015 |- align="center" | align="left" | [[Ansbaha-Baireita]] | 2553 | 1178 |- align="center" | align="left" | [[Anhalte-Cerbsta]] | 1152 | 168 |- align="center" | align="left" | [[Valdeka (Hesene)|Valdeka]] | 1225 | 720 |} == Attēlojums mākslā un kino == * [[Hesenes muša]] ({{val|la|Mayetiola destructor}}), nozīmīgs [[graudaugi|graudaugu]] kaitēklis, tika nosaukta pēc tam, kad tā, domājams, nonāca Ziemeļamerikā Hesenes karavīru salmu guļammaisos. * [[Vašingtons Ērvings|Vašingtona Ērvinga]] īsajā stāstā "[[Miega ielejas leģendas]]" (1819) galvenais sižeta elements ir leģenda par heseniešu algotni, kurš cīnījās pret amerikāņu nemierniekiem un bija pazīstams ar savu nežēlību. Pēc nāves viņš it kā kļuva par "jātnieku bez galvas" un turpināja terorizēt Amerikas iedzīvotājus, kas tagad bija neatkarīga no Anglijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Hessian (soldiers)}} {{Wikisource|The Hessians and the other German auxiliaries of Great Britain in the revolutionary war}} {{Wikisource|The German Element in the War of American Independence/5 German Mercenaries}} * [https://www.americanrevolution.org/hessians/hessindex.html American Revolution.org – The Hessians] * [https://www.jsha.org/ Johannes Schwalm Historical Association website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260115041515/http://jsha.org/ |date={{dat|2026|01|15||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090202030755/http://www.uni-marburg.de/fb06/fnz/forschung/unabhaengigkeitskrieg Historical Project: Letters by a Hessian Officer], [[Marburg University]] * [https://www.uni-marburg.de/fb06/aktuelles/news/gilsa-edition Diary and letters covering the role of Hessian troops in America] * {{cite web |title=Treaty with the Landgrave of Hesse Cassel, signed January 15, 1776 |url=https://digital.lib.niu.edu/islandora/object/niu-amarch%3A90714 |publisher=University of Illinois |date=15 January 1776 |access-date=19 April 2022}} * [[:de:Soldatenhandel unter Landgraf Friedrich II. von Hessen-Kassel|Soldatenhandel under Friedrich I of Hessen-Kassel (German Wikipedia)]] * [https://friederikebaer.com/ "Hessians:" German Soldiers in the American Revolutionary War.] Academic blog with original German sources, English translations, and commentary. {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Bruņotie spēki]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] 8v8shk33lloflkqqqvbn5585nzv25x0 0 623162 4469364 4466469 2026-05-17T08:44:09Z Tiv kurss 42370 4469364 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = Atvara | Attēls = ESC 2026 Turquoise Carpet Event Atvara 001.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Liene Stūrmane | Pseidonīms = Atvara | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|2}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = Atvara.lv | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Liene Stūrmane''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title="Gribas ko tīru!" Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma "Lūgums"|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> skatuves vārdi '''Atvara''' un '''Liene Atvara''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijasslavenibas.lv/kas-ir-liene-atvara-pilns-stasts-par-eirovizijas-parstavi-un-vinas-dzivi/|title=Liene Atvara: Biogrāfija, Eirovīzija|last=Silins|first=Karlis|website=Latvijas Slavenības|access-date=2026-02-20|date=2026-02-16|language=lv-LV}}</ref><ref name="atvara">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ | title= Liene Atvara | publisher= draugiem.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī | archive-date= 2026. gada 19. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20260219130543/https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ }}</ref> (dzimusi {{dat|1993|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere. == Biogrāfija == Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].<ref name=":0" /> Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu]], kur apguvusi džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla "[[Nelūgtie viesi (2023)|Nelūgtie viesi]]" tituldziesmām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020. un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu "[[Ēnā]]". Konkursa finālā viņa uzvarēja gan skatītāju, gan žūrijas kopējā balsojumā un tādējādi ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Dziedātājas skatuves vārds "Atvara" ir viņas tēva uzvārds. Pēc viņas pašas stāstītā, tēvs bijis alkoholiķis un saistīts ar noziedzīgo pasauli, taču ar vārda izvēli viņa ir vēlējusies tā negatīvo asociāciju vietā radīt pozitīvas.<ref>[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Tautumeitas]]<br />ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu "[[Ēnā]]" | periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 7np7qftl3o4rdai8zca9fgxqcnxlnio 4 626261 4469303 4468729 2026-05-17T03:04:22Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (767 raksti) 4469303 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3267 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71569 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3134 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4276 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3258 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 1151 || 3380 || [[d:Q137736106|Q137736106]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9511 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12098 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1614 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7631 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2929 || 12263 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 10929 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8052 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5203 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1272 || 2860 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5196 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 4683 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4046 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30524 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8350 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4583 || 7855 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1700 || 3619 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6870 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 3968 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 609 || 3501 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5872 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4556 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 767 * '''Dalībnieku skaits:''' 27 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (349), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (76), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (76), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (75), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (60), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (6) * '''Dažādu valstu skaits:''' 50 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (276), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (141), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (56), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,007,173 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 126 no 767 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 269 raksti, 427,915 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 221 raksti, 733,853 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 37 raksti, 154,912 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 35 raksti, 15,292 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,295 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 27 raksti, 24,989 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 17 raksti, 54,475 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 15 raksti, 33,072 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 12 raksti, 6,906 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 10 raksti, 10,819 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 9 raksti, 18,814 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 2 raksti, 5,488 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 1,151 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 85qaqh4h3eewpb8nch4gp69hs1adxr3 0 626612 4469246 4445132 2026-05-16T23:25:50Z Votre Provocateur 111653 4469246 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boston Tea Party w.jpg|thumbnail|upright=1.3|1799. gada gravīra, kas attaino Bostonas tējas dzeršanu]] '''Bostonas tējas dzeršana''' ({{val|en|Boston Tea Party}}) bija politiska [[protests|protesta]] akcija {{dat|1773|12|16||bez}} [[Bostona]]s ostā, kad [[Trīspadsmit kolonijas|Ziemeļamerikas britu koloniju]] iedzīvotāji iznīcināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s tējas kravu, iemetot jūrā 342 [[tēja]]s kastes. Šī akcija bija vērsta pret [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] nodokļu politiku, īpaši tējas nodokli un kompānijas monopolu, un atspoguļoja kolonistu neapmierinātību ar principu “nodokļi bez pārstāvniecības”. Notikums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem konfliktiem starp kolonijām un [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritāniju]], jo tas ievērojami saasināja politisko spriedzi. Reaģējot uz protestu, Lielbritānijas valdība pieņēma represīvus likumus, kas kolonijās kļuva pazīstami kā [[Nepanesamie akti]] un vēl vairāk padziļināja konfliktu. Vēstures kontekstā Bostonas tējas dzeršana tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas neatkarības kustībai]] un [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijai]], jo tā simbolizēja organizētu kolonistu pretošanos britu varai un iezīmēja pagrieziena punktu ceļā uz neatkarību. == Vēsture == Notikuma priekšvēsture saistīta ar Lielbritānijas mēģinājumiem pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] palielināt ienākumus no Ziemeļamerikas kolonijām. Kolonisti iebilda pret nodokļiem, kurus noteica [[Lielbritānijas parlaments]], jo kolonijām nebija savu pārstāvju parlamentā. Šo nostāju raksturoja sauklis ''No taxation without representation'' — ''nekādi nodokļi bez pārstāvniecības''. Īpaši svarīgs bija 1773. gada Tējas akts, kas piešķīra [[Britu Austrumindijas kompānija|Britu Austrumindijas kompānijai]] īpašas tiesības pārdot tēju kolonijās. Lai gan šis likums faktiski varēja samazināt tējas cenu, kolonisti to uztvēra kā mēģinājumu nostiprināt parlamenta tiesības aplikt kolonijas ar nodokļiem. Turklāt tas apdraudēja vietējos tirgotājus un kontrabandistus, kuri līdz tam bija iesaistīti tējas tirdzniecībā. 1773. gada beigās Bostonas ostā ieradās kuģi ''Dartmouth'', ''Eleanor'' un ''Beaver'' ar Austrumindijas kompānijas tējas kravām. Kolonistu sapulces pieprasīja, lai kuģi atgrieztos Lielbritānijā bez kravas izkraušanas. Masačūsetsas gubernators Tomass Hačinsons atteicās atļaut kuģiem izbraukt no ostas, kamēr nebūs samaksāti muitas nodokļi. 16. decembra vakarā pēc plašas kolonistu sapulces Bostonā grupa protestētāju, daļa no kuriem bija pārģērbušies par mohoku indiāņiem, devās uz kuģiem un izmeta ostas ūdenī 342 tējas lādes. Akcija tika īstenota disciplinēti: protestētāji iznīcināja tēju, bet centās nebojāt kuģus un citu īpašumu. Britu valdība uz Bostonas tējas dzeršanu reaģēja ļoti asi. 1774. gadā tika pieņemti soda likumi, kurus kolonisti dēvēja par Nepanesamajiem aktiem. Tie paredzēja Bostonas ostas slēgšanu, Masačūsetsas pašpārvaldes ierobežošanu un britu administrācijas kontroles pastiprināšanu. Šie pasākumi nevis apslāpēja protestus, bet gan veicināja koloniju solidaritāti. 1774. gadā tika sasaukts [[Pirmais Kontinentālais kongress]], kur koloniju pārstāvji koordinēja politisko pretestību Lielbritānijai. Tādējādi Bostonas tējas dzeršana kļuva par vienu no tiešajiem priekšnoteikumiem Amerikas revolūcijas sākumam. Vēstures pētniecībā Bostonas tējas dzeršana tiek interpretēta ne tikai kā protests pret tējas nodokli, bet arī kā plašāka politiska akcija pret imperiālās varas modeli. Tā atspoguļoja kolonistu prasību pēc politiskas pārstāvniecības, ekonomiskas autonomijas un tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas tieši ietekmēja viņu dzīvi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Protesti]] [[Kategorija:Bostona]] [[Kategorija:1773. gads]] 9d4d2hkpembmuoi37cnjzlgkjb4ayr6 4469247 4469246 2026-05-16T23:26:02Z Votre Provocateur 111653 4469247 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boston Tea Party w.jpg|thumbnail|upright=1.3|1799. gada gravīra, kas attaino Bostonas tējas dzeršanu]] '''Bostonas tējas dzeršana''' ({{val|en|Boston Tea Party}}) bija politiska [[protests|protesta]] akcija {{dat|1773|12|16||bez}} [[Bostona]]s ostā, kad [[Trīspadsmit kolonijas|Ziemeļamerikas britu koloniju]] iedzīvotāji iznīcināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s tējas kravu, iemetot jūrā 342 [[tēja]]s kastes. Šī akcija bija vērsta pret [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] nodokļu politiku, īpaši tējas nodokli un kompānijas monopolu, un atspoguļoja kolonistu neapmierinātību ar principu “nodokļi bez pārstāvniecības”. Notikums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem konfliktiem starp kolonijām un [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritāniju]], jo tas ievērojami saasināja politisko spriedzi. Reaģējot uz protestu, Lielbritānijas valdība pieņēma represīvus likumus, kas kolonijās kļuva pazīstami kā [[Nepanesamie akti]] un vēl vairāk padziļināja konfliktu. Vēstures kontekstā Bostonas tējas dzeršana tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas neatkarības kustībai]] un [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijai]], jo tā simbolizēja organizētu kolonistu pretošanos britu varai un iezīmēja pagrieziena punktu ceļā uz neatkarību. == Vēsture == Notikuma priekšvēsture saistīta ar Lielbritānijas mēģinājumiem pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] palielināt ienākumus no Ziemeļamerikas kolonijām. Kolonisti iebilda pret nodokļiem, kurus noteica [[Lielbritānijas parlaments]], jo kolonijām nebija savu pārstāvju parlamentā. Šo nostāju raksturoja sauklis ''No taxation without representation'' — ''nekādi nodokļi bez pārstāvniecības''. Īpaši svarīgs bija 1773. gada Tējas akts, kas piešķīra [[Britu Austrumindijas kompānija|Britu Austrumindijas kompānijai]] īpašas tiesības pārdot tēju kolonijās. Lai gan šis likums faktiski varēja samazināt tējas cenu, kolonisti to uztvēra kā mēģinājumu nostiprināt parlamenta tiesības aplikt kolonijas ar nodokļiem. Turklāt tas apdraudēja vietējos tirgotājus un kontrabandistus, kuri līdz tam bija iesaistīti tējas tirdzniecībā. 1773. gada beigās Bostonas ostā ieradās kuģi ''Dartmouth'', ''Eleanor'' un ''Beaver'' ar Austrumindijas kompānijas tējas kravām. Kolonistu sapulces pieprasīja, lai kuģi atgrieztos Lielbritānijā bez kravas izkraušanas. Masačūsetsas gubernators Tomass Hačinsons atteicās atļaut kuģiem izbraukt no ostas, kamēr nebūs samaksāti muitas nodokļi. 16. decembra vakarā pēc plašas kolonistu sapulces Bostonā grupa protestētāju, daļa no kuriem bija pārģērbušies par mohoku indiāņiem, devās uz kuģiem un izmeta ostas ūdenī 342 tējas lādes. Akcija tika īstenota disciplinēti: protestētāji iznīcināja tēju, bet centās nebojāt kuģus un citu īpašumu. Britu valdība uz Bostonas tējas dzeršanu reaģēja ļoti asi. 1774. gadā tika pieņemti soda likumi, kurus kolonisti dēvēja par Nepanesamajiem aktiem. Tie paredzēja Bostonas ostas slēgšanu, Masačūsetsas pašpārvaldes ierobežošanu un britu administrācijas kontroles pastiprināšanu. Šie pasākumi nevis apslāpēja protestus, bet gan veicināja koloniju solidaritāti. 1774. gadā tika sasaukts [[Pirmais Kontinentālais kongress]], kur koloniju pārstāvji koordinēja politisko pretestību Lielbritānijai. Tādējādi Bostonas tējas dzeršana kļuva par vienu no tiešajiem priekšnoteikumiem Amerikas revolūcijas sākumam. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Protesti]] [[Kategorija:Bostona]] [[Kategorija:1773. gads]] gifoh131n02xralbpbweudor1oi9p26 4 626708 4469304 4468730 2026-05-17T03:04:24Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4469304 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 767 kopējiem rakstiem 758 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,158,048 baiti # {{U|Kikos}} - 880,191 baiti # {{U|Egilus}} - 670,843 baiti # {{U|Treisijs}} - 243,208 baiti # {{U|Tankists}} - 173,378 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,036 baiti # {{U|MC2013}} - 165,335 baiti # {{U|Biafra}} - 115,975 baiti # {{U|Lasks}} - 99,321 baiti # {{U|Bendžamins}} - 97,536 baiti # {{U|Dainis}} - 73,758 baiti # {{U|Vylks}} - 58,631 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,409 baiti # {{U|Pirags}} - 20,311 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Papuass}} - 13,905 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|XD991}} - 5,872 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,556 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,556 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 19 raksti # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] tr40aryjm6ff6bs82wshplskyq3u2a2 0 627528 4469371 4467410 2026-05-17T09:20:02Z Lasks 38532 4469371 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Serbija]] | karogs = Flag of Serbia.svg | parraiditajs = [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | nac atlase = | pied reizes = 19 (14 fināli) | pirma reize = {{escy|2007}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2007}}. | ESC sl = 14. vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2025}}. | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/serbia EBU lapa] }} '''[[Serbija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 19 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad Serbiju pārstāvēja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šajā gadā Serbija ieguva savu līdz šim vienīgo uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā. Valsts ir kvalificējusies finālam 14 reizes. Serbija, no 2004. līdz 2006. gadam startēja Eirovīzijā kā [[Serbija un Melnkalne]]. Vēl pirms tam piedalījusies konkursā kā daļa no [[Dienvidslāvija]]s (no 1961. līdz 1992. gadam) == Serbijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="250" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]] | align="center" | 1. | align="center" | 268 | align="center" | 1. | align="center" | 298 |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]] | ''Oro'' | Serbu | align="center" | 6. | align="center" | 169 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 10.{{Efn|Kaut arī valsts ieguva 10. vietu, kas ļautu kvalificēties finālam, 2008. un 2009. gada dziesmu konkursa noteikumi noteica, ka no katra pusfināla kvalificēsies deviņas augstāk novertētākās skatītāju dziesmas un viena žūrijas augstāk novērtētākā dziesma. Tā kā dziesma nebija žūrijas favorīts, tad Serbijas vietu finālā ieņēma Horvātija.}} | align="center" | 60 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan'' | Serbu | align="center" | 13. | align="center" | 72 | align="center" | 5. | align="center" | 79 |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Nina Radojčiča|Nina]] | ''Čaroban'' | Serbu | align="center" | 14. | align="center" | 85 | align="center" | 8. | align="center" | 67 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''Nije ljubav stvar'' | Serbu | align="center" | 3. | align="center" | 214 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 159 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[Moje 3]]'' | ''Ljubav je svuda'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 46 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 53 | align="center" | 9. | align="center" | 63 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 105 | align="center" | 18. | align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Tijana Bogičeviča]] | ''In Too Deept'' | Angļu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 98 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Saņa Iličs]] un [[Balkanika]] | ''Nova deca'' | Serbu{{efn|name=2018;|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} | align="center" | 19. | align="center" | 113 | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Nevena Božoviča]] | ''Kruna'' | Serbu{{efn|name=2019;|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}} | align="center" | 18. | align="center" | 89 | align="center" | 7. | align="center" | 156 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''Hasta la vista'' | Serbu{{efn|name=2020;|Sastāv arī dažām frāzēm satur arī angļu un [[Spāņu valoda|spāņu]] valodām.}} | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Loco loco'' | Serbu | align="center" | 15. | align="center" | 102 | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ana Džuriča|Konstrakta]] | ''In corpore sano' | Serbu,<br />[[Latīņu valoda|Latīņu]] | align="center" | 5. | align="center" | 312 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 237 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Lūks Bleks]] | ''Samo mi se spava'' | Serbu,<br />Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 30 | align="center" | 10. | align="center" | 37 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Teya Dora]]'' | ''Ramonda'' | Serbu | align="center" | 17. | align="center" | 54 | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Princ od Vranje|Princ]]'' | ''Mila'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene'' | Serbu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Serbijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Belgrada]] | [[Belgradas arēna]] | [[Jovana Jankoviča]], [[Željko Joksimovičs]], [[Kristina Radenkoviča]], [[Branislavs Katičš]] |} == Piezīmes == {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Serbija]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] h9z63cwh4v3fvu4362qrijee0f3vrb0 0 628634 4469368 4467411 2026-05-17T09:14:55Z Lasks 38532 4469368 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Horvātija]] | karogs = Flag of Croatia.svg | parraiditajs = [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | nac atlase = | pied reizes = 31 (21 fināls) | pirma reize = {{escy|1993}} | ESC lab = 2. vieta: {{escy|2024}} | ESC sl = 17. vieta pusfinālā: {{escy|2018}} | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/croatia] }} '''[[Horvātija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 31 reizi, debitējot [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Put (grupa)|Put]]'' ar dziesmu ''Don't Ever Cry''. Horvātija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]], iegūstot 2. vietu. Kopš debijas konkursā Horvātija nav piedalījusies tikai divos konkursos — [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursos. == Horvātijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Put (grupa)|Put]]'' |''Don't Ever Cry'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] |align="center" | 15. |align="center" | 31 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 51 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Tonijs Cetinskis]] |''Nek' ti bude ljubav sva'' |Horvātu |align="center" | 16. |align="center" | 27 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Magazin]]'' un [[Lidija Horvata-Dunjko|Lidija]] |''Nostalgija'' |Horvātu |align="center" | 6. |align="center" | 91 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Maija Blagdana]] |''Sveta ljubav'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 98 |align="center" | 19. |align="center" | 30 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[E.N.I]]'' |''Probudi me'' |Horvātu |align="center" | 17. |align="center" | 24 |colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Danijela Martinoviča|Danijela]] |''Neka mi ne svane'' |Horvātu |align="center" | 5. |align="center" | 131 |- |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Dorisa Dragoviča|Dorisa]] |''Marija Magdalena'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 118 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Gorans Karans]] |''Kad Zaspu Anđeli'' |Horvātu |align="center" | 9. |align="center" | 70 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Vanna (dziedātāja)|Vanna]]'' |''Strings Of My Heart'' |Horvātu |align="center" | 10. |align="center" | 42 |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Vesna Pisaroviča]] |''Everything I Want'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Klaudija Beni]] |''Više nisam tvoja'' |Horvātu,<br />Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Ivans Mikuličs]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 50 |align="center" | 9. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' |''Vukovi umiru sami'' |Horvātu |align="center" | 11. |align="center" | 115 |align="center" | 4. |align="center" | 168 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Severīna Vučkoviča|Severina]] |''Moja štikla'' |Horvātu |align="center" | 12. |align="center" | 56 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] |''Vjerujem U Ljubav'' |Horvātu<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' |''Romanca'' |Horvātu |align="center" | 21. |align="center" | 44 |align="center" | 4. |align="center" | 112 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] |''Lijepa Tena'' |Horvātu |align="center" | 18. |align="center" | 45 |align="center" | 13.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam kā žūrijas favorīti}}</small> |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Feminnem]]'' |''Lako je sve'' |Horvātu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Darja Kincere|Darja]] |''Celebrate'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Nina Badriča]] |''Nebo'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 42 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Klapa s Mora]]'' |''Mižerja'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ņina Kraļjica]] |''Lighthouse'' |Angļu |align="center" | 23. |align="center" | 73 |align="center" | 10. |align="center" | 133 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 13. |align="center" | 128. |align="center" | 8. |align="center" | 141. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 17. |align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Roko Blaževičs|Roko]] |''The Dream'' |Angļu,<br />Horvātu |align="center" | 14. |align="center" | 64 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |[[Damirs Kedžo]] |''Divlji vjetre'' |Horvātu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |[[Albina]] |''Tick-Tock'' |Angļu,<br />Horvātu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |[[Mia Dimšiča]] |''Guilty Pleasure'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 75 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |''[[Let 3]]'' |''Mama ŠČ!'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 123 |align="center" | 8. |align="center" | 76 |- bgcolor="#CCCCCC" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |''[[Baby Lasagna]] |''Rim Tim Tagi Dim'' |Angļu |align="center" | 2. |align="center" | 547 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 177 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |[[Marko Bošņaks]] |''Poison Cake'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 28 |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | Horvātu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Horvātijā == Kaut arī konkurss Horvātijā nav noticis laikā kopš Horvātijas neatkarības pasludināšanas, [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkurss]] notika Horvātijas galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]]. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Zagreba]] | ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' | [[Helga Vlahoviča]], [[Olivers Mlakars]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Horvātijas mūzika]] lchm6zohu2d4ntzblfeq76piueq5q90 0 628873 4469340 4467330 2026-05-17T07:32:50Z Lasks 38532 4469340 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Grieķija]] | karogs = Flag of Greece.svg | parraiditajs = [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | nac atlase = | pied reizes = 46 (43 fināli) | pirma reize = {{escy|1974}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2005}} | ESC sl = 16. vieta pusfinālā: {{escy|2016}} | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/greece] }} '''[[Grieķija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 46 reizes, debitējot [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Marinella]] ar dziesmu ''Krassi, thalassa ke t' agori mou''. Grieķija ir uzvarējusi vienu reizi konkursā [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gadā]], kad to izdarīja [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''[[My Number One]]''. == Grieķijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Marinella]] |''Krassi, thalassa ke t' agori mou'' |[[Grieķu valoda|Grieķu]] | align="center" |11. | align="center" |7 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gada]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] | [[Mariza Koha]] | ''Panaghia mou, panaghia mou'' | Grieķu | align="center" | 13. | align="center" | 20 | colspan="2" rowspan="8" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | Pašalis, Marianna, Roberts un Besija | ''Mathema solfege'' | Grieķu | align="center" | 5. | align="center" | 92 |- | align="center" | {{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Tanja Tsanaklidou]] | ''Charlie Chaplin'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 66 |- | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | ''[[Elpida]]'' | ''Socrates'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Anna Vissi]] un ''[[the Epikouri]]'' | ''Autostop'' | Grieķu | align="center" | 13. | align="center" | 30 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | [[Janis Dimitrs]] | ''Feggari kalokerino'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 55 |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" | {{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | [[Temis Adamantidisa]] | ''Sarantapente kopelies'' | Grieķu | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | ''[[Kristi Stasinopulosa|Christie]]'' | ''Mou les'' | Grieķu | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984. gada]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Takis Biniaris]] | ''Miazoume'' | Grieķu | align="center" | 16. | align="center" | 15 | colspan="2" rowspan="11" {{N/A|Nav pusfinālu}} |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Polina (Grieķu dziedātāja)|Polina]] | ''Wagon-lit'' | Grieķu | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" | {{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | ''[[Bang]]'' | ''Stop'' | Grieķu | align="center" | 10. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | [[Afrodīte Frīdasa]] | ''Clown'' | Grieķu | align="center" | 17. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Marianna Efstratiou]] | ''To diko sou asteri'' | Grieķu | align="center" | 9. | align="center" | 56 |- | align="center" | {{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Kristoss Kallovs]] | ''Horis skopo'' | Grieķu | align="center" | 19. | align="center" | 11 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Sofija Vossou]] | ''Anixi'' | Grieķu | align="center" | 13. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | ''[[Cleopatra (grieķu dziedātāja)|Cleopatra]]'' | ''Olou tou kosmou i elpida'' | Grieķu | align="center" | 5. | align="center" | 94 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | [[Katerina Garbi]] | ''Ellada, hora tou fotos'' | Grieķu | align="center" | 9. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Kostass Bigaliss]] un ''[[the Sea Lovers]]'' | ''To trehantiri (Diri Diri)'' | Grieķu | align="center" | 14. | align="center" | 44 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Elina Konstantopulu]] | ''Pia prosefhi'' | Grieķu | align="center" | 12. | align="center" | 68 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | Marianna Efstratiou | ''Emis forame to himona anixiatika'' | Grieķu | align="center" | 14. | align="center" | 36 | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | [[Marianna Zorba]] | ''Horepse'' | Grieķu | align="center" | 12. | align="center" | 39 | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | ''[[Thalassa]]'' | ''Mia krifi evaisthisia'' | Grieķu | align="center" | 20. | align="center" | 12 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] un [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Antique]]'' | ''Die for You'' | Grieķu,<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 3. | align="center" | 147 | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Mihalis Rakinzis]] | ''S.A.G.A.P.O.'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 27 |- | align="center" | {{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 25 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Sakis Ruvs]] | ''Shake It'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 252 | align="center" | 3. | align="center" | 238 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Elena Paparizu]] | ''[[My Number One]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 230 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | Anna Vissi | ''Everything'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 128 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[Sarbels]]'' | ''Yassou Maria'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 139 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Kalomira]]'' | ''Secret Combination'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 218 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 156 |- | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | Sakis Ruvs | ''This Is Our Night'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 120 | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 140 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 133 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' | ''Watch My Dance'' | Grieķu,<br />Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 120 | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 133 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Elefterija Elefteriu]] | ''Aphrodisiac'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 64 | align="center" | 4. | align="center" | 116 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[Koza Mostra]]'' pied. [[Agatons Iakovidis]] | ''Alcohol Is Free'' | Grieķu,<br />Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 152 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 121 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Freaky Fortune]]'' pied. ''[[Riskykidd]]'' | ''Rise Up'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 35 | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Marija Elena Kirjaku]] | ''One Last Breath'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 23 | align="center" | 6. | align="center" | 80 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | ''[[Argo (grupa)|Argo]]'' | ''Utopian Land'' | Angļu,<br />Grieķu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 44 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Demy]]'' | ''This is Love'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 77 | align="center" | 10. | align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Janna Terze]] | ''Oniro mou'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 81 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Katerina Duska]] | ''Better Love'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 74 | align="center" | 5. | align="center" | 185 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''Supergirl'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Last Dance'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 170 | align="center" | 6. | align="center" | 184 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Amanda Tenfjorda]] | ''Die Together'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 215 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 211 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Viktors Vernikos]] | ''What They Say'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Marina Sati]] | ''Zari'' | Angļu,<br />Grieķu | align="center" | 11. | align="center" | 126 | align="center" | 5. | align="center" | 86 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Klaudija]] | ''Asteromata'' | Grieķu | align="center" | 6. | align="center" | 231 | align="center" | 4. | align="center" | 112 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto'' | Grieķu | align="center" | 10. | align="center" | 220 | align="center" | 7. | align="center" | 159 |} == Konkursi Grieķijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Atēnas]] | [[OAKA Halle]] | [[Marija Menounos]] un [[Sakis Ruvs]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Grieķijas mūzika]] rg1aq6sz2mqsbmcn3haxvuoeerzat93 0 629002 4469394 4454002 2026-05-17T10:14:23Z Lasks 38532 4469394 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Maroka]] | karogs = Flag of Morocco.svg | parraiditajs = [[SNRT]] | nac atlase = | pied reizes = 1 | pirma reize = {{escy|1980}} | ESC lab = 18. vieta: 1980 | ESC sl = 18. vieta: 1980 | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/morocco] }} '''[[Maroka]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies tikai 1 reizi, debitējot [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Samira Saīda]] ar dziesmu ''Bitakat Hob''. Maroka ir, līdz šim, vienīgā [[Āfrika]]s valsts, kas ir piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. == Marokas pārstāvji Eirovīzijā == {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flagicon|The Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Samira Saīda]] | ''Bitakat Hob'' | [[Arābu valoda|Arābu]] | align="center" | 18. | align="center" | 7 | colspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |colspan="8" {{N/A|Nepiedalās kopš [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981.]]}} gada konkursa |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Maroka-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Marokas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 9ymg9nsde5t7n5dkau40th30t8grbaf 0 629134 4469392 4468482 2026-05-17T10:12:21Z Lasks 38532 4469392 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Luksemburga]] | karogs = Flag of Luxembourg.svg | parraiditajs = [[RTL Group|RTL]] | nac atlase = | pied reizes = 40 (39 fināli) | pirma reize = {{escy|1956}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|1961}}, {{escy|1965}}, {{escy|1972}}, {{escy|1973}}, {{escy|1983}} | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|1958}}, {{escy|1960}}, {{escy|1970}} | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/luxembourg] }} '''[[Luksemburga]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 40 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Mišela Arnaudū]] ar dziesmām ''Ne crois pas'' un ''Les amants de minuit''. Luksemburga konkursā ir uzvarējusi piecas reizes — [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961.]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965.]], [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972.]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973.]] un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]]. Luksemburga piedalījās konkursā no 1956. gada līdz 1993. gadam, izlaižot tikai 1959. gada konkursu. Tā, ka Luksemburga [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]] finišēja pēdējā septītniekā, tad tai dalība [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]] tika liegta un valsts nepiedalījās konkursā, nākamās trīs desmitgades. Luksemburga konkursā atgriezās [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]]. == Luksemburgas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" rowspan="2"|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | rowspan="2" | [[Mišela Arnaudū]] |''Ne crois pas'' |[[Franču valoda|Franču]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}} | colspan="2" rowspan="4" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |''Les amants de minuit'' |Franču |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Daniela Duprē]] |''Tant de peine'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |8 |-bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Solanža Berija]] |''Un grand amour'' |Franču | align="center" |9. | align="center" |1 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Kamilo Felgens]] |'' So laang we's du do bast'' |[[Luksemburgiešu valoda|Luksemburgiešu]] | align="center" |13. | align="center" |1 | colspan="2" rowspan="34" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Žans-Klods Paskāls]] |''Nous Les Amourex'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |31 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | Kamilo Felgens |''Petit Bonhomme'' |Franču | align="center" |3. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Nana Mushuri]] |''À force de prier'' |Franču | align="center" |8. | align="center" |13 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Hāgs Aufrejs]] |''Dès que le printemps revient'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |14 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Frensa Galla]] |''Poupée de cire, poupée de son'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Mirele Tora]] |''Ce soir je t’attendais'' |Franču | align="center" |10. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Vikija Leandrosa]] |''L'amour est bleu'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Kriss Baldo]] un [[Sofija Garela]] |''Nous vivrons d'amour'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Romualds Figuiers]] |''Catherine'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |7 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 1970|1970]] |[[Dāvids Alekandrs Vinters]] |''Je suis tombé du ciel'' |Franču | align="center" |12. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Monika Melsena]] |''Pomme, pomme, pomme'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |70 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |Vikija Leandrosa |''Après toi'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |128 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Anna Marija Davida]] |''Tu te reconnaîtras'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |129 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Irēna Šīra]] |''Bye Bye I Love You'' |Franču,<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |4. | align="center" |14 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |''[[Džeralda Brannigana|Géraldine]]'' |''Toi'' |Franču | align="center" |5. | align="center" |84 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |[[Jirgens Markuss]] |''Chansons pour ceux qui s'aiment'' |Franču | align="center" |14. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Anna-Marija Bese|Anna-Marija B]] |''Frère Jacques'' |Franču | align="center" |16. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Baccara]] |''Parlez-vous français ?'' |Franču | align="center" |7. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Džīna Mensone]] |''J'ai déjà vu ça dans tes yeux'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |34 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |''[[Sophie & Magaly]]'' |''Papa Pingouin'' |Franču | align="center" |9. | align="center" |56 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |Žans Klods Paskāls |''C'est peut-être pas l'Amérique'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" |{{flagicon|United Kingdom}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |[[Svetlana (dziedātāja)|Svetlana]] |''Cours après le temps'' |Franču | align="center" |6. | align="center" |78 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Korīne Ermē]] |''[[Si la vie est cadeau]]'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |142 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |[[Sofija Karla]] |''100% d'amour'' |Franču | align="center" |10. | align="center" |39 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Annemīke Verdūrna|Margo]], [[Franks Olivjē]], [[Diāna Solomone]], [[Airīna Šīra]], [[Kriss Roberts]] un [[Malkolms Roberts]] |''Children, Kinder, Enfants'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |37 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Šerisa Laurence]] |''L'Amour de ma vie'' |Franču | align="center" |3. | align="center" |117 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |''[[Plastic Bertrand]]'' |''Amour amour'' |Franču | align="center" |21. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |[[Lara Fabiana]] |''Croire'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |90 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Park Café]]'' |''Monsieur'' |Franču | align="center" |20. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |[[Selīna Karzo]] |''Quand je te rêve'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |38 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Sāra Breja]] |''Un baiser volé'' |Franču | align="center" |14. | align="center" |29 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Mariona Veltere]] un ''[[Kontinent]]'' |''Sou fräi'' |Luksemburgiešu | align="center" |21. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Modern Times]]'' |''Donne-moi une chance'' |Franču,<br />Luksemburgiešu | align="center" |20. | align="center" |11 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās no [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994.]] līdz [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada]] konkursam}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Tali Golerganta|Tali]] | ''Fighter'' | Franču,<br />Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 103 | align="center" | 5. | align="center" | 97 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Laura Torna]] | ''La poupée monte le son'' | Franču | align="center" | 22. | align="center" | 47 | align="center" | 7. | align="center" | 62 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | Angļu | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Luksemburgā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | rowspan="4" | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | rowspan="2" | ''[[Villa Louvigny]]'' | [[Mirelle Delanija]] |- | align="center" | [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Jozaīne Šena]] |- | align="center" | [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | rowspan="2" | ''[[Théâtre Municipal]]'' | [[Elga Gitone]] |- | align="center" | [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | [[Dizere Noživuša]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Luksemburgas mūzika]] 08nnm8eduw7zh9b2nei17aae9w21hkc 0 629373 4469021 4455533 2026-05-16T18:02:39Z ZANDMANIS 91184 4469021 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|10}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 11 | caps3 = 22 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Accrington Stanley F.C.|Accrington Stanley]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Kokermauta}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 197 | image = Queen Park Rangers v Burnley 26042025 (25) (James Trafford).jpg | caption = Džeimss Trafords 2025. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|04|17|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|17|sk|bez}} | name = | playername = Džeimss Trafords | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2021—2023 | years2 = 2021—2022 | years3 = 2022 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 19 | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021—2022 | nationalyears5 = 2022—2024 | nationalyears6 = 2026— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 45 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley F.C.|Burnley]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 73 | goals5 = 0 | years6 = 2025— | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | caps6 = 3 | goals6 = 0 }} '''Džeimss Heringtons Trafords''' ({{Val|en|James Harrington Trafford}}, dzimis {{Dat|2002|10|10}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Trafords spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš spēlējis Anglijas komandās ''[[Accrington Stanley F.C.|Accrington Stanley]]'', ''[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]'' un ''[[Burnley FC|Burnley]]''. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2025—26 * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trafords, Džeimss}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kambrijā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] gdgqou82gzp9ulc8dzyunexfcaj7j86 0 629493 4469057 4456058 2026-05-16T18:33:09Z ZANDMANIS 91184 4469057 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|3|21}} | birth_place = | caps1 = 38 | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 7 | height = 193 | image = ManCity20240722-020.jpg | caption = Niko O'Railijs 2024. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2021—2022 | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|17|sk|bez}} | name = | playername = Niko O'Railijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]], [[pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2023— | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2024—2025 | nationalyears5 = 2025— }} '''Niko O'Railijs''' ({{Val|en|Nico O'Reilly}}, dzimis {{Dat|2005|3|21}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada O'Railijs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2025—26 * [[FA Community Shield]]: 2024 * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:O'Railijs, Niko}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] 9acu36mrtpga8570vpd8l1a0zd3fieo 0 629583 4469389 4464536 2026-05-17T09:50:16Z Lasks 38532 4469389 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Apvienotā Karaliste]] | karogs = Flag of UK.svg | parraiditajs = [[BBC]] | nac atlase = | pied reizes = 67 | pirma reize = {{escy|1957}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|1967}}, {{escy|1969}}, {{escy|1976}}, {{escy|1981}}, {{escy|1997}} | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|2003}}, {{escy|2008}}, {{escy|2010}}, {{escy|2019}}, {{escy|2021}}, {{escy|2026}} | majaslapa = https://www.bbc.co.uk/programmes/b0070hvg | EBU lapa = }} '''[[Apvienotā Karaliste]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes. Pirmo reizi Apvienotā Karaliste piedalījās konkursā [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957. gadā]], kad to pārstāvēja [[Patrīcija Bredina]] ar dziesmu ''All''. Līdz šim, Apvienotā Karaliste ir uzvarējusi 5 reizes: [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967. gadā]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]], [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976. gadā]], [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gadā]] un [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]]. Kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] ir daļa no "Lielā piecinieka" valstīm, kas katru gadu kopā ar rīkotājvalsti automātiski kvalificējas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam. Apvienotā Karaliste konkursu ir rīkojusi deviņas reizes, kas ir visvairāk starp pārējām valstīm. == Apvienotās Karalistes pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Patrīcija Bredina]] |''All'' |[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |7. | align="center" |6 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada]] konkursā}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Pērla Kara]] un [[Tedijs Džonsons]] |''Sing, Little Birdie'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |16 | colspan="2" rowspan="37" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Braiens Džonsons]] |''Looking High, High, High'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |25 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ''[[The Allisons]]'' |''Are You Sure?'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |24 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Ronnijs Karols]] |''Ring-A-Ding Girl'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |Ronnijs Karols |''Say Woundeful Things'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |28 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Mets Monro]] |''I Love the Little Things'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |17 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Keitija Kirbija]] |''I Belong'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Kennets Makkellars]] |''A Man Without Love'' |Angļu | align="center" |9. | align="center" |18 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Sendija Šova]] |''[[Puppet on a String]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |47 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Klifs Ričards]] |''Congratulations'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |28 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |''[[Lulu]]'' |''[[Boom Bang-a-Bang]]'' |Angļu | align="center" |1.{{efn|name=;1969|Uzvarēja kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]].}} | align="center" |18 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Mērija Hopkina]] |''Knock, Knock (Who's There?)'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Klodaga Rodžersa]] |''Jack in the Box'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |98 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |''[[The New Seekers]]'' |''Beg, Steal or Borrow'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |114 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |Klifs Ričards |''Power to All Our Friends'' |Angļu | align="center" |3. | align="center" |123 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Olīvija Ņūtona-Džona]] |''[[Long Live Love]]'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |14 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |''[[The Shadows]]'' |''Let Me Be the One'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |138 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |''[[Brotherhood of Man]]'' |''[[Save Your Kisses for Me]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |164 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Linsija de Pola]] un [[Maikls Morans]] |''Rock Bottom'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |121 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |''[[Co-Co]]'' |''The Bad Old Days'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |61 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |''[[Black Lace]]'' |''Mary Ann'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |73 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |''[[Prima Donna]]'' |''Love Enough for Two'' |Angļu | align="center" |3. | align="center" |106 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |''[[Bucks Fizz]]'' |''[[Making Your Mind Up]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |136 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |''[[Bardo (grupa)|Bardo]]'' |''One Step Further'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |76 |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |''[[Sweet Dreams (grupa)|Sweet Dreams]]'' |''I'm Never Giving Up'' |Angļu | align="center" |6. | align="center" |79 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |''[[Bella & the Devotions]]'' |''Love Games'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |63 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |''[[Aeone|Vikki]]'' |''Love Is'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |100 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[Ryder (mūziķis)|Ryder]]'' |''Runner in the Night'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |72 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |''[[Rikki (mūziķis)|Rikki]]'' |''Only the Light'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |47 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |[[Skots Ficdžeralds]] |''Go'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |136 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Live Report]]'' |''Why Do I Always Get It Wrong'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |130 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |[[Emma (velsiešu dziedātāja)|Emma]] |''Give a Little Love Back to the World'' |Angļu | align="center" |6. | align="center" |87 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Samanta Vomaka|Samanta Janus]] |''A Message to Your Heart'' |Angļu | align="center" |10. | align="center" |47 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |[[Maikls Bols]] |''One Step Out of Time'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |139 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Sonia (dziedātāja)|Sonia]]'' |''Better the Devil You Know'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |164 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Frānsisa Rafela]] |''We Will Be Free (Lonely Symphony)'' |Angļu | align="center" |10. | align="center" |63 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Love City Groove]]'' |''Love City Groove'' |Angļu | align="center" |10. | align="center" |76 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |''[[Gina G]]'' |''Ooh Aah... Just a Little Bit'' |Angļu | align="center" |8. | align="center" |77 | align="center" bgcolor="#cc9966" |3. | align="center" bgcolor="#cc9966" |153 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[Katrīna & The Wawes]]'' |''[[Love Shine a Light]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |227 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |''[[Imaani]]'' |''Where Are You?'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |166 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Precious (grupa)|Precious]]'' |''Say It Again'' |Angļu | align="center" |12. | align="center" |38 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Niki Frenča]] |''Don't Play That Song Again'' |Angļu | align="center" |16. | align="center" |28 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Lindsija Drakasa]] |''No Dream Impossible'' |Angļu | align="center" |15. | align="center" |28 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Džesika Garlika]] |''Come Back'' |Angļu | align="center" |3. | align="center" |111 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |''[[Jemini]]'' |''Cry Baby'' |Angļu | align="center" |26. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Džeimss Fokss]] |''Hold On to Our Love'' |Angļu | align="center" |16. | align="center" |29 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Lielais četrinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ''[[Džeivīne Hiltone|Javine]]'' | ''Touch My Fire'' |Angļu | align="center" |22. | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Dezs Sampsons]] |''Teenage Life'' |Angļu | align="center" |19. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Scooch]]'' |''Flying the Flag (for You)'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |19 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Endijs Ābrahams]] |''Even If'' |Angļu | align="center" |25. | align="center" |14 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Džeida Īvena]] |''It's My Time'' |Angļu | align="center" |5. | align="center" |173 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Džošs Dubovijs]] |''That Sounds Good to Me'' |Angļu | align="center" |25. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Blue (grupa)|Blue]]'' | ''I Can'' | Angļu | align="center" |11. | align="center" |100 | colspan="2" rowspan="9" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | ''Love Will Set You Free'' | Angļu | align="center" |25. | align="center" |12 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Bonija Tailere]] |''Believe in Me'' |Angļu | align="center" |19. | align="center" |23 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Molija Smitena-Daunesa|Molija]] |''Children of the Universe'' |Angļu | align="center" |17. | align="center" |40 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Electro Velvet]]'' |''Still in Love with You'' |Angļu | align="center" |24. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Joe & Jake]]'' |''You're Not Alone'' |Angļu | align="center" |24. | align="center" |62 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Lūsija Džonsa]] |''Never Give Up on You'' |Angļu | align="center" |15. | align="center" |111 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[SuRie]]'' |''Storm'' |Angļu | align="center" |24. | align="center" |48 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Maikls Raiss]] |''Bigger than Us'' |Angļu | align="center" |26. | align="center" |11 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Džeimss Ņūmens]] | ''My Last Breath'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | Džeimss Ņūmens | ''Embers'' | Angļu | align="center" | 26. | align="center" | 0 | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Sems Raiders]] | ''Space Man'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 466 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Mē Mullere]] | ''I Wrote a Song'' | Angļu | align="center" | 25. | align="center" | 24 | colspan="2" {{N/A|Lielais piecinieks un rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Olijs Aleksandrs]] | ''Dizzy'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 46 | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Remember Monday]]'' | ''What the Hell Just Happened?'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 88 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | Angļu,<br />[[Vācu valoda|Vācu]] | align="center" | | align="center" | | colspan="2" {{N/A|Lielais četrinieks}} |} == Konkursi Apvienotajā Karalistē == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | rowspan="3" | [[Londona]] | ''[[BBC televīzijas centrs]]'' | rowspan="3" | [[Keitija Boila]] |- | align="center" | [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | rowspan="2" | [[Karaliskā Alberthola]] |- | align="center" | [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |- | align="center" | [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | [[Edinburga]] | ''[[Usher Hall]]'' | rowspan="2" | [[Moira Šīra]] |- | align="center" | [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | [[Braitona]] | ''[[Brighton Dome]]'' |- | align="center" | [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | Londona | ''[[Vembli konferenču centrs]]'' | [[Andžela Ripone]] |- | align="center" | [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | [[Herogita]] | ''[[Herogitas starptautiskais centrs]]'' | [[Džana Līminga]] |- | align="center" | [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Birmingema]] | ''[[National Indoor Arena]]'' | [[Ulrika Jonsone]], [[Terījs Vogans]] |- | align="center" | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Liverpūle]] | ''[[Liverpūles arēna]]'' | [[Aleksa Diksona]], [[Hanna Vadingema]], [[Jūlija Saņina]], [[Greiems Nortons]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} qwbt19mlbgng054plgbxbzeohisx4x6 0 629886 4469384 4457824 2026-05-17T09:44:43Z Lasks 38532 4469384 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Islande]] | karogs = Flag of Iceland.svg | parraiditajs = [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RÚV]] | nac atlase = | pied reizes = 37 (28 fināli) | pirma reize = {{escy|1986}} | ESC lab = 2. vieta: {{escy|1999}}, {{escy|2009}} | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|1989}}, {{escy|2001}}, {{escy|2018}}, {{escy|2024}} | majaslapa = | EBU lapa = }} '''[[Islande]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 37 reizes. Pirmo reizi Islande piedalījās konkursā [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gadā]], kad to pārstāvēja ''[[ICY]]'' ar dziesmu ''Gleðibankinn''. Līdz šim Islande konkursā nav uzvarējusi. Labākais rezultāts ir bijusi otrā vieta [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursā]]. Islande ir vienīgā Ziemeļvalsts, kas ne reizi nav uzvarējusi konkursā. Valsts, kopš 2026. gada, konkursā nepiedalās [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalības un [[Izraēlas—Hamās karš|Gazas kara]] dēļ. == Islandes pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[ICY]]'' |''Gleðibankinn'' |[[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | align="center" |16. | align="center" |19 | colspan="2" rowspan="10" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Halla Margareta]] |''Hægt og hljótt'' |Islandiešu | align="center" |16. | align="center" |28 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[Beathoven]]'' |''Sókrates'' |Islandiešu | align="center" |16. | align="center" |20 |-bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Daniels Augusts Haraldsons|Daniels]]'' |''Það sem enginn sér'' |Islandiešu | align="center" |22. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Stjórnin]]'' |''Eitt lag enn'' |Islandiešu | align="center" |4. | align="center" |124 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Stefans Hilmarsons|Stefans]] un [[Eijolfurs Kristjānsons|Eijolfurs]] |''Nína'' |Islandiešu | align="center" |15. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Heart 2 Heart]]'' |''Nei eða já'' |Islandiešu | align="center" |7. | align="center" |80 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Ingibjerga Stefansdotira|Inga]]'' |''Þá veistu svarið'' |Islandiešu | align="center" |13. | align="center" |42 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |''[[Sigga]]'' |''Nætur'' |Islandiešu | align="center" |12. | align="center" |49 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Bo Halldorssons]] |''Núna'' |Islandiešu | align="center" |15. | align="center" |31 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Anna Mjolla]] |''Sjúbídú'' |Islandiešu | align="center" |13. | align="center" |51 | align="center" |10. | align="center" |59 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |[[Pols Oskars]] |''Minn hinsti dans'' |Islandiešu | align="center" |20. | align="center" |18 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Selma Bjornsdotira|Selma]]'' |''All Out of Luck'' |[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |2. | align="center" |146 | colspan="2" rowspan="3" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |''[[Einārs Augusts Vidisons|Augusts]]'' un ''[[Telma Āgustsdotira|Telma]]'' |''Tell Me!'' |Angļu | align="center" |12. | align="center" |45 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Two Tricky]]'' |''Angel'' |Angļu | align="center" |22. | align="center" |3 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Birgita Haukdala]] |''Open Your Heart'' |Angļu | align="center" |8. | align="center" |81 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |''[[Jonsi]]'' |''Heaven'' |Angļu | align="center" |19. | align="center" |16 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Zelma Bjorgvinsdotīra]] |''If I Had Your Love'' |Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |16. | align="center" |52 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Silvía Night]]'' |''Congratulations"'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |62 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Eirikurs Hauksons]] |''Valentine Lost'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |77 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Euroband]]'' |''This is My Life'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |64 | align="center" |8. | align="center" |68 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] |''Is It True?'' |Angļu | align="center" |2. | align="center" |218 | align="center" bgcolor="#FFCC33" |1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" |174 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Hēra Bjerka]] |''Je ne sais quoi'' |Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |19. | align="center" |41 | align="center" bgcolor="#cc9966" |3. | align="center" bgcolor="#cc9966" |123 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Sigurjón's Friends]]'' | ''Coming Home'' | Angļu | align="center" |20. | align="center" |61 | align="center" |4. | align="center" |100 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Grēta Salome]] un ''[[Jonsi]]'' | ''Never Forget'' | Angļu | align="center" |20. | align="center" |46 | align="center" |8. | align="center" |75 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Eitjors Ingi]] | ''Ég á líf'' | Islandiešu | align="center" | 17. | align="center" | 47. | align="center" | 6. | align="center" | 72 |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Polaponki]]'' | ''No Prejudice'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 58 | align="center" | 8. | align="center" | 61 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Marija Olafsa]] | ''Unbroken'' | Angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Grēta Salome | ''Hear Them Calling'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Svala]]'' | ''Paper'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 60 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Āri Oulafsons]] | ''Our Choice'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 15 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Hatari]]'' | ''[[Hatrið mun sigra]]'' | Islandiešu | align="center" | 10. | align="center" | 232 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 221 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''Think About Things'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''10 Years'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 378 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 288 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Systur]]'' | ''Með hækkandi sól'' | Islandiešu | align="center" | 23. | align="center" | 20 | align="center" | 10. | align="center" | 103 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Diljá]]'' | ''Power'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Hēra Bjerka | ''Scared of Heights'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 3 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Væb]]'' | ''Róa'' | Islandiešu | align="center" | 25. | align="center" | 33 | align="center" | 6. | align="center" | 97 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] konkursā}} |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Islandes mūzika]] truw3c6l9vvtsr72jsh5t2crdyn6ncf 0 630077 4468987 4458989 2026-05-16T16:12:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4468987 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Gārdengrova |official_name = ''Garden Grove'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://ggcity.org/ |image_skyline = Crys-ext.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = Flag of Garden Grove, California.png |image_seal = Seal of Garden Grove, California.png |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 33 |latm =46 |lats = 00 |latNS = N |longd = 117 |longm = 57 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kalifornija |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 46.56 |area_land_km2 = 46.51 |area_water_km2 = |population_as_of = 2020 |population_total = 171949 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = PST |utc_offset = -8 |timezone_DST = PDT |utc_offset_DST = -7 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 27 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Gārdengrova''' ({{Val|en|Garden Grove}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija]]s štata dienvidos, [[Orindžas apgabals|Orindžas apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 171 949 iedzīvotāji. Tā robežojas gan ar [[Anahaima]]s, gan ar [[Santaana (ASV)|Santaanas]] pilsētām. Pilsēta tika dibināta 1874. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Garden Grove}} * [https://ggcity.org/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260425184558/https://ggcity.org/ |date={{dat|2026|04|25||bez}} }} {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] kbzgtorxmyu0lqj9quofo305oxm9z2b 0 630881 4469004 4465522 2026-05-16T17:33:18Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260516sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4469004 wikitext text/x-wiki '''Albānijas islamizācija''' bija [[Albānija|Albānijas]] iedzīvotāju pakāpeniska pāriešana [[Islāms|islāmā]], kas notika [[Osmaņu impērija|osmaņu]] iekarošanas rezultātā reģionā, sākot ar 1385. gadu.<ref name="Ramet209">{{Harvnb|Ramet|1998}}.</ref> Osmaņi ar savas administrācijas, likumu un militāro spēku palīdzību ieviesa islāmu Albānijā. Osmaņu impērijas pirmajos gadsimtos islāma izplatība Albānijā bija lēna un galvenokārt pastiprinājās 17. un 18. gadsimtā. Tā bija viena no nozīmīgākajām norisēm [[Albānijas vēsture|Albānijas vēsturē]], jo Albānijas [[albāņi]] no pārsvarā [[Kristieši|kristiešu]] ([[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|pareizticīgo]]) kopienas kļuva par galvenokārt [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmanisku]], vienlaikus atsevišķos reģionos saglabājot ievērojamas etnisko albāņu kristiešu minoritātes. Radusies situācija, kad sunnītu islāms bija izplatītākā ticība albāņu etnolingvistiskajā apgabalā, bet reģionālā mērogā bija pārstāvētas arī citas ticības, būtiski ietekmēja Albānijas politisko attīstību vēlajā Osmaņu impērijas periodā. Papildus reliģiskajām izmaiņām pievēršanās islāmam izraisīja arī citas sociālas un kultūras pārmaiņas, kas ir veidojušas un ietekmējušas albāņus un albāņu kultūru . == Vēsture == === Agrīnais Osmaņu periods === [[Attēls:Gjergj_Kastrioti.jpg|left|thumb|220x220px|Skanderbegs (1405—1468)]] Albāņi sāka pievērsties islāmam, kad 14. gadsimta beigās kļuva par [[Osmaņu impērija]]s daļu.<ref name="Ramet209" /> Albānija atšķīrās no citiem [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģioniem, piemēram, [[Bulgārija]]s un [[Bosnija]]s, ar to, ka līdz 16. gadsimtam islāms palika ierobežots ar impērijā kooptētās aristokrātijas locekļiem un retām [[Jiriki|jiriku]] militāro priekšposteņu apmetnēm.<ref name="Zhelyaz">Zhelyazkova, Antonina. ‘’''Albanian Identities''’’. Sofia, 2000: International Center for Minority Studies and Intercultural Relations. Page 15-16</ref><ref name="Bieber">{{Ziņu atsauce|title=Muslim identity in the Balkans before the establishment of nation states|work=Nationalities Papers: The Journal of Nationalism and Ethnicity|date=19 August 2010|last=Florian Bieber|pages=15–19}}</ref> 1430. gadu sākumā osmaņu varu apstrīdēja albāņu feodāļi no Albānijas ziemeļiem un centrālajām daļām, un osmaņi atbildēja ar divām militārām kampaņām.<ref name="Fine209" /> Albāņu sakāves rezultātā osmaņi piešķīra daudz zemes timariem — jaunieceltiem sīkiem feodāļiem no Anatolijas un ceturtdaļu zemes albāņiem no elites.<ref name="Fine209" /> Pievēršanās islāmam, ko pēc zaudējuma izdarīja daļa albāņu kristīgās elites, ļāva viņiem saglabāt dažas iepriekšējās politiskās un ekonomiskās privilēģijas un pievienoties jaunajai timaru vai sipahu muižnieku klasei jaunajā osmaņu sistēmā.<ref name="Ergo22">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Fine209">{{Grāmatas atsauce|last=Fine|first=John V. A.|last2=Fine|first2=John Van Antwerp|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|date=1994|publisher=University of Michigan Press|isbn=978-0-472-08260-5|page=535|url=https://books.google.com/books?id=LvVbRrH1QBgC&q=Albanian+revolts+Ottomans&pg=PA535}}</ref> Starp šīm aristokrātiskajām figūrām bija Džordžs Kastrioti jeb [[Skanderbegs]], kurš, dienējot impērijā, pievērsās islāmam un vēlāk atgriezās kristietībā 15. gadsimta beigās viņa uzsāktās ziemeļalbāņu sacelšanās laikā.<ref name="Ramet209" /> To darot, viņš arī pavēlēja citiem, kas bija pieņēmuši islāmu vai bija musulmaņu kolonisti, pievērsties kristietībai vai mirt.<ref name="Ramet209" /> Skanderbegs saņēma militāru palīdzību no [[Neapoles karaliste]]s, kas 1452. gadā nosūtīja Ramonu d'Ortafu, kurš tika iecelts par Albānijas vicekarali un kuram tika uzdots uzturēt katolicismu vietējo iedzīvotāju vidū, novēršot islāma izplatīšanos.<ref name="Marinescu182">{{Harvnb|Marinescu|1994}}.</ref> Skanderbega un osmaņu konfliktu laikā dažādās kaujas un sirojumi pamudināja [[Mehmeds II|sultānu Mehmetu II]] uzbūvēt [[Eļbasani]] cietoksni (1466. gadā) zemienē, lai pretotos uzbrukumiem no kalnu cietokšņiem.<ref name="Inalcik327">{{Harvnb|Inalcik|1989}}.</ref> Skanderbega sacelšanās laikā daudzi musulmaņi un [[ebreji]] [[Vļora]]s apgabalā tika nogalināti, un daži aizbēga uz Itāliju vai Stambulu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|title=The Jews of the Ottoman Empire and the Turkish Republic|date=2016|publisher=Springer|isbn=978-1-349-12235-6|page=38|url=https://books.google.com/books?id=Kcy-DAAAQBAJ&q=The+Jews+of+the+Ottoman+Empire+and+the+Turkish+Republic}}</ref> Pirms un pēc Skanderbega nāves (1468) daļa albāņu aristokrātijas kopā ar nelielu skaitu albāņu emigrēja uz Itālijas dienvidiem, lai izvairītos no osmaņu iekarošanas, un viņu pēcnācēji joprojām dzīvo daudzos ciematos, kurus viņi apmetās.<ref name="Nasse">{{Harvnb|Nasse|1964}}</ref> Vēl viena albāņu sacelšanās pret osmaņu varu notika 1481. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|title=From Zalmoxis to Jan Palach: Studies in East European History|date=1992|publisher=Eastern European Monographs|isbn=978-0-88033-225-5|page=43|url=https://books.google.com/books?id=slVpAAAAMAAJ&q=Albanian+revolts+Ottomans}}</ref><ref name="Treptow182190">{{Publikācijas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|year=1991|title=The Ottoman Invasion of Italy and the Albanian Rebellion, 1480-1481|url=https://books.google.com/books?id=9U5pAAAAMAAJ&q=Albanian+|journal=The Ukrainian Quarterly|volume=47|issue=2|pages=182–190|doi=}}</ref> [[Attēls:"I_Turchi_respinti_da_Scutari"_Gatteri's_Etching_of_the_Siege_of_Shkodra.jpg|thumb|250x250px|Škodras aplenkums, 1478. gads]] Pat ilgi pēc Skanderbega krišanas plaši Albānijas lauku reģioni bieži sacēlās pret osmaņu varu, bieži vien ciešot lielus cilvēku upurus, tostarp iznīcinot veselus ciematus.<ref>Zhelyazkova, Antonina, ‘’Albanian identities’’, page 15.</ref> 1570. gados Eļbasani un Rekā sākās osmaņu valdītāju saskaņoti centieni pievērst vietējos iedzīvotājus islāmam, lai apturētu sacelšanos rašanos, un pēc neveiksmīgas katoļu sacelšanās ziemeļos 1596. gadā starp sekoja virkne bargu soda pasākumu, kas pamudināja pievērsties islāmam. Islamizācijas kulminācija Albānijā notika daudz vēlāk nekā citās islamizētajās vai daļēji islamizētajās teritorijās: vēl 16. gadsimta osmaņu tautas skaitīšanas dati liecināja, ka [[Sandžaks|sandžaki]], kuros dzīvoja albāņi, joprojām bija pārsvarā kristīgi, un musulmaņi lielākajā daļā teritoriju veidoja ne vairāk kā 5%, savukārt šajā periodā musulmaņu īpatsvars jau bija pieaudzis līdz lielām daļām [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ([[Bosnija|Bosnijā]] 46%, [[Hercegovina|Hercegovinā]] 43%, [[Sarajeva|Sarajevā]] 100%), Ziemeļgrieķijā ([[Trikala|Trikalā]] 17,5%), pilsētās [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] ([[Skopje|Skopjē]] un [[Bitola|Bitolā]] abās 75%) un Austrumbulgārijā ([[Silistra|Silistrā]] 72%, [[Čirmena|Čirmenā]] 88%, [[Nikopole (Bulgārija)|Nikopolē]] 22%). Vēlāk, 19. gadsimtā, kad islamizācijas process jau bija apstājies lielākajā daļā Balkānu, tas turpināja progresēt Albānijā, īpaši dienvidos.<ref name="MinkovDemographics">{{Grāmatas atsauce|last=Anton Minkov|title=Conversion to Islam in the Balkans|pages=41–42}}</ref> Osmaņu impērijas agrīnajā periodā teritorijas, kas veidoja mūsdienu Albāniju, tika reorganizētas administratīvā vienībā ar nosaukumu Arnavidas jeb Arnavudas sandžaks.<ref name="Norris3637">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Osmaņu impērijas valdīšanas sākumā par mošejām tika pārveidotas tikai ievērojamas baznīcas ar ievērojamu simbolisku nozīmi vai pilsētvides kultūras vērtību.<ref name="Ergo18">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Lielākā daļa agrīno mošeju, kas tika uzceltas Albānijā, galvenokārt tika uzceltas cietokšņos osmaņu garnizoniem, ko dažkārt rīkoja osmaņu sultāni militāro kampaņu laikā šajā apgabalā, piemēram, Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Škodrā, Sarkanā mošeja Berati un citas.<ref name="Nurja197198">{{Harvnb|Nurja|2012}}.</ref><ref name="Ergo3435">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Parasti Osmaņu impērijas laikā kristieši principā tika pieciesti, taču viņi tika arī diskriminēti, padarot viņus par otrās šķiras pilsoņiem ar augstākiem nodokļiem un dažādiem juridiskiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu vest musulmaņus uz tiesu, turēt zirgus, ieročus vai turēt mājas ar skatu uz musulmaņu mājām. Lai gan Osmaņu impērijas varas iestādes hroniski ar aizdomām izturējās pret katolicismu, tās lielā mērā ļāva netraucēti darboties pareizticīgo baznīcai, izņemot atsevišķus periodus, kad baznīca tika apspiesta, izraidot bīskapus un konfiscējot īpašumus un ieņēmumus. Osmaņu impērijas laikā lielākā daļa kristiešu, kā arī lielākā daļa musulmaņu, izmantoja zināmu sinkrētismu, joprojām praktizējot dažādus pagānu rituālus; daudzi no šiem rituāliem ir vislabāk saglabājušies mistisku ordeņu, piemēram, Bektaši ordeņa, vidū.<ref>Vryonis, Spyros. ''Religious Changes and Patterns in the Balkans, 14th-16th centuries''</ref><gallery class="center"> Attēls:Die_rote_Moschee_von_der_Burg_Berat.JPG|alt=Ruined Red Mosque within citadel, Berat.| Sagrautā Sarkanā mošeja citadelē Berati Attēls:Kruje_Castle_-_minaret_of_a_mosque.JPG|alt=Ruined Fethije Mosque within citadel, Krujë.| Izpostīta Fethijes mošeja citadelē Krujā Attēls:Shkodër-rozafa-2001.jpg|alt=Ruined Fatih Sultan Mehmet Mosque within Rozafa fortress, Shkodër.| Izpostīta Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Rozafas cietoksnīŠkodrā </gallery> === Albānijas ziemeļi === [[Attēls:Portrait_of_Pope_Clement_XI_Albani_(Vatican_Museums_-_Musei_Vaticani,_Vatican).jpg|left|thumb|182x182px|[[Klements XI|Pāvests Klements XI]] bija pāvests no 1700. līdz 1721. gadam. Dzimis dižciltīgā albāņu ģimenē ar itāļu un albāņu izcelsmi un sasauca ''Kuvendi i Arbënit,'' lai apturētu katoļu iedzīvotāju skaita samazināšanos.]] Albānijas ziemeļu pilsētu osmaņu iekarošana no venēciešiem notika atsevišķi no sākotnējās Albānijas iekarošanas no vietējiem feodāļiem. Lielākās pilsētas kā [[Ļeža]] krita 1478. gadā, [[Škodra]] 1478.—1479. gadā un [[Duresi]] 1501. gadā, lielākajai daļai to kristīgo iedzīvotāju bēgot.<ref name="Malcolm12" /> Sešpadsmitā gadsimta laikā šo pilsētu iedzīvotāji galvenokārt kļuva musulmaņi.<ref name="Malcolm12">{{Harvnb|Malcolm|2015}}.</ref> Ziemeļos islāma izplatība bija lēnāka Romas [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] pretestības un kalnainā reljefa dēļ, kas 16. gadsimtā veicināja musulmaņu ietekmes ierobežošanu.<ref name="Ramet209210">{{Harvnb|Ramet|1998}}.</ref> Osmaņu iekarošana un Albānijas teritoriālā reorganizācija tomēr ietekmēja katoļu baznīcu, jo baznīcas struktūras tika iznīcinātas.<ref name="Ergo8">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Tiek ziņots, ka 16. gadsimtā Škodras sandžakā musulmaņu iedzīvotāju skaits bija 4,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt Dukaģini (tolaik mazapdzīvotā rajonā) — 0% un [[Prizrena|Prizrenā]] — 1,9%.<ref name="MinkovDemographics" /> Septiņpadsmitā gadsimta katoļu albāņu sacelšanās, bieži vien izmantojot izdevības impērijas karos ar katoļu lielvarām [[Venēcijas Republika|Venēciju]] un [[Austrijas Impērija|Austriju,]] izraisīja bargas represijas pret katoļu albāņiem, kas bija sacēlušies, kas pastiprināja pievēršanos islāmam.<ref name="Ramet210" /><ref name="Skendi235242">{{Harvnb|Skendi|1967b}}.</ref><ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref> 1594. gadā pāvests kūdīja uz neveiksmīgu sacelšanos starp katoļu albāņiem ziemeļos, solot palīdzību no [[Spānija]]s. Tomēr palīdzība netika sniegta, un, kad 1596. gadā sacelšanās tika apspiesta, Osmaņu impērija veica represijas un spēcīgu spiedienu pievērsties islāmam, lai sodītu nemierniekus. Straujš kritums notika 1630.—1670. gados, piemēram, kad Ļežas diecēzē katoļu skaits samazinājās par 50%, savukārt Pultas diecēzē katoļu skaits samazinājās no 20 000 līdz 4045, lielākajai daļai pievēršoties islāmam un dažiem — pareizticībai.<ref name="Ramet210">{{Harvnb|Ramet|1998}}.</ref> [[Lielais turku karš|Lielā Austrijas-Turcijas kara]] laikā albāņu katoļu līderi Pjetars Bogdani un Toma Raspasani apvienoja [[Kosova]]s albāņu katoļus un musulmaņus atbalstam Austrijai. Pēc kara, kad Kosova tā arī nekļuva par daļu no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu impērijas]], sekoja skarbas represijas. Liels skaits katoļu albāņu<ref name="Raspasani" /> aizbēga uz ziemeļiem, kur daudzi "nomira, daži no bada, citi no slimībām" [[Budapešta]]s apkārtnē.<ref name="Raspasani">{{Grāmatas atsauce|last=Malcolm|first=Noel|title=Kosovo: a short history|url=https://books.google.com/books?id=GGQ_AQAAIAAJ&q=Toma+Raspasani|year=1998|publisher=Macmillan|isbn=978-0-333-66612-8|page=162}}</ref> Pēc serbu bēgšanas [[Peja|Ipekas]] (albāņu Pejas, serbu Pečas) pašā piespieda katoļu albāņus ziemeļos pārcelties uz kara iztukšotajiem Dienvidserbijas līdzenumiem un piespieda viņus tur pievērsties islāmam.<ref>Pahumi, Nevila (2007). "The Consolidation of Albanian Nationalism". Page 18</ref> Ziemeļalbānijas kopienās katoļu pievēršanās ticībai ietvēra vīriešu ārēju islāma pieņemšanu, bieži vien, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un cita sociālā spiediena, kas Osmaņu sistēmā bija vērsts pret vīriešiem, kamēr mājsaimniecības sievietes palika kristietes.<ref name="Doja60" /> Pievērstie musulmaņu vīrieši meklēja kristīgas sievas, lai saglabātu zināmu katolicisma pakāpi mājsaimniecībā.<ref name="Doja60">{{Harvnb|Doja|2008}}.</ref> 1703. gadā pāvests [[Klements XI]], pats būdams albāņu izcelsmes, sasauca vietējo katoļu bīskapu sinodi, kas apsprieda pievēršanās islāmam apturēšanu, un vienojās arī liegt komūniju kriptokatoļiem Albānijā, kuri ārēji sludināja islāmu.<ref name="Skendi235242">{{Harvnb|Skendi|1967b}}.</ref><ref name="Frazee">{{Harvnb|Frazee|2006}}.</ref> Daži albāņi saglabāja kriptokristīgu kultūru, un tos sauca par "laramāniem". Albānijas ziemeļos konflikts ar [[slāvi]]em kļuva par papildu faktoru, lai pievērstos islāmam.<ref name="Stavrianos498">{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.</ref> Musulmaņu ticības pieņemšana ļāva ziemeļalbāņiem kļūt par sabiedrotajiem ar osmaņu varu, būt līdzvērtīgiem impērijas sistēmā un iegūt drošību pret kaimiņos esošajiem pareizticīgajiem slāviem.<ref name="Stavrianos498" /> Dažos apgabalos, kas atrodas blakus Albānijas ziemeļaustrumiem, islāms ātrāk kļuva par vairākuma ticību: piemēram, oficiālā osmaņu statistika par [[Tetova]]s Nahiju [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] (kurā bija jaukti albāņu, slāvu [[Maķedonieši|maķedoniešu]] un [[Turki|turku]] iedzīvotāji) liecina, ka musulmaņu ģimeņu skaits pirmo reizi pārsniedza kristiešu ģimeņu skaitu jau 1545. gadā, kad musulmaņu ģimeņu bija 2 reizes vairāk nekā kristiešu ģimeņu, un 38 no musulmaņu ģimenēm nesen bija pievērstas no kristietības,<ref name="wallaby.vu.edu.au">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf|title=Archived copy|access-date=2009-11-05|archive-date=2009-01-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20090108131821/http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf}}</ref> savukārt Opojā [[Kosova|Kosovā]] netālu no Prizrenas musulmaņi 1591. gadā bija vairākumā.<ref>TKGM, TD № 55 (412), (Defter sandžaka Prizren iz 1591. godine).</ref> === Centrālā Albānija === [[Attēls:LEAD_MOSQUE_IN_DOWNTOWN_BERAT,_ALBANIA.jpg|thumb|220x220px|16. gadsimtā celtā Svina mošeja Beratā]] Albānijas centrālā daļa, kas sastāvēja no līdzenumiem starp Albānijas ziemeļiem un dienvidiem, bija mezgls uz senā Via Egnatia ceļa, kas veicināja tiešu Osmaņu impērijas administratīvo kontroli un musulmaņu reliģisko ietekmi.<ref name="Pistrick78" /><ref name="Skendi1956316318320">{{Harvnb|Skendi|1956}}.</ref> Tādējādi lielākās daļas Albānijas centrālās daļas pievēršanās islāmam lielā mērā tiek skaidrota ar ģeogrāfijas lomu reģiona sociāli politiskajā un ekonomiskajā liktenī.<ref name="Pistrick78">{{Harvnb|Pistrick|2013}}.</ref><ref name="Skendi1956316318320" /> Osmaņu oficiālā pareizticīgo baznīcas atzīšana noveda pie tā, ka pareizticīgie iedzīvotāji tika pieciesti līdz 18. gadsimta beigām, un baznīcas institūciju tradicionālisms palēnināja albāņu islamizēšanās procesu.<ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref><ref name="Ramet203">{{Harvnb|Ramet|1998}}. "The Ottoman conquest between the end of the fourteenth century and the mid-fifteenth century introduced a third religion — Islam — but the Turks did not at first use force in its expansion, and it was only in the 1600s that large-scale conversion to Islam began — chiefly, at first, among Albanian Catholics."; p.204.</ref><ref name="Ergo26">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Albānijas centrālās un dienvidaustrumu daļas pareizticīgie iedzīvotāji atradās Ohridas pareizticīgo arhibīskapijas baznīcas jurisdikcijā, savukārt Albānijas dienvidrietumi atradās [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] pakļautībā caur [[Joannina]]s metropoliju.<ref name="Ergo37">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Giakoumis7981">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Atšķirības starp Albānijas centrālās daļas kristīgajiem albāņiem un Ohridas arhibīskapiem noveda pie pievēršanās [[Bektaši|bektašu]] islāmam, kura mazākais uzsvars uz rituālu ievērošanu padarīja to albāņiem pievilcīgāku nekā islāma pamatvirzienus.<ref name="Winnifrith107">{{Harvnb|Winnifrith|2002}}.</ref> 16. gadsimta sākumā albāņu pilsētas [[Ģirokastra]], Kanina, Delvina, [[Vļora]], [[Korča]], Kelcira, Permeti un [[Berati]] joprojām bija kristīgas, un līdz 16. gadsimta beigām Vlora, Permeti un Himara saglabāja šo statusu, savukārt Ģirokastra kļuva arvien musulmaņticīgāka.<ref name="Ergo37">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Giakoumis84" /> 16. gadsimta sākumā Eļbasani sandžakā, kā ziņots, bija 5,5% musulmaņu iedzīvotāju, kas bija vairāk nekā jebkurā citā albāņu apdzīvotā sandžakā.<ref name="MinkovDemographics" /> 1570. gadā Osmaņu varas iestādes sāka saskaņotus centienus pievērst ticībai Eļbasani un Rekas nemierīgos kristiešu iedzīvotājus. Kāds grieķu ceļotājs ziņoja, ka Duresi apkārtnē islamizācijas dēļ vairs nav atlicis pareizticīgo kristiešu.<ref name="Giakoumis84">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}. On Durres: "At the end of the 16th century, conversion to Islam had so much penetrated into central Albania, that a Greek traveller in Durrës in 1580 reported that ―in the region of Durrës there are no Greeks‖ (that is, Orthodox Christians)"</ref> 16. gadsimtā pievēršanās islāmam Albānijas pilsētās kopumā bija lēna, jo aptuveni tikai 38% pilsētu iedzīvotāju bija kļuvuši musulmaņi.<ref name="Ergo38">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Sākot ar 1670. gadu, Berati kļuva galvenokārt musulmaņu pilsēta, un pievēršanās islāmam daļēji tika skaidrota ar kristīgo priesteru trūkumu, kas spētu sniegt reliģisko kalpošanu.<ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref> === Dienvidalbānija === 16. gadsimtā Vloras sandžakā musulmaņu bija 1,8%, bet Ohridas sandžakā — 1,9%.<ref name="MinkovDemographics" /> Tomēr galvenokārt 18. gadsimta beigās pareizticīgie albāņi lielā skaitā pievērsās islāmam, galvenokārt pateicoties tā laika Krievijas un Turcijas kariem un tādiem notikumiem kā Krievijas izraisītā Orlova sacelšanās (1770. gadā), kas lika osmaņiem uzskatīt pareizticīgos iedzīvotājus par [[Krievijas Impērija|Krievijas]] sabiedrotajiem.<ref name="Ramet203" /><ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref><ref name="Skendi1956321323" /><ref name="Vickers16" /> Tā kā daži pareizticīgie albāņi sacēlās pret Osmaņu impēriju, [[Porta]] reaģēja, piespiedu kārtā pievēršot dažus pareizticīgos albāņus islāmam un piedāvājot vairāk ekonomisku stimulu pievēršanai ticībai.<ref name="Ramet203" /><ref name="Skendi1013" /><ref name="Vickers16">{{Harvnb|Vickers|2011}}.</ref><ref name="Koti1617">{{Harvnb|Koti|2010}}.</ref> Līdz 1798. gadam [[Ali pašā]], daļēji neatkarīgais Janinas pašalika valdnieks, sarīkoja slaktiņu piekrastes pareizticīgo albāņu ciematos Šenvasilā un Nivicā-Bubarā, kas izraisīja vēl vienu ievērojamu vilni ar atlikušo pareizticīgo albāņu pievēršanos islāmam.<ref name="Ramet203" /><ref name="Skendi1956321323">{{Harvnb|Skendi|1956}}.</ref> 19. gadsimtā Albānija kopumā un jo īpaši Albānijas dienvidi bija viens no tikai diviem reģioniem Osmaņu Balkānos (otrs bija [[Dobrudža]]), kurā joprojām bija vērojama plaša konvertēšanās no kristietības uz islāmu.<ref name="MinkovDemographics" /> Šajā laikā atsevišķos apgabalos notika konflikti starp nesen ticībai pievērstajiem musulmaņu albāņiem un pareizticīgajiem albāņiem. Piemēri ir Boršas piekrastes ciematu uzbrukums Pikerasai 1744. gadā, liekot dažiem bēgt uz ārzemēm, piemēram, uz tādām vietām kā Itālijas dienvidi.<ref name="Kallivretakis233">{{Harvnb|Kallivretakis|2003}}.</ref><ref name="Hammond30" /> Citas teritorijas, piemēram, 36 ciemati uz ziemeļiem no Pogoni apgabala, tika pievērsti islāmam 1760. gadā, pēc kā uzbrukums pareizticīgo kristiešu ciemiem Kolonjā, Leskovikā un Permeti atstāja daudzas vietas izlaupītas un izpostītas.<ref name="Hammond30">{{Harvnb|Hammond|1967}}.</ref> Līdz astoņpadsmitā gadsimta beigām osmaņu valdības kontroles vājināšanās ļāva vietējiem bandītiem un musulmaņu albāņu bandām uzbrukt [[Aromūni|aromūnu]], grieķu un pareizticīgo albāņu apmetnēm, kas atradās gan mūsdienu Albānijas teritorijā, gan ārpus tās.<ref name="Anscombe88107">{{Harvnb|Anscombe|2006}}.</ref><ref name="Hammond197662" /><ref name="Koukoudis2003" /><ref name="Jorgaqi3839" /> Albānijā šo sirojumu rezultātā tika iznīcinātas daudzas pilsētiņas un ciemi, divas no lielākajām bija Vitkuka, galvenokārt pareizticīgo albāņu centrs, un [[Voskopoja|Moskopole]], galvenokārt aromūnu centrs, abās ar grieķu literāro, izglītības un reliģisko kultūru.<ref name="Ramet203" /><ref name="Koti1617" /><ref name="Hammond197662" /><ref name="Koukoudis2003" /><ref name="Jorgaqi3839" /> Šie notikumi pamudināja dažus aromūnus un pareizticīgos albāņus migrēt uz tādām vietām kā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonija]] un [[Trāķija]].<ref name="Ramet203" /><ref name="Koti1617">{{Harvnb|Koti|2010}}.</ref><ref name="Hammond197662">{{Harvnb|Hammond|1976}}.</ref><ref name="Koukoudis2003">{{Harvnb|Koukoudis|2003}}</ref><ref name="Jorgaqi3839">{{Harvnb|Jorgaqi|2005}}.</ref><ref name="Winnifrith109">{{Harvnb|Winnifrith|2002}}</ref> Daži pareizticīgie, kas pazīstami kā neomocekļi, mēģināja apturēt pievēršanos islāmam pareizticīgo albāņu vidū un par to tika sodīti ar nāvi.<ref name="Giakoumis8991">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Starp viņiem ievērojams bija Kosmass no Aitolijas (miris 1779. gadā), grieķu mūks un misionārs, kurš ceļoja un sludināja līdz pat [[Kruja]]i un atvēra daudzas grieķu skolas, pirms tika apsūdzēts un sodīts ar nāvi kā iespējams krievu aģents.<ref name="Elsie5960" /> Kosmass atbalstīja grieķu izglītību un grieķu valodas izplatīšanu analfabētu kristiešu, kas nerunā grieķu valodā, vidū, lai viņi varētu saprast Svētos Rakstus un liturģiju un tādējādi saglabāt pareizticību, savukārt viņa garīgais vēstījums mūsdienās tiek cienīts pareizticīgo albāņu vidū.<ref name="Elsie5960">{{Harvnb|Elsie|2001}}.</ref><ref name="Elsie200048">{{Harvnb|Elsie|2000}}.</ref><ref name="Mackridge5859">{{Harvnb|Mackridge|2009}}.</ref> === Citi konversijas faktori === [[Attēls:Jean-Leon-Gerome-Prayer-In-The-House-Of-An-Arnaut-Chief.jpg|thumb|270x270px|Žana Leona Žeroma glezna "Lūdzēji arnautu priekšnieka namā" (1857)]] Citur pievēršanās islāmam, piemēram, Laberijas reģionā, notika baznīcas jautājumu dēļ, kad, piemēram, bada laikā vietējais bīskaps atteicās atļaut pārtraukumu gavēnī, lai lietotu pienu, piedraudot ar [[Elle|elli]].<ref name="Giakoumis8687" /> Pievēršanās islāmam tika veikta arī ekonomisku iemeslu dēļ, kas piedāvāja izeju no lieliem nodokļiem, piemēram, [[džizja]]s jeb neticīgo nodokļa un citiem smagiem osmaņu pasākumiem, kas tika uzlikti kristiešiem, vienlaikus paverot iespējas musulmaņiem, piemēram, bagātības uzkrāšanai.<ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref><ref name="Giakoumis8687" /><ref name="Norris4748">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Konfliktu laikā starp musulmaņiem un kristiešiem vietējās intereses, piemēram, ģimenes aizsardzība, dominēja pār sadursmēm, liekot osmaņiem liegt musulmaņu albāņiem nēsāt ieročus, jo kristiešu albāņi bieži pievērsās islāmam, lai iegūtu tiesības uz ieročiem, un pēc tam tos izmantoja pret osmaņiem.<ref name="Myhill232">{{Harvnb|Myhill|2006}}.</ref> Citi vairāki faktori, kas veicināja pievēršanos islāmam, bija baznīcas nabadzība, analfabēti garīdznieki, garīdznieku trūkums dažos apgabalos un ceremonijas citās valodās, nevis albāņu.<ref name="Lederer333334" /><ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref><ref name="Skendi1956316318320" /><ref name="Giakoumis8687">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Turklāt Duresi un Albānijas dienvidu bīskapiju atkarība no nīkuļojošās Ohridas arhibīskapijas, daļēji [[simonija]]s dēļ, vājināja pareizticīgo albāņu spēju pretoties pievēršanās islāmam.<ref name="Skendi1013" /><ref name="Skendi1956316318320">{{Harvnb|Skendi|1956}}.</ref> [[Kriptokristietība]] jeb slepena kristietības saglabāšana bija nereta tādos reģionos kā Špata to iedzīvotāju vidū, kuri nesen bija pievērsušies no kristīgā katolicisma un pareizticības islāmam.<ref name="Ramet210" /><ref name="Skendi235242">{{Harvnb|Skendi|1967b}}.</ref><ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref><ref name="Giakoumis8991">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref><ref name="Pistrick7981">{{Harvnb|Pistrick|2013}}.</ref> Gorā, pierobežas reģionā, kas atrodas starp mūsdienu Albānijas ziemeļaustrumiem un Kosovas dienvidiem, bija slāvu pareizticīgo iedzīvotāji, kas pievērsās islāmam astoņpadsmitā gadsimta otrajā pusē Pečas serbu patriarhāta likvidēšanas (1766) un sekojošo nestabilo baznīcas struktūru dēļ.<ref name="Duijzings16">{{Harvnb|Duijzings|2000}}.</ref> Ap piecpadsmito gadsimtu Albānijā ieradās [[čigāni]], un tie, kas bija musulmaņi, kļuva par vietējās musulmaņu sabiedrības daļu.<ref name="DeSotoBeddiesGedeshi7">{{Harvnb|De Soto|Beddies|Gedeshi|2005}}.</ref><ref name="Crowe196">{{Harvnb|Crowe|1996}}.</ref> === Musulmaņu albāņi un plašākā Osmaņu pasaule === Islāms bija cieši saistīts ar valsti, kas padarīja Osmaņu impēriju par islāmisku iekārtu, kurā reliģiskās tiesības sakrita ar valsts tiesībām, kur tikai musulmaņiem bija pilnas pilsoniskās tiesības, bet etniskā vai nacionālā piederība netika ņemta vērā.<ref name="Jordan1582">{{Harvnb|Jordan|2015}}.</ref> Līdz 17. gadsimta beigām centrālajā un dienvidu daļā pilsētu centri lielā mērā bija pieņēmuši augošās musulmaņu albāņu elites reliģiju. Mošeju celtniecība Albānijā ievērojami palielinājās, sākot no 17. gadsimta, kad paradījās liels skaits musulmaņu albāņu.<ref name="ManahasaKolay7079" /> Albānijas vecā aristokrātiskā valdošā šķira bija spiesta pievērsties islāmam, lai saglabātu savas zemes.<ref name="Stavrianos498">{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.</ref> Līdz 18. gadsimtam bija parādījusies vietējo aristokrātisko albāņu musulmaņu ievērojamu personu šķira.<ref name="ManahasaKolay7079">{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.</ref> Šīs šķiras pastāvēšana kā [[pašā]]m un [[Bejs|bejiem]] šajā periodā, militārais darbs kā karavīriem un algotņiem, kā arī iespēja pievienoties musulmaņu garīdzniecībai, spēlēja arvien nozīmīgāku lomu Osmaņu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kas kļuva par pievilcīgu karjeras iespēju daudziem albāņiem.<ref name="Nurja197198" /><ref name="Norris123137155160">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="Hammond217">{{Harvnb|Hammond|1967}}.</ref><ref name="Babuna290291">{{Harvnb|Babuna|2004}}.</ref> Atkarībā no savas lomas šie cilvēki musulmaņu albāņu sabiedrībā ieguva cienījamu stāvokli, jo veica administratīvus uzdevumus un uzturēja drošību pilsētu teritorijās, un dažreiz impērija viņus apbalvoja ar augstām pakāpēm un amatiem.<ref name="Nurja197198">{{Harvnb|Nurja|2012}}.</ref> Albāņi bija ievērojamā skaitā pārstāvēti arī Osmaņu impērijas galmā.<ref name="Ergo23">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Tomēr līdzās kristiešiem daudzi musulmaņu albāņi bija nabadzīgi un daļēji dzimtcilvēki, kas strādāja uz topošās osmaņu albāņu elites zemes īpašnieku zemes, bet citi atrada darbu amatniecībā un citur.<ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref> Osmaņu gubernatori un feodālā sabiedrība veicināja un aizsargāja sunnītu islāmu, kā rezultātā tika atbalstīti un izplatīti [[Derviši|dervišu]] [[Sūfisms|sūfiju ordeņi]], kas Balkānu reģionā tika uzskatīti par ortodoksālākiem nekā impērijas austrumos.<ref name="Norris101">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Visizplatītākie no tiem bija [[Bektaši|Bektašu ordenis]], kas tika uzskatīts par [[Sunnītu islāms|sunnītiem]], pateicoties kopīgajām juridiskajām tradīcijām, lai gan parastie musulmaņi tos uzskatīja par [[Šiītu islāms|šiītiem]] tādu ezotērisku prakšu dēļ kā [[Alī ibn Abī Tālibs|Ali]], [[Hasans ibn Alī|Hasana]], [[Huseins ibn Alī|Huseina]] un citu šiītiem ievērojamu musulmaņu personību godināšana.<ref name="BlumiKrasniqi480482">{{Harvnb|Blumi|Krasniqi|2014}}.</ref><ref name="Doja9193100102">{{Harvnb|Doja|2006}}.</ref> Albāņu iedzīvotāji daļēji sāka pievērsties [[Islāms|islāmam]], izmantojot bektašisma mācību, lai iegūtu priekšrocības Osmaņu tirdzniecības tīklos, birokrātijā un armijā.<ref name="Doja8687">{{Harvnb|Doja|2006}}.</ref> Daži albāņi kļuva par daļu no impērijas valdošās šķiras un ieguva augstu stāvokli, kur viņu ietekme galu galā pārsniedza [[Bosnieši|bosniešu]] ietekmi.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|last2=Shaw|first2=Ezel Kural|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey: Volume 1, Empire of the Gazis: The Rise and Decline of the Ottoman Empire 1280-1808|date=1976|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-29163-7|page=69|url=https://books.google.com/books?id=E9-YfgVZDBkC&pg=PA69}}</ref> Daudzi albāņu bērni tika savervēti osmaņu [[Devširme|devširmēs]] un [[Janičāri|janičāros]], un 42 [[Osmaņu impērija]]s [[Lielvezīrs|lielvezīri]] bija albāņu izcelsmes. Viens no viņiem bija [[Muhameds Alī pašā|Muhameds Alī no Ēģiptes]]. Šajos militārā dienesta un administratoru amatos musulmaņu albāņu attiecības ar osmaņiem bija balstītas uz sadarbību un abpusēju labumu.<ref name="Malcolm82">{{Harvnb|Malcolm|2002}}.</ref><gallery class="center"> Attēls:Vlora_090.jpg|alt=Muradie Mosque in Vlorë.| Muradie mošeja Vļorā. Attēls:Elbasan_-_Naziresha_Mosque_(by_Pudelek).JPG|alt=Naziresha Mosque in Elbasan.| Nazirešas mošeja Eļbasani. Attēls:A_mosque_in_Krujë.JPG|alt=Bazaar Mosque in Krujë.| Bazāra mošeja Krujā. Attēls:Peqin_Mosque.jpg|alt=Clock Mosque in Peqin.| Pulksteņa mošeja Pekinā. Attēls:Xhamia_e_Fatihut.jpg|alt=Fatih Mosque in Durrës.| Fatīha mošeja Duresi pilsētā. </gallery> === Musulmaņu konfesijas un sektas === Papildus tiem, kas saistīti ar [[Sunnītu islāms|sunnītu]] islāmu, Albānijas musulmaņi Osmaņu impērijas periodā piederēja vairākiem sūfiju ordeņiem.<ref name="Clayer3336" /> Kadiri ordenis izplatījās 17. gadsimta pilsētu teritorijās un bija saistīts ar pilsētu strādnieku ģildēm, savukārt 18. gadsimtā kadiri bija izplatījušies Albānijas centrālajā daļā un jo īpaši kalnainajā Dibera reģionā.<ref name="Clayer3336" /> Kadiri deva ieguldījumu ekonomiskajā un Dibera apgabalā arī sociāli politiskajā vidē, kurā tie atradās.<ref name="Clayer3336" /> Halveti ordenis, kas konkurēja ar bektašiem par piekritējiem, darbojās Albānijas dienvidos un ziemeļaustrumos.<ref name="Clayer3336">{{Harvnb|Clayer|2007}}.</ref> Citi sūfiju ordeņi bija rufaji, melami un vēl daži. Visizcilākie no tiem Albānijā bija un joprojām ir bektaši, mistisks dervišu ordenis, kas piederēja šiītu islāmam un ieradās Albānijā 15. gadsimtā, [[Janičāri|janičāru]] atvests.<ref name="Skendi1013" /> Bektašisma izplatība albāņu iedzīvotāju vidū notika 18. un galvenokārt 19. gadsimta sākumā, īpaši Ali pašā, kurš, domājams, pats bija bektašs, Janinas valdījumā.<ref name="Skendi1013" /><ref name="Norris123137155160" /><ref name="Doja9498">{{Harvnb|Doja|2006}}.</ref><ref name="Gawrych2122">{{Harvnb|Gawrych|2006}}.</ref> Ieradās sūfiju derviši no tālām vietām, piemēram, [[Horasāna]]s un [[Anatolija]]s, pievērsās ticībai, ieguva mācekļus, un laika gaitā tika izveidots tīkls ar centriem Skraparas un Devolas reģionos.<ref name="Norris123137155160" /> Dažas no ievērojamākajām sūfiju grupām Albānijā atradās apmetnēs kā Ģirokastrā, Melčanā, Krujā un Frašerā.<ref name="Norris123137155160" /> Līdz 20. gadsimta sākumam bektašu ordeņa albāņi veidoja ievērojamu skaitu dervišu ārpus Balkāniem, pat sūfiju svētā Hadži Bektaša kopienās (tekēs) Anatolijā un [[Ēģipte|Ēģiptē]].<ref name="Norris212218">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="Hasluck97">{{Harvnb|Hasluck|1913}}.</ref> Sūfiju ordeņi, jo īpaši bektaši, saistīja kristīgos svētos un viņu vietējās svētnīcas ar sufiju svētajiem ļaudīm, radot reliģiskās ievērošanas un klātbūtnes sintēzi un sinkrētismu.<ref name="Norris123137155160">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="Babuna290291" /><ref name="Hasluck106119" /> Albāņu islāmpievērstajiem bektašisms ar tā plašākām reliģiskajām brīvībām un sinkrētismu dažkārt tika uzskatīts par pievilcīgāku iespēju nekā sunnītu islāms.<ref name="Skendi1013" /><ref name="Babuna290291">{{Harvnb|Babuna|2004}}.</ref><ref name="Hasluck106119">{{Harvnb|Hasluck|1913}}.</ref> No otras puses, konservatīvie musulmaņi bektašu sektu uzskata par ķecerīgu.<ref name="Giakoumis8991">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Tradicionāli bektaši ievērojamā skaitā ir sastopami Albānijas dienvidos un mazākā mērā Albānijas centrālajā daļā, savukārt pārējie musulmaņu iedzīvotāju pieder sunnītu islāmam.<ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref><gallery class="center"> Attēls:Halveti_Teqe_Berat.jpg|alt=Teqe in Berat of the Sufi Halveti order (built 1782).| Teke Berati, piederīga Halveti ordenim (celta 1782. gadā) Attēls:Inscription_on_the_Halveti-Tekke_in_Berat.jpg|alt=Arabic script inscription above door at Halveti teqe, Berat.| Arābu uzraksts virs durvīm Halveti tekē Berati Attēls:Teqe_of_Frashër_-_Mapillary_(xBfC8aYNkqSGJl5Wg2Avng).jpg|alt=Bektashi Teqe in Frashër.| Bektašu teke Frašerā . Attēls:Teqeja_e_Melanit.jpg|alt=Melani teqe of the Bektashi in Gjirokastër.| Melani bektašu teke Ģirokastrā. Attēls:Pamje_e_jashtme_nga_Teqeja_e_Dollmes,_Kruje.JPG|alt=Dollma Teqe in Krujë.| Doļmas teke Krujā. Attēls:Inside_Teqja_e_Dollmës.jpg|alt=Interior of Dollma teqe with Sufi saints tombs in background, Krujë.| Doļmas tekes interjers ar sūfiju svēto kapenēm fonā. </gallery> === Sociālās un kultūras pārmaiņas === [[Attēls:Xhamia_e_Iljaz_Bej_Mirahorit,_Korce.jpg|left|thumb|178x178px|Mirahori mošeja Korčā]] Osmaņu iekarošana ienesa arī sociālas, kultūras un lingvistiskas pārmaiņas albāņu valodā runājošajā pasaulē. Sākot ar piecpadsmito gadsimtu, albāņu valodā ienāca vārdi no osmaņu turku valodas.<ref name="Norris6181" /> Dzejnieku un citu musulmaņu albāņu autoru kopums rakstīja osmaņu turku, arābu, persiešu vai albāņu valodā arābu rakstībā, aptverot prozu, dzeju, reflektīvus darbus par reliģiju un sociāli politisko situāciju utt.<ref name="Norris6181" /><ref name="Elsie289305">{{Harvnb|Elsie|1992}}.</ref> Papildus Eļbasani, kas bija dibināta 1466. gadā ap cietoksni, arī Albānijas pilsētas piedzīvoja pārmaiņas, pārņemot osmaņu arhitektūras un kultūras elementus.<ref name="Ergo3435">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Nurja193" /> Daži ciemi, kuros musulmaņu albāņu elite būvēja ar reliģiju, izglītību un sociāliem mērķiem saistītas ēkas, piemēram, mošejas un medreses, kļuva par jauniem pilsētu centriem, piemēram, [[Korča|Korčā]], [[Tirāna|Tirānā]] un [[Kavaja|Kavajā]].<ref name="Nurja193">{{Harvnb|Nurja|2012}}.</ref> Tikmēr vecāki pilsētu centri, piemēram, Berati, ieguva mošejas, [[Turku pirts|hamamus]] (turku pirtis), medreses (musulmaņu reliģiskās skolas), kafejnīcas, tekes un kļuva pazīstamas ar dzejniekiem, māksliniekiem un zinātniskām aktivitātēm.<ref name="Norris6181">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Atšķirībā no Kosovas vai Maķedonijas, Albānijas Osmaņu musulmaņu mantojuma arhitektoniskā vērtība bija pieticīgāka, ievērojamākās celtnes ir Mirahori mošeja Korčē (celta 1495.—1496. gadā), Murada Beja mošeja Krujā (1533.—1534. gadā), Svina mošeja Škodrā (1773.—1774. gadā), [[Ethema Beja mošeja]] Tirānā (uzsākta 1791.—1794. gadā; pabeigta 1820.—1821. gadā) un dažas citas.<ref name="Norris56">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="ManahasaKolay7079b">{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.</ref> Albāņu pāriešana no kristietības uz islāmu iezīmēja arī pāreju no kristiešu (''ruma'', t.i. "romiešu") uz musulmaņu konfesionālajām kopienām Osmaņu impērijas sistēmas [[Millets|milletu]] ietvaros, kas kolektīvi sadalīja un pārvaldīja tautas atbilstoši to reliģijai.<ref name="Anscombe88107" /> Osmaņi tomēr apzinājās musulmaņu albāņu esamību un plaši lietoja tādus terminus kā arnavuds/arnauts kā etnisko marķieri, lai novērstu reliģiskās terminoloģijas trūkumus cilvēku identificēšanai Osmaņu valsts ierakstos.<ref name="Anscombe88107" /><ref name="Anscombe2006b" /> Osmaņu turku valodā valsti sauca par Arnavudluku.<ref name="Anscombe2006b">{{Harvnb|Anscombe|2006b}}</ref> Arī jauna un vispārināta albāņu reakcija, kuras pamatā bija etniskā un lingvistiskā apziņa, uz šo jauno un atšķirīgo Osmaņu pasauli, kas veidojās ap viņiem, bija etnonīma maiņa.<ref name="Lloshi277" /><ref name="Misha35">{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> Etniskais demonīms ''Shqiptarë'', kas atvasināts no latīņu valodas un apzīmē skaidru runu un verbālu sapratni, laikā no 17. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam albāņu runātāju vidū pakāpeniski aizstāja veco ''Arbëresh/Arbënesh'' .<ref name="Lloshi277">{{Harvnb|Lloshi|1999}}</ref> == Mantojums == === Albānijas sabiedrības mūsdienu uzskati par Albānijas islamizāciju === [[Attēls:Et'hem_Bey_Mosque_Tirana_2.JPG|thumb|202x202px|Minbars bagātīgi dekorētajā [[Ethema Beja mošeja]]s interjerā Tirānā.]] Islāms un osmaņu mantojums ir bijis biežs sarunu temats arī plašākā albāņu sabiedrībā. Daudzi albāņi islāmu un Osmaņu impēriju uzskata par [[Džihāds|džihāda]]'','' antikristīgās vardarbības un pārturkošanas rezultātu, un šajos diskursos Albānijas sociālpolitiskās problēmas tiek piedēvētas šī mantojuma rezultātam.<ref name="Endresen4748">{{Harvnb|Endresen|2011}}.</ref> Daži musulmaņu kopienas locekļi, redzot noniecinājumu osmaņu pagātnei, uz šiem uzskatiem ir reaģējuši, uztverot kā aizspriedumus pret islāmu.<ref name="Endresen4748" /> Albāņu intelektuāļu un citu ievērojamu albāņu vidū plašākā Balkānu reģionā ir notikušas diskusijas un dažkārt arī debates par islāmu, tā mantojumu un lomu Albānijā.<ref name="Brisku181183">{{Harvnb|Brisku|2013}}.</ref> Šajās diskursos daži albāņu intelektuāļi, apspriežot islāmu, tā mantojumu un mūsdienu lomu albāņu vidū, ir lietojuši daudzveidīgu orientālisma, rasisma un bioloģisko terminoloģiju.<ref name="Sulstarova6872">{{Harvnb|Sulstarova|2013}}.</ref><ref name="ElbasaniRoy465">{{Harvnb|Elbasani|Roy|2015}}.</ref> [[Attēls:Ismail_Kadare.jpg|thumb|235x235px|[[Ismails Kadare]]]] Šajās diskusijās ievērojama bija rakstiska apmaiņa laikrakstu rakstos un grāmatās starp rakstnieku [[Ismails Kadare|Ismailu Kadari]] no Ģirokastras un literatūras kritiķi Redžepu Kjosju, albāni no bijušās Dienvidslāvijas 2000. gadu vidū.<ref name="Brisku184186" /><ref name="SchmidtNeke15">{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} "Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975)."</ref> Kadare apgalvoja, ka Albānijas nākotne ir saistīta tikai ar Eiropu, pateicoties tās senajām Eiropas saknēm un kristīgajām tradīcijām, savukārt Kjosja apgalvoja, ka albāņu identitāte ir gan Rietumu (kristīgās), gan Austrumu (islāma) kultūru sajaukums un bieži vien pielāgojama vēsturiskiem kontekstiem.<ref name="Brisku184186">{{Harvnb|Brisku|2013}}.</ref><ref name="SchmidtNeke15" /> Piro Miša rakstīja, ka albāņu islamizācija 17. un 18. gadsimtā bija "divi no tumšākajiem gadsimtiem Albānijas mūsdienu vēsturē".<ref name="Misha35">{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> Miša arī apgalvoja, ka šīs pieredzes dēļ "Albāniju vairāk nekā, iespējams, jebkuru citu reģiona valsti, ietekmēja turku-austrumu kultūra",<ref name="Misha">{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> lai gan viņš norāda, ka albāņu musulmaņi bija vienīgā musulmaņu grupa Eiropas Turcijā, kas apvienoja spēkus ar saviem kristīgajiem tautiešiem, lai cīnītos pret valdību Konstantinopolē".<ref>{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> 2005. gadā Lielbritānijā teiktajā runā Albānijas prezidents [[Alfrēds Moisju]] islāmu Albānijā raksturoja kā tādu, kam ir “eiropeiska seja”, jo tas ir “virspusējs” un “ja mazliet iedziļinās katrā albānietī, viņš var atklāt savu kristīgo kodolu”.<ref name="Brisku187" /> Albānijas Musulmaņu forums no savas puses atbildēja uz šiem un Kadares komentāriem, nosaucot tos par “rasistiskiem”, kas saturot [[Islāmfobija|islamofobiju]] un ir “dziļi aizskaroši”.<ref name="Brisku187">{{Harvnb|Brisku|2013}}.</ref> Sekojot tendencēm, kas aizsākās komunistiskā režīma laikā, postkomunistiskā albāņu politiskā iekārta turpina uztvert islāmu kā osmaņu iebrucēju uzspiestu ticību.<ref name="Barbullushi158">{{Harvnb|Barbullushi|2010}}.</ref> Daži albāņu rakstnieki arī apgalvo, ka albāņu uzticība islāmam bija virspusēja, un šie argumenti ir bijuši populāri pareizticīgo un katoļu albāņu kopienās.<ref name="Malcolm86">{{Harvnb|Malcolm|2002}}</ref> Debatēs par albāņu skolu mācību grāmatām, kuru laikā daži vēsturnieki ir lūguši izņemt aizskarošu saturu par turkiem, daži kristīgo albāņu vēsturnieki iebilda, atsaucoties uz negatīvo pieredzi osmaņu periodā un vēloties, lai Turcija sniegtu kompensāciju par Albānijas sagrābšanu un albāņu islamizāciju.<ref name="Jazexhi14">{{Harvnb|Jazexhi|2012}}.</ref> === Reliģisko iestāžu viedokļi par Albānijas islamizāciju === Oficiālajām reliģiskajām kristiešu un musulmaņu iestādēm un to garīdzniekiem ir atšķirīgi viedokļi par Osmaņu impērijas periodu un albāņu pievēršanos islāmam. Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā represīvu periodu, kurš izcēlās ar kristiešu diskrimināciju un vardarbību pret tiem,<ref name="Endresen237" /> savukārt islāms tiek uzskatīts par svešķermeni'','' kas apdraud albāņu tradīcijas un saliedētību.<ref name="Endresen241" /> Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki albāņu pievēršanos islāmam uzskata par albāņu identitātes falsifikāciju, lai gan albāņu musulmaņi tiek interpretēti kā nevainīgi islamizācijas upuri.<ref name="Endresen241" /> No otras puses, albāņu sunnītu garīdznieki uzskata albāņu pievēršanos islāmam par brīvprātīgu procesu, neatzīstot vai ignorējot reliģiskās pretrunas, kas saistītas ar Osmaņu impērijas laikmetu.<ref name="Endresen237">{{Harvnb|Endresen|2010}} "The Muslim leaders advocate the view that the Albanians' embracing of Islam was voluntary. The Christians, conversely, characterise the Ottoman rule as anti-Christian and oppressive."; pp. 238-239; p. 241. "In Christian narratives, by contrast, Islam represents a foreign element disrupting Albanian unity and tradition."; pp. 240-241.</ref> Sūfiju islāms Albānijā interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā sagrozītas islāma formas veicināšanu, kas tika sagrozīta sunnītu Osmaņu valsts sistēmā, kas vajāja sūfijus un citus citādi domājošos.<ref name="Endresen241242">{{Harvnb|Endresen|2010}}.</ref> Tomēr kristiešu garīdznieki uzskata musulmaņu albāņus par daļu no plašākas albāņu nācijas, un musulmaņu garīdznieki neizsaka izsmieklu cilvēkiem, kuri Albānijā nekļuva par musulmaņiem.<ref name="Endresen241">{{Harvnb|Endresen|2010}}</ref> Kristiešu identitāte Albānijā ir veidojusies, atrodoties minoritātes pozīcijā, dažkārt vēsturiski piedzīvojot diskrimināciju attiecībā pret musulmaņu vairākumu.<ref name="Endresen250" /> Tikmēr musulmaņu garīdznieki Albānijā uzsver likteņa maiņu, ko nesa Osmaņu impērijas sabrukums līdz ar Balkānu kristiešu politisko iespēju palielināšanu, padarot musulmaņus mūsdienās par reliģisku minoritāti.<ref name="Endresen250">{{Harvnb|Endresen|2010}}.</ref> === Albānijas islamizācija zinātniskajā kontekstā === Arī mūsdienu zinātniskajā pētniecībā albāņu pievēršanās ticībai un islāma mantojums Albānijā paliek strīdīga tēma. [[Albānijas Tautas Republika|Komunistiskās ēras]] un mūsdienu albāņu zinātnieki ar nacionālistisku skatījumu interpretē osmaņu periodu kā negatīvu un noniecina pievēršanos islāmam, apgalvojot, ka tas albāņiem sociokulturālā un reliģiskā nozīmē nedeva gandrīz nekādu labumu.<ref name="Elsie34" /> 1975. gadā Hasans Kaleši apstrīdēja šos galvenokārt negatīvos uzskatus par islāma periodu.<ref name="Clayer135" /> Kaleši nostāja, ko vēlāk atbalstīja Elsijs un Šmits-Neke,<ref name="SchmidtNeke15">{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} "Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975)."</ref><ref name="Elsie34">{{Harvnb|Elsie|2005}}.</ref> bija tāda, ka Osmaņu iekarošana un albāņu pievēršanās islāmam novērsa [[Hellēnisms|hellenizāciju]] un [[Pārslāvošana|pārslāvošanu]], tāpat kā slāvu iebrukumi 6. gadsimtā savukārt apturēja sākušos albāņu priekšteču romanizācijas procesu.<ref name="Elsie34" /><ref name="SchmidtNeke15" /><ref name="Clayer135" /> Viņš apgalvoja, ka, lai gan milleta sistēmā tika atzīti tikai musulmaņi, daļēja iedzīvotāju islamizācija apturēja asimilācijas procesu, kas notika caur baznīcām un grieķu, latīņu un slāvu muižnieku ietekmi.<ref name="Elsie34" /><ref name="Clayer135" /> Turklāt albāņu islamizācija izraisīja arī Balkānu albāņu apdzīvotās teritorijas paplašināšanos vai nu iedzīvotāju pārvietošanās, vai citu musulmaņu nealbāņu elementu asimilācijas rezultātā osmaņu valdīšanas laikā.<ref name="Elsie34" /><ref name="Clayer135" /> Kaleši tēzi laika gaitā daži albāņi ir pārveidojuši, apgalvojot, ka albāņi pievērsās islāmam ar mērķi saglabāt savu nacionālo un etnisko identitāti, nevis albāņu identitātes saglabāšanos islamizācijas un Osmaņu valdīšanas rezultātā; to sauc par Kaleši argumenta "inversiju".<ref name="Clayer135">{{Harvnb|Clayer|1997}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces|3}} === Atsaucētās literatūras saraksts === * {{cite book|last=Anscombe|first=Frederick|chapter=Albanians and "mountain bandits"|pages=87–113|editor1-last=Anscombe|editor1-first=Frederick|title=The Ottoman Balkans, 1750–1830|year=2006|location=Princeton|publisher=Markus Wiener Publishers|isbn=9781558763838|chapter-url=http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-url=https://web.archive.org/web/20160125223702/http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-date=2016-01-25}} * {{cite journal|last=Anscombe|first=Frederick|title=The Ottoman Empire in Recent International Politics - II: The Case of Kosovo|jstor=40109813|journal=The International History Review|volume=28|issue=4|year=2006b|pages=758–793|doi=10.1080/07075332.2006.9641103|s2cid=154724667|url=https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|access-date=2020-04-28|archive-date=2019-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190924173521/https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|url-status=dead}} * {{cite journal|last=Babuna|first=Aydin|title=The Bosnian Muslims and Albanians: Islam and Nationalism|url=https://www.researchgate.net/publication/233460310|journal=Nationalities Papers|volume=32|issue=2|year=2004|pages=287–321|doi=10.1080/0090599042000230250|s2cid=162218149}} * {{cite book|last=Barbullushi|first=Odeta|chapter=The Politics of ‘Religious Tolerance’ in Post-Communist Albania: Ideology, Security and Euro-Atlantic Integration|pages=140–160|editor1-last=Pace|editor1-first=Michelle|title=Europe, the USA and political Islam: Strategies for engagement|year=2010|publisher=Springer|isbn=9780230298156|chapter-url=https://books.google.com/books?id=va-DDAAAQBAJ&q=Albanian+national+identity&pg=PA145}} * {{cite book|last1=Blumi|first1=Isa|last2=Krasniqi|first2=Gëzim|chapter=Albanians’ Islam|pages=475–516|editor1-last=Cesari|editor1-first=Jocelyne|title=The Oxford Handbook of European Islam|year=2014|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|isbn=9780191026409|chapter-url=https://books.google.com/books?id=82PDBAAAQBAJ&q=bektashi+census+2011+disputed&pg=PA480}} * {{cite book|last=Brisku|first=Adrian|title=Bittersweet Europe: Albanian and Georgian Discourses on Europe, 1878–2008|year=2013|location=New York|publisher=Berghahn Books|url=https://books.google.com/books?id=1TPUAAAAQBAJ&q=Bittersweet+Europe:+Albanian+and+Georgian+Discourses+on+Europe,+1878-2008+Rexhep+Meidani&pg=PA183|isbn=9780857459855}} * {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Islam, state and society in Post-communist Albania|pages=115–138|editor1-last=Poulton|editor1-first=Hugh|editor2-last=Taji-Farouki|editor2-first=Suha|title=Muslim identity and the Balkan state|year=1997|location=London|publisher=Hurst & Co. Publishers|isbn=9781850652762|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lQqHjwW6XzcC&q=Hasan+Kaleshi&pg=PA135}} * {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Saints and Sufi's in post-Communist Albania|pages=33–42|editor1-last=Kisaichi|editor1-first=Masatoshi|title=Popular Movements and Democratization in the Islamic World|year=2007|location=London|publisher=Routledge|isbn=9781134150618|chapter-url=https://books.google.com/books?id=1zxeWxCAkokC&q=Islam+Albania+communism&pg=PA33}} * {{cite book|last=Crowe|first=David|title=A history of the Gypsies of Eastern Europe and Russia|year=1996|location=New York|publisher=St Martin's Griffin|url=https://books.google.com/books?id=Me8YDAAAQBAJ&q=A+History+of+the+Gypsies+of+Eastern+Europe+and+Russia+Cygan&pg=PA196|isbn=9781349606719}} * {{cite book|last1=De Soto|first1=Hermine|last2=Beddies|first2=Sabine|last3=Gedeshi|first3=Ilir|title=Roma and Egyptians in Albania: From social exclusion to social inclusion|year=2005|location=Washington D.C.|publisher=World Bank Publications|url=https://books.google.com/books?id=eLDiHsezD8EC&q=mixed+marriages+Albania&pg=PA16|isbn=9780821361719}} * {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=A Political History of Bektashism in Albania|url=https://halshs.archives-ouvertes.fr/halshs-00425475/document|journal=Totalitarian Movements and Political Religions|volume=7|issue=1|year=2006|pages=83–107|doi=10.1080/14690760500477919|s2cid=53695233}} * {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=Instrumental Borders of Gender and Religious Conversion in the Balkans|url=https://archive.org/details/sim_religion-state-society_2008-03_36_1/page/54|journal=Religion, State & Society|volume=36|issue=1|year=2008|pages=55–63|doi=10.1080/09637490701809738|citeseerx=10.1.1.366.8652|s2cid=9464280}} * {{cite book|last=Duijzings|first=Gerlachlus|title=Religion and the politics of identity in Kosovo|year=2000|location=London|publisher=Hurst & Company|url=https://books.google.com/books?id=aJRYkzl5YC4C&q=Islam+Albania+communist+persecution&pg=PA164|isbn=9781850654315}} * {{cite journal|last1=Elbasani|first1=Arolda|last2=Roy|first2=Olivier|title=Islam in the post-Communist Balkans: Alternative pathways to God|journal=Southeast European and Black Sea Studies|year=2015|volume=15|issue=4|pages=457–471|doi=10.1080/14683857.2015.1050273|s2cid=143368513|url=https://zenodo.org/record/853344}} * {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian Literature in the Moslem Tradition: Eighteenth and Early Nineteenth Century Albanian Writing in Arabic Script|jstor=1580608|journal=Oriens|volume=33|year=1992|pages=287–306|doi=10.2307/1580608 }} * {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=The Christian Saints of Albania|url=http://home.olemiss.edu/~mldyer/balk/article2.html|journal=Balkanistica|volume=13|issue=36|year=2000|pages=35–57}} * {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=A dictionary of Albanian religion, mythology, and folk culture|year=2001|location=London|publisher=Hurst & Company|url=https://books.google.com/books?id=N_IXHrXIsYkC&q=A+Dictionary+of+Albanian+Religion,+Mythology+and+Folk+Culture+respected&pg=PA126|isbn=9781850655701}} * {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian literature: A short history|year=2005|location=London|publisher=I.B. Tauris|isbn=9781845110314}} * {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=“Do not look to church and mosque”? Albania’s post-Communist clergy on nation and religion|pages=233–258|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&q=%E2%80%9CDo+not+look+to+church+and+mosque%E2%80%9D%3F+Albania%E2%80%99s+post-Communist+clergy+on+nation+and+religion&pg=PA233}} * {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=Diverging images of the Ottoman legacy in Albania|pages=37–52|editor1-last=Hartmuth|editor1-first=Maximilian|title=Images of imperial legacy: Modern discourses on the social and cultural impact of Ottoman and Habsburg rule in Southeast Europe|year=2011|location=Berlin|publisher=Lit Verlag|isbn=9783643108500|chapter-url=https://books.google.com/books?id=SY1KtsDAtnMC&q=Images+of+Imperial+Legacy+Shqypni&pg=PA39}} * {{cite book|last=Ergo|first=Dritan|chapter=Islam in the Albanian lands (XVth-XVIIth Century)|pages=13–52|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&q=Islam+in+the+Albanian+lands+(XVth-XVIIth+Century)&pg=PA13}} * {{cite book|last=Frazee|first=Charles|title=Catholics and Sultans: The Church and the Ottoman Empire 1453–1923|year=2006|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|url=https://books.google.com/books?id=X6DM4szwUpEC&q=Vincenzo+Zmajevic+Albani&pg=PA168|isbn=9780521027007}} * {{cite book|last=Gawrych|first=George|title=The crescent and the eagle: Ottoman rule, Islam and the Albanians, 1874–1913|year=2006|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=wPOtzk-unJgC&q=The+crescent+and+the+eagle:+Ottoman+rule,+Islam+and+the+Albanians,+1874-1913+lexicon&pg=PA21|isbn=9781845112875}} * {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Epirus: the Geography, the Ancient Remains, the History and Topography of Epirus and Adjacent Areas|year=1967|location=Oxford|publisher=Clarendon Press|url=https://books.google.com/books?id=gI5QjgEACAAJ&q=mohamet|isbn=9780198142539}} * {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Migrations and invasions in Greece and adjacent areas|year=1976|location=Park Ridge|publisher=Noyes Press|url=https://books.google.com/books?id=O9saAAAAYAAJ&q=The+conditions+which+attented+the+collapse+of+the+Byzantine+Empire+recurred+in+the+late+eighteenth+century+and+therafter+when+the+Turks+were+losing+control+of+their+Balkan+dependencies+more+and+more%2C+until+Albania+became+free+in+1912-13.+Throughout+this+period+bands+of+Albanians+raiders+pillaged+and+destroyed+the+villages+of+the+Vlachs+and+the+Greeks+in+Epirus%2C|isbn=9780815550471}} * {{cite book|last=Giakoumis|first=Konstantinos|chapter=The Orthodox Church in Albania Under the Ottoman Rule 15th-19th Century|pages=69–110|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://www.researchgate.net/publication/237149085}} * {{cite book|last=Inalcik|first=Halil|chapter=The Ottoman Turks and the Crusades, 1451–1522|pages=222–275|editor1-last=Hazard|editor1-first=Harry|editor2-last=Zacour|editor2-first=Norman|title=A History of the Crusades: The Impact of the Crusades on Europe|year=1989|publisher=University of Wisconsin Press|isbn=9780299107444|chapter-url=https://books.google.com/books?id=TKaPrQPFIAMC&q=Elbasan+sultan&pg=PA327}} * {{cite journal|last=Hasluck|first=Frederick|title=Ambiguous Sanctuaries and Bektashi Propaganda|jstor=30096467|journal=The Annual of the British School at Athens|volume=20|year=1913|pages=94–119|doi=10.1017/s0068245400009424|s2cid=159705807|url=https://zenodo.org/record/2488715|doi-access=free}} * {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=1–16|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 4|year=2012|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004225213|chapter-url=https://books.google.com/books?id=MwzsW6k6pzAC&q=neo-ottoman+Albania&pg=PA14}} * {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=21–36|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 5|year=2013|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004255869|chapter-url=https://books.google.com/books?id=ia5AAQAAQBAJ&q=yearbook+islam+europa+albania&pg=PA351}} * {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=19–34|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 6|year=2014|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004283053|chapter-url=https://books.google.com/books?id=a-NTBQAAQBAJ&q=Catholic+Muslim+Albania&pg=PA19}} * {{cite book|last=Jordan|first=Peter|chapter=An exception in the Balkans: Albania's multi confessional identity|pages=1577–1598|editor1-last=Brunn|editor1-first=Stanley D.|title=The changing world religion map: Sacred places, identities, practices and politics|year=2015|location=Dordrecht|publisher=Springer|isbn=9789401793766|chapter-url=https://books.google.com/books?id=CGh-BgAAQBAJ&q=Albanian+national+identity&pg=PA1585}} * {{cite book|last=Jorgaqi|first=Nasho|title=Jeta e Fan S. Nolit: Vëllimi 1. 1882–1924 &#91;The life of Fan S. Noli: Volume 1. 1882–1924&#93;|year=2005|location=Tiranë|publisher=Ombra GVG|url=https://books.google.com/books?id=nmxkjwEACAAJ&q=Jeta+e+Fan+Nolit|isbn=9789994384303}} *{{cite book|last=Kaleshi|first=Hasan|chapter=Das Türkische Vordringen auf dem Balkan und die Islamisierung. Faktoren fur die Erhaltung der ethnischen und nationalen Existenz des Albanischen Volkes|editor1-last=Bartl|editor1-first=Peter|editor2-last=Glassl|editor2-first=Horst|title=Südosteuropa unter dem Halbmond. Untersuchungen über Geschichte und Kultur der sudosteuropaischen Völker während der Türkenzeit|year=1975|location=Munich|publisher=Trofenik|isbn=978-3-87828-075-0|pages=125–138}} * {{cite book|last=Kallivretakis|first=Leonidas|chapter=Νέα Πικέρνη Δήμου Βουπρασίων: το χρονικό ενός οικισμού της Πελοποννήσου τον 19ο αιώνα (και η περιπέτεια ενός πληθυσμού) &#91;Nea Pikerni of Demos Vouprassion: The chronicle of a 19th century Peloponnesian settlement (and the adventures of a population)&#93;|pages=221–242|editor1-last=Panagiotopoulos|editor1-first=Vasilis|editor2-last=Kallivretakis|editor2-first=Leonidas|editor3-last=Dimitropoulos|editor3-first=Dimitris|editor4-last=Kokolakis|editor4-first=Mihalis|editor5-last=Olibitou|editor5-first=Eudokia|title=Πληθυσμοί και οικισμοί του ελληνικού χώρου: ιστορικά μελετήματα &#91;Populations and settlements of the Greek villages: historical essays&#93;|journal=Tetrádia Ergasías|year=2003|location=Athens|publisher=Institute for Neohellenic Research|issn=1105-0845|chapter-url=http://helios-eie.ekt.gr/EIE/bitstream/10442/7651/1/N02.018.08.pdf}} * {{cite journal|last=Kopanski|first=Atuallah Bogdan|title=Islamization of Albanians in the Middle Ages: The primary sources and the predicament of the modern historiography|jstor=23076194|journal=Islamic Studies|volume=36|issue=2/3|year=1997|pages=191–208}} * {{cite book|last=Koti|first=Dhori|title=Monografi për Vithkuqin dhe Naum Veqilharxhin &#91;A monograph of Vithkuq and Naum Veqilharxhi&#93;|year=2010|location=Pogradec|publisher=DIJA Poradeci|isbn=978-99956-826-8-2}} * {{cite book|last=Koukoudis|first=Asterios|title=The Vlachs: Metropolis and Diaspora|year=2003|location=Thessaloniki|publisher=Zitros Publications|url=https://books.google.com/books?id=01JoAAAAMAAJ&q=The+Vlachs:+Metropolis+and+Diaspora|isbn=9789607760869}} * {{cite journal|last=Lederer|first=Gyorgy|title=Islam in Albania|url=https://archive.org/details/sim_central-asian-survey_1994_13_3/page/330|journal=Central Asian Survey|volume=13|issue=3|year=1994|pages=331–359|doi=10.1080/02634939408400866}} * {{cite book|last=Lloshi|first=Xhevat|chapter=Albanian|pages=272–299|editor1-last=Hinrichs|editor1-first=Uwe|editor2-last=Büttner|editor2-first=Uwe|title=Handbuch der Südosteuropa-Linguistik|year=1999|location=Wiesbaden|publisher=Otto Harrassowitz Verlag|isbn=9783447039390|chapter-url=https://books.google.com/books?id=Phyvk2tPaYQC}} * {{cite book|last=Mackridge|first=Peter|title=Language and national identity in Greece, 1766–1976|year=2009|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=MZcCA4hkwscC&q=Kosmas+controversial+Albania&pg=PA59|isbn=9780199599059}} * {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|chapter=Myths of Albanian national identity: Some key elements|pages=70–87|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DfahkLLXvtsC&q=Albanian+Identities:+Myth+and+History}} * {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|title=Agents of Empire: Knights, Corsairs, Jesuits and Spies in the Sixteenth-century Mediterranean World|year=2015|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=9rCYCgAAQBAJ&q=Shkod%C3%ABr+Ottoman+conquest&pg=PA12|isbn=9780190262785}} * {{cite journal|last1=Manahasa|first1=Edmond|last2=Kolay|first2=Aktuğ|title=Observations on the existing Ottoman mosques in Albania|url=https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|journal=ITU Journal of the Faculty of Architecture|volume=12|issue=2|year=2015|pages=69–81|access-date=2017-04-15|archive-date=2018-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20181005183952/https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|url-status=dead}} * {{cite report|title=Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World's Muslim Population|url=http://www.ecfr.eu/page/-/ECFR_163_RETURN_TO_INSTABILITY.pdf|publisher=Pew Research Center|date=2015|ref=Mapping the Global Muslim Population}} * {{cite book|last=Marinescu|first=Constantin|title=La politique orientale d'Alfonse V d'Aragón, roi de Naples (1416-1458)|year=1994|location=Barcelona|publisher=Institut d'Estudis Catalans|url=https://books.google.com/books?id=9IPtrh4LbXQC&pg=PA182|isbn=9788472832763}} * {{cite book|last=Misha|first=Piro|chapter=Invention of a Nationalism: Myth and Amnesia|pages=33–48|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=oRASDq3rc-YC&pg=PA46}} * {{cite book|last=Myhill|first=John|title=Language, religion and national identity in Europe and the Middle East: A historical study|year=2006|location=Amsterdam|publisher=John Benjamins Publishing|url=https://books.google.com/books?id=dJK3YxI1NM8C&q=Albanian+national+identity&pg=PT241|isbn=9789027227119}} * {{cite book|last=Nasse|first=George Nicholas|title=The Italo-Albanian Villages of Southern Italy|location=Washington, District of Columbia|publisher=National Academy of Sciences-National Research Council|year=1964|isbn=9780598204004|url=https://books.google.com/books?id=VjArAAAAYAAJ&q=The+Italo-Albanian+Villages+of+Southern+Italy}} * {{cite book|last=Norris|first=Harry Thirlwall|title=Islam in the Balkans: religion and society between Europe and the Arab world|year=1993|location=Columbia|publisher=University of South Carolina Press|url=https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr|page=[https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr/page/n89 62]|isbn=9780872499775}} * {{cite book|last=Nurja|first=Ermal|chapter=The rise and destruction of Ottoman Architecture in Albania: A brief history focused on the mosques|pages=191–207|editor1-last=Furat|editor1-first=Ayşe Zişan|editor2-last=Er|editor2-first=Hamit|title=Balkans and Islam Encounter, Transformation, Discontinuity, Continuity|year=2012|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443842839|chapter-url=https://books.google.com/books?id=-qQwBwAAQBAJ&q=Albania+mosque+communists&pg=PA205}} * {{cite journal|last=Pistrick|first=Eckehard|title=Interreligious Cultural Practice as Lived Reality: The Case of Muslim and Orthodox Shepherds in Middle Albania|url=https://www.researchgate.net/publication/263482722|journal=Anthropological Journal of European Cultures|volume=22|issue=2|year=2013|pages=72–90|doi=10.3167/ajec.2013.220205}} * {{cite book|last=Ramet|first=Sabrina|title=Nihil obstat: religion, politics, and social change in East-Central Europe and Russia|year=1998|location=Durham|publisher=Duke University Press|url=https://books.google.com/books?id=TrcnAAAAYAAJ|isbn=9780822320708}} * {{cite book|last=Schmidt-Neke|first=Michael|chapter=A burden of Legacies: The transformation of Albanian's political system|pages=13–30|editor1-last=Pichler|editor1-first=Robert|title=Legacy and Change: Albanian Transformation from Multidisciplinary Perspectives|year=2014|location=Münster|publisher=LIT Verlag|isbn=9783643905666|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lNqnBAAAQBAJ&q=Serbian+historiography+Islamization&pg=PA15}} * {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Religion in Albania during the Ottoman rule|url=https://www.proquest.com/openview/69374b2aeb4f4380ae1364da4d940882/1?pq-origsite=gscholar&cbl=1817218|journal=Südost Forschungen|volume=15|year=1956|pages=311–327}} * {{cite book|last=Skendi|first=Stavro|title=The Albanian national awakening|year=1967a|location=Princeton|publisher=Princeton University Press|url=https://books.google.com/books?id=8QPWCgAAQBAJ&q=The+Albanian+National+Awakening&pg=PR15|isbn=9781400847761}} * {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Crypto-Christianity in the Balkan Area under the Ottomans|jstor=2492452|journal=Slavic Review|volume=26|issue=2|year=1967b|pages=227–246|doi=10.2307/2492452|s2cid=163987636 }} * {{cite book|last=Stavrianos|first=Leften Stavros|title=The Balkans Since 1453|year=2000|publisher=C. Hurst & Co. Publishers|url=https://books.google.com/books?id=xcp7OXQE0FMC|isbn=9781850655510}} * {{cite book|last=Sulstarova|first=Enis|chapter=I am Europe! The meaning of Europe in the discourse of Intellectuals in transitional Albania|pages=63–74|editor1-last=Beshku|editor1-first=Klodiana|editor2-last=Malltezi|editor2-first=Orinda|title=Albania and Europe in a Political Regard|year=2013|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443852609|chapter-url=https://books.google.com/books?id=RtcwBwAAQBAJ&q=Islam+Albania+communism&pg=PA71}} * {{cite book|last=Vickers|first=Miranda|title=The Albanians: a modern history|year=2011|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=vtQABAAAQBAJ&q=The+Albanians:+A+Modern+History+hapless&pg=PA83|isbn=9780857736550}} * {{cite book|last=Winnifrith|first=Tom|title=Badlands-borderlands: a history of Northern Epirus/Southern Albania|year=2002|location=London|publisher=Duckworth|url=https://books.google.com/books?id=dkRoAAAAMAAJ|isbn=9780715632017}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sunnītu islāms]] [[Kategorija:Pārtautošana]] [[Kategorija:Albānijas vēsture]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 9rqrfqm5hug0hb96k4iq9sbubt5rmwy 0 631164 4469351 4468863 2026-05-17T08:13:07Z Kikos 3705 /* ievads */ 4469351 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dubiņģi | official_name = ''Dubingiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Dubingiai, medinis tiltas.jpg | image_caption = Dubiņģu tilts uz pilssalu | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Molētu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Molētu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Dubiņģu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.40 | population_total = 180 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 03 | lats = 32 | latNS = N | longd = 25 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 165 | website = }} '''Dubiņģi''' ({{val|lt|Dubingiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Asveja (ezers)|Asvejas ezera]] ziemeļu krastā, aptuveni 20 kilometrus uz dienvidiem no [[Molēti]]em. == Vēsture == Dubiņģi ir viena no senākajām un vēsturiski svarīgākajām Lietuvas apmetnēm. Rakstiskajos avotos tie pirmoreiz minēti 1334. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] hronikās kā ''terra Dubingam''. 14. gadsimtā šeit tika uzcelta koka pils, kas aizsargāja ceļu uz [[Viļņa|Viļņu]]. 16. gadsimtā Dubiņģi kļuva par vienu no galvenajiem muižnieku [[Radvili|Radzivilu]] dzimtas centriem — Dubiņģu hercogisti. Dubiņģu pils kalpoja kā Radzivilu rezidence, un šeit savulaik dzīvoja arī [[Barbara Radzivila]]. Miests bija nozīmīgs reformācijas centrs Lietuvā. 17. gadsimtā karu un mēra ietekmē miesta nozīme mazinājās, taču tas saglabāja savu statusu kā svarīgs kultūrvēsturisks centrs. 1808. gadā Radzivili nodeva Dubiņģus Tiškeviču īpašumā par parādiem. 1808. gadā miestā dzīvoja 7 ģimenes, bet 1838. gadā jau 10 ģimenes. 19. gadsimta beigās Dubiņģi bija pilsēta Viļņas apriņķī, seniūnijas centrs. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada 8. martā, [[Armia Krajowa]] vienība Zigmunta Šendzelaža-Lupaško vadībā Dubiņģu slaktiņa laikā nogalināja 6 lietuviešu policistus un ievainoja 10, bet 23. jūnijā apkārtējā teritorijā nogalināja vairākas lietuviešu ģimenes, nogalinot 27 cilvēkus. Tā bija atriebība par iepriekšējo poļu slaktiņu, ko Glitišķēs veica lietuviešu policija. Padomju laikā miests bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Dugiņģu ģerbonis apstiprināts 2014. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Dubiņģu pilskalns: atrodas ezera salā un ir viena no lielākajām un iespaidīgākajām 16. gadsimta pils vietām Lietuvā. Tajā atrodas bijušās pils un evaņģēliski luteriskās baznīcas pamati, kā arī Radvilu dzimtas panteons, kur 2009. gadā tika pārapbedītas atrastās dzimtas pārstāvju mirstīgās atliekas. * Dubiņģu Sv. Jura baznīca: 1958. gadā celta koka baznīca, kas atrodas miesta centrā. * Dubiņģu krogs: būvēts 19. gadsimtā uz augstiem ķieģeļu pamatiem, vēstures un kultūras piemineklis. * [[Asveja (ezers)|Asvejas ezers]]: Lietuvas garākais ezers, kura krastā izvietotais miests ir kļuvis par populāru atpūtas un tūrisma galamērķi. * Koka tilts pār Asvejas ezeru: vēsturisks un inženiertehniski interesants 100 m garš tilts, kas celts 1934. gadā un ir viens no retajiem šāda veida koka tiltiem Lietuvā. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts, novadpētniecības muzejs un Asvejas reģionālā parka direkcija. Dubiņģi ietilpst Asvejas reģionālā parka teritorijā, un miesta ekonomika ir cieši saistīta ar dabas tūrismu un vēstures mantojuma eksponēšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Dubingiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.moletai.lt/ Molētu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Molētu rajona pašvaldība]] lek0flaiassteo4g4cds7e3coxlwhgz 0 631174 4469070 4465272 2026-05-16T18:50:48Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4469070 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums= ''BMC Kirpi'' | attēls= [[Attēls:2012 Eurosatory BMC trucks.JPG|300px]] | virsraksts= | apkalpe= 13 cilvēki | garums= 6 m (īsā versija; 4×4) un 7,075 m (garā versija; 4×4) | platums= 2,51 m (4×4) | augstums= 3,2 m | masa= 20 t | bruņas= ''STANAG 4569 Level 3'' (MRAP) | primārais= 7,62 vai 12,7 mm ložmetēji | sekundārais= izvēles šaušanas porti | dzinējs= ''BMC TUNA'' turbodīzelis | dzinēja_jauda= 350 Zs (257 kW) |ātrums_uz ceļa= 105 km/h | zs_koeficents= |maks. attālums= 1000 km ar ātrumu 60 km/h }} '''''BMC Kirpi''''' (turku valodā "ezis") ir [[Turcija|Turcijā]] ražota riteņu [[bruņumašīna]] un uzlabotu aizsardzību pret mīnām, ([[MRAP]]), ko ražo autobūves uzņēmums ''[[BMC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|title=Kirpi BMC 350 MRAP armoured vehicle personnel carrier data sheet specifications description pictures|website=www.armyrecognition.com|access-date=8 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161109112844/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|archive-date=9 November 2016}}</ref> == Mašīnas raksturojums == [[Attēls:Combined Joint U.S., Turkey Patrols.jpg|thumb|''Kirpi'' bruņumašīnas patruļas laikā [[Sīrija|Sīrijā]]]] Bruņumašīnas izstrādes līgums tika parakstīts 2009. gadā, un piegādes sākās 2014. gadā. Transportlīdzekļa bruņotais korpuss nodrošina aizsardzību pret bruņas caururbjošām lodēm un artilērijas šāviņu šķembām. Daži transportlīdzekļi bija aprīkoti ar režģu bruņām, lai aizsargātu pret [[Rokas prettanku granātmetējs|RPG]] lādiņu detonāciju. [[Attēls:UA Marines BMC Kirpi 03.jpg|thumb|''Kirpi I'' [[Ukrainas Sauszemes spēki|Ukrainas Sauszemes spēku]] bruņojumā]] ''Kirpi'' ir aprīkots ar sēdekļu amortizatoriem, [[GPS]] sistēmu, atpakaļskata kameru un automātisku ugunsdzēsības sistēmu. Tam ir piecas kājnieku ieroču šaušanas atveres un četri ložu necaurlaidīgi logi katrā nodalījuma pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|title=Kirpi BMC 350 MRAP armoured vehicle personnel carrier data sheet specifications description pictures {{!}} Turkey Turkish army wheeled armoured vehicles UK {{!}} Turkey Turkish army military equipment vehicles UK|website=www.armyrecognition.com|access-date=2016-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161109112844/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|archive-date=9 November 2016}}</ref> Uz jumta atrodas arī aizsargāta ložmetējnieka pozīcija, ko var manuāli vadīt un pagriezt par 360 grādiem. Transportlīdzekli var apbruņot ar 7,62 mm vai 12,7 mm ložmetēju, un tas ir pieejams arī ar attālināti vadāmām ieroču stacijām. == Varianti == ''BMC Kirpi'' ir karaspēka transportieris, ko galvenokārt izmanto, lai droši pārvietotu karaspēku no vienas vietas uz otru. Tā ir arī daudzfunkcionāla platforma, ko var pielāgot vēlamajai lomai, kas nepieciešama gala lietotājam. To var izmantot dažādiem taktiskiem mērķiem atbilstoši noteiktām prasībām. ''BMC Kirpi'' ir 4×4 un 6×6 konfigurācijas. Transportlīdzeklim ir pilnpiedziņa, kas padara to piemērotu pienākumu veikšanai jebkurā reljefā. ;4×4 desanta mašīna Standarta karaspēka pārvadātāja versija tiek izmantota, lai pārvadātu 13 personas no vienas vietas uz otru ar augstu drošību, ignorējot klimata un reljefa grūtības. ;6×6 desanta mašīna Standarta karaspēka pārvadātāja 6×6 versija. Var pārvadāt 15 personas. ;Taktiskā kaujas automašīna Kad standarta karavīru pārvadātāja versija ir aprīkota ar situācijas apzināšanās un uzbrukuma ieroču sistēmām, ''Kirpi'' kļūst par kaujas transportlīdzekli. ;Loģistikas transportlīdzeklis Standarta karavīru pārvadātāja versiju var pārveidot par [[loģistika]]s transportlīdzekli, lai droši pārvadātu kravu. ;Ātrā palīdzība Ātrā palīdzība izved ievainotos karavīrus no kaujas vietas, droši nogādājot viņus uz frontes aizmuguri. Var pārvadāt divus ārstus ar diviem guļošiem pacientiem vai divus ārstus ar vienu guļošu pacientu un diviem staigājošiem pacientiem. ;Mīnu meklēšanas un neitralizēšanas transportlīdzeklis Militārā konvoja pavadītājs, detonē apraktas sprāgstvielas, neitralizējot mīnu apdraudējumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.bmc.com.tr/en/defense-industry/kirpi Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html BMC-350 Kirpi MRAP Mine protected armoured vehicle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160907092045/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html |date=7 September 2016 }} armyrecognition.com [[Kategorija:Bruņuautomobiļi]] [[Kategorija:Smagie bruņuautomobiļi]] 0kzonab9o3pfg9sv0qg4t8y09inqe3o 0 631289 4469063 4465278 2026-05-16T18:39:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4469063 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Casspir vehicle Ai101503g1.jpg|thumb|Bruņumašīnas "Casspir", vienas no pirmajām MRAP klases mašīnu, testēšana [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]]] '''Riteņu bruņumašīnas ar pastiprinātu pretmīnu aizsardzību''' ({{val|en|mine resistant ambush protected}}, '''MRAP'''), ir pret [[mīna|mīnām]] izturīgi militārie transportlīdzekļi, kas aizsargāti pret [[prettanku mīna|mīnu detonācijām]] un negaidītiem uzbrukumiem no slēpņa. Lielākajai daļai MRAP [[bruņuautomobilis|bruņumašīnu]] ir augsts [[klīrenss]], [[Bruņota transportlīdzekļa korpuss ar V veida apakšu|V veida apakšdaļa]], kas labi aizsargā pret [[Šrapnelis (šāviņš)|šrapneļiem]] un efektīvi izkliedē mīnas sprādziena enerģiju (izņēmumi ir vācu ''[[Dingo 2]]'', kam ir plakana apakšdaļa, ko aizsargā kompozītmateriālu [[bruņas]], un ukraiņu ''[[Dozor-B]]'', kam ir cilindriska apakšdaļa), un korpuss, kas aizsargāts no [[lode|lodēm]] un šrapneļiem. == Vēsture == Pirmās bruņumašīnas, kas īpaši paredzētas aizsardzībai pret mīnām, [[Āfrika|Āfrikā]] sāka parādīties 20. gadsimta septiņdesmitajos gados. Dienvidrodēzijas pilsoņu kara laikā radās steidzama vajadzība pēc pret mīnām izturīgiem transportlīdzekļiem, kas noveda pie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] izstrādes Rodēzijas drošības spēkiem. Pēc tam Dienvidāfrikas bruņotie spēki izstrādāja arī riteņu bruņutransportierus. ''Hippo'' bruņutransportieris, kas balstīts uz padomju ''BTR-152'' un britu ''Bedford RL'' kravas automašīnu, piedāvāja augstas tuksneša šķērsošanas spējas un uzlabotu aizsardzību. ''Hippo'' aktīvi izmantoja konfliktu laikā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], tostarp Namībijas Neatkarības karā un Dienvidrodēzijas pilsoņu karā.<ref name=lesakeng>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |title=Lesakeng |publisher=South African Armour Museum |date=2012-12-06 |access-date=2013-06-18 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130703141331/http://www.saarmourmuseum.co.za/lesakeng.html |archive-date=2013-07-03 }}</ref><ref name="Heitman">Heitman, Helmoed-Römer. ''South African Armed Forces''. Buffalo Publications 1990. {{ISBN |0-620-14878-0}} p 44.</ref> Vēlāk Dienvidāfrikas pieredzi bruņutransportieru ar pretmīnu, improvizētu sprāgstvielu un slazdu aizsardzību radīšanā, pārņēma citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, kas sāka MRAP masveida ražošanu pēc [[Irākas karš|2003. gada iebrukuma Irākā]]. MRAP transportlīdzekļus izmanto personāla pārvadāšanai caur apgabaliem, kuros aktīvi darbojas dažādi neregulārie spēki, VIP pasažieru pārvadāšanai apgabalos ar paaugstinātiem [[Terors (politika)|terorisma]] draudiem, attālu cietokšņu un garnizonu apgādei un citās līdzīgās situācijās. Mūsdienu vidē, kur lielākā daļa konfliktu nenotiek starp divām regulārajām armijām, bet gan tajos ir iesaistīti [[partizāni]] (nemiernieki), MRAP transportlīdzekļu loma kļūst arvien svarīgāka. == MRAP bruņumašīnu veidi == {| class="wikitable sortable" |+Īpašs MRAPV !Nosaukums !Valsts !Pieņemta bruņojumā !Attēls |- |''[[Hippo APC|Hippo]]'' |{{ZAF}} |1974 |[[Attēls:HippoAPC1.PNG|frameless]] |- |''[[Buffel]]'' |{{ZAF}} |1978 |[[Attēls:Buffel armoured personnel carrier (9673155629).jpg|frameless]] |- |''[[Mine Protected Combat Vehicle|MPCV "Spook"]]'' |[[Attēls:Flag of Rhodesia (1968–1979).svg|25px]] [[Rodēzija]] |1979 |[[Attēls:MPCV Zimbabwe.jpg|frameless]] |- |''[[Mamba APC|Mamba]]'' |{{ZAF}} |1990 |[[Attēls:SANDF Armed Forces Day 2017 - South African Army Mamba MkIII APC (32203158584).jpg|frameless]] |- |''[[ATF Dingo]]'' |{{DEU}} |2000 |[[Attēls:Dingo 2.jpg|frameless]] |- |''[[Unibuffel]]'' |{{LKA}} |2000 |[[Attēls:Sri Lanka Military 0200.jpg|frameless]] |- |''[[Cougar]]'' |{{USA}} |2002 |[[Attēls:U.S.Marine Cougar H EOD.jpg|frameless]] |- |''[[RG-31 Nyala]]'' |{{ZAF}} |2006 |[[Attēls:RG-31.JPG|frameless]] |- |''[[BAE Caiman]]'' |{{USA}} |2007 |[[Attēls:Summit County Sheriff SWAT BAE Caiman MRAP - Ohio (52171227125).jpg|frameless]] |- |''[[Tigr|Gaz Tigr]]'' |{{RUS}} |2007 |[[Attēls:GAZ 2975 Tigr.JPG|frameless]] |- |''[[International MaxxPro]]'' |{{USA}} |2007 |[[Attēls:Navistar MaxxPro.JPG|frameless]] |- |''[[RG-33]]'' |{{ZAF}} |2007 |[[Attēls:Rg 33 with M2 Machine Gun..jpg|frameless]] |- |''[[Marauder]]'' |{{ZAF}} |2008 |[[Attēls:Marauder Multi Role Armoured Vehicle (9676433800).jpg|frameless]] |- |''[[BMC Vuran]]'' |{{TUR}} |2009 |[[Attēls:Kirpi.jpg|frameless]] |- |''[[Nexter Aravis]]'' |{{FRA}} |2009 |[[Attēls:Nexter Aravis à Strasbourg, 2010 (3).jpg|frameless]] |- |''[[Oshkosh M-ATV]]'' |{{USA}} |2009 |[[Attēls:Polish Oshkosh M-ATV M1240A1 Ostrava 2021.jpg|frameless]] |- |''[[First Win]]'' |{{THA}} |2010 |[[Attēls:Chaiseri First Win.jpg|frameless]] |- |''[[Ocelot|Force Protection Ocelot]]'' |{{GBR}} |2011 |[[Attēls:Foxhound Patrol Vehicle in Afghanistan MOD 45154019.jpg|frameless]] |- |''[[CS/VP3 MRAP]]'' |{{CHN}} |2012 |[[Attēls:Poly Technologies Inc. CS-VP3 MRAP.jpg|frameless]] |- |''[[BMC Kirpi]]'' |{{TUR}} |2014 |[[Attēls:UA Marines BMC Kirpi 04.jpg|frameless]] |- |''[[Kamaz Typhoon]]'' |{{RUS}} |2014 |[[Attēls:KamAZ-63968 Typhoon - Engineering technologies 2012 (1).jpg|frameless]] |- |''[[Protolab Misu]]'' |{{FIN}} |2017 |[[Attēls:MiSu 3.jpg|frameless]] |- |''[[Sisu GTP]]'' |{{FIN}} |2018 |[[Attēls:Sisu GTP at Rautatientori 20240524.jpg|frameless]] |- |''[[Toofan]]'' |{{IRN}} |2018 |[[Attēls:Eghtedar exercise of Kerman police (08).jpg|frameless]] |- |''[[Ezugwu MRAP]]'' |{{NGA}} |2019 |[[Attēls:DICON Ezegwu MRAP.png|frameless]] |- |''[[Joint Light Tactical Vehicle|JLTV]]'' |{{USA}} |2019 |[[Attēls:Joint Light Tactical Vehicle Training in Germany (6618033).jpg|frameless]] |- |''[[Unicob]]'' |{{LKA}} |2021 |[[Attēls:Unicob Mine-Resistant Ambush-Protected Vehicle (MRAPV)- Sri Lanka Army.jpg|frameless]] |- |''[[Kalyani M4]]'' |{{IND}} |2022 |[[Attēls:Kalyani M4 in Green.jpg|frameless]] |- |''[[Zastava M20 MRAP]]'' |{{SRB}} |2023 |[[Attēls:Zastava TERVO-FAP M-20 MRAP prototip 04.jpg|frameless]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Tīmekļa atsauce|url=http://articles.janes.com/articles/International-Defence-Review-2008/New-class-of-armoured-vehicle-emerges-to-counter-mine-threat.html|title=New class of armoured vehicle emerges to counter mine threat|publisher=International Defence Review|author=Ogorkiewicz, R. M.|date=15 січня 2008}} * {{grāmatas atsauce | title = US Army and Marine Corps MRAPs. Mine Resistant Ambush Protected Vehicles | series = New Vanguard | volume = 206 | author = Mike Guardia | others = мал. Henry Morshead | publisher = [[Osprey Publishing]] | year = 2013 | isbn = 978-1-78096-255-9 }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.nsnlookup.com/equipment-intelligence/land/mrap#google_vignette/ MRAP Technical Manuals] [[Kategorija:Militārās mašīnas]] [[Kategorija:Bruņuautomobiļi]] 6ux5keczf4lgsurstd17hc03czgtyxu 0 631318 4469074 4465498 2026-05-16T19:04:45Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4469074 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = | show_name = Tu | show_name_2 = ''You'' | image = You (tv logo).svg | format = | genre = | runtime = 41—60 minūtes | developer = Gregs Berlanti, Sera Gembla | starring = {{Unbulleted list|Pens Bedžlijs|Viktorija Pedreti|Elizabete Leila|Šarlote Ričija|Šeja Mičela|Džeimss Skallijs|Tati Gabriela|Eimija-Lī Hikmena|[[Dženna Ortega]]}} | narrated = Pens Bedžlijs | location = [[Ņujorka]] (filmēts Losandželosā) | company = ''Man Sewing Dinosaur''<br />''[[Berlanti Productions]]''<br />''[[Alloy Entertainment]]''<br />''[[A&E Studios|A+E Studios]]''<br />''[[Warner Bros. Television]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | first_aired = {{dat|2019|12|26|N|bez}} | last_aired = {{dat|2025|4|24|N|bez}} | num_seasons = 5 | num_episodes = 50 | list_episodes = | website = [https://www.netflix.com/lv/title/80211991 Netflix] • [https://www.imdb.com/title/tt7335184/ IMDb] }} '''"Tu"''' ({{val|en|You}}) ir ASV psiholoģiskā trillera un [[drāma]]s seriāls, kura autori ir Gregs Berlanti un Sera Gemblа. To pārraidīja televīzijas kanālā ''[[Lifetime]]'' no {{dat|2018|9|9|ģ|bez}}, bet vēlāk seriālu pārņēma straumēšanas platforma ''[[Netflix]]''. == Sižets == Seriāls "Tu" stāsta par Džo Goldbergu — šķietami pievilcīgu un inteliģentu vīrieti, kurš strādā grāmatnīcā, bet patiesībā ir bīstami apsēsts ar mīlestību un kontroli. Katras sezonas centrā ir jauna sieviete, kurā viņš iemīlas, un sākumā viņa aizraušanās var šķist romantiska vai pat nevainīga. Taču ļoti ātri tas pārvēršas par obsesīvu uzvedību — Džo slepeni izseko viņu, pēta [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], manipulē ar apkārtējiem cilvēkiem un pakāpeniski iekļūst viņas dzīvē, lai izveidotu "ideālās attiecības". Lai gan Džo pats sev mēģina attaisnot savu rīcību kā mīlestību vai aizsardzību, viņa darbības kļūst arvien vardarbīgākas un bīstamākas. Seriāls parāda arī viņa iekšējo [[monologs|monologu]], kas atklāj viņa domas un izkropļoto skatījumu uz attiecībām, morāli un sabiedrību. Laika gaitā Džo dzīve kļūst arvien sarežģītāka — viņš maina identitātes, pārvietojas uz dažādām vietām un mēģina sākt dzīvi no jauna, taču viņa pagātne un uzvedības modeļi vienmēr viņu panāk. Seriāls pēta robežu starp mīlestību un apsēstību, kā arī to, cik tālu cilvēks var aiziet, lai kontrolētu citus un slēptu savu patieso dabu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 1xr2yb0aczg69nsnnibeyu08nk1bjvh 0 631841 4469374 4467706 2026-05-17T09:22:31Z ~2026-29497-05 145548 4469374 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aleksandrovska-Sahaļinska | official_name = ''Александровск-Сахалинский'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Маяк на мысе Жонкьер.jpg | image_flag = | image_shield = Aleksandrovsk.png | shield_size = 75px | image_map = Map of Russia - Sakhalin Oblast (2008-03).svg | pushpin_map = Sahalīnas apgabals | pushpin_map_caption = Aleksandrovska-Sahaļinska Sahalīnas apgabala kartē | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = [[Sahalīnas apgabals]] | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1881}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|1917}} | area_total_km2 = | population_as_of = 2010 | population_total = 10613 | timezone = [[UTC+11]] | utc_offset = +11 | latd = 50 | latm = 54 | lats = | latNS = N | longd = 142 | longm = 09 | longs = | longEW = E | elevation_m = | website = {{url|https://www.aleks-sakh.ru/}} }} '''Aleksandrovska-Sahaļinska''' ({{val|ru|Александровск-Сахалинский}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]. Tā ir Aleksandrovskas-Sahaļinskas municipālā apgabala administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Sahalīna]]s salas rietumu piekrastē, pie [[Tatāru šaurums|Tatāru šauruma]], Rietumsahalīnas kalnu pakājē. == Vēsture == Apdzīvotās vietas pirmsākumi saistīti ar Aleksandra posteni, kas 19. gadsimta otrajā pusē tika izveidots Sahalīnas rietumu piekrastē. Par dibināšanas gadu dažādos avotos min 1869. vai 1881. gadu; bieži tiek norādīts 1881. gads, kad tika organizēts militārais Aleksandra postenis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Александровск-Сахалинский|title=Александровск-Сахалинский|website=Wikipedia|access-date=2026-05-13|language=ru}}</ref> 19. gadsimta beigās Aleksandrovska kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Krievijas Impērija]]s katorgas centriem Sahalīnā. Šeit atradās cietumi, administratīvās iestādes un ogļu ieguves objekti. Katorgas vēsture cieši saistīta ar pilsētas attīstību. 1890. gadā Aleksandrovskā uzturējās rakstnieks [[Antons Čehovs]], kurš vāca materiālus grāmatai ''Sahalīnas sala''. Vēlāk pilsētā tika izveidots Čehova muzejs. Pilsētas statusu Aleksandrovska-Sahaļinska ieguva 1917. gadā. No 1932. līdz 1947. gadam tā bija Sahalīnas apgabala administratīvais centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Aleksandrovsk-Sakhalinsky|title=Aleksandrovsk-Sakhalinsky|website=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-05-13|language=en}}</ref> == Ģeogrāfija == Pilsēta atrodas Sahalīnas salas rietumos, Tatāru šauruma krastā. Tā atrodas aptuveni 560 km uz ziemeļiem no [[Južnosahaļinska]]s. Tuvākā dzelzceļa stacija ir Timovskoje, kas atrodas apmēram 60 km attālumā. Aleksandrovska-Sahaļinska atrodas pie Rietumsahalīnas kalniem. Pilsētas apkārtnē atrodas vairāki dabas un vēstures objekti, tostarp Žonkjeras rags, Aleksandra tunelis un piekrastes klintis “Trīs brāļi”, kas kļuvušas par vienu no pilsētas simboliem. == Klimats == Aleksandrovskai-Sahaļinskai raksturīgs mitrs kontinentāls klimats ar aukstām, garām ziemām un īsām, mēreni siltām vasarām. Pilsēta ir pielīdzināta Tālo Ziemeļu rajoniem. Gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni +1,2&nbsp;°C.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Александровск-Сахалинский|title=Александровск-Сахалинский|website=Wikipedia|access-date=2026-05-13|language=ru}}</ref> == Saimniecība == Vēsturiski pilsētas attīstība bija saistīta ar ostu, katorgas administrāciju un ogļu ieguvi. Aleksandrovskas-Sahaļinskas osta bija viena no vecākajām un nozīmīgākajām Sahalīnā. Mūsdienās lielu rūpniecības uzņēmumu pilsētā nav. == Ievērojamas vietas == Pilsētā atrodas: * A. P. Čehova novadpētniecības muzejs; * vēstures un literatūras muzejs “Čehovs un Sahalīna”; * piemineklis Antonam Čehovam; * Žonkjeras raga bāka; * Aleksandra tunelis; * klintis “Trīs brāļi”. == Ievērojami cilvēki == Aleksandrovskā-Sahaļinskā dzimuši vai ar pilsētu saistīti: * [[Tetjana Tarana]] — ukraiņu [[Matemātiķis|matemātiķe]] un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] pētniece; * [[Dmitrijs Girevs]] — polārpētnieks, Roberta Skota ekspedīcijas dalībnieks; * [[Vasilijs Oščepkovs]] — džudo un sambo attīstītājs PSRS; * [[Aleksandrs Rezanovs]] — padomju handbolists, olimpiskais čempions; * [[Soņa Zelta Rociņa]] — pazīstama Krievijas Impērijas noziedzniece, kura pēdējos dzīves gadus pavadīja Sahalīnas katorgā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sahalīnas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sahalīnas apgabala pilsētas]] [[Kategorija:Sahalīna]] [[Kategorija:Krievijas pilsētas]] [[Kategorija:1881. gadā dibinātas apdzīvotas vietas]] 2fkzxvn2h45vusebvusgrxgwc38mbq2 0 631957 4469352 4468706 2026-05-17T08:16:17Z Pirags 3757 /* Norise */ 4469352 wikitext text/x-wiki '''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]]. == Norise == Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds. Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos. Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] amjaligswtge181dhitgimq3dpo06u9 4469412 4469352 2026-05-17T10:43:09Z Pirags 3757 4469412 wikitext text/x-wiki '''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Latvijas deleɡāciju vadīja Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]]. Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]]. == Norise == Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds. Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos. Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] rrhovxd8cfeyh155tz56lqs4nuxjitt 4469419 4469412 2026-05-17T11:02:17Z Pirags 3757 +bilde 4469419 wikitext text/x-wiki [[attēls:Rokasgrāmata par Latviju Dženovas konferences dalībniekiem 1922.JPG|thumb|Rokasgrāmata par Latviju izdalīšanai Dženovas konferences dalībniekiem]] '''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Latvijas deleɡāciju vadīja Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]]. Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]]. == Norise == Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds. Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos. Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] 6sp4hnsvn5en3qtl4g6g47th7q0t900 4469426 4469419 2026-05-17T11:19:27Z Pirags 3757 +bilde 4469426 wikitext text/x-wiki [[attēls:10-4-22, Gênes, ouverture de la conférence (au palais San Giorgio, une) interprète italienne traduisant en anglais le discours de M. Facta - btv1b53077374m.jpg|thumb|Dženovas konferences atklāšana San Džordžo pils zālē 10. aprīlī]] [[attēls:Rokasgrāmata par Latviju Dženovas konferences dalībniekiem 1922.JPG|thumb|Rokasgrāmata par Latviju izdalīšanai Dženovas konferences dalībniekiem]] '''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Latvijas deleɡāciju vadīja Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]]. Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]]. == Norise == Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds. Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos. Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] mdoozh4syrv73yl4r10vo0wlsdfmqhz 4469428 4469426 2026-05-17T11:24:47Z Pirags 3757 4469428 wikitext text/x-wiki [[attēls:10-4-22, Gênes, ouverture de la conférence (au palais San Giorgio, une) interprète italienne traduisant en anglais le discours de M. Facta - btv1b53077374m.jpg|thumb|Dženovas konferences atklāšana San Džordžo pils zālē 10. aprīlī]] [[attēls:12-4-22, conférence de Gênes (dans une salle du palais royal de Gênes) - btv1b53077333h.jpg|thumb|12. aprīļa sēde karaļa pils zālē]] [[attēls:Rokasgrāmata par Latviju Dženovas konferences dalībniekiem 1922.JPG|thumb|Rokasgrāmata par Latviju izdalīšanai Dženovas konferences dalībniekiem]] '''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Latvijas deleɡāciju vadīja Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]]. Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]]. == Norise == Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds. Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos. Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] qclr9m5p6ujrgwlcl405g4fuau06rpf 4469441 4469428 2026-05-17T11:37:02Z Pirags 3757 /* Norise */ pap 4469441 wikitext text/x-wiki [[attēls:10-4-22, Gênes, ouverture de la conférence (au palais San Giorgio, une) interprète italienne traduisant en anglais le discours de M. Facta - btv1b53077374m.jpg|thumb|Dženovas konferences atklāšana San Džordžo pils zālē 10. aprīlī]] [[attēls:12-4-22, conférence de Gênes (dans une salle du palais royal de Gênes) - btv1b53077333h.jpg|thumb|12. aprīļa sēde karaļa pils zālē]] [[attēls:Rokasgrāmata par Latviju Dženovas konferences dalībniekiem 1922.JPG|thumb|Rokasgrāmata par Latviju izdalīšanai Dženovas konferences dalībniekiem]] '''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Latvijas deleɡāciju vadīja Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]]. Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]]. == Norise == Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds. Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos. Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci. <gallery> 12-4-22, conférence de Gênes, délégation russe (de g. à d. Rakovsky, Vorovsky) Krassine (Litvinov) - btv1b53077361v.jpg|Krievijas SFPR delegācijaː no kreisās [[Kristians Rakovskis]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]] </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] [[Kategorija:20. gadsimts]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] sg0kl4kw4p664nkedqockv5pjk0nvjh 0 631978 4468951 4468817 2026-05-16T13:35:24Z Mararvis 145508 Pievienoti papildu avoti 4468951 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|1=[[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.}} {{Personas infokaste | vārds = Džons Gosdens | vārds_orig = John Harry Martin Gosden | attēls = John Gosden in 2008.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Gosdens 2008. gadā | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 30 | dz_vieta = Hova, Saseksa, Anglija | pilsonība = Apvienotā Karaliste | tautība = brits | nodarbošanās = sacīkšu zirgu treneris | dzīvesbiedrs = Reičela Huda | bērni = 4, tostarp Tedijs Gosdens | vecāki = Džons “Tovzers” Gosdens | alma_mater = Emanuela koledža, Kembridža }} '''Džons Harijs Mārtins Gosdens''' (angļu: ''John Harry Martin Gosden''; dzimis 1951. gada 30. martā Hovā, Saseksā, Anglijā) ir britu sacīkšu zirgu treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-nov-06-sp-dwyre6-story.html |title=John Gosden is at the head of class in horse racing |work=Los Angeles Times |date=2009-11-06 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1986-07-30-sp-18648-story.html |title=Off and Running: English Trainer John Gosden Fast Making a Name in U.S. Racing |work=Los Angeles Times |date=1986-07-30 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/01/golden-horn-supplemented-prix-de-larc-de-triomphe |title=Golden Horn supplemented by John Gosden for Prix de l’Arc de Triomphe |work=The Guardian |date=2015-10-01 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/04/frankie-dettori-prix-de-larc-de-triomphe-golden-horn |title=Frankie Dettori wins Prix de l'Arc de Triomphe on Golden Horn |work=The Guardian |date=2015-10-04 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/21/john-gosden-golden-horn-breeders-cup |title=John Gosden has Golden Horn ready for bid at Breeders’ Cup prize |work=The Guardian |date=2015-10-21 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/racing/2017/07/24/enable-king-george-vi-mission-john-gosden-leaves-ascot-race/ |title=Enable on King George VI mission as John Gosden leaves her in Ascot race |work=The Telegraph |date=2017-07-24 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.welt.de/regionales/nrw/article212729411/Italiener-Dettori-gewinnt-mit-Miss-Yoda-Preis-der-Diana.html |title=Italiener Dettori gewinnt mit Miss Yoda Preis der Diana |work=WELT |date=2020-08-02 |accessdate=2026-05-16 |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leparisien.fr/sports/hippisme/prix-de-l-arc-de-triomphe-enable-une-belle-gueule-de-star-06-10-2019-8167056.php |title=Prix de l’Arc de Triomphe : Enable, une belle gueule de star |work=Le Parisien |date=2019-10-06 |accessdate=2026-05-16 |language=fr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/en/horse-racing-favourite-trawlerman-wins-gold-cup-royal-ascot-2025-06-19/ |title=Horse racing-Favourite Trawlerman wins Gold Cup at Royal Ascot |work=Reuters |date=2025-06-19 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thetimes.co.uk/article/ombudsman-pounces-as-ballydoyle-team-overcook-things-for-once-n8f56mntc |title=Ombudsman pounces as Ballydoyle team overcook things for once |work=The Times |date=2025-06-21 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref> == Galvenās uzvaras == [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|22px]] '''Lielbritānija''' * 1000 Guineas Stakes: ''Lahan'' (2000) * Ascot Gold Cup: ''Stradivarius'' (2018, 2019, 2020), ''Courage Mon Ami'' (2023), ''Trawlerman'' (2025) * British Champions Fillies' and Mares' Stakes: ''Journey'' (2016), ''Star Catcher'' (2019), ''Emily Upjohn'' (2022) * British Champions Long Distance Cup: ''Trawlerman'' (2025) * Champion Stakes: ''Cracksman'' (2017, 2018) * Cheveley Park Stakes: ''Prophecy'' (1993) * Coronation Cup: ''Cracksman'' (2018), ''Emily Upjohn'' (2023) * Coronation Stakes: ''Nannina'' (2006), ''Fallen For You'' (2012), ''Inspiral'' (2022) * Dewhurst Stakes: ''Too Darn Hot'' (2018) * Derby Stakes: ''Benny the Dip'' (1997), ''Golden Horn'' (2015) * Eclipse Stakes: ''Nathaniel'' (2012), ''Golden Horn'' (2015), ''Roaring Lion'' (2018), ''Enable'' (2019) * Falmouth Stakes: ''Ryafan'' (1997), ''Elusive Kate'' (2013), ''Nazeef'' (2020), ''Nashwa'' (2023) * Fillies' Mile: ''Crystal Music'' (2000), ''Playful Act'' (2004), ''Nannina'' (2005), ''Rainbow View'' (2008), ''Inspiral'' (2021), ''Commissioning'' (2022) * Golden Jubilee Stakes: ''Malhub'' (2002) * Goodwood Cup: ''Sonus'' (1993), ''Stradivarius'' (2017, 2018, 2019, 2020) * Haydock Sprint Cup: ''Wolfhound'' (1993) * International Stakes: ''Roaring Lion'' (2018), ''Mishriff'' (2021), ''Mostahdaf'' (2023), ''Ombudsman'' (2025) * July Cup: ''Oasis Dream'' (2003) * King George VI and Queen Elizabeth Stakes: ''Nathaniel'' (2011), ''Taghrooda'' (2014), ''Enable'' (2017, 2019, 2020) * Lockinge Stakes: ''Emperor Jones'' (1994), ''Virtual'' (2009), ''Palace Pier'' (2021), ''Audience'' (2024), ''Lead Artist'' (2025) * Middle Park Stakes: ''Oasis Dream'' (2002), ''Shalaa'' (2015) * Nassau Stakes: ''Ryafan'' (1997), ''The Fugue'' (2012), ''Winsili'' (2013), ''Sultanina'' (2014), ''Nashwa'' (2022) * Oaks Stakes: ''Taghrooda'' (2014), ''Enable'' (2017), ''Anapurna'' (2019), ''Soul Sister'' (2023) * Prince of Wales's Stakes: ''Muhtarram'' (1994, 1995), ''The Fugue'' (2014), ''Lord North'' (2020), ''Mostahdaf'' (2023), ''Ombudsman'' (2025) * Queen Anne Stakes: ''Palace Pier'' (2021) * Queen Elizabeth II Stakes: ''Observatory'' (2000), ''Raven's Pass'' (2008), ''Persuasive'' (2017), ''Roaring Lion'' (2018) * St. James's Palace Stakes: ''Kingman'' (2014), ''Without Parole'' (2018), ''Palace Pier'' (2020), ''Field Of Gold'' (2025) * St. Leger Stakes: ''Shantou'' (1996), ''Lucarno'' (2007), ''Arctic Cosmos'' (2010), ''Masked Marvel'' (2011), ''Logician'' (2019) * Sussex Stakes: ''Kingman'' (2014), ''Too Darn Hot'' (2019) * Yorkshire Oaks: ''Dar Re Mi'' (2009), ''The Fugue'' (2013), ''Enable'' (2017, 2019) [[Attēls:Flag of France.svg|22px]] '''Francija''' * Grand Prix de Saint-Cloud: ''Coronet'' (2019) * Poule d'Essai des Pouliches: ''Valentine Waltz'' (1999), ''Zenda'' (2002) * Prix de l'Abbaye de Longchamp: ''Keen Hunter'' (1991) * Prix de l'Arc de Triomphe: ''Golden Horn'' (2015), ''Enable'' (2017, 2018) * Prix de Diane: ''Star Of Seville'' (2015), ''Nashwa'' (2022) * Prix de la Forêt: ''Wolfhound'' (1992), ''Mount Abu'' (2001) * Prix de Royallieu: ''Annaba'' (1996), ''Anapurna'' (2019), ''Loving Dream'' (2021) * Prix d'Ispahan: ''Observatory'' (2001) * Prix du Jockey Club: ''Mishriff'' (2020) * Prix Ganay: ''Cracksman'' (2018) * Prix Jacques Le Marois: ''Kingman'' (2014), ''Palace Pier'' (2020, 2021), ''Inspiral'' (2022, 2023) * Prix Jean Prat: ''Torrential'' (1995), ''Too Darn Hot'' (2019) * Prix Jean Romanet: ''Izzi Top'' (2012), ''Coronet'' (2019) * Prix Lupin: ''Flemensfirth'' (1995) * Prix Marcel Boussac: ''Ryafan'' (1996), ''Sulk'' (2001), ''Elusive Kate'' (2011) * Prix Maurice de Gheest: ''May Ball'' (2002) * Prix Morny: ''Shalaa'' (2015) * Prix de l'Opéra: ''Friendly Soul'' (2024) * Prix Rothschild: ''Elusive Kate'' (2012, 2013) * Prix de la Salamandre: ''Lord of Men'' (1995) * Prix Vermeille: ''Star Catcher'' (2019) [[Attēls:Flag of Germany.svg|22px]] '''Vācija''' * Grosser Preis von Baden: ''Mashaallah'' (1992) * Preis der Diana: ''Miss Yoda'' (2020) [[Attēls:Flag of Ireland.svg|22px]] '''Īrija''' * Irish 2,000 Guineas: ''Kingman'' (2014), ''Field Of Gold'' (2025) * Irish Champion Stakes: ''Muhtarram'' (1993), ''The Fugue'' (2013), ''Golden Horn'' (2015), ''Roaring Lion'' (2018) * Irish Derby: ''Jack Hobbs'' (2015) * Irish Oaks: ''Great Heavens'' (2012), ''Enable'' (2017), ''Star Catcher'' (2019) * Irish St. Leger: ''Mashaallah'' (1992), ''Duncan'' (dalīta uzvara, 2011) * Matron Stakes: ''Rainbow View'' (2009) * Pretty Polly Stakes: ''Del Deya'' (1994), ''Dar Re Mi'' (2009), ''Izzi Top'' (2012) [[Attēls:Flag of Italy.svg|22px]] '''Itālija''' * Gran Premio del Jockey Club: ''Shantou'' (1996) * Gran Premio di Milano: ''Mashaallah'' (1992), ''Shantou'' (1997) * Premio Presidente della Repubblica: ''Muhtarram'' (1994) * Premio Roma: ''Knifebox'' (1993), ''Flemensfirth'' (1996) [[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|22px]] '''Saūda Arābija''' * Saudi Cup: ''Mishriff'' (2021) [[Attēls:Flag of the United Arab Emirates.svg|22px]] '''Apvienotie Arābu Emirāti''' * Dubai Sheema Classic: ''Dar Re Mi'' (2010), ''Jack Hobbs'' (2017), ''Mishriff'' (2021) * Dubai Turf: ''Lord North'' (2021, 2022, 2023), ''Ombudsman'' (2026) [[Attēls:Flag of the United States.svg|22px]] '''Amerikas Savienotās Valstis''' * Arlington Million: ''Debussy'' (2010) * Breeders' Cup Classic: ''Raven's Pass'' (2008) * Breeders' Cup Filly & Mare Turf: ''Inspiral'' (2023) * Breeders' Cup Juvenile Turf: ''Donativum'' (2008), ''Pounced'' (2009) * Breeders' Cup Mile: ''Royal Heroine'' (1984) * Breeders' Cup Turf: ''Enable'' (2018) * Hollywood Derby: ''Royal Heroine'' (1983), ''Seek Again'' (2013) * Hollywood Turf Cup: ''Alphabatim'' (1984, 1986), ''Zoffany'' (1985) * Santa Anita Handicap: ''Bates Motel'' (1983) * Yellow Ribbon Stakes: ''Bonne Ile'' (1986), ''Ryafan'' (1997) == Atsauces == <references /> {{DEFAULTSORT:Gosdens, Džons}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] 375jyg34irhv57rnx2vdguhgl6raszp 4468952 4468951 2026-05-16T13:35:53Z Mararvis 145508 4468952 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|1=[[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.}} {{Personas infokaste | vārds = Džons Gosdens | vārds_orig = John Harry Martin Gosden | attēls = John Gosden in 2008.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Gosdens 2008. gadā | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 30 | dz_vieta = Hova, Saseksa, Anglija | pilsonība = Apvienotā Karaliste | tautība = brits | nodarbošanās = sacīkšu zirgu treneris | dzīvesbiedrs = Reičela Huda | bērni = 4, tostarp Tedijs Gosdens | vecāki = Džons “Tovzers” Gosdens | alma_mater = Emanuela koledža, Kembridža }} '''Džons Harijs Mārtins Gosdens''' (angļu: ''John Harry Martin Gosden''; dzimis 1951. gada 30. martā Hovā, Saseksā, Anglijā) ir britu sacīkšu zirgu treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-nov-06-sp-dwyre6-story.html |title=John Gosden is at the head of class in horse racing |work=Los Angeles Times |date=2009-11-06 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1986-07-30-sp-18648-story.html |title=Off and Running: English Trainer John Gosden Fast Making a Name in U.S. Racing |work=Los Angeles Times |date=1986-07-30 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/01/golden-horn-supplemented-prix-de-larc-de-triomphe |title=Golden Horn supplemented by John Gosden for Prix de l’Arc de Triomphe |work=The Guardian |date=2015-10-01 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/04/frankie-dettori-prix-de-larc-de-triomphe-golden-horn |title=Frankie Dettori wins Prix de l'Arc de Triomphe on Golden Horn |work=The Guardian |date=2015-10-04 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/21/john-gosden-golden-horn-breeders-cup |title=John Gosden has Golden Horn ready for bid at Breeders’ Cup prize |work=The Guardian |date=2015-10-21 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/racing/2017/07/24/enable-king-george-vi-mission-john-gosden-leaves-ascot-race/ |title=Enable on King George VI mission as John Gosden leaves her in Ascot race |work=The Telegraph |date=2017-07-24 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.welt.de/regionales/nrw/article212729411/Italiener-Dettori-gewinnt-mit-Miss-Yoda-Preis-der-Diana.html |title=Italiener Dettori gewinnt mit Miss Yoda Preis der Diana |work=WELT |date=2020-08-02 |accessdate=2026-05-16 |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leparisien.fr/sports/hippisme/prix-de-l-arc-de-triomphe-enable-une-belle-gueule-de-star-06-10-2019-8167056.php |title=Prix de l’Arc de Triomphe : Enable, une belle gueule de star |work=Le Parisien |date=2019-10-06 |accessdate=2026-05-16 |language=fr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/en/horse-racing-favourite-trawlerman-wins-gold-cup-royal-ascot-2025-06-19/ |title=Horse racing-Favourite Trawlerman wins Gold Cup at Royal Ascot |work=Reuters |date=2025-06-19 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thetimes.co.uk/article/ombudsman-pounces-as-ballydoyle-team-overcook-things-for-once-n8f56mntc |title=Ombudsman pounces as Ballydoyle team overcook things for once |work=The Times |date=2025-06-21 |accessdate=2026-05-16 |language=en}}</ref> == Atsauces == <references /> {{DEFAULTSORT:Gosdens, Džons}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] aiwpyqkhjyhkds7ejjfggpj8dggpxm0 0 632017 4468978 4468902 2026-05-16T15:19:48Z ZANDMANIS 91184 /* Izmantošana */ 4468978 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste | nosaukums = RPG-7 | attēls = [[Attēls:RPG-7 detached.jpg|300px]] | paraksts = RPG-7 granātmetējs | veids = rokas prettanku granātmetējs | izcelsmes valsts = {{PSRS}} | dienestā = no 1961. gada | izmantots = daudzos bruņotos konfliktos kopš 20. gadsimta 60. gadiem | projektētājs = [[Bazalt]] | izstrādes laiks = 1958 | ražotājs = [[Bazalt]], [[Degtjareva rūpnīca]] un citi | ražošanas laiks = no 1961. gada | svars = ap 6,3 kg bez optiskā tēmekļa | garums = 950 mm | kalibrs = 40 mm | munīcija = dažādas prettanku un šķembu granātas | darbības princips = bezatsitiena palaišana ar reaktīvo lādiņu | sākuma ātrums = ap 115 m/s | efektīvais attālums = ap 330–500 m atkarībā no munīcijas | maksimālais attālums = līdz ap 700 m | tēmeklis = mehāniskais tēmeklis, PGO-7 optiskais tēmeklis }} '''RPG-7''' ({{val|ru|РПГ-7}}, saīsinājums no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku]] granātmetējs. Tas tika pieņemts bruņojumā 1961. gadā un kļuva par vienu no visplašāk lietotajiem šāda tipa ieročiem pasaulē. RPG-7 paredzēts bruņutehnikas, nocietinājumu, ēku un dzīvo spēku pozīciju apšaudei. Ierocis ir atkārtoti lietojams, bet tā munīcija tiek ielādēta atsevišķi. RPG-7 plašā izplatība saistīta ar tā vienkāršo konstrukciju, salīdzinoši zemo cenu un iespēju izmantot dažādu tipu granātas. == Vēsture == RPG-7 tika izstrādāts 20. gadsimta 50. gadu beigās kā iepriekšējā padomju granātmetēja [[RPG-2]] aizstājējs. Izstrāde sākās 1958. gadā, bet 1961. gadā ierocis tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā. Atšķirībā no RPG-2, jaunajam granātmetējam tika izmantots kombinēts darbības princips: granāta sākotnēji tiek izšauta ar palaišanas lādiņu, bet pēc tam lidojumā darbojas reaktīvais dzinējs. Tas palielināja šāviena ātrumu, darbības attālumu un precizitāti. Aukstā kara laikā RPG-7 tika plaši eksportēts uz [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīm, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Vēlāk tas tika izmantots daudzos konfliktos, tostarp [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Afganistānas karš (1979—1989)|Padomju–Afganistānas karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]]. == Konstrukcija == RPG-7 sastāv no metāla palaišanas caurules, rokturiem, triecienmehānisma un tēmekļa ierīcēm. Ierocis darbojas pēc bezatsitiena principa: šāviena laikā daļa gāzu tiek novadīta atpakaļ, samazinot atsitienu. Standarta RPG-7 izmanto 40 mm palaišanas cauruli, taču granātas kaujas daļa parasti ir lielāka par pašu cauruli. Atkarībā no munīcijas veida RPG-7 var izmantot kumulatīvās, šķembu, termobāriskās un citas granātas. == Izmantošana == RPG-7 var lietot viens karavīrs, taču praksē to bieži apkalpo divu cilvēku grupa — šāvējs un munīcijas nesējs. Ierocis ir īpaši efektīvs tuvajās distancēs, pilsētvidē un pret viegli bruņotiem transportlīdzekļiem. [[Mogadīšo kauja]]s laikā 1993. gadā RPG-7 tipa granātmetēji tika izmantoti pret ASV helikopteriem ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk]]'', kā rezultātā tika notriekti divi helikopteri. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Prettanku ieroči]] [[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]] [[Kategorija:Granātmetēji]] [[Kategorija:Kājnieku ieroči]] 5dx4vg0kgwhrlksu8eisik1aku6snmj 0 632019 4468939 4468938 2026-05-16T12:10:07Z Meistars Joda 781 4468939 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tubalepis extensa.jpg | att_nosaukums = Tubalepīdes ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Tubalepididae | dzimta_lv = Tubalepīdes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial = Tubalepididae <small>Moloshnikov, 2011</small> | sinonīmi= }} '''Tubalepīdes''' (''Tubalepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 2011. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Tubalepīdes pārstāv vienīgā ''[[Tubalepis]]'' ģints ar vienu ''Tubalepis extensa'' <small>(Sergienko, 1961)</small> sugu. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinskas katliene|Minusinskas katlienē]]). == Aprasts == Tubalepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]] līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir bez anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras). [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar platu priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsālais kauls nesaskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. Ķermeņa bruņas vēdera daļā nav [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV''). === Salīdzinājums === Tubalepīdes ir līdzīgas [[botriolepidīdi]]em, bet atšķiras no tiem ar sānu pakauša kaulu savienojuma veidu ar citiem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] kauliem, ar [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējā segmenta struktūru, un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] tās atšķiras ar to, ka krūšu spuru proksimālajā daļā 1. un 2. centrāli-dorsālie kauli savā starpā nesaskaras, ar ''AMD'' kaula plato priekšējo daļu un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] tās atšķiras pamatā ar tām pašām īpašībām kā diānlepīdēm (izņemot ''AMD'' kaula priekšējās daļas īpatnību), kā arī ar lielākiem ķermeņa izmēriem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1182. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] mlnn9ifoacs6wfzdww0x5op9v4ypyfz 0 632022 4468943 2026-05-16T13:15:56Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Literatūras vēsture| atteels=[[Attēls:Enlightenment.jpg|150px]]}} '''Apgaismības literatūra''' radās 17.gs. beigās un attīstījās 18.gs. [[Eiropa|Eiropā]], īpaši [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Tā bija cieši saistīta ar [[Apgaismība|Apgaismības]] idejām — ticību cilvēka saprātam, zinātnei, progresam un sabiedrības pilnveidošanai. == Iezīmes == Apgaismības literatūra uzsvēra cilvēka prāta un izglītības no... 4468943 wikitext text/x-wiki {{Literatūras vēsture| atteels=[[Attēls:Enlightenment.jpg|150px]]}} '''Apgaismības literatūra''' radās 17.gs. beigās un attīstījās 18.gs. [[Eiropa|Eiropā]], īpaši [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Tā bija cieši saistīta ar [[Apgaismība|Apgaismības]] idejām — ticību cilvēka saprātam, zinātnei, progresam un sabiedrības pilnveidošanai. == Iezīmes == Apgaismības literatūra uzsvēra cilvēka prāta un izglītības nozīmi. Rakstnieki kritizēja sabiedrības netaisnību, reliģisko fanātismu, absolūtismu un aizspriedumus. Literatūrā tika popularizētas brīvības, vienlīdzības un humānisma idejas. Apgaismības laikmeta autori bieži izmantoja [[satīra|satīru]], ironiju un didaktisku stilu, lai ietekmētu sabiedrību un veicinātu reformas. Populāri kļuva [[eseja]]s, filozofiski romāni, publicistika un enciklopēdijas. Liela nozīme bija arī reālistiskam cilvēka un sabiedrības attēlojumam. Tika uzskatīts, ka literatūrai jākalpo sabiedrības izglītošanai un morālai pilnveidošanai. == Pārstāvji == Nozīmīgākais Apgaismības literatūras pārstāvis [[Francija|Francijā]] bija [[Voltērs]] (1694–1778), kurš savos darbos kritizēja baznīcu, neiecietību un politisko despotismu. Plaši pazīstams ir viņa filozofiskais romāns ''[[Kandids]]''. Svarīgs franču Apgaismības domātājs bija arī [[Žans Žaks Ruso]] (1712–1778), kurš pievērsās cilvēka brīvības, audzināšanas un dabiskuma jautājumiem. [[Anglija|Anglijā]] nozīmīgi autori bija [[Džonatans Svifts]] (1667–1745), satīriskā darba ''[[Gulivera ceļojumi]]'' autors, kā arī [[Daniels Defo]] (1660–1731), romāna ''[[Robinzons Krūzo]]'' autors. [[Vācija|Vācijā]] ievērojami Apgaismības pārstāvji bija [[Gotolds Efraims Lesings]] (1729–1781), kurš attīstīja vācu dramaturģiju un estētiku, kā arī [[Johans Volfgangs fon Gēte]] (1749–1832), kura agrīnā daiļrade saistīta ar Apgaismības idejām. [[Krievija|Krievijā]] Apgaismības idejas literatūrā pārstāvēja [[Mihails Lomonosovs]] (1711–1765) un [[Deniss Fonvizins]] (1745–1792). == Saites == * [[Apgaismība]] * [[Klasicisms]] * [[Enciklopēdija]] {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apgaismība]] [[Kategorija:Literatūras vēsture]] [[en:Age of Enlightenment]] 78vah3olizb92kbo5f1zw0nr18zrzfi 4468944 4468943 2026-05-16T13:16:46Z Votre Provocateur 111653 4468944 wikitext text/x-wiki {{Literatūras vēsture| atteels=[[Attēls:Enlightenment.jpg|150px]]}} '''Apgaismības literatūra''' radās 17.gs. beigās un attīstījās 18.gs. [[Eiropa|Eiropā]], īpaši [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Tā bija cieši saistīta ar [[Apgaismība|Apgaismības]] idejām — ticību cilvēka saprātam, zinātnei, progresam un sabiedrības pilnveidošanai. == Iezīmes == Apgaismības literatūra uzsvēra cilvēka prāta un izglītības nozīmi. Rakstnieki kritizēja sabiedrības netaisnību, reliģisko fanātismu, absolūtismu un aizspriedumus. Literatūrā tika popularizētas brīvības, vienlīdzības un humānisma idejas. Apgaismības laikmeta autori bieži izmantoja [[satīra|satīru]], ironiju un didaktisku stilu, lai ietekmētu sabiedrību un veicinātu reformas. Populāri kļuva [[eseja]]s, filozofiski romāni, publicistika un enciklopēdijas. Liela nozīme bija arī reālistiskam cilvēka un sabiedrības attēlojumam. Tika uzskatīts, ka literatūrai jākalpo sabiedrības izglītošanai un morālai pilnveidošanai. == Pārstāvji == Nozīmīgākais Apgaismības literatūras pārstāvis [[Francija|Francijā]] bija [[Voltērs]] (1694–1778), kurš savos darbos kritizēja baznīcu, neiecietību un politisko despotismu. Plaši pazīstams ir viņa filozofiskais romāns ''[[Kandids]]''. Svarīgs franču Apgaismības domātājs bija arī [[Žans Žaks Ruso]] (1712–1778), kurš pievērsās cilvēka brīvības, audzināšanas un dabiskuma jautājumiem. [[Anglija|Anglijā]] nozīmīgi autori bija [[Džonatans Svifts]] (1667–1745), satīriskā darba ''[[Gulivera ceļojumi]]'' autors, kā arī [[Daniels Defo]] (1660–1731), romāna ''[[Robinsons Krūzo]]'' autors. [[Vācija|Vācijā]] ievērojami Apgaismības pārstāvji bija [[Gotolds Efraims Lesings]] (1729–1781), kurš attīstīja vācu dramaturģiju un estētiku, kā arī [[Johans Volfgangs fon Gēte]] (1749–1832), kura agrīnā daiļrade saistīta ar Apgaismības idejām. [[Krievija|Krievijā]] Apgaismības idejas literatūrā pārstāvēja [[Mihails Lomonosovs]] (1711–1765) un [[Deniss Fonvizins]] (1745–1792). == Saites == * [[Apgaismība]] * [[Klasicisms]] * [[Enciklopēdija]] {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apgaismība]] [[Kategorija:Literatūras vēsture]] [[en:Age of Enlightenment]] gigg13gu7hdbg32n02jype64vymx9ju 1 632023 4468949 2026-05-16T13:32:39Z Mararvis 145508 /* Iebildums pret dzēšanu */ jauna sadaļa 4468949 wikitext text/x-wiki == Iebildums pret dzēšanu == <nowiki>Raksts ir īss, neitrāls un pamatots ar neatkarīgiem avotiem. Ja vēl ir kādas problēmas ar tekstu vai avotiem, tās var labot, nevis uzreiz dzēst rakstu. ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Mararvis|Mararvis]] ([[Dalībnieka diskusija:Mararvis|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 16.32 (EEST) fjwdyxnber49198lashu8kcswakfjjf 4468984 4468949 2026-05-16T15:56:15Z Egilus 27634 /* Iebildums pret dzēšanu */ Atbilde 4468984 wikitext text/x-wiki == Iebildums pret dzēšanu == <nowiki>Raksts ir īss, neitrāls un pamatots ar neatkarīgiem avotiem. Ja vēl ir kādas problēmas ar tekstu vai avotiem, tās var labot, nevis uzreiz dzēst rakstu. ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Mararvis|Mararvis]] ([[Dalībnieka diskusija:Mararvis|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 16.32 (EEST) :Raksts ir '''pārāk''' īss - un tas, ka no citām Vikipēdijām mums, tāpat kā šajā gadījumā, regulāri mēģina uzspiest savu politiku (dzēšanas veidni neuzlika vietējie administratori), lietu ietekmē daudz mazāk kā paša raksta nekvalitatīvums. :Piebildīšu, ka neredzu nekādu uzreizdzēšanu. To, kas ir uzreiz dzēšams, izdzēš uzreiz (minūšu vai, ļaunākais, dažu stundu laikā) bez jebkādām veidnēm un bez brīdinājuma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 18.56 (EEST) fvjg2k8vv6jj7vrahp1m2mjqi4hcfyw 0 632024 4468953 2026-05-16T13:39:23Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Grēdas infokaste |nosaukums = Minusinskas katliene |attēls = Yenisey river - panoramio.jpg |attēla_platums = 250px |paraksts = [[Jeņiseja]] | pushpin_map = Krievija | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =54|lat_min = 0|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =91|lon_min = 30|lon_sec = |region = Āzija |CoordScale = |kontinents = [[Āzija]] |novietojums... 4468953 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Grēdas infokaste |nosaukums = Minusinskas katliene |attēls = Yenisey river - panoramio.jpg |attēla_platums = 250px |paraksts = [[Jeņiseja]] | pushpin_map = Krievija | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =54|lat_min = 0|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =91|lon_min = 30|lon_sec = |region = Āzija |CoordScale = |kontinents = [[Āzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |platība = |kalns = |augstums = 200-700 |pilsētas = [[Abakana]], [[Minusinska]] |kategorijas = nē }} '''Minusinskas katliene''' ir Minusinskas starpkalnu ieplakas dienvidu daļa Dienvidsibīrijā starp Kuzņeckas Alatau, Rietumsajaniem un Austrumsajāniem, Krievijā, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]. Katliene atrodas 200—700 m virs jūras līmeņa. Šajā teritorijā atrodas uzarta stepe, kā arī akmeņogļu iegulas. [[Attēls:Altay-Sayan map en.png|thumb|300px|Minusinskas katlienes izvietojums kriesajā augšējā malā starp Kuzņecas Alatau un Sajāniem]] Katliene izveidojās paleozojā, devona periodā (pirms apmēram 410—360 mlj. gadu). Toreiz šajā vietā iesākās ilga un nepārtraukta virsmas grimšana. Tajā laikā notika arī kristāliskā pamatklintāja krokojuma šķelšanās atsevišķos blokos, kā rezultātā katliene sadalījās atsevišķos apgabalos, kas kopumā ir saglabājušies līdz mūsdienām. Patreiz tā ir sadalīta ar sekundārām kalnu grēdām četrās patstāvīgās ieplakās, no ziemeļiem uz dienvidiem: * Nazarovas katliene (ārpus Hakasijas) * Čulimas-Jeņisejas jeb Ziemeļminusinskas - starp Solgonas un Batenevas kalnu grēdām * Sido-Erbinskas jeb Vidusminusinskas - starp Bateņovas grēdu un Austrumsajānu atzariem * Minusinskas katliene (šaurā nozīmē) jeb Dienvidminusinskas - līdz Rietumsajānu ziemeļu nogāzes. Ielieces veidošanos pavadīja aktīva vulkāniskā darbība. Seklūdens lagūnās un ezeros iežu erozijas produktu rezultātā, kas tika atnesti no apkārtējām nogāzēm, uzkrājās biezi sarkanu nogulumu slāņi. Tā veidojās pašreizējais ieplakas reljefs. Pašlaik tam ir paugurainu līdzenumu veids. Virs apkārtējās teritorijas paceļas nelieli kalni, veidoti no sarkana vai sarkanbrūna devona smilšakmeņa, kas ir raksturīga Hakasijas ainavu īpatnība. Upes: Jeņiseja, Abakana, Tuba, Oja. Pilsētas: Abakana, Minusinska, Nazarova, Černogorska, Sajanogorska, Sorska, Abaza. == Klimats == Līdz 1917. gadam Minusinskas katlieni reizēm sauca par "Sibīrijas Itāliju". 1829. gadā dekabrists S.G. Krasnokutskis, kurš atradās izsūtījumā Minusinskā, pirmais sāka audzēt skābos ķiršus. Ar to iesākās Sibīrijas dārzkopība. Minusinskas klimats ļauj audzēt arī citas augļu un ogu kultūras. Vidējā janvāra temperatūra ir −18 °C, bet jūlijā līdz +21,1 °C. Veģetācijas periods ir ap 160 dienām. Nokrišņi katlienes centrālajā daļā ir ap 300 mm gadā. Katliene atrodas Austrumsibīrijas dienvidos. Šo starpkalnu ielieci rietumos norobežo Austrusajāni, rietumos - Kuzņeckas Alatau, bet dienvidos Rietumsajāni. Ziemeļos katlieni slēdz Argas grēda, bet austrumos atrodas Kortuzas grēda. Reljefs katlienē ir nelīdzens, ar pauguriem un zemiem kalniem. Lielu baseina daļu klāj biezs [[Less|lesa]] slānis. Uz lesa veidojas auglīgas augsnes - melnzeme. Minusinskas katliene ir stepju un mežastepju zona. Šeit ļoti maz iekļūst okeāna mitrums. Kalnu grēdas veido šķērsli mitrajam gaisam. Turklāt, tā atrodas kontinenta centrā, tālu no okeāniem. Ziemā Sibīrijas katlienēs ir novērojama "inversā temperatūra", t.i. temperatūras pieaugšana, paceļoties kalnos. Anticiklona klimata apstākļos aukstais gaiss, ieplūst katlienē, tur aizturas un vēl vairāk krītas, sasniedzot −40...−50 °C. Sniegs Minusinskas katlienē sasnieg maz. Lauku iedzīvotāji šeit veic sniega aizturēšanas un uzkrāšanas pasākumus, lai pavasarī augsnei būtu mitrums. Vasara katlienē ir ļoti silta un pat karsta un sausa. === Krasnojarskas ūdenskrātuves izveides ietekme uz klimatu === Uzceļot Krasnojarskas HES uz Jeņisejas, tur izveidojās Krasnojarskas ūdenskrātuve 400 km garumā no Krasnojarskas līdz Abakanai. Pēc šīs celtniecības 9 meteoroloģiskās stacijas vairākus gadus pētīja ūdenskrātuves ietekmi uz reģiona klimatu. Galvenais secinājums bija tāds, ka ūdenskrātuves izveidošana mīkstināja kontinentālo klimatu 3 km zonā no ūdens malas, kas īpaši izpaužas ziemā. Kopējās temperatūras svārstības kļuva lēzenākas. Vasaras mēnešos šeit kļuva izteiktāks diennakts līdzsvara process, kur dienā uzkrātais siltums naktī tika atdots. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ieplakas]] [[Kategorija:Tadžikistānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Hatlona]] rf4lraq4yh83725h0h7mkch9jmhsz3c 4468957 4468953 2026-05-16T13:59:03Z Jānis U. 198 4468957 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Minusinskas katliene |attēls = Yenisey river - panoramio.jpg |attēla_platums = 250px |paraksts = [[Jeņiseja]] | pushpin_map = Krievija | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =54|lat_min = 0|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =91|lon_min = 30|lon_sec = |region = Āzija |CoordScale = |kontinents = [[Āzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |platība = |kalns = |augstums = 200-700 |pilsētas = [[Abakana]], [[Minusinska]] |kategorijas = nē }} '''Minusinskas katliene''' ir Minusinskas starpkalnu [[Ieplaka|ieplaka]]s dienvidu daļa [[Dienvidsibīrija|Dienvidsibīrijā]] starp [[Kuzņeckas Alatau]], [[Rietumsajāni]]em un [[Austrumsajāni]]em, [[Krievija|Krievijā]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]].<ref>{{LPE|6|716}}</ref> Katliene atrodas 200—700 m [[virs jūras līmeņa]]. Šajā teritorijā atrodas uzarta [[stepe]], kā arī [[Akmeņogles|akmeņogļu]] iegulas. [[Attēls:Altay-Sayan map en.png|thumb|300px|Minusinskas katlienes izvietojums kriesajā augšējā malā starp Kuzņecas Alatau un Sajāniem]] Katliene izveidojās [[Paleozojs|paleozojā]], [[Devons|devona]] periodā (pirms apmēram 410—360 mlj. gadu). Toreiz šajā vietā iesākās ilga un nepārtraukta virsmas grimšana. Tajā laikā notika arī [[Kristāliskais pamatklintājs|kristāliskā pamatklintāja]] krokojuma šķelšanās atsevišķos blokos, kā rezultātā katliene sadalījās atsevišķos apgabalos, kas kopumā ir saglabājušies līdz mūsdienām. Patreiz tā ir sadalīta ar sekundārām [[Kalnu grēda|kalnu grēdām]] četrās patstāvīgās ieplakās, no ziemeļiem uz dienvidiem: * [[Nazarovas katliene]] (ārpus [[Hakasija]]s) * [[Čulimas-Jeņisejas katliene|Čulimas-Jeņisejas]] jeb Ziemeļminusinskas - starp Solgonas un Batenevas kalnu grēdām * [[Sido-Erbinskas katliene|Sido-Erbinskas]] jeb Vidusminusinskas - starp Bateņovas grēdu un Austrumsajānu atzariem * Minusinskas katliene (šaurā nozīmē) jeb Dienvidminusinskas - līdz Rietumsajānu ziemeļu nogāzei. Ielieces veidošanos pavadīja aktīva [[vulkāniskā darbība]]. Seklūdens [[Lagūna|lagūnās]] un [[Ezers|ezeros]] iežu [[erozija]]s produktu rezultātā, kas tika atnesti no apkārtējām nogāzēm, uzkrājās biezi sarkanu nogulumu slāņi. Tā veidojās pašreizējais ieplakas reljefs. Pašlaik tam ir paugurainu līdzenumu veids. Virs apkārtējās teritorijas paceļas nelieli kalni, veidoti no sarkana vai sarkanbrūna devona [[Smilšakmens|smilšakmeņa]], kas ir raksturīga Hakasijas ainavu īpatnība. Upes: [[Jeņiseja]], [[Abakana (upe)|Abakana]], [[Tuba (upe)|Tuba]], [[Oja (upe)|Oja]]. Pilsētas: [[Abakana]], [[Minusinska]], [[Nazarova (pilsēta)|Nazarova]], [[Černogorska]], [[Sajanogorska]], [[Sorska]], [[Abaza]]. == Klimats == Līdz 1917. gadam Minusinskas katlieni reizēm sauca par "Sibīrijas Itāliju". 1829. gadā [[Dekabristi|dekabrists]] S.G. Krasnokutskis, kurš atradās izsūtījumā Minusinskā, pirmais sāka audzēt [[Parastais ķirsis|skābos ķiršus]]. Ar to iesākās Sibīrijas dārzkopība. Minusinskas [[klimats]] ļauj audzēt arī citas augļu un ogu kultūras. Vidējā [[Janvāris|janvāra]] temperatūra ir −18 °C, bet [[Jūlijs|jūlijā]] līdz +21,1 °C. Veģetācijas periods ir ap 160 dienām. [[Nokrišņi]] katlienes centrālajā daļā ir ap 300 mm gadā. Katliene atrodas [[Austrumsibīrija]]s dienvidos. Šo starpkalnu ielieci rietumos norobežo Austrusajāni, rietumos - Kuzņeckas Alatau, bet dienvidos Rietumsajāni. Ziemeļos katlieni slēdz [[Argas grēda]], bet austrumos atrodas [[Kortuzas grēda]]. Reljefs katlienē ir nelīdzens, ar pauguriem un zemiem kalniem. Lielu baseina daļu klāj biezs [[Less|lesa]] slānis. Uz lesa veidojas auglīgas [[augsne]]s - [[melnzeme]]. Minusinskas katliene ir stepju un [[Mežastepe|mežastepju]] zona. Šeit ļoti maz iekļūst okeāna [[Gaisa mitrums|mitrums]]. Kalnu grēdas veido šķērsli mitrajam gaisam. Turklāt, tā atrodas kontinenta centrā, tālu no okeāniem. Ziemā Sibīrijas katlienēs ir novērojama "inversā temperatūra", t.i. temperatūras pieaugšana, paceļoties kalnos. [[Anticiklons|Anticiklona]] klimata apstākļos aukstais gaiss, ieplūst katlienē, tur aizturas un vēl vairāk krītas, sasniedzot −40...−50 °C. Sniegs Minusinskas katlienē sasnieg maz. Lauku iedzīvotāji šeit veic sniega aizturēšanas un uzkrāšanas pasākumus, lai [[Pavasaris|pavasarī]] augsnei būtu mitrums. [[Vasara]] katlienē ir ļoti silta un pat karsta un sausa. === Krasnojarskas ūdenskrātuves izveides ietekme uz klimatu === Uzceļot [[Krasnojarskas HES]] uz Jeņisejas, tur izveidojās [[Krasnojarskas ūdenskrātuve]] 400 km garumā no [[Krasnojarska]]s līdz Abakanai. Pēc šīs celtniecības 9 meteoroloģiskās stacijas vairākus gadus pētīja ūdenskrātuves ietekmi uz reģiona klimatu. Galvenais secinājums bija tāds, ka ūdenskrātuves izveidošana mīkstināja kontinentālo klimatu 3 km zonā no ūdenskrātuves malas, kas īpaši izpaužas [[Ziema|ziemā]]. Kopējās temperatūras svārstības kļuva lēzenākas. Vasaras mēnešos šeit kļuva izteiktāks diennakts līdzsvara process, kur dienā uzkrātais siltums naktī tika atdots. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ieplakas]] [[Kategorija:Tadžikistānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Hatlona]] jlcr3dug2elx3p6fz5bsci1eph7pf2o 4468958 4468957 2026-05-16T13:59:44Z Jānis U. 198 4468958 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Minusinskas katliene |attēls = Yenisey river - panoramio.jpg |attēla_platums = 250px |paraksts = [[Jeņiseja]] | pushpin_map = Krievija | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =54|lat_min = 0|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =91|lon_min = 30|lon_sec = |region = Āzija |CoordScale = |kontinents = [[Āzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |platība = |kalns = |augstums = 200-700 |pilsētas = [[Abakana]], [[Minusinska]] |kategorijas = nē }} '''Minusinskas katliene''' ir Minusinskas starpkalnu [[Ieplaka|ieplaka]]s dienvidu daļa [[Dienvidsibīrija|Dienvidsibīrijā]] starp [[Kuzņeckas Alatau]], [[Rietumsajāni]]em un [[Austrumsajāni]]em, [[Krievija|Krievijā]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]].<ref>{{LPE|6|716}}</ref> Katliene atrodas 200—700 m [[virs jūras līmeņa]]. Šajā teritorijā atrodas uzarta [[stepe]], kā arī [[Akmeņogles|akmeņogļu]] iegulas. [[Attēls:Altay-Sayan map en.png|thumb|300px|Minusinskas katlienes izvietojums kriesajā augšējā malā starp Kuzņecas Alatau un [[Sajāni]]em]] Katliene izveidojās [[Paleozojs|paleozojā]], [[Devons|devona]] periodā (pirms apmēram 410—360 mlj. gadu). Toreiz šajā vietā iesākās ilga un nepārtraukta virsmas grimšana. Tajā laikā notika arī [[Kristāliskais pamatklintājs|kristāliskā pamatklintāja]] krokojuma šķelšanās atsevišķos blokos, kā rezultātā katliene sadalījās atsevišķos apgabalos, kas kopumā ir saglabājušies līdz mūsdienām. Patreiz tā ir sadalīta ar sekundārām [[Kalnu grēda|kalnu grēdām]] četrās patstāvīgās ieplakās, no ziemeļiem uz dienvidiem: * [[Nazarovas katliene]] (ārpus [[Hakasija]]s) * [[Čulimas-Jeņisejas katliene|Čulimas-Jeņisejas]] jeb Ziemeļminusinskas - starp Solgonas un Batenevas kalnu grēdām * [[Sido-Erbinskas katliene|Sido-Erbinskas]] jeb Vidusminusinskas - starp Bateņovas grēdu un Austrumsajānu atzariem * Minusinskas katliene (šaurā nozīmē) jeb Dienvidminusinskas - līdz Rietumsajānu ziemeļu nogāzei. Ielieces veidošanos pavadīja aktīva [[vulkāniskā darbība]]. Seklūdens [[Lagūna|lagūnās]] un [[Ezers|ezeros]] iežu [[erozija]]s produktu rezultātā, kas tika atnesti no apkārtējām nogāzēm, uzkrājās biezi sarkanu nogulumu slāņi. Tā veidojās pašreizējais ieplakas reljefs. Pašlaik tam ir paugurainu līdzenumu veids. Virs apkārtējās teritorijas paceļas nelieli kalni, veidoti no sarkana vai sarkanbrūna devona [[Smilšakmens|smilšakmeņa]], kas ir raksturīga Hakasijas ainavu īpatnība. Upes: [[Jeņiseja]], [[Abakana (upe)|Abakana]], [[Tuba (upe)|Tuba]], [[Oja (upe)|Oja]]. Pilsētas: [[Abakana]], [[Minusinska]], [[Nazarova (pilsēta)|Nazarova]], [[Černogorska]], [[Sajanogorska]], [[Sorska]], [[Abaza]]. == Klimats == Līdz 1917. gadam Minusinskas katlieni reizēm sauca par "Sibīrijas Itāliju". 1829. gadā [[Dekabristi|dekabrists]] S.G. Krasnokutskis, kurš atradās izsūtījumā Minusinskā, pirmais sāka audzēt [[Parastais ķirsis|skābos ķiršus]]. Ar to iesākās Sibīrijas dārzkopība. Minusinskas [[klimats]] ļauj audzēt arī citas augļu un ogu kultūras. Vidējā [[Janvāris|janvāra]] temperatūra ir −18 °C, bet [[Jūlijs|jūlijā]] līdz +21,1 °C. Veģetācijas periods ir ap 160 dienām. [[Nokrišņi]] katlienes centrālajā daļā ir ap 300 mm gadā. Katliene atrodas [[Austrumsibīrija]]s dienvidos. Šo starpkalnu ielieci rietumos norobežo Austrusajāni, rietumos - Kuzņeckas Alatau, bet dienvidos Rietumsajāni. Ziemeļos katlieni slēdz [[Argas grēda]], bet austrumos atrodas [[Kortuzas grēda]]. Reljefs katlienē ir nelīdzens, ar pauguriem un zemiem kalniem. Lielu baseina daļu klāj biezs [[Less|lesa]] slānis. Uz lesa veidojas auglīgas [[augsne]]s - [[melnzeme]]. Minusinskas katliene ir stepju un [[Mežastepe|mežastepju]] zona. Šeit ļoti maz iekļūst okeāna [[Gaisa mitrums|mitrums]]. Kalnu grēdas veido šķērsli mitrajam gaisam. Turklāt, tā atrodas kontinenta centrā, tālu no okeāniem. Ziemā Sibīrijas katlienēs ir novērojama "inversā temperatūra", t.i. temperatūras pieaugšana, paceļoties kalnos. [[Anticiklons|Anticiklona]] klimata apstākļos aukstais gaiss, ieplūst katlienē, tur aizturas un vēl vairāk krītas, sasniedzot −40...−50 °C. Sniegs Minusinskas katlienē sasnieg maz. Lauku iedzīvotāji šeit veic sniega aizturēšanas un uzkrāšanas pasākumus, lai [[Pavasaris|pavasarī]] augsnei būtu mitrums. [[Vasara]] katlienē ir ļoti silta un pat karsta un sausa. === Krasnojarskas ūdenskrātuves izveides ietekme uz klimatu === Uzceļot [[Krasnojarskas HES]] uz Jeņisejas, tur izveidojās [[Krasnojarskas ūdenskrātuve]] 400 km garumā no [[Krasnojarska]]s līdz Abakanai. Pēc šīs celtniecības 9 meteoroloģiskās stacijas vairākus gadus pētīja ūdenskrātuves ietekmi uz reģiona klimatu. Galvenais secinājums bija tāds, ka ūdenskrātuves izveidošana mīkstināja kontinentālo klimatu 3 km zonā no ūdenskrātuves malas, kas īpaši izpaužas [[Ziema|ziemā]]. Kopējās temperatūras svārstības kļuva lēzenākas. Vasaras mēnešos šeit kļuva izteiktāks diennakts līdzsvara process, kur dienā uzkrātais siltums naktī tika atdots. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ieplakas]] [[Kategorija:Tadžikistānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Hatlona]] a4aknyantwqp20d4yy17sltvxqpznwq 4468961 4468958 2026-05-16T14:01:48Z Jānis U. 198 4468961 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Minusinskas katliene |attēls = Yenisey river - panoramio.jpg |attēla_platums = 250px |paraksts = [[Jeņiseja]] | pushpin_map = Krievija | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =54|lat_min = 0|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =91|lon_min = 30|lon_sec = |region = Āzija |CoordScale = |kontinents = [[Āzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |platība = |kalns = |augstums = 200-700 |pilsētas = [[Abakana]], [[Minusinska]] |kategorijas = nē }} '''Minusinskas katliene''' ir Minusinskas starpkalnu [[Ieplaka|ieplaka]]s dienvidu daļa [[Dienvidsibīrija|Dienvidsibīrijā]] starp [[Kuzņeckas Alatau]], [[Rietumsajāni]]em un [[Austrumsajāni]]em, [[Krievija|Krievijā]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]].<ref>{{LPE|6|716}}</ref> Katliene atrodas 200—700 m [[virs jūras līmeņa]]. Šajā teritorijā atrodas uzarta [[stepe]], kā arī [[Akmeņogles|akmeņogļu]] iegulas. [[Attēls:Altay-Sayan map en.png|thumb|300px|Minusinskas katlienes izvietojums kriesajā augšējā malā starp Kuzņecas Alatau un [[Sajāni]]em]] Katliene izveidojās [[Paleozojs|paleozojā]], [[Devons|devona]] periodā (pirms apmēram 410—360 mlj. gadu). Toreiz šajā vietā iesākās ilga un nepārtraukta virsmas grimšana. Tajā laikā notika arī [[Kristāliskais pamatklintājs|kristāliskā pamatklintāja]] krokojuma šķelšanās atsevišķos blokos, kā rezultātā katliene sadalījās atsevišķos apgabalos, kas kopumā ir saglabājušies līdz mūsdienām. Patreiz tā ir sadalīta ar sekundārām [[Kalnu grēda|kalnu grēdām]] četrās patstāvīgās ieplakās, no ziemeļiem uz dienvidiem: * [[Nazarovas katliene]] (ārpus [[Hakasija]]s) * [[Čulimas-Jeņisejas katliene|Čulimas-Jeņisejas]] jeb Ziemeļminusinskas - starp Solgonas un Batenevas kalnu grēdām * [[Sido-Erbinskas katliene|Sido-Erbinskas]] jeb Vidusminusinskas - starp Bateņovas grēdu un Austrumsajānu atzariem * Minusinskas katliene (šaurā nozīmē) jeb Dienvidminusinskas - līdz Rietumsajānu ziemeļu nogāzei. Ielieces veidošanos pavadīja aktīva [[vulkāniskā darbība]]. Seklūdens [[Lagūna|lagūnās]] un [[Ezers|ezeros]] iežu [[erozija]]s produktu rezultātā, kas tika atnesti no apkārtējām nogāzēm, uzkrājās biezi sarkanu nogulumu slāņi. Tā veidojās pašreizējais ieplakas reljefs. Pašlaik tam ir paugurainu līdzenumu veids. Virs apkārtējās teritorijas paceļas nelieli kalni, veidoti no sarkana vai sarkanbrūna devona [[Smilšakmens|smilšakmeņa]], kas ir raksturīga Hakasijas ainavu īpatnība. Upes: [[Jeņiseja]], [[Abakana (upe)|Abakana]], [[Tuba (upe)|Tuba]], [[Oja (upe)|Oja]]. Pilsētas: [[Abakana]], [[Minusinska]], [[Nazarova (pilsēta)|Nazarova]], [[Černogorska]], [[Sajanogorska]], [[Sorska]], [[Abaza]]. == Klimats == Līdz 1917. gadam Minusinskas katlieni reizēm sauca par "Sibīrijas Itāliju". 1829. gadā [[Dekabristi|dekabrists]] S.G. Krasnokutskis, kurš atradās izsūtījumā Minusinskā, pirmais sāka audzēt [[Parastais ķirsis|skābos ķiršus]]. Ar to iesākās Sibīrijas dārzkopība. Minusinskas [[klimats]] ļauj audzēt arī citas augļu un ogu kultūras. Vidējā [[Janvāris|janvāra]] temperatūra ir −18 °C, bet [[Jūlijs|jūlijā]] līdz +21,1 °C. Veģetācijas periods ir ap 160 dienām. [[Nokrišņi]] katlienes centrālajā daļā ir ap 300 mm gadā. Katliene atrodas [[Austrumsibīrija]]s dienvidos. Šo starpkalnu ielieci rietumos norobežo Austrusajāni, rietumos - Kuzņeckas Alatau, bet dienvidos Rietumsajāni. Ziemeļos katlieni slēdz [[Argas grēda]], bet austrumos atrodas [[Kortuzas grēda]]. Reljefs katlienē ir nelīdzens, ar pauguriem un zemiem kalniem. Lielu baseina daļu klāj biezs [[Less|lesa]] slānis. Uz lesa veidojas auglīgas [[augsne]]s - [[melnzeme]]. Minusinskas katliene ir stepju un [[Mežastepe|mežastepju]] zona. Šeit ļoti maz iekļūst okeāna [[Gaisa mitrums|mitrums]]. Kalnu grēdas veido šķērsli mitrajam gaisam. Turklāt, tā atrodas kontinenta centrā, tālu no okeāniem. Ziemā Sibīrijas katlienēs ir novērojama "inversā temperatūra", t.i. temperatūras pieaugšana, paceļoties kalnos. [[Anticiklons|Anticiklona]] klimata apstākļos aukstais gaiss, ieplūst katlienē, tur aizturas un vēl vairāk krītas, sasniedzot −40...−50 °C. Sniegs Minusinskas katlienē sasnieg maz. Lauku iedzīvotāji šeit veic sniega aizturēšanas un uzkrāšanas pasākumus, lai [[Pavasaris|pavasarī]] augsnei būtu mitrums. [[Vasara]] katlienē ir ļoti silta un pat karsta un sausa. === Krasnojarskas ūdenskrātuves izveides ietekme uz klimatu === Uzceļot [[Krasnojarskas HES]] uz Jeņisejas, tur izveidojās [[Krasnojarskas ūdenskrātuve]] 400 km garumā no [[Krasnojarska]]s līdz Abakanai. Pēc šīs celtniecības 9 meteoroloģiskās stacijas vairākus gadus pētīja ūdenskrātuves ietekmi uz reģiona klimatu. Galvenais secinājums bija tāds, ka ūdenskrātuves izveidošana mīkstināja kontinentālo klimatu 3 km zonā no ūdenskrātuves malas, kas īpaši izpaužas [[Ziema|ziemā]]. Kopējās temperatūras svārstības kļuva lēzenākas. Vasaras mēnešos šeit kļuva izteiktāks diennakts līdzsvara process, kur dienā uzkrātais siltums naktī tika atdots. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ieplakas]] 21ncz1skezt9yxkzu9hcexvci7kcsn5 4468963 4468961 2026-05-16T14:03:28Z Jānis U. 198 4468963 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Minusinskas katliene |attēls = Yenisey river - panoramio.jpg |attēla_platums = 250px |paraksts = [[Jeņiseja]] | pushpin_map = Krievija | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =54|lat_min = 0|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =91|lon_min = 30|lon_sec = |region = Āzija |CoordScale = |kontinents = [[Āzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |platība = |kalns = |augstums = 200-700 |pilsētas = [[Abakana]], [[Minusinska]] |kategorijas = nē }} '''Minusinskas katliene''' ({{val|ru|Минусинская котловина}}) ir Minusinskas starpkalnu [[Ieplaka|ieplaka]]s dienvidu daļa [[Dienvidsibīrija|Dienvidsibīrijā]] starp [[Kuzņeckas Alatau]], [[Rietumsajāni]]em un [[Austrumsajāni]]em, [[Krievija|Krievijā]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]].<ref>{{LPE|6|716}}</ref> Katliene atrodas 200—700 m [[virs jūras līmeņa]]. Šajā teritorijā atrodas uzarta [[stepe]], kā arī [[Akmeņogles|akmeņogļu]] iegulas. [[Attēls:Altay-Sayan map en.png|thumb|300px|Minusinskas katlienes izvietojums kriesajā augšējā malā starp Kuzņecas Alatau un [[Sajāni]]em]] Katliene izveidojās [[Paleozojs|paleozojā]], [[Devons|devona]] periodā (pirms apmēram 410—360 mlj. gadu). Toreiz šajā vietā iesākās ilga un nepārtraukta virsmas grimšana. Tajā laikā notika arī [[Kristāliskais pamatklintājs|kristāliskā pamatklintāja]] krokojuma šķelšanās atsevišķos blokos, kā rezultātā katliene sadalījās atsevišķos apgabalos, kas kopumā ir saglabājušies līdz mūsdienām. Patreiz tā ir sadalīta ar sekundārām [[Kalnu grēda|kalnu grēdām]] četrās patstāvīgās ieplakās, no ziemeļiem uz dienvidiem: * [[Nazarovas katliene]] (ārpus [[Hakasija]]s) * [[Čulimas-Jeņisejas katliene|Čulimas-Jeņisejas]] jeb Ziemeļminusinskas - starp Solgonas un Batenevas kalnu grēdām * [[Sido-Erbinskas katliene|Sido-Erbinskas]] jeb Vidusminusinskas - starp Bateņovas grēdu un Austrumsajānu atzariem * Minusinskas katliene (šaurā nozīmē) jeb Dienvidminusinskas - līdz Rietumsajānu ziemeļu nogāzei. Ielieces veidošanos pavadīja aktīva [[vulkāniskā darbība]]. Seklūdens [[Lagūna|lagūnās]] un [[Ezers|ezeros]] iežu [[erozija]]s produktu rezultātā, kas tika atnesti no apkārtējām nogāzēm, uzkrājās biezi sarkanu nogulumu slāņi. Tā veidojās pašreizējais ieplakas reljefs. Pašlaik tam ir paugurainu līdzenumu veids. Virs apkārtējās teritorijas paceļas nelieli kalni, veidoti no sarkana vai sarkanbrūna devona [[Smilšakmens|smilšakmeņa]], kas ir raksturīga Hakasijas ainavu īpatnība. Upes: [[Jeņiseja]], [[Abakana (upe)|Abakana]], [[Tuba (upe)|Tuba]], [[Oja (upe)|Oja]]. Pilsētas: [[Abakana]], [[Minusinska]], [[Nazarova (pilsēta)|Nazarova]], [[Černogorska]], [[Sajanogorska]], [[Sorska]], [[Abaza]]. == Klimats == Līdz 1917. gadam Minusinskas katlieni reizēm sauca par "Sibīrijas Itāliju". 1829. gadā [[Dekabristi|dekabrists]] S.G. Krasnokutskis, kurš atradās izsūtījumā Minusinskā, pirmais sāka audzēt [[Parastais ķirsis|skābos ķiršus]]. Ar to iesākās Sibīrijas dārzkopība. Minusinskas [[klimats]] ļauj audzēt arī citas augļu un ogu kultūras. Vidējā [[Janvāris|janvāra]] temperatūra ir −18 °C, bet [[Jūlijs|jūlijā]] līdz +21,1 °C. Veģetācijas periods ir ap 160 dienām. [[Nokrišņi]] katlienes centrālajā daļā ir ap 300 mm gadā. Katliene atrodas [[Austrumsibīrija]]s dienvidos. Šo starpkalnu ielieci rietumos norobežo Austrusajāni, rietumos - Kuzņeckas Alatau, bet dienvidos Rietumsajāni. Ziemeļos katlieni slēdz [[Argas grēda]], bet austrumos atrodas [[Kortuzas grēda]]. Reljefs katlienē ir nelīdzens, ar pauguriem un zemiem kalniem. Lielu baseina daļu klāj biezs [[Less|lesa]] slānis. Uz lesa veidojas auglīgas [[augsne]]s - [[melnzeme]]. Minusinskas katliene ir stepju un [[Mežastepe|mežastepju]] zona. Šeit ļoti maz iekļūst okeāna [[Gaisa mitrums|mitrums]]. Kalnu grēdas veido šķērsli mitrajam gaisam. Turklāt, tā atrodas kontinenta centrā, tālu no okeāniem. Ziemā Sibīrijas katlienēs ir novērojama "inversā temperatūra", t.i. temperatūras pieaugšana, paceļoties kalnos. [[Anticiklons|Anticiklona]] klimata apstākļos aukstais gaiss, ieplūst katlienē, tur aizturas un vēl vairāk krītas, sasniedzot −40...−50 °C. Sniegs Minusinskas katlienē sasnieg maz. Lauku iedzīvotāji šeit veic sniega aizturēšanas un uzkrāšanas pasākumus, lai [[Pavasaris|pavasarī]] augsnei būtu mitrums. [[Vasara]] katlienē ir ļoti silta un pat karsta un sausa. === Krasnojarskas ūdenskrātuves izveides ietekme uz klimatu === Uzceļot [[Krasnojarskas HES]] uz Jeņisejas, tur izveidojās [[Krasnojarskas ūdenskrātuve]] 400 km garumā no [[Krasnojarska]]s līdz Abakanai. Pēc šīs celtniecības 9 meteoroloģiskās stacijas vairākus gadus pētīja ūdenskrātuves ietekmi uz reģiona klimatu. Galvenais secinājums bija tāds, ka ūdenskrātuves izveidošana mīkstināja kontinentālo klimatu 3 km zonā no ūdenskrātuves malas, kas īpaši izpaužas [[Ziema|ziemā]]. Kopējās temperatūras svārstības kļuva lēzenākas. Vasaras mēnešos šeit kļuva izteiktāks diennakts līdzsvara process, kur dienā uzkrātais siltums naktī tika atdots. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ieplakas]] ibet9sf3f3di1yxnzkzg43z8t1o772s 0 632025 4468973 2026-05-16T15:09:55Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | attēls = Tubalepis extensa.jpg | att_nosaukums = Tubalepja ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšk... 4468973 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tubalepis extensa.jpg | att_nosaukums = Tubalepja ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Tubalepididae | dzimta_lv = Tubalepīdes | ģints = Tubalepis | ģints_lv = Tubalepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial = Tubalepis <small>Panteleyev, 2003</small> | sinonīmi= }} '''Tubalepji''' (''Tubalepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 2003. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Panteļejevs. Tubalepju [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''[[Tubalepis extensa]]'' <small>(Sergienko, 1961)</small> sugu. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinskas katliene|Minusinskas katlienē]]). == Aprasts == Tubalepji bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]], domājams, bija līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]]em (''Pn'') nav anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras vienā punktā). Galvas vairoga [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējais laterālais stūris ir gandrīz taisns. Ķermeņa bruņa ir līdzīga kā [[botriolepidīdi]]em, tikai bez [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV''). Bruņu plātņu ārējā virsma ornamentēta ar šauriem ķīlīšiem, kas veido tīklveida oranamentu ar vāji izteiktiem pauguriņiem ķilīšu krustpunktos. === Salīdzinājums === Tubalepji krasi atšķiras no [[botriolepidīdi]]em (Bothriolepis un Grossilepis) ar ''Pn'' kaulu formu un gavas vairoga otikocipitālās iedobes posterolateralo stūri, kā arī ķermeņa bruņas ventrālo daļu bez ''MV'' kaula. No [[kirgizlepji]]em tās atšķiras ''Pn'' kaulu formu, ''MV'' kaula iztrūkumu, ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām. Tubalepji ir līdzīgi asperaspjiem (Asperaspis) ar to, ka arī tiem nav MV kaula, bet atšķiras ar to, ka tubalepjiem ir [[Sānu jauktais kauls|sānu jauktie kauli]] (''MxL''), kā arī ar bruņu plātņu virsmas ornamentējumu (asperaspjiem ornamentējums ir paugurains). Atšķiras arī ar ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām (īpaši [[priekšējais sānu-muguras kauls]] ''ADL'' un [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] ''AVL'')<ref>Panteleyev, N.V. and Moloshnikov, S.V., ''Tubalepis gen. nov. (Placodermi, Antiarchi) from the Upper Devonian of the Minusinsk Depression,'' Paleontological Journal, Vol. 37, No. 4, 2003, pp. 413-416. Translated from Paleontologicheskii Zhurnal, No. 4, 2003, pp. 76-79. 415. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] j78ih07g65qx6hxw9dq552mhk4szgf9 4468976 4468973 2026-05-16T15:13:28Z Jānis U. 198 4468976 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tubalepis extensa.jpg | att_nosaukums = Tubalepja ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Tubalepididae | dzimta_lv = Tubalepīdes | ģints = Tubalepis | ģints_lv = Tubalepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial = Tubalepis <small>Panteleyev, 2003</small> | sinonīmi= }} '''Tubalepji''' (''Tubalepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 2003. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Panteļejevs. Tubalepju [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''[[Tubalepis extensa]]'' <small>(Sergienko, 1961)</small> sugu. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinskas katliene|Minusinskas katlienē]]). == Aprasts == Tubalepji bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]], domājams, bija līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]]em (''Pn'') nav anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras vienā punktā). [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējais laterālais stūris ir gandrīz taisns. [[Ķermeņa bruņa]] ir līdzīga kā [[botriolepidīdi]]em, tikai bez [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV''). Bruņu plātņu ārējā virsma ornamentēta ar šauriem ķīlīšiem, kas veido tīklveida oranamentu ar vāji izteiktiem pauguriņiem ķīlīšu krustpunktos. === Salīdzinājums === Tubalepji krasi atšķiras no [[botriolepidīdi]]em (Bothriolepis un Grossilepis) ar ''Pn'' kaulu formu un gavas vairoga otikocipitālās iedobes posterolaterālo stūri, kā arī ķermeņa bruņas ventrālo daļu bez ''MV'' kaula. No [[kirgizlepji]]em tie atšķiras ar ''Pn'' kaulu formu, ''MV'' kaula iztrūkumu, kā arī ar ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām. Tubalepji ir līdzīgi [[asperaspji]]em (''Asperaspis'') ar to, ka arī tiem nav ''MV'' kaula, bet atšķiras ar to, ka tubalepjiem ir [[Sānu jauktais kauls|sānu jauktie kauli]] (''MxL''), kā arī ar bruņu plātņu virsmas ornamentējumu (asperaspjiem ornamentējums ir paugurains). Atšķiras arī ar ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām (īpaši [[priekšējais sānu-muguras kauls]] ''ADL'' un [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] ''AVL'')<ref>Panteleyev, N.V. and Moloshnikov, S.V., ''Tubalepis gen. nov. (Placodermi, Antiarchi) from the Upper Devonian of the Minusinsk Depression,'' Paleontological Journal, Vol. 37, No. 4, 2003, pp. 413-416. Translated from Paleontologicheskii Zhurnal, No. 4, 2003, pp. 76-79. 415. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 9nasz09wsa8rfxwrbknfftxd2wrpgzc 4469390 4468976 2026-05-17T09:57:37Z Jānis U. 198 4469390 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tubalepis extensa.jpg | att_nosaukums = Tubalepja ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Tubalepididae | dzimta_lv = Tubalepīdes | ģints = Tubalepis | ģints_lv = Tubalepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial = Tubalepis <small>Panteleyev, 2003</small> | sinonīmi= }} '''Tubalepji''' (''Tubalepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 2003. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Panteļejevs. Nosaukums veidota no [[Tuba (upe)|Tubas]] upes nosaukuma, kur šīs ģints pārstāvju paliekas tika atrastas, un no [[Grieķu valoda|grieķu]] vārda ''lepis'' - [[zvīņas]]. Tubalepju [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''[[Tubalepis extensa]]'' <small>(Sergienko, 1961)</small> sugu. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinskas katliene|Minusinskas katlienē]]). == Aprasts == Tubalepji bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]], domājams, bija līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]]em (''Pn'') nav anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras vienā punktā). [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējais laterālais stūris ir gandrīz taisns. [[Ķermeņa bruņa]] ir līdzīga kā [[botriolepidīdi]]em, tikai bez [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV''). Bruņu plātņu ārējā virsma ornamentēta ar šauriem ķīlīšiem, kas veido tīklveida oranamentu ar vāji izteiktiem pauguriņiem ķīlīšu krustpunktos. === Salīdzinājums === Tubalepji krasi atšķiras no [[botriolepidīdi]]em (Bothriolepis un Grossilepis) ar ''Pn'' kaulu formu un gavas vairoga otikocipitālās iedobes posterolaterālo stūri, kā arī ķermeņa bruņas ventrālo daļu bez ''MV'' kaula. No [[kirgizlepji]]em tie atšķiras ar ''Pn'' kaulu formu, ''MV'' kaula iztrūkumu, kā arī ar ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām. Tubalepji ir līdzīgi [[asperaspji]]em (''Asperaspis'') ar to, ka arī tiem nav ''MV'' kaula, bet atšķiras ar to, ka tubalepjiem ir [[Sānu jauktais kauls|sānu jauktie kauli]] (''MxL''), kā arī ar bruņu plātņu virsmas ornamentējumu (asperaspjiem ornamentējums ir paugurains). Atšķiras arī ar ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām (īpaši [[priekšējais sānu-muguras kauls]] ''ADL'' un [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] ''AVL'')<ref>Panteleyev, N.V. and Moloshnikov, S.V., ''Tubalepis gen. nov. (Placodermi, Antiarchi) from the Upper Devonian of the Minusinsk Depression,'' Paleontological Journal, Vol. 37, No. 4, 2003, pp. 413-416. Translated from Paleontologicheskii Zhurnal, No. 4, 2003, pp. 76-79. 415. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] tqletlra4ey517oy80bohbsur8931ym 0 632026 4468974 2026-05-16T15:10:16Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Tubalepji]] 4468974 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tubalepji]] fx52qqrsa2qpyz3jdhwogt6ogs69lct 3 632027 4468981 2026-05-16T15:35:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4468981 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Artiszzzz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 18.35 (EEST) rb5wucwzsq33qaus1vhy45bbtt765xw 0 632028 4468988 2026-05-16T16:36:30Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''SpaceX CRS-34'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Cargo Dragon'' tuvojas stacijai, redzamas dzinēju izplūdes gāzes | Programma = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Cargo Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C209'' | Īpašnieks = | Op... 4468988 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''SpaceX CRS-34'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Cargo Dragon'' tuvojas stacijai, redzamas dzinēju izplūdes gāzes | Programma = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Cargo Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C209'' | Īpašnieks = | Operators = ''[[SpaceX]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|5|15|SK}} 22:05:41 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Nolaišanās gads = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = <!--[[Klusais okeāns]]--> | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Starta_masa = | Sausmasa = | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,66° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[SpaceX CRS-33]]'' | KA_nāk = ''[[SpaceX CRS-35]]'' }} '''''SpaceX CRS-34''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' bezpilota [[kravas kosmosa kuģis|kravas kosmosa kuģa]] ''[[Cargo Dragon]]'' lidojums uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Commercial Resupply Services 2]]'' (''CRS-2'') programmā. ''Cargo Dragon'' orbītā tika palaists 2026. gada 15. maijā<!--; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 2026. gada 27. februārī-->. ''CRS-34'' lidojumam izmantoja ''Cargo Dragon'' kapsulu ''C209'', kas bija jau izmantota piecas reizes. Nesējraķetei izmantoja pirmo pakāpi (sērijas numurs ''B1096''), kas bija lidojusi piecas reizes. == Derīgā krava == ''Cargo Dragon'' hermētiskais nodalījums bija piepildīts ar 2132 kg kravas (kopā ar iepakojumu). Transportkuģa hermētiskajā sekcijā (2132 kg) bija: mantas un pārtika apkalpei (618 kg), zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (831 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums (469 kg), [[iziešana kosmosā|ārpuskuģa aktivitāšu]] aparatūra (128 kg), datoru resursi (84 kg).<ref name="mission-overview" /> Nehermētiskajā kravas sekcijā bija 816 kg krava. <!-- No stacijas atpakaļ uz zemi nogādāja 1950 kg kravas. Tajā bija zinātnisko pētījumu un eksperimentu rezultāti, kā arī bojātas vai atkārtoti izmantojamas iekārtas. --> == Lidojuma gaita == ''Cargo Dragon'' palaida {{dat|2026|5|15||bez}} 22:05:41 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (lidojums 638) no [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nosēdās uz sauszemes laukuma ''LZ-40''. <!-- 25. augustā 11:05 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa priekšējai pieslēgvietai pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-2]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-2]]''. 2026. gada 26. februārī 17:05 ''UTC'' ''Cargo Dragon'' atvienojās no stacijas. 27. februārī tas iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 07:44 ''UTC'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no Kalifornijas krastiem. Lidojuma ilgums bija 187 dienas 58 minūtes. == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''SpaceX CRS-33'' | 2025-09-03 | 18:15 | 303 | | 419 | SKS orbītas uzturēšana |} --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="mission-overview">[https://www.nasa.gov/general/nasas-spacex-34th-commercial-resupply-mission-overview/ NASA’s SpaceX 34th Commercial Resupply Mission Overview] NASA, 2026-05-08</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.spacex.com/launches/crs34 CRS-34 Mission] SpaceX * [https://www.nasa.gov/mission/nasas-spacex-crs-34/ NASA’s SpaceX CRS-34] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2c.htm Dragon CRS-21,... CRS-35 (SpX 21,... 35)] Gunter Dirk Krebs {{Dragon kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]] p3wmt2dn79e8vv37clwxfpy95tgpydc 0 632029 4468989 2026-05-16T16:37:55Z Dainis 876 Pāradresē uz [[SpaceX CRS-34]] 4468989 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[SpaceX CRS-34]] 5uuhmscps3poxitom7v4gs3eprbbfkx 0 632030 4469019 2026-05-16T18:01:30Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Melnais vanags notriekts]] 4469019 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Melnais vanags notriekts]] 06e1gko38lxs55yld4e0axaeriosbkk 0 632031 4469071 2026-05-16T18:56:15Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Maikijs Andersons]] 4469071 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maikijs Andersons]] oo7o93b3oc269cuyotpnprsavjqfm87 0 632032 4469076 2026-05-16T19:09:19Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Tu (seriāls)]] 4469076 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tu (seriāls)]] drms5o62wmoksydppva9r6v185humcr 0 632033 4469083 2026-05-16T19:21:30Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Krimas evakuācija''' jeb '''Sevastopoles evakuācija''' (1920. gada 13.–16. novembris) bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikums, kas bija saistīts ar [[Krievu armija Krimā|Krievu armijas]] daļu un tai lojālo civiliedzīvotāju evakuāciju pa jūru no [[Krima|Krimas]]. No iepriekšējām evakuācijām tā atšķīrās ar to, ka [[Baltā kustība]] Eiropas Krievijā vairs nekontrolēja nevienu teritoriju, tādēļ izceļošana notika uz ārzemē... 4469083 wikitext text/x-wiki '''Krimas evakuācija''' jeb '''Sevastopoles evakuācija''' (1920. gada 13.–16. novembris) bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikums, kas bija saistīts ar [[Krievu armija Krimā|Krievu armijas]] daļu un tai lojālo civiliedzīvotāju evakuāciju pa jūru no [[Krima|Krimas]]. No iepriekšējām evakuācijām tā atšķīrās ar to, ka [[Baltā kustība]] Eiropas Krievijā vairs nekontrolēja nevienu teritoriju, tādēļ izceļošana notika uz ārzemēm. Padomju historiogrāfijā šis notikums bieži tika raksturots kā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigas Eiropas Krievijā. Publicistikā tam lietots arī emocionāls apzīmējums — '''Krievu izceļošana'''. == Vēsture == === 1919. gada evakuācijas === 1919. gada aprīlī, kad [[Krimas Padomju armija]] [[Pāvels Dibenko|Pāvela Dibenko]] vadībā ieņēma Krimu, [[Antante]]s spēki, galvenokārt franči un grieķi, evakuējās no [[Sevastopole]]s. Kopā ar tiem pussalu pameta arī daļa bēgļu, tostarp [[Otrais Krimas novada valdība|Otrās Krimas novada valdības]] pārstāvji. Baltās vienības atkāpās uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un to noturēja. [[Krimas Sociālistiskā Padomju Republika]] un tās vadītāji īstenoja salīdzinoši mērenāku politiku nekā 1917.–1918. gada ziemas terora laikā, un masveida terors šajā posmā netika izvērsts. === Gatavošanās 1920. gada evakuācijai === 1920. gadā situācija bija būtiski citāda. [[Baltā kustība]] vairs nekontrolēja plašas teritorijas Eiropas Krievijā, bet [[Sarkanā armija]] bija kļuvusi daudz spēcīgāka. Evakuācijas nepieciešamība radās pēc tam, kad boļševiku spēki [[Mihails Frunze|Mihaila Frunzes]] vadībā ieņēma [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. 1920. gada 11. novembrī Frunze pa radiotelegrāfu vērsās pie [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]], aicinot pārtraukt pretošanos un solot amnestiju tiem, kuri noliks ieročus. [[Vladimirs Ļeņins]] šo priekšlikumu uzskatīja par pārlieku piekāpīgu un norādīja, ka nepieciešams nepieļaut flotes aiziešanu un neviena kuģa izkļūšanu no Krimas.<ref name="ushakov">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php |title=Крымская эвакуация. 1920 год |author=Ушаков А. И. |publisher=Образовательный портал «Слово» |access-date=2013-01-20}}</ref> Ņemot vērā iepriekšējo evakuāciju pieredzi [[Novorosijska]]s un [[Odesa]]s ostās, Vrangeļa štābs evakuācijas plānu bija sagatavojis iepriekš. Kuģu tehnisko sagatavošanu vadīja flotes ģenerālleitnants, inženiermehāniķis [[Mstislavs Jermakovs]].<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Peter Kenez |title=Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites |publisher=University of California Press |year=1977 |isbn=0-520-03346-9}}</ref> 1920. gada 11. novembrī pēc jaunā stila Vrangelis izdeva pavēli evakuēt visus, kuri bija kopā ar armiju tās cīņu gaitā, kā arī karavīru ģimenes, civilās pārvaldes amatpersonas un personas, kurām varēja draudēt briesmas pēc Sarkanās armijas ienākšanas Krimā.<ref name="ushakov" /> Atkāpjošā armija tika sadalīta divās galvenajās grupās. Viena grupa devās uz [[Simferopole|Simferopoli]], tālāk uz [[Sevastopole|Sevastopoli]] un [[Jalta|Jaltu]], bet otra — uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un [[Feodosija|Feodosiju]].<ref name="ushakov" /> Vienlaikus valdība brīdināja iedzīvotājus par smagajiem apstākļiem, kas gaidāmi izceļošanas laikā. Tika norādīts uz degvielas trūkumu, pārpildītiem kuģiem, ilgstošu uzturēšanos reidos un neskaidro bēgļu turpmāko likteni, jo neviena ārvalsts sākotnēji nebija devusi garantijas evakuēto uzņemšanai.<ref name="ushakov" /> Daudzi, kuri palika Krimā, vēlāk kļuva par [[Sarkanais terors Krimā|Sarkanā terora Krimā]] upuriem.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. |title=Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму |location=Симферополь |publisher=Антиква |year=2008 |isbn=978-966-2930-47-4}}</ref> == Evakuācijas norise == Evakuācija notika no vairākām Krimas ostām — [[Sevastopole]]s, [[Jevpatorija]]s, [[Kerča]]s, [[Feodosija]]s un [[Jalta]]s. Kopumā jūrā izgāja 126 kuģi un mazāki peldlīdzekļi, kuros tika izvietoti līdz 146 000 cilvēku, neskaitot kuģu komandas.<ref name="ushakov" /> Vēstures literatūrā minēti arī detalizētāki skaitļi: * no Sevastopoles evakuējās aptuveni 65 000 cilvēku vairāk nekā 80 kuģos; * no Jaltas — gandrīz 13 000 cilvēku 12 kuģos; * no Feodosijas — gandrīz 30 000 cilvēku 7 kuģos; * no Kerčas — vairāk nekā 32 000 cilvēku 29 kuģos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 |title=Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине |publisher=Арсенал-Инфо |access-date=2020-03-20}}</ref> Krievu armijas daļām izdevās atrauties no Sarkanās armijas vienībām. Kad Sarkanā armija ienāca Sevastopolē, baltās kustības kuģi jau bija izgājuši reidā. 1920. gada 14. novembra rītā Vrangelis un flotes komandieris admirālis [[Mihails Kedrovs]] ar kuteri apbrauca Sevastopoles ostā esošos kuģus, kuru iekraušana bija gandrīz pabeigta. Tajā pašā dienā kuģi no Sevastopoles sāka iziet jūrā, bet 15. novembra rītā ieradās Jaltā. Arī Jaltā iekraušana bija pabeigta, un visi, kas vēlējās izceļot, tika uzņemti. Pēc tam kuģi devās uz Feodosiju. Feodosijā evakuācija noritēja sarežģītāk. Daļa 1. Kubānas divīzijas nepaspēja iekrauties un devās uz Kerču. Vrangelis no kreisera ''Ģenerālis Korņilovs'' nosūtīja radiotelegrammu ģenerālim [[Fjodors Abramovs|Fjodoram Abramovam]] Kerčā, pavēlot sagaidīt un iekraut kubāniešus. 16. novembra rītā Abramovs ziņoja, ka kubānieši un terekieši ir ieradušies un iekraušana norit sekmīgi.<ref name="ushakov" /> Kerčā 14. un 15. novembrī iekraušana notika samērā mierīgi. Uz kuģiem tika uzņemti kazaku jātnieku spēki, vietējais garnizons un aizmugures iestādes. 16. novembrī tika iekrautas pēdējās junkuru patruļas.<ref name="ushakov" /> Tomēr daži vēsturnieki un aculiecinieki norādīja arī uz evakuācijas trūkumiem. Daļa kazaku vienību Kerčā un Feodosijā nepaspēja iekrauties nepietiekamas organizācijas un kuģu trūkuma dēļ. Evakuācijas drošību nodrošināja franču kreiseris ''Waldeck-Rousseau'', kas atstāja Krimu pēdējais kopā ar Vrangeļa štābu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://paris1814.com/exode |title=Радиограммы. Франция, Англия и Врангель |publisher=Русский Париж |access-date=2019-10-08}}</ref> == Konstantinopolē == Evakuētie kuģi devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas tajā laikā atradās [[Antante]]s okupācijā. Uz kuģiem atradās karaspēks, virsnieku ģimenes un daļa Krimas ostu civiliedzīvotāju. Pārgājiena laikā 1920. gada 15. novembrī vētrā [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] nogrima mīnu kuģis ''Živoj'' ar aptuveni 250 cilvēkiem uz klāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kchf.ru/ship/minonosets/zhivoy.htm |title=Миноносец "Живой" |publisher=Черноморский флот |access-date=2022-07-04}}</ref> Pēc ierašanās Konstantinopolē krievu kuģiem tika piešķirta stāvvieta un karantīnas zona Modas reidā starp Konstantinopoli un Prinču salām. Daļa pasažieru palika Konstantinopolē un kļuva par [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] daļu. Armijas vienības tika izvietotas vairākās nometnēs: * 1. armijas korpuss — [[Gallipoli pussala|Gallipoli pussalā]]; * Donas kazaku korpuss — Čataldžas apgabalā; * Kubānas kazaki — [[Lemna|Lemnas salā]]. Vēlāk [[Krievu eskadra]] tika pārvietota uz [[Bizerta|Bizertu]] [[Tunisija|Tunisijā]]. No 1920. gada decembra līdz 1921. gada februārim uz Bizertu tika pārvesta flote, kurā atradās arī aptuveni 5400 bēgļu, tostarp kazaki, korņilovieši un tehnisko vienību karavīri. Konstantinopolē civilie bēgļi tika izvietoti vairākās nometnēs pilsētas apkārtnē. Daļa atradās Francijas aizbildniecībā, bet Tuzlas nometne Āzijas krastā — Lielbritānijas aizbildniecībā. Bēgļu izvešana no Turcijas uz Eiropas valstīm turpinājās līdz 1923. gadam.<ref>{{Raksta atsauce |author=Бочарова З. С. |title=Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах |journal=Военно-исторический журнал |year=2009 |number=8 |pages=50–55}}</ref> == Nozīme == Krimas evakuācija faktiski noslēdza Baltās kustības bruņoto cīņu Eiropas Krievijā. Pēc tās Baltās armijas spēki vairs nekontrolēja teritoriju Krievijas Eiropas daļā. Evakuācija kļuva par sākumpunktu plašai [[Krievu emigrācija|krievu emigrācijai]], kas izveidojās Turcijā, Balkānos, Francijā, Tunisijā un citās valstīs. Padomju historiogrāfijā šis notikums tika attēlots kā Pilsoņu kara beigu posms, savukārt emigrācijas literatūrā tas tika interpretēts kā traģisks “izceļošanas” un dzimtenes zaudēšanas simbols. == Kultūrā == Krimas evakuācija atspoguļota vairākos literāros un mākslas darbos. [[Vladimirs Majakovskis]] evakuācijas motīvus izmantoja poēmā ''Labi!'' 1927. gadā. [[Mihails Bulgakovs]] savā lugā ''Bēgšana'' pievērsās Pilsoņu kara beigu un emigrācijas tēmām. Kazaku dzejnieks [[Nikolajs Turoverovs]] 1940. gadā uzrakstīja autobiogrāfisku dzejoli ''Mēs aizgājām no Krimas''. Padomju kino evakuācijas tēma parādās filmās ''Kalpoja divi biedri'' (1968), ''Bēgšana'' (1970) un ''Krasti miglā'' (1985). == Piemiņa == 1995. gada novembrī Sevastopolē pie [[Grāfa piestātne|Grāfa piestātnes]] tika uzstādīta piemiņas plāksne cilvēkiem, kuri 1920. gada novembrī bija spiesti pamest dzimteni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jalita.com/guidebook/sevastopol/graf_landing_stage.shtml |title=Графская пристань |access-date=2020-10-30}}</ref> 2010. gadā, pieminot Krievu armijas evakuācijas 90. gadadienu no Krimas, tika izdota piemiņas medaļa. 2021. gada pavasarī Sevastopolē, Karantīnas līča krastā, tika atklāts piemineklis ''Krievijas dēliem, kuri karoja Pilsoņu karā''. Par, iespējams, pēdējo dzīvo Krimas evakuācijas dalībnieci tiek uzskatīta [[Tamāra Krutikova]], kura nomira 2022. gada 6. jūlijā [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā, 110 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://weekend.rambler.ru/people/48960635-stareyshaya-russkaya-emigrantka-umerla-v-vozraste-110-let/ |title=Старейшая русская эмигрантка умерла в возрасте 110 лет |publisher=Weekend Rambler |access-date=2022-12-31}}</ref> == Skatīt arī == * [[Gallipoli nometne]] * [[Baltā kustība]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Sarkanais terors Krimā]] * [[Baltā emigrācija]] * [[Krievu eskadra]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Бобровский П. С. ''Крымская эвакуация''. Белое дело: Избранные произведения. Кн. 13. Москва, 2003. * Kenez, Peter. ''Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites''. University of California Press, 1977. * Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. ''Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму''. Симферополь: Антиква, 2008. ISBN 978-966-2930-47-4. * Прокопенков В. Н.; Крестьянников В. В.; Зубарев А. А. ''Севастополь. 1920. Исход''. Симферополь: Салта, 2010. ISBN 978-966-1623-23-0. * Слащов-Крымский Я. А. ''Требую суда общества и гласности. Оборона и сдача Крыма''. Константинополь, 1921. * Бочарова З. С. ''Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах''. Военно-исторический журнал, 2009, № 8. == Ārējās saites == * [http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php А. И. Ушаков. Крымская эвакуация. 1920 год] * [https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине] * [https://paris1814.com/exode Радиограммы. Франция, Англия и Врангель] [[Категория:Krievijas pilsoņu karš]] [[Категория:Krima]] [[Категория:Sevastopoles vēsture]] [[Категория:1920. gads]] [[Категория:Evakuācijas]] [[Категория:Baltā kustība]] [[Категория:Krievu emigrācija]] [[Категория:Jūras kara vēsture]] [[Категория:Melnā jūra]] 7f53kex5y1j6wl0v5402ppu36y2depe 4469084 4469083 2026-05-16T19:24:09Z Votre Provocateur 111653 4469084 wikitext text/x-wiki '''Krimas evakuācija''' jeb '''Sevastopoles evakuācija''' bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikums, kas bija saistīts ar [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armijas]] daļu un tai lojālo civiliedzīvotāju evakuāciju pa jūru no [[Krima|Krimas]] 1920. gadā 13.–16. novembrī. No iepriekšējām evakuācijām tā atšķīrās ar to, ka [[Baltā kustība]] Eiropas Krievijā vairs nekontrolēja nevienu teritoriju, tādēļ izceļošana notika uz ārzemēm. Padomju historiogrāfijā šis notikums bieži tika raksturots kā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigas Eiropas Krievijā. Publicistikā tam lietots arī emocionāls apzīmējums — '''Krievu izceļošana'''. == Vēsture == === 1919. gada evakuācijas === 1919. gada aprīlī, kad Krimas Padomju armija [[Pāvels Dibenko|Pāvela Dibenko]] vadībā ieņēma Krimu, [[Antante]]s spēki, galvenokārt franči un grieķi, evakuējās no [[Sevastopole]]s. Kopā ar tiem pussalu pameta arī daļa bēgļu, tostarp Otrās Krimas novada valdības pārstāvji. Baltās vienības atkāpās uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un to noturēja. [[Krimas Sociālistiskā Padomju Republika]] un tās vadītāji īstenoja salīdzinoši mērenāku politiku nekā 1917.–1918. gada ziemas terora laikā, un masveida terors šajā posmā netika izvērsts. === Gatavošanās 1920. gada evakuācijai === 1920. gadā situācija bija būtiski citāda. [[Baltā kustība]] vairs nekontrolēja plašas teritorijas Eiropas Krievijā, bet [[Sarkanā armija]] bija kļuvusi daudz spēcīgāka. Evakuācijas nepieciešamība radās pēc tam, kad boļševiku spēki [[Mihails Frunze|Mihaila Frunzes]] vadībā ieņēma [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. 1920. gada 11. novembrī Frunze pa radiotelegrāfu vērsās pie [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]], aicinot pārtraukt pretošanos un solot amnestiju tiem, kuri noliks ieročus. [[Vladimirs Ļeņins]] šo priekšlikumu uzskatīja par pārlieku piekāpīgu un norādīja, ka nepieciešams nepieļaut flotes aiziešanu un neviena kuģa izkļūšanu no Krimas.<ref name="ushakov">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php |title=Крымская эвакуация. 1920 год |author=Ушаков А. И. |publisher=Образовательный портал «Слово» |access-date=2013-01-20}}</ref> Ņemot vērā iepriekšējo evakuāciju pieredzi [[Novorosijska]]s un [[Odesa]]s ostās, Vrangeļa štābs evakuācijas plānu bija sagatavojis iepriekš. Kuģu tehnisko sagatavošanu vadīja flotes ģenerālleitnants, inženiermehāniķis [[Mstislavs Jermakovs]].<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Peter Kenez |title=Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites |publisher=University of California Press |year=1977 |isbn=0-520-03346-9}}</ref> 1920. gada 11. novembrī pēc jaunā stila Vrangelis izdeva pavēli evakuēt visus, kuri bija kopā ar armiju tās cīņu gaitā, kā arī karavīru ģimenes, civilās pārvaldes amatpersonas un personas, kurām varēja draudēt briesmas pēc Sarkanās armijas ienākšanas Krimā.<ref name="ushakov" /> Atkāpjošā armija tika sadalīta divās galvenajās grupās. Viena grupa devās uz [[Simferopole|Simferopoli]], tālāk uz [[Sevastopole|Sevastopoli]] un [[Jalta|Jaltu]], bet otra — uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un [[Feodosija|Feodosiju]].<ref name="ushakov" /> Vienlaikus valdība brīdināja iedzīvotājus par smagajiem apstākļiem, kas gaidāmi izceļošanas laikā. Tika norādīts uz degvielas trūkumu, pārpildītiem kuģiem, ilgstošu uzturēšanos reidos un neskaidro bēgļu turpmāko likteni, jo neviena ārvalsts sākotnēji nebija devusi garantijas evakuēto uzņemšanai.<ref name="ushakov" /> Daudzi, kuri palika Krimā, vēlāk kļuva par Sarkanā terora Krimā upuriem.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. |title=Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму |location=Симферополь |publisher=Антиква |year=2008 |isbn=978-966-2930-47-4}}</ref> == Evakuācijas norise == Evakuācija notika no vairākām Krimas ostām — [[Sevastopole]]s, [[Jevpatorija]]s, [[Kerča]]s, [[Feodosija]]s un [[Jalta]]s. Kopumā jūrā izgāja 126 kuģi un mazāki peldlīdzekļi, kuros tika izvietoti līdz 146 000 cilvēku, neskaitot kuģu komandas.<ref name="ushakov" /> Vēstures literatūrā minēti arī detalizētāki skaitļi: * no Sevastopoles evakuējās aptuveni 65 000 cilvēku vairāk nekā 80 kuģos; * no Jaltas — gandrīz 13 000 cilvēku 12 kuģos; * no Feodosijas — gandrīz 30 000 cilvēku 7 kuģos; * no Kerčas — vairāk nekā 32 000 cilvēku 29 kuģos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 |title=Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине |publisher=Арсенал-Инфо |access-date=2020-03-20}}</ref> Krievu armijas daļām izdevās atrauties no Sarkanās armijas vienībām. Kad Sarkanā armija ienāca Sevastopolē, baltās kustības kuģi jau bija izgājuši reidā. 1920. gada 14. novembra rītā Vrangelis un flotes komandieris admirālis [[Mihails Kedrovs]] ar kuteri apbrauca Sevastopoles ostā esošos kuģus, kuru iekraušana bija gandrīz pabeigta. Tajā pašā dienā kuģi no Sevastopoles sāka iziet jūrā, bet 15. novembra rītā ieradās Jaltā. Arī Jaltā iekraušana bija pabeigta, un visi, kas vēlējās izceļot, tika uzņemti. Pēc tam kuģi devās uz Feodosiju. Feodosijā evakuācija noritēja sarežģītāk. Daļa 1. Kubānas divīzijas nepaspēja iekrauties un devās uz Kerču. Vrangelis no kreisera ''Ģenerālis Korņilovs'' nosūtīja radiotelegrammu ģenerālim [[Fjodors Abramovs|Fjodoram Abramovam]] Kerčā, pavēlot sagaidīt un iekraut kubāniešus. 16. novembra rītā Abramovs ziņoja, ka kubānieši un terekieši ir ieradušies un iekraušana norit sekmīgi.<ref name="ushakov" /> Kerčā 14. un 15. novembrī iekraušana notika samērā mierīgi. Uz kuģiem tika uzņemti kazaku jātnieku spēki, vietējais garnizons un aizmugures iestādes. 16. novembrī tika iekrautas pēdējās junkuru patruļas.<ref name="ushakov" /> Tomēr daži vēsturnieki un aculiecinieki norādīja arī uz evakuācijas trūkumiem. Daļa kazaku vienību Kerčā un Feodosijā nepaspēja iekrauties nepietiekamas organizācijas un kuģu trūkuma dēļ. Evakuācijas drošību nodrošināja franču kreiseris ''Waldeck-Rousseau'', kas atstāja Krimu pēdējais kopā ar Vrangeļa štābu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://paris1814.com/exode |title=Радиограммы. Франция, Англия и Врангель |publisher=Русский Париж |access-date=2019-10-08}}</ref> == Konstantinopolē == Evakuētie kuģi devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas tajā laikā atradās [[Antante]]s okupācijā. Uz kuģiem atradās karaspēks, virsnieku ģimenes un daļa Krimas ostu civiliedzīvotāju. Pārgājiena laikā 1920. gada 15. novembrī vētrā [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] nogrima mīnu kuģis ''Živoj'' ar aptuveni 250 cilvēkiem uz klāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kchf.ru/ship/minonosets/zhivoy.htm |title=Миноносец "Живой" |publisher=Черноморский флот |access-date=2022-07-04}}</ref> Pēc ierašanās Konstantinopolē krievu kuģiem tika piešķirta stāvvieta un karantīnas zona Modas reidā starp Konstantinopoli un Prinču salām. Daļa pasažieru palika Konstantinopolē un kļuva par [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] daļu. Armijas vienības tika izvietotas vairākās nometnēs: * 1. armijas korpuss — [[Gallipoli pussala|Gallipoli pussalā]]; * Donas kazaku korpuss — Čataldžas apgabalā; * Kubānas kazaki — [[Lemna|Lemnas salā]]. Vēlāk Krievu eskadra tika pārvietota uz [[Bizerta|Bizertu]] [[Tunisija|Tunisijā]]. No 1920. gada decembra līdz 1921. gada februārim uz Bizertu tika pārvesta flote, kurā atradās arī aptuveni 5400 bēgļu, tostarp kazaki, korņilovieši un tehnisko vienību karavīri. Konstantinopolē civilie bēgļi tika izvietoti vairākās nometnēs pilsētas apkārtnē. Daļa atradās Francijas aizbildniecībā, bet Tuzlas nometne Āzijas krastā — Lielbritānijas aizbildniecībā. Bēgļu izvešana no Turcijas uz Eiropas valstīm turpinājās līdz 1923. gadam.<ref>{{Raksta atsauce |author=Бочарова З. С. |title=Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах |journal=Военно-исторический журнал |year=2009 |number=8 |pages=50–55}}</ref> == Nozīme == Krimas evakuācija faktiski noslēdza Baltās kustības bruņoto cīņu Eiropas Krievijā. Pēc tās Baltās armijas spēki vairs nekontrolēja teritoriju Krievijas Eiropas daļā. Evakuācija kļuva par sākumpunktu plašai krievu emigrācijai, kas izveidojās Turcijā, Balkānos, Francijā, Tunisijā un citās valstīs. Padomju historiogrāfijā šis notikums tika attēlots kā Pilsoņu kara beigu posms, savukārt emigrācijas literatūrā tas tika interpretēts kā traģisks “izceļošanas” un dzimtenes zaudēšanas simbols. == Kultūrā == Krimas evakuācija atspoguļota vairākos literāros un mākslas darbos. [[Vladimirs Majakovskis]] evakuācijas motīvus izmantoja poēmā ''Labi!'' 1927. gadā. [[Mihails Bulgakovs]] savā lugā ''Bēgšana'' pievērsās Pilsoņu kara beigu un emigrācijas tēmām. Kazaku dzejnieks [[Nikolajs Turoverovs]] 1940. gadā uzrakstīja autobiogrāfisku dzejoli ''Mēs aizgājām no Krimas''. Padomju kino evakuācijas tēma parādās filmās ''Kalpoja divi biedri'' (1968), ''Bēgšana'' (1970) un ''Krasti miglā'' (1985). == Piemiņa == 1995. gada novembrī Sevastopolē pie [[Grāfa piestātne|Grāfa piestātnes]] tika uzstādīta piemiņas plāksne cilvēkiem, kuri 1920. gada novembrī bija spiesti pamest dzimteni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jalita.com/guidebook/sevastopol/graf_landing_stage.shtml |title=Графская пристань |access-date=2020-10-30}}</ref> 2010. gadā, pieminot Krievu armijas evakuācijas 90. gadadienu no Krimas, tika izdota piemiņas medaļa. 2021. gada pavasarī okupētajā [[Sevastopole|Sevastopolē]], Karantīnas līča krastā, tika atklāts piemineklis ''Krievijas dēliem, kuri karoja Pilsoņu karā''. Par, iespējams, pēdējo dzīvo Krimas evakuācijas dalībnieci tiek uzskatīta [[Tamāra Krutikova]], kura nomira 2022. gada 6. jūlijā [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā, 110 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://weekend.rambler.ru/people/48960635-stareyshaya-russkaya-emigrantka-umerla-v-vozraste-110-let/ |title=Старейшая русская эмигрантка умерла в возрасте 110 лет |publisher=Weekend Rambler |access-date=2022-12-31}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Бобровский П. С. ''Крымская эвакуация''. Белое дело: Избранные произведения. Кн. 13. Москва, 2003. * Kenez, Peter. ''Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites''. University of California Press, 1977. * Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. ''Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму''. Симферополь: Антиква, 2008. ISBN 978-966-2930-47-4. * Прокопенков В. Н.; Крестьянников В. В.; Зубарев А. А. ''Севастополь. 1920. Исход''. Симферополь: Салта, 2010. ISBN 978-966-1623-23-0. * Слащов-Крымский Я. А. ''Требую суда общества и гласности. Оборона и сдача Крыма''. Константинополь, 1921. * Бочарова З. С. ''Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах''. Военно-исторический журнал, 2009, № 8. == Ārējās saites == * [http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php А. И. Ушаков. Крымская эвакуация. 1920 год] * [https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине] * [https://paris1814.com/exode Радиограммы. Франция, Англия и Врангель] [[Категория:Krievijas pilsoņu karš]] [[Категория:Krima]] [[Категория:Sevastopoles vēsture]] [[Категория:1920. gads]] [[Категория:Evakuācijas]] [[Категория:Baltā kustība]] [[Категория:Krievu emigrācija]] [[Категория:Jūras kara vēsture]] [[Категория:Melnā jūra]] k2z93zvwqja5t82raes5epwxsdgif8l 4469088 4469084 2026-05-16T19:25:35Z Votre Provocateur 111653 /* Atsauces */ 4469088 wikitext text/x-wiki '''Krimas evakuācija''' jeb '''Sevastopoles evakuācija''' bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikums, kas bija saistīts ar [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armijas]] daļu un tai lojālo civiliedzīvotāju evakuāciju pa jūru no [[Krima|Krimas]] 1920. gadā 13.–16. novembrī. No iepriekšējām evakuācijām tā atšķīrās ar to, ka [[Baltā kustība]] Eiropas Krievijā vairs nekontrolēja nevienu teritoriju, tādēļ izceļošana notika uz ārzemēm. Padomju historiogrāfijā šis notikums bieži tika raksturots kā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigas Eiropas Krievijā. Publicistikā tam lietots arī emocionāls apzīmējums — '''Krievu izceļošana'''. == Vēsture == === 1919. gada evakuācijas === 1919. gada aprīlī, kad Krimas Padomju armija [[Pāvels Dibenko|Pāvela Dibenko]] vadībā ieņēma Krimu, [[Antante]]s spēki, galvenokārt franči un grieķi, evakuējās no [[Sevastopole]]s. Kopā ar tiem pussalu pameta arī daļa bēgļu, tostarp Otrās Krimas novada valdības pārstāvji. Baltās vienības atkāpās uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un to noturēja. [[Krimas Sociālistiskā Padomju Republika]] un tās vadītāji īstenoja salīdzinoši mērenāku politiku nekā 1917.–1918. gada ziemas terora laikā, un masveida terors šajā posmā netika izvērsts. === Gatavošanās 1920. gada evakuācijai === 1920. gadā situācija bija būtiski citāda. [[Baltā kustība]] vairs nekontrolēja plašas teritorijas Eiropas Krievijā, bet [[Sarkanā armija]] bija kļuvusi daudz spēcīgāka. Evakuācijas nepieciešamība radās pēc tam, kad boļševiku spēki [[Mihails Frunze|Mihaila Frunzes]] vadībā ieņēma [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. 1920. gada 11. novembrī Frunze pa radiotelegrāfu vērsās pie [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]], aicinot pārtraukt pretošanos un solot amnestiju tiem, kuri noliks ieročus. [[Vladimirs Ļeņins]] šo priekšlikumu uzskatīja par pārlieku piekāpīgu un norādīja, ka nepieciešams nepieļaut flotes aiziešanu un neviena kuģa izkļūšanu no Krimas.<ref name="ushakov">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php |title=Крымская эвакуация. 1920 год |author=Ушаков А. И. |publisher=Образовательный портал «Слово» |access-date=2013-01-20}}</ref> Ņemot vērā iepriekšējo evakuāciju pieredzi [[Novorosijska]]s un [[Odesa]]s ostās, Vrangeļa štābs evakuācijas plānu bija sagatavojis iepriekš. Kuģu tehnisko sagatavošanu vadīja flotes ģenerālleitnants, inženiermehāniķis [[Mstislavs Jermakovs]].<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Peter Kenez |title=Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites |publisher=University of California Press |year=1977 |isbn=0-520-03346-9}}</ref> 1920. gada 11. novembrī pēc jaunā stila Vrangelis izdeva pavēli evakuēt visus, kuri bija kopā ar armiju tās cīņu gaitā, kā arī karavīru ģimenes, civilās pārvaldes amatpersonas un personas, kurām varēja draudēt briesmas pēc Sarkanās armijas ienākšanas Krimā.<ref name="ushakov" /> Atkāpjošā armija tika sadalīta divās galvenajās grupās. Viena grupa devās uz [[Simferopole|Simferopoli]], tālāk uz [[Sevastopole|Sevastopoli]] un [[Jalta|Jaltu]], bet otra — uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un [[Feodosija|Feodosiju]].<ref name="ushakov" /> Vienlaikus valdība brīdināja iedzīvotājus par smagajiem apstākļiem, kas gaidāmi izceļošanas laikā. Tika norādīts uz degvielas trūkumu, pārpildītiem kuģiem, ilgstošu uzturēšanos reidos un neskaidro bēgļu turpmāko likteni, jo neviena ārvalsts sākotnēji nebija devusi garantijas evakuēto uzņemšanai.<ref name="ushakov" /> Daudzi, kuri palika Krimā, vēlāk kļuva par Sarkanā terora Krimā upuriem.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. |title=Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму |location=Симферополь |publisher=Антиква |year=2008 |isbn=978-966-2930-47-4}}</ref> == Evakuācijas norise == Evakuācija notika no vairākām Krimas ostām — [[Sevastopole]]s, [[Jevpatorija]]s, [[Kerča]]s, [[Feodosija]]s un [[Jalta]]s. Kopumā jūrā izgāja 126 kuģi un mazāki peldlīdzekļi, kuros tika izvietoti līdz 146 000 cilvēku, neskaitot kuģu komandas.<ref name="ushakov" /> Vēstures literatūrā minēti arī detalizētāki skaitļi: * no Sevastopoles evakuējās aptuveni 65 000 cilvēku vairāk nekā 80 kuģos; * no Jaltas — gandrīz 13 000 cilvēku 12 kuģos; * no Feodosijas — gandrīz 30 000 cilvēku 7 kuģos; * no Kerčas — vairāk nekā 32 000 cilvēku 29 kuģos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 |title=Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине |publisher=Арсенал-Инфо |access-date=2020-03-20}}</ref> Krievu armijas daļām izdevās atrauties no Sarkanās armijas vienībām. Kad Sarkanā armija ienāca Sevastopolē, baltās kustības kuģi jau bija izgājuši reidā. 1920. gada 14. novembra rītā Vrangelis un flotes komandieris admirālis [[Mihails Kedrovs]] ar kuteri apbrauca Sevastopoles ostā esošos kuģus, kuru iekraušana bija gandrīz pabeigta. Tajā pašā dienā kuģi no Sevastopoles sāka iziet jūrā, bet 15. novembra rītā ieradās Jaltā. Arī Jaltā iekraušana bija pabeigta, un visi, kas vēlējās izceļot, tika uzņemti. Pēc tam kuģi devās uz Feodosiju. Feodosijā evakuācija noritēja sarežģītāk. Daļa 1. Kubānas divīzijas nepaspēja iekrauties un devās uz Kerču. Vrangelis no kreisera ''Ģenerālis Korņilovs'' nosūtīja radiotelegrammu ģenerālim [[Fjodors Abramovs|Fjodoram Abramovam]] Kerčā, pavēlot sagaidīt un iekraut kubāniešus. 16. novembra rītā Abramovs ziņoja, ka kubānieši un terekieši ir ieradušies un iekraušana norit sekmīgi.<ref name="ushakov" /> Kerčā 14. un 15. novembrī iekraušana notika samērā mierīgi. Uz kuģiem tika uzņemti kazaku jātnieku spēki, vietējais garnizons un aizmugures iestādes. 16. novembrī tika iekrautas pēdējās junkuru patruļas.<ref name="ushakov" /> Tomēr daži vēsturnieki un aculiecinieki norādīja arī uz evakuācijas trūkumiem. Daļa kazaku vienību Kerčā un Feodosijā nepaspēja iekrauties nepietiekamas organizācijas un kuģu trūkuma dēļ. Evakuācijas drošību nodrošināja franču kreiseris ''Waldeck-Rousseau'', kas atstāja Krimu pēdējais kopā ar Vrangeļa štābu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://paris1814.com/exode |title=Радиограммы. Франция, Англия и Врангель |publisher=Русский Париж |access-date=2019-10-08}}</ref> == Konstantinopolē == Evakuētie kuģi devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas tajā laikā atradās [[Antante]]s okupācijā. Uz kuģiem atradās karaspēks, virsnieku ģimenes un daļa Krimas ostu civiliedzīvotāju. Pārgājiena laikā 1920. gada 15. novembrī vētrā [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] nogrima mīnu kuģis ''Živoj'' ar aptuveni 250 cilvēkiem uz klāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kchf.ru/ship/minonosets/zhivoy.htm |title=Миноносец "Живой" |publisher=Черноморский флот |access-date=2022-07-04}}</ref> Pēc ierašanās Konstantinopolē krievu kuģiem tika piešķirta stāvvieta un karantīnas zona Modas reidā starp Konstantinopoli un Prinču salām. Daļa pasažieru palika Konstantinopolē un kļuva par [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] daļu. Armijas vienības tika izvietotas vairākās nometnēs: * 1. armijas korpuss — [[Gallipoli pussala|Gallipoli pussalā]]; * Donas kazaku korpuss — Čataldžas apgabalā; * Kubānas kazaki — [[Lemna|Lemnas salā]]. Vēlāk Krievu eskadra tika pārvietota uz [[Bizerta|Bizertu]] [[Tunisija|Tunisijā]]. No 1920. gada decembra līdz 1921. gada februārim uz Bizertu tika pārvesta flote, kurā atradās arī aptuveni 5400 bēgļu, tostarp kazaki, korņilovieši un tehnisko vienību karavīri. Konstantinopolē civilie bēgļi tika izvietoti vairākās nometnēs pilsētas apkārtnē. Daļa atradās Francijas aizbildniecībā, bet Tuzlas nometne Āzijas krastā — Lielbritānijas aizbildniecībā. Bēgļu izvešana no Turcijas uz Eiropas valstīm turpinājās līdz 1923. gadam.<ref>{{Raksta atsauce |author=Бочарова З. С. |title=Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах |journal=Военно-исторический журнал |year=2009 |number=8 |pages=50–55}}</ref> == Nozīme == Krimas evakuācija faktiski noslēdza Baltās kustības bruņoto cīņu Eiropas Krievijā. Pēc tās Baltās armijas spēki vairs nekontrolēja teritoriju Krievijas Eiropas daļā. Evakuācija kļuva par sākumpunktu plašai krievu emigrācijai, kas izveidojās Turcijā, Balkānos, Francijā, Tunisijā un citās valstīs. Padomju historiogrāfijā šis notikums tika attēlots kā Pilsoņu kara beigu posms, savukārt emigrācijas literatūrā tas tika interpretēts kā traģisks “izceļošanas” un dzimtenes zaudēšanas simbols. == Kultūrā == Krimas evakuācija atspoguļota vairākos literāros un mākslas darbos. [[Vladimirs Majakovskis]] evakuācijas motīvus izmantoja poēmā ''Labi!'' 1927. gadā. [[Mihails Bulgakovs]] savā lugā ''Bēgšana'' pievērsās Pilsoņu kara beigu un emigrācijas tēmām. Kazaku dzejnieks [[Nikolajs Turoverovs]] 1940. gadā uzrakstīja autobiogrāfisku dzejoli ''Mēs aizgājām no Krimas''. Padomju kino evakuācijas tēma parādās filmās ''Kalpoja divi biedri'' (1968), ''Bēgšana'' (1970) un ''Krasti miglā'' (1985). == Piemiņa == 1995. gada novembrī Sevastopolē pie [[Grāfa piestātne|Grāfa piestātnes]] tika uzstādīta piemiņas plāksne cilvēkiem, kuri 1920. gada novembrī bija spiesti pamest dzimteni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jalita.com/guidebook/sevastopol/graf_landing_stage.shtml |title=Графская пристань |access-date=2020-10-30}}</ref> 2010. gadā, pieminot Krievu armijas evakuācijas 90. gadadienu no Krimas, tika izdota piemiņas medaļa. 2021. gada pavasarī okupētajā [[Sevastopole|Sevastopolē]], Karantīnas līča krastā, tika atklāts piemineklis ''Krievijas dēliem, kuri karoja Pilsoņu karā''. Par, iespējams, pēdējo dzīvo Krimas evakuācijas dalībnieci tiek uzskatīta [[Tamāra Krutikova]], kura nomira 2022. gada 6. jūlijā [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā, 110 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://weekend.rambler.ru/people/48960635-stareyshaya-russkaya-emigrantka-umerla-v-vozraste-110-let/ |title=Старейшая русская эмигрантка умерла в возрасте 110 лет |publisher=Weekend Rambler |access-date=2022-12-31}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Бобровский П. С. ''Крымская эвакуация''. Белое дело: Избранные произведения. Кн. 13. Москва, 2003. * Kenez, Peter. ''Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites''. University of California Press, 1977. * Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. ''Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму''. Симферополь: Антиква, 2008. ISBN 978-966-2930-47-4. * Прокопенков В. Н.; Крестьянников В. В.; Зубарев А. А. ''Севастополь. 1920. Исход''. Симферополь: Салта, 2010. ISBN 978-966-1623-23-0. * Слащов-Крымский Я. А. ''Требую суда общества и гласности. Оборона и сдача Крыма''. Константинополь, 1921. * Бочарова З. С. ''Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах''. Военно-исторический журнал, 2009, № 8. == Ārējās saites == * [http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php А. И. Ушаков. Крымская эвакуация. 1920 год] * [https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине] * [https://paris1814.com/exode Радиограммы. Франция, Англия и Врангель] pm4d1jn9qivq74ueeikn8ncpkqbmiew 4469089 4469088 2026-05-16T19:25:57Z Votre Provocateur 111653 4469089 wikitext text/x-wiki '''Krimas evakuācija''' jeb '''Sevastopoles evakuācija''' bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikums, kas bija saistīts ar [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armijas]] daļu un tai lojālo civiliedzīvotāju evakuāciju pa jūru no [[Krima|Krimas]] 1920. gadā 13.–16. novembrī. No iepriekšējām evakuācijām tā atšķīrās ar to, ka [[Baltā kustība]] Eiropas Krievijā vairs nekontrolēja nevienu teritoriju, tādēļ izceļošana notika uz ārzemēm. Padomju historiogrāfijā šis notikums bieži tika raksturots kā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigas Eiropas Krievijā. Publicistikā tam lietots arī emocionāls apzīmējums — '''Krievu izceļošana'''. == Vēsture == === 1919. gada evakuācijas === 1919. gada aprīlī, kad Krimas Padomju armija [[Pāvels Dibenko|Pāvela Dibenko]] vadībā ieņēma Krimu, [[Antante]]s spēki, galvenokārt franči un grieķi, evakuējās no [[Sevastopole]]s. Kopā ar tiem pussalu pameta arī daļa bēgļu, tostarp Otrās Krimas novada valdības pārstāvji. Baltās vienības atkāpās uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un to noturēja. [[Krimas Sociālistiskā Padomju Republika]] un tās vadītāji īstenoja salīdzinoši mērenāku politiku nekā 1917.–1918. gada ziemas terora laikā, un masveida terors šajā posmā netika izvērsts. === Gatavošanās 1920. gada evakuācijai === 1920. gadā situācija bija būtiski citāda. [[Baltā kustība]] vairs nekontrolēja plašas teritorijas Eiropas Krievijā, bet [[Sarkanā armija]] bija kļuvusi daudz spēcīgāka. Evakuācijas nepieciešamība radās pēc tam, kad boļševiku spēki [[Mihails Frunze|Mihaila Frunzes]] vadībā ieņēma [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. 1920. gada 11. novembrī Frunze pa radiotelegrāfu vērsās pie [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]], aicinot pārtraukt pretošanos un solot amnestiju tiem, kuri noliks ieročus. [[Vladimirs Ļeņins]] šo priekšlikumu uzskatīja par pārlieku piekāpīgu un norādīja, ka nepieciešams nepieļaut flotes aiziešanu un neviena kuģa izkļūšanu no Krimas.<ref name="ushakov">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php |title=Крымская эвакуация. 1920 год |author=Ушаков А. И. |publisher=Образовательный портал «Слово» |access-date=2013-01-20}}</ref> Ņemot vērā iepriekšējo evakuāciju pieredzi [[Novorosijska]]s un [[Odesa]]s ostās, Vrangeļa štābs evakuācijas plānu bija sagatavojis iepriekš. Kuģu tehnisko sagatavošanu vadīja flotes ģenerālleitnants, inženiermehāniķis [[Mstislavs Jermakovs]].<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Peter Kenez |title=Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites |publisher=University of California Press |year=1977 |isbn=0-520-03346-9}}</ref> 1920. gada 11. novembrī pēc jaunā stila Vrangelis izdeva pavēli evakuēt visus, kuri bija kopā ar armiju tās cīņu gaitā, kā arī karavīru ģimenes, civilās pārvaldes amatpersonas un personas, kurām varēja draudēt briesmas pēc Sarkanās armijas ienākšanas Krimā.<ref name="ushakov" /> Atkāpjošā armija tika sadalīta divās galvenajās grupās. Viena grupa devās uz [[Simferopole|Simferopoli]], tālāk uz [[Sevastopole|Sevastopoli]] un [[Jalta|Jaltu]], bet otra — uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un [[Feodosija|Feodosiju]].<ref name="ushakov" /> Vienlaikus valdība brīdināja iedzīvotājus par smagajiem apstākļiem, kas gaidāmi izceļošanas laikā. Tika norādīts uz degvielas trūkumu, pārpildītiem kuģiem, ilgstošu uzturēšanos reidos un neskaidro bēgļu turpmāko likteni, jo neviena ārvalsts sākotnēji nebija devusi garantijas evakuēto uzņemšanai.<ref name="ushakov" /> Daudzi, kuri palika Krimā, vēlāk kļuva par Sarkanā terora Krimā upuriem.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. |title=Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму |location=Симферополь |publisher=Антиква |year=2008 |isbn=978-966-2930-47-4}}</ref> == Evakuācijas norise == Evakuācija notika no vairākām Krimas ostām — [[Sevastopole]]s, [[Jevpatorija]]s, [[Kerča]]s, [[Feodosija]]s un [[Jalta]]s. Kopumā jūrā izgāja 126 kuģi un mazāki peldlīdzekļi, kuros tika izvietoti līdz 146 000 cilvēku, neskaitot kuģu komandas.<ref name="ushakov" /> Vēstures literatūrā minēti arī detalizētāki skaitļi: * no Sevastopoles evakuējās aptuveni 65 000 cilvēku vairāk nekā 80 kuģos; * no Jaltas — gandrīz 13 000 cilvēku 12 kuģos; * no Feodosijas — gandrīz 30 000 cilvēku 7 kuģos; * no Kerčas — vairāk nekā 32 000 cilvēku 29 kuģos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 |title=Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине |publisher=Арсенал-Инфо |access-date=2020-03-20}}</ref> Krievu armijas daļām izdevās atrauties no Sarkanās armijas vienībām. Kad Sarkanā armija ienāca Sevastopolē, baltās kustības kuģi jau bija izgājuši reidā. 1920. gada 14. novembra rītā Vrangelis un flotes komandieris admirālis [[Mihails Kedrovs]] ar kuteri apbrauca Sevastopoles ostā esošos kuģus, kuru iekraušana bija gandrīz pabeigta. Tajā pašā dienā kuģi no Sevastopoles sāka iziet jūrā, bet 15. novembra rītā ieradās Jaltā. Arī Jaltā iekraušana bija pabeigta, un visi, kas vēlējās izceļot, tika uzņemti. Pēc tam kuģi devās uz Feodosiju. Feodosijā evakuācija noritēja sarežģītāk. Daļa 1. Kubānas divīzijas nepaspēja iekrauties un devās uz Kerču. Vrangelis no kreisera ''Ģenerālis Korņilovs'' nosūtīja radiotelegrammu ģenerālim [[Fjodors Abramovs|Fjodoram Abramovam]] Kerčā, pavēlot sagaidīt un iekraut kubāniešus. 16. novembra rītā Abramovs ziņoja, ka kubānieši un terekieši ir ieradušies un iekraušana norit sekmīgi.<ref name="ushakov" /> Kerčā 14. un 15. novembrī iekraušana notika samērā mierīgi. Uz kuģiem tika uzņemti kazaku jātnieku spēki, vietējais garnizons un aizmugures iestādes. 16. novembrī tika iekrautas pēdējās junkuru patruļas.<ref name="ushakov" /> Tomēr daži vēsturnieki un aculiecinieki norādīja arī uz evakuācijas trūkumiem. Daļa kazaku vienību Kerčā un Feodosijā nepaspēja iekrauties nepietiekamas organizācijas un kuģu trūkuma dēļ. Evakuācijas drošību nodrošināja franču kreiseris ''Waldeck-Rousseau'', kas atstāja Krimu pēdējais kopā ar Vrangeļa štābu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://paris1814.com/exode |title=Радиограммы. Франция, Англия и Врангель |publisher=Русский Париж |access-date=2019-10-08}}</ref> == Konstantinopolē == Evakuētie kuģi devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas tajā laikā atradās [[Antante]]s okupācijā. Uz kuģiem atradās karaspēks, virsnieku ģimenes un daļa Krimas ostu civiliedzīvotāju. Pārgājiena laikā 1920. gada 15. novembrī vētrā [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] nogrima mīnu kuģis ''Živoj'' ar aptuveni 250 cilvēkiem uz klāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kchf.ru/ship/minonosets/zhivoy.htm |title=Миноносец "Живой" |publisher=Черноморский флот |access-date=2022-07-04}}</ref> Pēc ierašanās Konstantinopolē krievu kuģiem tika piešķirta stāvvieta un karantīnas zona Modas reidā starp Konstantinopoli un Prinču salām. Daļa pasažieru palika Konstantinopolē un kļuva par [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] daļu. Armijas vienības tika izvietotas vairākās nometnēs: * 1. armijas korpuss — [[Gallipoli pussala|Gallipoli pussalā]]; * Donas kazaku korpuss — Čataldžas apgabalā; * Kubānas kazaki — [[Lemna|Lemnas salā]]. Vēlāk Krievu eskadra tika pārvietota uz [[Bizerta|Bizertu]] [[Tunisija|Tunisijā]]. No 1920. gada decembra līdz 1921. gada februārim uz Bizertu tika pārvesta flote, kurā atradās arī aptuveni 5400 bēgļu, tostarp kazaki, korņilovieši un tehnisko vienību karavīri. Konstantinopolē civilie bēgļi tika izvietoti vairākās nometnēs pilsētas apkārtnē. Daļa atradās Francijas aizbildniecībā, bet Tuzlas nometne Āzijas krastā — Lielbritānijas aizbildniecībā. Bēgļu izvešana no Turcijas uz Eiropas valstīm turpinājās līdz 1923. gadam.<ref>{{Raksta atsauce |author=Бочарова З. С. |title=Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах |journal=Военно-исторический журнал |year=2009 |number=8 |pages=50–55}}</ref> == Nozīme == Krimas evakuācija faktiski noslēdza Baltās kustības bruņoto cīņu Eiropas Krievijā. Pēc tās Baltās armijas spēki vairs nekontrolēja teritoriju Krievijas Eiropas daļā. Evakuācija kļuva par sākumpunktu plašai krievu emigrācijai, kas izveidojās Turcijā, Balkānos, Francijā, Tunisijā un citās valstīs. Padomju historiogrāfijā šis notikums tika attēlots kā Pilsoņu kara beigu posms, savukārt emigrācijas literatūrā tas tika interpretēts kā traģisks “izceļošanas” un dzimtenes zaudēšanas simbols. == Kultūrā == Krimas evakuācija atspoguļota vairākos literāros un mākslas darbos. [[Vladimirs Majakovskis]] evakuācijas motīvus izmantoja poēmā ''Labi!'' 1927. gadā. [[Mihails Bulgakovs]] savā lugā ''Bēgšana'' pievērsās Pilsoņu kara beigu un emigrācijas tēmām. Kazaku dzejnieks [[Nikolajs Turoverovs]] 1940. gadā uzrakstīja autobiogrāfisku dzejoli ''Mēs aizgājām no Krimas''. Padomju kino evakuācijas tēma parādās filmās ''Kalpoja divi biedri'' (1968), ''Bēgšana'' (1970) un ''Krasti miglā'' (1985). == Piemiņa == 1995. gada novembrī Sevastopolē pie [[Grāfa piestātne|Grāfa piestātnes]] tika uzstādīta piemiņas plāksne cilvēkiem, kuri 1920. gada novembrī bija spiesti pamest dzimteni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jalita.com/guidebook/sevastopol/graf_landing_stage.shtml |title=Графская пристань |access-date=2020-10-30}}</ref> 2010. gadā, pieminot Krievu armijas evakuācijas 90. gadadienu no Krimas, tika izdota piemiņas medaļa. 2021. gada pavasarī okupētajā [[Sevastopole|Sevastopolē]], Karantīnas līča krastā, tika atklāts piemineklis ''Krievijas dēliem, kuri karoja Pilsoņu karā''. Par, iespējams, pēdējo dzīvo Krimas evakuācijas dalībnieci tiek uzskatīta [[Tamāra Krutikova]], kura nomira 2022. gada 6. jūlijā [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā, 110 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://weekend.rambler.ru/people/48960635-stareyshaya-russkaya-emigrantka-umerla-v-vozraste-110-let/ |title=Старейшая русская эмигрантка умерла в возрасте 110 лет |publisher=Weekend Rambler |access-date=2022-12-31}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Бобровский П. С. ''Крымская эвакуация''. Белое дело: Избранные произведения. Кн. 13. Москва, 2003. * Kenez, Peter. ''Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites''. University of California Press, 1977. * Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. ''Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму''. Симферополь: Антиква, 2008. ISBN 978-966-2930-47-4. * Прокопенков В. Н.; Крестьянников В. В.; Зубарев А. А. ''Севастополь. 1920. Исход''. Симферополь: Салта, 2010. ISBN 978-966-1623-23-0. * Слащов-Крымский Я. А. ''Требую суда общества и гласности. Оборона и сдача Крыма''. Константинополь, 1921. * Бочарова З. С. ''Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах''. Военно-исторический журнал, 2009, № 8. == Ārējās saites == * [http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php А. И. Ушаков. Крымская эвакуация. 1920 год] * [https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине] * [https://paris1814.com/exode Радиограммы. Франция, Англия и Врангель] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Krima]] [[Kategorija:Sevastopoles vēsture]] [[Kategorija:1920. gads]] [[Kategorija:Evakuācijas]] [[Kategorija:Baltā kustība]] [[Kategorija:Krievu emigrācija]] [[Kategorija:Jūras kara vēsture]] [[Kategorija:Melnā jūra]] il1g15rekupyzi3ux4p7gen9gqrquzc 4469090 4469089 2026-05-16T19:26:14Z Votre Provocateur 111653 4469090 wikitext text/x-wiki '''Krimas evakuācija''' jeb '''Sevastopoles evakuācija''' bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikums, kas bija saistīts ar [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armijas]] daļu un tai lojālo civiliedzīvotāju evakuāciju pa jūru no [[Krima|Krimas]] 1920. gadā 13.–16. novembrī. No iepriekšējām evakuācijām tā atšķīrās ar to, ka [[Baltā kustība]] Eiropas Krievijā vairs nekontrolēja nevienu teritoriju, tādēļ izceļošana notika uz ārzemēm. Padomju historiogrāfijā šis notikums bieži tika raksturots kā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigas Eiropas Krievijā. Publicistikā tam lietots arī emocionāls apzīmējums — '''Krievu izceļošana'''. == Vēsture == === 1919. gada evakuācijas === 1919. gada aprīlī, kad Krimas Padomju armija [[Pāvels Dibenko|Pāvela Dibenko]] vadībā ieņēma Krimu, [[Antante]]s spēki, galvenokārt franči un grieķi, evakuējās no [[Sevastopole]]s. Kopā ar tiem pussalu pameta arī daļa bēgļu, tostarp Otrās Krimas novada valdības pārstāvji. Baltās vienības atkāpās uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un to noturēja. [[Krimas Sociālistiskā Padomju Republika]] un tās vadītāji īstenoja salīdzinoši mērenāku politiku nekā 1917.–1918. gada ziemas terora laikā, un masveida terors šajā posmā netika izvērsts. === Gatavošanās 1920. gada evakuācijai === 1920. gadā situācija bija būtiski citāda. [[Baltā kustība]] vairs nekontrolēja plašas teritorijas Eiropas Krievijā, bet [[Sarkanā armija]] bija kļuvusi daudz spēcīgāka. Evakuācijas nepieciešamība radās pēc tam, kad boļševiku spēki [[Mihails Frunze|Mihaila Frunzes]] vadībā ieņēma [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. 1920. gada 11. novembrī Frunze pa radiotelegrāfu vērsās pie [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]], aicinot pārtraukt pretošanos un solot amnestiju tiem, kuri noliks ieročus. [[Vladimirs Ļeņins]] šo priekšlikumu uzskatīja par pārlieku piekāpīgu un norādīja, ka nepieciešams nepieļaut flotes aiziešanu un neviena kuģa izkļūšanu no Krimas.<ref name="ushakov">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php |title=Крымская эвакуация. 1920 год |author=Ушаков А. И. |publisher=Образовательный портал «Слово» |access-date=2013-01-20}}</ref> Ņemot vērā iepriekšējo evakuāciju pieredzi [[Novorosijska]]s un [[Odesa]]s ostās, Vrangeļa štābs evakuācijas plānu bija sagatavojis iepriekš. Kuģu tehnisko sagatavošanu vadīja flotes ģenerālleitnants, inženiermehāniķis [[Mstislavs Jermakovs]].<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Peter Kenez |title=Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites |publisher=University of California Press |year=1977 |isbn=0-520-03346-9}}</ref> 1920. gada 11. novembrī pēc jaunā stila Vrangelis izdeva pavēli evakuēt visus, kuri bija kopā ar armiju tās cīņu gaitā, kā arī karavīru ģimenes, civilās pārvaldes amatpersonas un personas, kurām varēja draudēt briesmas pēc Sarkanās armijas ienākšanas Krimā.<ref name="ushakov" /> Atkāpjošā armija tika sadalīta divās galvenajās grupās. Viena grupa devās uz [[Simferopole|Simferopoli]], tālāk uz [[Sevastopole|Sevastopoli]] un [[Jalta|Jaltu]], bet otra — uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un [[Feodosija|Feodosiju]].<ref name="ushakov" /> Vienlaikus valdība brīdināja iedzīvotājus par smagajiem apstākļiem, kas gaidāmi izceļošanas laikā. Tika norādīts uz degvielas trūkumu, pārpildītiem kuģiem, ilgstošu uzturēšanos reidos un neskaidro bēgļu turpmāko likteni, jo neviena ārvalsts sākotnēji nebija devusi garantijas evakuēto uzņemšanai.<ref name="ushakov" /> Daudzi, kuri palika Krimā, vēlāk kļuva par Sarkanā terora Krimā upuriem.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. |title=Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму |location=Симферополь |publisher=Антиква |year=2008 |isbn=978-966-2930-47-4}}</ref> == Evakuācijas norise == Evakuācija notika no vairākām Krimas ostām — [[Sevastopole]]s, [[Jevpatorija]]s, [[Kerča]]s, [[Feodosija]]s un [[Jalta]]s. Kopumā jūrā izgāja 126 kuģi un mazāki peldlīdzekļi, kuros tika izvietoti līdz 146 000 cilvēku, neskaitot kuģu komandas.<ref name="ushakov" /> Vēstures literatūrā minēti arī detalizētāki skaitļi: * no Sevastopoles evakuējās aptuveni 65 000 cilvēku vairāk nekā 80 kuģos; * no Jaltas — gandrīz 13 000 cilvēku 12 kuģos; * no Feodosijas — gandrīz 30 000 cilvēku 7 kuģos; * no Kerčas — vairāk nekā 32 000 cilvēku 29 kuģos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 |title=Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине |publisher=Арсенал-Инфо |access-date=2020-03-20}}</ref> Krievu armijas daļām izdevās atrauties no Sarkanās armijas vienībām. Kad Sarkanā armija ienāca Sevastopolē, baltās kustības kuģi jau bija izgājuši reidā. 1920. gada 14. novembra rītā Vrangelis un flotes komandieris admirālis [[Mihails Kedrovs]] ar kuteri apbrauca Sevastopoles ostā esošos kuģus, kuru iekraušana bija gandrīz pabeigta. Tajā pašā dienā kuģi no Sevastopoles sāka iziet jūrā, bet 15. novembra rītā ieradās Jaltā. Arī Jaltā iekraušana bija pabeigta, un visi, kas vēlējās izceļot, tika uzņemti. Pēc tam kuģi devās uz Feodosiju. Feodosijā evakuācija noritēja sarežģītāk. Daļa 1. Kubānas divīzijas nepaspēja iekrauties un devās uz Kerču. Vrangelis no kreisera ''Ģenerālis Korņilovs'' nosūtīja radiotelegrammu ģenerālim [[Fjodors Abramovs|Fjodoram Abramovam]] Kerčā, pavēlot sagaidīt un iekraut kubāniešus. 16. novembra rītā Abramovs ziņoja, ka kubānieši un terekieši ir ieradušies un iekraušana norit sekmīgi.<ref name="ushakov" /> Kerčā 14. un 15. novembrī iekraušana notika samērā mierīgi. Uz kuģiem tika uzņemti kazaku jātnieku spēki, vietējais garnizons un aizmugures iestādes. 16. novembrī tika iekrautas pēdējās junkuru patruļas.<ref name="ushakov" /> Tomēr daži vēsturnieki un aculiecinieki norādīja arī uz evakuācijas trūkumiem. Daļa kazaku vienību Kerčā un Feodosijā nepaspēja iekrauties nepietiekamas organizācijas un kuģu trūkuma dēļ. Evakuācijas drošību nodrošināja franču kreiseris ''Waldeck-Rousseau'', kas atstāja Krimu pēdējais kopā ar Vrangeļa štābu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://paris1814.com/exode |title=Радиограммы. Франция, Англия и Врангель |publisher=Русский Париж |access-date=2019-10-08}}</ref> == Konstantinopolē == Evakuētie kuģi devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas tajā laikā atradās [[Antante]]s okupācijā. Uz kuģiem atradās karaspēks, virsnieku ģimenes un daļa Krimas ostu civiliedzīvotāju. Pārgājiena laikā 1920. gada 15. novembrī vētrā [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] nogrima mīnu kuģis ''Živoj'' ar aptuveni 250 cilvēkiem uz klāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kchf.ru/ship/minonosets/zhivoy.htm |title=Миноносец "Живой" |publisher=Черноморский флот |access-date=2022-07-04}}</ref> Pēc ierašanās Konstantinopolē krievu kuģiem tika piešķirta stāvvieta un karantīnas zona Modas reidā starp Konstantinopoli un Prinču salām. Daļa pasažieru palika Konstantinopolē un kļuva par [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] daļu. Armijas vienības tika izvietotas vairākās nometnēs: * 1. armijas korpuss — [[Gallipoli pussala|Gallipoli pussalā]]; * Donas kazaku korpuss — Čataldžas apgabalā; * Kubānas kazaki — [[Lemna|Lemnas salā]]. Vēlāk Krievu eskadra tika pārvietota uz [[Bizerta|Bizertu]] [[Tunisija|Tunisijā]]. No 1920. gada decembra līdz 1921. gada februārim uz Bizertu tika pārvesta flote, kurā atradās arī aptuveni 5400 bēgļu, tostarp kazaki, korņilovieši un tehnisko vienību karavīri. Konstantinopolē civilie bēgļi tika izvietoti vairākās nometnēs pilsētas apkārtnē. Daļa atradās Francijas aizbildniecībā, bet Tuzlas nometne Āzijas krastā — Lielbritānijas aizbildniecībā. Bēgļu izvešana no Turcijas uz Eiropas valstīm turpinājās līdz 1923. gadam. == Nozīme == Krimas evakuācija faktiski noslēdza Baltās kustības bruņoto cīņu Eiropas Krievijā. Pēc tās Baltās armijas spēki vairs nekontrolēja teritoriju Krievijas Eiropas daļā. Evakuācija kļuva par sākumpunktu plašai krievu emigrācijai, kas izveidojās Turcijā, Balkānos, Francijā, Tunisijā un citās valstīs. Padomju historiogrāfijā šis notikums tika attēlots kā Pilsoņu kara beigu posms, savukārt emigrācijas literatūrā tas tika interpretēts kā traģisks “izceļošanas” un dzimtenes zaudēšanas simbols. == Kultūrā == Krimas evakuācija atspoguļota vairākos literāros un mākslas darbos. [[Vladimirs Majakovskis]] evakuācijas motīvus izmantoja poēmā ''Labi!'' 1927. gadā. [[Mihails Bulgakovs]] savā lugā ''Bēgšana'' pievērsās Pilsoņu kara beigu un emigrācijas tēmām. Kazaku dzejnieks [[Nikolajs Turoverovs]] 1940. gadā uzrakstīja autobiogrāfisku dzejoli ''Mēs aizgājām no Krimas''. Padomju kino evakuācijas tēma parādās filmās ''Kalpoja divi biedri'' (1968), ''Bēgšana'' (1970) un ''Krasti miglā'' (1985). == Piemiņa == 1995. gada novembrī Sevastopolē pie [[Grāfa piestātne|Grāfa piestātnes]] tika uzstādīta piemiņas plāksne cilvēkiem, kuri 1920. gada novembrī bija spiesti pamest dzimteni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jalita.com/guidebook/sevastopol/graf_landing_stage.shtml |title=Графская пристань |access-date=2020-10-30}}</ref> 2010. gadā, pieminot Krievu armijas evakuācijas 90. gadadienu no Krimas, tika izdota piemiņas medaļa. 2021. gada pavasarī okupētajā [[Sevastopole|Sevastopolē]], Karantīnas līča krastā, tika atklāts piemineklis ''Krievijas dēliem, kuri karoja Pilsoņu karā''. Par, iespējams, pēdējo dzīvo Krimas evakuācijas dalībnieci tiek uzskatīta [[Tamāra Krutikova]], kura nomira 2022. gada 6. jūlijā [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā, 110 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://weekend.rambler.ru/people/48960635-stareyshaya-russkaya-emigrantka-umerla-v-vozraste-110-let/ |title=Старейшая русская эмигрантка умерла в возрасте 110 лет |publisher=Weekend Rambler |access-date=2022-12-31}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Бобровский П. С. ''Крымская эвакуация''. Белое дело: Избранные произведения. Кн. 13. Москва, 2003. * Kenez, Peter. ''Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites''. University of California Press, 1977. * Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. ''Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму''. Симферополь: Антиква, 2008. ISBN 978-966-2930-47-4. * Прокопенков В. Н.; Крестьянников В. В.; Зубарев А. А. ''Севастополь. 1920. Исход''. Симферополь: Салта, 2010. ISBN 978-966-1623-23-0. * Слащов-Крымский Я. А. ''Требую суда общества и гласности. Оборона и сдача Крыма''. Константинополь, 1921. * Бочарова З. С. ''Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах''. Военно-исторический журнал, 2009, № 8. == Ārējās saites == * [http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php А. И. Ушаков. Крымская эвакуация. 1920 год] * [https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине] * [https://paris1814.com/exode Радиограммы. Франция, Англия и Врангель] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Krima]] [[Kategorija:Sevastopoles vēsture]] [[Kategorija:1920. gads]] [[Kategorija:Evakuācijas]] [[Kategorija:Baltā kustība]] [[Kategorija:Krievu emigrācija]] [[Kategorija:Jūras kara vēsture]] [[Kategorija:Melnā jūra]] mxwj3zambe4qg1k9ackxeb133kuvzvq 4469092 4469090 2026-05-16T19:26:56Z Votre Provocateur 111653 4469092 wikitext text/x-wiki [[Attēls:White army departure.jpg|thumb|Krievu armijas evakuācija no Krimas]] '''Krimas evakuācija''' jeb '''Sevastopoles evakuācija''' bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikums, kas bija saistīts ar [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armijas]] daļu un tai lojālo civiliedzīvotāju evakuāciju pa jūru no [[Krima|Krimas]] 1920. gadā 13.–16. novembrī. No iepriekšējām evakuācijām tā atšķīrās ar to, ka [[Baltā kustība]] Eiropas Krievijā vairs nekontrolēja nevienu teritoriju, tādēļ izceļošana notika uz ārzemēm. Padomju historiogrāfijā šis notikums bieži tika raksturots kā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigas Eiropas Krievijā. Publicistikā tam lietots arī emocionāls apzīmējums — '''Krievu izceļošana'''. == Vēsture == === 1919. gada evakuācijas === 1919. gada aprīlī, kad Krimas Padomju armija [[Pāvels Dibenko|Pāvela Dibenko]] vadībā ieņēma Krimu, [[Antante]]s spēki, galvenokārt franči un grieķi, evakuējās no [[Sevastopole]]s. Kopā ar tiem pussalu pameta arī daļa bēgļu, tostarp Otrās Krimas novada valdības pārstāvji. Baltās vienības atkāpās uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un to noturēja. [[Krimas Sociālistiskā Padomju Republika]] un tās vadītāji īstenoja salīdzinoši mērenāku politiku nekā 1917.–1918. gada ziemas terora laikā, un masveida terors šajā posmā netika izvērsts. === Gatavošanās 1920. gada evakuācijai === 1920. gadā situācija bija būtiski citāda. [[Baltā kustība]] vairs nekontrolēja plašas teritorijas Eiropas Krievijā, bet [[Sarkanā armija]] bija kļuvusi daudz spēcīgāka. Evakuācijas nepieciešamība radās pēc tam, kad boļševiku spēki [[Mihails Frunze|Mihaila Frunzes]] vadībā ieņēma [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. 1920. gada 11. novembrī Frunze pa radiotelegrāfu vērsās pie [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]], aicinot pārtraukt pretošanos un solot amnestiju tiem, kuri noliks ieročus. [[Vladimirs Ļeņins]] šo priekšlikumu uzskatīja par pārlieku piekāpīgu un norādīja, ka nepieciešams nepieļaut flotes aiziešanu un neviena kuģa izkļūšanu no Krimas.<ref name="ushakov">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php |title=Крымская эвакуация. 1920 год |author=Ушаков А. И. |publisher=Образовательный портал «Слово» |access-date=2013-01-20}}</ref> Ņemot vērā iepriekšējo evakuāciju pieredzi [[Novorosijska]]s un [[Odesa]]s ostās, Vrangeļa štābs evakuācijas plānu bija sagatavojis iepriekš. Kuģu tehnisko sagatavošanu vadīja flotes ģenerālleitnants, inženiermehāniķis [[Mstislavs Jermakovs]].<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Peter Kenez |title=Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites |publisher=University of California Press |year=1977 |isbn=0-520-03346-9}}</ref> 1920. gada 11. novembrī pēc jaunā stila Vrangelis izdeva pavēli evakuēt visus, kuri bija kopā ar armiju tās cīņu gaitā, kā arī karavīru ģimenes, civilās pārvaldes amatpersonas un personas, kurām varēja draudēt briesmas pēc Sarkanās armijas ienākšanas Krimā.<ref name="ushakov" /> Atkāpjošā armija tika sadalīta divās galvenajās grupās. Viena grupa devās uz [[Simferopole|Simferopoli]], tālāk uz [[Sevastopole|Sevastopoli]] un [[Jalta|Jaltu]], bet otra — uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]] un [[Feodosija|Feodosiju]].<ref name="ushakov" /> Vienlaikus valdība brīdināja iedzīvotājus par smagajiem apstākļiem, kas gaidāmi izceļošanas laikā. Tika norādīts uz degvielas trūkumu, pārpildītiem kuģiem, ilgstošu uzturēšanos reidos un neskaidro bēgļu turpmāko likteni, jo neviena ārvalsts sākotnēji nebija devusi garantijas evakuēto uzņemšanai.<ref name="ushakov" /> Daudzi, kuri palika Krimā, vēlāk kļuva par Sarkanā terora Krimā upuriem.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. |title=Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму |location=Симферополь |publisher=Антиква |year=2008 |isbn=978-966-2930-47-4}}</ref> == Evakuācijas norise == Evakuācija notika no vairākām Krimas ostām — [[Sevastopole]]s, [[Jevpatorija]]s, [[Kerča]]s, [[Feodosija]]s un [[Jalta]]s. Kopumā jūrā izgāja 126 kuģi un mazāki peldlīdzekļi, kuros tika izvietoti līdz 146 000 cilvēku, neskaitot kuģu komandas.<ref name="ushakov" /> Vēstures literatūrā minēti arī detalizētāki skaitļi: * no Sevastopoles evakuējās aptuveni 65 000 cilvēku vairāk nekā 80 kuģos; * no Jaltas — gandrīz 13 000 cilvēku 12 kuģos; * no Feodosijas — gandrīz 30 000 cilvēku 7 kuģos; * no Kerčas — vairāk nekā 32 000 cilvēku 29 kuģos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 |title=Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине |publisher=Арсенал-Инфо |access-date=2020-03-20}}</ref> Krievu armijas daļām izdevās atrauties no Sarkanās armijas vienībām. Kad Sarkanā armija ienāca Sevastopolē, baltās kustības kuģi jau bija izgājuši reidā. 1920. gada 14. novembra rītā Vrangelis un flotes komandieris admirālis [[Mihails Kedrovs]] ar kuteri apbrauca Sevastopoles ostā esošos kuģus, kuru iekraušana bija gandrīz pabeigta. Tajā pašā dienā kuģi no Sevastopoles sāka iziet jūrā, bet 15. novembra rītā ieradās Jaltā. Arī Jaltā iekraušana bija pabeigta, un visi, kas vēlējās izceļot, tika uzņemti. Pēc tam kuģi devās uz Feodosiju. Feodosijā evakuācija noritēja sarežģītāk. Daļa 1. Kubānas divīzijas nepaspēja iekrauties un devās uz Kerču. Vrangelis no kreisera ''Ģenerālis Korņilovs'' nosūtīja radiotelegrammu ģenerālim [[Fjodors Abramovs|Fjodoram Abramovam]] Kerčā, pavēlot sagaidīt un iekraut kubāniešus. 16. novembra rītā Abramovs ziņoja, ka kubānieši un terekieši ir ieradušies un iekraušana norit sekmīgi.<ref name="ushakov" /> Kerčā 14. un 15. novembrī iekraušana notika samērā mierīgi. Uz kuģiem tika uzņemti kazaku jātnieku spēki, vietējais garnizons un aizmugures iestādes. 16. novembrī tika iekrautas pēdējās junkuru patruļas.<ref name="ushakov" /> Tomēr daži vēsturnieki un aculiecinieki norādīja arī uz evakuācijas trūkumiem. Daļa kazaku vienību Kerčā un Feodosijā nepaspēja iekrauties nepietiekamas organizācijas un kuģu trūkuma dēļ. Evakuācijas drošību nodrošināja franču kreiseris ''Waldeck-Rousseau'', kas atstāja Krimu pēdējais kopā ar Vrangeļa štābu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://paris1814.com/exode |title=Радиограммы. Франция, Англия и Врангель |publisher=Русский Париж |access-date=2019-10-08}}</ref> == Konstantinopolē == Evakuētie kuģi devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas tajā laikā atradās [[Antante]]s okupācijā. Uz kuģiem atradās karaspēks, virsnieku ģimenes un daļa Krimas ostu civiliedzīvotāju. Pārgājiena laikā 1920. gada 15. novembrī vētrā [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] nogrima mīnu kuģis ''Živoj'' ar aptuveni 250 cilvēkiem uz klāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kchf.ru/ship/minonosets/zhivoy.htm |title=Миноносец "Живой" |publisher=Черноморский флот |access-date=2022-07-04}}</ref> Pēc ierašanās Konstantinopolē krievu kuģiem tika piešķirta stāvvieta un karantīnas zona Modas reidā starp Konstantinopoli un Prinču salām. Daļa pasažieru palika Konstantinopolē un kļuva par [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] daļu. Armijas vienības tika izvietotas vairākās nometnēs: * 1. armijas korpuss — [[Gallipoli pussala|Gallipoli pussalā]]; * Donas kazaku korpuss — Čataldžas apgabalā; * Kubānas kazaki — [[Lemna|Lemnas salā]]. Vēlāk Krievu eskadra tika pārvietota uz [[Bizerta|Bizertu]] [[Tunisija|Tunisijā]]. No 1920. gada decembra līdz 1921. gada februārim uz Bizertu tika pārvesta flote, kurā atradās arī aptuveni 5400 bēgļu, tostarp kazaki, korņilovieši un tehnisko vienību karavīri. Konstantinopolē civilie bēgļi tika izvietoti vairākās nometnēs pilsētas apkārtnē. Daļa atradās Francijas aizbildniecībā, bet Tuzlas nometne Āzijas krastā — Lielbritānijas aizbildniecībā. Bēgļu izvešana no Turcijas uz Eiropas valstīm turpinājās līdz 1923. gadam. == Nozīme == Krimas evakuācija faktiski noslēdza Baltās kustības bruņoto cīņu Eiropas Krievijā. Pēc tās Baltās armijas spēki vairs nekontrolēja teritoriju Krievijas Eiropas daļā. Evakuācija kļuva par sākumpunktu plašai krievu emigrācijai, kas izveidojās Turcijā, Balkānos, Francijā, Tunisijā un citās valstīs. Padomju historiogrāfijā šis notikums tika attēlots kā Pilsoņu kara beigu posms, savukārt emigrācijas literatūrā tas tika interpretēts kā traģisks “izceļošanas” un dzimtenes zaudēšanas simbols. == Kultūrā == Krimas evakuācija atspoguļota vairākos literāros un mākslas darbos. [[Vladimirs Majakovskis]] evakuācijas motīvus izmantoja poēmā ''Labi!'' 1927. gadā. [[Mihails Bulgakovs]] savā lugā ''Bēgšana'' pievērsās Pilsoņu kara beigu un emigrācijas tēmām. Kazaku dzejnieks [[Nikolajs Turoverovs]] 1940. gadā uzrakstīja autobiogrāfisku dzejoli ''Mēs aizgājām no Krimas''. Padomju kino evakuācijas tēma parādās filmās ''Kalpoja divi biedri'' (1968), ''Bēgšana'' (1970) un ''Krasti miglā'' (1985). == Piemiņa == 1995. gada novembrī Sevastopolē pie [[Grāfa piestātne|Grāfa piestātnes]] tika uzstādīta piemiņas plāksne cilvēkiem, kuri 1920. gada novembrī bija spiesti pamest dzimteni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jalita.com/guidebook/sevastopol/graf_landing_stage.shtml |title=Графская пристань |access-date=2020-10-30}}</ref> 2010. gadā, pieminot Krievu armijas evakuācijas 90. gadadienu no Krimas, tika izdota piemiņas medaļa. 2021. gada pavasarī okupētajā [[Sevastopole|Sevastopolē]], Karantīnas līča krastā, tika atklāts piemineklis ''Krievijas dēliem, kuri karoja Pilsoņu karā''. Par, iespējams, pēdējo dzīvo Krimas evakuācijas dalībnieci tiek uzskatīta [[Tamāra Krutikova]], kura nomira 2022. gada 6. jūlijā [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā, 110 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://weekend.rambler.ru/people/48960635-stareyshaya-russkaya-emigrantka-umerla-v-vozraste-110-let/ |title=Старейшая русская эмигрантка умерла в возрасте 110 лет |publisher=Weekend Rambler |access-date=2022-12-31}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Бобровский П. С. ''Крымская эвакуация''. Белое дело: Избранные произведения. Кн. 13. Москва, 2003. * Kenez, Peter. ''Civil War in South Russia, 1919–1920: The Defeat of the Whites''. University of California Press, 1977. * Зарубин А. Г.; Зарубин В. Г. ''Без победителей. Из истории Гражданской войны в Крыму''. Симферополь: Антиква, 2008. ISBN 978-966-2930-47-4. * Прокопенков В. Н.; Крестьянников В. В.; Зубарев А. А. ''Севастополь. 1920. Исход''. Симферополь: Салта, 2010. ISBN 978-966-1623-23-0. * Слащов-Крымский Я. А. ''Требую суда общества и гласности. Оборона и сдача Крыма''. Константинополь, 1921. * Бочарова З. С. ''Эвакуация Русской армии из Константинопольского района в 1920-х годах''. Военно-исторический журнал, 2009, № 8. == Ārējās saites == * [http://www.portal-slovo.ru/history/35384.php А. И. Ушаков. Крымская эвакуация. 1920 год] * [https://arsenal-info.ru/b/book/3511670798/24 Эвакуация Крыма / Русский флот на чужбине] * [https://paris1814.com/exode Радиограммы. Франция, Англия и Врангель] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Krima]] [[Kategorija:Sevastopoles vēsture]] [[Kategorija:1920. gads]] [[Kategorija:Evakuācijas]] [[Kategorija:Baltā kustība]] [[Kategorija:Krievu emigrācija]] [[Kategorija:Jūras kara vēsture]] [[Kategorija:Melnā jūra]] grcosdfqzefyyt7b9q92x7w3m410yyi 0 632034 4469091 2026-05-16T19:26:18Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Šeins Raits]] 4469091 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šeins Raits]] qg76a6zdad6p9gt4co1lsdlblfbc7pk 0 632035 4469093 2026-05-16T19:27:21Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Spensers Naits]] 4469093 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Spensers Naits]] illxe39zquqwh1gxtjnykiz0zuudzvm 0 632036 4469096 2026-05-16T19:33:13Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = Nikolay Samokish.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], grafi... 4469096 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = Nikolay Samokish.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = [[Staļina prēmija]] }} '''Mikola Semenovičs Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; {{val|ru|Николай Семёнович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija ukraiņu un krievu [[gleznotājs]], [[grafiķis]], [[ilustrators]], [[batāliju glezniecība|batāliju žanra]] mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. 1937. gadā viņam piešķīra KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu, bet 1941. gadā — Staļina prēmiju par gleznu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref><ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki" /> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart" /> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Viņš nomira 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] advkx7h9vfogj6mp0wfvb3059hl5cwo 4469097 4469096 2026-05-16T19:33:27Z Votre Provocateur 111653 4469097 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = Nikolay Samokish.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = [[Staļina prēmija]] }} '''Mikola Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija ukraiņu un krievu [[gleznotājs]], [[grafiķis]], [[ilustrators]], [[batāliju glezniecība|batāliju žanra]] mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. 1937. gadā viņam piešķīra KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu, bet 1941. gadā — Staļina prēmiju par gleznu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref><ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki" /> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart" /> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Viņš nomira 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] lpeyblrsecs8jtvf008xwdtszul8np8 4469098 4469097 2026-05-16T19:34:39Z Votre Provocateur 111653 4469098 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = SamokishFoto1929.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = [[Staļina prēmija]] }} '''Mikola Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija ukraiņu un krievu [[gleznotājs]], [[grafiķis]], [[ilustrators]], [[batāliju glezniecība|batāliju žanra]] mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. 1937. gadā viņam piešķīra KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu, bet 1941. gadā — Staļina prēmiju par gleznu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref><ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> == Dzīvesgājumss == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki" /> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart" /> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Miris 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] ajkecpiq6hpzer1ekor3i7h7bhhdsyo 4469099 4469098 2026-05-16T19:34:59Z Votre Provocateur 111653 4469099 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = SamokishFoto1929.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = }} '''Mikola Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija ukraiņu un krievu [[gleznotājs]], [[grafiķis]], [[ilustrators]], [[batāliju glezniecība|batāliju žanra]] mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. == Dzīvesgājumss == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Miris 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] 37xp1x37b9c0itjshg7qv706dz5xal4 4469100 4469099 2026-05-16T19:35:14Z Votre Provocateur 111653 4469100 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = SamokishFoto1929.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = }} '''Mikola Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[gleznotājs]], [[grafiķis]], [[ilustrators]], [[batāliju glezniecība|batāliju žanra]] mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. == Dzīvesgājumss == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Miris 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] g6m381pnnk2vg47h45e2jtrzmvir305 4469103 4469100 2026-05-16T19:38:02Z Votre Provocateur 111653 4469103 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = SamokishFoto1929.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{UKR}}) | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] (tagad {{UKR}}) | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = }} '''Mikola Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[gleznotājs]], [[grafiķis]], ilustrators, batāliju žanra mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. == Dzīvesgājumss == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Miris 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Galerija == <gallery mode="packed" heights="170" caption="Mikola Samokiša darbi"> Attēls:SamokishTabunOrlovskihRysistyhMAtok.jpg|''Orlova rikšotāju ķēvju bars'' Attēls:Kutepov's_hunting_V.1_-_page_188a_-_Falconer.jpg|''Piekūnu mednieks'' Attēls:TatyanaEvgOneginSamokishSudkovskRishar1899.jpg|Ilustrācija Aleksandra Puškina romānam ''Jevgeņijs Oņegins'' Attēls:Samokish_-_On_the_hill_after_the_assault.jpg|''Uz pakalna pēc uzbrukuma'' Attēls:SamokishTroikalavnaya.jpg|''Trijjūgs'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] qn2t6hifr57t0ogdw73a8fqk18ipson 4469104 4469103 2026-05-16T19:38:14Z Votre Provocateur 111653 /* Galerija */ 4469104 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = SamokishFoto1929.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Semenovičs Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{UKR}}) | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] (tagad {{UKR}}) | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = }} '''Mikola Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[gleznotājs]], [[grafiķis]], ilustrators, batāliju žanra mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. == Dzīvesgājumss == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Miris 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Galerija == <gallery mode="packed" heights="170" caption=""> Attēls:SamokishTabunOrlovskihRysistyhMAtok.jpg|''Orlova rikšotāju ķēvju bars'' Attēls:Kutepov's_hunting_V.1_-_page_188a_-_Falconer.jpg|''Piekūnu mednieks'' Attēls:TatyanaEvgOneginSamokishSudkovskRishar1899.jpg|Ilustrācija Aleksandra Puškina romānam ''Jevgeņijs Oņegins'' Attēls:Samokish_-_On_the_hill_after_the_assault.jpg|''Uz pakalna pēc uzbrukuma'' Attēls:SamokishTroikalavnaya.jpg|''Trijjūgs'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] rehkt4uakhmy6xj0rnu8gs41bv8wszc 4469105 4469104 2026-05-16T19:39:34Z Votre Provocateur 111653 4469105 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Mikola Samokišs | image = SamokishFoto1929.jpg | caption = Mikola Samokišs | birthname = Mikola Samokišs | birthdate = {{dat|1860|10|25}} | location = [[Ņižina]], [[Čerņihivas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{UKR}}) | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1944|1|18|1860|10|25}} | deathplace = [[Simferopole]], [[Krimas APSR]], [[KPFSR]], [[PSRS]] (tagad {{UKR}}) | nationality = [[ukraiņi|ukrainis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[ilustrācija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' | awards = | name_orig = ''Микола Семенович Самокиш'' }} '''Mikola Samokišs''' ({{val|uk|Микола Семенович Самокиш}}; dzimis {{dat|1860|10|25}}, miris {{dat|1944|1|18}}) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[gleznotājs]], [[grafiķis]], ilustrators, batāliju žanra mākslinieks, animālists un pedagogs. Viņš ir pazīstams ar militārām kompozīcijām, zirgu attēlojumiem, vēsturiskām ainām un grāmatu ilustrācijām. Samokišs bija [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]s akadēmiķis, vēlāk — pilntiesīgs akadēmijas loceklis. == Dzīvesgājumss == === Agrīnie gadi === Mikola Samokišs piedzima 1860. gada 25. oktobrī [[Ņižina|Ņižinā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa ģimene nebija turīga, tomēr jau bērnībā Samokišs izrādīja izteiktas spējas zīmēšanā. Pirmo izglītību viņš ieguva Ņižinā, kur mācījās klasiskajā ģimnāzijā.<ref name="arthive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |access-date=2026-05-16}}</ref> 1870. gadu beigās Samokišs devās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai iestātos [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Imperatora Mākslas akadēmijā]]. Sākotnēji viņš akadēmijā tika uzņemts kā brīvklausītājs, bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu studentu.<ref name="arthive" /> === Studijas Sanktpēterburgā === No 1879. līdz 1885. gadam Samokišs studēja Imperatora Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāju vidū bija pazīstamais batāliju gleznotājs [[Bogdans Villevalde]], kā arī [[Pāvels Čistjakovs]] un [[Valērijs Jakobi]].<ref name="arthive" /> 1885. gadā Samokišs par diplomdarbu saņēma lielo zelta medaļu un pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Šis apbalvojums viņam deva iespēju turpināt izglītību ārzemēs.<ref name="arthive" /> === Darbs Parīzē === No 1886. līdz 1889. gadam Samokišs pilnveidojās [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja privātas darbnīcas un iepazinās ar Rietumeiropas mākslas tendencēm. Šajā laikā viņš nostiprināja savu zīmētāja tehniku un padziļināja interesi par dinamiskām kompozīcijām, dzīvnieku attēlojumu un vēsturisku sižetu glezniecību.<ref name="arthive" /> 1890. gadā Samokišam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums.<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> == Mākslinieciskā darbība == === Batāliju glezniecība === Samokišs visvairāk pazīstams kā batāliju gleznotājs. Viņa darbos attēlotas kaujas, militāras parādes, kavalērijas uzbrukumi un vēsturiski notikumi. Mākslinieks īpaši prasmīgi attēloja kustību, zirgu anatomiju un kaujas spriedzi. Viņa mākslā svarīga vieta bija zirgam. Kritiķi bieži norādījuši, ka zirgu attēlošana bija viena no Samokiša spēcīgākajām prasmēm. Viņš spēja parādīt dzīvnieka kustību, spēku un raksturu gan gleznās, gan zīmējumos. === Ilustrācijas === Samokišs bija arī ievērojams grāmatu un žurnālu ilustrators. Viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā ''Ņiva'' un ''Solnce Rossii''. Viņš ilustrēja vēsturiskus, militārus un literārus izdevumus. Viens no nozīmīgākajiem viņa ilustratora darbiem bija līdzdalība albumā ''No ukraiņu senatnes'', kas tika izdots 1900. gadā kopā ar mākslinieku [[Serhijs Vasiļkivskis|Serhiju Vasiļkivski]]. Šajā albumā tika attēloti ukraiņu vēstures, kazaku kultūras un tautas dzīves motīvi.<ref name="wikiart">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |access-date=2026-05-16}}</ref> === Krievu-japāņu kara periods === 1904. gadā Samokišs devās uz [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu kara]] fronti kā kara mākslinieks un korespondents. Viņš zīmēja kauju ainas, karavīru ikdienu un militāros notikumus. Frontes iespaidā tapa albums ''Karš 1904–1905. No mākslinieka dienasgrāmatas''.<ref name="ruwiki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Самокиш,_Николай_Семёнович |title=Самокиш, Николай Семёнович |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-16}}</ref> Viens no pazīstamākajiem šī perioda darbiem bija glezna ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'', kas veltīta vienai no kara epizodēm.<ref name="ruwiki" /> == Pedagoģiskā darbība == Samokišs lielu dzīves daļu veltīja pedagoģijai. No 1894. gada viņš pasniedza zīmēšanu un glezniecību. 1912. gadā viņš sāka strādāt Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet 1913. gadā kļuva par akadēmijas pilntiesīgu locekli un vadīja batāliju glezniecības klasi.<ref name="arthive" /> Viņa skolnieku vidū bija vairāki vēlāk pazīstami mākslinieki. Samokiša pedagoģiskā metode balstījās uz precīzu zīmējumu, kustības izpratni un rūpīgu dabas studēšanu. Vēlāk Samokišs strādāja arī [[Harkiva|Harkivā]] un [[Simferopole|Simferopolē]]. 1937. gadā uz viņa studijas pamata tika izveidota Krimas mākslas skola, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu reģiona mākslas izglītības centru.<ref name="ruwiki" /> == Padomju periods == Pēc [[Krievijas revolūcija|revolūcijas]] Samokišs turpināja darbu Padomju Savienībā. 1923. gadā viņš pievienojās Revolucionārās Krievijas mākslinieku asociācijai. Padomju vara augstu vērtēja viņa pieredzi batāliju žanrā un spēju dokumentāli attēlot militārus notikumus. 1937. gadā viņš saņēma KPFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1941. gadā Samokišam piešķīra Staļina prēmiju par darbu ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu''.<ref name="wiki" /> == Nāve == Otrā pasaules kara laikā Samokišs palika [[Simferopole|Simferopolē]]. Miris 1944. gada 18. janvārī 83 gadu vecumā.<ref name="wikiart" /> == Nozīme == Mikola Samokišs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem batāliju gleznotājiem Austrumeiropas mākslā. Viņa daiļrade apvienoja akadēmisku zīmējuma skolu, reālistisku militāru sižetu attēlojumu un augstu animālistikas prasmi. Viņa darbi ir nozīmīgi gan Ukrainas, gan Krievijas mākslas vēsturē. Samokišs īpaši ietekmēja batāliju glezniecības un grāmatu ilustrācijas attīstību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. == Pazīstamākie darbi == * ''Sarkanās armijas pāreja pār Sivašu'' * ''Liaojana. 1904. gada 18. augusts'' * ''Kazaks uz zirga'' * ''Trijjūgs'' * ''No ģenerāļa Miščenko reida uz Inkou'' * ''No ukraiņu senatnes'' — ilustrāciju cikls kopā ar Serhiju Vasiļkivski == Galerija == <gallery mode="packed" heights="170" caption=""> Attēls:SamokishTabunOrlovskihRysistyhMAtok.jpg|''Orlova rikšotāju ķēvju bars'' Attēls:Kutepov's_hunting_V.1_-_page_188a_-_Falconer.jpg|''Piekūnu mednieks'' Attēls:TatyanaEvgOneginSamokishSudkovskRishar1899.jpg|Ilustrācija Aleksandra Puškina romānam ''Jevgeņijs Oņegins'' Attēls:Samokish_-_On_the_hill_after_the_assault.jpg|''Uz pakalna pēc uzbrukuma'' Attēls:SamokishTroikalavnaya.jpg|''Trijjūgs'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Nikolay Samokish|Mikola Samokišs}} {{refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wikiart.org/en/mykola-samokysh |title=Mykola Samokysh |publisher=WikiArt |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arthive.com/artists/1869~Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Arthive |language=angliski |access-date=2026-05-16}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Nikolay_Samokish |title=Nikolay Samokish |publisher=Wikipedia |language=angliski |access-date=2026-05-16}} {{refend}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samokišs, Mikola}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu gleznotāji]] [[Kategorija:Ukraiņu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Padomju gleznotāji]] [[Kategorija:Ilustratori]] [[Kategorija:Batāliju gleznotāji]] [[Kategorija:Reālisms]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ņižinā dzimušie]] p47fihsvgxink18j27hohstc6lvq2k9 0 632037 4469109 2026-05-16T19:46:42Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Zinovijs Rožestvenskis | vārds_orig = Зиновий Петрович Рожественский | attēls = Rozhestvensky_ZP.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Zinovijs Rožestvenskis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1848 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Čerņihivas guberņa|Čerņihiva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1909 | m_m... 4469109 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Zinovijs Rožestvenskis | vārds_orig = Зиновий Петрович Рожественский | attēls = Rozhestvensky_ZP.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Zinovijs Rožestvenskis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1848 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Čerņihivas guberņa|Čerņihiva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1909 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Zinovijs Rožestvenskis''' ({{val|ru|Зиновий Петрович Рожественский}}; dzimis {{dat|1848|11|11}}, miris {{dat|1909|1|14}}) bija [[Krievijas Impērija]]s flotes komandieris un admirālis. Viņš visvairāk pazīstams kā [[Otrā Klusā okeāna eskadra]]s komandieris [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. Rožestvenskis vadīja Krievijas floti tās ilgajā pārgājienā no [[Baltijas jūra]]s līdz Tālajiem Austrumiem un komandēja Krievijas spēkus sakāvē [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] 1905. gada maijā. == Biogrāfija == Rožestvenskis piedzima 1848. gada 11. novembrī [[Čerņihiva|Čerņihivā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņš nāca no militāras ģimenes. 1868. gadā absolvējis Mihaila Artilērijas akadēmiju, pēc tam dienēja Krievijas kara flotē. Viņš specializējās jūras artilērijā un tika uzskatīts par vienu no kompetentākajiem flotes artilērijas virsniekiem. [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] laikā piedalījās kaujas darbībā Melnajā jūrā. Kara laikā ieguva reputāciju kā enerģisks un disciplinēts komandieris. 19. gadsimta beigās Rožestvenskis ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas flotē, tostarp bija Galvenā jūras štāba priekšnieks. == Krievijas—Japānas karš == 1904. gadā pēc kara sākuma ar [[Japāna|Japānu]] Rožestvenskim tika uzticēta [[Otrā Klusā okeāna eskadra]], kurai bija jādodas no Baltijas uz Tālo Austrumu reģionu, lai pastiprinātu Krievijas floti. Eskadra devās ceļā 1904. gada oktobrī no [[Liepāja]]s un [[Kronštate]]s. Pārgājiens ilga vairākus mēnešus un bija viens no garākajiem kara flotes pārgājieniem vēsturē. Ceļā notika tā sauktais [[Dogerbankas incidents]], kad Krievijas kuģi kļūdaini apšaudīja britu zvejas kuģus, uzskatot tos par japāņu torpēdkuteriem. Tas izraisīja nopietnu diplomātisku konfliktu starp [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. 1905. gada 27.—28. maijā Rožestvenska vadītā eskadra piedalījās [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] pret Japānas floti admirāļa [[Togo Heihatiro]] vadībā. Kauja noslēdzās ar smagu Krievijas sakāvi. Kaujas laikā Rožestvenskis tika ievainots un japāņu spēki viņu saņēma gūstā. == Pēc kara == Pēc kara beigām Rožestvenskis atgriezās Krievijā. Pret viņu tika sākta izmeklēšana par Cušimas katastrofu, tomēr tiesa viņu lielākoties attaisnoja, ņemot vērā smagos kara apstākļus un flotes tehnisko stāvokli. Pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja Sanktpēterburgā. Rožestvenskis nomira 1909. gada 14. janvārī. == Novērtējums == Vēsturnieku vērtējumi par Rožestvenski ir pretrunīgi. Daļa viņu uzskata par stingru un profesionālu komandieri, kurš nonāca bezcerīgos apstākļos, savukārt citi kritizē viņa taktiku Cušimas kaujas laikā. Neskatoties uz sakāvi, Rožestvenska vadītais Baltijas flotes pārgājiens uz Tālajiem Austrumiem tiek uzskatīts par ievērojamu jūras operāciju. == Skatīt arī == * [[Cušimas kauja]] * [[Krievijas—Japānas karš]] * [[Krievijas Impērijas flote]] * [[Dogerbankas incidents]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rožestvenskis, Zinovijs}} [[Kategorija:1848. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1909. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara militārpersonas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Čerņihivā dzimušie]] 13zno3jp60ml7g87lmgskfw1tj9vjwn 4469111 4469109 2026-05-16T19:47:16Z Votre Provocateur 111653 4469111 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Zinovijs Rožestvenskis | vārds_orig = Зиновий Петрович Рожественский | attēls = Rozhestvensky_ZP.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Zinovijs Rožestvenskis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1848 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Čerņihivas guberņa|Čerņihiva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1909 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Zinovijs Rožestvenskis''' ({{val|ru|Зиновий Петрович Рожественский}}; dzimis {{dat|1848|11|11}}, miris {{dat|1909|1|14}}) bija [[Krievijas Impērija]]s flotes komandieris un admirālis. Viņš visvairāk pazīstams kā [[Otrā Klusā okeāna eskadra]]s komandieris [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. Rožestvenskis vadīja Krievijas floti tās ilgajā pārgājienā no [[Baltijas jūra]]s līdz Tālajiem Austrumiem un komandēja Krievijas spēkus sakāvē [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] 1905. gada maijā. == Dzīvesgājums == Rožestvenskis piedzima 1848. gada 11. novembrī [[Čerņihiva|Čerņihivā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņš nāca no militāras ģimenes. 1868. gadā absolvējis Mihaila Artilērijas akadēmiju, pēc tam dienēja Krievijas kara flotē. Viņš specializējās jūras artilērijā un tika uzskatīts par vienu no kompetentākajiem flotes artilērijas virsniekiem. [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] laikā piedalījās kaujas darbībā Melnajā jūrā. Kara laikā ieguva reputāciju kā enerģisks un disciplinēts komandieris. 19. gadsimta beigās Rožestvenskis ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas flotē, tostarp bija Galvenā jūras štāba priekšnieks. === Krievijas—Japānas karš === 1904. gadā pēc kara sākuma ar [[Japāna|Japānu]] Rožestvenskim tika uzticēta [[Otrā Klusā okeāna eskadra]], kurai bija jādodas no Baltijas uz Tālo Austrumu reģionu, lai pastiprinātu Krievijas floti. Eskadra devās ceļā 1904. gada oktobrī no [[Liepāja]]s un [[Kronštate]]s. Pārgājiens ilga vairākus mēnešus un bija viens no garākajiem kara flotes pārgājieniem vēsturē. Ceļā notika tā sauktais [[Dogerbankas incidents]], kad Krievijas kuģi kļūdaini apšaudīja britu zvejas kuģus, uzskatot tos par japāņu torpēdkuteriem. Tas izraisīja nopietnu diplomātisku konfliktu starp [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. 1905. gada 27.—28. maijā Rožestvenska vadītā eskadra piedalījās [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] pret Japānas floti admirāļa [[Togo Heihatiro]] vadībā. Kauja noslēdzās ar smagu Krievijas sakāvi. Kaujas laikā Rožestvenskis tika ievainots un japāņu spēki viņu saņēma gūstā. === Pēc kara === Pēc kara beigām Rožestvenskis atgriezās Krievijā. Pret viņu tika sākta izmeklēšana par Cušimas katastrofu, tomēr tiesa viņu lielākoties attaisnoja, ņemot vērā smagos kara apstākļus un flotes tehnisko stāvokli. Pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja Sanktpēterburgā. Rožestvenskis nomira 1909. gada 14. janvārī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rožestvenskis, Zinovijs}} [[Kategorija:1848. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1909. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara militārpersonas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Čerņihivā dzimušie]] b1yzrr2t8tnto7gf9sg4hqkf99396xr 4469112 4469111 2026-05-16T19:47:33Z Votre Provocateur 111653 4469112 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Zinovijs Rožestvenskis | vārds_orig = Зиновий Петрович Рожественский | attēls = Zinovi_Petrovich_Rozhestvenski.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Zinovijs Rožestvenskis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1848 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Čerņihivas guberņa|Čerņihiva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1909 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Zinovijs Rožestvenskis''' ({{val|ru|Зиновий Петрович Рожественский}}; dzimis {{dat|1848|11|11}}, miris {{dat|1909|1|14}}) bija [[Krievijas Impērija]]s flotes komandieris un admirālis. Viņš visvairāk pazīstams kā [[Otrā Klusā okeāna eskadra]]s komandieris [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. Rožestvenskis vadīja Krievijas floti tās ilgajā pārgājienā no [[Baltijas jūra]]s līdz Tālajiem Austrumiem un komandēja Krievijas spēkus sakāvē [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] 1905. gada maijā. == Dzīvesgājums == Rožestvenskis piedzima 1848. gada 11. novembrī [[Čerņihiva|Čerņihivā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņš nāca no militāras ģimenes. 1868. gadā absolvējis Mihaila Artilērijas akadēmiju, pēc tam dienēja Krievijas kara flotē. Viņš specializējās jūras artilērijā un tika uzskatīts par vienu no kompetentākajiem flotes artilērijas virsniekiem. [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] laikā piedalījās kaujas darbībā Melnajā jūrā. Kara laikā ieguva reputāciju kā enerģisks un disciplinēts komandieris. 19. gadsimta beigās Rožestvenskis ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas flotē, tostarp bija Galvenā jūras štāba priekšnieks. === Krievijas—Japānas karš === 1904. gadā pēc kara sākuma ar [[Japāna|Japānu]] Rožestvenskim tika uzticēta [[Otrā Klusā okeāna eskadra]], kurai bija jādodas no Baltijas uz Tālo Austrumu reģionu, lai pastiprinātu Krievijas floti. Eskadra devās ceļā 1904. gada oktobrī no [[Liepāja]]s un [[Kronštate]]s. Pārgājiens ilga vairākus mēnešus un bija viens no garākajiem kara flotes pārgājieniem vēsturē. Ceļā notika tā sauktais [[Dogerbankas incidents]], kad Krievijas kuģi kļūdaini apšaudīja britu zvejas kuģus, uzskatot tos par japāņu torpēdkuteriem. Tas izraisīja nopietnu diplomātisku konfliktu starp [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. 1905. gada 27.—28. maijā Rožestvenska vadītā eskadra piedalījās [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] pret Japānas floti admirāļa [[Togo Heihatiro]] vadībā. Kauja noslēdzās ar smagu Krievijas sakāvi. Kaujas laikā Rožestvenskis tika ievainots un japāņu spēki viņu saņēma gūstā. === Pēc kara === Pēc kara beigām Rožestvenskis atgriezās Krievijā. Pret viņu tika sākta izmeklēšana par Cušimas katastrofu, tomēr tiesa viņu lielākoties attaisnoja, ņemot vērā smagos kara apstākļus un flotes tehnisko stāvokli. Pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja Sanktpēterburgā. Rožestvenskis nomira 1909. gada 14. janvārī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rožestvenskis, Zinovijs}} [[Kategorija:1848. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1909. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara militārpersonas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Čerņihivā dzimušie]] 6soenqxpxfim56a8utg7verm4yzvneg 4469117 4469112 2026-05-16T19:49:54Z Votre Provocateur 111653 4469117 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Zinovijs Rožestvenskis | vārds_orig = ''Зиновий Петрович Рожественский'' | attēls = Zinovi_Petrovich_Rozhestvenski.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Zinovijs Rožestvenskis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1848 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Čerņihivas guberņa|Čerņihiva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1909 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Zinovijs Rožestvenskis''' ({{val|ru|Зиновий Петрович Рожественский}}; dzimis {{dat|1848|11|11}}, miris {{dat|1909|1|14}}) bija [[Krievijas Impērija]]s flotes komandieris un admirālis. Viņš visvairāk pazīstams kā [[Otrā Klusā okeāna eskadra]]s komandieris [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. Rožestvenskis vadīja Krievijas floti tās ilgajā pārgājienā no [[Baltijas jūra]]s līdz Tālajiem Austrumiem un komandēja Krievijas spēkus sakāvē [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] 1905. gada maijā. == Dzīvesgājums == Rožestvenskis piedzima 1848. gada 11. novembrī [[Čerņihiva|Čerņihivā]], toreizējā [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņš nāca no militāras ģimenes. 1868. gadā absolvējis Mihaila Artilērijas akadēmiju, pēc tam dienēja Krievijas kara flotē. Viņš specializējās jūras artilērijā un tika uzskatīts par vienu no kompetentākajiem flotes artilērijas virsniekiem. [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] laikā piedalījās kaujas darbībā Melnajā jūrā. Kara laikā ieguva reputāciju kā enerģisks un disciplinēts komandieris. 19. gadsimta beigās Rožestvenskis ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas flotē, tostarp bija Galvenā jūras štāba priekšnieks. === Krievijas—Japānas karš === 1904. gadā pēc kara sākuma ar [[Japāna|Japānu]] Rožestvenskim tika uzticēta [[Otrā Klusā okeāna eskadra]], kurai bija jādodas no Baltijas uz Tālo Austrumu reģionu, lai pastiprinātu Krievijas floti. Eskadra devās ceļā 1904. gada oktobrī no [[Liepāja]]s un [[Kronštate]]s. Pārgājiens ilga vairākus mēnešus un bija viens no garākajiem kara flotes pārgājieniem vēsturē. Ceļā notika tā sauktais [[Dogerbankas incidents]], kad Krievijas kuģi kļūdaini apšaudīja britu zvejas kuģus, uzskatot tos par japāņu torpēdkuteriem. Tas izraisīja nopietnu diplomātisku konfliktu starp [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. 1905. gada 27.—28. maijā Rožestvenska vadītā eskadra piedalījās [[Cušimas kauja|Cušimas kaujā]] pret Japānas floti admirāļa [[Togo Heihatiro]] vadībā. Kauja noslēdzās ar smagu Krievijas sakāvi. Kaujas laikā Rožestvenskis tika ievainots un japāņu spēki viņu saņēma gūstā. === Pēc kara === Pēc kara beigām Rožestvenskis atgriezās Krievijā. Pret viņu tika sākta izmeklēšana par Cušimas katastrofu, tomēr tiesa viņu lielākoties attaisnoja, ņemot vērā smagos kara apstākļus un flotes tehnisko stāvokli. Pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja Sanktpēterburgā. Rožestvenskis nomira 1909. gada 14. janvārī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rožestvenskis, Zinovijs}} [[Kategorija:1848. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1909. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara militārpersonas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Čerņihivā dzimušie]] 7ia5r7dtxiskl2jz1986rh5jt6nxa0m 0 632038 4469110 2026-05-16T19:46:45Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nilss Lundkvists]] 4469110 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nilss Lundkvists]] m4lqrvzlfiltmce8avox3pnh4l6jigw 0 632039 4469113 2026-05-16T19:47:59Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Jevgeņijs Aleksejevs | vārds_orig = Евгений Иванович Алексеев | attēls = Alekseyev_Yevgeny_Ivanovich.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jevgeņijs Aleksejevs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1843 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1917 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 2... 4469113 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jevgeņijs Aleksejevs | vārds_orig = Евгений Иванович Алексеев | attēls = Alekseyev_Yevgeny_Ivanovich.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jevgeņijs Aleksejevs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1843 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1917 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Republika|Jalta}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis, valstsvīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jevgeņijs Aleksejevs''' ({{val|ru|Евгений Иванович Алексеев}}; dzimis {{dat|1843|5|13}}, miris {{dat|1917|5|27}}) bija [[Krievijas Impērija]]s admirālis, militārais un valsts darbinieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Krievijas impērijas pārstāvjiem Tālajos Austrumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. [[Krievijas—Japānas karš]] laikā Aleksejevs bija Krievijas imperatora vietvaldis Tālajos Austrumos un Krievijas sauszemes un jūras spēku virspavēlnieks kara sākumposmā. == Biogrāfija == Jevgeņijs Aleksejevs piedzima 1843. gada 13. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Viņš mācījās Jūras kadetu korpusā un dienestu Krievijas flotē sāka 1858. gadā. Jaunībā piedalījās tālajos jūras braucienos un dienēja dažādās Krievijas flotes vienībās. Viņš pakāpeniski izveidoja veiksmīgu militāro karjeru un kļuva par vienu no ievērojamākajiem Krievijas flotes virsniekiem. 19. gadsimta beigās Aleksejevs ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas Impērijas jūras spēkos. Viņš bija iesaistīts Krievijas ietekmes paplašināšanā Tālajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā. == Darbība Tālajos Austrumos == 1899. gadā Aleksejevu iecēla par Klusā okeāna flotes virspavēlnieku. Viņš aktīvi piedalījās [[Portartura]] attīstībā un Krievijas militārās infrastruktūras nostiprināšanā [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. 1903. gadā imperators [[Nikolajs II]] viņu iecēla par Tālo Austrumu vietvaldi. Aleksejevs ieguva ļoti plašas pilnvaras pār Krievijas armiju, floti un civilo administrāciju reģionā. Viņa politika bija stingri ekspansionistiska, un viņš atbalstīja Krievijas ietekmes nostiprināšanu [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Koreja|Korejā]], kas saasināja attiecības ar [[Japāna|Japānu]]. == Krievijas—Japānas karš == Pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] sākuma 1904. gadā Aleksejevs kļuva par Krievijas spēku virspavēlnieku Tālajos Austrumos. Kara sākumā viņš komandēja gan sauszemes, gan jūras spēkus. Tomēr starp Aleksejevu un ģenerāli [[Aleksejs Kuropatkins|Alekseju Kuropatkinu]] radās domstarpības par kara stratēģiju. Pēc vairākām neveiksmēm frontē Aleksejevs tika atsaukts no aktīvās vadības, un galveno sauszemes spēku vadību pārņēma Kuropatkins. Neskatoties uz to, Aleksejevs saglabāja nozīmīgu ietekmi Krievijas militārajās aprindās. == Pēdējie gadi == Pēc kara Aleksejevs vairs neieņēma tik nozīmīgus amatus valsts pārvaldē. Viņš dzīvoja galvenokārt [[Krima|Krimā]]. Pēc [[Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Aleksejevs palika Krievijā. Viņš nomira 1917. gada 27. maijā [[Jalta|Jaltā]]. == Novērtējums == Vēsturnieki Aleksejevu vērtē pretrunīgi. Daļa uzskata viņu par enerģisku impērijas administratoru un pieredzējušu admirāli, bet citi kritizē viņa agresīvo politiku Tālajos Austrumos, kas veicināja konfliktu ar Japānu. Aleksejeva darbība būtiski ietekmēja Krievijas Impērijas politiku Āzijā 20. gadsimta sākumā. == Skatīt arī == * [[Krievijas—Japānas karš]] * [[Portartura]] * [[Aleksejs Kuropatkins]] * [[Zinovijs Rožestvenskis]] * [[Krievijas Impērijas flote]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aleksejevs, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1843. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1917. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valstsvīri]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Jaltā mirušie]] 1ctbhvsnd7eg4hbwgn7i7x2lzc8wf39 4469114 4469113 2026-05-16T19:49:05Z Votre Provocateur 111653 4469114 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jevgeņijs Aleksejevs | vārds_orig = Евгений Иванович Алексеев | attēls = Alekseyev_Yevgeny_Ivanovich.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jevgeņijs Aleksejevs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1843 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1917 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Krievijas Republika]], [[Jalta]] (tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis, valstsvīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jevgeņijs Aleksejevs''' ({{val|ru|Евгений Иванович Алексеев}}; dzimis {{dat|1843|5|13}}, miris {{dat|1917|5|27}}) bija [[Krievijas Impērija]]s admirālis, militārais un valsts darbinieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Krievijas impērijas pārstāvjiem Tālajos Austrumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. [[Krievijas—Japānas karš]] laikā Aleksejevs bija Krievijas imperatora vietvaldis Tālajos Austrumos un Krievijas sauszemes un jūras spēku virspavēlnieks kara sākumposmā. == Dzīvesgājums == Jevgeņijs Aleksejevs piedzima 1843. gada 13. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Viņš mācījās Jūras kadetu korpusā un dienestu Krievijas flotē sāka 1858. gadā. Jaunībā piedalījās tālajos jūras braucienos un dienēja dažādās Krievijas flotes vienībās. Viņš pakāpeniski izveidoja veiksmīgu militāro karjeru un kļuva par vienu no ievērojamākajiem Krievijas flotes virsniekiem. 19. gadsimta beigās Aleksejevs ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas Impērijas jūras spēkos. Viņš bija iesaistīts Krievijas ietekmes paplašināšanā Tālajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā. === Darbība Tālajos Austrumos === 1899. gadā Aleksejevu iecēla par Klusā okeāna flotes virspavēlnieku. Viņš aktīvi piedalījās [[Portartura]] attīstībā un Krievijas militārās infrastruktūras nostiprināšanā [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. 1903. gadā imperators [[Nikolajs II]] viņu iecēla par Tālo Austrumu vietvaldi. Aleksejevs ieguva ļoti plašas pilnvaras pār Krievijas armiju, floti un civilo administrāciju reģionā. Viņa politika bija stingri ekspansionistiska, un viņš atbalstīja Krievijas ietekmes nostiprināšanu [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Koreja|Korejā]], kas saasināja attiecības ar [[Japāna|Japānu]]. === Krievijas—Japānas karš === Pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] sākuma 1904. gadā Aleksejevs kļuva par Krievijas spēku virspavēlnieku Tālajos Austrumos. Kara sākumā viņš komandēja gan sauszemes, gan jūras spēkus. Tomēr starp Aleksejevu un ģenerāli [[Aleksejs Kuropatkins|Alekseju Kuropatkinu]] radās domstarpības par kara stratēģiju. Pēc vairākām neveiksmēm frontē Aleksejevs tika atsaukts no aktīvās vadības, un galveno sauszemes spēku vadību pārņēma Kuropatkins. Neskatoties uz to, Aleksejevs saglabāja nozīmīgu ietekmi Krievijas militārajās aprindās. === Pēdējie gadi === Pēc kara Aleksejevs vairs neieņēma tik nozīmīgus amatus valsts pārvaldē. Viņš dzīvoja galvenokārt [[Krima|Krimā]]. Pēc [[Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Aleksejevs palika Krievijā. Viņš nomira 1917. gada 27. maijā [[Jalta|Jaltā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas—Japānas karš]] * [[Portartura]] * [[Aleksejs Kuropatkins]] * [[Zinovijs Rožestvenskis]] * [[Krievijas Impērijas flote]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aleksejevs, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1843. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1917. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valstsvīri]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Jaltā mirušie]] 5qh3w5v0rvkmh49u11dgmg1s5hr0dlv 4469115 4469114 2026-05-16T19:49:22Z Votre Provocateur 111653 4469115 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jevgeņijs Aleksejevs | vārds_orig = Евгений Иванович Алексеев | attēls = Alexeev_E_I.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jevgeņijs Aleksejevs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1843 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1917 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Krievijas Republika]], [[Jalta]] (tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis, valstsvīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jevgeņijs Aleksejevs''' ({{val|ru|Евгений Иванович Алексеев}}; dzimis {{dat|1843|5|13}}, miris {{dat|1917|5|27}}) bija [[Krievijas Impērija]]s admirālis, militārais un valsts darbinieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Krievijas impērijas pārstāvjiem Tālajos Austrumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. [[Krievijas—Japānas karš]] laikā Aleksejevs bija Krievijas imperatora vietvaldis Tālajos Austrumos un Krievijas sauszemes un jūras spēku virspavēlnieks kara sākumposmā. == Dzīvesgājums == Jevgeņijs Aleksejevs piedzima 1843. gada 13. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Viņš mācījās Jūras kadetu korpusā un dienestu Krievijas flotē sāka 1858. gadā. Jaunībā piedalījās tālajos jūras braucienos un dienēja dažādās Krievijas flotes vienībās. Viņš pakāpeniski izveidoja veiksmīgu militāro karjeru un kļuva par vienu no ievērojamākajiem Krievijas flotes virsniekiem. 19. gadsimta beigās Aleksejevs ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas Impērijas jūras spēkos. Viņš bija iesaistīts Krievijas ietekmes paplašināšanā Tālajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā. === Darbība Tālajos Austrumos === 1899. gadā Aleksejevu iecēla par Klusā okeāna flotes virspavēlnieku. Viņš aktīvi piedalījās [[Portartura]] attīstībā un Krievijas militārās infrastruktūras nostiprināšanā [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. 1903. gadā imperators [[Nikolajs II]] viņu iecēla par Tālo Austrumu vietvaldi. Aleksejevs ieguva ļoti plašas pilnvaras pār Krievijas armiju, floti un civilo administrāciju reģionā. Viņa politika bija stingri ekspansionistiska, un viņš atbalstīja Krievijas ietekmes nostiprināšanu [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Koreja|Korejā]], kas saasināja attiecības ar [[Japāna|Japānu]]. === Krievijas—Japānas karš === Pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] sākuma 1904. gadā Aleksejevs kļuva par Krievijas spēku virspavēlnieku Tālajos Austrumos. Kara sākumā viņš komandēja gan sauszemes, gan jūras spēkus. Tomēr starp Aleksejevu un ģenerāli [[Aleksejs Kuropatkins|Alekseju Kuropatkinu]] radās domstarpības par kara stratēģiju. Pēc vairākām neveiksmēm frontē Aleksejevs tika atsaukts no aktīvās vadības, un galveno sauszemes spēku vadību pārņēma Kuropatkins. Neskatoties uz to, Aleksejevs saglabāja nozīmīgu ietekmi Krievijas militārajās aprindās. === Pēdējie gadi === Pēc kara Aleksejevs vairs neieņēma tik nozīmīgus amatus valsts pārvaldē. Viņš dzīvoja galvenokārt [[Krima|Krimā]]. Pēc [[Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Aleksejevs palika Krievijā. Viņš nomira 1917. gada 27. maijā [[Jalta|Jaltā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas—Japānas karš]] * [[Portartura]] * [[Aleksejs Kuropatkins]] * [[Zinovijs Rožestvenskis]] * [[Krievijas Impērijas flote]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aleksejevs, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1843. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1917. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valstsvīri]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Jaltā mirušie]] qahyerdx443cpfhuro8todmk4c8lp14 4469116 4469115 2026-05-16T19:49:39Z Votre Provocateur 111653 4469116 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jevgeņijs Aleksejevs | vārds_orig = ''Евгений Иванович Алексеев'' | attēls = Alexeev_E_I.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jevgeņijs Aleksejevs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1843 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1917 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Krievijas Republika]], [[Jalta]] (tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = admirālis, valstsvīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jevgeņijs Aleksejevs''' ({{val|ru|Евгений Иванович Алексеев}}; dzimis {{dat|1843|5|13}}, miris {{dat|1917|5|27}}) bija [[Krievijas Impērija]]s admirālis, militārais un valsts darbinieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Krievijas impērijas pārstāvjiem Tālajos Austrumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. [[Krievijas—Japānas karš]] laikā Aleksejevs bija Krievijas imperatora vietvaldis Tālajos Austrumos un Krievijas sauszemes un jūras spēku virspavēlnieks kara sākumposmā. == Dzīvesgājums == Jevgeņijs Aleksejevs piedzima 1843. gada 13. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Viņš mācījās Jūras kadetu korpusā un dienestu Krievijas flotē sāka 1858. gadā. Jaunībā piedalījās tālajos jūras braucienos un dienēja dažādās Krievijas flotes vienībās. Viņš pakāpeniski izveidoja veiksmīgu militāro karjeru un kļuva par vienu no ievērojamākajiem Krievijas flotes virsniekiem. 19. gadsimta beigās Aleksejevs ieņēma vairākus augstus amatus Krievijas Impērijas jūras spēkos. Viņš bija iesaistīts Krievijas ietekmes paplašināšanā Tālajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā. === Darbība Tālajos Austrumos === 1899. gadā Aleksejevu iecēla par Klusā okeāna flotes virspavēlnieku. Viņš aktīvi piedalījās [[Portartura]] attīstībā un Krievijas militārās infrastruktūras nostiprināšanā [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. 1903. gadā imperators [[Nikolajs II]] viņu iecēla par Tālo Austrumu vietvaldi. Aleksejevs ieguva ļoti plašas pilnvaras pār Krievijas armiju, floti un civilo administrāciju reģionā. Viņa politika bija stingri ekspansionistiska, un viņš atbalstīja Krievijas ietekmes nostiprināšanu [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Koreja|Korejā]], kas saasināja attiecības ar [[Japāna|Japānu]]. === Krievijas—Japānas karš === Pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] sākuma 1904. gadā Aleksejevs kļuva par Krievijas spēku virspavēlnieku Tālajos Austrumos. Kara sākumā viņš komandēja gan sauszemes, gan jūras spēkus. Tomēr starp Aleksejevu un ģenerāli [[Aleksejs Kuropatkins|Alekseju Kuropatkinu]] radās domstarpības par kara stratēģiju. Pēc vairākām neveiksmēm frontē Aleksejevs tika atsaukts no aktīvās vadības, un galveno sauszemes spēku vadību pārņēma Kuropatkins. Neskatoties uz to, Aleksejevs saglabāja nozīmīgu ietekmi Krievijas militārajās aprindās. === Pēdējie gadi === Pēc kara Aleksejevs vairs neieņēma tik nozīmīgus amatus valsts pārvaldē. Viņš dzīvoja galvenokārt [[Krima|Krimā]]. Pēc [[Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Aleksejevs palika Krievijā. Viņš nomira 1917. gada 27. maijā [[Jalta|Jaltā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas—Japānas karš]] * [[Portartura]] * [[Aleksejs Kuropatkins]] * [[Zinovijs Rožestvenskis]] * [[Krievijas Impērijas flote]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aleksejevs, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1843. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1917. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas admirāļi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valstsvīri]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas flote]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Jaltā mirušie]] d9l5mj95z0plsfs275ii3d36755cqn9 0 632040 4469142 2026-05-16T21:36:15Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Kemālisms''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Kemalizm'') jeb '''ataturkisms''' ir [[politiskā ideoloģija]], kuru izveidoja [[Mustafa Kemals Ataturks]] pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma un [[Turcija]]s Republikas izveidošanas 1923. gadā. Kemālisms kļuva par jaunās Turcijas valsts oficiālo ideoloģiju un noteica valsts modernizācijas, sekularizācijas un nacionalizācijas virzienu 20. gadsimtā. Kemālisma galvenais mērķis bija pārveidot bijušo Osmaņu impēriju p... 4469142 wikitext text/x-wiki '''Kemālisms''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Kemalizm'') jeb '''ataturkisms''' ir [[politiskā ideoloģija]], kuru izveidoja [[Mustafa Kemals Ataturks]] pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma un [[Turcija]]s Republikas izveidošanas 1923. gadā. Kemālisms kļuva par jaunās Turcijas valsts oficiālo ideoloģiju un noteica valsts modernizācijas, sekularizācijas un nacionalizācijas virzienu 20. gadsimtā. Kemālisma galvenais mērķis bija pārveidot bijušo Osmaņu impēriju par modernu, sekulāru un nacionālu valsti pēc [[Eiropa]]s valstu parauga. Ideoloģija balstījās uz sešiem pamatprincipiem, kurus Turcijā dēvē par “Sešām bultām” (turku: ''Altı Ok''). Šie principi bija [[republikānisms]], kas aizstāja monarhiju ar republikas pārvaldes modeli; [[nacionālisms]], kas uzsvēra turku nācijas vienotību; [[populisms]], kas deklarēja visu pilsoņu vienlīdzību; [[etatīzms]], kas paredzēja aktīvu valsts iesaisti ekonomikā; [[sekulārisms]], kas atdalīja reliģiju no valsts; un [[reformisms]], kas atbalstīja nepārtrauktu modernizāciju un sabiedrības pārveidošanu. Kemālisma reformas ietvēra [[sultanāts|sultanāta]] un [[kalifāts|kalifāta]] likvidēšanu, [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] ieviešanu arābu rakstības vietā, reliģisko tiesu slēgšanu, kā arī sieviešu tiesību paplašināšanu. Tika pieņemti jauni civilie un kriminālie likumi pēc [[Šveice]]s un citu Eiropas valstu juridiskajiem paraugiem. 20. gadsimta laikā kemālisms kļuva par dominējošo ideoloģiju [[Turcijas bruņotie spēki|Turcijas bruņotajos spēkos]] un valsts birokrātijā. Ideoloģija būtiski ietekmēja Turcijas politiku arī pēc Ataturka nāves 1938. gadā. Mūsdienās kemālisms Turcijā tiek vērtēts dažādi. Atbalstītāji to uzskata par valsts modernizācijas un sekulāras identitātes pamatu, savukārt kritiķi norāda uz autoritārisma, etniskā nacionālisma un politiskās opozīcijas ierobežošanas elementiem. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Sekulārisms]] m1dd9onlv8q8bx5uwq7q7cyml8yp0o1 4469143 4469142 2026-05-16T21:36:25Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Kemalisma ideoloģija]] uz [[Kemālisms]] 4469142 wikitext text/x-wiki '''Kemālisms''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Kemalizm'') jeb '''ataturkisms''' ir [[politiskā ideoloģija]], kuru izveidoja [[Mustafa Kemals Ataturks]] pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma un [[Turcija]]s Republikas izveidošanas 1923. gadā. Kemālisms kļuva par jaunās Turcijas valsts oficiālo ideoloģiju un noteica valsts modernizācijas, sekularizācijas un nacionalizācijas virzienu 20. gadsimtā. Kemālisma galvenais mērķis bija pārveidot bijušo Osmaņu impēriju par modernu, sekulāru un nacionālu valsti pēc [[Eiropa]]s valstu parauga. Ideoloģija balstījās uz sešiem pamatprincipiem, kurus Turcijā dēvē par “Sešām bultām” (turku: ''Altı Ok''). Šie principi bija [[republikānisms]], kas aizstāja monarhiju ar republikas pārvaldes modeli; [[nacionālisms]], kas uzsvēra turku nācijas vienotību; [[populisms]], kas deklarēja visu pilsoņu vienlīdzību; [[etatīzms]], kas paredzēja aktīvu valsts iesaisti ekonomikā; [[sekulārisms]], kas atdalīja reliģiju no valsts; un [[reformisms]], kas atbalstīja nepārtrauktu modernizāciju un sabiedrības pārveidošanu. Kemālisma reformas ietvēra [[sultanāts|sultanāta]] un [[kalifāts|kalifāta]] likvidēšanu, [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] ieviešanu arābu rakstības vietā, reliģisko tiesu slēgšanu, kā arī sieviešu tiesību paplašināšanu. Tika pieņemti jauni civilie un kriminālie likumi pēc [[Šveice]]s un citu Eiropas valstu juridiskajiem paraugiem. 20. gadsimta laikā kemālisms kļuva par dominējošo ideoloģiju [[Turcijas bruņotie spēki|Turcijas bruņotajos spēkos]] un valsts birokrātijā. Ideoloģija būtiski ietekmēja Turcijas politiku arī pēc Ataturka nāves 1938. gadā. Mūsdienās kemālisms Turcijā tiek vērtēts dažādi. Atbalstītāji to uzskata par valsts modernizācijas un sekulāras identitātes pamatu, savukārt kritiķi norāda uz autoritārisma, etniskā nacionālisma un politiskās opozīcijas ierobežošanas elementiem. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Sekulārisms]] m1dd9onlv8q8bx5uwq7q7cyml8yp0o1 4469146 4469143 2026-05-16T21:37:22Z Votre Provocateur 111653 4469146 wikitext text/x-wiki '''Kemālisms''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Kemalizm'') jeb '''ataturkisms''' ir [[politiskā ideoloģija]], kuru izveidoja [[Mustafa Kemals Ataturks]] pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma un [[Turcija]]s Republikas izveidošanas 1923. gadā. Kemālisms kļuva par jaunās Turcijas valsts oficiālo ideoloģiju un noteica valsts modernizācijas, sekularizācijas un nacionalizācijas virzienu 20. gadsimtā. Kemālisma galvenais mērķis bija pārveidot bijušo Osmaņu impēriju par modernu, sekulāru un nacionālu valsti pēc [[Eiropa]]s valstu parauga. Ideoloģija balstījās uz sešiem pamatprincipiem, kurus Turcijā dēvē par “Sešām bultām” (turku: ''Altı Ok''). Šie principi bija [[republikānisms]], kas aizstāja monarhiju ar republikas pārvaldes modeli; [[nacionālisms]], kas uzsvēra turku nācijas vienotību; [[populisms]], kas deklarēja visu pilsoņu vienlīdzību; [[Etatisms|etatīsms]], kas paredzēja aktīvu valsts iesaisti ekonomikā; [[sekulārisms]], kas atdalīja reliģiju no valsts; un [[reformisms]], kas atbalstīja nepārtrauktu modernizāciju un sabiedrības pārveidošanu. Kemālisma reformas ietvēra [[sultanāts|sultanāta]] un [[kalifāts|kalifāta]] likvidēšanu, [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] ieviešanu arābu rakstības vietā, reliģisko tiesu slēgšanu, kā arī sieviešu tiesību paplašināšanu. Tika pieņemti jauni civilie un kriminālie likumi pēc [[Šveice]]s un citu Eiropas valstu juridiskajiem paraugiem. 20. gadsimta laikā kemālisms kļuva par dominējošo ideoloģiju [[Turcijas bruņotie spēki|Turcijas bruņotajos spēkos]] un valsts birokrātijā. Ideoloģija būtiski ietekmēja Turcijas politiku arī pēc Ataturka nāves 1938. gadā. Mūsdienās kemālisms Turcijā tiek vērtēts dažādi. Atbalstītāji to uzskata par valsts modernizācijas un sekulāras identitātes pamatu, savukārt kritiķi norāda uz autoritārisma, etniskā nacionālisma un politiskās opozīcijas ierobežošanas elementiem. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Sekulārisms]] brntf0064947k91a5dn2m06nf9w95b7 4469147 4469146 2026-05-16T21:37:34Z Votre Provocateur 111653 4469147 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Kemālisms''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Kemalizm'') jeb '''ataturkisms''' ir [[politiskā ideoloģija]], kuru izveidoja [[Mustafa Kemals Ataturks]] pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma un [[Turcija]]s Republikas izveidošanas 1923. gadā. Kemālisms kļuva par jaunās Turcijas valsts oficiālo ideoloģiju un noteica valsts modernizācijas, sekularizācijas un nacionalizācijas virzienu 20. gadsimtā. Kemālisma galvenais mērķis bija pārveidot bijušo Osmaņu impēriju par modernu, sekulāru un nacionālu valsti pēc [[Eiropa]]s valstu parauga. Ideoloģija balstījās uz sešiem pamatprincipiem, kurus Turcijā dēvē par “Sešām bultām” (turku: ''Altı Ok''). Šie principi bija [[republikānisms]], kas aizstāja monarhiju ar republikas pārvaldes modeli; [[nacionālisms]], kas uzsvēra turku nācijas vienotību; [[populisms]], kas deklarēja visu pilsoņu vienlīdzību; [[Etatisms|etatīsms]], kas paredzēja aktīvu valsts iesaisti ekonomikā; [[sekulārisms]], kas atdalīja reliģiju no valsts; un [[reformisms]], kas atbalstīja nepārtrauktu modernizāciju un sabiedrības pārveidošanu. Kemālisma reformas ietvēra [[sultanāts|sultanāta]] un [[kalifāts|kalifāta]] likvidēšanu, [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] ieviešanu arābu rakstības vietā, reliģisko tiesu slēgšanu, kā arī sieviešu tiesību paplašināšanu. Tika pieņemti jauni civilie un kriminālie likumi pēc [[Šveice]]s un citu Eiropas valstu juridiskajiem paraugiem. 20. gadsimta laikā kemālisms kļuva par dominējošo ideoloģiju [[Turcijas bruņotie spēki|Turcijas bruņotajos spēkos]] un valsts birokrātijā. Ideoloģija būtiski ietekmēja Turcijas politiku arī pēc Ataturka nāves 1938. gadā. Mūsdienās kemālisms Turcijā tiek vērtēts dažādi. Atbalstītāji to uzskata par valsts modernizācijas un sekulāras identitātes pamatu, savukārt kritiķi norāda uz autoritārisma, etniskā nacionālisma un politiskās opozīcijas ierobežošanas elementiem. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Sekulārisms]] kbl15p7zq3xafupv8ap50n9zjfm24px 0 632041 4469144 2026-05-16T21:36:25Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Kemalisma ideoloģija]] uz [[Kemālisms]] 4469144 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kemālisms]] 87tslqvevm1vs5eggnqz2i5tt2yps9t 0 632042 4469145 2026-05-16T21:37:17Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Elektro-L № 4'' | Nosaukums_orig = ''Электро-Л № 4'' | Attēls = Model of Electro-L Meteo-cropped.jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Elektro-L'' modelis Parīzes aviācijas šovā izstādē 2011. gadā | Programma = ''[[Elektro-L]]'' | KA_veids = [[meteoroloģiskais pavadonis]] | Bāzes platforma = ''Navigator'' | KA s... 4469145 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Elektro-L № 4'' | Nosaukums_orig = ''Электро-Л № 4'' | Attēls = Model of Electro-L Meteo-cropped.jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Elektro-L'' modelis Parīzes aviācijas šovā izstādē 2011. gadā | Programma = ''[[Elektro-L]]'' | KA_veids = [[meteoroloģiskais pavadonis]] | Bāzes platforma = ''Navigator'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''[[Roskosmos]]'', ''[[Krievijas hidrometeoroloģijas un apkārtējās vides monitoringa federālais dienests|Rosgidromet]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Lavočkina ZPA]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2023 | Starts = {{dat|2023|2|5|SK}} 09:12:52 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Proton-M / Blok-DM-03]]'' {{RUS}} | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] {{KAZ}} | Starta_laukums = 81/24 | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 10 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 1776 kg | Pilna_masa = 2094 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GEO | GEO_punkts = 168° A | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Elektro-L № 3]]'' | KA_nāk = ''[[Elektro-L № 5]]'' }} '''''Elektro-L № 4''''' (''Электро-Л № 4'') ir [[Krievija]]s ''[[Elektro-L]]'' sērijas [[meteoroloģiskais pavadonis]]. Tas [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]] tika palaists 2023. gada februārī. Pavadonis ir izgatavots ''[[Lavočkina ZPA]]'' pēc ''[[Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra|Roskosmos]]'' un ''[[Krievijas hidrometeoroloģijas un apkārtējās vides monitoringa federālais dienests|Rosgidromet]]'' pasūtījuma. [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]] pavadonim devusi apzīmējumu '''''GOMS-5''''' (''Geostationary Operational Meteorological Satellite — 5''). ''Elektro-L № 4'' paredzēts Zemes attēlu multispektrālai uzņemšanai redzamajā un infrasarkanajā diapazonā ar izšķirtspēju attiecīgi 1 km un 4 km. Attēli tiek uzņemti ik pēc 30 minūtēm visam redzamajam zemeslodes diskam. Pavadonī ir arī aparatūra, kas var uztvert un retranslēt glābšanas sistēmas ''[[KOSPAS-SARSAT]]'' signālus. == Lidojuma gaita == ''Elektro-L № 4'' tika palaists {{dat|2023|2|5||bez}} 09:12:52 ''[[UTC]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] ar nesējraķeti ''[[Proton-M / Blok-DM-03]]''. 9. martā ''Elektro-L № 4'' sasniedza ģeostacionārās orbītas punktu 165,8° austrumu garuma, kur sākās testēšanas fāze. Pirmais attēls tika saņemts 10. martā.<ref name="laspace.ru 2023-03-10" /> 2023. gada 31. maijā bija pabeigta pavadoņa testēšana, un sākās tā ekspluatācija. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="laspace.ru 2023-03-10">[https://www.laspace.ru/ru/press/news/ka-elektro-l-4-pervyy-snimok-zemli/?sphrase_id=16683 КА «Электро-Л» № 4. Первый снимок Земли] АО "НПО Лавочкина", 2023-03-10</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.laspace.ru/ru/activities/projects/230201_elektro_4/ Геостационарный гидрометеорологический космический аппарат "Электро-Л" №4 ] Lavočkina vietne * [https://www.russianspaceweb.com/elektro-l4.html Elektro-L4 completes meteorological constellation] Anatoly Zak * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/elektro-l.htm Elektro-L 1, 2, 3, 4, 5] {{2023. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Elektro-L|4]] qmzfvz72qwff2862h9oiuup6cb7imd8 0 632043 4469148 2026-05-16T21:38:55Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Reformisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un sabiedriskās domas virziens, kas atbalsta pakāpeniskas pārmaiņas esošās [[politiskā sistēma|politiskās]], [[ekonomika|ekonomiskās]] un [[sociālā sistēma|sociālās sistēmas]] ietvaros. Atšķirībā no [[revolūcija|revolucionārisma]], reformisms parasti noraida pēkšņu varas maiņu un vardarbīgu sabiedrības pārveidošanu, priekšroku dodot likumīgām, institucionālām un pakāpeniskām reformām. Reformism... 4469148 wikitext text/x-wiki '''Reformisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un sabiedriskās domas virziens, kas atbalsta pakāpeniskas pārmaiņas esošās [[politiskā sistēma|politiskās]], [[ekonomika|ekonomiskās]] un [[sociālā sistēma|sociālās sistēmas]] ietvaros. Atšķirībā no [[revolūcija|revolucionārisma]], reformisms parasti noraida pēkšņu varas maiņu un vardarbīgu sabiedrības pārveidošanu, priekšroku dodot likumīgām, institucionālām un pakāpeniskām reformām. Reformisma pamatā ir uzskats, ka sabiedrību iespējams uzlabot, mainot likumus, valsts pārvaldi, ekonomiskās attiecības un sociālās institūcijas bez pilnīgas esošās iekārtas iznīcināšanas. Šāda pieeja bieži tiek saistīta ar [[parlamentārisms|parlamentārismu]], [[demokrātija|demokrātiju]], [[sociālā politika|sociālo politiku]] un [[tiesiskums|tiesiskumu]]. 19. un 20. gadsimtā reformisms īpaši nozīmīgu lomu ieguva [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskajā]] kustībā. Daļa sociālistu uzskatīja, ka strādnieku tiesības, sociālo nevienlīdzību un ekonomisko ekspluatāciju iespējams mazināt ar vēlēšanu, arodbiedrību, darba likumdošanas un sociālās aizsardzības palīdzību. Šāda nostāja atšķīrās no revolucionārā [[marksisms|marksisma]], kas uzsvēra nepieciešamību pēc radikālas šķiru cīņas un kapitālistiskās sistēmas gāšanas. Politikas zinātnē reformisms tiek aplūkots kā mērena pārmaiņu stratēģija. Tā mērķis nav tūlītēja sistēmas nomaiņa, bet gan tās pakāpeniska pārveidošana, lai samazinātu sociālos konfliktus un palielinātu politisko stabilitāti. Reformisms var izpausties dažādās jomās, piemēram, [[izglītības reforma|izglītībā]], [[veselības aprūpe|veselības aprūpē]], [[nodokļu politika|nodokļu politikā]], [[darba tiesības|darba tiesībās]] un [[valsts pārvalde|valsts pārvaldē]]. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Politiskās teorijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātija]] [[Kategorija:Reformas]] rvaavpmhuafg8h0y9qbx5006ujuvlzu 4469149 4469148 2026-05-16T21:39:24Z Votre Provocateur 111653 4469149 wikitext text/x-wiki '''Reformisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un sabiedriskās domas virziens, kas atbalsta pakāpeniskas pārmaiņas esošās [[politiskā sistēma|politiskās]], [[ekonomika|ekonomiskās]] un sociālās sistēmas ietvaros. Atšķirībā no [[revolūcija|revolucionārisma]], reformisms parasti noraida pēkšņu varas maiņu un vardarbīgu sabiedrības pārveidošanu, priekšroku dodot likumīgām, institucionālām un pakāpeniskām reformām. Reformisma pamatā ir uzskats, ka sabiedrību iespējams uzlabot, mainot likumus, valsts pārvaldi, ekonomiskās attiecības un sociālās institūcijas bez pilnīgas esošās iekārtas iznīcināšanas. Šāda pieeja bieži tiek saistīta ar [[parlamentārisms|parlamentārismu]], [[demokrātija|demokrātiju]], [[sociālā politika|sociālo politiku]] un tiesiskumu. 19. un 20. gadsimtā reformisms īpaši nozīmīgu lomu ieguva [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskajā]] kustībā. Daļa sociālistu uzskatīja, ka strādnieku tiesības, sociālo nevienlīdzību un ekonomisko ekspluatāciju iespējams mazināt ar vēlēšanu, arodbiedrību, darba likumdošanas un sociālās aizsardzības palīdzību. Šāda nostāja atšķīrās no revolucionārā [[marksisms|marksisma]], kas uzsvēra nepieciešamību pēc radikālas šķiru cīņas un kapitālistiskās sistēmas gāšanas. Politikas zinātnē reformisms tiek aplūkots kā mērena pārmaiņu stratēģija. Tā mērķis nav tūlītēja sistēmas nomaiņa, bet gan tās pakāpeniska pārveidošana, lai samazinātu sociālos konfliktus un palielinātu politisko stabilitāti. Reformisms var izpausties dažādās jomās, piemēram, izglītībā, [[veselības aprūpe|veselības aprūpē]], [[nodokļu politika|nodokļu politikā]], darba tiesībās un [[valsts pārvalde|valsts pārvaldē]]. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Politiskās teorijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātija]] [[Kategorija:Reformas]] ize72sbo2vseieth391fm6o9yksoj28 4469150 4469149 2026-05-16T21:39:45Z Votre Provocateur 111653 4469150 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Reformisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un sabiedriskās domas virziens, kas atbalsta pakāpeniskas pārmaiņas esošās [[politiskā sistēma|politiskās]], [[ekonomika|ekonomiskās]] un sociālās sistēmas ietvaros. Atšķirībā no [[revolūcija|revolucionārisma]], reformisms parasti noraida pēkšņu varas maiņu un vardarbīgu sabiedrības pārveidošanu, priekšroku dodot likumīgām, institucionālām un pakāpeniskām reformām. Reformisma pamatā ir uzskats, ka sabiedrību iespējams uzlabot, mainot likumus, valsts pārvaldi, ekonomiskās attiecības un sociālās institūcijas bez pilnīgas esošās iekārtas iznīcināšanas. Šāda pieeja bieži tiek saistīta ar [[parlamentārisms|parlamentārismu]], [[demokrātija|demokrātiju]], [[sociālā politika|sociālo politiku]] un tiesiskumu. 19. un 20. gadsimtā reformisms īpaši nozīmīgu lomu ieguva [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskajā]] kustībā. Daļa sociālistu uzskatīja, ka strādnieku tiesības, sociālo nevienlīdzību un ekonomisko ekspluatāciju iespējams mazināt ar vēlēšanu, arodbiedrību, darba likumdošanas un sociālās aizsardzības palīdzību. Šāda nostāja atšķīrās no revolucionārā [[marksisms|marksisma]], kas uzsvēra nepieciešamību pēc radikālas šķiru cīņas un kapitālistiskās sistēmas gāšanas. Politikas zinātnē reformisms tiek aplūkots kā mērena pārmaiņu stratēģija. Tā mērķis nav tūlītēja sistēmas nomaiņa, bet gan tās pakāpeniska pārveidošana, lai samazinātu sociālos konfliktus un palielinātu politisko stabilitāti. Reformisms var izpausties dažādās jomās, piemēram, izglītībā, [[veselības aprūpe|veselības aprūpē]], [[nodokļu politika|nodokļu politikā]], darba tiesībās un [[valsts pārvalde|valsts pārvaldē]]. [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Politiskās teorijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātija]] [[Kategorija:Reformas]] [[Kategorija:Politika]] j68jgtypmg0vdvu2dehjckyornp20ej 0 632044 4469151 2026-05-16T21:40:29Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Totalitārā demokrātija''' ir [[politikas teorija|politikas teorijā]] lietots jēdziens, kas apzīmē pārvaldes formu, kurā demokrātiskas līdzdalības un tautas gribas ideja tiek apvienota ar visaptverošu valsts kontroli pār sabiedrību. Šādā sistēmā vara formāli var atsaukties uz [[tauta]]s suverenitāti, [[vēlēšanas|vēlēšanām]] un kopējo labumu, taču faktiski politiskā daudzveidība, opozīcija un individuālās brīvības tiek būtiski ierobežotas... 4469151 wikitext text/x-wiki '''Totalitārā demokrātija''' ir [[politikas teorija|politikas teorijā]] lietots jēdziens, kas apzīmē pārvaldes formu, kurā demokrātiskas līdzdalības un tautas gribas ideja tiek apvienota ar visaptverošu valsts kontroli pār sabiedrību. Šādā sistēmā vara formāli var atsaukties uz [[tauta]]s suverenitāti, [[vēlēšanas|vēlēšanām]] un kopējo labumu, taču faktiski politiskā daudzveidība, opozīcija un individuālās brīvības tiek būtiski ierobežotas. Jēdzienu plašāk attīstīja izraēliešu vēsturnieks [[Jakobs Leib Talmon]]s, kurš totalitāro demokrātiju pretstatīja [[liberālā demokrātija|liberālajai demokrātijai]]. Viņa skatījumā totalitārā demokrātija balstās uz pieņēmumu, ka pastāv viena pareiza politiskā patiesība vai viena īstā tautas griba, kuru valsts drīkst īstenot pat pret atsevišķu pilsoņu vai sabiedrības grupu gribu. Totalitārās demokrātijas pamatā ir ideja, ka [[brīvība]] tiek saprasta nevis kā indivīda tiesības izvēlēties, bet kā pakļaušanās noteiktam kolektīvam mērķim. Tādēļ politiskā vara var uzskatīt sevi par tautas patieso interešu pārstāvi un izmantot [[propaganda|propagandu]], [[cenzūra|cenzūru]], centralizētu pārvaldi un represīvas institūcijas, lai nodrošinātu sabiedrības vienotību. Atšķirībā no klasiskā [[totalitārisms|totalitārisma]], totalitārā demokrātija var saglabāt demokrātisku leģitimitātes valodu. Tajā var pastāvēt vēlēšanas, tautas sapulces vai referendumi, taču šie mehānismi parasti nav saistīti ar reālu politisku konkurenci. Tie vairāk kalpo varas apstiprināšanai, nevis tās ierobežošanai. Politikas zinātnē šis jēdziens tiek izmantots, lai analizētu režīmus un ideoloģijas, kurās demokrātijas retorika tiek izmantota autoritāras vai totalitāras varas nostiprināšanai. Totalitārās demokrātijas piemēri bieži tiek meklēti revolucionārās kustībās, masu partijās un ideoloģiskās valstīs, kur politiskā vara pretendē uz pilnīgu sabiedrības pārveidošanu. Jēdziens ir diskutabls, jo daļa pētnieku uzskata, ka tas pārāk plaši apvieno demokrātijas un totalitārisma pazīmes. Tomēr tas joprojām tiek lietots, lai raksturotu politiskas sistēmas, kurās tautas gribas ideja kļūst par pamatojumu politiskās brīvības ierobežošanai. [[Kategorija:Politikas teorijas]] [[Kategorija:Demokrātija]] [[Kategorija:Totalitārisms]] [[Kategorija:Autoritārisms]] [[Kategorija:Politiskie režīmi]] d9dw71by9t4m67l5bshrkxdu99m59hd 4469152 4469151 2026-05-16T21:40:40Z Votre Provocateur 111653 4469152 wikitext text/x-wiki '''Totalitārā demokrātija''' ir [[politikas teorija|politikas teorijā]] lietots jēdziens, kas apzīmē pārvaldes formu, kurā demokrātiskas līdzdalības un tautas gribas ideja tiek apvienota ar visaptverošu valsts kontroli pār sabiedrību. Šādā sistēmā vara formāli var atsaukties uz [[tauta]]s suverenitāti, [[vēlēšanas|vēlēšanām]] un kopējo labumu, taču faktiski politiskā daudzveidība, opozīcija un individuālās brīvības tiek būtiski ierobežotas. Jēdzienu plašāk attīstīja izraēliešu vēsturnieks Jakobs Leibs Talmons, kurš totalitāro demokrātiju pretstatīja [[liberālā demokrātija|liberālajai demokrātijai]]. Viņa skatījumā totalitārā demokrātija balstās uz pieņēmumu, ka pastāv viena pareiza politiskā patiesība vai viena īstā tautas griba, kuru valsts drīkst īstenot pat pret atsevišķu pilsoņu vai sabiedrības grupu gribu. Totalitārās demokrātijas pamatā ir ideja, ka [[brīvība]] tiek saprasta nevis kā indivīda tiesības izvēlēties, bet kā pakļaušanās noteiktam kolektīvam mērķim. Tādēļ politiskā vara var uzskatīt sevi par tautas patieso interešu pārstāvi un izmantot [[propaganda|propagandu]], [[cenzūra|cenzūru]], centralizētu pārvaldi un represīvas institūcijas, lai nodrošinātu sabiedrības vienotību. Atšķirībā no klasiskā [[totalitārisms|totalitārisma]], totalitārā demokrātija var saglabāt demokrātisku leģitimitātes valodu. Tajā var pastāvēt vēlēšanas, tautas sapulces vai referendumi, taču šie mehānismi parasti nav saistīti ar reālu politisku konkurenci. Tie vairāk kalpo varas apstiprināšanai, nevis tās ierobežošanai. Politikas zinātnē šis jēdziens tiek izmantots, lai analizētu režīmus un ideoloģijas, kurās demokrātijas retorika tiek izmantota autoritāras vai totalitāras varas nostiprināšanai. Totalitārās demokrātijas piemēri bieži tiek meklēti revolucionārās kustībās, masu partijās un ideoloģiskās valstīs, kur politiskā vara pretendē uz pilnīgu sabiedrības pārveidošanu. Jēdziens ir diskutabls, jo daļa pētnieku uzskata, ka tas pārāk plaši apvieno demokrātijas un totalitārisma pazīmes. Tomēr tas joprojām tiek lietots, lai raksturotu politiskas sistēmas, kurās tautas gribas ideja kļūst par pamatojumu politiskās brīvības ierobežošanai. [[Kategorija:Politikas teorijas]] [[Kategorija:Demokrātija]] [[Kategorija:Totalitārisms]] [[Kategorija:Autoritārisms]] [[Kategorija:Politiskie režīmi]] 3oulwstifs2f5mzqk6knqmortsrf0yl 0 632045 4469153 2026-05-16T21:42:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Radikālā demokrātija''' ir [[politikas teorija]]s virziens, kas uzsver pēc iespējas plašāku un tiešāku sabiedrības līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā. Tā kritizē ierobežotu [[liberālā demokrātija|liberālās demokrātijas]] modeli, kurā pilsoņu līdzdalība galvenokārt aprobežojas ar periodiskām [[vēlēšanas|vēlēšanām]] un pārstāvju izvēli. Radikālās demokrātijas pamatā ir ideja, ka [[demokrātija]] nedrīkst būt tikai valsts pār... 4469153 wikitext text/x-wiki '''Radikālā demokrātija''' ir [[politikas teorija]]s virziens, kas uzsver pēc iespējas plašāku un tiešāku sabiedrības līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā. Tā kritizē ierobežotu [[liberālā demokrātija|liberālās demokrātijas]] modeli, kurā pilsoņu līdzdalība galvenokārt aprobežojas ar periodiskām [[vēlēšanas|vēlēšanām]] un pārstāvju izvēli. Radikālās demokrātijas pamatā ir ideja, ka [[demokrātija]] nedrīkst būt tikai valsts pārvaldes forma, bet tai jāaptver arī sociālās, ekonomiskās un kultūras attiecības. Šī pieeja uzskata, ka politiskā vara ir jādecentralizē un jāpadara pieejamāka dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazākumgrupām, sociālajām kustībām un pilsoniskajām organizācijām. Politikas teorijā radikālā demokrātija bieži tiek saistīta ar [[tiešā demokrātija|tiešo demokrātiju]], [[līdzdalības demokrātija|līdzdalības demokrātiju]], [[deliberatīvā demokrātija|deliberatīvo demokrātiju]] un sociālo kustību politiku. Tā uzsver publiskas diskusijas, kolektīvu lēmumu pieņemšanu, vienlīdzīgu piekļuvi politiskajai līdzdalībai un varas attiecību kritisku izvērtēšanu. Nozīmīgu ieguldījumu mūsdienu radikālās demokrātijas teorijā sniedza [[Ernesto Laklau]] un [[Šantala Mufa]]. Viņi attīstīja uzskatu, ka demokrātiskā politika vienmēr ietver konfliktu starp dažādām sabiedrības grupām un interesēm. Tāpēc demokrātijas uzdevums nav pilnībā novērst konfliktus, bet gan nodrošināt tādu politisko telpu, kurā konflikti var pastāvēt bez vardarbīgas apspiešanas. Radikālās demokrātijas atbalstītāji uzskata, ka pastāvošās demokrātiskās institūcijas bieži nepietiekami pārstāv ekonomiski vājākas grupas, mazākumtautības un marginalizētas kopienas. Tādēļ nepieciešams paplašināt demokrātijas principus ārpus parlamentārās politikas, piemēram, darba vietās, izglītības sistēmā, pašvaldībās un pilsoniskajā sabiedrībā. Kritiķi norāda, ka radikālā demokrātija var būt institucionāli nestabila, jo pārāk plaša līdzdalība var apgrūtināt efektīvu lēmumu pieņemšanu. Citi kritizē tās teorētisko nenoteiktību un iespējamu populistisku izmantošanu. Tomēr politikas zinātnē šis jēdziens joprojām tiek lietots, lai analizētu demokrātijas padziļināšanu, varas decentralizāciju un sabiedrības līdzdalības paplašināšanu. [[Kategorija:Demokrātija]] [[Kategorija:Politikas teorijas]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Pilsoniskā sabiedrība]] [[Kategorija:Sociālās kustības]] 5xbejqqxfbcxgcbojcw312o870dut9g 0 632046 4469154 2026-05-16T21:43:42Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Pilsoniskums''' ir personas piederība [[pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskajai sabiedrībai]] un aktīva līdzdalība [[valsts]] politiskajā, sociālajā un tiesiskajā dzīvē. Šis jēdziens ietver ne tikai formālu [[pilsonība|pilsonību]], bet arī indivīda tiesības, pienākumus, politisko apziņu un spēju piedalīties kopējo sabiedrības jautājumu risināšanā. Pilsoniskuma pamatā ir uzskats, ka indivīds nav tikai valsts varai pakļauta persona, bet arī aktī... 4469154 wikitext text/x-wiki '''Pilsoniskums''' ir personas piederība [[pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskajai sabiedrībai]] un aktīva līdzdalība [[valsts]] politiskajā, sociālajā un tiesiskajā dzīvē. Šis jēdziens ietver ne tikai formālu [[pilsonība|pilsonību]], bet arī indivīda tiesības, pienākumus, politisko apziņu un spēju piedalīties kopējo sabiedrības jautājumu risināšanā. Pilsoniskuma pamatā ir uzskats, ka indivīds nav tikai valsts varai pakļauta persona, bet arī aktīvs [[pilsonis]], kurš piedalās sabiedrības pārvaldē un uzņemas atbildību par kopējo labumu. Tas var izpausties kā piedalīšanās [[vēlēšanas|vēlēšanās]], iesaiste [[nevalstiskā organizācija|nevalstiskajās organizācijās]], sabiedriskās diskusijās, brīvprātīgajā darbā, vietējās kopienas aktivitātēs un tiesību aizstāvēšanā. Politikas teorijā pilsoniskums ir cieši saistīts ar [[demokrātija|demokrātiju]], [[tiesiskums|tiesiskumu]], [[politiskā līdzdalība|politisko līdzdalību]] un [[pilsoniskā izglītība|pilsonisko izglītību]]. Demokrātiskā sabiedrībā pilsoniskums palīdz uzturēt sabiedrības līdzdalību, kontrolēt valsts varu un veidot uzticēšanos starp pilsoņiem un institūcijām. Pilsoniskums var tikt aplūkots vairākās nozīmēs. Liberālajā tradīcijā tas galvenokārt saistīts ar individuālajām tiesībām un juridisku vienlīdzību. Republikāniskajā tradīcijā uzsvars tiek likts uz pilsoņa pienākumiem, sabiedrisko tikumu un aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē. Savukārt mūsdienu politikas zinātnē pilsoniskums bieži tiek analizēts arī saistībā ar [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], [[sociālā iekļaušana|sociālo iekļaušanu]], [[multikulturālisms|multikulturālismu]] un [[globalizācija|globalizāciju]]. Pilsoniskuma attīstību veicina izglītība, brīva piekļuve informācijai, neatkarīgi [[masu mediji]], pilsoniskās organizācijas un demokrātiskas institūcijas. Vāja pilsoniskuma gadījumā sabiedrībā var pieaugt politiskā apātija, neuzticēšanās institūcijām, populisms un sociālā fragmentācija. [[Kategorija:Politikas teorijas]] [[Kategorija:Demokrātija]] [[Kategorija:Pilsoniskā sabiedrība]] [[Kategorija:Pilsonība]] [[Kategorija:Socioloģija]] 2c7tbh07847wnjdabn79ttk07ro8w3j 4469155 4469154 2026-05-16T21:43:59Z Votre Provocateur 111653 4469155 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Pilsoniskums''' ir personas piederība [[pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskajai sabiedrībai]] un aktīva līdzdalība [[valsts]] politiskajā, sociālajā un tiesiskajā dzīvē. Šis jēdziens ietver ne tikai formālu [[pilsonība|pilsonību]], bet arī indivīda tiesības, pienākumus, politisko apziņu un spēju piedalīties kopējo sabiedrības jautājumu risināšanā. Pilsoniskuma pamatā ir uzskats, ka indivīds nav tikai valsts varai pakļauta persona, bet arī aktīvs [[pilsonis]], kurš piedalās sabiedrības pārvaldē un uzņemas atbildību par kopējo labumu. Tas var izpausties kā piedalīšanās [[vēlēšanas|vēlēšanās]], iesaiste [[nevalstiskā organizācija|nevalstiskajās organizācijās]], sabiedriskās diskusijās, brīvprātīgajā darbā, vietējās kopienas aktivitātēs un tiesību aizstāvēšanā. Politikas teorijā pilsoniskums ir cieši saistīts ar [[demokrātija|demokrātiju]], [[tiesiskums|tiesiskumu]], [[politiskā līdzdalība|politisko līdzdalību]] un [[pilsoniskā izglītība|pilsonisko izglītību]]. Demokrātiskā sabiedrībā pilsoniskums palīdz uzturēt sabiedrības līdzdalību, kontrolēt valsts varu un veidot uzticēšanos starp pilsoņiem un institūcijām. Pilsoniskums var tikt aplūkots vairākās nozīmēs. Liberālajā tradīcijā tas galvenokārt saistīts ar individuālajām tiesībām un juridisku vienlīdzību. Republikāniskajā tradīcijā uzsvars tiek likts uz pilsoņa pienākumiem, sabiedrisko tikumu un aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē. Savukārt mūsdienu politikas zinātnē pilsoniskums bieži tiek analizēts arī saistībā ar [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], [[sociālā iekļaušana|sociālo iekļaušanu]], [[multikulturālisms|multikulturālismu]] un [[globalizācija|globalizāciju]]. Pilsoniskuma attīstību veicina izglītība, brīva piekļuve informācijai, neatkarīgi [[masu mediji]], pilsoniskās organizācijas un demokrātiskas institūcijas. Vāja pilsoniskuma gadījumā sabiedrībā var pieaugt politiskā apātija, neuzticēšanās institūcijām, populisms un sociālā fragmentācija. [[Kategorija:Politikas teorijas]] [[Kategorija:Demokrātija]] [[Kategorija:Pilsoniskā sabiedrība]] [[Kategorija:Pilsonība]] [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Politika]] l4fwj04u1n8t1gae5v09atfalt94dzu 0 632047 4469160 2026-05-16T21:49:03Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Hempdens | vārds_orģ = ''John Hampden'' | attēls = John Hampden.jpg | amats = [[Anglijas parlaments|Anglijas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = 1621 | term_beigas = {{Dat|1643|06|24|N}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{Dat|1595|6|25}} | dzim_vieta = [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1643|6|24|1595|6|25}} | mir_vieta = [[Tame]], [[Oksfordšīra]]... 4469160 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Hempdens | vārds_orģ = ''John Hampden'' | attēls = John Hampden.jpg | amats = [[Anglijas parlaments|Anglijas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = 1621 | term_beigas = {{Dat|1643|06|24|N}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{Dat|1595|6|25}} | dzim_vieta = [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1643|6|24|1595|6|25}} | mir_vieta = [[Tame]], [[Oksfordšīra]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | tautība = anglis | partija = [[Apaļgalvji]] | dzīvesb = politiķis | profesija = jurists | alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = [[puritānisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Džons Hempdens''' ({{val|en|John Hampden}}, dzimis {{Dat|1595|6|25}}, miris {{Dat|1643|6|24}}) bija [[Anglijas Karaliste|angļu]] politiķis un viens no ievērojamākajiem [[Anglijas parlaments|Parlamenta]] opozīcijas līderiem karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] valdīšanas laikā. Viņš kļuva pazīstams ar savu pretošanos karaļa īstenotajai nodokļu politikai un tika uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem parlamentārisma un pilsoņu tiesību aizstāvjiem pirms [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]]. Hempdens ieguva plašu ievērību pēc atteikšanās maksāt tā saukto “kuģu nodokli” (''Ship Money''), kuru Čārlzs I ieviesa bez Parlamenta piekrišanas. Tiesa gan nolēma par labu karalim, tomēr Hempdens kļuva par simbolu pretestībai karaļa patvaļīgajai varai. [[Anglijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā Hempdens nostājās [[apaļgalvji|apaļgalvju]] pusē un piedalījās Parlamenta spēku organizēšanā. 1643. gadā viņš tika smagi ievainots Čalgrovas kaujā un neilgi pēc tam nomira. Vēlākajās paaudzēs Hempdens bieži tika attēlots kā parlamentārās brīvības, konstitucionālisma un pretošanās autoritārai varai simbols. == Dzīvesgājums == Džons Hempdens dzimis 1595. gadā turīgā zemes īpašnieku ģimenē. Viņš studēja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] un vēlāk apguva jurisprudenci. 1621. gadā Hempdenu pirmo reizi ievēlēja [[Anglijas parlaments|Parlamentā]], kur viņš pakāpeniski kļuva par vienu no ietekmīgākajiem opozīcijas politiķiem. 1637. gadā Hempdens atteicās maksāt karaļa noteikto kuģu nodokli, argumentējot, ka nodokļu ieviešanai nepieciešama Parlamenta piekrišana. Tiesas process pret viņu kļuva par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem konfliktiem Čārlza I valdīšanas laikā. 1640. gadā Hempdens tika ievēlēts gan [[Īsais parlaments|Īsajā parlamentā]], gan [[Ilgais parlaments|Ilgajā parlamentā]]. Viņš atbalstīja karaļa varas ierobežošanu un aktīvi iesaistījās Parlamenta militāro spēku organizēšanā pēc pilsoņu kara sākuma 1642. gadā. 1643. gada jūnijā Hempdens piedalījās Čalgrovas kaujā pret rojālistu spēkiem, kur tika ievainots plecā. No gūtajiem ievainojumiem viņš nomira sešas dienas vēlāk. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hempdens, Džons}} [[Kategorija:1595. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1643. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas politiķi]] [[Kategorija:Anglijas parlamenta deputāti]] [[Kategorija:Puritāņi]] [[Kategorija:Anglijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Oksfordas Universitātes absolventi]] 8fwvybujejhlqkaik22sf0onna09ec0 0 632048 4469161 2026-05-16T21:49:44Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Pīms | vārds_orģ = ''John Pym'' | attēls = John Pym.jpg | amats = [[Anglijas parlaments|Anglijas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = 1621 | term_beigas = {{Dat|1643|12|08|N}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = 1584 | dzim_vieta = [[Bridžvotera]], [[Somerseta]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1643|12|8|1584|1|1}} | mir_vieta = [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [... 4469161 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Pīms | vārds_orģ = ''John Pym'' | attēls = John Pym.jpg | amats = [[Anglijas parlaments|Anglijas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = 1621 | term_beigas = {{Dat|1643|12|08|N}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = 1584 | dzim_vieta = [[Bridžvotera]], [[Somerseta]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1643|12|8|1584|1|1}} | mir_vieta = [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | tautība = anglis | partija = [[Apaļgalvji]] | dzīvesb = politiķis | profesija = jurists | alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = [[puritānisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Džons Pīms''' ({{val|en|John Pym}}, dzimis 1584. gadā, miris {{Dat|1643|12|8}}) bija [[Anglijas Karaliste|angļu]] politiķis un viens no nozīmīgākajiem [[Anglijas parlaments|Parlamenta]] līderiem pirms [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] un tā sākumposmā. Viņš kļuva pazīstams kā ietekmīgs karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] politikas kritiķis un parlamentārās opozīcijas organizētājs. Pīms bija viens no galvenajiem politiķiem, kas iestājās pret karaļa mēģinājumiem valdīt bez Parlamenta piekrišanas, kā arī pret nodokļu ieviešanu un reliģiskajām reformām, kuras daudzi [[puritāņi]] uzskatīja par pārāk tuvu [[katolicisms|katolicismam]]. Viņam bija nozīmīga loma [[Ilgais parlaments|Ilgā parlamenta]] darbībā pēc tā sasaukšanas 1640. gadā. 1641. gadā Pīms palīdzēja izstrādāt tā saukto “Lielo remonstranci” (''Grand Remonstrance''), kurā tika apkopoti Parlamenta pārmetumi karaļa politikai. Šis dokuments ievērojami saasināja konfliktu starp karali un Parlamentu. [[Anglijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] sākumā Pīms kļuva par vienu no svarīgākajiem Parlamenta politiskajiem vadītājiem. Viņš atbalstīja militāro spēku organizēšanu pret karaļa piekritējiem un veicināja Parlamenta sadarbību ar [[Skotija|Skotijas]] presbiteriešiem. == Dzīvesgājums == Džons Pīms dzimis 1584. gadā [[Somerseta|Somersetā]] zemes īpašnieku ģimenē. Viņš studēja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], kur apguva klasisko izglītību un jurisprudenci. 1621. gadā Pīmu ievēlēja [[Anglijas parlaments|Parlamentā]], kur viņš pakāpeniski kļuva par vienu no redzamākajiem opozīcijas politiķiem. Viņš asi kritizēja karaļa finanšu politiku, reliģisko kursu un mēģinājumus ierobežot Parlamenta pilnvaras. Pēc [[Ilgais parlaments|Ilgā parlamenta]] sasaukšanas 1640. gadā Pīms ieguva ievērojamu ietekmi valsts politikā. Viņš atbalstīja karaļa padomnieku tiesāšanu, bīskapu ietekmes ierobežošanu un Parlamenta kontroli pār armiju. 1642. gadā, pieaugot konfliktam starp Parlamentu un karali, Pīms kļuva par vienu no galvenajiem [[apaļgalvji|apaļgalvju]] līderiem. Viņš organizēja finanšu resursus Parlamenta armijai un piedalījās politiskajās sarunās ar Skotiju. Pīms nomira 1643. gadā Londonā pilsoņu kara laikā. Viņa nāve tika uzskatīta par būtisku zaudējumu Parlamenta pusei. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pīms, Džons}} [[Kategorija:1584. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1643. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas politiķi]] [[Kategorija:Anglijas parlamenta deputāti]] [[Kategorija:Puritāņi]] [[Kategorija:Anglijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Oksfordas Universitātes absolventi]] 3ptlqrjfvv83ta4x4j7cdvnwvtbh5ub 0 632049 4469162 2026-05-16T21:50:29Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Roberts Devero | vārds_orģ = ''Robert Devereux'' | attēls = Robert Devereux 3rd Earl of Essex.jpg | amats = [[Eseksas grāfs]] | term_sākums = 1641 | term_beigas = {{Dat|1646|09|14|N}} | priekštecis = [[Roberts Devero (2. Eseksas grāfs)|Roberts Devero]] | pēctecis = | dzim_dati = {{Dat|1591|1|11}} | dzim_vieta = [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1646|9|14|1591|1|11}}... 4469162 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Roberts Devero | vārds_orģ = ''Robert Devereux'' | attēls = Robert Devereux 3rd Earl of Essex.jpg | amats = [[Eseksas grāfs]] | term_sākums = 1641 | term_beigas = {{Dat|1646|09|14|N}} | priekštecis = [[Roberts Devero (2. Eseksas grāfs)|Roberts Devero]] | pēctecis = | dzim_dati = {{Dat|1591|1|11}} | dzim_vieta = [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1646|9|14|1591|1|11}} | mir_vieta = [[Londona]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | tautība = anglis | partija = [[Apaļgalvji]] | dzīvesb = karavadonis, politiķis | profesija = aristokrāts | alma_mater = | reliģija = [[protestantisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Roberts Devero''' ({{val|en|Robert Devereux}}, dzimis {{Dat|1591|1|11}}, miris {{Dat|1646|9|14}}) bija [[Anglijas Karaliste|angļu]] aristokrāts, karavadonis un politiķis, 3. [[Eseksas grāfs]]. Viņš bija viens no galvenajiem [[Anglijas parlaments|Parlamenta]] militārajiem līderiem [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] sākumposmā. Pilsoņu kara laikā Devero nostājās [[apaļgalvji|apaļgalvju]] pusē un 1642. gadā tika iecelts par Parlamenta armijas virspavēlnieku. Viņš komandēja Parlamenta spēkus vairākās nozīmīgās kaujās pret karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] rojālistiem. Lai gan Devero tika uzskatīts par lojālu Parlamenta aizstāvi, viņš ieņēma samērā mērenu politisko nostāju un atbalstīja kompromisa iespēju ar karali. Kara gaitā viņa militārā ietekme pakāpeniski samazinājās, īpaši pēc [[Jaunā parauga armija]]s izveidošanas un tādu komandieru kā [[Olivers Kromvels]] izvirzīšanās. == Dzīvesgājums == Roberts Devero dzimis 1591. gadā Londonā aristokrātiskā ģimenē. Pēc tēva nāves viņš mantoja Eseksas grāfa titulu. Jaunībā piedalījās militārās kampaņās Eiropā un ieguva kara pieredzi [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā. 1630. un 1640. gados Devero iesaistījās opozīcijā karaļa Čārlza I politikai. Viņš kritizēja karaļa mēģinājumus valdīt bez Parlamenta un atbalstīja Parlamenta pilnvaru paplašināšanu. Pēc [[Anglijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākuma 1642. gadā Devero tika iecelts par Parlamenta armijas galveno komandieri. Tajā pašā gadā viņš vadīja Parlamenta spēkus [[Edžhilas kauja|Edžhilas kaujā]], kas bija pirmā lielā kara sadursme. Turpmākajos kara gados Devero piedalījās vairākās militārās operācijās, tomēr viņa piesardzīgā stratēģija izraisīja kritiku radikālāko parlamentāriešu vidū. 1645. gadā pēc tā sauktā “Pašaizliedzības akta” (''Self-Denying Ordinance'') pieņemšanas viņš atkāpās no armijas komandiera amata. Roberts Devero nomira 1646. gadā Londonā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Devero, Roberts}} [[Kategorija:1591. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1646. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas aristokrātija]] [[Kategorija:Anglijas karavadoņi]] [[Kategorija:Anglijas politiķi]] [[Kategorija:Anglijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Apaļgalvji]] pgqwrpyqg9agoprfifnc6klnzg2ss4n 0 632050 4469163 2026-05-16T21:51:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tomass Fērfakss | vārds_orģ = ''Thomas Fairfax'' | attēls = Thomas Fairfax.jpg | amats = [[Jaunā parauga armija]]s virspavēlnieks | term_sākums = 1645 | term_beigas = 1650 | priekštecis = [[Roberts Devero]] | pēctecis = [[Olivers Kromvels]] | dzim_dati = {{Dat|1612|1|17}} | dzim_vieta = [[Dentona]], [[Jorkšīra]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1671|11|12|1612|1|17}} | mir_vi... 4469163 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tomass Fērfakss | vārds_orģ = ''Thomas Fairfax'' | attēls = Thomas Fairfax.jpg | amats = [[Jaunā parauga armija]]s virspavēlnieks | term_sākums = 1645 | term_beigas = 1650 | priekštecis = [[Roberts Devero]] | pēctecis = [[Olivers Kromvels]] | dzim_dati = {{Dat|1612|1|17}} | dzim_vieta = [[Dentona]], [[Jorkšīra]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1671|11|12|1612|1|17}} | mir_vieta = [[Nansmona]], [[Jorkšīra]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | tautība = anglis | partija = [[Apaļgalvji]] | dzīvesb = karavadonis, politiķis | profesija = aristokrāts | alma_mater = | reliģija = [[puritānisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Tomass Fērfakss''' ({{val|en|Thomas Fairfax}}, dzimis {{Dat|1612|1|17}}, miris {{Dat|1671|11|12}}) bija [[Anglijas Karaliste|angļu]] aristokrāts, karavadonis un viens no ievērojamākajiem [[Anglijas parlaments|Parlamenta]] militārajiem līderiem [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā. Viņš bija [[Jaunā parauga armija]]s pirmais virspavēlnieks un spēlēja nozīmīgu lomu Parlamenta uzvarā pār karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] spēkiem. Fērfakss ieguva reputāciju kā disciplinēts un spējīgs komandieris. Viņa vadībā Jaunā parauga armija kļuva par profesionālu un efektīvu militāru spēku. Viņš komandēja Parlamenta armiju vairākās izšķirošās kaujās, tostarp [[Neisbijas kauja|Neisbijas kaujā]] 1645. gadā, kur rojālistu armija cieta smagu sakāvi. Lai gan Fērfakss atbalstīja Parlamenta cīņu pret karali, viņš ieņēma mērenāku nostāju nekā [[Olivers Kromvels]] un citi radikālie parlamentārieši. Viņš nepiedalījās karaļa tiesāšanā un atteicās parakstīt nāves spriedumu Čārlzam I. == Dzīvesgājums == Tomass Fērfakss dzimis 1612. gadā Jorkšīras aristokrātu ģimenē. Jaunībā viņš ieguva militāru pieredzi, dienējot protestantu spēkos Eiropā [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā. Kad sākās [[Anglijas pilsoņu karš]], Fērfakss kopā ar tēvu Ferdinandu Fērfaksu pievienojās Parlamenta pusei. Viņš ātri izcēlās ar savām komandiera spējām un kļuva par vienu no galvenajiem parlamentāriešu karavadoņiem ziemeļu Anglijā. 1645. gadā pēc [[Jaunā parauga armija]]s izveides Fērfaksu iecēla par tās virspavēlnieku. Tajā pašā gadā viņš vadīja Parlamenta spēkus Neisbijas kaujā, kas kļuva par izšķirošu pagrieziena punktu karā. Pēc kara beigām Fērfakss arvien biežāk nonāca domstarpībās ar armijas radikālajiem līderiem. Viņš atteicās piedalīties karaļa Čārlza I tiesāšanā un vēlāk kritiski izturējās pret [[Anglijas republika]]s un Kromvela režīma attīstību. 1660. gadā Fērfakss atbalstīja [[Stjuartu restaurācija|Stjuartu restaurāciju]] un karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] atgriešanos tronī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fērfakss, Tomass}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1671. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas aristokrātija]] [[Kategorija:Anglijas karavadoņi]] [[Kategorija:Anglijas politiķi]] [[Kategorija:Anglijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Apaļgalvji]] [[Kategorija:Puritāņi]] 55bybqfv822eh1aj3v4fepli6mlodm8 0 632051 4469164 2026-05-16T21:52:44Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Stjuartu restaurācija''' bija [[monarhija]]s atjaunošana [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] 1660. gadā, kad pēc [[Anglijas republika]]s un [[Protektorāts|Protektorāta]] perioda tronī tika atjaunota [[Stjuarti|Stjuartu dinastija]]. Par karali kļuva [[Čārlzs II Stjuarts]], iepriekš nāvessodā sodītā karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] dēls. Restaurācija notika pēc politiskās nestabilitātes, kas sekoja Olivers Kromvels|O... 4469164 wikitext text/x-wiki '''Stjuartu restaurācija''' bija [[monarhija]]s atjaunošana [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] 1660. gadā, kad pēc [[Anglijas republika]]s un [[Protektorāts|Protektorāta]] perioda tronī tika atjaunota [[Stjuarti|Stjuartu dinastija]]. Par karali kļuva [[Čārlzs II Stjuarts]], iepriekš nāvessodā sodītā karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] dēls. Restaurācija notika pēc politiskās nestabilitātes, kas sekoja [[Olivers Kromvels|Olivera Kromvela]] nāvei 1658. gadā. Viņa dēls [[Ričards Kromvels]] nespēja saglabāt varu, un armijas, parlamenta un politisko grupējumu savstarpējie konflikti vājināja republikas režīmu. Šajos apstākļos nozīmīgu lomu ieguva ģenerālis [[Džordžs Monks]], kurš ar karaspēku devās uz Londonu un veicināja jauna parlamenta sasaukšanu. 1660. gada aprīlī Čārlzs II izdeva [[Bredas deklarācija|Bredas deklarāciju]], kurā solīja vispārēju amnestiju, reliģisku iecietību noteiktās robežās un īpašuma jautājumu risināšanu ar parlamenta starpniecību. Pēc tam [[Konventa parlaments]] uzaicināja Čārlzu II atgriezties Anglijā un ieņemt troni. 1660. gada 29. maijā Čārlzs II ieradās Londonā, un šī diena tradicionāli tiek uzskatīta par restaurācijas sākumu. Stjuartu restaurācijas rezultātā tika atjaunota [[Anglijas monarhija]], [[Lordu palāta]] un [[Anglikāņu baznīca]]s pozīcijas. Vienlaikus restaurācija nenozīmēja pilnīgu atgriešanos pie pirmskara politiskās kārtības, jo [[Anglijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un republikas perioda pieredze būtiski mainīja attiecības starp karali, parlamentu un sabiedrību. Restaurācijas laikā tika pieņemti vairāki likumi, kas nostiprināja anglikāņu baznīcas dominējošo stāvokli un ierobežoja [[puritāņi|puritāņu]], [[presbiterieši|presbiteriešu]] un citu nekonformistu tiesības. Šo likumu kopumu bieži saista ar [[Klarendona kodekss|Klarendona kodeksu]]. Politiski restaurācijas periods bija pretrunīgs. No vienas puses, tas izbeidza republikas režīma nestabilitāti un atjaunoja tradicionālo valsts pārvaldes formu. No otras puses, saglabājās konflikti par karaļa varas robežām, reliģisko politiku un parlamenta lomu. Šīs pretrunas vēlāk veicināja [[Slavenā revolūcija|Slaveno revolūciju]] 1688. gadā. == Skatīt arī == * [[Anglijas pilsoņu karš]] * [[Anglijas republika]] * [[Protektorāts]] * [[Čārlzs II Stjuarts]] * [[Slavenā revolūcija]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Skotijas vēsture]] [[Kategorija:Īrijas vēsture]] [[Kategorija:Stjuarti]] [[Kategorija:1660. gads]] [[Kategorija:Monarhija]] 7uk0anrvj8d1bsg7xse1y65f3nbf57k 0 632052 4469165 2026-05-16T21:53:45Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Leslijs | vārds_orģ = ''Alexander Leslie'' | attēls = Alexander Leslie.jpg | amats = [[Skotijas armija]]s virspavēlnieks | term_sākums = 1639 | term_beigas = 1651 | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = 1580 | dzim_vieta = [[Fifa]], {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1661|4|4|1580|1|1}} | mir_vieta = [[Balvērī]], [[Fifa]], {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] |... 4469165 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Leslijs | vārds_orģ = ''Alexander Leslie'' | attēls = Alexander Leslie.jpg | amats = [[Skotijas armija]]s virspavēlnieks | term_sākums = 1639 | term_beigas = 1651 | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = 1580 | dzim_vieta = [[Fifa]], {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1661|4|4|1580|1|1}} | mir_vieta = [[Balvērī]], [[Fifa]], {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] | tautība = skots | partija = [[Kovenanteri]] | dzīvesb = karavadonis | profesija = aristokrāts | alma_mater = | reliģija = [[presbiterisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Leslijs''' ({{val|en|Alexander Leslie}}, dzimis ap 1580. gadu, miris {{Dat|1661|4|4}}) bija [[Skotija|skotu]] karavadonis un politiķis, viens no ievērojamākajiem [[Kovenanteri|kovenanteru]] līderiem [[Trīs karaļvalstu kari]]u laikā. Viņš bija pieredzējis militārais komandieris, kurš ieguva ievērību dienestā Zviedrijas armijā [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā un vēlāk vadīja Skotijas spēkus konfliktos pret karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] politiku. Leslijs bija viens no galvenajiem skotu presbiteriešu kustības militārajiem līderiem. 1639. gadā viņš tika iecelts par [[Skotijas armija]]s komandieri [[Bīskapu kari]]u laikā, kuros Skotijas kovenanteri pretojās karaļa mēģinājumiem ieviest anglikāniskus baznīcas pārvaldes principus Skotijā. 1640. gadā Leslija vadītā armija iebruka Anglijas ziemeļos un sakāva karaļa spēkus [[Ņūbērnas kauja|Ņūbērnas kaujā]]. Šie notikumi ievērojami vājināja Čārlza I pozīcijas un veicināja [[Ilgais parlaments|Ilgā parlamenta]] sasaukšanu. [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā Leslijs sadarbojās ar [[Anglijas parlaments|Anglijas Parlamentu]] saskaņā ar [[Svinīgā līga un pakts|Svinīgo līgu un paktu]], nodrošinot Skotijas militāru atbalstu parlamentāriešiem cīņā pret rojālistiem. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Leslijs dzimis ap 1580. gadu Fifā. Jaunībā viņš devās militārajā dienestā Eiropā un ilgstoši kalpoja [[Zviedrija]]s armijā karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] vadībā. Trīsdesmitgadu kara laikā Leslijs ieguva ievērojamu kaujas pieredzi un sasniedza feldmaršala pakāpi. 1638. gadā pēc [[Nacionālais pakts|Nacionālā pakta]] noslēgšanas Leslijs pievienojās kovenanteru kustībai Skotijā. Viņš organizēja un vadīja Skotijas armiju Bīskapu karu laikā pret karaļa Čārlza I spēkiem. 1644. gadā Leslijs komandēja skotu armiju Anglijā un piedalījās [[Mārstonmūras kauja|Mārstonmūras kaujā]], kur parlamentāriešu un skotu spēki sakāva rojālistus. Vēlākajos gados Leslija politiskā ietekme samazinājās. Pēc [[Stjuartu restaurācija|Stjuartu restaurācijas]] viņš zaudēja daļu savas politiskās ietekmes, lai gan izvairījās no smagām represijām. Aleksandrs Leslijs nomira 1661. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Leslijs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1580. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1661. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skotijas karavadoņi]] [[Kategorija:Skotijas politiķi]] [[Kategorija:Trīsdesmitgadu karš]] [[Kategorija:Anglijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kovenanteri]] [[Kategorija:Skotijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedrijas militārpersonas]] cunyede0g82bkpd7idy5xwtopvbg4l3 4469166 4469165 2026-05-16T21:54:44Z Votre Provocateur 111653 4469166 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Leslijs | vārds_orģ = ''Alexander Leslie'' | attēls = Alexleslie.jpg | amats = [[Skotijas armija]]s virspavēlnieks | term_sākums = 1639 | term_beigas = 1651 | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = 1580 | dzim_vieta = [[Fifa]], {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1661|4|4|1580|1|1}} | mir_vieta = [[Balvērī]], [[Fifa]], {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] | tautība = skots | partija = [[Kovenanteri]] | dzīvesb = karavadonis | profesija = aristokrāts | alma_mater = | reliģija = [[presbiterisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Leslijs''' ({{val|en|Alexander Leslie}}, dzimis ap 1580. gadu, miris {{Dat|1661|4|4}}) bija [[Skotija|skotu]] karavadonis un politiķis, viens no ievērojamākajiem [[Kovenanteri|kovenanteru]] līderiem [[Trīs karaļvalstu kari]]u laikā. Viņš bija pieredzējis militārais komandieris, kurš ieguva ievērību dienestā Zviedrijas armijā [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā un vēlāk vadīja Skotijas spēkus konfliktos pret karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] politiku. Leslijs bija viens no galvenajiem skotu presbiteriešu kustības militārajiem līderiem. 1639. gadā viņš tika iecelts par [[Skotijas armija]]s komandieri [[Bīskapu kari]]u laikā, kuros Skotijas kovenanteri pretojās karaļa mēģinājumiem ieviest anglikāniskus baznīcas pārvaldes principus Skotijā. 1640. gadā Leslija vadītā armija iebruka Anglijas ziemeļos un sakāva karaļa spēkus [[Ņūbērnas kauja|Ņūbērnas kaujā]]. Šie notikumi ievērojami vājināja Čārlza I pozīcijas un veicināja [[Ilgais parlaments|Ilgā parlamenta]] sasaukšanu. [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā Leslijs sadarbojās ar [[Anglijas parlaments|Anglijas Parlamentu]] saskaņā ar [[Svinīgā līga un pakts|Svinīgo līgu un paktu]], nodrošinot Skotijas militāru atbalstu parlamentāriešiem cīņā pret rojālistiem. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Leslijs dzimis ap 1580. gadu Fifā. Jaunībā viņš devās militārajā dienestā Eiropā un ilgstoši kalpoja [[Zviedrija]]s armijā karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] vadībā. Trīsdesmitgadu kara laikā Leslijs ieguva ievērojamu kaujas pieredzi un sasniedza feldmaršala pakāpi. 1638. gadā pēc [[Nacionālais pakts|Nacionālā pakta]] noslēgšanas Leslijs pievienojās kovenanteru kustībai Skotijā. Viņš organizēja un vadīja Skotijas armiju Bīskapu karu laikā pret karaļa Čārlza I spēkiem. 1644. gadā Leslijs komandēja skotu armiju Anglijā un piedalījās [[Mārstonmūras kauja|Mārstonmūras kaujā]], kur parlamentāriešu un skotu spēki sakāva rojālistus. Vēlākajos gados Leslija politiskā ietekme samazinājās. Pēc [[Stjuartu restaurācija|Stjuartu restaurācijas]] viņš zaudēja daļu savas politiskās ietekmes, lai gan izvairījās no smagām represijām. Aleksandrs Leslijs nomira 1661. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Leslijs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1580. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1661. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skotijas karavadoņi]] [[Kategorija:Skotijas politiķi]] [[Kategorija:Trīsdesmitgadu karš]] [[Kategorija:Anglijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kovenanteri]] [[Kategorija:Skotijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedrijas militārpersonas]] 0v8yt547r8i5ocqpu1xc950hdsni11e 0 632053 4469167 2026-05-16T21:55:07Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Princis Ruperts no Reinas | vārds_orģ = ''Prince Rupert of the Rhine'' | attēls = Prince Rupert.jpg | amats = [[Rojālisti|Rojālistu]] armijas komandieris | term_sākums = 1642 | term_beigas = 1646 | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{Dat|1619|12|17}} | dzim_vieta = [[Prāga]], [[Bohēmijas Karaliste]], [[Svēta Romas impērija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1682|11|29|1619|12|17}} | mir_vieta = Vestminste... 4469167 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Princis Ruperts no Reinas | vārds_orģ = ''Prince Rupert of the Rhine'' | attēls = Prince Rupert.jpg | amats = [[Rojālisti|Rojālistu]] armijas komandieris | term_sākums = 1642 | term_beigas = 1646 | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{Dat|1619|12|17}} | dzim_vieta = [[Prāga]], [[Bohēmijas Karaliste]], [[Svēta Romas impērija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1682|11|29|1619|12|17}} | mir_vieta = [[Vestminstera]], {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] | tautība = vācietis, anglis | partija = [[Rojālisti]] | dzīvesb = karavadonis, admirālis, izgudrotājs | profesija = aristokrāts | alma_mater = | reliģija = [[kalvinisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Princis Ruperts no Reinas''' ({{val|en|Prince Rupert of the Rhine}}, dzimis {{Dat|1619|12|17}}, miris {{Dat|1682|11|29}}) bija vācu izcelsmes princis, karavadonis, admirālis un zinātnieks, kurš kļuva par vienu no ievērojamākajiem [[Rojālisti|rojālistu]] komandieriem [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā. Viņš bija karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] brāļadēls un viens no uzticamākajiem karaļa militārajiem līderiem. Ruperts ieguva reputāciju kā drosmīgs un agresīvs kavalērijas komandieris. Pilsoņu kara sākumposmā viņš guva vairākas nozīmīgas uzvaras pār [[apaļgalvji|parlamentāriešu]] spēkiem un kļuva par rojālistu militārās pretošanās simbolu. 1644. gadā Ruperts komandēja karaļa spēkus [[Mārstonmūras kauja|Mārstonmūras kaujā]], kur rojālisti cieta smagu sakāvi pret parlamentāriešu un skotu armiju. Vēlāk viņš piedalījās arī citās lielās kara sadursmēs, tostarp [[Neisbijas kauja|Neisbijas kaujā]] 1645. gadā. Pēc rojālistu sakāves Ruperts devās trimdā Eiropā. Pēc [[Stjuartu restaurācija|Stjuartu restaurācijas]] viņš atgriezās Anglijā un ieņēma vairākus augstus amatus flotē un karaļa galmā. Papildus militārajai darbībai Ruperts interesējās par zinātni, tehniku un mākslu. Viņš bija saistīts ar [[Karaliskā biedrība|Karalisko biedrību]] un nodarbojās ar dažādiem eksperimentiem ķīmijā un mehānikā. == Dzīvesgājums == Princis Ruperts dzimis 1619. gadā Prāgā [[Frīdrihs V Pfalcas kūrfirsts|Frīdriha V]] un [[Elizabete Stjuarte]]s ģimenē. Pēc tēva sakāves [[Baltais kalns kauja|Baltā kalna kaujā]] ģimene devās trimdā uz [[Nīderlande]]i. Jaunībā Ruperts ieguva militāru pieredzi Eiropas karos un dienēja dažādās protestantu armijās. 1642. gadā viņš ieradās Anglijā, lai atbalstītu savu tēvoci karali Čārlzu I pilsoņu karā. Kara laikā Ruperts kļuva par vienu no galvenajiem rojālistu komandieriem. Viņš īpaši izcēlās ar kavalērijas uzbrukumu taktiku un personīgo drosmi kaujās. Pēc kara beigām Ruperts vairākus gadus dzīvoja trimdā. 1660. gadā pēc Stjuartu restaurācijas viņš atgriezās Anglijā un kļuva par [[Karaliskā flote|Karaliskās flotes]] admirāli. 17. gadsimta otrajā pusē Ruperts iesaistījās arī koloniālajā politikā un bija viens no [[Hudsona līča kompānija]]s dibinātājiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ruperts no Reinas, Princis}} [[Kategorija:1619. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1682. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas aristokrātija]] [[Kategorija:Anglijas karavadoņi]] [[Kategorija:Admirāļi]] [[Kategorija:Anglijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Rojālisti]] [[Kategorija:Karaliskās biedrības locekļi]] [[Kategorija:Hudsona līča kompānija]] [[Kategorija:Stjuarti]] 15g3772sbd85h196b1ks3rhn4pycblu 0 632054 4469168 2026-05-16T21:55:46Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Svētā Romas impērija]] 4469168 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Svētā Romas impērija]] a8r0v9qyio5oclslvdqng831k2zzzi8 0 632055 4469169 2026-05-16T21:56:53Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Tomass Fērfakss]] 4469169 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tomass Fērfakss]] r9lf2wbcb3h58yfv41audnxubiqanh6 0 632056 4469170 2026-05-16T21:59:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Granādas emirāts<br>{{val-ar|إمارة غرناطة}} |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valdības_veids = [[Monarhija]] |gads_sākums = 1230 |gads_beigas = 1492 |p1 = Almohādu kalifāts |s1 = Kastīlijas Karaliste |image_map = Reino de Granada.svg |image_map_caption = Granādas emirāts Pireneju pussalā |galvaspilsēta... 4469170 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Granādas emirāts<br>{{val-ar|إمارة غرناطة}} |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valdības_veids = [[Monarhija]] |gads_sākums = 1230 |gads_beigas = 1492 |p1 = Almohādu kalifāts |s1 = Kastīlijas Karaliste |image_map = Reino de Granada.svg |image_map_caption = Granādas emirāts Pireneju pussalā |galvaspilsēta = [[Granāda]] |kopīgas_valodas = [[arābu valoda]], [[mosarābu valoda]], [[berberu valodas]] |reliģija = [[Islāms]], [[kristietība]], [[jūdaisms]] |nauda = [[dinārs]] |leader1 = [[Muhameds I ibn Nasrs]] |year_leader1 = 1230–1273 |leader2 = [[Muhameds XII]] |year_leader2 = 1487–1492 |title_leader = [[Emīrs]] }} '''Granādas emirāts''' ({{val-ar|إمارة غرناطة}}) bija musulmaņu [[valsts]], kas pastāvēja [[Pireneju pussala]]s dienvidos no 13. gadsimta pirmās puses līdz 1492. gadam. Tā bija pēdējā musulmaņu pārvaldītā valsts [[Al-Andalus]]ā un pēdējais nozīmīgais islāma politiskais veidojums viduslaiku [[Spānija|Spānijas]] teritorijā. Emirāta galvaspilsēta bija [[Granāda]], kas kļuva par nozīmīgu politisku, ekonomisku un kultūras centru. Valsti pārvaldīja [[Nasrīdu dinastija]], kuru dibināja [[Muhameds I ibn Nasrs]]. Granādas emirāts izveidojās pēc [[Almohādu kalifāts|Almohādu]] varas sabrukuma un kristiešu karaļvalstu panākumiem [[Rekonkista]]s laikā. Granādas emirāts ilgstoši saglabāja neatkarību, izmantojot diplomātiju, maksājot nodevas [[Kastīlijas Karaliste]]i un izmantojot konfliktus starp kristiešu valdniekiem. Neskatoties uz politisko atkarību no Kastīlijas, emirāts saglabāja savu pārvaldes sistēmu, islāma tiesības, arābu kultūru un plašus tirdzniecības sakarus ar [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]]. Ekonomiski emirāts balstījās uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[amatniecība|amatniecību]] un [[tirdzniecība|tirdzniecību]]. Granādas apkārtnē tika attīstītas apūdeņošanas sistēmas, kas ļāva audzēt citrusaugļus, zīdkokus, dārzeņus un citus kultūraugus. Nozīmīga bija arī zīda ražošana, keramika, metālapstrāde un tekstilamatniecība. Granādas emirāts ir īpaši pazīstams ar savu arhitektūru. Nozīmīgākais šī perioda piemineklis ir [[Alhambra]] — pils un cietokšņa komplekss Granādā, kas kļuva par vienu no ievērojamākajiem islāma arhitektūras piemēriem Eiropā. 15. gadsimtā emirāts vājinājās iekšējo dinastisko konfliktu un pieaugošā Kastīlijas un [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] spiediena dēļ. Pēc [[Kastīlija]]s karalienes [[Izabella I Kastīliete|Izabellas I]] un Aragonas karaļa [[Ferdinands II Aragonietis|Ferdinanda II]] laulības kristiešu spēki kļuva politiski vienotāki. 1482. gadā sākās Granādas karš, kas noslēdzās 1492. gada 2. janvārī, kad pēdējais emīrs [[Muhameds XII]] padeva Granādu kristiešu valdniekiem. Granādas krišana noslēdza [[Rekonkista|Rekonkistu]] un izbeidza musulmaņu politisko varu Pireneju pussalā. Pēc emirāta krišanas sākotnēji musulmaņiem tika solīta reliģiska iecietība, tomēr vēlāk viņu tiesības tika ierobežotas, un daudzi tika piespiesti pieņemt kristietību vai pamest Spāniju. == Valsts ģenēze == Granādas emirāts izveidojās 13. gadsimtā pēc [[Almohādu kalifāts|Almohādu]] varas sabrukuma Al-Andalusā. Kristiešu karaļvalstu uzbrukumi būtiski samazināja musulmaņu kontrolētās teritorijas, un Granāda kļuva par galveno musulmaņu politisko centru pussalas dienvidos. 1230. gados [[Muhameds I ibn Nasrs]] nostiprināja savu varu Granādā un izveidoja [[Nasrīdu dinastija|Nasrīdu dinastiju]]. Lai saglabātu valsti, viņš atzina Kastīlijas pārākumu un kļuva par tās vasali. Šāda politika ļāva emirātam pastāvēt vairāk nekā divus gadsimtus. == Ekonomika == Granādas emirāta ekonomika balstījās uz intensīvu lauksaimniecību, pilsētu amatniecību un starptautisku tirdzniecību. Īpaši nozīmīga bija zīda ražošana, kas nodrošināja ienākumus gan vietējai elitei, gan tirgotājiem. Emirāts uzturēja tirdzniecības sakarus ar [[Magrebs|Magrebu]], Vidusjūras ostām un kristiešu valstīm. Granāda bija pazīstama ar tekstilizstrādājumiem, keramiku, metāla priekšmetiem un grezniem amatniecības izstrādājumiem. == Skatīt arī == * [[Al-Andalus]] * [[Nasrīdu dinastija]] * [[Alhambra]] * [[Rekonkista]] * [[Kordovas kalifāts]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Al-Andalus]] [[Kategorija:Granāda]] [[Kategorija:Rekonkista]] grdpak6jlhxist85fucbg6058cg7xpd 0 632057 4469171 2026-05-16T22:00:20Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Aragonas Karaliste]] 4469171 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aragonas Karaliste]] kamt6f63kq4ljr1r7k1j2vyohwm8q67 0 632058 4469173 2026-05-16T22:05:06Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Šahrekorda]] 4469173 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šahrekorda]] roqspos3zql7f6kxqgpge9ys29e2ni6 0 632059 4469174 2026-05-16T22:05:19Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Birdženda | official_name = {{ara|بيرجند}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Birjand montage.jpg | image_caption = Birdžendas panorāma | pushpin_map = Irāna | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IRN}} | subdivision_type1 = Ostāns | subdivision_name1 = Dienvidhorāsānas ostāns|Dienvidhor... 4469174 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Birdženda | official_name = {{ara|بيرجند}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Birjand montage.jpg | image_caption = Birdžendas panorāma | pushpin_map = Irāna | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IRN}} | subdivision_type1 = Ostāns | subdivision_name1 = [[Dienvidhorāsānas ostāns|Dienvidhorāsāna]] | subdivision_type2 = Šāhrestāns | subdivision_name2 = Birdženda | population_as_of = 2016 | population_total = 203636 | timezone = [[IRST]] | utc_offset = +3:30 | timezone_DST = [[IRDT]] | utc_offset_DST = +4:30 | latd = 32 | latm = 52 | lats = | latNS = N | longd = 59 | longm = 13 | longs = | longEW = E | elevation_m = 1491 | website = | footnotes = }} '''Birdženda''' ({{val-fa|بيرجند}}, ''Birjand'') ir pilsēta [[Irāna]]s austrumos, [[Dienvidhorāsānas ostāns|Dienvidhorāsānas ostāna]] administratīvais centrs. Tā atrodas vēsturiskajā [[Horāsāna]]s reģionā netālu no robežas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]. Birdženda ir nozīmīgs administratīvais, izglītības un tirdzniecības centrs Irānas austrumu daļā. Pilsēta pazīstama ar savu sauso klimatu, tradicionālo arhitektūru un seno tirdzniecības nozīmi ceļos starp Irānas centrālajiem reģioniem un Vidusāziju. Birdženda ir arī viens no nozīmīgākajiem [[bārbele]]s un [[safrāns|safrāna]] audzēšanas reģioniem valstī. == Vēsture == Birdžendas apkārtne bijusi apdzīvota kopš seniem laikiem, tomēr pilsētas nozīme īpaši pieauga [[Safavīdu dinastija|Safavīdu]] un vēlāk [[Kadžāru dinastija|Kadžāru]] laikā. Tā atradās uz svarīgiem tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Irānu ar [[Afganistāna|Afganistānu]] un Centrālāziju. 19. gadsimtā Birdženda kļuva par reģionālu administratīvo centru un ieguva stratēģisku nozīmi Lielbritānijas un Krievijas konkurences laikā Vidusāzijā. Pilsētā attīstījās amatniecība, karavānu tirdzniecība un lauksaimniecība. Birdženda bija viena no pirmajām Irānas pilsētām, kur tika izveidotas modernās skolas pēc Eiropas parauga. 20. gadsimtā pilsēta pakāpeniski modernizējās, kļūstot par nozīmīgu Dienvidhorāsānas kultūras un izglītības centru. == Ekonomika == Birdžendas ekonomika balstās uz lauksaimniecību, tirdzniecību un izglītības sektoru. Apkārtnē audzē [[safrāns|safrānu]], [[bārbele]]s, pistācijas un graudaugus. Pilsētā darbojas arī pārtikas pārstrādes un tekstilrūpniecības uzņēmumi. Svarīga nozīme ir tirdzniecībai ar Afganistānu un citiem Irānas austrumu reģioniem. Pilsētā atrodas vairākas augstākās izglītības iestādes, tostarp [[Birdžendas Universitāte]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Irāna-aizmetnis}} {{Irānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas pilsētas]] [[Kategorija:Dienvidhorāsānas ostāns]] [[Kategorija:Horāsāna]] j3ixnxrjbi8oxovfocw1hon4uiaw6hj 4469175 4469174 2026-05-16T22:05:47Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Bīrdžanda]] 4469175 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bīrdžanda]] 8kosbobyyj2se6je17axwzcronajboi 0 632060 4469176 2026-05-16T22:07:13Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Abdelhakīms Ishākzai | vārds_orģ = ''عبد الحكيم إسحاقزی'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Afganistānas Augstākā tiesa|Afganistānas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|2021|08|15|N}} | term_beigas = | prezidents = | premjers = [[Hasans Ahunds]] | priek... 4469176 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Abdelhakīms Ishākzai | vārds_orģ = ''عبد الحكيم إسحاقزی'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Afganistānas Augstākā tiesa|Afganistānas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|2021|08|15|N}} | term_beigas = | prezidents = | premjers = [[Hasans Ahunds]] | priekštecis = [[Sajeds Jusufs Halīms]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = 1967 | dzim_vieta = [[Pandžvaji]], [[Kandahāras vilajets]], [[Afganistānas Karaliste]] | partija = ''[[Taliban]]'' | profesija = islāma jurists, garīdznieks, politiķis | alma_mater = [[Darul Ulum Hakanija]] | reliģija = [[islāms]] }} '''Abdelhakīms Ishākzai''' jeb '''Abdulhakīms Hakānī''' ({{Val|ps|عبد الحكيم حقاني}}, dzimis 1967. gadā) ir [[Afganistāna]]s islāma jurists, garīdznieks un ''[[Taliban]]'' amatpersona. Kopš 2021. gada viņš ir [[Afganistānas Augstākā tiesa|Afganistānas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs ''Taliban'' pārvaldītajā [[Afganistāna|Afganistānā]]. Starptautiskos avotos viņš bieži minēts ar vārdu '''Abdul Hakim Haqqani'''. :contentReference[oaicite:0]{index=0} Ishākzai tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem ''Taliban'' reliģiskajiem juristiem. Viņš bijis saistīts ar kustību kopš tās agrīnā posma un tiek raksturots kā tuvs ''Taliban'' dibinātāja [[Muhameds Omars|Muhameda Omara]] un pašreizējā augstākā vadītāja [[Hibatulla Ahundzada|Hibatullas Ahundzadas]] sabiedrotais. :contentReference[oaicite:1]{index=1} Pirmās ''Taliban'' valdīšanas laikā no 1996. līdz 2001. gadam Ishākzai darbojās tiesu sistēmā. Vēlāk, pēc ''Taliban'' režīma krišanas, viņš ieņēma nozīmīgu lomu kustības ēnu tiesu struktūrās ārpus Afganistānas. 2020. gadā viņš tika iecelts par ''Taliban'' galveno sarunu vedēju sarunās Dohā ar Afganistānas valdības pārstāvjiem. :contentReference[oaicite:2]{index=2} Pēc ''Taliban'' atgriešanās pie varas 2021. gada augustā Ishākzai kļuva par Afganistānas Augstākās tiesas vadītāju. Šajā amatā viņš ir atbildīgs par tiesu sistēmu, kas balstīta ''Taliban'' interpretētajā [[Šariats|šariatā]]. 2025. gada 8. jūlijā [[Starptautiskā Krimināltiesa]] izdeva viņa un Hibatullas Ahundzadas apcietināšanas orderus, apsūdzot viņus noziegumos pret cilvēci, kas saistīti ar sieviešu un meiteņu vajāšanu Afganistānā. :contentReference[oaicite:3]{index=3} Ishākzai ir arī reliģisku un juridisku darbu autors. Viņa darbi saistīti ar ''Taliban'' politisko un tiesisko doktrīnu, īpaši ar islāma emirāta izpratni un šariata lomu valsts pārvaldē. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ishakzai, Abdelhakims}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Afganistānas politiķi]] [[Kategorija:Afganistānas tiesneši]] [[Kategorija:Afganistānas garīdznieki]] [[Kategorija:Taliban līderi]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] pcr7t145xa3kgy8nkgmsmr0dnfztzjm 4469177 4469176 2026-05-16T22:07:31Z Votre Provocateur 111653 4469177 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Abdelhakīms Ishākzai | vārds_orģ = ''عبد الحكيم إسحاقزی'' | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Afganistānas Augstākā tiesa|Afganistānas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|2021|08|15|N}} | term_beigas = | prezidents = | premjers = [[Hasans Ahunds]] | priekštecis = [[Sajeds Jusufs Halīms]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = 1967 | dzim_vieta = [[Pandžvaji]], [[Kandahāras vilajets]], [[Afganistānas Karaliste]] | partija = ''[[Taliban]]'' | profesija = islāma jurists, garīdznieks, politiķis | alma_mater = [[Darul Ulum Hakanija]] | reliģija = [[islāms]] }} '''Abdelhakīms Ishākzai''' jeb '''Abdulhakīms Hakānī''' ({{Val|ps|عبد الحكيم حقاني}}, dzimis 1967. gadā) ir [[Afganistāna]]s islāma jurists, garīdznieks un ''[[Taliban]]'' amatpersona. Kopš 2021. gada viņš ir [[Afganistānas Augstākā tiesa|Afganistānas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs ''Taliban'' pārvaldītajā [[Afganistāna|Afganistānā]]. Starptautiskos avotos viņš bieži minēts ar vārdu '''Abdul Hakim Haqqani'''. :contentReference[oaicite:0]{index=0} Ishākzai tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem ''Taliban'' reliģiskajiem juristiem. Viņš bijis saistīts ar kustību kopš tās agrīnā posma un tiek raksturots kā tuvs ''Taliban'' dibinātāja [[Muhameds Omars|Muhameda Omara]] un pašreizējā augstākā vadītāja [[Hibatulla Ahundzada|Hibatullas Ahundzadas]] sabiedrotais. Pirmās ''Taliban'' valdīšanas laikā no 1996. līdz 2001. gadam Ishākzai darbojās tiesu sistēmā. Vēlāk, pēc ''Taliban'' režīma krišanas, viņš ieņēma nozīmīgu lomu kustības ēnu tiesu struktūrās ārpus Afganistānas. 2020. gadā viņš tika iecelts par ''Taliban'' galveno sarunu vedēju sarunās Dohā ar Afganistānas valdības pārstāvjiem. Pēc ''Taliban'' atgriešanās pie varas 2021. gada augustā Ishākzai kļuva par Afganistānas Augstākās tiesas vadītāju. Šajā amatā viņš ir atbildīgs par tiesu sistēmu, kas balstīta ''Taliban'' interpretētajā [[Šariats|šariatā]]. 2025. gada 8. jūlijā [[Starptautiskā Krimināltiesa]] izdeva viņa un Hibatullas Ahundzadas apcietināšanas orderus, apsūdzot viņus noziegumos pret cilvēci, kas saistīti ar sieviešu un meiteņu vajāšanu Afganistānā. Ishākzai ir arī reliģisku un juridisku darbu autors. Viņa darbi saistīti ar ''Taliban'' politisko un tiesisko doktrīnu, īpaši ar islāma emirāta izpratni un šariata lomu valsts pārvaldē. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ishakzai, Abdelhakims}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Afganistānas politiķi]] [[Kategorija:Afganistānas tiesneši]] [[Kategorija:Afganistānas garīdznieki]] [[Kategorija:Taliban līderi]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] q0twefisammaa1rvxkhkekg4r2vhfmg 4469178 4469177 2026-05-16T22:08:32Z Votre Provocateur 111653 4469178 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Abdelhakīms Ishākzai | vārds_orģ = ''عبد الحكيم إسحاقزی'' | attēls = Abdul_Hakim_Ishaqzai_(cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Afganistānas Augstākā tiesa|Afganistānas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|2021|08|15|N}} | term_beigas = | prezidents = | premjers = [[Hasans Ahunds]] | priekštecis = [[Sajeds Jusufs Halīms]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = 1967 | dzim_vieta = [[Pandžvaji]], [[Kandahāras vilajets]], [[Afganistānas Karaliste]] | partija = ''[[Taliban]]'' | profesija = islāma jurists, garīdznieks, politiķis | alma_mater = [[Darul Ulum Hakanija]] | reliģija = [[islāms]] }} '''Abdelhakīms Ishākzai''' jeb '''Abdulhakīms Hakānī''' ({{Val|ps|عبد الحكيم حقاني}}, dzimis 1967. gadā) ir [[Afganistāna]]s islāma jurists, garīdznieks un ''[[Taliban]]'' amatpersona. Kopš 2021. gada viņš ir [[Afganistānas Augstākā tiesa|Afganistānas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs ''Taliban'' pārvaldītajā [[Afganistāna|Afganistānā]]. Starptautiskos avotos viņš bieži minēts ar vārdu '''''Abdul Hakim Haqqani'''.'' Ishākzai tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem ''Taliban'' reliģiskajiem juristiem. Viņš bijis saistīts ar kustību kopš tās agrīnā posma un tiek raksturots kā tuvs ''Taliban'' dibinātāja [[Muhameds Omars|Muhameda Omara]] un pašreizējā augstākā vadītāja [[Hibatulla Ahundzada|Hibatullas Ahundzadas]] sabiedrotais. Pirmās ''Taliban'' valdīšanas laikā no 1996. līdz 2001. gadam Ishākzai darbojās tiesu sistēmā. Vēlāk, pēc ''Taliban'' režīma krišanas, viņš ieņēma nozīmīgu lomu kustības ēnu tiesu struktūrās ārpus Afganistānas. 2020. gadā viņš tika iecelts par ''Taliban'' galveno sarunu vedēju sarunās Dohā ar Afganistānas valdības pārstāvjiem. Pēc ''Taliban'' atgriešanās pie varas 2021. gada augustā Ishākzai kļuva par Afganistānas Augstākās tiesas vadītāju. Šajā amatā viņš ir atbildīgs par tiesu sistēmu, kas balstīta ''Taliban'' interpretētajā [[Šariats|šariatā]]. 2025. gada 8. jūlijā [[Starptautiskā Krimināltiesa]] izdeva viņa un Hibatullas Ahundzadas apcietināšanas orderus, apsūdzot viņus noziegumos pret cilvēci, kas saistīti ar sieviešu un meiteņu vajāšanu Afganistānā. Ishākzai ir arī reliģisku un juridisku darbu autors. Viņa darbi saistīti ar ''Taliban'' politisko un tiesisko doktrīnu, īpaši ar islāma emirāta izpratni un šariata lomu valsts pārvaldē. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ishakzai, Abdelhakims}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Afganistānas politiķi]] [[Kategorija:Afganistānas tiesneši]] [[Kategorija:Afganistānas garīdznieki]] [[Kategorija:Taliban līderi]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] cjxsly0uenme7nq3g2pf06rnro7ipsq 0 632061 4469180 2026-05-16T22:12:58Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Haplogrupos ADN-Y África.PNG|thumb|300px|Y-DNS haplogrupu izplatība [[Āfrika|Āfrikā]].]] '''Haplogrupa CT''' jeb '''CT-M168''' ir cilvēka Y-[[hromosoma]]s [[DNS]] [[haplogrupa]], ko raksturo mutācijas M168, M294, P9.1 un citas ar šo līniju saistītas ģenētiskas pazīmes. Tā ir viena no svarīgākajām Y-hromosomas makrohaplogrupām, jo no tās cēlušās gandrīz visas mūsdienu vīriešu līnijas ārpus [[Āfrika]]s, kā arī daļa Āfrikas populāciju Y-... 4469180 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Haplogrupos ADN-Y África.PNG|thumb|300px|Y-DNS haplogrupu izplatība [[Āfrika|Āfrikā]].]] '''Haplogrupa CT''' jeb '''CT-M168''' ir cilvēka Y-[[hromosoma]]s [[DNS]] [[haplogrupa]], ko raksturo mutācijas M168, M294, P9.1 un citas ar šo līniju saistītas ģenētiskas pazīmes. Tā ir viena no svarīgākajām Y-hromosomas makrohaplogrupām, jo no tās cēlušās gandrīz visas mūsdienu vīriešu līnijas ārpus [[Āfrika]]s, kā arī daļa Āfrikas populāciju Y-hromosomu līniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://discover.familytreedna.com/y-dna/CT-M168/|title=Y-DNA Haplogroup CT-M168|website=FamilyTreeDNA Discover|language=en|access-date=2026-05-17}}</ref> Haplogrupa CT radās no [[haplogrupa BT|BT haplogrupas]]. Tās galvenie pēcteču zari ir [[haplogrupa DE]] un [[haplogrupa CF]]. No DE vēlāk attīstījās galvenokārt Āfrikā sastopamā [[haplogrupa E]] un Āzijā sastopamā [[haplogrupa D]], savukārt no CF cēlušās [[haplogrupa C]] un [[haplogrupa F]], no kuras tālāk attīstījās lielākā daļa Eiropas, Āzijas, Okeānijas un Amerikas pamatiedzīvotāju Y-hromosomas līniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yfull.com/tree/CT/|title=CT YTree|website=YFull|language=en|access-date=2026-05-17}}</ref> Pēc dažādiem ģenētiskajiem modeļiem CT haplogrupas kopīgais sencis dzīvoja aptuveni pirms 70–100 tūkstošiem gadu, visticamāk, [[Āfrika]]s ziemeļaustrumu daļā. Šīs haplogrupas izplatība tiek saistīta ar agrīno [[Homo sapiens]] populāciju migrāciju ārpus Āfrikas un vēlākām cilvēku populāciju ekspansijām [[Eirāzija|Eirāzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6707464/|title=A Rare Deep-Rooting D0 African Y-Chromosomal Haplogroup and Its Implications for the Expansion of Modern Humans Out of Africa|website=Genetics|language=en|access-date=2026-05-17}}</ref> Atšķirībā no daudzām jaunākām haplogrupām, tīra paragroupa CT* mūsdienu populācijās praktiski nav konstatēta. Gandrīz visi zināmie CT nesēji pieder kādam no tās pakārtotajiem zariem, piemēram, C, D, E, F vai tālākām no F atvasinātām haplogrupām. == Filogenētiskā nozīme == Y-hromosomas haplogrupu kokā CT ieņem centrālu vietu starp agrīnajām Āfrikas līnijām un vēlākajām ārpus Āfrikas izplatītajām līnijām. Tā atrodas zem [[haplogrupa BT|BT]] un virs diviem lieliem zariem — DE un CF. Vienkāršota filogenētiskā shēma: * [[haplogrupa BT]] ** '''haplogrupa CT''' *** [[haplogrupa DE]] **** [[haplogrupa D]] **** [[haplogrupa E]] *** [[haplogrupa CF]] **** [[haplogrupa C]] **** [[haplogrupa F]] No F haplogrupas tālāk cēlušās tādas plaši izplatītas līnijas kā [[haplogrupa G]], [[haplogrupa H]], [[haplogrupa I]], [[haplogrupa J]], [[haplogrupa K]], [[haplogrupa R]] un citas. == Izplatība == CT haplogrupa nav raksturīga kā atsevišķa bieži sastopama mūsdienu populāciju līnija, jo tās nesēji gandrīz vienmēr tiek klasificēti kā piederīgi konkrētākām pakārtotām haplogrupām. Tomēr tās pēcteču līnijas ir sastopamas gandrīz visā pasaulē. Ārpus Āfrikas gandrīz visas vīriešu Y-hromosomas līnijas pieder CT pēcteču zariem. Āfrikā īpaši nozīmīgs CT pēcteču zars ir [[haplogrupa E]], kas plaši izplatīta daudzās Āfrikas populācijās. Savukārt Eiropā, Rietumāzijā un Dienvidāzijā bieži sastopamas no F atvasinātās haplogrupas, piemēram, R, I, J un G. == Atsauces == {{atsauces}} {{Y-DNS}} [[Kategorija:Haplogrupas|CT]] 7hjz32z1jd6rj09n2e268swfqc0epdl 4469181 4469180 2026-05-16T22:13:42Z Votre Provocateur 111653 4469181 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Haplogrupos ADN-Y África.PNG|thumb|300px|Y-DNS haplogrupu izplatība [[Āfrika|Āfrikā]]]] '''Haplogrupa CT''' jeb '''CT-M168''' ir cilvēka Y-[[hromosoma]]s [[DNS]] [[haplogrupa]], ko raksturo mutācijas M168, M294, P9.1 un citas ar šo līniju saistītas ģenētiskas pazīmes. Tā ir viena no svarīgākajām Y-hromosomas makrohaplogrupām, jo no tās cēlušās gandrīz visas mūsdienu vīriešu līnijas ārpus [[Āfrika]]s, kā arī daļa Āfrikas populāciju Y-hromosomu līniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://discover.familytreedna.com/y-dna/CT-M168/|title=Y-DNA Haplogroup CT-M168|website=FamilyTreeDNA Discover|language=en|access-date=2026-05-17}}</ref> Haplogrupa CT radās no [[haplogrupa BT|BT haplogrupas]]. Tās galvenie pēcteču zari ir [[haplogrupa DE]] un [[haplogrupa CF]]. No DE vēlāk attīstījās galvenokārt Āfrikā sastopamā [[haplogrupa E]] un Āzijā sastopamā [[haplogrupa D]], savukārt no CF cēlušās [[haplogrupa C]] un [[haplogrupa F]], no kuras tālāk attīstījās lielākā daļa Eiropas, Āzijas, Okeānijas un Amerikas pamatiedzīvotāju Y-hromosomas līniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yfull.com/tree/CT/|title=CT YTree|website=YFull|language=en|access-date=2026-05-17}}</ref> Pēc dažādiem ģenētiskajiem modeļiem CT haplogrupas kopīgais sencis dzīvoja aptuveni pirms 70–100 tūkstošiem gadu, visticamāk, [[Āfrika]]s ziemeļaustrumu daļā. Šīs haplogrupas izplatība tiek saistīta ar agrīno [[Homo sapiens]] populāciju migrāciju ārpus Āfrikas un vēlākām cilvēku populāciju ekspansijām [[Eirāzija|Eirāzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6707464/|title=A Rare Deep-Rooting D0 African Y-Chromosomal Haplogroup and Its Implications for the Expansion of Modern Humans Out of Africa|website=Genetics|language=en|access-date=2026-05-17}}</ref> Atšķirībā no daudzām jaunākām haplogrupām, tīra paragroupa CT* mūsdienu populācijās praktiski nav konstatēta. Gandrīz visi zināmie CT nesēji pieder kādam no tās pakārtotajiem zariem, piemēram, C, D, E, F vai tālākām no F atvasinātām haplogrupām. == Filogenētiskā nozīme == Y-hromosomas haplogrupu kokā CT ieņem centrālu vietu starp agrīnajām Āfrikas līnijām un vēlākajām ārpus Āfrikas izplatītajām līnijām. Tā atrodas zem [[haplogrupa BT|BT]] un virs diviem lieliem zariem — DE un CF. Vienkāršota filogenētiskā shēma: * [[haplogrupa BT]] ** '''haplogrupa CT''' *** [[haplogrupa DE]] **** [[haplogrupa D]] **** [[haplogrupa E]] *** [[haplogrupa CF]] **** [[haplogrupa C]] **** [[haplogrupa F]] No F haplogrupas tālāk cēlušās tādas plaši izplatītas līnijas kā [[haplogrupa G]], [[haplogrupa H]], [[haplogrupa I]], [[haplogrupa J]], [[haplogrupa K]], [[haplogrupa R]] un citas. == Izplatība == CT haplogrupa nav raksturīga kā atsevišķa bieži sastopama mūsdienu populāciju līnija, jo tās nesēji gandrīz vienmēr tiek klasificēti kā piederīgi konkrētākām pakārtotām haplogrupām. Tomēr tās pēcteču līnijas ir sastopamas gandrīz visā pasaulē. Ārpus Āfrikas gandrīz visas vīriešu Y-hromosomas līnijas pieder CT pēcteču zariem. Āfrikā īpaši nozīmīgs CT pēcteču zars ir [[haplogrupa E]], kas plaši izplatīta daudzās Āfrikas populācijās. Savukārt Eiropā, Rietumāzijā un Dienvidāzijā bieži sastopamas no F atvasinātās haplogrupas, piemēram, R, I, J un G. == Atsauces == {{atsauces}} {{Y-DNS}} [[Kategorija:Haplogrupas|CT]] hj7w0pbrzdg2k71zw2v4f9vuh3gl5bk 0 632062 4469182 2026-05-16T22:14:31Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Haplogroup NO-M214.svg|thumb|300px|Y-DNS haplogrupas NO un tās pēcteču izplatības shēma.]] '''Haplogrupa NO''' jeb '''NO-M214''' ir cilvēka Y-[[hromosoma]]s [[DNS]] [[haplogrupa]], ko raksturo mutācija M214. Tā ir Y-DNS makrohaplogrupa, no kuras cēlušās divas nozīmīgas pēcteču līnijas — [[haplogrupa N]] un [[haplogrupa O]]. Šīs līnijas ir plaši sastopamas [[Eirāzija]]s ziemeļu, austrumu un dienvidaustrumu populācijās. Haplogrupa NO ir atvasi... 4469182 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Haplogroup NO-M214.svg|thumb|300px|Y-DNS haplogrupas NO un tās pēcteču izplatības shēma.]] '''Haplogrupa NO''' jeb '''NO-M214''' ir cilvēka Y-[[hromosoma]]s [[DNS]] [[haplogrupa]], ko raksturo mutācija M214. Tā ir Y-DNS makrohaplogrupa, no kuras cēlušās divas nozīmīgas pēcteču līnijas — [[haplogrupa N]] un [[haplogrupa O]]. Šīs līnijas ir plaši sastopamas [[Eirāzija]]s ziemeļu, austrumu un dienvidaustrumu populācijās. Haplogrupa NO ir atvasināta no [[haplogrupa K2]] jeb K-M526 līnijas. Tās galvenais pēcteču zars N ir īpaši izplatīts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]] un daļā [[Urālu tautas|urāliešu tautu]], savukārt O haplogrupa ir viena no biežākajām Y-hromosomas līnijām [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Paleoģenētiskie un populāciju ģenētikas pētījumi liecina, ka NO haplogrupas agrīnā izcelsme var būt saistīta ar Austrumāzijas vai Dienvidaustrumāzijas paleolīta populācijām. Tās turpmākā izplatība notika vairākos virzienos: N līnija izplatījās galvenokārt ziemeļu un rietumu virzienā, bet O līnija — austrumu un dienvidu virzienā. == Filogenētiskā nozīme == Y-hromosomas haplogrupu kokā NO ieņem starpstāvokli starp plašāko K2 makrohaplogrupu un divām lielām Eirāzijas līnijām — N un O. Šīs haplogrupas nozīme ir saistīta ar to, ka tās pēcteči veido ievērojamu daļu vīriešu līniju Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Ziemeļeirāzijā. Vienkāršota filogenētiskā shēma: * [[haplogrupa K2]] ** '''haplogrupa NO''' *** [[haplogrupa N]] *** [[haplogrupa O]] Haplogrupa N vēlāk sazarojās vairākās līnijās, no kurām pazīstamākā Eiropā ir N-M178 jeb agrāk sauktā N1c. Haplogrupa O savukārt ietver vairākas plaši izplatītas Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas līnijas, tostarp O-M175, O-M122 un O-M119. == Izplatība == Pati paragroupa NO* mūsdienu populācijās ir ļoti reta, jo lielākā daļa tās nesēju pieder konkrētākiem zariem — N vai O. Tāpēc NO haplogrupa visbiežāk tiek aplūkota kā kopīga senču līnija, nevis kā atsevišķa bieži sastopama populāciju haplogrupa. [[Haplogrupa N]] ir sastopama pie vairākām Ziemeļeirāzijas un Ziemeļeiropas tautām, tostarp [[somi]]em, [[igauņi]]em, [[latvieši]]em, [[lietuvieši]]em, [[jakuti]]em, [[burjati]]em un citām populācijām. Tās izplatība bieži tiek saistīta ar senām migrācijām caur Sibīriju un Urālu reģionu. [[Haplogrupa O]] ir viena no dominējošajām Y-DNS līnijām [[ķīnieši]]em, [[korejieši]]em, [[japāņi]]em, [[vjetnamieši]]em un daudzām citām Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas tautām. Tā ir saistīta ar neolīta zemkopju ekspansiju un vēlākām populāciju kustībām Austrumāzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Y-DNS}} [[Kategorija:Haplogrupas|NO]] jnbi93avy8dl3zm1qmhtjhy3xca4gdp 4469183 4469182 2026-05-16T22:14:47Z Votre Provocateur 111653 4469183 wikitext text/x-wiki '''Haplogrupa NO''' jeb '''NO-M214''' ir cilvēka Y-[[hromosoma]]s [[DNS]] [[haplogrupa]], ko raksturo mutācija M214. Tā ir Y-DNS makrohaplogrupa, no kuras cēlušās divas nozīmīgas pēcteču līnijas — [[haplogrupa N]] un [[haplogrupa O]]. Šīs līnijas ir plaši sastopamas [[Eirāzija]]s ziemeļu, austrumu un dienvidaustrumu populācijās. Haplogrupa NO ir atvasināta no [[haplogrupa K2]] jeb K-M526 līnijas. Tās galvenais pēcteču zars N ir īpaši izplatīts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]] un daļā [[Urālu tautas|urāliešu tautu]], savukārt O haplogrupa ir viena no biežākajām Y-hromosomas līnijām [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Paleoģenētiskie un populāciju ģenētikas pētījumi liecina, ka NO haplogrupas agrīnā izcelsme var būt saistīta ar Austrumāzijas vai Dienvidaustrumāzijas paleolīta populācijām. Tās turpmākā izplatība notika vairākos virzienos: N līnija izplatījās galvenokārt ziemeļu un rietumu virzienā, bet O līnija — austrumu un dienvidu virzienā. == Filogenētiskā nozīme == Y-hromosomas haplogrupu kokā NO ieņem starpstāvokli starp plašāko K2 makrohaplogrupu un divām lielām Eirāzijas līnijām — N un O. Šīs haplogrupas nozīme ir saistīta ar to, ka tās pēcteči veido ievērojamu daļu vīriešu līniju Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Ziemeļeirāzijā. Vienkāršota filogenētiskā shēma: * [[haplogrupa K2]] ** '''haplogrupa NO''' *** [[haplogrupa N]] *** [[haplogrupa O]] Haplogrupa N vēlāk sazarojās vairākās līnijās, no kurām pazīstamākā Eiropā ir N-M178 jeb agrāk sauktā N1c. Haplogrupa O savukārt ietver vairākas plaši izplatītas Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas līnijas, tostarp O-M175, O-M122 un O-M119. == Izplatība == Pati paragroupa NO* mūsdienu populācijās ir ļoti reta, jo lielākā daļa tās nesēju pieder konkrētākiem zariem — N vai O. Tāpēc NO haplogrupa visbiežāk tiek aplūkota kā kopīga senču līnija, nevis kā atsevišķa bieži sastopama populāciju haplogrupa. [[Haplogrupa N]] ir sastopama pie vairākām Ziemeļeirāzijas un Ziemeļeiropas tautām, tostarp [[somi]]em, [[igauņi]]em, [[latvieši]]em, [[lietuvieši]]em, [[jakuti]]em, [[burjati]]em un citām populācijām. Tās izplatība bieži tiek saistīta ar senām migrācijām caur Sibīriju un Urālu reģionu. [[Haplogrupa O]] ir viena no dominējošajām Y-DNS līnijām [[ķīnieši]]em, [[korejieši]]em, [[japāņi]]em, [[vjetnamieši]]em un daudzām citām Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas tautām. Tā ir saistīta ar neolīta zemkopju ekspansiju un vēlākām populāciju kustībām Austrumāzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Y-DNS}} [[Kategorija:Haplogrupas|NO]] gvwnkh4px0eikmkm7r6iq3jkqzpse7l 4469184 4469183 2026-05-16T22:15:10Z Votre Provocateur 111653 4469184 wikitext text/x-wiki '''Haplogrupa NO''' jeb '''NO-M214''' ir cilvēka Y-[[hromosoma]]s [[DNS]] [[haplogrupa]], ko raksturo mutācija M214. Tā ir Y-DNS makrohaplogrupa, no kuras cēlušās divas nozīmīgas pēcteču līnijas — [[haplogrupa N]] un [[haplogrupa O]]. Šīs līnijas ir plaši sastopamas [[Eirāzija]]s ziemeļu, austrumu un dienvidaustrumu populācijās. Haplogrupa NO ir atvasināta no [[haplogrupa K2]] jeb K-M526 līnijas. Tās galvenais pēcteču zars N ir īpaši izplatīts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]] un daļā [[Urāliešu valodas|urāliešu tautu]], savukārt O haplogrupa ir viena no biežākajām Y-hromosomas līnijām [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Paleoģenētiskie un populāciju ģenētikas pētījumi liecina, ka NO haplogrupas agrīnā izcelsme var būt saistīta ar Austrumāzijas vai Dienvidaustrumāzijas paleolīta populācijām. Tās turpmākā izplatība notika vairākos virzienos: N līnija izplatījās galvenokārt ziemeļu un rietumu virzienā, bet O līnija — austrumu un dienvidu virzienā. == Filogenētiskā nozīme == Y-hromosomas haplogrupu kokā NO ieņem starpstāvokli starp plašāko K2 makrohaplogrupu un divām lielām Eirāzijas līnijām — N un O. Šīs haplogrupas nozīme ir saistīta ar to, ka tās pēcteči veido ievērojamu daļu vīriešu līniju Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Ziemeļeirāzijā. Vienkāršota filogenētiskā shēma: * [[haplogrupa K2]] ** '''haplogrupa NO''' *** [[haplogrupa N]] *** [[haplogrupa O]] Haplogrupa N vēlāk sazarojās vairākās līnijās, no kurām pazīstamākā Eiropā ir N-M178 jeb agrāk sauktā N1c. Haplogrupa O savukārt ietver vairākas plaši izplatītas Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas līnijas, tostarp O-M175, O-M122 un O-M119. == Izplatība == Pati paragroupa NO* mūsdienu populācijās ir ļoti reta, jo lielākā daļa tās nesēju pieder konkrētākiem zariem — N vai O. Tāpēc NO haplogrupa visbiežāk tiek aplūkota kā kopīga senču līnija, nevis kā atsevišķa bieži sastopama populāciju haplogrupa. [[Haplogrupa N]] ir sastopama pie vairākām Ziemeļeirāzijas un Ziemeļeiropas tautām, tostarp [[somi]]em, [[igauņi]]em, [[latvieši]]em, [[lietuvieši]]em, [[jakuti]]em, [[burjati]]em un citām populācijām. Tās izplatība bieži tiek saistīta ar senām migrācijām caur Sibīriju un Urālu reģionu. [[Haplogrupa O]] ir viena no dominējošajām Y-DNS līnijām [[ķīnieši]]em, [[korejieši]]em, [[japāņi]]em, [[vjetnamieši]]em un daudzām citām Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas tautām. Tā ir saistīta ar neolīta zemkopju ekspansiju un vēlākām populāciju kustībām Austrumāzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Y-DNS}} [[Kategorija:Haplogrupas|NO]] 7235r1e02awn4r18of8kwzd4i03obua 0 632063 4469185 2026-05-16T22:16:31Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Somugru pirmvaloda''' ir hipotētiska rekonstruēta [[pirmvaloda]], no kuras, pēc vēsturiskās valodniecības pieņēmumiem, attīstījušās [[somugru valodas]]. Tā ir viena no [[urāliešu pirmvaloda]]s pēcteču stadijām un tiek uzskatīta par kopīgu priekšteci [[somu-permiešu valodas|somu-permiešu]] un [[ugru valodas|ugru valodām]]. Somugru pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās skaņu sistēma, gramatika un vārdu krājums tiek rek... 4469185 wikitext text/x-wiki '''Somugru pirmvaloda''' ir hipotētiska rekonstruēta [[pirmvaloda]], no kuras, pēc vēsturiskās valodniecības pieņēmumiem, attīstījušās [[somugru valodas]]. Tā ir viena no [[urāliešu pirmvaloda]]s pēcteču stadijām un tiek uzskatīta par kopīgu priekšteci [[somu-permiešu valodas|somu-permiešu]] un [[ugru valodas|ugru valodām]]. Somugru pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās skaņu sistēma, gramatika un vārdu krājums tiek rekonstruēti ar [[salīdzināmā metode|salīdzināmās metodes]] palīdzību, salīdzinot mūsdienu un vēsturiski zināmās somugru valodas. Pie šīm valodām pieder, piemēram, [[somu valoda]], [[igauņu valoda]], [[ungāru valoda]], [[mordviešu valodas]], [[mariešu valoda]], [[komiešu valoda]], [[udmurtu valoda]], [[hantu valoda]] un [[mansu valoda]]. Somugru pirmvalodas runātāju lokalizācija nav droši zināma. Daļa pētnieku tās izplatības areālu saista ar [[Urāli|Urālu]] un [[Volga]]s reģionu, savukārt citi modeļi pieļauj plašāku teritoriju Austrumeiropas un Rietumsibīrijas pierobežā. Tās pastāvēšanu parasti datē ar laiku pēc [[urāliešu pirmvaloda]]s sairšanas, pirms atsevišķu somugru valodu grupu izveidošanās. Somugru pirmvalodai rekonstruētas vairākas kopīgas leksikas grupas, kas saistītas ar dabu, radniecību, medībām, zveju, ķermeņa daļām un pamata darbībām. Šis vārdu krājums ļauj secināt, ka tās runātāji dzīvoja mežu un ūdeņu bagātā vidē, nodarbojās ar medībām, zveju un vākšanu, bet vēlākajos posmos arī ar lopkopību un zemkopību. Mūsdienu valodniecībā jēdziens “somugru pirmvaloda” tiek lietots piesardzīgi, jo daļa pētnieku apšauba tradicionālo somugru un samodiešu dalījumu kā vienkāršu ģenealoģisku modeli. Tomēr šis jēdziens joprojām tiek izmantots, aprakstot urāliešu valodu vēsturisko attīstību un rekonstruējot kopīgās iezīmes valodās, kas tradicionāli tiek pieskaitītas somugru atzaram. == Skatīt arī == * [[Urāliešu valodas]] * [[Urāliešu pirmvaloda]] * [[Somugru valodas]] * [[Ugru valodas]] * [[Somu-permiešu valodas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Urāliešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somugru valodas]] [[Kategorija:Pirmvalodas]] [[Kategorija:Vēsturiskā valodniecība]] [[Kategorija:Urāliešu valodas]] 5zy76rzyptfl7h5ly387oad5eg452jc 0 632064 4469186 2026-05-16T22:17:36Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Urāliešu pirmvaloda''' ir hipotētiska rekonstruēta [[pirmvaloda]], no kuras, pēc [[vēsturiskā valodniecība|vēsturiskās valodniecības]] pieņēmumiem, attīstījušās [[urāliešu valodas]]. Tā tiek uzskatīta par kopīgu priekšteci [[somugru valodas|somugru]] un [[samodiešu valodas|samodiešu]] valodām. Urāliešu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās fonoloģija, gramatika un vārdu krājums tiek rekonstruēti ar salīdzinām... 4469186 wikitext text/x-wiki '''Urāliešu pirmvaloda''' ir hipotētiska rekonstruēta [[pirmvaloda]], no kuras, pēc [[vēsturiskā valodniecība|vēsturiskās valodniecības]] pieņēmumiem, attīstījušās [[urāliešu valodas]]. Tā tiek uzskatīta par kopīgu priekšteci [[somugru valodas|somugru]] un [[samodiešu valodas|samodiešu]] valodām. Urāliešu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās fonoloģija, gramatika un vārdu krājums tiek rekonstruēti ar [[salīdzināmā metode|salīdzināmās metodes]] palīdzību. Rekonstrukcijas pamatā ir līdzības starp tādām valodām kā [[somu valoda]], [[igauņu valoda]], [[ungāru valoda]], [[hantu valoda]], [[mansu valoda]], [[komiešu valoda]], [[udmurtu valoda]], [[mordviešu valodas]], [[mariešu valoda]] un [[ņencu valoda]]. Pirmvalodas runātāju sākotnējā teritorija nav droši zināma. Tradicionāli tā bieži saistīta ar [[Urāli|Urālu kalnu]] apkārtni vai Volgas–Kamas reģionu, tomēr pastāv arī citas hipotēzes, kas izcelsmi novieto Rietumsibīrijā vai plašākā Austrumeiropas un Ziemeļāzijas pierobežā. Rekonstruētais vārdu krājums liecina, ka urāliešu pirmvalodas runātāji dzīvoja mežu, upju un ezeru vidē. Leksikā sastopami vārdi, kas saistīti ar [[zveja|zveju]], [[medības|medībām]], ūdenstilpēm, kokiem, dzīvniekiem, radniecību un pamata sadzīves darbībām. Tas ļauj pieņemt, ka agrīnā urāliešu sabiedrība galvenokārt nodarbojās ar medībām, zveju un vākšanu. Urāliešu pirmvalodas sadalīšanās rezultātā izveidojās vairākas valodu grupas. Tradicionālajā klasifikācijā tās galvenie pēcteči ir [[somugru valodas]] un [[samodiešu valodas]]. Somugru atzarā ietilpst Baltijas jūras somu, sāmu, mordviešu, mariešu, permiešu un ugriskās valodas, savukārt samodiešu atzarā ietilpst ņencu, enecu, nganasanu un selkupu valodas. Mūsdienu valodniecībā urāliešu pirmvalodas rekonstrukcija joprojām ir diskusiju objekts. Pētnieki atšķirīgi vērtē gan tās datējumu, gan izcelsmes teritoriju, gan iekšējo dalījumu. Tomēr urāliešu pirmvalodas jēdziens ir būtisks, lai skaidrotu urāliešu valodu radniecību un to vēsturisko attīstību. == Skatīt arī == * [[Urāliešu valodas]] * [[Somugru pirmvaloda]] * [[Somugru valodas]] * [[Samodiešu valodas]] * [[Pirmvaloda]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Urāliešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Urāliešu valodas]] [[Kategorija:Pirmvalodas]] [[Kategorija:Vēsturiskā valodniecība]] nk4eecbz9wcy5gu18pz9jbjf0avzhse 0 632065 4469187 2026-05-16T22:18:58Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Elektro-L № 5'' | Nosaukums_orig = ''Электро-Л № 5'' | Attēls = Model of Electro-L Meteo-cropped.jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Elektro-L'' modelis Parīzes aviācijas šovā izstādē 2011. gadā | Programma = ''[[Elektro-L]]'' | KA_veids = [[meteoroloģiskais pavadonis]] | Bāzes platforma = ''Navigator'' | KA s... 4469187 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Elektro-L № 5'' | Nosaukums_orig = ''Электро-Л № 5'' | Attēls = Model of Electro-L Meteo-cropped.jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Elektro-L'' modelis Parīzes aviācijas šovā izstādē 2011. gadā | Programma = ''[[Elektro-L]]'' | KA_veids = [[meteoroloģiskais pavadonis]] | Bāzes platforma = ''Navigator'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''[[Roskosmos]]'', ''[[Krievijas hidrometeoroloģijas un apkārtējās vides monitoringa federālais dienests|Rosgidromet]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Lavočkina ZPA]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|2|12|SK}} 08:52 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Proton-M / Blok-DM-03]]'' {{RUS}} | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] {{KAZ}} | Starta_laukums = 81/24 | Palaists_kopā_ar = ''[[Jam-e-Jam 1]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 10 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 1776 kg | Pilna_masa = 2094 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GEO | GEO_punkts = 76° A | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Elektro-L № 4]]'' | KA_nāk = }} '''''Elektro-L № 5''''' (''Электро-Л № 5'') ir [[Krievija]]s ''[[Elektro-L]]'' sērijas [[meteoroloģiskais pavadonis]]. Tas [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]] tika palaists 2026. gada februārī. Pavadonis ir izgatavots ''[[Lavočkina ZPA]]'' pēc ''[[Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra|Roskosmos]]'' un ''[[Krievijas hidrometeoroloģijas un apkārtējās vides monitoringa federālais dienests|Rosgidromet]]'' pasūtījuma. [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]] pavadonim devusi apzīmējumu '''''GOMS-6''''' (''Geostationary Operational Meteorological Satellite — 6''). ''Elektro-L № 5'' paredzēts Zemes attēlu multispektrālai uzņemšanai redzamajā un infrasarkanajā diapazonā ar izšķirtspēju attiecīgi 1 km un 4 km. Attēli tiek uzņemti ik pēc 30 minūtēm visam redzamajam zemeslodes diskam. Pavadonī ir arī aparatūra, kas var uztvert un retranslēt glābšanas sistēmas ''[[KOSPAS-SARSAT]]'' signālus. == Lidojuma gaita == ''Elektro-L № 5'' tika palaists {{dat|2023|2|5||bez}} 09:12:52 ''[[UTC]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] ar nesējraķeti ''[[Proton-M / Blok-DM-03]]''. Kopā ar ''Elektro-L № 5'' startēja arī Irānas pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''. 25. martā ''Elektro-L № 5'' sasniedza ģeostacionārās orbītas punktu 76° austrumu garuma, kur sākās testēšanas fāze. Pirmais attēls tika saņemts 25. martā.<ref name="laspace.ru 2026-03-25" /> <!-- 2023. gada 31. maijā bija pabeigta pavadoņa testēšana, un sākās tā ekspluatācija. --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="laspace.ru 2026-03-25">[https://www.laspace.ru/ru/press/news/ka-elektro-l-5-pervyy-snimok-zemli/ КА «Электро-Л» № 5. Первый снимок Земли] АО "НПО Лавочкина", 2026-03-25</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.laspace.ru/ru/activities/projects/geostatsionarnyy-gidrometeorologicheskiy-kosmicheskiy-apparat-elektro-l-4/ Геостационарный гидрометеорологический космический аппарат "Электро-Л" №4 ] Lavočkina vietne * [https://www.russianspaceweb.com/elektro-l5.html Proton launches fifth Elektro-L weather satellite] Anatoly Zak * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/elektro-l.htm Elektro-L 1, 2, 3, 4, 5] {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Elektro-L|5]] hllz8ixt6wosuwr3oln5ek2uytres9e 0 632066 4469189 2026-05-16T22:20:47Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Pasaules pirmvaloda''' ir hipotētiska pirmvaloda, no kuras, pēc dažu valodniecisku hipotēžu pieņēmumiem, varētu būt attīstījušās visas vai lielākā daļa pasaules valodu. Pasaules pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās pastāvēšanu nav iespējams droši pierādīt. Atšķirībā no tādām rekonstruētām pirmvalodām kā [[indoeiropiešu pirmvaloda]] vai [[urāliešu pirmvaloda]], pasaules pirmvaloda balstās galvenokārt teorē... 4469189 wikitext text/x-wiki '''Pasaules pirmvaloda''' ir hipotētiska pirmvaloda, no kuras, pēc dažu valodniecisku hipotēžu pieņēmumiem, varētu būt attīstījušās visas vai lielākā daļa pasaules valodu. Pasaules pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās pastāvēšanu nav iespējams droši pierādīt. Atšķirībā no tādām rekonstruētām pirmvalodām kā [[indoeiropiešu pirmvaloda]] vai [[urāliešu pirmvaloda]], pasaules pirmvaloda balstās galvenokārt teorētiskos pieņēmumos par cilvēces valodas izcelsmi. Šīs hipotēzes pamatā ir doma, ka mūsdienu cilvēku valodas varētu būt cēlušās no vienas ļoti senas valodas, kuru runājuši agrīnie [[Homo sapiens]] pārstāvji pirms cilvēku izplatīšanās pa dažādiem kontinentiem. Tomēr tik sens valodas posms atrodas ārpus drošas [[salīdzināmā metode|salīdzināmās metodes]] pielietojuma robežām. Pasaules pirmvalodas runātāju sākotnējā teritorija nav zināma. Dažās hipotēzēs tā tiek saistīta ar Āfriku, jo tur meklējama mūsdienu cilvēku bioloģiskā izcelsme. Tomēr nav tiešu valodniecisku pierādījumu, kas ļautu rekonstruēt šādas valodas fonoloģiju, gramatiku vai vārdu krājumu. Mūsdienu valodniecībā pasaules pirmvalodas jēdziens tiek vērtēts ļoti piesardzīgi. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka laika dziļums ir pārāk liels, lai droši noteiktu visu pasaules valodu kopīgu izcelsmi. Valodas laika gaitā strauji mainās, un pēc desmitiem tūkstošu gadu sākotnējās līdzības parasti vairs nav droši atšķiramas no nejaušām sakritībām. Neraugoties uz to, pasaules pirmvalodas ideja ir nozīmīga diskusijās par [[valodas izcelsme|valodas izcelsmi]], cilvēces agrīno vēsturi un valodu daudzveidības veidošanos. Tā tiek aplūkota galvenokārt teorētiskās valodniecības, antropoloģijas un cilvēka evolūcijas pētījumu kontekstā. == Skatīt arī == * [[Pirmvaloda]] * [[Valodas izcelsme]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] * [[Urāliešu pirmvaloda]] * [[Nostrātiskās valodas]] * [[Cilvēka evolūcija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmvalodas]] [[Kategorija:Vēsturiskā valodniecība]] [[Kategorija:Valodas izcelsme]] cm3zs3kzdvzf86201q6eee0k4d2gtx7 4469191 4469189 2026-05-16T22:21:17Z Votre Provocateur 111653 4469191 wikitext text/x-wiki '''Pasaules pirmvaloda''' ir hipotētiska [[pirmvaloda]], no kuras, pēc dažu valodniecisku hipotēžu pieņēmumiem, varētu būt attīstījušās visas vai lielākā daļa pasaules valodu. Pasaules pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās pastāvēšanu nav iespējams droši pierādīt. Atšķirībā no tādām rekonstruētām pirmvalodām kā [[indoeiropiešu pirmvaloda]] vai [[urāliešu pirmvaloda]], pasaules pirmvaloda balstās galvenokārt teorētiskos pieņēmumos par cilvēces valodas izcelsmi. Šīs hipotēzes pamatā ir doma, ka mūsdienu cilvēku valodas varētu būt cēlušās no vienas ļoti senas valodas, kuru runājuši agrīnie [[Homo sapiens]] pārstāvji pirms cilvēku izplatīšanās pa dažādiem kontinentiem. Tomēr tik sens valodas posms atrodas ārpus drošas [[salīdzināmā metode|salīdzināmās metodes]] pielietojuma robežām. Pasaules pirmvalodas runātāju sākotnējā teritorija nav zināma. Dažās hipotēzēs tā tiek saistīta ar Āfriku, jo tur meklējama mūsdienu cilvēku bioloģiskā izcelsme. Tomēr nav tiešu valodniecisku pierādījumu, kas ļautu rekonstruēt šādas valodas fonoloģiju, gramatiku vai vārdu krājumu. Mūsdienu valodniecībā pasaules pirmvalodas jēdziens tiek vērtēts ļoti piesardzīgi. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka laika dziļums ir pārāk liels, lai droši noteiktu visu pasaules valodu kopīgu izcelsmi. Valodas laika gaitā strauji mainās, un pēc desmitiem tūkstošu gadu sākotnējās līdzības parasti vairs nav droši atšķiramas no nejaušām sakritībām. Neraugoties uz to, pasaules pirmvalodas ideja ir nozīmīga diskusijās par [[valodas izcelsme|valodas izcelsmi]], cilvēces agrīno vēsturi un valodu daudzveidības veidošanos. Tā tiek aplūkota galvenokārt teorētiskās valodniecības, antropoloģijas un cilvēka evolūcijas pētījumu kontekstā. == Skatīt arī == * [[Pirmvaloda]] * [[Valodas izcelsme]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] * [[Urāliešu pirmvaloda]] * [[Nostrātiskās valodas]] * [[Cilvēka evolūcija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmvalodas]] [[Kategorija:Vēsturiskā valodniecība]] [[Kategorija:Valodas izcelsme]] 5i90pteyid0nq41vk47bxouhu6u7c34 4469192 4469191 2026-05-16T22:21:51Z Votre Provocateur 111653 4469192 wikitext text/x-wiki '''Pasaules pirmvaloda''' ir hipotētiska [[pirmvaloda]], no kuras, pēc dažu valodniecisku hipotēžu pieņēmumiem, varētu būt attīstījušās visas vai lielākā daļa pasaules valodu. Pasaules pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tāpēc tās pastāvēšanu nav iespējams droši pierādīt. Atšķirībā no tādām rekonstruētām pirmvalodām kā [[indoeiropiešu pirmvaloda]] vai [[urāliešu pirmvaloda]], pasaules pirmvaloda balstās galvenokārt teorētiskos pieņēmumos par cilvēces valodas izcelsmi. Šīs hipotēzes pamatā ir doma, ka mūsdienu cilvēku valodas varētu būt cēlušās no vienas ļoti senas valodas, kuru runājuši agrīnie [[Homo sapiens]] pārstāvji pirms cilvēku izplatīšanās pa dažādiem kontinentiem. Tomēr tik sens valodas posms atrodas ārpus drošas [[salīdzināmā metode|salīdzināmās metodes]] pielietojuma robežām. Pasaules pirmvalodas runātāju sākotnējā teritorija nav zināma. Dažās hipotēzēs tā tiek saistīta ar Āfriku, jo tur meklējama mūsdienu cilvēku bioloģiskā izcelsme. Tomēr nav tiešu valodniecisku pierādījumu, kas ļautu rekonstruēt šādas valodas fonoloģiju, gramatiku vai vārdu krājumu. Mūsdienu valodniecībā pasaules pirmvalodas jēdziens tiek vērtēts ļoti piesardzīgi. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka laika dziļums ir pārāk liels, lai droši noteiktu visu pasaules valodu kopīgu izcelsmi. Valodas laika gaitā strauji mainās, un pēc desmitiem tūkstošu gadu sākotnējās līdzības parasti vairs nav droši atšķiramas no nejaušām sakritībām. Neraugoties uz to, pasaules pirmvalodas ideja ir nozīmīga diskusijās par [[valodas izcelsme|valodas izcelsmi]], cilvēces agrīno vēsturi un valodu daudzveidības veidošanos. Tā tiek aplūkota galvenokārt teorētiskās valodniecības, antropoloģijas un cilvēka evolūcijas pētījumu kontekstā. == Skatīt arī == * [[Pirmvaloda]] * [[Valodas izcelsme]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] * [[Urāliešu pirmvaloda]] * [[Nostrātiskās valodas]] * [[Cilvēka evolūcija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmvalodas]] [[Kategorija:Vēsturiskā valodniecība]] [[Kategorija:Valodas izcelsme]] hc2o2raiftz4m0xyuibiuo5cof2c7oo 0 632067 4469193 2026-05-16T22:23:41Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Anatolijas kalniene''' ir plašs augstienes reģions [[Mazāzija]]s centrālajā daļā mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]. Tā aizņem lielāko daļu Anatolijas pussalas iekšzemes un ir viens no nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem Rietumāzijā. Kalnieni no ziemeļiem ierobežo [[Pontijas kalni]], bet no dienvidiem — [[Taura kalni]]. Rietumos tā pakāpeniski pāriet zemākās piekrastes teritorijās, savukārt austrumos savienojas ar Armēnijas kalnieni. Anatolij... 4469193 wikitext text/x-wiki '''Anatolijas kalniene''' ir plašs augstienes reģions [[Mazāzija]]s centrālajā daļā mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]. Tā aizņem lielāko daļu Anatolijas pussalas iekšzemes un ir viens no nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem Rietumāzijā. Kalnieni no ziemeļiem ierobežo [[Pontijas kalni]], bet no dienvidiem — [[Taura kalni]]. Rietumos tā pakāpeniski pāriet zemākās piekrastes teritorijās, savukārt austrumos savienojas ar Armēnijas kalnieni. Anatolijas kalnienes vidējais augstums parasti ir no 700 līdz 1500 metriem virs jūras līmeņa. Reģiona klimats pārsvarā ir kontinentāls — vasaras ir karstas un sausas, bet ziemas aukstas ar sniegu. Nokrišņu daudzums ir salīdzinoši neliels, īpaši centrālajā daļā. Kalnienē sastopamas stepes, pussausas ainavas un atsevišķi mežu apgabali kalnu nogāzēs. Anatolijas kalnienē atrodas vairāki ievērojami ezeri, tostarp [[Tuzs ezers]] un [[Vanas ezers]]. Reģions ir arī seismiski aktīvs, jo Anatolija atrodas starp vairākām tektoniskajām plātnēm. Vēsturiski Anatolijas kalniene bijusi nozīmīgs civilizāciju centrs. Senatnē šeit dzīvoja [[heti]], [[frigieši]], [[urarti]] un citas tautas. Vēlāk teritorija ietilpa [[Persijas impērija|Persijas impērijas]], [[Romas impērija]]s, [[Bizantijas impērija]]s un [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Mūsdienās Anatolijas kalniene ir viens no Turcijas galvenajiem lauksaimniecības un apdzīvotības reģioniem. Tajā atrodas valsts galvaspilsēta [[Ankara]], kā arī citas nozīmīgas pilsētas. == Skatīt arī == * [[Mazāzija]] * [[Pontijas kalni]] * [[Taura kalni]] * [[Armēnijas kalniene]] * [[Ankara]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas kalnienes]] [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Anatolija]] 7l85ydfr3cp9v3iwy4yu45thao9envc 4469195 4469193 2026-05-16T22:24:31Z Votre Provocateur 111653 4469195 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anatolian plateau in winter from air.jpg|thumb|Anatolijas kalniene]] '''Anatolijas kalniene''' ir plašs augstienes reģions [[Mazāzija]]s centrālajā daļā mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]. Tā aizņem lielāko daļu Anatolijas pussalas iekšzemes un ir viens no nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem Rietumāzijā. Kalnieni no ziemeļiem ierobežo [[Pontijas kalni]], bet no dienvidiem — [[Taura kalni]]. Rietumos tā pakāpeniski pāriet zemākās piekrastes teritorijās, savukārt austrumos savienojas ar Armēnijas kalnieni. Anatolijas kalnienes vidējais augstums parasti ir no 700 līdz 1500 metriem virs jūras līmeņa. Reģiona klimats pārsvarā ir kontinentāls — vasaras ir karstas un sausas, bet ziemas aukstas ar sniegu. Nokrišņu daudzums ir salīdzinoši neliels, īpaši centrālajā daļā. Kalnienē sastopamas stepes, pussausas ainavas un atsevišķi mežu apgabali kalnu nogāzēs. Anatolijas kalnienē atrodas vairāki ievērojami ezeri, tostarp [[Tuzs ezers]] un [[Vanas ezers]]. Reģions ir arī seismiski aktīvs, jo Anatolija atrodas starp vairākām tektoniskajām plātnēm. Vēsturiski Anatolijas kalniene bijusi nozīmīgs civilizāciju centrs. Senatnē šeit dzīvoja [[heti]], [[frigieši]], [[urarti]] un citas tautas. Vēlāk teritorija ietilpa [[Persijas impērija|Persijas impērijas]], [[Romas impērija]]s, [[Bizantijas impērija]]s un [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Mūsdienās Anatolijas kalniene ir viens no Turcijas galvenajiem lauksaimniecības un apdzīvotības reģioniem. Tajā atrodas valsts galvaspilsēta [[Ankara]], kā arī citas nozīmīgas pilsētas. == Skatīt arī == * [[Mazāzija]] * [[Pontijas kalni]] * [[Taura kalni]] * [[Armēnijas kalniene]] * [[Ankara]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas kalnienes]] [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Anatolija]] 1z61u4quel58ppxl9m12jagry7jdzde 4469197 4469195 2026-05-16T22:24:47Z Votre Provocateur 111653 4469197 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anatolian plateau in winter from air.jpg|thumb|Anatolijas kalniene]] '''Anatolijas kalniene''' ir plašs augstienes reģions [[Mazāzija]]s centrālajā daļā mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]. Tā aizņem lielāko daļu Anatolijas pussalas iekšzemes un ir viens no nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem Rietumāzijā. Kalnieni no ziemeļiem ierobežo [[Pontijas kalni]], bet no dienvidiem — [[Taura kalni]]. Rietumos tā pakāpeniski pāriet zemākās piekrastes teritorijās, savukārt austrumos savienojas ar Armēnijas kalnieni. Anatolijas kalnienes vidējais augstums parasti ir no 700 līdz 1500 metriem virs jūras līmeņa. Reģiona klimats pārsvarā ir kontinentāls — vasaras ir karstas un sausas, bet ziemas aukstas ar sniegu. Nokrišņu daudzums ir salīdzinoši neliels, īpaši centrālajā daļā. Kalnienē sastopamas stepes, pussausas ainavas un atsevišķi mežu apgabali kalnu nogāzēs. Anatolijas kalnienē atrodas vairāki ievērojami ezeri, tostarp [[Tuzs ezers]] un [[Vanas ezers]]. Reģions ir arī seismiski aktīvs, jo Anatolija atrodas starp vairākām tektoniskajām plātnēm. Vēsturiski Anatolijas kalniene bijusi nozīmīgs civilizāciju centrs. Senatnē šeit dzīvoja [[heti]], [[frigieši]], [[urarti]] un citas tautas. Vēlāk teritorija ietilpa [[Persijas impērija|Persijas impērijas]], [[Romas impērija]]s, [[Bizantijas impērija]]s un [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Mūsdienās Anatolijas kalniene ir viens no Turcijas galvenajiem lauksaimniecības un apdzīvotības reģioniem. Tajā atrodas valsts galvaspilsēta [[Ankara]], kā arī citas nozīmīgas pilsētas. == Skatīt arī == * [[Mazāzija]] * [[Pontijas kalni]] * [[Taura kalni]] * [[Armēnijas kalniene]] * [[Ankara]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas kalnienes]] [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Anatolija]] giazpskov40nvjqwb8wrw6decs1i9mi 1 632068 4469194 2026-05-16T22:24:26Z Dainis 876 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Saimniecība |valsts = Krievija }} 4469194 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Saimniecība |valsts = Krievija }} k8934umttw6ydm77ht7qxux69rfkk9n 1 632069 4469196 2026-05-16T22:24:39Z Dainis 876 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Saimniecība |valsts = Krievija }} 4469196 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Saimniecība |valsts = Krievija }} k8934umttw6ydm77ht7qxux69rfkk9n 0 632070 4469199 2026-05-16T22:30:24Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms 2026. gada L... 4469199 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms 2026. gada [[Latvijas Saeimas vēlēšanas, 2026|Saeimas vēlēšanām]]. Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas. Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc ''Progresīvo'' aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs. Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze būtiski ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Latvijas Saeimas vēlēšanas, 2026]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Politika Latvijā]] [[Kategorija:Valdības krīzes]] [[Kategorija:Latvijas valdība]] [[Kategorija:2026. gada politika Eiropā]] 42aumexpt1nyqfdcgr1oc4ga9uwe83k 4469200 4469199 2026-05-16T22:31:32Z Votre Provocateur 111653 4469200 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]]. Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas. Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs. Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze būtiski ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Politika Latvijā]] [[Kategorija:Valdības krīzes]] [[Kategorija:Latvijas valdība]] [[Kategorija:2026. gada politika Eiropā]] 15029a6stu5gsovgidt40n1qig7yf83 4469201 4469200 2026-05-16T22:33:06Z Votre Provocateur 111653 4469201 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs. Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze būtiski ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Politika Latvijā]] [[Kategorija:Valdības krīzes]] [[Kategorija:Latvijas valdība]] [[Kategorija:2026. gada politika Eiropā]] eclechmoc4n1p3iebaozupq6xruw9su 4469202 4469201 2026-05-16T22:33:34Z Votre Provocateur 111653 4469202 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze būtiski ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Politika Latvijā]] [[Kategorija:Valdības krīzes]] [[Kategorija:Latvijas valdība]] [[Kategorija:2026. gada politika Eiropā]] jaqapvu6lee9bgvitmu5j9w38ts19wp 4469203 4469202 2026-05-16T22:33:55Z Votre Provocateur 111653 4469203 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze būtiski ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] ab1mbx46gzdvpeszfzt3p91ite3szgi 4469204 4469203 2026-05-16T22:34:45Z Votre Provocateur 111653 4469204 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == [[Attēls:United States Secretary of Defense Lloyd J. Austin III met with Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 - 12.jpg|thumb|Andris Sprūds]] Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze būtiski ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] er7c464aasqazjiq8eflqarcu5lfi9r 4469206 4469204 2026-05-16T22:36:26Z Votre Provocateur 111653 /* Aizsardzības ministra demisija */ 4469206 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == [[Attēls:United States Secretary of Defense Lloyd J. Austin III met with Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 - 12.jpg|thumb|Andris Sprūds]] Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. <nowiki>''Es vienmēr esmu teicis, ka ir grūti cīnīties ar droniem, kuri ir zaudējuši savu trajektoriju,'' viņš norādīja raidījumam ''</nowiki>''Europe Today''<nowiki>''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bijusais-aizsardzibas-ministrs-spruds-burvju-nujinas-dronu-apturesanai-nav|title=Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds: Burvju nūjiņas dronu apturēšanai nav!|website=LA.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze būtiski ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] 4tgebxrldthhus14l7dgze7vli1sci7 4469207 4469206 2026-05-16T22:37:22Z Votre Provocateur 111653 4469207 wikitext text/x-wiki '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == [[Attēls:United States Secretary of Defense Lloyd J. Austin III met with Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 - 12.jpg|thumb|Andris Sprūds]] Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. <nowiki>''Es vienmēr esmu teicis, ka ir grūti cīnīties ar droniem, kuri ir zaudējuši savu trajektoriju,'' viņš norādīja raidījumam ''</nowiki>''Europe Today''<nowiki>''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bijusais-aizsardzibas-ministrs-spruds-burvju-nujinas-dronu-apturesanai-nav|title=Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds: Burvju nūjiņas dronu apturēšanai nav!|website=LA.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] bmcycbudgpxwumij2qccfjqehhnp80r 4469208 4469207 2026-05-16T22:39:01Z Votre Provocateur 111653 4469208 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg|thumb|Demisionējusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]]]] '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas Krievijas—Ukrainas kara laikā novirzījās NATO valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == [[Attēls:United States Secretary of Defense Lloyd J. Austin III met with Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 - 12.jpg|thumb|Andris Sprūds]] Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. <nowiki>''Es vienmēr esmu teicis, ka ir grūti cīnīties ar droniem, kuri ir zaudējuši savu trajektoriju,'' viņš norādīja raidījumam ''</nowiki>''Europe Today''<nowiki>''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bijusais-aizsardzibas-ministrs-spruds-burvju-nujinas-dronu-apturesanai-nav|title=Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds: Burvju nūjiņas dronu apturēšanai nav!|website=LA.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] 0ok9ukttcf6d88wfxnjc8g9xqkqwzyc 4469209 4469208 2026-05-16T22:40:05Z Votre Provocateur 111653 4469209 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg|thumb|Demisionējusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]]]] '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā novirzījās [[NATO]] valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi bezpilota lidaparāti, kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas radioelektroniskās cīņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie naftas glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Tika bojātas vairākas tukšas degvielas tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == [[Attēls:United States Secretary of Defense Lloyd J. Austin III met with Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 - 12.jpg|thumb|Andris Sprūds]] Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. <nowiki>''Es vienmēr esmu teicis, ka ir grūti cīnīties ar droniem, kuri ir zaudējuši savu trajektoriju,'' viņš norādīja raidījumam ''</nowiki>''Europe Today''<nowiki>''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bijusais-aizsardzibas-ministrs-spruds-burvju-nujinas-dronu-apturesanai-nav|title=Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds: Burvju nūjiņas dronu apturēšanai nav!|website=LA.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] crqo48j88nakoh71eqppgb10f4122it 4469210 4469209 2026-05-16T22:42:32Z Votre Provocateur 111653 /* Dronu incidents */ 4469210 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg|thumb|Demisionējusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]]]] '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā novirzījās [[NATO]] valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]], kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas [[Elektroniskā karadarbība|radioelektroniskās cīņas]] sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie [[Nafta|naftas]] glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no [[Latvijas—Krievijas robeža|Latvijas—Krievijas robežas]]. Tika bojātas vairākas tukšas [[Kurināmais|degvielas]] tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-gaisa-telpas-apdraudejuma-del-sodien-rezekne-rezeknes-un-ludzas-novados-atcel-macibas-balvos-notiks-attalinati.a645979/|title=Gaisa telpas apdraudējuma dēļ šodien Rēzeknē, Rēzeknes un Ludzas novados atceļ mācības, Balvos – notiks attālināti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == [[Attēls:United States Secretary of Defense Lloyd J. Austin III met with Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 - 12.jpg|thumb|Andris Sprūds]] Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. <nowiki>''Es vienmēr esmu teicis, ka ir grūti cīnīties ar droniem, kuri ir zaudējuši savu trajektoriju,'' viņš norādīja raidījumam ''</nowiki>''Europe Today''<nowiki>''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bijusais-aizsardzibas-ministrs-spruds-burvju-nujinas-dronu-apturesanai-nav|title=Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds: Burvju nūjiņas dronu apturēšanai nav!|website=LA.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā. Krīze ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] 6ytzm3bbdt3ukq9bpp7vvtizwhz5etq 4469211 4469210 2026-05-16T22:44:49Z Votre Provocateur 111653 4469211 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg|thumb|Demisionējusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]]]] '''Valdības krīze Latvijā (2026)''' bija politiska krīze [[Latvija|Latvijā]], kas sākās 2026. gada maijā pēc vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanas Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s teritorijas un noveda pie [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdības sabrukuma. Krīzes rezultātā notika aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] demisija, valdošās koalīcijas sairšana un Ministru prezidentes atkāpšanās dažus mēnešus pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|2026. gada Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.05.2026-eksperti-par-valdibas-krizi-gruti-prognozet-talako-ari-veletaju-reakciju-uz-notikuso.a647212/|title=Eksperti par valdības krīzi: Grūti prognozēt tālāko – arī vēlētāju reakciju uz notikušo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Krīze kļuva par vienu no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitiskajiem satricinājumiem kopš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā un aktualizēja jautājumus par valsts pretgaisa aizsardzību, NATO austrumu robežas drošību un politisko stabilitāti. == Priekšvēsture == 2023. gada septembrī izveidotā [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] valdība balstījās uz koalīciju starp partijām [[Jaunā Vienotība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Progresīvie]]. Koalīcija darbojās ar salīdzinoši nelielu vairākumu [[Saeima|Saeimā]], un starp partneriem periodiski pastāvēja domstarpības par drošības, ekonomikas un budžeta jautājumiem. 2026. gada pavasarī Baltijas reģionā pieauga incidentu skaits ar bezpilota lidaparātiem, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā novirzījās [[NATO]] valstu gaisa telpā. Līdzīgi incidenti tika reģistrēti arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Somija|Somijā]]. == Dronu incidents == 2026. gada 7. maijā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vismaz divi [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]], kas, pēc Latvijas amatpersonu un Ukrainas puses vērtējuma, bija Ukrainas droni, kurus novirzīja Krievijas [[Elektroniskā karadarbība|radioelektroniskās cīņas]] sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-viens-no-krievijas-ielidojusais-drons-nokritis-rezekne-naftas-uzglabasanas-baze.a645985/|title=Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Viens no droniem eksplodēja pie [[Nafta|naftas]] glabātavas [[Rēzekne|Rēzeknē]], aptuveni 40 kilometru no [[Latvijas—Krievijas robeža|Latvijas—Krievijas robežas]]. Tika bojātas vairākas tukšas [[Kurināmais|degvielas]] tvertnes, taču cilvēki incidentā necieta. Vēl viens drons, iespējams, nogāzās Viļānu apkārtnē. Incidenta laikā vairākās Latvijas austrumu pašvaldībās tika izsludināti drošības brīdinājumi, uz laiku slēgtas skolas un noteikti gaisa telpas ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-gaisa-telpas-apdraudejuma-del-sodien-rezekne-rezeknes-un-ludzas-novados-atcel-macibas-balvos-notiks-attalinati.a645979/|title=Gaisa telpas apdraudējuma dēļ šodien Rēzeknē, Rēzeknes un Ludzas novados atceļ mācības, Balvos – notiks attālināti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] atzina, ka droni netika savlaicīgi identificēti un pārtverti. Notikums izraisīja plašu sabiedrības un politisko reakciju, īpaši saistībā ar Latvijas pretgaisa aizsardzības spējām. == Aizsardzības ministra demisija == [[Attēls:United States Secretary of Defense Lloyd J. Austin III met with Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 - 12.jpg|thumb|Andris Sprūds]] Pēc incidenta Ministru prezidente Evika Siliņa asi kritizēja aizsardzības ministra [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] darbu, norādot uz nepietiekamu progresu pretgaisa aizsardzības un antidronu sistēmu attīstībā. Sprūds paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo. <nowiki>''Es vienmēr esmu teicis, ka ir grūti cīnīties ar droniem, kuri ir zaudējuši savu trajektoriju,'' viņš norādīja raidījumam ''</nowiki>''Europe Today''<nowiki>''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bijusais-aizsardzibas-ministrs-spruds-burvju-nujinas-dronu-apturesanai-nav|title=Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds: Burvju nūjiņas dronu apturēšanai nav!|website=LA.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. maijā Sprūds atkāpās no amata pēc premjerministres pieprasījuma. Siliņa aizsardzības ministra amatam izvirzīja pulkvedi Raivi Melni, taču šis lēmums netika saskaņots ar koalīcijas partneriem un izraisīja asu reakciju partijā [[Progresīvie]], kurai piederēja aizsardzības ministra portfelis. == Koalīcijas sabrukums == 2026. gada 13. maijā partija [[Progresīvie]] paziņoja, ka vairs neatbalsta Evikas Siliņas valdību. Partijas pārstāvji norādīja, ka premjerministre faktiski pati ir sagrāvusi koalīciju un zaudējusi parlamenta vairākumu. Pēc Progresīvo aiziešanas valdību atbalstīja tikai [[Jaunā Vienotība]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]], kuru balsu skaits Saeimā nebija pietiekams stabilam vairākumam. Opozīcijā esošais [[Apvienotais saraksts]] kopā ar [[Nacionālā apvienība|Nacionālo apvienību]] sāka gatavot neuzticības balsojumu premjerministrei. Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja politiskos spēkus nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties ilgstošu politisko nestabilitāti drošības krīzes apstākļos. == Evikas Siliņas atkāpšanās == 2026. gada 14. maijā Evika Siliņa paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata, kas automātiski nozīmēja visas valdības demisiju. Savā paziņojumā viņa norādīja, ka lēmums pieņemts valsts drošības un politiskās stabilitātes interesēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/521088-demisionejusi-evikas-silinas-valdiba-kas-notiek-talak.htm|title=Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}</ref> Atkāpšanās notika nepilnus piecus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kuras bija paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. == Jaunās valdības veidošana == 2026. gada 16. maijā prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] uzticēja valdības veidošanu opozīcijas politiķim [[Andris Kulbergs|Andrim Kulbergam]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]. Prezidents pauda cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot līdz maija beigām. Potenciālajā jaunajā koalīcijā tika apspriesta [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]], [[Nacionālā apvienība|Nacionālās apvienības]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] sadarbība, tomēr šīm partijām nepietika balsu vairākuma nodrošināšanai Saeimā. Tādēļ tika pieļauta arī [[Jaunā Vienotība]] iesaiste jaunajā koalīcijā. Kulbergs paziņoja, ka vēlas izveidot iespējami plašu un rīcībspējīgu valdību līdz vēlēšanām. == Reakcija == Krīze izraisīja plašas diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzības efektivitāti un NATO austrumu flanga drošību. Latvija un Lietuva pēc incidenta aicināja NATO pastiprināt pretgaisa un antidronu aizsardzību Baltijas reģionā. [[Ukraina]]s ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]] paziņoja, ka dronu novirzīšanos izraisīja Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, un piedāvāja Latvijai palīdzību aizsardzības spēju stiprināšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120117625/sibiga-ukraina-ne-napravlyala-drony-v-storonu-latvii|title=Сибига: Украина не направляла дроны в сторону Латвии|website=Delfi|access-date=2026-05-16|date=2026-05-08|language=ru}}</ref> Krīze ietekmēja Latvijas priekšvēlēšanu politisko vidi, kur drošības un aizsardzības jautājumi kļuva par centrālo tēmu. == Skatīt arī == * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Sprūds]] * [[Edgars Rinkēvičs]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] me8wdpq7bxvtcovvu5xq780jwlwxvfc 0 632071 4469213 2026-05-16T22:49:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Zinātniskais rasisms''' ir ideoloģisku un pseidozinātnisku uzskatu kopums, kas mēģina pamatot cilvēku iedalījumu bioloģiskās [[rase|rasēs]] un apgalvo, ka starp tām pastāv iedzimtas intelektuālas, morālas vai kultūras atšķirības. Šādas teorijas bieži tika izmantotas, lai attaisnotu [[koloniālisms|koloniālismu]], [[verdzība|verdzību]], segregāciju, [[eigēnika|eigēniku]] un rasu diskrimināciju. Zinātniskais rasisms īpaši izplatījās 18.—20. g... 4469213 wikitext text/x-wiki '''Zinātniskais rasisms''' ir ideoloģisku un pseidozinātnisku uzskatu kopums, kas mēģina pamatot cilvēku iedalījumu bioloģiskās [[rase|rasēs]] un apgalvo, ka starp tām pastāv iedzimtas intelektuālas, morālas vai kultūras atšķirības. Šādas teorijas bieži tika izmantotas, lai attaisnotu [[koloniālisms|koloniālismu]], [[verdzība|verdzību]], segregāciju, [[eigēnika|eigēniku]] un rasu diskrimināciju. Zinātniskais rasisms īpaši izplatījās 18.—20. gadsimtā, kad daļa Eiropas un Ziemeļamerikas pētnieku centās klasificēt cilvēkus hierarhiskās rasu sistēmās. Šie uzskati bieži balstījās uz antropometriskiem mērījumiem, piemēram, galvaskausa formu, ādas krāsu vai sejas proporcijām. == Vēsture == Agrīnie zinātniskā rasisma elementi parādījās [[Apgaismība]]s laikmetā, kad Eiropas dabaszinātnieki sāka sistematizēt cilvēku grupas līdzīgi kā dzīvnieku un augu klasifikāciju. [[Karls Linnejs]] un [[Johans Frīdrihs Blumenbahs]] izstrādāja pirmās plaši zināmās cilvēku rasu klasifikācijas. 19. gadsimtā zinātniskais rasisms kļuva cieši saistīts ar [[sociāldarvinisms|sociāldarvinismu]] un teorijām par ''rasu pārākumu''. Daži autori apgalvoja, ka noteiktas tautas vai rases esot bioloģiski pārākas par citām un tādēļ ''dabiski'' piemērotas valdīšanai. Šīs idejas būtiski ietekmēja Eiropas koloniālās impērijas politiku, kā arī segregācijas sistēmas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. == Eigēnika un nacisms == 20. gadsimta sākumā zinātniskais rasisms cieši savijās ar [[eigēnika]]s kustību, kas aicināja ''uzlabot'' cilvēku populāciju ar selektīvas vairošanās palīdzību. Vairākās valstīs tika pieņemti likumi par piespiedu sterilizāciju un imigrācijas ierobežošanu. Visradikālāk zinātniskā rasisma idejas tika īstenotas [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskajā Vācijā]], kur tās kļuva par daļu no valsts ideoloģijas. Nacistu rasu teorijas kalpoja par pamatojumu [[Holokausts|Holokaustam]], ebreju, romu un citu grupu vajāšanai, kā arī masveida slepkavībām Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara zinātniskais rasisms tika plaši diskreditēts, un vairums zinātnieku atteicās no bioloģiskā rasisma koncepcijām. == Mūsdienu zinātnes skatījums == Mūsdienu [[ģenētika]], [[antropoloģija]] un [[bioloģija]] uzskata, ka cilvēku ģenētiskās atšķirības ir pakāpeniskas un neveido skaidri nodalāmas bioloģiskas rases. Lielākā daļa ģenētisko variāciju sastopama starp indivīdiem vienas populācijas ietvaros, nevis starp tā dēvētajām rasēm. Starptautiskās zinātniskās organizācijas, tostarp [[UNESCO]], ir vairākkārt norādījušas, ka rasu hierarhijas teorijām nav zinātniska pamata. Mūsdienās zinātniskais rasisms parasti tiek uzskatīts par pseidozinātni. Tomēr daži pētnieki norāda, ka zinātniskā rasisma idejas dažkārt turpina parādīties galēji labējās ideoloģijās, etnonacionālismā un interneta dezinformācijā. == Kritika == Zinātniskais rasisms ticis kritizēts gan metodoloģisku, gan ētisku iemeslu dēļ. Kritiķi uzsver, ka agrīnie rasu teoriju autori bieži izmantoja selektīvus datus, aizspriedumainas interpretācijas un politiski motivētus secinājumus. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka zinātniskais rasisms kalpoja kā instruments koloniālisma, imperiālisma un sociālās nevienlīdzības attaisnošanai. == Skatīt arī == * [[Rasisms]] * [[Eigēnika]] * [[Sociāldarvinisms]] * [[Holokausts]] * [[Antropoloģija]] * [[Pseidozinātne]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rasisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Antropoloģijas vēsture]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Diskriminācija]] 1ux68d5p9b7hp4q6rhqb0q1rofebk0x 4469214 4469213 2026-05-16T22:50:01Z Votre Provocateur 111653 4469214 wikitext text/x-wiki '''Zinātniskais rasisms''' ir ideoloģisku un [[Pseidozinātne|pseidozinātnisku]] uzskatu kopums, kas mēģina pamatot cilvēku iedalījumu bioloģiskās [[rase|rasēs]] un apgalvo, ka starp tām pastāv iedzimtas intelektuālas, morālas vai kultūras atšķirības. Šādas teorijas bieži tika izmantotas, lai attaisnotu [[koloniālisms|koloniālismu]], [[verdzība|verdzību]], segregāciju, [[eigēnika|eigēniku]] un rasu diskrimināciju. Zinātniskais rasisms īpaši izplatījās 18.—20. gadsimtā, kad daļa Eiropas un Ziemeļamerikas pētnieku centās klasificēt cilvēkus hierarhiskās rasu sistēmās. Šie uzskati bieži balstījās uz antropometriskiem mērījumiem, piemēram, galvaskausa formu, ādas krāsu vai sejas proporcijām. == Vēsture == Agrīnie zinātniskā rasisma elementi parādījās [[Apgaismība]]s laikmetā, kad Eiropas dabaszinātnieki sāka sistematizēt cilvēku grupas līdzīgi kā dzīvnieku un augu klasifikāciju. [[Karls Linnejs]] un [[Johans Frīdrihs Blumenbahs]] izstrādāja pirmās plaši zināmās cilvēku rasu klasifikācijas. 19. gadsimtā zinātniskais rasisms kļuva cieši saistīts ar [[sociāldarvinisms|sociāldarvinismu]] un teorijām par ''rasu pārākumu''. Daži autori apgalvoja, ka noteiktas tautas vai rases esot bioloģiski pārākas par citām un tādēļ ''dabiski'' piemērotas valdīšanai. Šīs idejas būtiski ietekmēja Eiropas koloniālās impērijas politiku, kā arī segregācijas sistēmas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. == Eigēnika un nacisms == 20. gadsimta sākumā zinātniskais rasisms cieši savijās ar [[eigēnika]]s kustību, kas aicināja ''uzlabot'' cilvēku populāciju ar selektīvas vairošanās palīdzību. Vairākās valstīs tika pieņemti likumi par piespiedu sterilizāciju un imigrācijas ierobežošanu. Visradikālāk zinātniskā rasisma idejas tika īstenotas [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskajā Vācijā]], kur tās kļuva par daļu no valsts ideoloģijas. Nacistu rasu teorijas kalpoja par pamatojumu [[Holokausts|Holokaustam]], ebreju, romu un citu grupu vajāšanai, kā arī masveida slepkavībām Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara zinātniskais rasisms tika plaši diskreditēts, un vairums zinātnieku atteicās no bioloģiskā rasisma koncepcijām. == Mūsdienu zinātnes skatījums == Mūsdienu [[ģenētika]], [[antropoloģija]] un [[bioloģija]] uzskata, ka cilvēku ģenētiskās atšķirības ir pakāpeniskas un neveido skaidri nodalāmas bioloģiskas rases. Lielākā daļa ģenētisko variāciju sastopama starp indivīdiem vienas populācijas ietvaros, nevis starp tā dēvētajām rasēm. Starptautiskās zinātniskās organizācijas, tostarp [[UNESCO]], ir vairākkārt norādījušas, ka rasu hierarhijas teorijām nav zinātniska pamata. Mūsdienās zinātniskais rasisms parasti tiek uzskatīts par pseidozinātni. Tomēr daži pētnieki norāda, ka zinātniskā rasisma idejas dažkārt turpina parādīties galēji labējās ideoloģijās, etnonacionālismā un interneta dezinformācijā. == Kritika == Zinātniskais rasisms ticis kritizēts gan metodoloģisku, gan ētisku iemeslu dēļ. Kritiķi uzsver, ka agrīnie rasu teoriju autori bieži izmantoja selektīvus datus, aizspriedumainas interpretācijas un politiski motivētus secinājumus. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka zinātniskais rasisms kalpoja kā instruments koloniālisma, imperiālisma un sociālās nevienlīdzības attaisnošanai. == Skatīt arī == * [[Rasisms]] * [[Eigēnika]] * [[Sociāldarvinisms]] * [[Holokausts]] * [[Antropoloģija]] * [[Pseidozinātne]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rasisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Antropoloģijas vēsture]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Diskriminācija]] ho3t97bvyzikn4vj02gaweigxte19d6 4469215 4469214 2026-05-16T22:50:18Z Votre Provocateur 111653 4469215 wikitext text/x-wiki '''Zinātniskais rasisms''' ir ideoloģisku un [[Pseidozinātne|pseidozinātnisku]] uzskatu kopums, kas mēģina pamatot cilvēku iedalījumu bioloģiskās [[rase|rasēs]] un apgalvo, ka starp tām pastāv iedzimtas intelektuālas, morālas vai kultūras atšķirības. Šādas teorijas bieži tika izmantotas, lai attaisnotu [[koloniālisms|koloniālismu]], [[verdzība|verdzību]], segregāciju, [[eigēnika|eigēniku]] un rasu diskrimināciju. Zinātniskais rasisms īpaši izplatījās 18.—20. gadsimtā, kad daļa Eiropas un Ziemeļamerikas pētnieku centās klasificēt cilvēkus hierarhiskās rasu sistēmās. Šie uzskati bieži balstījās uz antropometriskiem mērījumiem, piemēram, [[Galvaskauss|galvaskausa]] formu, [[Ādas krāsa|ādas krāsu]] vai [[Seja|sejas]] proporcijām. == Vēsture == Agrīnie zinātniskā rasisma elementi parādījās [[Apgaismība]]s laikmetā, kad Eiropas dabaszinātnieki sāka sistematizēt cilvēku grupas līdzīgi kā dzīvnieku un augu klasifikāciju. [[Karls Linnejs]] un [[Johans Frīdrihs Blumenbahs]] izstrādāja pirmās plaši zināmās cilvēku rasu klasifikācijas. 19. gadsimtā zinātniskais rasisms kļuva cieši saistīts ar [[sociāldarvinisms|sociāldarvinismu]] un teorijām par ''rasu pārākumu''. Daži autori apgalvoja, ka noteiktas tautas vai rases esot bioloģiski pārākas par citām un tādēļ ''dabiski'' piemērotas valdīšanai. Šīs idejas būtiski ietekmēja Eiropas koloniālās impērijas politiku, kā arī segregācijas sistēmas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. == Eigēnika un nacisms == 20. gadsimta sākumā zinātniskais rasisms cieši savijās ar [[eigēnika]]s kustību, kas aicināja ''uzlabot'' cilvēku populāciju ar selektīvas vairošanās palīdzību. Vairākās valstīs tika pieņemti likumi par piespiedu sterilizāciju un imigrācijas ierobežošanu. Visradikālāk zinātniskā rasisma idejas tika īstenotas [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskajā Vācijā]], kur tās kļuva par daļu no valsts ideoloģijas. Nacistu rasu teorijas kalpoja par pamatojumu [[Holokausts|Holokaustam]], ebreju, romu un citu grupu vajāšanai, kā arī masveida slepkavībām Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara zinātniskais rasisms tika plaši diskreditēts, un vairums zinātnieku atteicās no bioloģiskā rasisma koncepcijām. == Mūsdienu zinātnes skatījums == Mūsdienu [[ģenētika]], [[antropoloģija]] un [[bioloģija]] uzskata, ka cilvēku ģenētiskās atšķirības ir pakāpeniskas un neveido skaidri nodalāmas bioloģiskas rases. Lielākā daļa ģenētisko variāciju sastopama starp indivīdiem vienas populācijas ietvaros, nevis starp tā dēvētajām rasēm. Starptautiskās zinātniskās organizācijas, tostarp [[UNESCO]], ir vairākkārt norādījušas, ka rasu hierarhijas teorijām nav zinātniska pamata. Mūsdienās zinātniskais rasisms parasti tiek uzskatīts par pseidozinātni. Tomēr daži pētnieki norāda, ka zinātniskā rasisma idejas dažkārt turpina parādīties galēji labējās ideoloģijās, etnonacionālismā un interneta dezinformācijā. == Kritika == Zinātniskais rasisms ticis kritizēts gan metodoloģisku, gan ētisku iemeslu dēļ. Kritiķi uzsver, ka agrīnie rasu teoriju autori bieži izmantoja selektīvus datus, aizspriedumainas interpretācijas un politiski motivētus secinājumus. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka zinātniskais rasisms kalpoja kā instruments koloniālisma, imperiālisma un sociālās nevienlīdzības attaisnošanai. == Skatīt arī == * [[Rasisms]] * [[Eigēnika]] * [[Sociāldarvinisms]] * [[Holokausts]] * [[Antropoloģija]] * [[Pseidozinātne]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rasisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Antropoloģijas vēsture]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Diskriminācija]] roxylv71kgvq03x0hbpuu85h5yb8roc 4469216 4469215 2026-05-16T22:51:04Z Votre Provocateur 111653 4469216 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Races and skulls.png|thumb|Ilustrācija no 1854. gada grāmatas <nowiki>''Cilvēces tipi''</nowiki>. Džosaja Klārks Nots un Džordžs Robins Glidons uzskatīja, ka negroīdā rase ir radīšanas pakāpe starp grieķiem un šimpanzēm]] '''Zinātniskais rasisms''' ir ideoloģisku un [[Pseidozinātne|pseidozinātnisku]] uzskatu kopums, kas mēģina pamatot cilvēku iedalījumu bioloģiskās [[rase|rasēs]] un apgalvo, ka starp tām pastāv iedzimtas intelektuālas, morālas vai kultūras atšķirības. Šādas teorijas bieži tika izmantotas, lai attaisnotu [[koloniālisms|koloniālismu]], [[verdzība|verdzību]], segregāciju, [[eigēnika|eigēniku]] un rasu diskrimināciju. Zinātniskais rasisms īpaši izplatījās 18.—20. gadsimtā, kad daļa Eiropas un Ziemeļamerikas pētnieku centās klasificēt cilvēkus hierarhiskās rasu sistēmās. Šie uzskati bieži balstījās uz antropometriskiem mērījumiem, piemēram, [[Galvaskauss|galvaskausa]] formu, [[Ādas krāsa|ādas krāsu]] vai [[Seja|sejas]] proporcijām. == Vēsture == Agrīnie zinātniskā rasisma elementi parādījās [[Apgaismība]]s laikmetā, kad Eiropas dabaszinātnieki sāka sistematizēt cilvēku grupas līdzīgi kā dzīvnieku un augu klasifikāciju. [[Karls Linnejs]] un [[Johans Frīdrihs Blumenbahs]] izstrādāja pirmās plaši zināmās cilvēku rasu klasifikācijas. 19. gadsimtā zinātniskais rasisms kļuva cieši saistīts ar [[sociāldarvinisms|sociāldarvinismu]] un teorijām par ''rasu pārākumu''. Daži autori apgalvoja, ka noteiktas tautas vai rases esot bioloģiski pārākas par citām un tādēļ ''dabiski'' piemērotas valdīšanai. Šīs idejas būtiski ietekmēja Eiropas koloniālās impērijas politiku, kā arī segregācijas sistēmas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. == Eigēnika un nacisms == 20. gadsimta sākumā zinātniskais rasisms cieši savijās ar [[eigēnika]]s kustību, kas aicināja ''uzlabot'' cilvēku populāciju ar selektīvas vairošanās palīdzību. Vairākās valstīs tika pieņemti likumi par piespiedu sterilizāciju un imigrācijas ierobežošanu. Visradikālāk zinātniskā rasisma idejas tika īstenotas [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskajā Vācijā]], kur tās kļuva par daļu no valsts ideoloģijas. Nacistu rasu teorijas kalpoja par pamatojumu [[Holokausts|Holokaustam]], ebreju, romu un citu grupu vajāšanai, kā arī masveida slepkavībām Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara zinātniskais rasisms tika plaši diskreditēts, un vairums zinātnieku atteicās no bioloģiskā rasisma koncepcijām. == Mūsdienu zinātnes skatījums == Mūsdienu [[ģenētika]], [[antropoloģija]] un [[bioloģija]] uzskata, ka cilvēku ģenētiskās atšķirības ir pakāpeniskas un neveido skaidri nodalāmas bioloģiskas rases. Lielākā daļa ģenētisko variāciju sastopama starp indivīdiem vienas populācijas ietvaros, nevis starp tā dēvētajām rasēm. Starptautiskās zinātniskās organizācijas, tostarp [[UNESCO]], ir vairākkārt norādījušas, ka rasu hierarhijas teorijām nav zinātniska pamata. Mūsdienās zinātniskais rasisms parasti tiek uzskatīts par pseidozinātni. Tomēr daži pētnieki norāda, ka zinātniskā rasisma idejas dažkārt turpina parādīties galēji labējās ideoloģijās, etnonacionālismā un interneta dezinformācijā. == Kritika == Zinātniskais rasisms ticis kritizēts gan metodoloģisku, gan ētisku iemeslu dēļ. Kritiķi uzsver, ka agrīnie rasu teoriju autori bieži izmantoja selektīvus datus, aizspriedumainas interpretācijas un politiski motivētus secinājumus. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka zinātniskais rasisms kalpoja kā instruments koloniālisma, imperiālisma un sociālās nevienlīdzības attaisnošanai. == Skatīt arī == * [[Rasisms]] * [[Eigēnika]] * [[Sociāldarvinisms]] * [[Holokausts]] * [[Antropoloģija]] * [[Pseidozinātne]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rasisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Antropoloģijas vēsture]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Diskriminācija]] 6xexptbhty94204vq8tiwxvb5j3hfoj 4469217 4469216 2026-05-16T22:51:17Z Votre Provocateur 111653 4469217 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Races and skulls.png|thumb|Ilustrācija no 1854. gada grāmatas <nowiki>''Cilvēces tipi''</nowiki>. Džosaja Klārks Nots un Džordžs Robins Glidons uzskatīja, ka [[negroīdā rase]] ir radīšanas pakāpe starp grieķiem un šimpanzēm]] '''Zinātniskais rasisms''' ir ideoloģisku un [[Pseidozinātne|pseidozinātnisku]] uzskatu kopums, kas mēģina pamatot cilvēku iedalījumu bioloģiskās [[rase|rasēs]] un apgalvo, ka starp tām pastāv iedzimtas intelektuālas, morālas vai kultūras atšķirības. Šādas teorijas bieži tika izmantotas, lai attaisnotu [[koloniālisms|koloniālismu]], [[verdzība|verdzību]], segregāciju, [[eigēnika|eigēniku]] un rasu diskrimināciju. Zinātniskais rasisms īpaši izplatījās 18.—20. gadsimtā, kad daļa Eiropas un Ziemeļamerikas pētnieku centās klasificēt cilvēkus hierarhiskās rasu sistēmās. Šie uzskati bieži balstījās uz antropometriskiem mērījumiem, piemēram, [[Galvaskauss|galvaskausa]] formu, [[Ādas krāsa|ādas krāsu]] vai [[Seja|sejas]] proporcijām. == Vēsture == Agrīnie zinātniskā rasisma elementi parādījās [[Apgaismība]]s laikmetā, kad Eiropas dabaszinātnieki sāka sistematizēt cilvēku grupas līdzīgi kā dzīvnieku un augu klasifikāciju. [[Karls Linnejs]] un [[Johans Frīdrihs Blumenbahs]] izstrādāja pirmās plaši zināmās cilvēku rasu klasifikācijas. 19. gadsimtā zinātniskais rasisms kļuva cieši saistīts ar [[sociāldarvinisms|sociāldarvinismu]] un teorijām par ''rasu pārākumu''. Daži autori apgalvoja, ka noteiktas tautas vai rases esot bioloģiski pārākas par citām un tādēļ ''dabiski'' piemērotas valdīšanai. Šīs idejas būtiski ietekmēja Eiropas koloniālās impērijas politiku, kā arī segregācijas sistēmas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. == Eigēnika un nacisms == 20. gadsimta sākumā zinātniskais rasisms cieši savijās ar [[eigēnika]]s kustību, kas aicināja ''uzlabot'' cilvēku populāciju ar selektīvas vairošanās palīdzību. Vairākās valstīs tika pieņemti likumi par piespiedu sterilizāciju un imigrācijas ierobežošanu. Visradikālāk zinātniskā rasisma idejas tika īstenotas [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskajā Vācijā]], kur tās kļuva par daļu no valsts ideoloģijas. Nacistu rasu teorijas kalpoja par pamatojumu [[Holokausts|Holokaustam]], ebreju, romu un citu grupu vajāšanai, kā arī masveida slepkavībām Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara zinātniskais rasisms tika plaši diskreditēts, un vairums zinātnieku atteicās no bioloģiskā rasisma koncepcijām. == Mūsdienu zinātnes skatījums == Mūsdienu [[ģenētika]], [[antropoloģija]] un [[bioloģija]] uzskata, ka cilvēku ģenētiskās atšķirības ir pakāpeniskas un neveido skaidri nodalāmas bioloģiskas rases. Lielākā daļa ģenētisko variāciju sastopama starp indivīdiem vienas populācijas ietvaros, nevis starp tā dēvētajām rasēm. Starptautiskās zinātniskās organizācijas, tostarp [[UNESCO]], ir vairākkārt norādījušas, ka rasu hierarhijas teorijām nav zinātniska pamata. Mūsdienās zinātniskais rasisms parasti tiek uzskatīts par pseidozinātni. Tomēr daži pētnieki norāda, ka zinātniskā rasisma idejas dažkārt turpina parādīties galēji labējās ideoloģijās, etnonacionālismā un interneta dezinformācijā. == Kritika == Zinātniskais rasisms ticis kritizēts gan metodoloģisku, gan ētisku iemeslu dēļ. Kritiķi uzsver, ka agrīnie rasu teoriju autori bieži izmantoja selektīvus datus, aizspriedumainas interpretācijas un politiski motivētus secinājumus. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka zinātniskais rasisms kalpoja kā instruments koloniālisma, imperiālisma un sociālās nevienlīdzības attaisnošanai. == Skatīt arī == * [[Rasisms]] * [[Eigēnika]] * [[Sociāldarvinisms]] * [[Holokausts]] * [[Antropoloģija]] * [[Pseidozinātne]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rasisms]] [[Kategorija:Pseidozinātne]] [[Kategorija:Antropoloģijas vēsture]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Diskriminācija]] gq90geb1iuya3p5079ix3qpalgc4e2l 0 632072 4469218 2026-05-16T22:53:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Tasmānijas aborigēni''' ir [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas pamatiedzīvotāju]] grupa, kas vēsturiski apdzīvoja [[Tasmānija]]s salu uz dienvidiem no Austrālijas kontinenta. Viņi tiek uzskatīti par vienu no senākajām izolētajām cilvēku populācijām pasaulē, jo pēc jūras līmeņa celšanās pirms aptuveni 8000 gadu Tasmānija tika atdalīta no Austrālijas. Tasmānijas aborigēnu sabiedrība sastāvēja no vairākām ciltīm un valodu grupām. Pirms eir... 4469218 wikitext text/x-wiki '''Tasmānijas aborigēni''' ir [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas pamatiedzīvotāju]] grupa, kas vēsturiski apdzīvoja [[Tasmānija]]s salu uz dienvidiem no Austrālijas kontinenta. Viņi tiek uzskatīti par vienu no senākajām izolētajām cilvēku populācijām pasaulē, jo pēc jūras līmeņa celšanās pirms aptuveni 8000 gadu Tasmānija tika atdalīta no Austrālijas. Tasmānijas aborigēnu sabiedrība sastāvēja no vairākām ciltīm un valodu grupām. Pirms eiropiešu ierašanās salā dzīvoja, pēc dažādām aplēsēm, no 3000 līdz 15 000 cilvēku. Viņu tradicionālā saimniecība balstījās uz medībām, zveju un vākšanu. == Vēsture == Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki Tasmānijā dzīvoja vismaz pirms 35 000 gadu. Ledus laikmeta laikā Tasmānija bija savienota ar Austrālijas kontinentu ar sauszemes tiltu, pa kuru pirmie iedzīvotāji sasniedza reģionu. Pēc Basa šauruma izveidošanās Tasmānijas aborigēni vairākus tūkstošus gadu dzīvoja relatīvā izolācijā. Šajā laikā izveidojās atšķirīgas kultūras tradīcijas, tehnoloģijas un valodas. Pirmie eiropieši salu sasniedza 17. gadsimtā, bet plaša britu kolonizācija sākās 19. gadsimta sākumā. Kolonizācijas laikā notika vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas pazīstami kā ''Melnais karš'' (''Black War''). == Melnais karš == 1820.—1830. gados britu kolonisti pakāpeniski pārņēma Tasmānijas teritorijas, izspiežot vietējos iedzīvotājus no medību zemēm. Konfliktos, slimību izplatīšanās un piespiedu pārvietošanas rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās. 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja tā saukto ''Melnās līnijas'' operāciju, kurā karavīri un kolonisti mēģināja ielenkt un pārvietot atlikušos aborigēnus. Daudzi izdzīvojušie vēlāk tika pārvietoti uz Flindersa salu Basa šaurumā. Tur slikto dzīves apstākļu un slimību dēļ liela daļa iedzīvotāju nomira. == Kultūra == Tasmānijas aborigēnu kultūra balstījās uz ciešu saikni ar dabas vidi. Viņi izmantoja akmens rīkus, koka šķēpus un uguni ainavas pārvaldīšanai. Piekrastes grupas plaši izmantoja jūras resursus, tostarp gliemjus, zivis un roņus. Tasmānijas aborigēniem bija bagātas mutvārdu tradīcijas, ceremonijas un garīgie priekšstati, kas bija saistīti ar ainavu, senčiem un dzīvniekiem. Valodnieki uzskata, ka Tasmānijā pastāvēja vairākas savstarpēji radniecīgas, bet atšķirīgas valodas. Lielākā daļa no tām izzuda pēc koloniālā perioda. == Mūsdienas == Ilgu laiku tika izplatīts kļūdains uzskats, ka Tasmānijas aborigēni ir pilnībā izmiruši. Mūsdienās Tasmānijā dzīvo cilvēki, kas identificējas kā Tasmānijas aborigēnu pēcteči un aktīvi atjauno kultūras tradīcijas, valodu elementus un kopienu identitāti. Mūsdienu Tasmānijas aborigēnu organizācijas nodarbojas ar kultūras mantojuma aizsardzību, zemju tiesību jautājumiem un vēsturiskās netaisnības atzīšanu. == Skatīt arī == * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Melnais karš]] * [[Flindersa sala]] * [[Koloniālisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Okeānijas pamatiedzīvotāji]] [[Kategorija:Etniskās grupas Austrālijā]] tincv3vfrhvzzpjqcuhrmsj82xl0alx 4469219 4469218 2026-05-16T22:55:11Z Votre Provocateur 111653 4469219 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Truganini and last 4 tasmanian aborigines edit.jpg|thumb|Pēdējie pilnasiņu tasmānieši (ap 1860. gadu)]] '''Tasmānijas aborigēni''' ir [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas pamatiedzīvotāju]] grupa, kas vēsturiski apdzīvoja [[Tasmānija]]s salu uz dienvidiem no [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas kontinenta]]. Viņi tiek uzskatīti par vienu no senākajām izolētajām cilvēku populācijām pasaulē, jo pēc jūras līmeņa celšanās pirms aptuveni 8000 gadu Tasmānija tika atdalīta no Austrālijas. Tasmānijas aborigēnu sabiedrība sastāvēja no vairākām ciltīm un valodu grupām. Pirms eiropiešu ierašanās salā dzīvoja, pēc dažādām aplēsēm, no 3000 līdz 15 000 cilvēku. Viņu tradicionālā saimniecība balstījās uz medībām, zveju un vākšanu. == Vēsture == Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki Tasmānijā dzīvoja vismaz pirms 35 000 gadu. Ledus laikmeta laikā Tasmānija bija savienota ar Austrālijas kontinentu ar sauszemes tiltu, pa kuru pirmie iedzīvotāji sasniedza reģionu. Pēc Basa šauruma izveidošanās Tasmānijas aborigēni vairākus tūkstošus gadu dzīvoja relatīvā izolācijā. Šajā laikā izveidojās atšķirīgas kultūras tradīcijas, tehnoloģijas un valodas. Pirmie eiropieši salu sasniedza 17. gadsimtā, bet plaša britu kolonizācija sākās 19. gadsimta sākumā. Kolonizācijas laikā notika vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas pazīstami kā [[Melnais karš]] (''Black War''). == Melnais karš == 1820.—1830. gados britu kolonisti pakāpeniski pārņēma Tasmānijas teritorijas, izspiežot vietējos iedzīvotājus no medību zemēm. Konfliktos, slimību izplatīšanās un piespiedu pārvietošanas rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās. 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja tā saukto ''Melnās līnijas'' operāciju, kurā karavīri un kolonisti mēģināja ielenkt un pārvietot atlikušos aborigēnus. Daudzi izdzīvojušie vēlāk tika pārvietoti uz Flindersa salu [[Basa šaurums|Basa šaurumā]]. Tur slikto dzīves apstākļu un slimību dēļ liela daļa iedzīvotāju nomira. == Kultūra == Tasmānijas aborigēnu kultūra balstījās uz ciešu saikni ar dabas vidi. Viņi izmantoja akmens rīkus, koka šķēpus un uguni ainavas pārvaldīšanai. Piekrastes grupas plaši izmantoja jūras resursus, tostarp gliemjus, zivis un roņus. Tasmānijas aborigēniem bija bagātas mutvārdu tradīcijas, ceremonijas un garīgie priekšstati, kas bija saistīti ar ainavu, senčiem un dzīvniekiem. Valodnieki uzskata, ka Tasmānijā pastāvēja vairākas savstarpēji radniecīgas, bet atšķirīgas valodas. Lielākā daļa no tām izzuda pēc koloniālā perioda. == Skatīt arī == * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Melnais karš]] * [[Flindersa sala]] * [[Koloniālisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Okeānijas pamatiedzīvotāji]] [[Kategorija:Etniskās grupas Austrālijā]] 9em30vj0dp38w0zv3ehx3wwq6mh3y2d 4469220 4469219 2026-05-16T22:57:15Z Votre Provocateur 111653 4469220 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Truganini and last 4 tasmanian aborigines edit.jpg|thumb|Pēdējie pilnasiņu tasmānieši (ap 1860. gadu)]] '''Tasmānijas aborigēni''' ir [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas pamatiedzīvotāju]] grupa, kas vēsturiski apdzīvoja [[Tasmānija]]s salu uz dienvidiem no [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas kontinenta]]. Viņi tiek uzskatīti par vienu no senākajām izolētajām cilvēku populācijām pasaulē, jo pēc jūras līmeņa celšanās pirms aptuveni 8000 gadu Tasmānija tika atdalīta no Austrālijas. Tasmānijas aborigēnu sabiedrība sastāvēja no vairākām ciltīm un valodu grupām. Pirms eiropiešu ierašanās salā dzīvoja, pēc dažādām aplēsēm, no 3000 līdz 15 000 cilvēku. Viņu tradicionālā saimniecība balstījās uz medībām, zveju un vākšanu. Saskaņā ar 2021. gada Austrālijas tautas skaitīšanu Tasmānijā aptuveni 30 000 cilvēku identificējās kā aborigēni vai Torresa šauruma salinieki, kas veidoja 5,4 % no štata iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abs.gov.au/articles/tasmania-aboriginal-and-torres-strait-islander-population-summary|title=Tasmania: Aboriginal and Torres Strait Islander population summary|publisher=Australian Bureau of Statistics|access-date=2026-05-17|date=2022-07-01}}</ref> Tasmānijas aborigēnu kopiena bieži lieto pašnosaukumus ''palawa'', ''pakana'' un ''parlevar''. Nozīmīga loma kopienas pārstāvniecībā ir Tasmānijas aborigēnu centram, kas nodrošina veselības aprūpes, izglītības, juridiskos un kultūras pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tacinc.com.au/|title=Tasmanian Aboriginal Centre|publisher=Tasmanian Aboriginal Centre|access-date=2026-05-17}}</ref> Kopš 20. gadsimta beigām notiek aktīva kultūras atjaunošana. Viens no svarīgākajiem procesiem ir ''palawa kani'' valodas atdzīvināšana. Tā ir mūsdienās lietota rekonstruēta Tasmānijas aborigēnu valoda, kas veidota no agrīno koloniālo pierakstu, saglabājušos vārdu, dziesmu un mutvārdu tradīciju materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tacinc.com.au/programs/palawa-kani/|title=palawa kani|publisher=Tasmanian Aboriginal Centre|access-date=2026-05-17}}</ref> == Vēsture == Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki Tasmānijā dzīvoja vismaz pirms 35 000 gadu. Ledus laikmeta laikā Tasmānija bija savienota ar Austrālijas kontinentu ar sauszemes tiltu, pa kuru pirmie iedzīvotāji sasniedza reģionu. Pēc Basa šauruma izveidošanās Tasmānijas aborigēni vairākus tūkstošus gadu dzīvoja relatīvā izolācijā. Šajā laikā izveidojās atšķirīgas kultūras tradīcijas, tehnoloģijas un valodas. Pirmie eiropieši salu sasniedza 17. gadsimtā, bet plaša britu kolonizācija sākās 19. gadsimta sākumā. Kolonizācijas laikā notika vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas pazīstami kā [[Melnais karš]] (''Black War''). == Melnais karš == 1820.—1830. gados britu kolonisti pakāpeniski pārņēma Tasmānijas teritorijas, izspiežot vietējos iedzīvotājus no medību zemēm. Konfliktos, slimību izplatīšanās un piespiedu pārvietošanas rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās. 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja tā saukto ''Melnās līnijas'' operāciju, kurā karavīri un kolonisti mēģināja ielenkt un pārvietot atlikušos aborigēnus. Daudzi izdzīvojušie vēlāk tika pārvietoti uz Flindersa salu [[Basa šaurums|Basa šaurumā]]. Tur slikto dzīves apstākļu un slimību dēļ liela daļa iedzīvotāju nomira. == Kultūra == Tasmānijas aborigēnu kultūra balstījās uz ciešu saikni ar dabas vidi. Viņi izmantoja akmens rīkus, koka šķēpus un uguni ainavas pārvaldīšanai. Piekrastes grupas plaši izmantoja jūras resursus, tostarp gliemjus, zivis un roņus. Tasmānijas aborigēniem bija bagātas mutvārdu tradīcijas, ceremonijas un garīgie priekšstati, kas bija saistīti ar ainavu, senčiem un dzīvniekiem. Valodnieki uzskata, ka Tasmānijā pastāvēja vairākas savstarpēji radniecīgas, bet atšķirīgas valodas. Lielākā daļa no tām izzuda pēc koloniālā perioda. == Skatīt arī == * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Melnais karš]] * [[Flindersa sala]] * [[Koloniālisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Okeānijas pamatiedzīvotāji]] [[Kategorija:Etniskās grupas Austrālijā]] 8yhkoe6z5oasvuyx1msdlmqldu0mvph 4469221 4469220 2026-05-16T22:57:59Z Votre Provocateur 111653 4469221 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Truganini and last 4 tasmanian aborigines edit.jpg|thumb|Pēdējie pilnasiņu tasmānieši (ap 1860. gadu)]] '''Tasmānijas aborigēni''' (''Palawa'') ir [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas pamatiedzīvotāju]] grupa, kas vēsturiski apdzīvoja [[Tasmānija]]s salu uz dienvidiem no [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas kontinenta]]. Viņi tiek uzskatīti par vienu no senākajām izolētajām cilvēku populācijām pasaulē, jo pēc jūras līmeņa celšanās pirms aptuveni 8000 gadu Tasmānija tika atdalīta no Austrālijas. Tasmānijas aborigēnu sabiedrība sastāvēja no vairākām ciltīm un valodu grupām. Pirms eiropiešu ierašanās salā dzīvoja, pēc dažādām aplēsēm, no 3000 līdz 15 000 cilvēku. Viņu tradicionālā saimniecība balstījās uz medībām, zveju un vākšanu. Saskaņā ar 2021. gada Austrālijas tautas skaitīšanu Tasmānijā aptuveni 30 000 cilvēku identificējās kā aborigēni vai Torresa šauruma salinieki, kas veidoja 5,4 % no štata iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abs.gov.au/articles/tasmania-aboriginal-and-torres-strait-islander-population-summary|title=Tasmania: Aboriginal and Torres Strait Islander population summary|publisher=Australian Bureau of Statistics|access-date=2026-05-17|date=2022-07-01}}</ref> Tasmānijas aborigēnu kopiena bieži lieto pašnosaukumus ''palawa'', ''pakana'' un ''parlevar''. Nozīmīga loma kopienas pārstāvniecībā ir Tasmānijas aborigēnu centram, kas nodrošina veselības aprūpes, izglītības, juridiskos un kultūras pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tacinc.com.au/|title=Tasmanian Aboriginal Centre|publisher=Tasmanian Aboriginal Centre|access-date=2026-05-17}}</ref> Kopš 20. gadsimta beigām notiek aktīva kultūras atjaunošana. Viens no svarīgākajiem procesiem ir ''palawa kani'' valodas atdzīvināšana. Tā ir mūsdienās lietota rekonstruēta Tasmānijas aborigēnu valoda, kas veidota no agrīno koloniālo pierakstu, saglabājušos vārdu, dziesmu un mutvārdu tradīciju materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tacinc.com.au/programs/palawa-kani/|title=palawa kani|publisher=Tasmanian Aboriginal Centre|access-date=2026-05-17}}</ref> == Vēsture == Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki Tasmānijā dzīvoja vismaz pirms 35 000 gadu. Ledus laikmeta laikā Tasmānija bija savienota ar Austrālijas kontinentu ar sauszemes tiltu, pa kuru pirmie iedzīvotāji sasniedza reģionu. Pēc Basa šauruma izveidošanās Tasmānijas aborigēni vairākus tūkstošus gadu dzīvoja relatīvā izolācijā. Šajā laikā izveidojās atšķirīgas kultūras tradīcijas, tehnoloģijas un valodas. Pirmie eiropieši salu sasniedza 17. gadsimtā, bet plaša britu kolonizācija sākās 19. gadsimta sākumā. Kolonizācijas laikā notika vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas pazīstami kā [[Melnais karš]] (''Black War''). == Melnais karš == 1820.—1830. gados britu kolonisti pakāpeniski pārņēma Tasmānijas teritorijas, izspiežot vietējos iedzīvotājus no medību zemēm. Konfliktos, slimību izplatīšanās un piespiedu pārvietošanas rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās. 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja tā saukto ''Melnās līnijas'' operāciju, kurā karavīri un kolonisti mēģināja ielenkt un pārvietot atlikušos aborigēnus. Daudzi izdzīvojušie vēlāk tika pārvietoti uz Flindersa salu [[Basa šaurums|Basa šaurumā]]. Tur slikto dzīves apstākļu un slimību dēļ liela daļa iedzīvotāju nomira. == Kultūra == Tasmānijas aborigēnu kultūra balstījās uz ciešu saikni ar dabas vidi. Viņi izmantoja akmens rīkus, koka šķēpus un uguni ainavas pārvaldīšanai. Piekrastes grupas plaši izmantoja jūras resursus, tostarp gliemjus, zivis un roņus. Tasmānijas aborigēniem bija bagātas mutvārdu tradīcijas, ceremonijas un garīgie priekšstati, kas bija saistīti ar ainavu, senčiem un dzīvniekiem. Valodnieki uzskata, ka Tasmānijā pastāvēja vairākas savstarpēji radniecīgas, bet atšķirīgas valodas. Lielākā daļa no tām izzuda pēc koloniālā perioda. == Skatīt arī == * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Melnais karš]] * [[Flindersa sala]] * [[Koloniālisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Okeānijas pamatiedzīvotāji]] [[Kategorija:Etniskās grupas Austrālijā]] [[Kategorija:Tautas]] 96n5mum5sncp6vo7gad6ehywxz0n3g4 0 632073 4469222 2026-05-16T23:03:00Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Melnais karš |partof = [[Tasmānijas kolonizācija]] |image = |caption = |date = aptuveni 1824—1831 |place = [[Tasmānija]], [[Austrālija]] |casus = Britu kolonistu zemju paplašināšana, Tasmānijas aborigēnu izspiešana no tradicionālajām teritorijām un vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem |result = Britu kolonistu uzvara; Tasmānijas aborigēnu piespied... 4469222 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Melnais karš |partof = [[Tasmānijas kolonizācija]] |image = |caption = |date = aptuveni 1824—1831 |place = [[Tasmānija]], [[Austrālija]] |casus = Britu kolonistu zemju paplašināšana, Tasmānijas aborigēnu izspiešana no tradicionālajām teritorijām un vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem |result = Britu kolonistu uzvara; Tasmānijas aborigēnu piespiedu pārvietošana, iedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums un tradicionālās sabiedrības sabrukums |combatant1 = [[Tasmānijas aborigēni]] |combatant2 = [[Britu impērija]]<br />Tasmānijas kolonisti |commander1 = dažādu vietējo grupu līderi |commander2 = [[Džordžs Arturs]]<br />koloniālā administrācija |strength1 = nav precīzi zināms |strength2 = britu karavīri, policija, kolonisti un brīvprātīgie |casualties1 = vairāki simti nogalināto; lielākā daļa izdzīvojušo vēlāk pārvietoti |casualties2 = vairāki desmiti līdz vairāk nekā simts nogalināto }} '''Melnais karš''' ({{val|en|Black War}}) bija bruņotu konfliktu un vardarbīgu sadursmju periods [[Tasmānija|Tasmānijā]] starp [[Tasmānijas aborigēni|Tasmānijas aborigēniem]] un britu kolonistiem 19. gadsimta pirmajā pusē. Konflikts norisinājās galvenokārt no 1820. gadu vidus līdz 1830. gadu sākumam un bija cieši saistīts ar britu kolonizāciju, zemju sagrābšanu un pamatiedzīvotāju piespiedu izspiešanu no viņu tradicionālajām teritorijām. Melnais karš tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem koloniālās vardarbības piemēriem Austrālijas vēsturē. Tā rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās, bet izdzīvojušie tika pārvietoti uz izolētām teritorijām, tostarp [[Flindersa sala|Flindersa salu]]. == Priekšvēsture == Britu kolonizācija Tasmānijā, kas tolaik tika saukta par Van Dīmena zemi, sākās 1803. gadā. Kolonisti pakāpeniski ieņēma auglīgākās zemes, kuras Tasmānijas aborigēni izmantoja medībām, pārvietošanās ceļiem un sezonālām apmetnēm. Sākotnējie kontakti starp aborigēniem un eiropiešiem bija dažādi, tomēr, palielinoties kolonistu skaitam, pieauga arī konflikti par zemi, pārtikas resursiem un vardarbību pret vietējiem iedzīvotājiem. Īpaši postoša bija roņu mednieku, izbēgušu notiesāto un pierobežas kolonistu vardarbība pret aborigēnu kopienām. Tasmānijas aborigēni reaģēja ar uzbrukumiem kolonistu saimniecībām, mājlopiem un atsevišķiem kolonistiem. Koloniālā administrācija šos uzbrukumus traktēja kā draudu kolonijas drošībai. == Konflikta gaita == 1820. gados sadursmes kļuva biežākas un vardarbīgākas. Aborigēnu grupas izmantoja partizānu taktiku, uzbrūkot nomaļām saimniecībām un ātri atkāpjoties mežainā vai kalnainā apvidū. Kolonisti savukārt veidoja bruņotas vienības un organizēja soda ekspedīcijas. Konflikta laikā tika nogalināti gan kolonisti, gan pamatiedzīvotāji, taču spēku samērs bija nevienlīdzīgs. Britu kolonistiem bija šaujamieroči, militāra organizācija un administratīvs atbalsts, savukārt Tasmānijas aborigēnu grupas bija skaitliski nelielas un pakāpeniski zaudēja piekļuvi pārtikas resursiem. 1828. gadā gubernators [[Džordžs Arturs]] ieviesa ārkārtas pasākumus un pasludināja karastāvoklim līdzīgu režīmu vairākos kolonijas rajonos. Aborigēniem tika liegta uzturēšanās kolonistu kontrolētajās teritorijās, un viņus drīkstēja aizturēt vai piespiedu kārtā pārvietot. == Melnā līnija == 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja plašu militāru operāciju, kas kļuva pazīstama kā ''Melnā līnija'' ({{val|en|Black Line}}). Tās mērķis bija ar karavīru, policistu un kolonistu ķēdi ielenkt aborigēnu grupas un piespiest tās pārvietoties uz Tasmānijas dienvidaustrumiem. Operācijā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Tā bija viena no lielākajām militārajām mobilizācijām agrīnajā Austrālijas koloniju vēsturē. Tomēr militāri tā bija maz efektīva, jo tika sagūstīti tikai daži aborigēni. Neraugoties uz ierobežotajiem tiešajiem rezultātiem, ''Melnā līnija'' simbolizēja koloniālās varas apņēmību pilnībā pakļaut Tasmānijas aborigēnus un izbeigt viņu pretošanos. == Pārvietošana uz Flindersa salu == Pēc militāro operāciju neveiksmēm koloniālā administrācija atbalstīja tā saukto ''samierināšanas'' politiku. Tās galvenais īstenotājs bija misionārs un starpnieks [[Džordžs Augusts Robinsons]], kurš pārliecināja daudzas atlikušās aborigēnu grupas padoties, solot aizsardzību, pārtiku un drošu dzīvesvietu. Lielākā daļa izdzīvojušo Tasmānijas aborigēnu tika pārvietoti uz Vibalenu Flindersa salā Basa šaurumā. Tur viņi nonāca izolācijā, sliktos dzīves apstākļos un saskārās ar slimībām, nepietiekamu uzturu un kultūras ierobežojumiem. Daudzi pārvietotie cilvēki nomira dažu gadu laikā. == Sekas == Melnā kara rezultātā Tasmānijas aborigēnu tradicionālā sabiedrība tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Līdz 19. gadsimta vidum pamatiedzīvotāju skaits bija sarucis līdz dažiem simtiem cilvēku, bet vēlāk — vēl vairāk. Ilgu laiku Eiropas un Austrālijas historiogrāfijā tika izplatīts uzskats, ka Tasmānijas aborigēni ir pilnībā izmiruši. Mūsdienās šis uzskats tiek uzskatīts par kļūdainu, jo Tasmānijā joprojām dzīvo cilvēki, kas identificējas kā Tasmānijas aborigēnu pēcteči. Melnais karš mūsdienās tiek interpretēts kā koloniālās vardarbības, etniskās tīrīšanas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas vēstures piemērs. Tas ir svarīgs temats Austrālijas vēstures, cilvēktiesību un koloniālisma pētniecībā. == Vērtējums vēstures zinātnē == Vēsturnieki atšķirīgi vērtē Melnā kara raksturu un upuru skaitu. Daļa pētnieku to raksturo kā robežkaru starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem, savukārt citi uzsver tā genocidālo raksturu, jo konflikta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Tasmānijas aborigēnu kopienu. Diskusijas turpinās arī par koloniālās administrācijas atbildību. Lai gan ne vienmēr pastāvēja vienots oficiāls iznīcināšanas plāns, britu varas iestādes īstenoja politiku, kas faktiski noveda pie pamatiedzīvotāju piespiedu izraidīšanas no viņu zemēm un kopienu sabrukuma. == Skatīt arī == * [[Tasmānijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Koloniālisms]] * [[Britu impērija]] * [[Genocīds]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas vēsture]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Koloniālie kari]] [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:19. gadsimta konflikti]] 2uskh8uqs8oz167cdmyeiu59r8kou4h 4469223 4469222 2026-05-16T23:04:27Z Votre Provocateur 111653 4469223 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Melnais karš | partof = [[Tasmānijas kolonizācija]] | image = | caption = | date = aptuveni 1824—1831 | place = [[Tasmānija]], [[Austrālija]] | casus = Britu kolonistu zemju paplašināšana, Tasmānijas aborigēnu izspiešana no tradicionālajām teritorijām un vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem | result = Britu kolonistu uzvara; Tasmānijas aborigēnu piespiedu pārvietošana, iedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums un tradicionālās sabiedrības sabrukums | combatant1 = [[Tasmānijas aborigēni]] | combatant2 = [[Britu impērija]]<br />Tasmānijas kolonisti | commander1 = * ''Eumarrah'' * ''Kikatapula'' * ''Mannalargenna'' * ''Montpelliatta'' * ''Tarenorerer'' * ''Tongerlongeter'' * ''Tunnerminnerwait'' | commander2 = [[Džordžs Artūrs]]<br />koloniālā administrācija | strength1 = nav precīzi zināms | strength2 = britu karavīri, policija, kolonisti un brīvprātīgie | casualties1 = vairāki simti nogalināto; lielākā daļa izdzīvojušo vēlāk pārvietoti | casualties2 = vairāki desmiti līdz vairāk nekā simts nogalināto }} '''Melnais karš''' ({{val|en|Black War}}) bija bruņotu konfliktu un vardarbīgu sadursmju periods [[Tasmānija|Tasmānijā]] starp [[Tasmānijas aborigēni|Tasmānijas aborigēniem]] un britu kolonistiem 19. gadsimta pirmajā pusē. Konflikts norisinājās galvenokārt no 1820. gadu vidus līdz 1830. gadu sākumam un bija cieši saistīts ar britu kolonizāciju, zemju sagrābšanu un pamatiedzīvotāju piespiedu izspiešanu no viņu tradicionālajām teritorijām. Melnais karš tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem koloniālās vardarbības piemēriem Austrālijas vēsturē. Tā rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās, bet izdzīvojušie tika pārvietoti uz izolētām teritorijām, tostarp [[Flindersa sala|Flindersa salu]]. == Priekšvēsture == Britu kolonizācija Tasmānijā, kas tolaik tika saukta par Van Dīmena zemi, sākās 1803. gadā. Kolonisti pakāpeniski ieņēma auglīgākās zemes, kuras Tasmānijas aborigēni izmantoja medībām, pārvietošanās ceļiem un sezonālām apmetnēm. Sākotnējie kontakti starp aborigēniem un eiropiešiem bija dažādi, tomēr, palielinoties kolonistu skaitam, pieauga arī konflikti par zemi, pārtikas resursiem un vardarbību pret vietējiem iedzīvotājiem. Īpaši postoša bija roņu mednieku, izbēgušu notiesāto un pierobežas kolonistu vardarbība pret aborigēnu kopienām. Tasmānijas aborigēni reaģēja ar uzbrukumiem kolonistu saimniecībām, mājlopiem un atsevišķiem kolonistiem. Koloniālā administrācija šos uzbrukumus traktēja kā draudu kolonijas drošībai. == Konflikta gaita == 1820. gados sadursmes kļuva biežākas un vardarbīgākas. Aborigēnu grupas izmantoja partizānu taktiku, uzbrūkot nomaļām saimniecībām un ātri atkāpjoties mežainā vai kalnainā apvidū. Kolonisti savukārt veidoja bruņotas vienības un organizēja soda ekspedīcijas. Konflikta laikā tika nogalināti gan kolonisti, gan pamatiedzīvotāji, taču spēku samērs bija nevienlīdzīgs. Britu kolonistiem bija šaujamieroči, militāra organizācija un administratīvs atbalsts, savukārt Tasmānijas aborigēnu grupas bija skaitliski nelielas un pakāpeniski zaudēja piekļuvi pārtikas resursiem. 1828. gadā gubernators [[Džordžs Arturs]] ieviesa ārkārtas pasākumus un pasludināja karastāvoklim līdzīgu režīmu vairākos kolonijas rajonos. Aborigēniem tika liegta uzturēšanās kolonistu kontrolētajās teritorijās, un viņus drīkstēja aizturēt vai piespiedu kārtā pārvietot. == Melnā līnija == 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja plašu militāru operāciju, kas kļuva pazīstama kā ''Melnā līnija'' ({{val|en|Black Line}}). Tās mērķis bija ar karavīru, policistu un kolonistu ķēdi ielenkt aborigēnu grupas un piespiest tās pārvietoties uz Tasmānijas dienvidaustrumiem. Operācijā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Tā bija viena no lielākajām militārajām mobilizācijām agrīnajā Austrālijas koloniju vēsturē. Tomēr militāri tā bija maz efektīva, jo tika sagūstīti tikai daži aborigēni. Neraugoties uz ierobežotajiem tiešajiem rezultātiem, ''Melnā līnija'' simbolizēja koloniālās varas apņēmību pilnībā pakļaut Tasmānijas aborigēnus un izbeigt viņu pretošanos. == Pārvietošana uz Flindersa salu == Pēc militāro operāciju neveiksmēm koloniālā administrācija atbalstīja tā saukto ''samierināšanas'' politiku. Tās galvenais īstenotājs bija misionārs un starpnieks [[Džordžs Augusts Robinsons]], kurš pārliecināja daudzas atlikušās aborigēnu grupas padoties, solot aizsardzību, pārtiku un drošu dzīvesvietu. Lielākā daļa izdzīvojušo Tasmānijas aborigēnu tika pārvietoti uz Vibalenu Flindersa salā Basa šaurumā. Tur viņi nonāca izolācijā, sliktos dzīves apstākļos un saskārās ar slimībām, nepietiekamu uzturu un kultūras ierobežojumiem. Daudzi pārvietotie cilvēki nomira dažu gadu laikā. == Sekas == Melnā kara rezultātā Tasmānijas aborigēnu tradicionālā sabiedrība tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Līdz 19. gadsimta vidum pamatiedzīvotāju skaits bija sarucis līdz dažiem simtiem cilvēku, bet vēlāk — vēl vairāk. Ilgu laiku Eiropas un Austrālijas historiogrāfijā tika izplatīts uzskats, ka Tasmānijas aborigēni ir pilnībā izmiruši. Mūsdienās šis uzskats tiek uzskatīts par kļūdainu, jo Tasmānijā joprojām dzīvo cilvēki, kas identificējas kā Tasmānijas aborigēnu pēcteči. Melnais karš mūsdienās tiek interpretēts kā koloniālās vardarbības, etniskās tīrīšanas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas vēstures piemērs. Tas ir svarīgs temats Austrālijas vēstures, cilvēktiesību un koloniālisma pētniecībā. == Vērtējums vēstures zinātnē == Vēsturnieki atšķirīgi vērtē Melnā kara raksturu un upuru skaitu. Daļa pētnieku to raksturo kā robežkaru starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem, savukārt citi uzsver tā genocidālo raksturu, jo konflikta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Tasmānijas aborigēnu kopienu. Diskusijas turpinās arī par koloniālās administrācijas atbildību. Lai gan ne vienmēr pastāvēja vienots oficiāls iznīcināšanas plāns, britu varas iestādes īstenoja politiku, kas faktiski noveda pie pamatiedzīvotāju piespiedu izraidīšanas no viņu zemēm un kopienu sabrukuma. == Skatīt arī == * [[Tasmānijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Koloniālisms]] * [[Britu impērija]] * [[Genocīds]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas vēsture]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Koloniālie kari]] [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:19. gadsimta konflikti]] 7qu4uidgq8j4iy3ovml0178qdh4qxju 4469225 4469223 2026-05-16T23:05:28Z Votre Provocateur 111653 4469225 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Melnais karš | partof = [[Tasmānijas kolonizācija]] | image = Aborigines_attacking_Milton_farm.png | caption = | date = aptuveni 1824—1831 | place = [[Tasmānija]], [[Austrālija]] | casus = Britu kolonistu zemju paplašināšana, Tasmānijas aborigēnu izspiešana no tradicionālajām teritorijām un vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem | result = Britu kolonistu uzvara; Tasmānijas aborigēnu piespiedu pārvietošana, iedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums un tradicionālās sabiedrības sabrukums | combatant1 = [[Tasmānijas aborigēni]] | combatant2 = [[Britu impērija]]<br />Tasmānijas kolonisti | commander1 = * ''Eumarrah'' * ''Kikatapula'' * ''Mannalargenna'' * ''Montpelliatta'' * ''Tarenorerer'' * ''Tongerlongeter'' * ''Tunnerminnerwait'' | commander2 = [[Džordžs Artūrs]]<br />koloniālā administrācija | strength1 = nav precīzi zināms | strength2 = britu karavīri, policija, kolonisti un brīvprātīgie | casualties1 = vairāki simti nogalināto; lielākā daļa izdzīvojušo vēlāk pārvietoti | casualties2 = vairāki desmiti līdz vairāk nekā simts nogalināto | image_size = 250px }} '''Melnais karš''' ({{val|en|Black War}}) bija bruņotu konfliktu un vardarbīgu sadursmju periods [[Tasmānija|Tasmānijā]] starp [[Tasmānijas aborigēni|Tasmānijas aborigēniem]] un britu kolonistiem 19. gadsimta pirmajā pusē. Konflikts norisinājās galvenokārt no 1820. gadu vidus līdz 1830. gadu sākumam un bija cieši saistīts ar britu kolonizāciju, zemju sagrābšanu un pamatiedzīvotāju piespiedu izspiešanu no viņu tradicionālajām teritorijām. Melnais karš tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem koloniālās vardarbības piemēriem Austrālijas vēsturē. Tā rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās, bet izdzīvojušie tika pārvietoti uz izolētām teritorijām, tostarp [[Flindersa sala|Flindersa salu]]. == Priekšvēsture == Britu kolonizācija Tasmānijā, kas tolaik tika saukta par Van Dīmena zemi, sākās 1803. gadā. Kolonisti pakāpeniski ieņēma auglīgākās zemes, kuras Tasmānijas aborigēni izmantoja medībām, pārvietošanās ceļiem un sezonālām apmetnēm. Sākotnējie kontakti starp aborigēniem un eiropiešiem bija dažādi, tomēr, palielinoties kolonistu skaitam, pieauga arī konflikti par zemi, pārtikas resursiem un vardarbību pret vietējiem iedzīvotājiem. Īpaši postoša bija roņu mednieku, izbēgušu notiesāto un pierobežas kolonistu vardarbība pret aborigēnu kopienām. Tasmānijas aborigēni reaģēja ar uzbrukumiem kolonistu saimniecībām, mājlopiem un atsevišķiem kolonistiem. Koloniālā administrācija šos uzbrukumus traktēja kā draudu kolonijas drošībai. == Konflikta gaita == 1820. gados sadursmes kļuva biežākas un vardarbīgākas. Aborigēnu grupas izmantoja partizānu taktiku, uzbrūkot nomaļām saimniecībām un ātri atkāpjoties mežainā vai kalnainā apvidū. Kolonisti savukārt veidoja bruņotas vienības un organizēja soda ekspedīcijas. Konflikta laikā tika nogalināti gan kolonisti, gan pamatiedzīvotāji, taču spēku samērs bija nevienlīdzīgs. Britu kolonistiem bija šaujamieroči, militāra organizācija un administratīvs atbalsts, savukārt Tasmānijas aborigēnu grupas bija skaitliski nelielas un pakāpeniski zaudēja piekļuvi pārtikas resursiem. 1828. gadā gubernators [[Džordžs Arturs]] ieviesa ārkārtas pasākumus un pasludināja karastāvoklim līdzīgu režīmu vairākos kolonijas rajonos. Aborigēniem tika liegta uzturēšanās kolonistu kontrolētajās teritorijās, un viņus drīkstēja aizturēt vai piespiedu kārtā pārvietot. == Melnā līnija == 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja plašu militāru operāciju, kas kļuva pazīstama kā ''Melnā līnija'' ({{val|en|Black Line}}). Tās mērķis bija ar karavīru, policistu un kolonistu ķēdi ielenkt aborigēnu grupas un piespiest tās pārvietoties uz Tasmānijas dienvidaustrumiem. Operācijā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Tā bija viena no lielākajām militārajām mobilizācijām agrīnajā Austrālijas koloniju vēsturē. Tomēr militāri tā bija maz efektīva, jo tika sagūstīti tikai daži aborigēni. Neraugoties uz ierobežotajiem tiešajiem rezultātiem, ''Melnā līnija'' simbolizēja koloniālās varas apņēmību pilnībā pakļaut Tasmānijas aborigēnus un izbeigt viņu pretošanos. == Pārvietošana uz Flindersa salu == Pēc militāro operāciju neveiksmēm koloniālā administrācija atbalstīja tā saukto ''samierināšanas'' politiku. Tās galvenais īstenotājs bija misionārs un starpnieks [[Džordžs Augusts Robinsons]], kurš pārliecināja daudzas atlikušās aborigēnu grupas padoties, solot aizsardzību, pārtiku un drošu dzīvesvietu. Lielākā daļa izdzīvojušo Tasmānijas aborigēnu tika pārvietoti uz Vibalenu Flindersa salā Basa šaurumā. Tur viņi nonāca izolācijā, sliktos dzīves apstākļos un saskārās ar slimībām, nepietiekamu uzturu un kultūras ierobežojumiem. Daudzi pārvietotie cilvēki nomira dažu gadu laikā. == Sekas == Melnā kara rezultātā Tasmānijas aborigēnu tradicionālā sabiedrība tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Līdz 19. gadsimta vidum pamatiedzīvotāju skaits bija sarucis līdz dažiem simtiem cilvēku, bet vēlāk — vēl vairāk. Ilgu laiku Eiropas un Austrālijas historiogrāfijā tika izplatīts uzskats, ka Tasmānijas aborigēni ir pilnībā izmiruši. Mūsdienās šis uzskats tiek uzskatīts par kļūdainu, jo Tasmānijā joprojām dzīvo cilvēki, kas identificējas kā Tasmānijas aborigēnu pēcteči. Melnais karš mūsdienās tiek interpretēts kā koloniālās vardarbības, etniskās tīrīšanas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas vēstures piemērs. Tas ir svarīgs temats Austrālijas vēstures, cilvēktiesību un koloniālisma pētniecībā. == Vērtējums vēstures zinātnē == Vēsturnieki atšķirīgi vērtē Melnā kara raksturu un upuru skaitu. Daļa pētnieku to raksturo kā robežkaru starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem, savukārt citi uzsver tā genocidālo raksturu, jo konflikta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Tasmānijas aborigēnu kopienu. Diskusijas turpinās arī par koloniālās administrācijas atbildību. Lai gan ne vienmēr pastāvēja vienots oficiāls iznīcināšanas plāns, britu varas iestādes īstenoja politiku, kas faktiski noveda pie pamatiedzīvotāju piespiedu izraidīšanas no viņu zemēm un kopienu sabrukuma. == Skatīt arī == * [[Tasmānijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Koloniālisms]] * [[Britu impērija]] * [[Genocīds]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas vēsture]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Koloniālie kari]] [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:19. gadsimta konflikti]] 94iqhpjmhh770buejplpding0t6jd5i 4469226 4469225 2026-05-16T23:05:43Z Votre Provocateur 111653 4469226 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Melnais karš | partof = [[Tasmānijas kolonizācija]] | image = Aborigines_attacking_Milton_farm.png | caption = | date = aptuveni 1824—1831 | place = [[Tasmānija]], [[Austrālija]] | casus = Britu kolonistu zemju paplašināšana, Tasmānijas aborigēnu izspiešana no tradicionālajām teritorijām un vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem | result = Britu kolonistu uzvara; Tasmānijas aborigēnu piespiedu pārvietošana, iedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums un tradicionālās sabiedrības sabrukums | combatant1 = [[Tasmānijas aborigēni]] | combatant2 = [[Britu impērija]]<br />Tasmānijas kolonisti | commander1 = * ''Eumarrah'' * ''Kikatapula'' * ''Mannalargenna'' * ''Montpelliatta'' * ''Tarenorerer'' * ''Tongerlongeter'' * ''Tunnerminnerwait'' | commander2 = [[Džordžs Artūrs]]<br />koloniālā administrācija | strength1 = nav precīzi zināms | strength2 = britu karavīri, policija, kolonisti un brīvprātīgie | casualties1 = vairāki simti nogalināto; lielākā daļa izdzīvojušo vēlāk pārvietoti | casualties2 = vairāki desmiti līdz vairāk nekā simts nogalināto | image_size = 250px }} '''Melnais karš''' ({{val|en|Black War}}) bija bruņotu konfliktu un vardarbīgu sadursmju periods [[Tasmānija|Tasmānijā]] starp [[Tasmānijas aborigēni|Tasmānijas aborigēniem]] un britu kolonistiem 19. gadsimta pirmajā pusē. Konflikts norisinājās galvenokārt no 1820. gadu vidus līdz 1830. gadu sākumam un bija cieši saistīts ar britu kolonizāciju, zemju sagrābšanu un pamatiedzīvotāju piespiedu izspiešanu no viņu tradicionālajām teritorijām. Melnais karš tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem koloniālās vardarbības piemēriem Austrālijas vēsturē. Tā rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās, bet izdzīvojušie tika pārvietoti uz izolētām teritorijām, tostarp [[Flindersa sala|Flindersa salu]]. == Priekšvēsture == Britu kolonizācija Tasmānijā, kas tolaik tika saukta par Van Dīmena zemi, sākās 1803. gadā. Kolonisti pakāpeniski ieņēma auglīgākās zemes, kuras Tasmānijas aborigēni izmantoja medībām, pārvietošanās ceļiem un sezonālām apmetnēm. Sākotnējie kontakti starp aborigēniem un eiropiešiem bija dažādi, tomēr, palielinoties kolonistu skaitam, pieauga arī konflikti par zemi, pārtikas resursiem un vardarbību pret vietējiem iedzīvotājiem. Īpaši postoša bija roņu mednieku, izbēgušu notiesāto un pierobežas kolonistu vardarbība pret aborigēnu kopienām. Tasmānijas aborigēni reaģēja ar uzbrukumiem kolonistu saimniecībām, mājlopiem un atsevišķiem kolonistiem. Koloniālā administrācija šos uzbrukumus traktēja kā draudu kolonijas drošībai. == Konflikta gaita == 1820. gados sadursmes kļuva biežākas un vardarbīgākas. Aborigēnu grupas izmantoja partizānu taktiku, uzbrūkot nomaļām saimniecībām un ātri atkāpjoties mežainā vai kalnainā apvidū. Kolonisti savukārt veidoja bruņotas vienības un organizēja soda ekspedīcijas. Konflikta laikā tika nogalināti gan kolonisti, gan pamatiedzīvotāji, taču spēku samērs bija nevienlīdzīgs. Britu kolonistiem bija šaujamieroči, militāra organizācija un administratīvs atbalsts, savukārt Tasmānijas aborigēnu grupas bija skaitliski nelielas un pakāpeniski zaudēja piekļuvi pārtikas resursiem. 1828. gadā gubernators [[Džordžs Artūrs]] ieviesa ārkārtas pasākumus un pasludināja karastāvoklim līdzīgu režīmu vairākos kolonijas rajonos. Aborigēniem tika liegta uzturēšanās kolonistu kontrolētajās teritorijās, un viņus drīkstēja aizturēt vai piespiedu kārtā pārvietot. == Melnā līnija == 1830. gadā koloniālā administrācija organizēja plašu militāru operāciju, kas kļuva pazīstama kā ''Melnā līnija'' ({{val|en|Black Line}}). Tās mērķis bija ar karavīru, policistu un kolonistu ķēdi ielenkt aborigēnu grupas un piespiest tās pārvietoties uz Tasmānijas dienvidaustrumiem. Operācijā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Tā bija viena no lielākajām militārajām mobilizācijām agrīnajā Austrālijas koloniju vēsturē. Tomēr militāri tā bija maz efektīva, jo tika sagūstīti tikai daži aborigēni. Neraugoties uz ierobežotajiem tiešajiem rezultātiem, ''Melnā līnija'' simbolizēja koloniālās varas apņēmību pilnībā pakļaut Tasmānijas aborigēnus un izbeigt viņu pretošanos. == Pārvietošana uz Flindersa salu == Pēc militāro operāciju neveiksmēm koloniālā administrācija atbalstīja tā saukto ''samierināšanas'' politiku. Tās galvenais īstenotājs bija misionārs un starpnieks [[Džordžs Augusts Robinsons]], kurš pārliecināja daudzas atlikušās aborigēnu grupas padoties, solot aizsardzību, pārtiku un drošu dzīvesvietu. Lielākā daļa izdzīvojušo Tasmānijas aborigēnu tika pārvietoti uz Vibalenu Flindersa salā Basa šaurumā. Tur viņi nonāca izolācijā, sliktos dzīves apstākļos un saskārās ar slimībām, nepietiekamu uzturu un kultūras ierobežojumiem. Daudzi pārvietotie cilvēki nomira dažu gadu laikā. == Sekas == Melnā kara rezultātā Tasmānijas aborigēnu tradicionālā sabiedrība tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Līdz 19. gadsimta vidum pamatiedzīvotāju skaits bija sarucis līdz dažiem simtiem cilvēku, bet vēlāk — vēl vairāk. Ilgu laiku Eiropas un Austrālijas historiogrāfijā tika izplatīts uzskats, ka Tasmānijas aborigēni ir pilnībā izmiruši. Mūsdienās šis uzskats tiek uzskatīts par kļūdainu, jo Tasmānijā joprojām dzīvo cilvēki, kas identificējas kā Tasmānijas aborigēnu pēcteči. Melnais karš mūsdienās tiek interpretēts kā koloniālās vardarbības, etniskās tīrīšanas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas vēstures piemērs. Tas ir svarīgs temats Austrālijas vēstures, cilvēktiesību un koloniālisma pētniecībā. == Vērtējums vēstures zinātnē == Vēsturnieki atšķirīgi vērtē Melnā kara raksturu un upuru skaitu. Daļa pētnieku to raksturo kā robežkaru starp kolonistiem un pamatiedzīvotājiem, savukārt citi uzsver tā genocidālo raksturu, jo konflikta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Tasmānijas aborigēnu kopienu. Diskusijas turpinās arī par koloniālās administrācijas atbildību. Lai gan ne vienmēr pastāvēja vienots oficiāls iznīcināšanas plāns, britu varas iestādes īstenoja politiku, kas faktiski noveda pie pamatiedzīvotāju piespiedu izraidīšanas no viņu zemēm un kopienu sabrukuma. == Skatīt arī == * [[Tasmānijas aborigēni]] * [[Tasmānija]] * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Koloniālisms]] * [[Britu impērija]] * [[Genocīds]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas vēsture]] [[Kategorija:Tasmānija]] [[Kategorija:Koloniālie kari]] [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:19. gadsimta konflikti]] gxih8z61n8qnfrbagdwy2bp74wwcy7v 0 632074 4469228 2026-05-16T23:08:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Austrālijas angļu valoda''' ({{val|en|Australian English}}) ir [[Austrālija|Austrālijā]] radies [[angļu valoda]]s paveids. Tā ir Austrālijas visizplatītākā valoda un galvenā valoda valsts pārvaldē, [[izglītība|izglītībā]], [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]], uzņēmējdarbībā un ikdienas saziņā. Austrālijas angļu valoda izveidojās pēc britu kolonizācijas sākuma 18. gadsimta beigās. Tās pamatu veidoja dažādi Britu salas|B... 4469228 wikitext text/x-wiki '''Austrālijas angļu valoda''' ({{val|en|Australian English}}) ir [[Austrālija|Austrālijā]] radies [[angļu valoda]]s paveids. Tā ir Austrālijas visizplatītākā valoda un galvenā valoda valsts pārvaldē, [[izglītība|izglītībā]], [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]], uzņēmējdarbībā un ikdienas saziņā. Austrālijas angļu valoda izveidojās pēc britu kolonizācijas sākuma 18. gadsimta beigās. Tās pamatu veidoja dažādi [[Britu salas|Britu salu]] angļu valodas dialekti, īpaši Anglijas dienvidaustrumu, Londonas un Īrijas angļu valodas īpatnības. Laika gaitā Austrālijas angļu valoda attīstījās kā patstāvīgs angļu valodas paveids ar savām izrunas, [[leksika]]s, [[gramatika]]s un [[pareizrakstība]]s pazīmēm. == Vēsture == Angļu valoda Austrālijā sāka izplatīties pēc 1788. gada, kad [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]] tika izveidota pirmā britu soda kolonija. Pirmie kolonisti, notiesātie, karavīri un administrācijas pārstāvji nāca no dažādiem Lielbritānijas un Īrijas reģioniem, tādēļ kolonijā sastapās vairākas angļu valodas izloksnes. 19. gadsimtā šīs izlokšņu atšķirības pakāpeniski izlīdzinājās, veidojot vienotāku Austrālijas angļu valodas paveidu. Lielu ietekmi uz valodas attīstību atstāja arī Austrālijas īpašie dabas, sabiedrības un saimnieciskie apstākļi. Radās daudz jaunu vārdu, kas apzīmēja vietējos augus, dzīvniekus, ainavas, darba veidus un sociālās parādības. Daļa Austrālijas angļu valodas vārdu aizgūti no [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas aborigēnu]] valodām, piemēram, ''kangaroo'', ''koala'', ''boomerang'' un ''dingo''. == Atšķirības == Austrālijas angļu valoda daudzos gadījumos ir tuvāka [[britu angļu valoda]]i nekā [[amerikāņu angļu valoda]]i, īpaši pareizrakstībā, tomēr tai ir savas izrunas un vārdu krājuma īpatnības. ==== Pareizrakstība ==== * Austrālijas angļu valodā parasti saglabā britu angļu valodas galotnes "-our": ** Austrālijas: ''colour'', ''honour'', ''labour'' ** Amerikāņu: ''color'', ''honor'', ''labor'' * Vārdus ar "-re" parasti raksta britu formā: ** Austrālijas: ''centre'', ''theatre'' ** Amerikāņu: ''center'', ''theater'' * Bieži lieto "-ise" formas, lai gan sastopamas arī "-ize" formas: ** Austrālijas: ''organise'', ''realise'', ''recognise'' ** Amerikāņu: ''organize'', ''realize'', ''recognize'' * Daudzos vārdos saglabā līdzskaņu dubultojumu: ** Austrālijas: ''travelled'', ''cancelled'' ** Amerikāņu: ''traveled'', ''canceled'' ==== Leksika ==== Austrālijas angļu valodā ir daudz specifisku vārdu un saīsinājumu, kas nav raksturīgi citiem angļu valodas paveidiem. * Ikdienas vārdi: ** Austrālijas: ''brekkie'' — brokastis ** Austrālijas: ''arvo'' — pēcpusdiena ** Austrālijas: ''servo'' — degvielas uzpildes stacija ** Austrālijas: ''bottle-o'' — alkohola veikals * Sadzīves un sabiedriskā vide: ** Austrālijas: ''flat'' vai ''unit'' — dzīvoklis ** Austrālijas: ''ute'' — pikaps ** Austrālijas: ''footpath'' — ietve * Dabai un dzīvniekiem raksturīgi vārdi: ** ''kangaroo'' ** ''koala'' ** ''wombat'' ** ''dingo'' ** ''bush'' — krūmāji, mežaina vai nomaļa teritorija ** ''outback'' — mazapdzīvoti Austrālijas iekšzemes apgabali ==== Izruna ==== Austrālijas angļu valoda ir nerotiska, tas nozīmē, ka skaņa "r" parasti netiek izrunāta vārda beigās vai pēc patskaņa, ja tai neseko cits patskanis. Šī pazīme to tuvina britu angļu valodai. Austrālijas angļu valodai raksturīga īpaša patskaņu izruna. Piemēram, vārdi ''day'', ''mate'' un ''face'' tiek izrunāti ar diftongiem, kas atšķiras gan no britu, gan amerikāņu izrunas. Tradicionāli izšķir trīs galvenos Austrālijas angļu valodas izrunas tipus: * ''Broad Australian'' — izteikti austrāliska, neformāla izruna; * ''General Australian'' — visizplatītākais standarta variants; * ''Cultivated Australian'' — izruna, kas vēsturiski bijusi tuvāka britu standartam. ==== Gramatika ==== Austrālijas angļu valodas gramatika kopumā ir līdzīga britu angļu valodai, taču ikdienas runā plaši lieto sarunvalodas formas un saīsinājumus. * Bieži lieto jautājuma piedēkli ''eh?'' vai ''yeah?'': ** ''Nice day, eh?'' ** ''You’re coming, yeah?'' * Sarunvalodā ļoti izplatīti ir vārdu saīsinājumi: ** ''afternoon'' → ''arvo'' ** ''breakfast'' → ''brekkie'' ** ''university'' → ''uni'' ** ''sunglasses'' → ''sunnies'' == Sociālā nozīme == Austrālijas angļu valoda ir nozīmīga Austrālijas nacionālās identitātes daļa. Tā tiek lietota literatūrā, kino, televīzijā, mūzikā un politiskajā komunikācijā. Daudzi austrālismi kļuvuši par Austrālijas kultūras simboliem. Vienlaikus Austrālijā pastāv arī citas angļu valodas formas, tostarp [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] angļu valodas paveidi, kurus ietekmējušas vietējās pamatiedzīvotāju valodas un kultūras tradīcijas. == Skatīt arī == * [[Angļu valoda]] * [[Britu angļu valoda]] * [[Amerikāņu angļu valoda]] * [[Austrālija]] * [[Austrālijas aborigēni]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Angļu valoda]] [[Kategorija:Austrālijas kultūra]] [[Kategorija:Valodas Austrālijā]] 8tkoduisxpkft0jibctpm6ggnxt1tfw 0 632075 4469229 2026-05-16T23:09:55Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Austrālijas aborigēnu angļu valoda''' ({{val|en|Australian Aboriginal English}}) ir [[angļu valoda]]s paveidu kopums, ko lieto daudzi [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas aborigēnu]] un [[Torresa šauruma salinieki|Torresa šauruma salinieku]] kopienu pārstāvji. Tā nav viena vienota valoda, bet vairāku reģionālu un sociālu angļu valodas variantu grupa, kas izveidojusies Austrālijas pamatiedzīvotāju valodu, kultūru un [[Austrālijas angļu valoda]]s mijiedar... 4469229 wikitext text/x-wiki '''Austrālijas aborigēnu angļu valoda''' ({{val|en|Australian Aboriginal English}}) ir [[angļu valoda]]s paveidu kopums, ko lieto daudzi [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas aborigēnu]] un [[Torresa šauruma salinieki|Torresa šauruma salinieku]] kopienu pārstāvji. Tā nav viena vienota valoda, bet vairāku reģionālu un sociālu angļu valodas variantu grupa, kas izveidojusies Austrālijas pamatiedzīvotāju valodu, kultūru un [[Austrālijas angļu valoda]]s mijiedarbībā. Austrālijas aborigēnu angļu valoda tiek lietota ikdienas saziņā, ģimenē, kopienās, skolās, literatūrā, mūzikā un plašsaziņas līdzekļos. Tā var atšķirties no standarta Austrālijas angļu valodas izrunā, vārdu krājumā, gramatikā un nozīmju lietojumā. == Vēsture == Austrālijas aborigēnu angļu valoda sāka veidoties pēc britu kolonizācijas sākuma 1788. gadā. Koloniālajā periodā daudzas pamatiedzīvotāju kopienas tika piespiestas kontaktēties ar angļvalodīgajiem kolonistiem, misionāriem, administrāciju un darba devējiem. Šajos apstākļos radās dažādi kontaktvalodas paveidi, tostarp pidžini, kreoliskās valodas un vietējie angļu valodas varianti. Dažos Austrālijas ziemeļu reģionos attīstījās arī [[Austrālijas kriolu valoda]], bet citur izveidojās īpaši aborigēnu angļu valodas paveidi. Austrālijas aborigēnu angļu valoda saglabā daudzas pamatiedzīvotāju valodu un kultūru iezīmes. Tā nav kļūdaina vai ''nepareiza'' angļu valoda, bet patstāvīgs un sociolingvistiski nozīmīgs angļu valodas paveids. == Izplatība == Austrālijas aborigēnu angļu valoda tiek lietota dažādos Austrālijas reģionos, tostarp pilsētās, lauku apvidos un attālās pamatiedzīvotāju kopienās. Tās forma var būt ļoti atšķirīga atkarībā no reģiona, runātāja dzimtās valodas, izglītības, vecuma un saziņas situācijas. Daļa runātāju lieto aborigēnu angļu valodu kā galveno ikdienas saziņas līdzekli, bet citi pārslēdzas starp aborigēnu angļu valodu, standarta Austrālijas angļu valodu un vietējām pamatiedzīvotāju valodām. == Valodas īpatnības == Austrālijas aborigēnu angļu valodas iezīmes nav visur vienādas, tomēr pētnieki bieži norāda uz vairākām raksturīgām pazīmēm. ==== Izruna ==== Dažos paveidos var būt mazāks patskaņu un līdzskaņu kontrastu skaits nekā standarta Austrālijas angļu valodā. Atsevišķas skaņas var tikt izrunātas citādi vai saplūst ar citām skaņām. Piemēram, dažos reģionos skaņas ''f'', ''v'' vai ''th'' var tikt aizstātas ar citām līdzīgām skaņām. Tomēr šīs pazīmes nav universālas un nav sastopamas visiem runātājiem. ==== Leksika ==== Austrālijas aborigēnu angļu valodā ir vārdi un nozīmes, kas saistītas ar pamatiedzīvotāju kultūru, radniecības sistēmām, zemi un sociālajām attiecībām. Bieži sastopami vārdi: * ''mob'' — ģimene, kopiena vai cilvēku grupa; * ''country'' — dzimtā zeme, teritorija ar kultūras un garīgu nozīmi; * ''deadly'' — ļoti labs, izcils; * ''shame'' — kautrīgums, apmulsums vai sociāls diskomforts; * ''yarn'' — saruna, stāstīšana, mutvārdu apmaiņa. ==== Gramatika ==== Dažos aborigēnu angļu valodas paveidos var būt atšķirīga darbības vārdu laiku, vietniekvārdu vai artikulu lietošana. Piemēram, konteksts bieži palīdz saprast laiku vai nozīmi bez tādas pašas gramatiskās marķēšanas kā standarta angļu valodā. Var būt sastopama arī īpaša jautājumu un nolieguma veidošana, kā arī plašāka atkārtojumu lietošana nozīmes pastiprināšanai. ==== Pragmatika ==== Svarīga atšķirība ir ne tikai vārdos vai gramatikā, bet arī saziņas normās. Dažās kopienās tiešs acu kontakts, pārāk tieši jautājumi vai strauja atbildēšana var tikt uztverta citādi nekā standarta angļu valodas vidē. Klusums sarunā ne vienmēr nozīmē nezināšanu vai nevēlēšanos atbildēt. Tas var būt cieņas, pārdomu vai sociālās piesardzības izpausme. == Sabiedriskā nozīme == Austrālijas aborigēnu angļu valodai ir būtiska nozīme pamatiedzīvotāju identitātē. Tā palīdz uzturēt kopienas saites, kultūras zināšanas un atšķirīgu pasaules skatījumu. Izglītībā, tieslietu sistēmā un veselības aprūpē aborigēnu angļu valodas neatzīšana var radīt pārpratumus. Tādēļ Austrālijā arvien biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība atzīt šo valodas paveidu kā leģitīmu angļu valodas variantu. == Attiecības ar citām valodām == Austrālijas aborigēnu angļu valoda atšķiras no [[Austrālijas kriolu valoda]]s, kas ir atsevišķa kreoliskā valoda, īpaši izplatīta Austrālijas ziemeļos. Tomēr starp aborigēnu angļu valodu, kriolu un vietējām pamatiedzīvotāju valodām var pastāvēt cieša mijiedarbība. Daudzās kopienās cilvēki ir daudzvalodīgi un ikdienā lieto vairākus valodas paveidus atkarībā no situācijas. == Skatīt arī == * [[Austrālijas angļu valoda]] * [[Austrālijas aborigēni]] * [[Torresa šauruma salinieki]] * [[Austrālijas kriolu valoda]] * [[Angļu valoda]] * [[Sociolingvistika]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Angļu valoda]] [[Kategorija:Valodas Austrālijā]] [[Kategorija:Austrālijas aborigēni]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] rk97zt47grtdka5fagjfpfttp4hw0lt 0 632076 4469234 2026-05-16T23:14:41Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Dienvidu amerikāņu angļu valoda''' ({{val|en|Southern American English}}) ir [[amerikāņu angļu valoda]]s paveidu grupa, kas izplatīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos. Tā ietver vairākus reģionālus dialektus un sociolektus, kas atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un gramatikas. Dienvidu amerikāņu angļu valoda vēsturiski veidojusies [[ASV Dienvidi|ASV Dienvidos]], kur angļu valodu ietekmēja britu kolonistu dialekti, afrikāņu valoda... 4469234 wikitext text/x-wiki '''Dienvidu amerikāņu angļu valoda''' ({{val|en|Southern American English}}) ir [[amerikāņu angļu valoda]]s paveidu grupa, kas izplatīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos. Tā ietver vairākus reģionālus dialektus un sociolektus, kas atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un gramatikas. Dienvidu amerikāņu angļu valoda vēsturiski veidojusies [[ASV Dienvidi|ASV Dienvidos]], kur angļu valodu ietekmēja britu kolonistu dialekti, afrikāņu valodas, [[afroamerikāņu angļu valoda]], franču, spāņu un vietējo pamatiedzīvotāju valodas. == Izplatība == Dienvidu amerikāņu angļu valoda tiek lietota plašā teritorijā, tostarp [[Teksasa|Teksasā]], [[Luiziāna|Luiziānā]], [[Misisipi]], [[Alabama|Alabamā]], [[Džordžija|Džordžijā]], [[Tenesī]], [[Kentuki]], [[Arkanzasa|Arkanzasā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]], [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]] un citos ASV dienvidu reģionos. Tā nav pilnīgi vienota valodas forma. Piemēram, Apalaču angļu valoda, Teksasas angļu valoda, Luiziānas angļu valoda un piekrastes Dienvidu dialekti var būt būtiski atšķirīgi. == Vēsture == Dienvidu amerikāņu angļu valodas pirmsākumi saistīti ar 17. un 18. gadsimta britu kolonizāciju. Daļa agrīno kolonistu nāca no Anglijas dienvidiem, Skotijas, Īrijas un Ziemeļīrijas, un viņu dialekti ietekmēja reģiona angļu valodas veidošanos. Plantāciju ekonomikas un verdzības apstākļos Dienvidos angļu valoda cieši mijiedarbojās ar afrikāņu izcelsmes iedzīvotāju valodām. Šī mijiedarbība ietekmēja gan balto dienvidnieku dialektus, gan afroamerikāņu angļu valodas attīstību. Pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] un 20. gadsimtā Dienvidu angļu valoda turpināja mainīties urbanizācijas, migrācijas, izglītības un plašsaziņas līdzekļu ietekmē. == Valodas īpatnības == ==== Izruna ==== Dienvidu amerikāņu angļu valodai raksturīga tā sauktā ''Southern drawl'' — lēnāka, izstieptāka patskaņu izruna. Daudzi patskaņi var tikt diftongizēti vai izrunāti ar mainīgu kvalitāti. Viena no pazīstamākajām pazīmēm ir patskaņu maiņa vārdos kā ''ride'', ''time'' un ''my'', kur skaņa var kļūt tuvāka garam monoftongam. Dažos reģionos vēsturiski bija sastopama nerotiska izruna, kur ''r'' netika izrunāts pēc patskaņa, piemēram, vārdā ''car''. Mūsdienās daudzās Dienvidu teritorijās izruna ir rotiska, īpaši iekšzemes un jaunākās paaudzes runātāju vidū. ==== Leksika ==== Dienvidu amerikāņu angļu valodā ir daudz reģionālu vārdu un izteicienu. * ''y'all'' — jūs, jūs visi; * ''fixin' to'' — gatavoties kaut ko darīt; * ''reckon'' — domāt, uzskatīt; * ''might could'' — iespējams, varētu; * ''coke'' — dažos reģionos vispārīgs apzīmējums gāzētam dzērienam; * ''buggy'' — iepirkumu ratiņi; * ''holler'' — neliela ieleja vai nomaļa vieta, īpaši Apalačos. ==== Gramatika ==== Dienvidu amerikāņu angļu valodai raksturīgas vairākas gramatiskas īpatnības. * Daudzskaitļa otrās personas vietniekvārds ''y'all'': ** ''Are y'all coming?'' * Nākotnes vai tuvākas darbības apzīmējums ''fixin' to'': ** ''I'm fixin' to leave.'' * Dažos dialektos sastopami dubultie modālie darbības vārdi: ** ''I might could help.'' ** ''You might should ask him.'' * Pastiprinājuma konstrukcijas: ** ''That was real good.'' ** ''I'm right tired.'' == Sociālā nozīme == Dienvidu amerikāņu angļu valoda ir nozīmīga ASV Dienvidu kultūras un identitātes daļa. Tā bieži saistīta ar reģionālo piederību, ģimenes tradīcijām, lauku kultūru, [[kantrīmūzika|kantrīmūziku]], blūzu, gospelmūziku un Dienvidu literatūru. Vienlaikus šis dialekts dažkārt ir bijis stereotipizēts kā mazāk prestižs nekā standarta amerikāņu angļu valoda. Lingvistikā tas tiek uzskatīts par pilnvērtīgu angļu valodas paveidu ar savām sistemātiskām fonoloģiskām, gramatiskām un leksiskām pazīmēm. == Skatīt arī == * [[Amerikāņu angļu valoda]] * [[Afroamerikāņu angļu valoda]] * [[Apalaču angļu valoda]] * [[ASV Dienvidi]] * [[Angļu valoda]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Angļu valoda]] [[Kategorija:Amerikāņu angļu valoda]] [[Kategorija:Valodas ASV]] [[Kategorija:ASV Dienvidi]] s29vh1rpgh9a7mfw5zuc6wmtdpt702h 0 632077 4469235 2026-05-16T23:16:17Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Dienvidāfrikas angļu valoda''' ({{val|en|South African English}}) ir [[angļu valoda]]s paveids, kas izplatīts [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Tā ir viena no valsts oficiālajām valodām un tiek plaši lietota valsts pārvaldē, [[izglītība|izglītībā]], [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]], uzņēmējdarbībā un starpetniskajā saziņā. Dienvidāfrikas angļu valoda veidojusies [[britu angļu valoda]]s, [[afrikandu valoda]]s, khoisanu, bantu... 4469235 wikitext text/x-wiki '''Dienvidāfrikas angļu valoda''' ({{val|en|South African English}}) ir [[angļu valoda]]s paveids, kas izplatīts [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Tā ir viena no valsts oficiālajām valodām un tiek plaši lietota valsts pārvaldē, [[izglītība|izglītībā]], [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]], uzņēmējdarbībā un starpetniskajā saziņā. Dienvidāfrikas angļu valoda veidojusies [[britu angļu valoda]]s, [[afrikandu valoda]]s, khoisanu, bantu un indiešu izcelsmes kopienu valodu ietekmē. Tā nav pilnīgi vienota valodas forma, jo atšķiras pēc runātāju reģiona, etniskās piederības, dzimtās valodas un sociālās vides. == Vēsture == Angļu valoda Dienvidāfrikā nostiprinājās pēc britu varas paplašināšanās 19. gadsimtā, īpaši pēc [[Keiptauna]]s pārņemšanas un britu kolonistu ierašanās 1820. gadā. Sākotnēji tā konkurēja ar holandiešu un vēlāk [[afrikandu valoda|afrikandu valodu]], bet pakāpeniski kļuva par nozīmīgu administrācijas, tirdzniecības un izglītības valodu. 19. un 20. gadsimtā Dienvidāfrikas angļu valodu ietekmēja dažādas valodu kopienas. Afrikandu valoda deva daudzus ikdienas vārdus, bet vietējās Āfrikas valodas ietekmēja izrunu, vietvārdus un kultūras leksiku. [[Aparteīds|Aparteīda]] laikā angļu valoda bieži tika saistīta ar opozīciju afrikandu dominētajai valsts varai, lai gan tā vienlaikus bija arī koloniālās elites valoda. Pēc aparteīda beigām angļu valoda kļuva par vienu no svarīgākajām kopīgās saziņas valodām daudzvalodīgajā Dienvidāfrikā. == Izplatība == Dienvidāfrikā angļu valoda ir viena no 12 oficiālajām valodām. Tā nav lielākās daļas iedzīvotāju dzimtā valoda, taču to plaši lieto kā otro valodu. Angļu valoda dominē augstākajā izglītībā, uzņēmējdarbībā, zinātnē, diplomātijā, tieslietās un nacionālajos plašsaziņas līdzekļos. Dienvidāfrikas angļu valodai ir vairāki sociāli un etniski paveidi, tostarp balto dienvidāfrikāņu angļu valoda, melnādaino dienvidāfrikāņu angļu valoda, indiešu dienvidāfrikāņu angļu valoda un krāsaino kopienu angļu valoda. == Valodas īpatnības == ==== Izruna ==== Dienvidāfrikas angļu valoda parasti ir nerotiska, tas nozīmē, ka skaņa ''r'' parasti netiek izrunāta vārda beigās vai pēc patskaņa, ja tai neseko cits patskanis. Šī pazīme to tuvina [[britu angļu valoda]]i, [[Austrālijas angļu valoda]]i un [[Jaunzēlandes angļu valoda]]i. Izrunā sastopamas vairākas īpatnības: * vārdu ''dress'', ''trap'' un ''kit'' patskaņi var atšķirties no britu un amerikāņu izrunas; * dažos paveidos ''th'' skaņas var tikt aizstātas ar ''t'', ''d'' vai ''f'' līdzīgām skaņām; * afrikandu un bantu valodu ietekmē var atšķirties intonācija un ritms. ==== Leksika ==== Dienvidāfrikas angļu valodā ir daudz aizguvumu no afrikandu, zulu, khosu un citām vietējām valodām. * ''braai'' — grils, ēdiena gatavošana uz oglēm; * ''veld'' — atklāta zālāju vai krūmāju ainava; * ''koppie'' — neliels kalns; * ''robot'' — luksofors; * ''bakkie'' — pikaps; * ''lekker'' — labs, patīkams; * ''howzit'' — sveiciens, līdzīgs ''how are you?''; * ''ubuntu'' — cilvēcisks savstarpīgums, kopieniskums. ==== Gramatika ==== Dienvidāfrikas angļu valodas gramatika kopumā ir tuva britu angļu valodai, taču sarunvalodā sastopamas vietējas konstrukcijas. * Bieža pastiprinātāja ''very'' vai ''too'' lietošana īpašās nozīmēs: ** ''It is too nice'' — tas ir ļoti labi. * Afrikandu ietekmē dažkārt lieto konstrukciju ''now-now'', kas nozīmē drīz vai pēc neilga brīža: ** ''I'll do it now-now.'' * Sarunvalodā sastopama partikula ''is it?'' kā vispārīgs jautājuma vai reakcijas marķieris: ** ''He is coming tomorrow.'' — ''Is it?'' == Sociālā nozīme == Dienvidāfrikas angļu valoda ir nozīmīgs daudzvalodīgas sabiedrības saziņas līdzeklis. Tā ļauj sazināties starp dažādu valodu kopienām, īpaši pilsētās, universitātēs un uzņēmējdarbībā. Vienlaikus angļu valodas dominējošais stāvoklis rada diskusijas par citu Dienvidāfrikas valodu statusu. Kritiķi norāda, ka angļu valoda bieži nostiprina sociālo nevienlīdzību, jo kvalitatīva angļu valodas izglītība nav vienādi pieejama visām iedzīvotāju grupām. == Skatīt arī == * [[Angļu valoda]] * [[Britu angļu valoda]] * [[Amerikāņu angļu valoda]] * [[Afrikandu valoda]] * [[Dienvidāfrika]] * [[Aparteīds]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Angļu valoda]] [[Kategorija:Valodas Dienvidāfrikā]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas kultūra]] jtmyjqq4ss2dsqg5ktungsjgirc1d9z 0 632078 4469239 2026-05-16T23:21:29Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Britu impērija]] 4469239 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Britu impērija]] durzk5bnt7r85306ipz6htvpx51y4ar 0 632079 4469248 2026-05-16T23:27:30Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Pēterburgas miera līgums''' bija miera līgums, kas tika parakstīts 1762. gada 5. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]. Ar šo līgumu tika izbeigta Krievijas dalība karā pret Prūsiju [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā. Līgums tika noslēgts pēc [[Pēteris III Romanovs|Pētera III]] nākšanas pie varas Krievijā. Atšķirībā no savas priekšgājēja... 4469248 wikitext text/x-wiki '''Pēterburgas miera līgums''' bija miera līgums, kas tika parakstīts 1762. gada 5. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]. Ar šo līgumu tika izbeigta Krievijas dalība karā pret Prūsiju [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā. Līgums tika noslēgts pēc [[Pēteris III Romanovs|Pētera III]] nākšanas pie varas Krievijā. Atšķirībā no savas priekšgājējas [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]], kura bija viena no Prūsijas pretinieču koalīcijas atbalstītājām, Pēteris III bija labvēlīgi noskaņots pret Prūsijas karali [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihu II Lielo]]. Tas būtiski mainīja Krievijas ārpolitisko kursu. Saskaņā ar līgumu Krievijas Impērija atteicās no Prūsijas teritorijām, kuras tās armija bija ieņēmusi kara laikā, tostarp Austrumprūsijas. Krievija atzina Prūsijas Karalistes teritoriālo veselumu un pārtrauca karadarbību pret to. Drīz pēc miera noslēgšanas Krievija un Prūsija noslēdza arī savienības līgumu, kas padarīja abas valstis par sabiedrotajām. Pēterburgas miera līgums būtiski ietekmēja Septiņgadu kara gaitu. Prūsija, kas līdz tam atradās ļoti sarežģītā militārā situācijā, tika atbrīvota no austrumu frontes spiediena. Šo negaidīto pavērsienu Eiropas diplomātijā mēdz dēvēt par ''Brandenburgas nama brīnumu'', jo tas izglāba Prūsiju no iespējamas sakāves. Līgums Krievijā tika vērtēts pretrunīgi. Daļa Krievijas elites uzskatīja, ka atteikšanās no iekarotajām teritorijām un pēkšņa tuvināšanās Prūsijai neatbilda Krievijas interesēm. Šī politika veicināja neapmierinātību ar Pēteri III un kļuva par vienu no faktoriem, kas noveda pie viņa gāšanas 1762. gada jūlijā. Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nākšanas pie varas Krievija nepiedalījās kara turpināšanā Prūsijas pusē, tomēr arī neatjaunoja karu pret Prūsiju. Tādējādi Pēterburgas miera līgums faktiski nostiprināja Krievijas izstāšanos no Septiņgadu kara. == Skatīt arī == * [[Septiņgadu karš]] * [[Pēteris III Romanovs]] * [[Frīdrihs II Lielais]] * [[Prūsijas Karaliste]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Brandenburgas nama brīnums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Septiņgadu karš]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:1762. gads]] bx5nzihwyd08bphed0uja7uxs21dpab 0 632080 4469249 2026-05-16T23:28:19Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Brandenburgas nama brīnums''' ({{val|de|Mirakel des Hauses Brandenburg}}) ir vēsturisks apzīmējums negaidītam politiskam pavērsienam [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā, kas 1762. gadā izglāba [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] no iespējamas sakāves. Apzīmējums galvenokārt attiecas uz [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] nāvi 1762. gada 5. janvārī un viņas pēcteča Pēteris III Romanovs|Pēte... 4469249 wikitext text/x-wiki '''Brandenburgas nama brīnums''' ({{val|de|Mirakel des Hauses Brandenburg}}) ir vēsturisks apzīmējums negaidītam politiskam pavērsienam [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā, kas 1762. gadā izglāba [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] no iespējamas sakāves. Apzīmējums galvenokārt attiecas uz [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] nāvi 1762. gada 5. janvārī un viņas pēcteča [[Pēteris III Romanovs|Pētera III]] straujo ārpolitikas maiņu. Elizabetes valdīšanas laikā Krievija bija viena no galvenajām Prūsijas pretiniecēm, bet Pēteris III, kurš apbrīnoja Prūsijas karali [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihu II Lielo]], pārtrauca karu pret Prūsiju. 1762. gada 5. maijā tika noslēgts [[Pēterburgas miera līgums]], ar kuru Krievija atteicās no kara laikā ieņemtajām Prūsijas teritorijām, tostarp [[Austrumprūsija]]s, un atjaunoja mieru ar Prūsiju. Drīz pēc tam Krievija kļuva par Prūsijas sabiedroto. Šis pavērsiens būtiski mainīja kara gaitu. Pirms Krievijas izstāšanās Prūsija atradās smagā militārā un diplomātiskā situācijā, jo tai vienlaikus bija jācīnās pret [[Austrijas erchercogiste|Austriju]], [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un citām valstīm. Krievijas frontes izzušana ļāva Frīdriham II koncentrēt spēkus pret pārējiem pretiniekiem. Termins ''Brandenburgas nama brīnums'' uzsver, ka Prūsijas glābšana notika nevis militāras uzvaras, bet dinastiska un diplomātiska pavērsiena dēļ. Tas kļuva par vienu no pazīstamākajiem piemēriem tam, kā valdnieka nāve un pēctecības maiņa var būtiski ietekmēt kara iznākumu. Vēstures pētniecībā šis notikums tiek vērtēts kā viens no izšķirošajiem Septiņgadu kara momentiem Eiropā. Tas palīdzēja Prūsijai saglabāt lielvalsts statusu un nostiprināja Frīdriha II reputāciju kā vienam no 18. gadsimta ievērojamākajiem valdniekiem un karavadoņiem. == Skatīt arī == * [[Septiņgadu karš]] * [[Pēterburgas miera līgums]] * [[Frīdrihs II Lielais]] * [[Pēteris III Romanovs]] * [[Elizabete Petrovna]] * [[Prūsijas Karaliste]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Septiņgadu karš]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas vēsture]] [[Kategorija:1762. gads]] in69vh4b8k2vua8f0qq39us5hlrl2l5 0 632081 4469250 2026-05-16T23:29:56Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Pirmais Kontinentālais kongress''' ({{val|en|First Continental Congress}}) bija [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit koloniju]] pārstāvju sanāksme, kas notika no 1774. gada 5. septembra līdz 26. oktobrim [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]]. Kongress tika sasaukts kā reakcija uz [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] pieņemtajiem soda likumiem, kurus kolonisti dēvēja par ''Nepanesamajiem aktiem''. Kongresā piedalījās... 4469250 wikitext text/x-wiki '''Pirmais Kontinentālais kongress''' ({{val|en|First Continental Congress}}) bija [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit koloniju]] pārstāvju sanāksme, kas notika no 1774. gada 5. septembra līdz 26. oktobrim [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]]. Kongress tika sasaukts kā reakcija uz [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] pieņemtajiem soda likumiem, kurus kolonisti dēvēja par ''Nepanesamajiem aktiem''. Kongresā piedalījās 56 delegāti no 12 kolonijām. Vienīgā kolonija, kas nepiedalījās, bija [[Džordžija]], kurai tobrīd bija nepieciešams britu militārais atbalsts konfliktos ar vietējām pamatiedzīvotāju grupām. Delegātu vidū bija [[Džordžs Vašingtons]], [[Džons Adamss]], [[Semjuels Adamss]], [[Patriks Henrijs]], [[Džons Džejs]] un citas vēlāk nozīmīgas Amerikas revolūcijas figūras. Kongresa galvenais mērķis bija izstrādāt kopīgu koloniju politisko nostāju pret Lielbritānijas valdību. Delegāti nosodīja britu politiku Masačūsetsā, īpaši [[Bostona]]s ostas slēgšanu un kolonijas pašpārvaldes ierobežošanu. Tajā pašā laikā lielākā daļa delegātu vēl neiestājās par pilnīgu neatkarību no [[Britu impērija]]s, bet centās panākt koloniju tiesību atjaunošanu impērijas ietvaros. Pirmais Kontinentālais kongress pieņēma vairākus svarīgus dokumentus. Viens no nozīmīgākajiem bija ''Kontinentālā asociācija'' — ekonomiska boikota programma pret britu precēm. Tā paredzēja britu preču neimportēšanu, neeksportēšanu un patēriņa ierobežošanu, lai piespiestu Lielbritāniju atcelt soda likumus. Kongress pieņēma arī deklarācijas un petīcijas, kurās tika aizstāvētas kolonistu tiesības uz pašpārvaldi, īpašumu, tiesu aizsardzību un nodokļu noteikšanu tikai ar pašu pārstāvju piekrišanu. Vienlaikus delegāti nosūtīja petīciju karalim [[Džordžs III|Džordžam III]], cerot uz politisku izlīgumu. Pirmais Kontinentālais kongress kļuva par nozīmīgu soli koloniju politiskajā apvienošanā. Tas radīja kopīgu institucionālu pamatu pretošanās kustībai un pierādīja, ka kolonijas spēj koordinēt politisku rīcību ārpus atsevišķu koloniju interesēm. Tā kā konflikts ar Lielbritāniju netika atrisināts, delegāti vienojās sasaukt nākamo sanāksmi. 1775. gadā pēc kaujām pie [[Leksingtona]]s un Konkordas darbu sāka [[Otrais Kontinentālais kongress]], kas vēlāk kļuva par revolūcijas valdības centru un 1776. gadā pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]]. == Skatīt arī == * [[Otrais Kontinentālais kongress]] * [[ASV revolūcija]] * [[Bostonas tējas dzeršana]] * [[Nepanesamie akti]] * [[Trīspadsmit kolonijas]] * [[ASV Neatkarības karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV revolūcija]] [[Kategorija:1774. gads]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu vēsture]] [[Kategorija:Filadelfija]] hhd5v4bzm38950372k1qfdveokrlio1 4469251 4469250 2026-05-16T23:30:32Z Votre Provocateur 111653 4469251 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flickr - USCapitol - The First Continental Congress, 1774.jpg|thumb|Pirmais Kontinentālais kongress]] '''Pirmais Kontinentālais kongress''' ({{val|en|First Continental Congress}}) bija [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit koloniju]] pārstāvju sanāksme, kas notika no 1774. gada 5. septembra līdz 26. oktobrim [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]]. Kongress tika sasaukts kā reakcija uz [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] pieņemtajiem soda likumiem, kurus kolonisti dēvēja par ''Nepanesamajiem aktiem''. Kongresā piedalījās 56 delegāti no 12 kolonijām. Vienīgā kolonija, kas nepiedalījās, bija [[Džordžija]], kurai tobrīd bija nepieciešams britu militārais atbalsts konfliktos ar vietējām pamatiedzīvotāju grupām. Delegātu vidū bija [[Džordžs Vašingtons]], [[Džons Adamss]], [[Semjuels Adamss]], [[Patriks Henrijs]], [[Džons Džejs]] un citas vēlāk nozīmīgas Amerikas revolūcijas figūras. Kongresa galvenais mērķis bija izstrādāt kopīgu koloniju politisko nostāju pret Lielbritānijas valdību. Delegāti nosodīja britu politiku Masačūsetsā, īpaši [[Bostona]]s ostas slēgšanu un kolonijas pašpārvaldes ierobežošanu. Tajā pašā laikā lielākā daļa delegātu vēl neiestājās par pilnīgu neatkarību no [[Britu impērija]]s, bet centās panākt koloniju tiesību atjaunošanu impērijas ietvaros. Pirmais Kontinentālais kongress pieņēma vairākus svarīgus dokumentus. Viens no nozīmīgākajiem bija ''Kontinentālā asociācija'' — ekonomiska boikota programma pret britu precēm. Tā paredzēja britu preču neimportēšanu, neeksportēšanu un patēriņa ierobežošanu, lai piespiestu Lielbritāniju atcelt soda likumus. Kongress pieņēma arī deklarācijas un petīcijas, kurās tika aizstāvētas kolonistu tiesības uz pašpārvaldi, īpašumu, tiesu aizsardzību un nodokļu noteikšanu tikai ar pašu pārstāvju piekrišanu. Vienlaikus delegāti nosūtīja petīciju karalim [[Džordžs III|Džordžam III]], cerot uz politisku izlīgumu. Pirmais Kontinentālais kongress kļuva par nozīmīgu soli koloniju politiskajā apvienošanā. Tas radīja kopīgu institucionālu pamatu pretošanās kustībai un pierādīja, ka kolonijas spēj koordinēt politisku rīcību ārpus atsevišķu koloniju interesēm. Tā kā konflikts ar Lielbritāniju netika atrisināts, delegāti vienojās sasaukt nākamo sanāksmi. 1775. gadā pēc kaujām pie [[Leksingtona]]s un Konkordas darbu sāka [[Otrais Kontinentālais kongress]], kas vēlāk kļuva par revolūcijas valdības centru un 1776. gadā pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]]. == Skatīt arī == * [[Otrais Kontinentālais kongress]] * [[ASV revolūcija]] * [[Bostonas tējas dzeršana]] * [[Nepanesamie akti]] * [[Trīspadsmit kolonijas]] * [[ASV Neatkarības karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV revolūcija]] [[Kategorija:1774. gads]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu vēsture]] [[Kategorija:Filadelfija]] a9v9th0cjov2804djo36dsrmo8q5evi 4469253 4469251 2026-05-16T23:31:32Z Votre Provocateur 111653 4469253 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flickr - USCapitol - The First Continental Congress, 1774.jpg|thumb|Pirmais Kontinentālais kongress]] '''Pirmais Kontinentālais kongress''' ({{val|en|First Continental Congress}}) bija [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit koloniju]] pārstāvju sanāksme, kas notika no 1774. gada 5. septembra līdz 26. oktobrim [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]]. Kongress tika sasaukts kā reakcija uz [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] pieņemtajiem soda likumiem, kurus kolonisti dēvēja par [[Nepanesamie akti|Nepanesamajiem aktiem]]. Kongresā piedalījās 56 delegāti no 12 kolonijām. Vienīgā kolonija, kas nepiedalījās, bija [[Džordžija]], kurai tobrīd bija nepieciešams britu militārais atbalsts konfliktos ar vietējām pamatiedzīvotāju grupām. Delegātu vidū bija [[Džordžs Vašingtons]], [[Džons Adamss]], [[Semjuels Adamss]], [[Patriks Henrijs]], [[Džons Džejs]] un citas vēlāk nozīmīgas Amerikas revolūcijas figūras. Kongresa galvenais mērķis bija izstrādāt kopīgu koloniju politisko nostāju pret Lielbritānijas valdību. Delegāti nosodīja britu politiku Masačūsetsā, īpaši [[Bostona]]s ostas slēgšanu un kolonijas pašpārvaldes ierobežošanu. Tajā pašā laikā lielākā daļa delegātu vēl neiestājās par pilnīgu neatkarību no [[Britu impērija]]s, bet centās panākt koloniju tiesību atjaunošanu impērijas ietvaros. Pirmais Kontinentālais kongress pieņēma vairākus svarīgus dokumentus. Viens no nozīmīgākajiem bija ''Kontinentālā asociācija'' — ekonomiska boikota programma pret britu precēm. Tā paredzēja britu preču neimportēšanu, neeksportēšanu un patēriņa ierobežošanu, lai piespiestu Lielbritāniju atcelt soda likumus. Kongress pieņēma arī deklarācijas un petīcijas, kurās tika aizstāvētas kolonistu tiesības uz pašpārvaldi, īpašumu, tiesu aizsardzību un nodokļu noteikšanu tikai ar pašu pārstāvju piekrišanu. Vienlaikus delegāti nosūtīja petīciju karalim [[Džordžs III|Džordžam III]], cerot uz politisku izlīgumu. Pirmais Kontinentālais kongress kļuva par nozīmīgu soli koloniju politiskajā apvienošanā. Tas radīja kopīgu institucionālu pamatu pretošanās kustībai un pierādīja, ka kolonijas spēj koordinēt politisku rīcību ārpus atsevišķu koloniju interesēm. Tā kā konflikts ar Lielbritāniju netika atrisināts, delegāti vienojās sasaukt nākamo sanāksmi. 1775. gadā pēc kaujām pie [[Leksingtona]]s un Konkordas darbu sāka [[Otrais Kontinentālais kongress]], kas vēlāk kļuva par revolūcijas valdības centru un 1776. gadā pieņēma [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]]. == Skatīt arī == * [[Otrais Kontinentālais kongress]] * [[ASV revolūcija]] * [[Bostonas tējas dzeršana]] * [[Nepanesamie akti]] * [[Trīspadsmit kolonijas]] * [[ASV Neatkarības karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV revolūcija]] [[Kategorija:1774. gads]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu vēsture]] [[Kategorija:Filadelfija]] n235ipfis7ns7se8d9x1t3rvreh0cfs 0 632082 4469311 2026-05-17T04:38:07Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par uzņēmumu Latvijā 4469311 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Tukuma Piens | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība | successor = | foundation = {{ubl|{{dat|1996|5|14||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tukuma Piens |url=https://company.lursoft.lv/tukuma-piens/40003294211?l=lv |website=company.lursoft.lv |publisher=Lursoft |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref>|{{dat|1913|6|20||bez}} kā Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība}} | founder = | defunct = | location = {{flaga|Latvija}} [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas iela]] 7, [[Tukums]], [[Tukuma novads]], [[Latvija]] | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[piena pārstrāde]] | products = [[piena produkti]] | services = | revenue = 94 881 767 eiro (2024. gadā) | operating_income = | net_income = 4 254 310 eiro (2024. gadā) | aum = | assets = 46 094 970 eiro (2024. gadā) | equity = | owner = | num_employees = 225 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://baltais.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''AS “Tukuma Piens”''' ir [[Latvija]]s piena pārstrādes [[uzņēmums]], kura galvenā ražotne un juridiskā adrese atrodas [[Tukums|Tukumā]], [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas ielā]] 7. Uzņēmums darbojas [[piena pārstrāde]]s nozarē un specializējas svaigu [[piena produkti|piena produktu]] ražošanā, būdams viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums ir pazīstams ar [[zīmols|zīmolu]] '''“Baltais”''', ar kuru tiek ražots plašs piena produktu klāsts Latvijas un eksporta tirgiem. Galvenās produktu grupas ir [[piens]], [[jogurts]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[biezpiena sieriņi]], [[saldais ēdiens|deserti]] un citi piena produkti. “Tukuma Piens” tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem jogurta un sviesta ražotājiem valstī, un tā produkcija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas pārtikas tirgū. Latvijas piena pārstrādes nozarē uzņēmums raksturots kā viens no redzamākajiem nozares dalībniekiem, kas apvieno tradicionālu piena produktu ražošanu ar jaunu produktu attīstību un eksportspēju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Tukuma piens" un BALTAIS |url=https://www.visittukums.lv/lv/Suveniri/Vietejais-razojums/Tukuma-piens-un-BALTAIS |website=visittukums.lv |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> “Tukuma Piens” ir arī [[Latvijas Piena komiteja]]s dalībnieks. == Vēsture == [[Piena pārstrāde]]s tradīcijas Tukumā veidojās 20. gadsimta sākumā, attīstoties kooperatīvajai [[piensaimniecība]]i un vietējai [[pārtikas rūpniecība]]i. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami {{dat|1913|6|20||bez}}, kad tika nodibināta Tukuma piensaimnieku sabiedrība, kurā bija 339 biedri un kurai piederēja 11 [[krejotava]]s. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija orientēta galvenokārt uz [[sviests|sviesta]] ražošanu un piena savākšanu [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s reģiona saimniecībām, cieši saistoties ar apkārtējo [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Starpkaru periodā pienotava pakāpeniski paplašinājās un modernizējās. 1920. gados tika pārkārtota piena pārstrāde, iegādātas jaunas iekārtas un palielinātas piena pieņemšanas un pārstrādes jaudas. Ražošanas attīstību sekmēja pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem pilsētās, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pieejamība Tukumā. 1926. gadā Tukumā tika nodibināta [[Valsts Tukuma piensaimniecības skola]], kas bija cieši saistīta ar vietējo pienrūpniecību un speciālistu sagatavošanu nozarei. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzņēmums tika iekļauts centralizētajā [[Latvijas PSR]] pārtikas rūpniecības sistēmā. Kara laikā pienotava bija smagi cietusi, tomēr jau 1945. gadā tajā pārstrādāja 380 tonnas piena. Laikposmā no 1946. līdz 1955. gadam uzņēmuma galvenā specializācija bija [[sviests|sviesta]] un [[biezpiens|biezpiena]] ražošana, un daļa produkcijas tika piegādāta [[Rīga]]i un citām [[Padomju Savienība]]s republikām. Ražošana tika organizēta atbilstoši [[komandekonomika|plānveida ekonomikas]] principiem, un valsts noteica gan izejvielu piegādes, gan produkcijas realizāciju. No 1950. gadu vidus sākās strauja uzņēmuma paplašināšana. Tika pievienotas apkārtnes krejotavas, izbūvēti jauni korpusi, pasterizācijas līnijas, pildīšanas cehi un sviesta ražošanas iekārtas. 1970. un 1980. gados turpinājās rekonstrukcija un modernizācija, tostarp tika uzcelts jauns sviesta cehs un paplašināts pilnpiena produkcijas un biezpiena cehs. Šajā periodā uzņēmums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas PSR piena pārstrādes centriem. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gados uzņēmums piedzīvoja būtiskas strukturālas pārmaiņas, pielāgojoties [[tirgus ekonomika]]s apstākļiem. Notika reorganizācija, pārvaldības modernizācija un īpašuma formas maiņa, bet publiskajos reģistros tas tika nostiprināts kā akciju sabiedrība “Tukuma Piens”. Konkurence [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] apstākļos veicināja investīcijas ražošanas modernizācijā, automatizācijā un produktu kvalitātes uzlabošanā, ieviešot arī [[Eiropas pārtikas drošības standarti]]em atbilstošas tehnoloģijas. Šajā laikā nostiprinājās zīmols “Baltais”, kas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. 21. gadsimtā AS “Tukuma Piens” turpināja paplašināt ražošanu un attīstīt produktu klāstu. Uzņēmums investējis jaunās tehnoloģijās, energoefektivitātē un ražošanas infrastruktūrā, palielinot konkurētspēju Baltijas un starptautiskajos tirgos. 2010. gadu otrajā pusē tika īstenoti apjomīgi ieguldījumi materiālajos aktīvos, sākta jaunas ražošanas ēkas būvniecība, kas pabeigta 2018. gadā, kā arī realizēti projekti bioloģisko piena produktu attīstībai un ražošanas procesu modernizācijai. Mūsdienās uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādātājiem un aktīvi attīsta eksporta tirgus. Uzņēmuma un nozares avoti liecina, ka kopš 2017. gada ražošanā un attīstībā ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, savukārt 2020. gadā tika īstenota modernizācijas programma 9,6 miljonu eiro vērtībā ar mērķi palielināt ražošanas apjomus un eksportu. 2021. gadā tika atklāta jauna biezpiena ražotne un modernizētas pildīšanas līnijas. Uzņēmuma produkcija tiek realizēta gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos, un AS “Tukuma Piens” turpina attīstīt jaunus eksporta virzienus un produktu līnijas. == Darbība == AS “Tukuma Piens” darbības pamatā ir [[piena pārstrāde]] un dažādu [[piena produkti|piena produktu]] ražošana. Uzņēmums specializējas svaigu piena produktu segmentā, un tā sortimentā ir ap 300 produktu vienību. Ražošana aptver [[pilnpiens|pilnpiena]] produkciju, [[skābpiena produkti|skābpiena produktus]], [[sviests|sviestu]], svaigos un krēma [[siers|sierus]], kā arī [[saldais ēdiens|desertu]] un atsevišķas kulinārijas produktu līnijas. Uzņēmuma tehnoloģiskais process ietver piena pieņemšanu, kvalitātes pārbaudi, pasterizāciju, homogenizāciju, fermentāciju, gatavās produkcijas iepildīšanu un iepakošanu. Ražošanā tiek izmantotas automatizētas līnijas un modernas pārtikas rūpniecības tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielus pārstrādes apjomus un stabilu produkcijas kvalitāti. Atsevišķās produktu līnijās tiek izmantotas specifiskas tehnoloģijas, piemēram, “Baltais Turku jogurts” tiek raudzēts ar termostata metodi. Uzņēmuma produkcijas klāstā ietilpst [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[graudainais biezpiens]], [[saldais krējums]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiena sieriņi]], [[krēmsiers|krēmsieri]], [[kausētais siers|kausētie sieri]], [[grieķu siers]], [[quark tipa produkti|''quark'' tipa produkti]] un citi piena pārstrādes izstrādājumi. Galvenais un pazīstamākais uzņēmuma zīmols ir “Baltais”, bet produktu līnijās ietilpst arī “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts” un “Shake”. Nozīmīga vieta uzņēmuma darbībā ir kvalitātes kontrolei un pārtikas drošības prasību ievērošanai. Izejvielas un gatavā produkcija tiek regulāri pārbaudītas laboratorijās, izvērtējot mikrobioloģiskos un ķīmiskos rādītājus. Ražošanas procesi tiek organizēti atbilstoši Eiropas Savienības pārtikas aprites un kvalitātes standartiem. Publiski pieejamajos avotos uzņēmums minēts kā [[HACCP]] sertificēts, tas ir reģistrēts arī [[bioloģiskā pārstrāde|bioloģiskās pārstrādes]] uzņēmumu sarakstā, bet daļa produkcijas iekļauta [[Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma|Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā]]. AS “Tukuma Piens” regulāri īsteno produktu attīstības un modernizācijas projektus, tostarp projektus bioloģisko piena produktu izstrādē un zinātniski pamatotu skābpiena produktu attīstībā. Uzņēmums attīsta gan tradicionālos piena produktus, gan funkcionālos un desertu segmenta izstrādājumus, vienlaikus modernizējot receptūras, iepakojumu un ražošanas tehnoloģijas atbilstoši tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Izejvielu nodrošināšanā uzņēmums balstās uz sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Uzņēmuma oficiālajā informācijā norādīts, ka ik dienu uz ražotni tiek piegādātas vidēji ap 250 tonnām [[piens|svaigpiena]], bet 2024. gadā uzņēmums sadarbojās ar 95 piena ražotājiem un piegādātājiem. Atsevišķām produktu līnijām tiek izmantotas specializētas piegādes, piemēram, “Baltais Eko” produktu ražošanā tiek izmantots sertificētu [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģisko saimniecību]] piens. Svarīga nozīme uzņēmuma darbībā ir arī [[loģistika]]i un [[piena savākšana]]s sistēmai, jo svaigpiens ir ātri pārstrādājama izejviela. Piena transportēšana tiek organizēta specializētās cisternās ar temperatūras kontroli un sanitāro prasību ievērošanu, kas ļauj uzturēt nepārtrauktu ražošanas procesu un stabilu produkcijas kvalitāti gan vietējam tirgum, gan eksportam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{O-mlapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tukums]] [[Kategorija:Piens]] rmp5h6ihd0vc14ud6d6vmduwbf83t07 4469316 4469311 2026-05-17T04:49:27Z Treisijs 347 4469316 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Tukuma Piens | native_name = | logo = Tukuma Piens - Baltais logo.png | logo_size = 230px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība | successor = | foundation = {{ubl|{{dat|1996|5|14||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tukuma Piens |url=https://company.lursoft.lv/tukuma-piens/40003294211?l=lv |website=company.lursoft.lv |publisher=Lursoft |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref>|{{dat|1913|6|20||bez}} kā Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība}} | founder = | defunct = | location = {{flaga|Latvija}} [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas iela]] 7, [[Tukums]], [[Tukuma novads]], [[Latvija]] | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[piena pārstrāde]] | products = [[piena produkti]] | services = | revenue = 94 881 767 eiro (2024. gadā) | operating_income = | net_income = 4 254 310 eiro (2024. gadā) | aum = | assets = 46 094 970 eiro (2024. gadā) | equity = | owner = | num_employees = 225 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://baltais.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''AS “Tukuma Piens”''' ir [[Latvija]]s piena pārstrādes [[uzņēmums]], kura galvenā ražotne un juridiskā adrese atrodas [[Tukums|Tukumā]], [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas ielā]] 7. Uzņēmums darbojas [[piena pārstrāde]]s nozarē un specializējas svaigu [[piena produkti|piena produktu]] ražošanā, būdams viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums ir pazīstams ar [[zīmols|zīmolu]] '''“Baltais”''', ar kuru tiek ražots plašs piena produktu klāsts Latvijas un eksporta tirgiem. Galvenās produktu grupas ir [[piens]], [[jogurts]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[biezpiena sieriņi]], [[saldais ēdiens|deserti]] un citi piena produkti. “Tukuma Piens” tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem jogurta un sviesta ražotājiem valstī, un tā produkcija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas pārtikas tirgū. Latvijas piena pārstrādes nozarē uzņēmums raksturots kā viens no redzamākajiem nozares dalībniekiem, kas apvieno tradicionālu piena produktu ražošanu ar jaunu produktu attīstību un eksportspēju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Tukuma piens" un BALTAIS |url=https://www.visittukums.lv/lv/Suveniri/Vietejais-razojums/Tukuma-piens-un-BALTAIS |website=visittukums.lv |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> “Tukuma Piens” ir arī [[Latvijas Piena komiteja]]s dalībnieks. == Vēsture == [[Piena pārstrāde]]s tradīcijas Tukumā veidojās 20. gadsimta sākumā, attīstoties kooperatīvajai [[piensaimniecība]]i un vietējai [[pārtikas rūpniecība]]i. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami {{dat|1913|6|20||bez}}, kad tika nodibināta Tukuma piensaimnieku sabiedrība, kurā bija 339 biedri un kurai piederēja 11 [[krejotava]]s. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija orientēta galvenokārt uz [[sviests|sviesta]] ražošanu un piena savākšanu [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s reģiona saimniecībām, cieši saistoties ar apkārtējo [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Starpkaru periodā pienotava pakāpeniski paplašinājās un modernizējās. 1920. gados tika pārkārtota piena pārstrāde, iegādātas jaunas iekārtas un palielinātas piena pieņemšanas un pārstrādes jaudas. Ražošanas attīstību sekmēja pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem pilsētās, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pieejamība Tukumā. 1926. gadā Tukumā tika nodibināta [[Valsts Tukuma piensaimniecības skola]], kas bija cieši saistīta ar vietējo pienrūpniecību un speciālistu sagatavošanu nozarei. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzņēmums tika iekļauts centralizētajā [[Latvijas PSR]] pārtikas rūpniecības sistēmā. Kara laikā pienotava bija smagi cietusi, tomēr jau 1945. gadā tajā pārstrādāja 380 tonnas piena. Laikposmā no 1946. līdz 1955. gadam uzņēmuma galvenā specializācija bija [[sviests|sviesta]] un [[biezpiens|biezpiena]] ražošana, un daļa produkcijas tika piegādāta [[Rīga]]i un citām [[Padomju Savienība]]s republikām. Ražošana tika organizēta atbilstoši [[komandekonomika|plānveida ekonomikas]] principiem, un valsts noteica gan izejvielu piegādes, gan produkcijas realizāciju. No 1950. gadu vidus sākās strauja uzņēmuma paplašināšana. Tika pievienotas apkārtnes krejotavas, izbūvēti jauni korpusi, pasterizācijas līnijas, pildīšanas cehi un sviesta ražošanas iekārtas. 1970. un 1980. gados turpinājās rekonstrukcija un modernizācija, tostarp tika uzcelts jauns sviesta cehs un paplašināts pilnpiena produkcijas un biezpiena cehs. Šajā periodā uzņēmums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas PSR piena pārstrādes centriem. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gados uzņēmums piedzīvoja būtiskas strukturālas pārmaiņas, pielāgojoties [[tirgus ekonomika]]s apstākļiem. Notika reorganizācija, pārvaldības modernizācija un īpašuma formas maiņa, bet publiskajos reģistros tas tika nostiprināts kā akciju sabiedrība “Tukuma Piens”. Konkurence [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] apstākļos veicināja investīcijas ražošanas modernizācijā, automatizācijā un produktu kvalitātes uzlabošanā, ieviešot arī [[Eiropas pārtikas drošības standarti]]em atbilstošas tehnoloģijas. Šajā laikā nostiprinājās zīmols “Baltais”, kas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. 21. gadsimtā AS “Tukuma Piens” turpināja paplašināt ražošanu un attīstīt produktu klāstu. Uzņēmums investējis jaunās tehnoloģijās, energoefektivitātē un ražošanas infrastruktūrā, palielinot konkurētspēju Baltijas un starptautiskajos tirgos. 2010. gadu otrajā pusē tika īstenoti apjomīgi ieguldījumi materiālajos aktīvos, sākta jaunas ražošanas ēkas būvniecība, kas pabeigta 2018. gadā, kā arī realizēti projekti bioloģisko piena produktu attīstībai un ražošanas procesu modernizācijai. Mūsdienās uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādātājiem un aktīvi attīsta eksporta tirgus. Uzņēmuma un nozares avoti liecina, ka kopš 2017. gada ražošanā un attīstībā ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, savukārt 2020. gadā tika īstenota modernizācijas programma 9,6 miljonu eiro vērtībā ar mērķi palielināt ražošanas apjomus un eksportu. 2021. gadā tika atklāta jauna biezpiena ražotne un modernizētas pildīšanas līnijas. Uzņēmuma produkcija tiek realizēta gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos, un AS “Tukuma Piens” turpina attīstīt jaunus eksporta virzienus un produktu līnijas. == Darbība == AS “Tukuma Piens” darbības pamatā ir [[piena pārstrāde]] un dažādu [[piena produkti|piena produktu]] ražošana. Uzņēmums specializējas svaigu piena produktu segmentā, un tā sortimentā ir ap 300 produktu vienību. Ražošana aptver [[pilnpiens|pilnpiena]] produkciju, [[skābpiena produkti|skābpiena produktus]], [[sviests|sviestu]], svaigos un krēma [[siers|sierus]], kā arī [[saldais ēdiens|desertu]] un atsevišķas kulinārijas produktu līnijas. Uzņēmuma tehnoloģiskais process ietver piena pieņemšanu, kvalitātes pārbaudi, pasterizāciju, homogenizāciju, fermentāciju, gatavās produkcijas iepildīšanu un iepakošanu. Ražošanā tiek izmantotas automatizētas līnijas un modernas pārtikas rūpniecības tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielus pārstrādes apjomus un stabilu produkcijas kvalitāti. Atsevišķās produktu līnijās tiek izmantotas specifiskas tehnoloģijas, piemēram, “Baltais Turku jogurts” tiek raudzēts ar termostata metodi. Uzņēmuma produkcijas klāstā ietilpst [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[graudainais biezpiens]], [[saldais krējums]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiena sieriņi]], [[krēmsiers|krēmsieri]], [[kausētais siers|kausētie sieri]], [[grieķu siers]], [[quark tipa produkti|''quark'' tipa produkti]] un citi piena pārstrādes izstrādājumi. Galvenais un pazīstamākais uzņēmuma zīmols ir “Baltais”, bet produktu līnijās ietilpst arī “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts” un “Shake”. Nozīmīga vieta uzņēmuma darbībā ir kvalitātes kontrolei un pārtikas drošības prasību ievērošanai. Izejvielas un gatavā produkcija tiek regulāri pārbaudītas laboratorijās, izvērtējot mikrobioloģiskos un ķīmiskos rādītājus. Ražošanas procesi tiek organizēti atbilstoši Eiropas Savienības pārtikas aprites un kvalitātes standartiem. Publiski pieejamajos avotos uzņēmums minēts kā [[HACCP]] sertificēts, tas ir reģistrēts arī [[bioloģiskā pārstrāde|bioloģiskās pārstrādes]] uzņēmumu sarakstā, bet daļa produkcijas iekļauta [[Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma|Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā]]. AS “Tukuma Piens” regulāri īsteno produktu attīstības un modernizācijas projektus, tostarp projektus bioloģisko piena produktu izstrādē un zinātniski pamatotu skābpiena produktu attīstībā. Uzņēmums attīsta gan tradicionālos piena produktus, gan funkcionālos un desertu segmenta izstrādājumus, vienlaikus modernizējot receptūras, iepakojumu un ražošanas tehnoloģijas atbilstoši tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Izejvielu nodrošināšanā uzņēmums balstās uz sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Uzņēmuma oficiālajā informācijā norādīts, ka ik dienu uz ražotni tiek piegādātas vidēji ap 250 tonnām [[piens|svaigpiena]], bet 2024. gadā uzņēmums sadarbojās ar 95 piena ražotājiem un piegādātājiem. Atsevišķām produktu līnijām tiek izmantotas specializētas piegādes, piemēram, “Baltais Eko” produktu ražošanā tiek izmantots sertificētu [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģisko saimniecību]] piens. Svarīga nozīme uzņēmuma darbībā ir arī [[loģistika]]i un [[piena savākšana]]s sistēmai, jo svaigpiens ir ātri pārstrādājama izejviela. Piena transportēšana tiek organizēta specializētās cisternās ar temperatūras kontroli un sanitāro prasību ievērošanu, kas ļauj uzturēt nepārtrauktu ražošanas procesu un stabilu produkcijas kvalitāti gan vietējam tirgum, gan eksportam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{O-mlapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tukums]] [[Kategorija:Piens]] 7eh9mfhgb3re7zdficmsvwcvcqgchuv 0 632083 4469312 2026-05-17T04:38:49Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Tukuma Piens]] 4469312 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tukuma Piens]] qae3y06bmhsg0uq98c55wzrhjyqc73p 0 632084 4469313 2026-05-17T04:39:16Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Tukuma Piens]] 4469313 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tukuma Piens]] qae3y06bmhsg0uq98c55wzrhjyqc73p 0 632085 4469314 2026-05-17T04:39:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Tukuma Piens]] 4469314 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tukuma Piens]] qae3y06bmhsg0uq98c55wzrhjyqc73p 6 632086 4469315 2026-05-17T04:44:06Z Treisijs 347 AS "Tukuma Piens" zīmols "Baltais" 4469315 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == AS "Tukuma Piens" zīmols "Baltais" == Licence == {{Aizsargāts logo}} bobl0n6fuqam7dmz84moxrm0xrp68hb 0 632087 4469343 2026-05-17T07:43:02Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Fraņo Ivanovičs |image = |caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|1}} | birth_place = {{vieta|Austrija|Švaca}} | height = 185 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|POR}} [[SL Benfica|Benfica]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2008—2015 | youthclubs1 = {{flaga|AUT}} SVg Mayrhofen | youthyears2 = 2015—2016 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} JFG Lohwald | youthyears3 = 2016—2023 | youthc... 4469343 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fraņo Ivanovičs |image = |caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|1}} | birth_place = {{vieta|Austrija|Švaca}} | height = 185 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|POR}} [[SL Benfica|Benfica]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2008—2015 | youthclubs1 = {{flaga|AUT}} SVg Mayrhofen | youthyears2 = 2015—2016 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} JFG Lohwald | youthyears3 = 2016—2023 | youthclubs3 = {{flaga|GER}} [[FC Augsburg]] | years1 = 2021—2023 | clubs1 = {{flaga|GER}} [[FC Augsburg|FC Augsburg II]] | caps1 = 42 | goals1 = 18 | years2 = 2023—2024 | clubs2 = {{flaga|CRO}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | caps2 = 34 | goals2 = 8 | years3 = 2024—2025 | clubs3 = {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | caps3 = 34 | goals3 = 16 | years4 = 2025— | clubs4 = {{flaga|POR}} [[SL Benfica|Benfica]] | caps4 = 25 | goals4 = 6 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|CRO}} Horvātija U14 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2018—19 | nationalteam2 = {{flaga|CRO}} Horvātija U16 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2019—20 | nationalteam3 = {{flaga|CRO}} Horvātija U17 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2021 | nationalteam4 = {{flaga|CRO}} Horvātija U18 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2021—2024 | nationalteam5 = {{flaga|CRO}} Horvātija U19 | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals5 = 5 | nationalyears6 = 2023—2024 | nationalteam6 = {{flaga|CRO}} Horvātija U21 | nationalcaps6 = 11 | nationalgoals6 = 2 | nationalyears7 = 2025— | nationalteam7 = {{fb|CRO}} | nationalcaps7 = 9 | nationalgoals7 = 2 |pcupdate = 17.05.2026. |ntupdate = 17.05.2026. }} '''Fraņo Ivanovičs''' ({{val|hr|Franjo Ivanović}}; dzimis {{dat|2003|10|1}} [[Švaca|Švacā]], [[Austrija|Austrijā]]) ir horvātu [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles līgas]] kluba [[Lisabonas "Benfica"]] sastāvā. == Karjera == Ar futbolu F. Ivanovičs sāka nodarboties piecu gadu vecumā klubā ''SVg Mayrhofen''. Vēlāk vienu sezonu pārstāvēja ''JFG Lohwald'' jauniešu komandu. 2016. gadā pievienojās [[Vācija]]s kluba ''[[FC Augsburg]]'' jauniešu akadēmijai. No 2021. līdz 2023. gadam spēlēja kluba dublieru komandā Bavārijas reģionālajā līgā. 2023. gadā parakstīja līgumu ar [[Horvātijas futbola līga]]s klubu ''[[HNK Rijeka]]''. 2024. gada augustā pārgāja uz [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubu ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]'', parakstot līgumu uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rusg.brussels/en/news/striker-franjo-ivanovic-arrives-duden-park|title=Striker Franjo Ivanovic arrives at the Duden Park|website=rusg.brussels|language=en| date={{dat|2024|8|31|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā guva 16 vārtus Beļģijas līgā un kļuva par Beļģijas čempionu. 2025. gada jūlijā pārgāja uz [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles līgas]] klubu ''[[S.L. Benfica|Benfica]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.slbenfica.pt/en-us/agora/noticias/2025/07/31/futebol-benfica-ivanovic-reforco-contratacao-2030|title=Ivanovic joins Benfica! |website=slbenfica.pt|language=en| date={{dat|2025|7|31|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Horvātijas jauniešu izlasēs. Pirmo reizi uz [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasi]] Ivanovičs tika izaukts 2025. gada martā un debitēja [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] 20. martā. Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 6. jūnijā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]]. == Sasniegumi == ;''HNK Rijeka'' * [[Horvātijas futbola līga]]: 2024—25 ;''Union Saint-Gilloise'' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļgijas Pro līga]]: 2024—25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ivanovičs, Fraņo}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tirolē dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:HNK Rijeka spēlētāji]] [[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] ljerot8q9z96pko4ebvx2lefncve4t5 0 632088 4469345 2026-05-17T07:44:24Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Fraņo Ivanovičs]] 4469345 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fraņo Ivanovičs]] 9ypujy42g3v8d973i9g1z1rarhe27fb 0 632089 4469346 2026-05-17T07:44:56Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Fraņo Ivanovičs]] 4469346 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fraņo Ivanovičs]] 9ypujy42g3v8d973i9g1z1rarhe27fb 0 632090 4469353 2026-05-17T08:20:31Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Igors Matanovičs |image = |caption = |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|31}} |birth_place = {{vieta|Vācija|Hamburga}} |height = 195 |position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] |currentclub = {{flaga|GER}} [[SC Freiburg]] |clubnumber = 31 |youthyears1 = {{0|0000}}—2010 |youthclubs1 = {{flaga|GER}} [[Harburger TB]] |youthyears2 = 2010—2021 |youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]] |years1 = 2020—2021 |clubs1 = {{flag... 4469353 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name = Igors Matanovičs |image = |caption = |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|31}} |birth_place = {{vieta|Vācija|Hamburga}} |height = 195 |position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] |currentclub = {{flaga|GER}} [[SC Freiburg]] |clubnumber = 31 |youthyears1 = {{0|0000}}—2010 |youthclubs1 = {{flaga|GER}} [[Harburger TB]] |youthyears2 = 2010—2021 |youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]] |years1 = 2020—2021 |clubs1 = {{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]] |caps1 = 17 |goals1 = 1 |years2 = 2021—2025 |clubs2 = {{flaga|GER}} [[Eintracht Frankfurt]] |caps2 = 16 |goals2 = 1 |years3 = 2021—2023 |clubs3 = {{īre}}{{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]] |caps3 = 36 |goals3 = 2 |years4 = 2023—2024 |clubs4 = {{īre}}{{flaga|GER}} [[Karlsruher SC]] |caps4 = 32 |goals4 = 16 |years5 = 2025— |clubs5 = {{flaga|GER}} [[SC Freiburg]] |caps5 = 31 |goals5 = 11 |nationalyears1 = 2017 |nationalteam1 = {{flaga|CRO}} Horvātija U14 |nationalcaps1 = 3 |nationalgoals1 = 0 |nationalyears2 = 2020 |nationalteam2 = {{flaga|GER}} Vācija U17 |nationalcaps2 = 3 |nationalgoals2 = 2 |nationalyears3 = 2020 |nationalteam3 = {{flaga|GER}} Vācija U18 |nationalcaps3 = 2 |nationalgoals3 = 2 |nationalyears4 = 2022 |nationalteam4 = {{flaga|GER}} Vācija U19 |nationalcaps4 = 3 |nationalgoals4 = 1 |nationalyears5 = 2022—2024 |nationalteam5 = {{flaga|CRO}} Horvātija U21 |nationalcaps5 = 6 |nationalgoals5 = 2 |nationalyears6 = 2024— |nationalteam6 = {{fb|CRO}} |nationalcaps6 = 8 |nationalgoals6 = 2 |pcupdate = 17.05.2026. |ntupdate = 17.05.2026. }} '''Igors Matanovičs''' ({{val|hr|Igor Matanović}}; dzimis {{dat|2003|3|31}} [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir horvātu [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba ''[[SC Freiburg]]'' sastāvā. == Karjera == Ar futbolu I. Matanovičs sāka nodarboties klubā ''Harburger TB''. 2010. gadā pievienojās ''[[FC St. Pauli]]'' jauniešu akadēmijai. Kluba pieaugušo komandā [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgā]] debitēja {{dat|2020|11|27||bez}}. 2021. gada augustā viņš parakstīja līgumu ar [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]], bet uzreiz atgriezās īrē ''St. Pauli'' komandā. 2023.—2024. gada sezonā viņš tika izīrēts citai 2. Bundeslīgas komandai ''[[Karlsruher SC]]''. Nākamajā sezonā jau spēlēja Bundeslīgā ''Eintracht'' rindās. 2025. gada jūlijā pārgāja uz citu Bundeslīgas klubu ''[[SC Freiburg]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/en/latest/news/first-team/2025-26/igor-matanovic-joins-sc-freiburg/|title=Igor Matanovic joins SC Freiburg |website=scfreiburg.com| date={{dat|2025|7|9|N|bez}}|language=en|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> Spēlējis Vācijas jauniešu izlasēs (U17, U18 un U19). Vēlāk nolēma pārstāvēt Horvātiju un 2022. gada maijā saņēma [[FIFA]] atļauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.croatiaweek.com/fifa-gives-green-light-for-german-youth-international-to-play-for-croatia/|title=FIFA gives green light for German youth International to play for Croatia |website=croatiaweek.com| date={{dat|2022|5|24|N|bez}}|language=en|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|9|5||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 12. oktobrī pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Matanovičs, Igors}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hamburgā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Karlsruher SC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] exdph9kx2i6qebq18nml6adto8fwgql 0 632091 4469354 2026-05-17T08:21:36Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Igors Matanovičs]] 4469354 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Igors Matanovičs]] s3satkppkidi4l8a6e8hhxux1c63bis 0 632092 4469357 2026-05-17T08:28:38Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žvirgždaiči | official_name = ''Žvirgždaičiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Žvirgždaičių Švč. Jėzaus Širdies bažnyčios.JPG | image_caption = Vecā un jaunā Žvirgždaiču baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivisio... 4469357 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žvirgždaiči | official_name = ''Žvirgždaičiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Žvirgždaičių Švč. Jėzaus Širdies bažnyčios.JPG | image_caption = Vecā un jaunā Žvirgždaiču baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šaķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Žvirgždaiču seņūnija]] | area_total_km2 = 2.16 | population_total = 132 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 47 | lats = 38 | latNS = N | longd = 23 | longm = 01 | longs = 44 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = }} '''Žvirgždaiči''' ({{val|lt|Žvirgždaičiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas paugurainā apvidū, aptuveni 30 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šaķi|Šaķiem]] starp Nenupes un Nopaites upītēm. == Vēsture == Žvirgždaiči vēstures avotos minēti kopš 18. gadsimta sākuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/zvirgzdaiciai/|title=Žvirgždaičiai|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-17|language=lt}}</ref> Padomju laikā Žvirgždaiči bija kolhoza centrālais ciemats. Miesta ģerbonis apstiprināts 2022. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == Žvirgždaiču Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca: vietējās draudzes dievnams, kas kalpo kā garīgais centrs apkārtnes iedzīvotājiem. Vecā koka baznīca celta 1960. gadā, jaunā mūra baznīca — 2012. gadā. == Sabiedrība == Miestā atrodas seņūnijas pārvalde, bibliotēka, pasts, medpunkts un vietējais kopienas centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Žvirgždaičiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.sakiai.lt/ Šaķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība]] fcf1hxtdtq1w5feqpid30b3vclupk4k 0 632093 4469358 2026-05-17T08:29:15Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Žvirgždaiči]] 4469358 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žvirgždaiči]] jp994f72pjaktov8airkfmvtmp2n0gn 0 632094 4469359 2026-05-17T08:29:32Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Žvirgždaiči]] 4469359 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žvirgždaiči]] jp994f72pjaktov8airkfmvtmp2n0gn 1 632095 4469360 2026-05-17T08:29:51Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} 4469360 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} oug8jz791uswsa695wnx8clexe7nt6a 1 632096 4469361 2026-05-17T08:30:21Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} 4469361 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} oug8jz791uswsa695wnx8clexe7nt6a 3 632097 4469367 2026-05-17T08:52:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4469367 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dijdjslz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 11.52 (EEST) 3l4ln3clotaxo0ovw9pqwqdv4h8hvoa 0 632098 4469370 2026-05-17T09:18:52Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Nikola Moro |image = Nikola Moro 2020.jpg |caption = Nikola Moro 2020. gadā |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|12}} |birth_place = {{vieta|Horvātija|Splita}} |height = 184 |position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] |clubnumber = 6 |youthyears1 = 2004—2009 |youthclubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Solin|Solin]] |youthyears2 = 2009—2014 |youthclubs2 = {{flaga|CRO}} GNK Dinamo Z... 4469370 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name = Nikola Moro |image = Nikola Moro 2020.jpg |caption = Nikola Moro 2020. gadā |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|12}} |birth_place = {{vieta|Horvātija|Splita}} |height = 184 |position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] |clubnumber = 6 |youthyears1 = 2004—2009 |youthclubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Solin|Solin]] |youthyears2 = 2009—2014 |youthclubs2 = {{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |years1 = 2014—2019 |clubs1 = {{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb II]] |caps1 = 30 |goals1 = 7 |years2 = 2016—2020 |clubs2 = {{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |caps2 = 87 |goals2 = 10 |years3 = 2020—2023 |clubs3 = {{flaga|RUS}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] |caps3 = 58 |goals3 = 4 |years4 = 2022—2023 |clubs4 = {{īre}}{{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] |caps4 = 26 |goals4 = 1 |years5 = 2023— |clubs5 = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] |caps5 = 73 |goals5 = 3 |nationalyears1 = 2012 |nationalteam1 = {{flaga|CRO}} Horvātija U14 |nationalcaps1 = 2 |nationalgoals1 = 0 |nationalyears2 = 2013 |nationalteam2 = {{flaga|CRO}} Horvātija U15 |nationalcaps2 = 4 |nationalgoals2 = 1 |nationalyears3 = 2014 |nationalteam3 = {{flaga|CRO}} Horvātija U16 |nationalcaps3 = 6 |nationalgoals3 = 0 |nationalyears4 = 2014—2015 |nationalteam4 = {{flaga|CRO}} Horvātija U17 |nationalcaps4 = 17 |nationalgoals4 = 7 |nationalyears5 = 2014—2015 |nationalteam5 = {{flaga|CRO}} Horvātija U18 |nationalcaps5 = 7 |nationalgoals5 = 1 |nationalyears6 = 2016—2017 |nationalteam6 = {{flaga|CRO}} Horvātija U19 |nationalcaps6 = 12 |nationalgoals6 = 2 |nationalyears7 = 2017—2021 |nationalteam7 = {{flaga|CRO}} Horvātija U21 |nationalcaps7 = 24 |nationalgoals7 = 6 |nationalyears8 = 2022— |nationalteam8 = {{fb|CRO}} |nationalcaps8 = 9 |nationalgoals8 = 0 |pcupdate = 17.05.2026. |ntupdate = 17.05.2026. }} '''Nikola Moro''' ({{val|hr|Nikola Moro}}; dzimis {{dat|1998|3|12}} [[Splita|Splitā]]) ir horvātu [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlasi]]. Pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' sastāvā. == Karjera == Ar futbolu N. Moro sāka nodarboties klubā ''NK Solin''. 11 gadu vecumā pārcēlās uz [[Zagreba|Zagrebu]] un pievienojās [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] jauniešu akadēmijai. Kluba pieaugušo komandā debitēja 2016. gada maijā. Tā paša gada decembrī aizvadīja savu pirmo spēli [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2020. gada augustā viņš parakstīja līgumu ar [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.croatiaweek.com/dynamo-moscow-sign-croatia-u21-international-nikola-moro-from-dinamo-zagreb/|title=Dynamo Moscow sign Croatia U21 international Nikola Moro from Dinamo Zagreb |website=croatiaweek.com|language=en| date={{dat|2020|8|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> 2022.—2023. gada sezonā viņš tika izīrēts [[Itālija]]s klubam ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''. 2023. gada jūlijā klubs izmantoja iespēju pilnībā izpirkt Moro līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bolognafc.it/moro-esercitata-lopzione-per-lacquisto-a-titolo-definitivo/|title=Moro, esercitata l’opzione per l’acquisto a titolo definitivo |website=bolognafc.it|language=it| date={{dat|2023|7|2|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Horvātijas jauniešu izlasēs, bijis komandas [[kapteinis (futbols)|kapteinis]]. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]] debitēja {{dat|2022|3|29||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]]. == Sasniegumi == ;''Dinamo Zagreb'' * [[Horvātijas futbola līga]]: 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2020—21 * Horvātijas Superkauss: 2019 ;''Bologna'' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25 ;Individuālie * Eiropas U-17 čempionāta simboliskā izlase: 2015 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Moro, Nikola}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] szb8juz6docr8v7l0vjmntvzosev4qi 0 632099 4469375 2026-05-17T09:31:11Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Iglišķēļi | official_name = ''Igliškėliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Patilčių Šv. Petro Išvadavimo bažnyčia 2015.jpg | image_caption = Iglišķēļu (Patilču) baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision... 4469375 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Iglišķēļi | official_name = ''Igliškėliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Patilčių Šv. Petro Išvadavimo bažnyčia 2015.jpg | image_caption = Iglišķēļu (Patilču) baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Marijampoles pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Patašines seņūnija]] | area_total_km2 = 0.71 | population_total = 129 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 33 | lats = 58 | latNS = N | longd = 23 | longm = 32 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 80 | website = }} '''Iglišķēļi''' ({{val|lt|Igliškėliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībā]]. Atrodas aptuveni 14 kilometrus uz austrumiem no [[Marijampole]]s pie autoceļa [[Autoceļš A16 (Lietuva)|A16]]. == Vēsture == Iglišķēļi vēstures avotos pirmoreiz minēti 1781. gadā, kad apmetne sāka veidoties kā muižas īpašums. Apdzīvotās vietas izaugsme paātrinājās 19. gadsimtā, kad šeit tika nodibināta vietējā katoļu draudze un uzcelta kapela. Starpkaru periodā Iglišķēļi ieguva miesta statusu. Šajā laikā miestā darbojās sākumskola, pasts un vairākas amatnieku darbnīcas. == Arhitektūra un apskates objekti == * Patilču Sv. Pētera atpestīšanas baznīca: uzcelta 2010. gadā vecā koka dievnama vietā. * Miesta vēsturiskais plānojums: apmetne ir saglabājusi mērenu lineāro struktūru ar paplašinājumu centrālajā daļā, kas raksturīga 19. gadsimta nogales lauku miestiem. == Infrastruktūra == Miestā atrodas feldšeru un vecmāšu punkts un kultūras centrs. Dienvidos no miesta plešas Amalvas purva botāniskais un zooloģiskais rezervāts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Igliškėliai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.marijampole.lt/ Marijampoles pašvaldības vietne] (lietuviski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Marijampoles pašvaldība]] d5q8r5ehr8hv10u1y90mage1v4rf7ly 0 632100 4469376 2026-05-17T09:31:53Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Iglišķēļi]] 4469376 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Iglišķēļi]] 3et1vmphowiigou1w6me9xfd2iyp15q 0 632101 4469378 2026-05-17T09:40:05Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Veckuldīgas pilskalns]] 4469378 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veckuldīgas pilskalns]] 2285xy9uv44y9u56sojkvopueeoftum 0 632102 4469380 2026-05-17T09:41:02Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Lagzdīnes pilskalns]] 4469380 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lagzdīnes pilskalns]] 44xro2anyptgsdpx8ptg7u704dwl4j8 0 632103 4469396 2026-05-17T10:24:36Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Hanss Hermans fon Kate | vārds_orģ =''Hans Hermann von Katte'' | attēls = | amats =Prūsijas armijas leitnants | term_sākums = | term_beigas = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1704|2|28}} | dzim_vieta =[[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecum... 4469396 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Hanss Hermans fon Kate | vārds_orģ =''Hans Hermann von Katte'' | attēls = | amats =Prūsijas armijas leitnants | term_sākums = | term_beigas = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1704|2|28}} | dzim_vieta =[[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1730|11|6|1704|2|28}} | mir_vieta =[[Kistrina]], [[Prūsijas Karaliste]] | tēvs =Hanss Heinrihs fon Kate | māte =Doroteja Sofija fon Vartenslēbene | dinastija = | dzīvesb = | bērni = | reliģija = | apglabāts = | paraksts = | piezīmes = }} '''Hanss Hermans fon Kate''' (vācu: ''Hans Hermann von Katte''; dzimis 1704. gada 28. februārī Berlīnē, miris 1730. gada 6. novembrī Kistrinā) bija Prūsijas armijas leitnants, pazīstams kā Prūsijas kroņprinča Frīdriha, vēlākā karaļa Frīdriha II Lielā, tuvs draugs. == Dzīvesgājums == Hanss Hermans fon Kate dzimis 1704. gada 28. februārī Berlīnē Prūsijas dižciltīgo ģimenē. Viņa tēvs bija Hanss Heinrihs fon Kate, bet māte — Doroteja Sofija fon Vartenslēbene. Fon Kate dienēja Prūsijas armijā kā leitnants. Viņš kļuva par kroņprinča Frīdriha tuvu draugu un uzticības personu. 1730. gadā Frīdrihs, konfliktējot ar savu tēvu karali Frīdrihu Vilhelmu I, mēģināja aizbēgt uz Angliju. Fon Kate tika apsūdzēts par līdzdalību šajā bēgšanas mēģinājumā. Pēc aresta fon Kati tiesāja kara tiesa. Sākotnēji viņam piesprieda mūža ieslodzījumu, taču karalis Frīdrihs Vilhelms I sodu mainīja uz nāvessodu. 1730. gada 6. novembrī Hansam fon Katem Kistrinas cietoksnī tika izpildīts nāvessods, nocērtot galvu. Kroņprincis Frīdrihs bija spiests vērot sava drauga nāvessoda izpildi un noģība. Fon Kates nāve būtiski ietekmēja Frīdriha II personību un viņa turpmāko dzīvi. Vēlāk Frīdrihs kļuva par Prūsijas karali un vienu no ievērojamākajiem 18. gadsimta Eiropas valdniekiem. [[Kategorija:1704. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1730. gadā mirušie]] [[Kategorija:Prūsijas virsnieki]] [[Kategorija:Vācu muižniecība]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie]] kj9opddrpwhwpzvnesj22cauulfwh5s 4469398 4469396 2026-05-17T10:26:43Z Votre Provocateur 111653 4469398 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Hanss Hermans fon Kate | vārds_orģ =''Hans Hermann von Katte'' | attēls = | amats =Prūsijas armijas leitnants | term_sākums = | term_beigas = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1704|2|28}} | dzim_vieta =[[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1730|11|6|1704|2|28}} | mir_vieta =[[Kistrina]], [[Prūsijas Karaliste]] | tēvs =Hanss Heinrihs fon Kate | māte =Doroteja Sofija fon Vartenslēbene | dinastija = | dzīvesb = | bērni = | reliģija = | apglabāts = | paraksts = | piezīmes = }} '''Hanss Hermans fon Kate''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Hans Hermann von Katte''; dzimis 1704. gada 28. februārī [[Berlīne|Berlīnē]], miris 1730. gada 6. novembrī [[Kistrina|Kistrinā]]) bija Prūsijas armijas leitnants, pazīstams kā Prūsijas kroņprinča [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha]], vēlākā karaļa Frīdriha II Lielā, tuvs draugs. == Dzīvesgājums == Hanss Hermans fon Kate dzimis 1704. gada 28. februārī Berlīnē [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] dižciltīgo ģimenē. Viņa tēvs bija Hanss Heinrihs fon Kate, bet māte — Doroteja Sofija fon Vartenslēbene. Fon Kate dienēja Prūsijas armijā kā leitnants. Viņš kļuva par kroņprinča Frīdriha tuvu draugu un uzticības personu. 1730. gadā Frīdrihs, konfliktējot ar savu tēvu karali [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihu Vilhelmu I]], mēģināja aizbēgt uz [[Anglija|Angliju]]. Fon Kate tika apsūdzēts par līdzdalību šajā bēgšanas mēģinājumā. Pēc aresta fon Kati tiesāja kara tiesa. Sākotnēji viņam piesprieda [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]], taču karalis Frīdrihs Vilhelms I sodu mainīja uz [[Nāvessods|nāvessodu]]. 1730. gada 6. novembrī Hansam fon Katem Kistrinas cietoksnī tika izpildīts nāvessods, [[Galvas nociršana|nocērtot galvu]]. Kroņprincis Frīdrihs bija spiests vērot sava drauga nāvessoda izpildi un noģība. Fon Kates nāve būtiski ietekmēja Frīdriha II personību un viņa turpmāko dzīvi. Vēlāk Frīdrihs kļuva par [[Prūsijas karaļi|Prūsijas karali]] un vienu no ievērojamākajiem 18. gadsimta Eiropas valdniekiem. [[Kategorija:1704. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1730. gadā mirušie]] [[Kategorija:Prūsijas virsnieki]] [[Kategorija:Vācu muižniecība]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie]] r286av0oz5vjex404swebol33iqyga7 4469399 4469398 2026-05-17T10:26:55Z Votre Provocateur 111653 4469399 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Hanss Hermans fon Kate | vārds_orģ = ''Hans Hermann von Katte'' | attēls = Katte.jpg | amats = Prūsijas armijas leitnants | term_sākums = | term_beigas = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1704|2|28}} | dzim_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1730|11|6|1704|2|28}} | mir_vieta = [[Kistrina]], [[Prūsijas Karaliste]] | tēvs = Hanss Heinrihs fon Kate | māte = Doroteja Sofija fon Vartenslēbene | dinastija = | dzīvesb = | bērni = | reliģija = | apglabāts = | paraksts = | piezīmes = }} '''Hanss Hermans fon Kate''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Hans Hermann von Katte''; dzimis 1704. gada 28. februārī [[Berlīne|Berlīnē]], miris 1730. gada 6. novembrī [[Kistrina|Kistrinā]]) bija Prūsijas armijas leitnants, pazīstams kā Prūsijas kroņprinča [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha]], vēlākā karaļa Frīdriha II Lielā, tuvs draugs. == Dzīvesgājums == Hanss Hermans fon Kate dzimis 1704. gada 28. februārī Berlīnē [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] dižciltīgo ģimenē. Viņa tēvs bija Hanss Heinrihs fon Kate, bet māte — Doroteja Sofija fon Vartenslēbene. Fon Kate dienēja Prūsijas armijā kā leitnants. Viņš kļuva par kroņprinča Frīdriha tuvu draugu un uzticības personu. 1730. gadā Frīdrihs, konfliktējot ar savu tēvu karali [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihu Vilhelmu I]], mēģināja aizbēgt uz [[Anglija|Angliju]]. Fon Kate tika apsūdzēts par līdzdalību šajā bēgšanas mēģinājumā. Pēc aresta fon Kati tiesāja kara tiesa. Sākotnēji viņam piesprieda [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]], taču karalis Frīdrihs Vilhelms I sodu mainīja uz [[Nāvessods|nāvessodu]]. 1730. gada 6. novembrī Hansam fon Katem Kistrinas cietoksnī tika izpildīts nāvessods, [[Galvas nociršana|nocērtot galvu]]. Kroņprincis Frīdrihs bija spiests vērot sava drauga nāvessoda izpildi un noģība. Fon Kates nāve būtiski ietekmēja Frīdriha II personību un viņa turpmāko dzīvi. Vēlāk Frīdrihs kļuva par [[Prūsijas karaļi|Prūsijas karali]] un vienu no ievērojamākajiem 18. gadsimta Eiropas valdniekiem. [[Kategorija:1704. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1730. gadā mirušie]] [[Kategorija:Prūsijas virsnieki]] [[Kategorija:Vācu muižniecība]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie]] nmkmhvaue7wjl232rnvwqc8utvnix46 0 632104 4469400 2026-05-17T10:29:25Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Princese Alise]] 4469400 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Princese Alise]] 9b4z0p4z5gitb46jvsp27pkrau2idxo 0 632105 4469401 2026-05-17T10:30:01Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Ludvigs IV | vārds_orģ = ''Ludwig IV.'' | attēls =Ludwig_IV_Grossherzog_von_Hessen_und_bei_Rhein.jpg | amats =Hesenes un pie Reinas lielhercogs | term_sākums ={{dat|1877|6|13}} | term_beigas ={{dat|1892|3|13}} | dzim_dati ={{dat|1837|9|12}} | dzim_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{mirša... 4469401 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Ludvigs IV | vārds_orģ = ''Ludwig IV.'' | attēls =Ludwig_IV_Grossherzog_von_Hessen_und_bei_Rhein.jpg | amats =Hesenes un pie Reinas lielhercogs | term_sākums ={{dat|1877|6|13}} | term_beigas ={{dat|1892|3|13}} | dzim_dati ={{dat|1837|9|12}} | dzim_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1892|3|13|1837|9|12}} | mir_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Impērija]] | tēvs =[[Karls no Hesenes]] | māte =[[Elizabete no Prūsijas]] | dinastija =[[Hesenes-Darmštates dinastija]] | dzīvesb =[[Lielbritānijas Alise]] | bērni =[[Viktorija no Hesenes un pie Reinas]], [[Elizabete Fjodorovna]], [[Irēne no Hesenes]], [[Ernests Ludvigs]], [[Frīdrihs no Hesenes]], [[Aleksandra Fjodorovna]] | reliģija =[[luterānisms]] | apglabāts =[[Rozenhēes mauzolejs]], [[Darmštate]] | paraksts = | piezīmes = | dzimums =V }} '''Ludvigs IV''' ({{val|de|Ludwig IV.}}; dzimis {{dat|1837|09|12}}, miris {{dat|1892|03|13}}) bija [[Hesenes lielhercogiste]]s lielhercogs no 1877. gada līdz savai nāvei. Viņš bija [[Hesenes-Darmštates dinastija]]s pārstāvis un Krievijas imperatores [[Aleksandra Fjodorovna]] tēvs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Darmštate|Darmštatē]] prinča [[Karls no Hesenes|Karla no Hesenes]] un [[Elizabete no Prūsijas|Elizabetes no Prūsijas]] ģimenē. Jaunībā ieguva militāru izglītību un dienēja Hesenes armijā. 1862. gada 1. jūlijā apprecējās ar [[Lielbritānijas Alise|Lielbritānijas princesi Alisi]], karalienes [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktorijas]] meitu. Laulība nostiprināja saites starp Hesenes valdnieku namu un Lielbritānijas karalisko ģimeni. 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā Ludvigs karoja Austrijas pusē, tomēr pēc kara Hesenes lielhercogiste saglabāja autonomiju un vēlāk pievienojās [[Vācijas Impērija]]i. Pēc tēvoča [[Ludvigs III|Ludviga III]] nāves 1877. gadā kļuva par Hesenes un pie Reinas lielhercogu. Viņa valdīšanas laikā tika attīstīta infrastruktūra, armija un administrācija. 1878. gadā viņa ģimeni skāra difterijas epidēmija, kuras laikā mira sieva [[Lielbritānijas Alise|Alise]] un meita Marija. Pēc sievas nāves Ludvigs lielākoties izvairījās no aktīvas sabiedriskās dzīves. Miris {{dat|1892|03|13}} Darmštatē. Pēc viņa nāves tronī stājās dēls [[Ernests Ludvigs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1837. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1892. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hesenes-Darmštates dinastija]] [[Kategorija:Hesenes lielhercogi]] [[Kategorija:Luterāņi]] [[Kategorija:Darmštatē dzimušie]] g06rcj9aqurc7hh558gdydwu1phbdgp 4469402 4469401 2026-05-17T10:30:38Z Votre Provocateur 111653 4469402 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Ludvigs IV | vārds_orģ = ''Ludwig IV.'' | attēls =Grand_Duke_Ludwig_IV_of_Hesse-Darmstadt_and_by_Rhine.jpg | amats =Hesenes un pie Reinas lielhercogs | term_sākums ={{dat|1877|6|13}} | term_beigas ={{dat|1892|3|13}} | dzim_dati ={{dat|1837|9|12}} | dzim_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1892|3|13|1837|9|12}} | mir_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Impērija]] | tēvs =[[Karls no Hesenes]] | māte =[[Elizabete no Prūsijas]] | dinastija =[[Hesenes-Darmštates dinastija]] | dzīvesb =[[Lielbritānijas Alise]] | bērni =[[Viktorija no Hesenes un pie Reinas]], [[Elizabete Fjodorovna]], [[Irēne no Hesenes]], [[Ernests Ludvigs]], [[Frīdrihs no Hesenes]], [[Aleksandra Fjodorovna]] | reliģija =[[luterānisms]] | apglabāts =[[Rozenhēes mauzolejs]], [[Darmštate]] | paraksts = | piezīmes = | dzimums =V }} '''Ludvigs IV''' ({{val|de|Ludwig IV.}}; dzimis {{dat|1837|09|12}}, miris {{dat|1892|03|13}}) bija [[Hesenes lielhercogiste]]s lielhercogs no 1877. gada līdz savai nāvei. Viņš bija [[Hesenes-Darmštates dinastija]]s pārstāvis un Krievijas imperatores [[Aleksandra Fjodorovna]] tēvs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Darmštate|Darmštatē]] prinča [[Karls no Hesenes|Karla no Hesenes]] un [[Elizabete no Prūsijas|Elizabetes no Prūsijas]] ģimenē. Jaunībā ieguva militāru izglītību un dienēja Hesenes armijā. 1862. gada 1. jūlijā apprecējās ar [[Lielbritānijas Alise|Lielbritānijas princesi Alisi]], karalienes [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktorijas]] meitu. Laulība nostiprināja saites starp Hesenes valdnieku namu un Lielbritānijas karalisko ģimeni. 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā Ludvigs karoja Austrijas pusē, tomēr pēc kara Hesenes lielhercogiste saglabāja autonomiju un vēlāk pievienojās [[Vācijas Impērija]]i. Pēc tēvoča [[Ludvigs III|Ludviga III]] nāves 1877. gadā kļuva par Hesenes un pie Reinas lielhercogu. Viņa valdīšanas laikā tika attīstīta infrastruktūra, armija un administrācija. 1878. gadā viņa ģimeni skāra difterijas epidēmija, kuras laikā mira sieva [[Lielbritānijas Alise|Alise]] un meita Marija. Pēc sievas nāves Ludvigs lielākoties izvairījās no aktīvas sabiedriskās dzīves. Miris {{dat|1892|03|13}} Darmštatē. Pēc viņa nāves tronī stājās dēls [[Ernests Ludvigs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1837. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1892. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hesenes-Darmštates dinastija]] [[Kategorija:Hesenes lielhercogi]] [[Kategorija:Luterāņi]] [[Kategorija:Darmštatē dzimušie]] aumhszvo9g5iv6sz6xjetlazs6p7jiy 0 632106 4469403 2026-05-17T10:33:30Z Baronstreet 111266 izveidots ieraksts 4469403 wikitext text/x-wiki {{Infokaste biogrāfija|vārds=Edgars Brēmanis|attēls=|attēla_paraksts=|dzimšanas_datums=[[1935]]. gada [[20. decembris]]|dzimšanas_vieta=[[Cēsis]], [[Latvija]]|miršanas_datums=[[2023]]. gada [[3. oktobris]] (87 gadu vecumā)|miršanas_vieta=[[Rīga]], [[Latvija]]|pilsonība={{Valsts karogs|Latvija}}|nodarbošanās=[[Neiroķirurģija|Neiroķirurgs]], augstskolas pasniedzējs, sporta ārsts, gids|zinātniskais_grāds=Medicīnas zinātņu doktors (Dr. med.)|laulātais=Silvija Skulme}} '''Edgars Brēmanis''' (dzimis [[1935]]. gada [[20. decembris|20. decembrī]] Cēsīs, miris [[2023]]. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]] Rīgā) bija latviešu neiroķirurgs, sporta ārsts, fiziologs, medicīnas zinātņu doktors un augstskolas docētājs. Viņš bija [[Latvijas Ārstu biedrība|Latvijas Ārstu biedrības]] (LĀB) Goda biedrs, kā arī vairāku grāmatu autors, kultūrvēstures entuziasts un gids.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Biogrāfija == Edgars Brēmanis dzimis 1935. gada 20. decembrī Cēsīs. Viņš ieguva augstāko izglītību medicīnā un specializējās neiroķirurģijā. Karjeras sākumā strādāja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, kur bija viens no pirmajiem darbiniekiem jaunizveidotajā 30. neiroķirurģiskajā nodaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> No 1968. līdz 1993. gadam E. Brēmanis strādāja par docētāju un docentu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA, iepriekš — Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts), kur pasniedza anatomiju un sporta fizioloģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> Papildu medicīnas un akadēmiskajam darbam viņš bija aktīvs dzīvesveida piekritējs — noskrējis 17 maratonus. Brēmanis darbojās arī kā tūristu gids vācu valodā, vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm un interesējoties par reģiona vēsturi un arhitektūru. Viņš mira 2023. gada 3. oktobrī 87 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Privātā dzīve == Bija precējies ar basketbolisti un sporta zinātnieci Silviju Skulmi. Ģimenē izaudzināti četri bērni — Inese, Juta, Andis un Rūdolfs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Zinātniskie darbi un publikācijas == Edgars Brēmanis ir autors un līdzautors vairākām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem sporta fizioloģijā un medicīnā, tostarp:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> * "Sporta fizioloģija" * "Sirds un tās trenēšana" * "Fiziskā audzināšana un medicīna" == Apbalvojumi == * [[Latvijas Ārstu biedrība|Latvijas Ārstu biedrības]] Goda biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/ Mūžībā devies LĀB goda biedrs] — Latvijas Ārstu biedrība * [https://timenote.info/lv/Edgars-Bremanis Edgars Brēmanis] — profils vietnē Timenote.info hr7w8urgm7xdlldhbvxl8hdc5r3zyuz 4469406 4469403 2026-05-17T10:36:44Z Baronstreet 111266 4469406 wikitext text/x-wiki {{Infokaste biogrāfija|vārds=Edgars Brēmanis|attēls=|attēla_paraksts=|dzimšanas_datums=[[1935]]. gada [[20. decembris]]|dzimšanas_vieta=[[Cēsis]], [[Latvija]]|miršanas_datums=[[2023]]. gada [[3. oktobris]] (87 gadu vecumā)|miršanas_vieta=[[Rīga]], [[Latvija]]|pilsonība={{Valsts karogs|Latvija}}|nodarbošanās=[[Neiroķirurģija|Neiroķirurgs]], augstskolas pasniedzējs, sporta ārsts, gids|zinātniskais_grāds=Medicīnas zinātņu doktors (Dr. med.)|laulātais=Silvija Skulme}} '''Edgars Brēmanis''' (dzimis [[1935]]. gada [[20. decembris|20. decembrī]] Cēsīs, miris [[2023]]. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]] Rīgā) bija latviešu neiroķirurgs, sporta ārsts, fiziologs, medicīnas zinātņu doktors un augstskolas docētājs. Viņš bija [[Latvijas Ārstu biedrība|Latvijas Ārstu biedrības]] (LĀB) Goda biedrs, kā arī vairāku grāmatu autors, kultūrvēstures entuziasts un gids.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Biogrāfija == Edgars Brēmanis dzimis 1935. gada 20. decembrī Cēsīs. Viņš ieguva augstāko izglītību medicīnā un specializējās neiroķirurģijā. Karjeras sākumā strādāja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, kur bija viens no pirmajiem darbiniekiem jaunizveidotajā 30. neiroķirurģiskajā nodaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> No 1968. līdz 1993. gadam E. Brēmanis strādāja par docētāju un docentu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA, iepriekš — Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts), kur pasniedza anatomiju un sporta fizioloģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> Papildu medicīnas un akadēmiskajam darbam viņš bija aktīvs dzīvesveida piekritējs — noskrējis 17 maratonus. Brēmanis darbojās arī kā tūristu gids vācu valodā, vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm un interesējoties par reģiona vēsturi un arhitektūru. Viņš mira 2023. gada 3. oktobrī 87 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Privātā dzīve == Bija precējies ar basketbolisti un sporta zinātnieci Silviju Skulmi. Ģimenē izaudzināti divi bērni — Inese un Rūdolfs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Zinātniskie darbi un publikācijas == Edgars Brēmanis ir autors un līdzautors vairākām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem sporta fizioloģijā un medicīnā, tostarp:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> * "Sporta fizioloģija" * "Sirds un tās trenēšana" * "Fiziskā audzināšana un medicīna" == Apbalvojumi == * [[Latvijas Ārstu biedrība|Latvijas Ārstu biedrības]] Goda biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/ Mūžībā devies LĀB goda biedrs] — Latvijas Ārstu biedrība * [https://timenote.info/lv/Edgars-Bremanis Edgars Brēmanis] — profils vietnē Timenote.info cbsw259z9ifsje4mxye0pl6tw1c3ahv 4469410 4469406 2026-05-17T10:38:17Z Baronstreet 111266 links 4469410 wikitext text/x-wiki {{Infokaste biogrāfija|vārds=Edgars Brēmanis|attēls=|attēla_paraksts=|dzimšanas_datums=[[1935]]. gada [[20. decembris]]|dzimšanas_vieta=[[Cēsis]], [[Latvija]]|miršanas_datums=[[2023]]. gada [[3. oktobris]] (87 gadu vecumā)|miršanas_vieta=[[Rīga]], [[Latvija]]|pilsonība={{Valsts karogs|Latvija}}|nodarbošanās=[[Neiroķirurģija|Neiroķirurgs]], augstskolas pasniedzējs, sporta ārsts, gids|zinātniskais_grāds=Medicīnas zinātņu doktors (Dr. med.)|laulātais=Silvija Skulme}} '''Edgars Brēmanis''' (dzimis [[1935]]. gada [[20. decembris|20. decembrī]] Cēsīs, miris [[2023]]. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]] Rīgā) bija latviešu neiroķirurgs, sporta ārsts, fiziologs, medicīnas zinātņu doktors un augstskolas docētājs. Viņš bija [[Latvijas Ārstu biedrība|Latvijas Ārstu biedrības]] (LĀB) Goda biedrs, kā arī vairāku grāmatu autors, kultūrvēstures entuziasts un gids.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Biogrāfija == Edgars Brēmanis dzimis 1935. gada 20. decembrī Cēsīs. Viņš ieguva augstāko izglītību medicīnā un specializējās neiroķirurģijā. Karjeras sākumā strādāja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, kur bija viens no pirmajiem darbiniekiem jaunizveidotajā 30. neiroķirurģiskajā nodaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> No 1968. līdz 1993. gadam E. Brēmanis strādāja par docētāju un docentu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA, iepriekš — Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts), kur pasniedza anatomiju un sporta fizioloģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> Papildu medicīnas un akadēmiskajam darbam viņš bija aktīvs dzīvesveida piekritējs — noskrējis 17 maratonus. Brēmanis darbojās arī kā tūristu gids vācu valodā, vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm un interesējoties par reģiona vēsturi un arhitektūru. Viņš mira 2023. gada 3. oktobrī 87 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Privātā dzīve == Bija precējies ar basketbolisti un sporta zinātnieci [[Silvija Skulme|Silviju Skulmi]]. Ģimenē izaudzināti divi bērni — Inese un Rūdolfs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Zinātniskie darbi un publikācijas == Edgars Brēmanis ir autors un līdzautors vairākām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem sporta fizioloģijā un medicīnā, tostarp:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> * "Sporta fizioloģija" * "Sirds un tās trenēšana" * "Fiziskā audzināšana un medicīna" == Apbalvojumi == * [[Latvijas Ārstu biedrība|Latvijas Ārstu biedrības]] Goda biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/ Mūžībā devies LĀB goda biedrs] — Latvijas Ārstu biedrība * [https://timenote.info/lv/Edgars-Bremanis Edgars Brēmanis] — profils vietnē Timenote.info qj35xm0bc9sy2to8a4tgzotcezrwws1 0 632107 4469404 2026-05-17T10:35:26Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Luka Vuškovičs |image = |caption = |fullname = |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|2|24}} |birth_place = {{vieta|Horvātija|Splita}} |height = 193 |currentclub = {{flaga|GER}} [[Hamburger SV]]<br>(īrē no {{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]) |clubnumber = 44 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] |youthyears1 = {{0|0000}}—2023 |youthclubs1 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |years1 = 2... 4469404 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name = Luka Vuškovičs |image = |caption = |fullname = |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|2|24}} |birth_place = {{vieta|Horvātija|Splita}} |height = 193 |currentclub = {{flaga|GER}} [[Hamburger SV]]<br>(īrē no {{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]) |clubnumber = 44 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] |youthyears1 = {{0|0000}}—2023 |youthclubs1 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |years1 = 2023—2025 |clubs1 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |caps1 = 8 |goals1 = 0 |years2 = 2024 |clubs2 = {{īre}}{{flaga|POL}} [[Radomiak Radom]] |caps2 = 14 |goals2 = 3 |years3 = 2024—2025 |clubs3 = {{īre}}{{flaga|BEL}} [[K.V.C. Westerlo|Westerlo]] |caps3 = 36 |goals3 = 7 |years4 = 2025— |clubs4 = {{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |caps4 = 0 |goals4 = 0 |years5 = 2025— |clubs5 = {{īre}}{{flaga|GER}} [[Hamburger SV]] |caps5 = 28 |goals5 = 6 |nationalyears1 = 2021 |nationalteam1 = {{flaga|CRO}} Horvātija U15 |nationalcaps1 = 3 |nationalgoals1 = 0 |nationalyears2 = 2022 |nationalteam2 = {{flaga|CRO}} Horvātija U16 |nationalcaps2 = 3 |nationalgoals2 = 0 |nationalyears3 = 2022 |nationalteam3 = {{flaga|CRO}} Horvātija U17 |nationalcaps3 = 4 |nationalgoals3 = 1 |nationalyears4 = 2023 |nationalteam4 = {{flaga|CRO}} Horvātija U19 |nationalcaps4 = 5 |nationalgoals4 = 0 |nationalyears5 = 2024— |nationalteam5 = {{flaga|CRO}} Horvātija U21 |nationalcaps5 = 10 |nationalgoals5 = 2 |nationalyears6 = 2025— |nationalteam6 = {{fb|CRO}} |nationalcaps6 = 4 |nationalgoals6 = 1 |pcupdate = 17.05.2026. |ntupdate = 17.05.2026. }} '''Luka Vuškovičs''' ({{val|hr|Luka Vušković}}; dzimis {{dat|2007|2|24}} [[Splita|Splitā]]) ir [[horvāti|horvātu]] [[futbolists]], kas spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[Hamburger SV]]'', kas viņu īrē no [[Anglija]]s kluba ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. == Karjera == Karjeru sāka dzimtās pilsētas [[Splita]]s klubā ''[[HNK Hajduk Split|Hajduk]]''. Pieaugušo komandā [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgā]] debitēja 16 gadu vecumā 2023. gada februārī pret [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]]. 2024. gada janvārī viņš tika izīrēts [[Polija]]s ''[[Ekstraklasa]]'' komandai [[Radomas "Radomiak"]]. 2024.—2025. gada sezonu aizvadīja īrē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubā ''[[K.V.C. Westerlo|Westerlo]]''. 2023. gada 25. septembrī Vuškovičs panāca vienošanos ar ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' par pievienošanos [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubam 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/989124/vuskovic-to-join-spurs|title=Vuskovic to join Spurs |website=tottenhamhotspur.com|language=en|date={{dat|2023|9|25|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> 2025. gada augustā viņš tika izīrēts [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] vienībai ''[[Hamburger SV]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hsv.de/en/news/hsv-sign-luka-vuskovic-on-loan|title=HSV sign Luka Vuskovic on loan |website=hsv.de|language=en|date={{dat|2025|8|29|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Horvātijas jauniešu izlasēs. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|6|9||bez}} [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]]. {{dat|2026|3|26||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] guva savus pirmos vārtus izlases labā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vuškovičs, Luka}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:Radomas "Radomiak" spēlētāji]] [[Kategorija:KVC Westerlo spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] jnwlu1n0b2xdhc61yjlw3gsct1s10ta 0 632108 4469405 2026-05-17T10:36:09Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Luka Vuškovičs]] 4469405 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luka Vuškovičs]] fzqpg4ugtkf474nvlx18jg92msrk9bh 0 632109 4469407 2026-05-17T10:36:58Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Luka Vuškovičs]] 4469407 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luka Vuškovičs]] fzqpg4ugtkf474nvlx18jg92msrk9bh 0 632110 4469408 2026-05-17T10:37:30Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Luka Vuškovičs]] 4469408 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luka Vuškovičs]] fzqpg4ugtkf474nvlx18jg92msrk9bh 0 632112 4469417 2026-05-17T10:59:52Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džeimijs Draisdeils | vārds_orig = ''Jamie Drysdale'' | attēls = Jamie Drysdale (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Džeimijs Draisdeils 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|8}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvien... 4469417 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džeimijs Draisdeils | vārds_orig = ''Jamie Drysdale'' | attēls = Jamie Drysdale (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Džeimijs Draisdeils 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|8}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=180}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 6., 1. kārtā | dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Anahaimas "Ducks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|17||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}} {{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}} }} }} '''Džeimijs Draisdeils''' ({{Val|en|Jamie Drysdale }}; dzimis {{dat|2002|4|8}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Draisdeils spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Filadelfijas "Flyers"]] rindās. [[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Draisdeilu pirmajā kārtā ar kopējo 6. numuru izvēlējās [[Anahaimas "Ducks"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Breidens Treisijs]] | title = [[Anahaimas "Ducks"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | after = {{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Draisdeils, Džeimijs}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] j9xtrzp40rbiclpby6t0up6o88epscg 6 632113 4469421 2026-05-17T11:06:36Z Pirags 3757 no https://www.vitber.com/en/lot/41519 {{NA-70}} 4469421 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.vitber.com/en/lot/41519 {{NA-70}} 4xhlqod5rbc30eodlb7zs3o0lsg76zp 0 632114 4469425 2026-05-17T11:15:09Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Matvejs Mičkovs | vārds_orig = ''Матвей Мичков'' | attēls = Matvei Michkov 2024-10-17.jpg | att_izm = | paraksts = Matvejs Mičkovs 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|12|9}} | dz_viet = {{Vieta|Krievija|Perma}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|... 4469425 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Matvejs Mičkovs | vārds_orig = ''Матвей Мичков'' | attēls = Matvei Michkov 2024-10-17.jpg | att_izm = | paraksts = Matvejs Mičkovs 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|12|9}} | dz_viet = {{Vieta|Krievija|Perma}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=78}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 7., 1. kārtā | dr_gads = [[2023. gada NHL drafts|2023]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Filadelfijas "Flyers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|17||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Matvejs Mičkovs''' ({{Val|ru|Матвей Мичков}}; dzimis {{dat|2004|12|9}}) ir [[krievi|krievu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Mičkovs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Filadelfijas "Flyers"]] rindās. [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]] Mičkovu pirmajā kārtā ar kopējo 7. numuru izvēlējās [[Filadelfijas "Flyers"]]. Iepriekš spēlējis [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] komandās [[Sanktpēterburgas SKA]] un [[HK Soči]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Katers Gotjē]] | title = [[Filadelfijas "Flyers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2023. gada NHL drafts|2023]] | after = {{flaga|CAN}} [[Olivers Bonks]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Mičkovs, Matvejs}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Permas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:Soču "Leopardi" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] gljgxlcn0x794ggfe9zay4sipmfaqx1 0 632115 4469429 2026-05-17T11:25:41Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ouens Tipets | vārds_orig = ''Owen Tippett'' | attēls = Philadelphia Flyers at Seattle Kraken - December 29, 2023 - Owen Tippett and Jared McCann (53432143733) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Ouens Tipets 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|16}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Pīterboro|3s... 4469429 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ouens Tipets | vārds_orig = ''Owen Tippett'' | attēls = Philadelphia Flyers at Seattle Kraken - December 29, 2023 - Owen Tippett and Jared McCann (53432143733) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Ouens Tipets 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|16}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Pīterboro|3s=Pīterboro (Kanāda)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 10., 1. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Filadelfijas "Flyers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|17||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ouens Tipets''' ({{Val|en|Owen Tippett}}; dzimis {{dat|1999|2|16}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Tipets spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Filadelfijas "Flyers"]] rindās. [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Tipetu pirmajā kārtā ar kopējo 10. numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|FIN}} [[Henriks Borgstrēms]] | title = [[Floridas "Panthers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | after = {{flaga|RUS}} [[Grigorijs Deņisenko]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Tipets, Ouens}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] qvg0nw6afgjy7h6f7y24nvzkokwsgt4 4469431 4469429 2026-05-17T11:26:33Z Bendžamins 76862 4469431 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ouens Tipets | vārds_orig = ''Owen Tippett'' | attēls = Philadelphia Flyers at Seattle Kraken - December 29, 2023 - Owen Tippett and Jared McCann (53432143733) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Ouens Tipets 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|16}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Pīterboro|3s=Pīterboro (Kanāda)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 10., 1. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|17||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ouens Tipets''' ({{Val|en|Owen Tippett}}; dzimis {{dat|1999|2|16}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Tipets spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Filadelfijas "Flyers"]] rindās. [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Tipetu pirmajā kārtā ar kopējo 10. numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|FIN}} [[Henriks Borgstrēms]] | title = [[Floridas "Panthers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | after = {{flaga|RUS}} [[Grigorijs Deņisenko]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Tipets, Ouens}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] tfkgk1tv0xvaq5la8o9ye54guxvlfx5 0 632116 4469434 2026-05-17T11:32:27Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Petars Musa | image = Petar Musa NY Red Bulls v FC Dallas 2 May 2026-53 (cropped).jpg | caption = Petars Musa 2026. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|4}} | birth_place = {{vieta|Horvātija|Zagreba}} | height = 190 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[FC Dallas]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2006—2007 | youthclubs1 = {{flaga|CRO}} NK Hrvatski Dragovoljac|Hrva... 4469434 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Petars Musa | image = Petar Musa NY Red Bulls v FC Dallas 2 May 2026-53 (cropped).jpg | caption = Petars Musa 2026. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|4}} | birth_place = {{vieta|Horvātija|Zagreba}} | height = 190 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[FC Dallas]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2006—2007 | youthclubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Hrvatski Dragovoljac|Hrvatski Dragovoljac]] | youthyears2 = 2007—2015 | youthclubs2 = {{flaga|CRO}} [[NK Zagreb]] | years1 = 2015—2017 | clubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Zagreb|NK Zagreb II]] | caps1 = 21 | goals1 = 16 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|CRO}} [[NK Zagreb]] | caps2 = 16 | goals2 = 0 | years3 = 2017 | clubs3 = {{flaga|CRO}} [[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2022 | clubs4 = {{flaga|CZE}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] | caps4 = 30 | goals4 = 11 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|CZE}} [[FK Viktoria Žižkov|Viktoria Žižkov]] | caps5 = 34 | goals5 = 11 | years6 = 2019 | clubs6 = {{īre}}{{flaga|CZE}} [[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]] | caps6 = 28 | goals6 = 7 | years7 = 2021 | clubs7 = {{īre}}{{flaga|GER}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | caps7 = 14 | goals7 = 1 | years8 = 2021—2022 | clubs8 = {{īre}}{{flaga|POR}} [[Boavista F.C.|Boavista]] | caps8 = 27 | goals8 = 11 | years9 = 2022—2024 | clubs9 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | caps9 = 44 | goals9 = 12 | years10 = 2024— | clubs10 = {{flaga|USA}} [[FC Dallas]] | caps10 = 69 | goals10 = 44 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|CRO}} Horvātija U18 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2019—2021 | nationalteam2 = {{flaga|CRO}} Horvātija U21 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2023— | nationalteam3 = {{fb|CRO}} | nationalcaps3 = 10 | nationalgoals3 = 1 |pcupdate = 17.05.2026. |ntupdate = 17.05.2026. }} '''Petars Musa''' ({{val|hr|Petar Musa}}; dzimis {{dat|1998|3|4}} [[Zagreba|Zagrebā]]) ir [[horvāti|horvātu]] [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Horvātijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandu ''[[FC Dallas]]''. == Karjera == Spēlējis ''[[NK Hrvatski Dragovoljac|Hrvatski Dragovoljac]]'' jauniešu komandā. Profesionālo karjeru P. Musa sāka ''[[NK Zagreb]]''. 2017. gadā pievienojās [[Čehija]]s klubam [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]. Sākumā viņš tika izīrēts citām Čehijas komandām: [[Žižkovas "Viktoria"]] un [[Liberecas "Slovan"]]. Pēc atgiešanās Prāgas "Slavia" divas sezonas pēc kārtas izcīnīja Čehijas čempiontitulu. 2019.—2020. gada sezonā ar 14 vārtiem kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju. Vēlāk tika izīrēts [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubam ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]'' un [[Portugāle]]s vienībai ''[[Boavista F.C.|Boavista]]''. 2022. gada maijā Musa parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Lisabonas "Benfica"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.slbenfica.pt/en-us/agora/noticias/2022/05/20/futebol-benfica-petar-musa-contratacao-oficial|title=Petar Musa is a Benfica player! |website=slbenfica.pt|language=en| date={{dat|2022|5|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> 2022.—2023. gada sezonā šī kluba rindās kļuva par Portugāles čempionu. 2024. gada februārī pārgāja uz [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubu ''[[FC Dallas]]''. Transfēra maksa 9,7 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ar papildinājumiem varētu pieaugt līdz 13 miljoniem dolāru, kļuva par lielāko kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mlssoccer.com/news/fc-dallas-sign-petar-musa-from-benfica-for-club-record-fee|title=FC Dallas sign Petar Musa from Benfica for club-record fee|website=mlssoccer.com|language=en|date={{dat|2024|2|1|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> Spēlējis Horvātijas U-18 un U-21 izlasē. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|3|25||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2025|11|14||bez}} pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]]. == Sasniegumi == ;''Slavia Prague'' * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2019—20, 2020—21 * [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2020—21 ;''Benfica'' * ''[[Primeira Liga]]'': 2022—23 * Portugāles Superkauss: 2023 ;Horvātijas izlase * [[UEFA Nāciju līga]]s 2. vieta: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]] ;Individuālie * ''MLS All-Star'': 2024 * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] labākais vārtu guvējs: 2019—20 * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] sezonas labākais uzbrucējs: 2019—20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Musa, Petars}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zagrebā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:NK Zagreb spēlētāji]] [[Kategorija:NK Inter Zaprešić spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Slavia" spēlētāji]] [[Kategorija:Žižkovas "Viktoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Liberecas "Slovan" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:Boavista FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]] 1z6tp3klmlod6hcngt5y0ak54fpogn6 0 632117 4469435 2026-05-17T11:33:20Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Petars Musa]] 4469435 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Petars Musa]] b972jreliall5s6aiqbssljy10afjzu 1 632118 4469437 2026-05-17T11:34:34Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} 4469437 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} oug8jz791uswsa695wnx8clexe7nt6a 1 632119 4469438 2026-05-17T11:35:02Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} 4469438 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} oug8jz791uswsa695wnx8clexe7nt6a 1 632120 4469440 2026-05-17T11:35:27Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} 4469440 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Horvātija }} oug8jz791uswsa695wnx8clexe7nt6a